20. pantsSadarbība un sabiedrības līdzdalība zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā
Sadarbība un sabiedrības līdzdalība zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā
1(1) Valsts vides dienests zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē ir tiesīgs iesaistīt Valsts vides dienesta pilnvarotas personas — sabiedriskos vides inspektorus.
2(2) Pašvaldība zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā iekšējos ūdeņos, kuri atrodas tās administratīvajā teritorijā, un jūras piekrastes ūdeņos, kuri piegulst tās administratīvajai teritorijai, ir tiesīga iesaistīt pašvaldības pilnvarotas personas — sabiedriskos vides inspektorus.
3(3) Valsts vides dienesta un pašvaldības pilnvarotajām personām — sabiedriskajiem vides inspektoriem — ir tiesības, neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, veikt šādas darbības administratīvā pārkāpuma novēršanai:
41) pārbaudīt ar zivju resursu ieguvi saistītās darbības, tai skaitā ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā veikt vietas apskati, pārbaudīt dokumentus, zivju ieguves rīkus un lomu un veikt mantu apskati;
52) izcelt nelikumīgos zivju ieguves rīkus un atbilstoši šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajai institūciju un amatpersonu kompetencei nodot tos lēmumu pieņemšanai atbilstoši šā likuma 19. panta sestajai daļai.
6(4) Par veiktajām uzraudzības darbībām Valsts vides dienesta un pašvaldības pilnvarotās personas — sabiedriskie vides inspektori — sastāda dokumentus, kuros ietver konstatētos faktus par zivju ieguvi regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, nelikumīgi izmantotajiem zivju ieguves rīkiem un nelikumīgi iegūtajām zivīm, un iesniedz attiecīgos dokumentus šā likuma 18. panta pirmajā daļā norādītajai institūcijai vai amatpersonai atbilstoši to kompetencei.
7(5) Valsts vides dienesta un pašvaldības pilnvarotās personas — sabiedriskā vides inspektora — statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, šai personai izvirzāmās prasības un apliecības paraugu, kā arī zivju resursu aizsardzības un uzraudzības veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
8(6) Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas, zemūdens medību vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizētājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei piedalīties attiecīgo ūdeņu zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā.
9(7) Ūdenstilpes nomniekam vai īpašniekam, zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantotājam ir pienākums nekavējoties informēt par konstatētajiem pārkāpumiem attiecīgās šā likuma 18. pantā norādītās institūcijas un amatpersonas.
Zivju resursu saglabāšana un palielināšana
1(1) Zivju resursu pārzinātājam un zvejas tiesību izmantotājam (arī nomniekam) jāveic ar institūtu saskaņoti pasākumi zivju resursu saglabāšanai.
2(2) Zivju resursus pavairo specializētas zivju audzētavas, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātām zivju resursu mākslīgas atražošanas pamatnostādnēm vai — ja zivju resursu pavairošanu nodrošina ūdenstilpju un zvejas tiesību nomnieki un privāto ūdeņu īpašnieki — saskaņā ar ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un uz atsevišķu līgumu pamata. Zivju resursu pavairošanu Daugavā, tās baseina ūdenstilpēs un pēc valsts pasūtījuma arī citos ūdeņos nodrošina institūts.
3(3) Šā likuma 4.panta trešās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad, īstenojot zivju resursu palielināšanas pasākumus, zivis ir ielaistas dabiskās ūdenstilpēs, izņemot mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātos ezerus, kuros zvejas tiesības nepieder valstij un kuri tiek izmantoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi, kā arī prasībām attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.