5. pants

PLĀNA FINANSIĀLĀ IETEKME

Lai īstenotu Plānā ietvertos pasākumus un uzdevumus, plānots izmantot publisko finansējumu (valsts un pašvaldību budžeta finansējumu), Latvijai pieejamo ES budžeta finansējumu ES fondu un citu ES budžeta finanšu instrumentu veidā, citu ārvalstu finanšu instrumentu veidā, citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu atkarībā no pasākuma rakstura. Pasākumus, kas ir saistīti ar tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi, un ar to saistīto pētījumu vai izvērtējumu veikšanu, institūcijas nozaru politikas un pasākumus īsteno tām piešķirto VB līdzekļu ietvaros. Plānā ietverto rīcības virzienu īstenošanai plānotās darbības tiek īstenotas izpildē iesaistīto institūciju piešķirtā finansējuma ietvaros. Izpildē iesaistītā institūcijas plāna ieviešanu 2024. g. nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu plāna pasākumu īstenošanai 2025. g. un turpmākajos gados skatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, izpildē iesaistītās institūcijas nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plāna pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Plāna rīcībpolitiku īstenošanai piedāvāto pasākumu īstenošanas kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms un tā iespējamie avoti ir iekļauti Plāna 3. nodaļā, kur katram pasākumam minētais nepieciešamais253 un iezīmētais finansējuma apjoms ir kopējais apjoms un, atkarībā no pasākuma veida, var ietvert gan ES fondu finansējuma daļu, gan nacionālo finansējumu, gan, piemēram, privāto un papildus publisko finansējumu. Identificēto pasākumu kopējo nepieciešamo investīciju254 summa 10-gadu periodam ietver gan jau šobrīd īstenoto pasākumu turpināšanu, gan papildu nepieciešamās investīcijas.

Izvērtējot un izstrādājot Plānā minētos atbalsta pasākumus, tie tiks vērtēti atbilstoši attiecīgajam komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam. Tāpat investīciju piesaistei un ieguldījumiem ir nepieciešams arī nodrošināt investīciju atbilstību ilgtspējīgu investīciju nosacījumiem, kas izriet no Regulas 2020/852.

Iespējamie finansējuma avoti

VB

VB finansējums ir izmantojams kā daļa no atbalsta energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai, AER tehnoloģiju ieviešanai, vai citu SEG emisiju samazināšanas pasākumu atbalstam vai līdzatbalstam. Tāpat VB varētu ietekmēt piemērojamie nodokļu atvieglojumi vai atbrīvojumi bezemisiju vai mazemisiju kurināmajiem/degvielai vai tehnoloģiju izmantošanai. VB finansējuma instrumenti P&A ir fundamentālo un lietišķo pētījumu programma, VPP un Inovācijas fonds.

EKII ietvaros 2021. – 2030. g. periodā pieejamais finansējums varētu sasniegt apmēram 820 milj. €255. Vienlaikus jāņem vērā, ka ietekmi uz emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem nākotnē atstās ES tiesību aktu pārskatīšana, piemēram, Priekšlikums Padomes Lēmumam (EU, Euratom), ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, ar kuru paredzēts noteikt jaunas pašu resursu kategorijas, ko iekļauj ES budžetā, tostarp, ikgadējas iemaksas 30 % apmērā no dalībvalstu emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem. Tā rezultātā pieejamais finansējums EKII ietvaros, kas būtu novirzāms SEG emisiju samazināšanas pasākumu atbalstam vai līdzatbalstam, salīdzinot ar pašreizējām prognozēm, samazināsies. Vienlaikus provizoriskie emisijas kvotu izsoļu ieņēmumi "jaunā" ETS ietvarā uz Plāna izstrādes brīdi nav nosakāmi saistošās informācijas trūkuma dēļ.

Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. EKII darbība primāri tiek balstīta uz divām komponentēm:

1) aptuveni 90% no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem primārajā tirgū tiek novirzīti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām projektu īstenošanai;

2) aptuveni 10% no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem primārajā tirgū tiek novirzīti institucionālās rīcībspējas nodrošināšanai darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem.

MF ietvaros pieejamais finansējums atbalsttiesīgajām dalībvalstīm veidojas no divām daļām – izsolot 2% no kopējā ES emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. – 2030. g., kā arī izsolot 2,5% no kopējā ES emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2024. – 2030. g. Latvijas daļa sastāda attiecīgi 1,44% un 1,0% no kopējā MF ietvaros izsolāmo emisijas kvotu apjoma, atbilstoši iepriekš minētajam dalījumam. MF ietvaros pieejamais finansējums ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas un emisijas kvotu monetizēšana notiek pakāpeniski, tādēļ precīzu Latvijai pienākošos finansējuma apjomu nav iespējams noteikt lielās neskaidrības dēļ, ko izraisa svārstības emisijas kvotu cenā. Pie vidējās emisijas kvotu cenas 70 – 80 €, periodā līdz 2030. g. Latvijai pieejamais finansējums MF ietvaros kopsummā varētu veidot apmēram 350 milj. €. MF finansējuma izlietojumu noteic MK noteikumi Nr. 396256.

PB

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem" pašvaldības savus PB izstrādā pašas, ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus, un valsts pārvaldei nav tiesību iejaukties PB izstrādē un izpildē. PB veido no vairāku nodokļu ieņēmumiem, no kuriem daļa ir saistīta arī ar enerģētikas un klimata darbībām, piemēram, DRN, NĪN. Tieši pašvaldībām ir tiesības arī noteikt nodokļu atvieglojumus. Latvijā daudzas pašvaldības savos budžetos ieplāno finansējumu energoefektivitātes pasākumu, t.sk. energopārvaldības sistēmu ieviešana, veikšanai gan savos īpašumos, gan kā atbalstu iedzīvotāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai. Tāpat vairākas pašvaldības piemēro NĪN atvieglojumus par īpašumos veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, piemēram, dzīvokļiem nosiltinātās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.

MFF

Nozīmīgākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu atbalstu ir Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondi257,258: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF), Taisnīgās pārkārtošanās fonds (TPF), Atveseļošanās un noturības mehānisms (ANM), kā arī Kopējās Lauksaimniecības politikas ietvaros no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF).

Šajā MFF plānošanas periodā Latvijai ir pieejami 10,44 mljrd. €, no tā 184,23 milj. € TPF ietvaros un 1,82 mljrd. € ANM ietvaros. Tāpat 2023.g. apstiprinātie ANM plāna grozījumi, kas pievieno jaunu komponenti "REPowerEU", paredz Latvijai papildu vairāk kā 134 milj. €, lai veiktu ieguldījumus enerģijas sektora transformācijai, nodrošinot finansējumu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai, elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai un attīstībai, kā arī dažādojot enerģijas avotus un pārejot uz tīru enerģiju.

MFF ietvaros ir izveidoti vairāki citi finansēšanas avoti, kuri varētu palīdzēt sasniegt plāna mērķus: Invest EU, Apvārsnis Eiropa, CEF, LIFE – Vides un klimata pasākumu programmā,

EK finanšu instrumenti (programmas)

SKF

Atbilstoši Regulas 2023/995 nosacījumiem, Latvijai SKF ietvaros ir pieejami 463,67 milj. € 2026. – 2032. g. periodā. Papildus tam, Latvijai jānodrošina līdzfinansējums vismaz 154,56 milj. € apmērā. Regulas 2023/995 mērķis – veicināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, risinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta sektoru iekļaušana ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS2), jo īpaši uz tām grupām, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai transporta nabadzība. Atbalsts vērsts uz neaizsargātām grupām – mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem un mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem.

Atbilstoši Regulas 2023/995 nosacījumiem, lai iegūtu pieeju SKF finansējumam, dalībvalstīm ir jāizstrādā un EK jāiesniedz Sociālais klimata plāns, kurā tiks identificēti atbalsttiesīgie pasākumi un investīcijas (potenciālie atbalsttiesīgie pasākumi uzskaitīti regulas 8.pantā). 2023. g. oktobrī ir uzsākts darbs pie plāna sagatavošanas, vienlaikus plāna iesniegšana EK paredzēta periodā līdz 2025. g. jūnijam. Attiecīgi šobrīd nav iespējams identificēt konkrētas SKF atbalsta aktivitātes un katras aktivitātes īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

IF259

IF ir izveidots ar mērķi atbalstīt inovatīvus mazoglekļa emisiju tehnoloģiju risinājumus, sniedzot ieguldījumu ES dekarbonizācijā un pārejā uz klimatneitralitāti, vienlaikus sekmējot ES konkurētspēju. Fonda finansējums tiek nodrošināts ES ETS ietvaros, izsolot noteiktu apjomu emisijas kvotu laika periodā no 2020. – 2030. g., tādējādi kopējais fonda ietvaros pieejamais finansējuma apjoms ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas.

Fonda darbība tiek vērsta uz inovatīvu, taču pietiekami nobriedušu projektu līdzfinansēšanu, ar mērķi panākt optimālu līdzsvaru starp inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu visās nozarēs, tostarp, īstenojot arī pārnozaru projektus un aptverot tādas aktivitātes kā inovatīvu zema oglekļa emisiju tehnoloģiju un procesu attīstību energoietilpīgās nozarēs, oglekļa uztveršanu un izmantošanu, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu vai noglabāšanu, inovatīvu atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī enerģijas uzglabāšanu.

Starptautisko finanšu institūciju finansējums

Ņemot vērā Plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma kopējo apjomu un finansējumu, kas varētu būt pieejams ES finansējuma ietvaros, kā viens no finansējuma avotiem varētu būt arī starptautisko finanšu institūciju finansējums, piemēram, finansējums no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu Investīciju bankas. Starptautiskās finanšu institūcijas piedāvā uz tirgus nosacījumiem balstītu finansējumu jomās, kurās ir tirgus nepilnības un investīciju trūkums, vienlaikus nodrošinot papildinātību, tādējādi investējot projektos, kuru īstenošanai privātā sektora finansējums nav vai ir tikai daļēji pieejams.

Privātais finansējums

Ņemot vērā Plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma kopējo apjomu, ir saprotams, ka Latvijai noteikto mērķu izpildei būs nepieciešams arī būtisks privātā finansējuma ieguldījums.