Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam

1Nozaru ministrijām, izstrādājot vai grozot atbilstošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, Eiropas Savienības fondu, Emisiju kvotu izsoles instrumenta vai cita publiskā finansējuma apguvei noteiktos politikas plānošanas dokumentus vai tiesību aktus, kā arī izstrādājot ar likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saistītos nozaru tiesību aktus, ņemt vērā plānā noteiktos mērķus, pasākumus un to ieviešanai paredzētos termiņus.

1Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2024. gada 1. septembrim apkopot un iesniegt atbildīgajām ministrijām plāna saskaņošanas procesā saņemtos iebildumus un priekšlikumus, kas ir ārpus plāna tvēruma, izskatīšanai attiecīgajās Nacionālās enerģētikas un klimata padomes darba grupās.

1Ekonomikas ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai ar 2024. gada 1. septembri ne retāk kā reizi ceturksnī sasaukt Nacionālās enerģētikas un klimata padomes darba grupas un Aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas darba grupu, lai novērtētu plāna īstenošanas progresu un izskatītu attiecīgos šā rīkojuma 9. punktā minētos iebildumus un priekšlikumus. Divu nedēļu laikā pēc iepriekš minēto darba grupu sanāksmes informēt Klimata un enerģētikas ministriju par progresu.

1Atbildīgajām institūcijām plāna ieviešanu 2024. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu plāna pasākumu īstenošanai 2025. gadā un turpmākajos gados skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, atbildīgajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plāna pasākumi, kurus var nodrošināt par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

1Šā rīkojuma 2. punktā noteiktajām atbildīgajām ministrijām līdz 2027. gada 1. februārim izvērtēt un, ja nepieciešams, aktualizēt plānā paredzētās politikas un pasākumus. Klimata un enerģētikas ministram līdz 2027. gada 15. decembrim iesniegt Valsts kancelejā aktualizēto plāna projektu.

1Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2020. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 46 "Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 29. nr.).

215

3Ministru prezidente E. Siliņa

4Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

5(Ministru kabineta

62024. gada 12. jūlija

7rīkojums Nr. 573)(Plāns MK 02.09.2025. rīkojuma Nr. 550 redakcijā)

8SATURS

9SAĪSINĀJUMI

1PLĀNA FINANSIĀLĀ IETEKME

2Lai īstenotu Plānā ietvertos pasākumus un uzdevumus, plānots izmantot publisko finansējumu (valsts un pašvaldību budžeta finansējumu), Latvijai pieejamo ES budžeta finansējumu ES fondu un citu ES budžeta finanšu instrumentu veidā, citu ārvalstu finanšu instrumentu veidā, citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu atkarībā no pasākuma rakstura. Pasākumus, kas ir saistīti ar tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi, un ar to saistīto pētījumu vai izvērtējumu veikšanu, institūcijas nozaru politikas un pasākumus īsteno tām piešķirto VB līdzekļu ietvaros. Plānā ietverto rīcības virzienu īstenošanai plānotās darbības tiek īstenotas izpildē iesaistīto institūciju piešķirtā finansējuma ietvaros. Izpildē iesaistītā institūcijas plāna ieviešanu 2024. g. nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu plāna pasākumu īstenošanai 2025. g. un turpmākajos gados skatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, izpildē iesaistītās institūcijas nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plāna pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

3Plāna rīcībpolitiku īstenošanai piedāvāto pasākumu īstenošanas kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms un tā iespējamie avoti ir iekļauti Plāna 3. nodaļā, kur katram pasākumam minētais nepieciešamais253 un iezīmētais finansējuma apjoms ir kopējais apjoms un, atkarībā no pasākuma veida, var ietvert gan ES fondu finansējuma daļu, gan nacionālo finansējumu, gan, piemēram, privāto un papildus publisko finansējumu. Identificēto pasākumu kopējo nepieciešamo investīciju254 summa 10-gadu periodam ietver gan jau šobrīd īstenoto pasākumu turpināšanu, gan papildu nepieciešamās investīcijas.

4Izvērtējot un izstrādājot Plānā minētos atbalsta pasākumus, tie tiks vērtēti atbilstoši attiecīgajam komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam. Tāpat investīciju piesaistei un ieguldījumiem ir nepieciešams arī nodrošināt investīciju atbilstību ilgtspējīgu investīciju nosacījumiem, kas izriet no Regulas 2020/852.

5Iespējamie finansējuma avoti

6VB

7VB finansējums ir izmantojams kā daļa no atbalsta energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai, AER tehnoloģiju ieviešanai, vai citu SEG emisiju samazināšanas pasākumu atbalstam vai līdzatbalstam. Tāpat VB varētu ietekmēt piemērojamie nodokļu atvieglojumi vai atbrīvojumi bezemisiju vai mazemisiju kurināmajiem/degvielai vai tehnoloģiju izmantošanai. VB finansējuma instrumenti P&A ir fundamentālo un lietišķo pētījumu programma, VPP un Inovācijas fonds.

8EKII ietvaros 2021. – 2030. g. periodā pieejamais finansējums varētu sasniegt apmēram 820 milj. €255. Vienlaikus jāņem vērā, ka ietekmi uz emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem nākotnē atstās ES tiesību aktu pārskatīšana, piemēram, Priekšlikums Padomes Lēmumam (EU, Euratom), ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, ar kuru paredzēts noteikt jaunas pašu resursu kategorijas, ko iekļauj ES budžetā, tostarp, ikgadējas iemaksas 30 % apmērā no dalībvalstu emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem. Tā rezultātā pieejamais finansējums EKII ietvaros, kas būtu novirzāms SEG emisiju samazināšanas pasākumu atbalstam vai līdzatbalstam, salīdzinot ar pašreizējām prognozēm, samazināsies. Vienlaikus provizoriskie emisijas kvotu izsoļu ieņēmumi "jaunā" ETS ietvarā uz Plāna izstrādes brīdi nav nosakāmi saistošās informācijas trūkuma dēļ.

9Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. EKII darbība primāri tiek balstīta uz divām komponentēm:

101) aptuveni 90% no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem primārajā tirgū tiek novirzīti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām projektu īstenošanai;

112) aptuveni 10% no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem primārajā tirgū tiek novirzīti institucionālās rīcībspējas nodrošināšanai darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem.

12MF ietvaros pieejamais finansējums atbalsttiesīgajām dalībvalstīm veidojas no divām daļām – izsolot 2% no kopējā ES emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. – 2030. g., kā arī izsolot 2,5% no kopējā ES emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2024. – 2030. g. Latvijas daļa sastāda attiecīgi 1,44% un 1,0% no kopējā MF ietvaros izsolāmo emisijas kvotu apjoma, atbilstoši iepriekš minētajam dalījumam. MF ietvaros pieejamais finansējums ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas un emisijas kvotu monetizēšana notiek pakāpeniski, tādēļ precīzu Latvijai pienākošos finansējuma apjomu nav iespējams noteikt lielās neskaidrības dēļ, ko izraisa svārstības emisijas kvotu cenā. Pie vidējās emisijas kvotu cenas 70 – 80 €, periodā līdz 2030. g. Latvijai pieejamais finansējums MF ietvaros kopsummā varētu veidot apmēram 350 milj. €. MF finansējuma izlietojumu noteic MK noteikumi Nr. 396256.

13PB

14Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem" pašvaldības savus PB izstrādā pašas, ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus, un valsts pārvaldei nav tiesību iejaukties PB izstrādē un izpildē. PB veido no vairāku nodokļu ieņēmumiem, no kuriem daļa ir saistīta arī ar enerģētikas un klimata darbībām, piemēram, DRN, NĪN. Tieši pašvaldībām ir tiesības arī noteikt nodokļu atvieglojumus. Latvijā daudzas pašvaldības savos budžetos ieplāno finansējumu energoefektivitātes pasākumu, t.sk. energopārvaldības sistēmu ieviešana, veikšanai gan savos īpašumos, gan kā atbalstu iedzīvotāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai. Tāpat vairākas pašvaldības piemēro NĪN atvieglojumus par īpašumos veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, piemēram, dzīvokļiem nosiltinātās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.

15MFF

16Nozīmīgākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu atbalstu ir Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondi257,258: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF), Taisnīgās pārkārtošanās fonds (TPF), Atveseļošanās un noturības mehānisms (ANM), kā arī Kopējās Lauksaimniecības politikas ietvaros no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF).

17Šajā MFF plānošanas periodā Latvijai ir pieejami 10,44 mljrd. €, no tā 184,23 milj. € TPF ietvaros un 1,82 mljrd. € ANM ietvaros. Tāpat 2023.g. apstiprinātie ANM plāna grozījumi, kas pievieno jaunu komponenti "REPowerEU", paredz Latvijai papildu vairāk kā 134 milj. €, lai veiktu ieguldījumus enerģijas sektora transformācijai, nodrošinot finansējumu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai, elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai un attīstībai, kā arī dažādojot enerģijas avotus un pārejot uz tīru enerģiju.

18MFF ietvaros ir izveidoti vairāki citi finansēšanas avoti, kuri varētu palīdzēt sasniegt plāna mērķus: Invest EU, Apvārsnis Eiropa, CEF, LIFE – Vides un klimata pasākumu programmā,

19EK finanšu instrumenti (programmas)

20SKF

21Atbilstoši Regulas 2023/995 nosacījumiem, Latvijai SKF ietvaros ir pieejami 463,67 milj. € 2026. – 2032. g. periodā. Papildus tam, Latvijai jānodrošina līdzfinansējums vismaz 154,56 milj. € apmērā. Regulas 2023/995 mērķis – veicināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, risinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta sektoru iekļaušana ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS2), jo īpaši uz tām grupām, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai transporta nabadzība. Atbalsts vērsts uz neaizsargātām grupām – mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem un mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem.

22Atbilstoši Regulas 2023/995 nosacījumiem, lai iegūtu pieeju SKF finansējumam, dalībvalstīm ir jāizstrādā un EK jāiesniedz Sociālais klimata plāns, kurā tiks identificēti atbalsttiesīgie pasākumi un investīcijas (potenciālie atbalsttiesīgie pasākumi uzskaitīti regulas 8.pantā). 2023. g. oktobrī ir uzsākts darbs pie plāna sagatavošanas, vienlaikus plāna iesniegšana EK paredzēta periodā līdz 2025. g. jūnijam. Attiecīgi šobrīd nav iespējams identificēt konkrētas SKF atbalsta aktivitātes un katras aktivitātes īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

23IF259

24IF ir izveidots ar mērķi atbalstīt inovatīvus mazoglekļa emisiju tehnoloģiju risinājumus, sniedzot ieguldījumu ES dekarbonizācijā un pārejā uz klimatneitralitāti, vienlaikus sekmējot ES konkurētspēju. Fonda finansējums tiek nodrošināts ES ETS ietvaros, izsolot noteiktu apjomu emisijas kvotu laika periodā no 2020. – 2030. g., tādējādi kopējais fonda ietvaros pieejamais finansējuma apjoms ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas.

25Fonda darbība tiek vērsta uz inovatīvu, taču pietiekami nobriedušu projektu līdzfinansēšanu, ar mērķi panākt optimālu līdzsvaru starp inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu visās nozarēs, tostarp, īstenojot arī pārnozaru projektus un aptverot tādas aktivitātes kā inovatīvu zema oglekļa emisiju tehnoloģiju un procesu attīstību energoietilpīgās nozarēs, oglekļa uztveršanu un izmantošanu, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu vai noglabāšanu, inovatīvu atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī enerģijas uzglabāšanu.

26Starptautisko finanšu institūciju finansējums

27Ņemot vērā Plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma kopējo apjomu un finansējumu, kas varētu būt pieejams ES finansējuma ietvaros, kā viens no finansējuma avotiem varētu būt arī starptautisko finanšu institūciju finansējums, piemēram, finansējums no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu Investīciju bankas. Starptautiskās finanšu institūcijas piedāvā uz tirgus nosacījumiem balstītu finansējumu jomās, kurās ir tirgus nepilnības un investīciju trūkums, vienlaikus nodrošinot papildinātību, tādējādi investējot projektos, kuru īstenošanai privātā sektora finansējums nav vai ir tikai daļēji pieejams.

28Privātais finansējums

29Ņemot vērā Plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma kopējo apjomu, ir saprotams, ka Latvijai noteikto mērķu izpildei būs nepieciešams arī būtisks privātā finansējuma ieguldījums.

1INTEGRĒTĀ UZRAUDZĪBAS UN ZIŅOŠANAS SISTĒMA

2Saskaņā ar Regulu 2018/1999 ir nepieciešams reizi divos gados iesniegt EK integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas. Integrētā progresa ziņojuma saturu noteic Komisijas 2022. gada 15. novembra regula (ES) 2022/2299, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Regulu 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu. Papildus Plāna izpildes progresa novērtējumam nepieciešams, izmantojot valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, divas reizes plānošanas periodā (2024. g. un 2028. g.) izstrādāt vides monitoringa ziņojumu un iesniegt to (arī elektroniskā veidā) Vides pārraudzības valsts birojā.

3Regulā 2018/1999 iekļauto uzraudzības un ziņošanas nosacījumu īstenošanai Latvijā būs nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas gan likumdošanas ietvarā, gan institucionālās kapacitātes jautājumos. Regulā 2018/1999 noteiktās integrētās ziņošanas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams Latvijā izveidot efektīvu monitoringa un ziņošanas sistēmu, ar kuru tiks noteiktas gan atbilstībās institūcijas monitoringa un ziņošanas nosacījumu izpildei, gan tiks noteikta datu un informācijas aprites kārtība, lai ziņojumu sagatavošanas procesā netiktu atkārtoti iegūti un izvērtēti jau pieejamie dati un informācija. Šobrīd Latvijas normatīvajā regulējumā ir noteikti nosacījumi SEG emisiju un CO2 piesaistes mērķu progresa novērtējumam un divgadu ziņojumiem par progresa izpildi – ziņojums par politiku, pasākumiem un prognozēm un ir noteikta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā sistēma un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma.

4Integrētās monitoringa un ziņošanas sistēmas izveidei un īstenošanai būs nepieciešami papildus finansiāli līdzekļi, un ir iespējama ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste šo uzdevumu veikšanai. Lai neradītu būtisku ietekmi uz VB un nebūtu jāveido jaunas iestādes, ir iespējams noteikt esošu ministriju pakļautībā vai padotībā esošu iestādi kā galveno kompetento iestādi integrēto monitoringa un ziņošanas sistēmas funkciju veikšanai.

5Lai ieviestu Regulas 2018/1999 V pielikuma 3. daļā noteiktās prasības saistībā ar ZIZIMM sektoru, šobrīd notiek nepieciešamo datu apzināšana nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidei (t.i. 2022. gada 25. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 675 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība" pilnveidei). Tiek organizētas sarunas ar potenciālajiem datu sniedzējiem. Paralēli tiek izstrādāts attālās izpētes risinājums, lai varētu raksturot SEG emisijas un CO2 piesaisti, izmantojot "wall to wall" pieeju, kas ļaus precīzāk raksturot reti sastopamās zemes izmantošanas kategorijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļā.

1APSPRIEDES PROCESS UN REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

27.1. Pārrobežu kontekstā svarīgie jautājumi

3Plāna kontekstā svarīgākie īstenotie pasākumi attiecas uz Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumiem, kopējo enerģijas tirgu un enerģētiskās drošības jautājumiem.

4Pārrobežu kontekstā ir arī svarīgi Baltijas valstu starpā saskaņot tādus pasākumus, kas ietekmē ne tikai infrastruktūru un elektroenerģijas savienojamību, bet arī energoresursu (gan fosilo energoresursu, gan biomasas un biodegvielas) plūsmu starp Baltijas valstīm.

5Dekarbonizācijas kontekstā ir ļoti svarīgi izveidot un uzturēt vienotu (harmonizētu) skatījumu uz dekarbonizācijas iespējām Baltijas valstīs un uz vienotu pieeju dekarbonizācijas pasākumu īstenošanā. Tomēr vienotās pieejas dekarbonizācijas pasākumu īstenošanai piemērošana varētu būt apgrūtināta dalībvalstu dažādās situācijas īpaši attiecībā uz enerģētikas struktūru un SEG emisiju galvenajiem avotiem, kur Latvijā ir vislielākais no visām Baltijas valstīm ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars (2. lielākais ES dalībvalstīs) un ne-ETS darbību SEG emisiju apjomā dominē lauksaimniecības nozare un transports, savukārt Igaunijā ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars ir viens no zemākajiem ES dalībvalstu vidū ar dominējošām transporta emisijām. Lietuvas ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars un to struktūra, kurā dominē transporta un lauksaimniecības sektori, ir vairāk līdzīga Latvijai kā Igaunijai. Tomēr visās trīs Baltijas valstīs transports ir viens no lielākajiem ne-ETS darbību SEG emisiju avotiem un līdz ar to būtu ieteicams veikt saskaņotas darbības tieši transporta sektora emisiju samazināšanai.

67.2. Apspriede ar valsts un ES dalībvalstīm, struktūrām un to iesaiste

7Plāns tika izstrādāts sadarbībā ar nozaru ekspertiem un iesaistītajām pusēm Plānā iekļautos papildus pasākumus, izstrādājot ekspertu darba grupās, kas izveidotas Nacionālās enerģētikas un klimata padomes ietvaros. Sākot ar 2023. g. decembri, katrai ekspertu darba grupai bija jāsanāk vismaz reizi mēnesī līdz papildus pasākumu iesniegšanai KEM.

87.2.1. Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta iesaiste

9Informatīvais ziņojums "Par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādi"260 Plāna saturiskos elementus un laika ietvaru, kā arī Plāna izstrādes principus un informācijas sagatavošanas atbildības. Plāna izstrādes galvenie koordinatori bija noteikti EM un VARAM (šobrīd KEM), un iesaistītas ir arī ĀM, FM, IZM, LM, SM, ZM un Pārresoru koordinācijas centrs (tagad Valsts kanceleja).

1005.12.2023. MK sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. g. projekts un tā kopsavilkuma iesniegšana EK izvērtēšanai"261, kura pielikumā bija iekļauts Plāna projekts.

11Ar Ministru prezidentes 18.12.2023. rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-328262 tika izveidota Enerģētikas, vides un klimata jautājumu komitejas, lai koordinētu un pārraudzītu mērķu sasniegšanu enerģētikas, klimata un vides jomā, katrā komitejas sanāksmē skatot arī Plāna izstrādei un īstenošanai nepieciešamos jautājumus263.

12Plānā iekļaujamie nosacījumi un saistīto nozaru politikas plānošanas dokumenti 2023. un 2024. g. ir skatīti vairākās Latvijas Republikas Saeimas komisijās, piemēram, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

137.2.2. Apspriedes ar ieinteresētajām personām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana, vietējo un reģionālo iestāžu iesaiste

142023. g. ir saņemti vairāki iesaistīto pušu ierosinājumi Plāna aktualizācijai, piemēram, LDDK, VKP, Zaļā brīvība. Aktualizētais Plāna projekts tika publicēts 2023. g. novembrī, kur pēc Plāna projekta publicēšanas tika saņemti 193 iebildumus un priekšlikumus par Plāna projektu.

152024. g. janvārī – februārī KEM klātienē un attālināti ir nodrošinājusi vairāk nekā 50 tikšanās ar iesaistītajām pusēm (ievērojot Chatham House rules nosacījumus) – NVO, nozaru komersantiem, ekspertiem, asociācijām, izglītības jomas ekspertiem un sociālajiem partneriem ar mērķi uzklausīt priekšlikumus, iebildumus Plāna un enerģētikas un klimata politiku pilnveidošanai. 2024. g. jūnijā Plānam tika nodrošināta sabiedriskā apspriede, kur tās ietvaros tika saņemti viedokļi no personām un sociālajiem partneriem, saņemto viedokļu apkopojums un KEM atbildes par tiem ir publicētas KEM tīmekļa vietnē264. Saņemtos viedokļus izvērtēja nozaru ministrijas un iespēju robežās tie ir ņemti vērā Plāna aktualizēšanā, vienlaikus gan par sabiedrības viedokļiem, gan par starpministriju saskaņošanas laikā saņemtajiem sociālo partneru viedokļiem atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam tiks turpinātas diskusijas attiecīgajās darba grupās.

167.2.3. Iteratīvs process ar EK

1719.04.2024. notika attālinātā tikšanās ar EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta Stratēģijas, politiku koordinācijas un plānošanas, starpinstitūcionālo attiecību nodaļas vadītāju Paulu Abreu Markesu un Enerģētikas ģenerāldirektorāta atbildīgajiem ekspertiem par Plāna pilnveidošanu un EK sagatavoto rekomendāciju izpildi enerģētikas jomā, īpašu uzmanību pievēršot AE un energoefektivitātes dimensijām un iepriekš minētajās jomās noteiktajiem nacionālajiem mērķiem un to devumu ES mērķu sasniegšanā.

1823. – 24.05.2024. notika augsta līmeņa EK pārstāves Klimata politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieces Ivonnas Slingenbergas vizīte Latvijā. Tās laikā ar atbildīgajiem nozaru ministriem, nozaru politiku veidotājiem, sadarbības partneriem un NVO tika pārrunāts Latvijas progress Plāna aktualizācijā un ieviešanā. Tika uzklausīts Latvijas pārstāvju viedoklis, kā arī izklāstīs EK redzējums par ES klimata mērķiem 2030. un 2040. g., kā arī ES fondu līdzekļu pieejamību tautsaimniecības transformācijai klimatneitralitātes sasniegšanai.

197.3. Reģionālā sadarbība plāna sagatavošanā

20Latvija piedalās dažādos reģionālās sadarbības formātos klimata un enerģētikas jomā (Parīzes nolīguma un klimata un enerģētikas politikas kontekstā), tostarp:

21• Baltijas Asambleja265;

22• Baltijas valstu premjerministru augstākā līmeņa sanāksmes;

23• Baltijas Ministru padome (BCM);

24• Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns (BEMIP).

25Lai gan intensīva koordinācija enerģētikas politikas jautājumos Baltijas valstīs notiek BCM vecāko amatpersonu līmenī, plašāka reģionālā sadarbība ir saistīta arī ar tādām valstīm kā Somija, Zviedrija, Polija, Dānija un Vācija. ES kontekstā reģionālā sadarbība notiek BEMIP formātā, aptverot infrastruktūras plānošanu un palīdzot palielināt un efektīvi izmantot finanšu resursus, tostarp CEF, kas atbalsta pārrobežu enerģētikas projektus, tādējādi vēl vairāk uzlabojot sadarbību Baltijas jūras reģionā.

262023. g. oktobrī Latvijas pārstāvji kopā ar pārstāvjiem no Lietuvas, Igaunijas un Polijas pārrunāja sagatavotos Plāna projektus, tajos iekļautos pasākumus un sabiedrības viedokli par tiem, kā arī pārrunāja iespējamās reģionālās sadarbības jomas. 18.06.2024. notika attālināta reģionālā tikšanās ar Vācijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kur tika iepazīstināts ar katras valsts Plāniem, problēmām un turpmākajiem soļiem NEKP plānu realizēšanā. Arī turpmāk tiks organizēta informācijas apmaiņu un diskusijas par konkrētiem NECP aspektiem vai to ieviešanu.

27Šobrīd ir apstiprināti 2 pārrobežu projekti AE jomā – ELWIND un Lode-Penuja vēja parks266. Tāpat tiek īstenoti vairāki projekti, lai uzlabotu elektroenerģijas un gāzes piegādes drošību Baltijas reģionā un nodrošinātu efektīvu tirgus attīstību. Svarīgākais reģionālais projekts ir Baltijas elektrotīkla sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu. Pagaidām ir vairāki citi būtiski projekti, lai nodrošinātu efektīvu tirgus darbību, piemēram, kopīgi starpsavienojumi, kā arī PGK modernizācija u. c. Transporta nozarē tiek veikta reģionālā sadarbība attiecībā uz Rail Baltic projekta īstenošanu un EV uzlādes tīkla izbūvē, kura tiek veikta visās ES dalībvalstīs. Sadarbību ar citām valstīm jau šobrīd notiek, lai nodrošinātu ērtu EV uzlādes tīklu izmantošanu ārvalstu pārstāvjiem ES ietvaros. Līdz ar to ir radīti priekšnosacījumi iespējai pārvietoties starp ES dalībvalstīm ar EV. Tāpat reģionālā sadarbība lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanai tiek veikta saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK267 (par slāpekļa emisijām) vai Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu (par amonjaka emisijām).

28Baltijas valstis vienojās, ka reģionālo sadarbību varētu paplašināt attiecībā uz energoefektivitātes un AER attīstības jomām, kas īpaši attiecas uz transporta nozari, tostarp:

29• biometāna ražošanas un tirgus attīstība, biometāna izcelsmes apliecinājumu nosacījumu pielāgošana;

30• koordinācija attiecībā uz biodegvielas prasībām (biodegvielu piejaukums un ar nodokļiem saistīti jautājumi);

31• koordinācija attiecībā uz iespējamām ceļu nodevām (Latvijā – autoceļu lietošanas nodeva) vai ceļu nodevām kravas transportlīdzekļiem.

32Turklāt iespējamo reģionālo sadarbību varētu paplašināt, ietverot nacionālo EV uzlādes tīkla uzturētāju sadarbību Baltijas līmenī un ietverot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares (piemēram, meliorācijas, augsnes kvalitātes pasākumus utt.), ņemot vērā lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības darbību iespējamo pārrobežu ietekmi.

33Ilgtermiņa (līdz 2030. vai 2050. g.) enerģētikas un klimata politikas un pasākumu plānošanu un īstenošanu varētu uzlabot vai īstenot vajadzīgajā kvalitātē, izmantojot iespēju dalīties pieredzē un zināšanās ar citām ES dalībvalstīm, jo īpaši oglekļa emisiju samazināšanas jomā un veicināt energoefektivitāti, jo tas varētu palīdzēt izvēlēties Latvijai piemērotākos instrumentus un veicamās darbības konkrētu mērķu sasniegšanai.

34Lai plānotu un īstenotu pasākumus AER, energoefektivitātes un klimata jomā, Baltijas valstis arī turpmāk sadarbosies dažādu darba grupu un pasākumu ietvaros, proti:

35• Baltijas reģiona sadarbība drošības jomā, ko uzsākuši Baltijas valstu PSO (Elering, AST, Litgrid);

36• BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija un Lietuva) sistēma – līdz 2025.g. februārim;

37• Reģionālā gāzes tirgus koordinācijas grupa un UAB GET Baltic;

38• Starptautiskās Enerģētikas aģentūras darbība (visas trīs Baltijas valstis ir IEA locekles).

1PIELIKUMS Sociālekonomiskais izvērtējums

1PIELIKUMS Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums

21 Plāna izstrādi nosaka Regula 2018/1999, kur Regula 2018/1999 nosaka gan Plānā iekļaujamo informāciju (Regulas 2018/1999 3. - 12. pants), gan arī Plāna saturu (Regulas 2018/1999 I un III pielikums). Tāpēc Plāns ir izstrādāts pilnībā ņemot vērā Regulas 2018/1999 nosacījumus un, piemērojot Ministru kabineta noteikumu (02.12.2014.) Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 6.punktu, pēc iespējas ņemot vērā šajos noteikumos noteiktos nosacījumus politikas plānošanas dokumenta veidam – plāns.2 https://unfccc.int/sites/default/files/english_paris_agreement.pdf

33 Šeit un turpmāk "Mērķu scenārijs" ir scenārijs, kurā modelēti visi Plānā iekļautie rīcībpolitiku pasākumi, kuru izpildei un ieviešanai būtu jārezultējas Plānā noteikto mērķu sasniegšanā

44 https://commission.europa.eu/energy-climate-change-environment/implementation-eu-countries/energy-and-climate-governance-and-reporting/national-energy-and-climate-plans_en

55 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R1119

66 Latvijas Republikas nacionālā sākotnējā pozīcija Nr. 1 "Par Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumu pakotni "Gatavi mērķrādītājam 55%"un Latvijas virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā", apstiprināta MK 21.06.2022. sēdē

77 Latvijas Republikas nacionālā sākotnējā pozīcija Nr. 1 "Par Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par dalībvalstu saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem no 2021. līdz 2030. gadam, kas veicina klimata pasākumus, lai izpildītu Parīzes nolīgumā noteiktās saistības", apstiprināta MK 30.11.2021. sēdē

88 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02003L0087-20230301

99 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32023R0839

1010 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02018R0842-20230516&qid=1691394347773

1111 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32023R0955&qid=1695630897917

1212 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32023R0956&qid=1695630955252

1313 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32023R1805

1414 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32023R1804

1515 https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2023/1791

1616 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02018L2001-20220607#tocId30

1717 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ%3AL_202302413

1818 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202401275

1919 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202302405

2020 Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 18.jūnija regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088

2121 http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323

2222 https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027

2323 http://polsis.mk.gov.lv/documents/6898

2424 https://polsis.mk.gov.lv/documents/6507

2525 https://likumi.lv/ta/id/342214-latvijas-strategija-klimatneitralitates-sasniegsanai-lidz-2050-gadam

2626 http://polsis.mk.gov.lv/documents/7479

2727 http://polsis.mk.gov.lv/documents/6951

2828 https://polsis.mk.gov.lv/documents/7239

2929 https://polsis.mk.gov.lv/documents/7053

3030 https://polsis.mk.gov.lv/documents/6983

3131 https://likumi.lv/ta/id/317168-par-ricibas-planu-parejai-uz-aprites-ekonomiku-20202027-gadam

3232 https://polsis.mk.gov.lv/documents/6588

3333 https://polsis.mk.gov.lv/documents/7398

3434 https://likumi.lv/ta/id/319013-par-kudras-ilgtspejigas-izmantosanas-pamatnostadnem-20202030-gadam

3535 https://likumi.lv/ta/id/334018-par-taisnigas-parkartosanas-teritorialo-planu

3636 Apstiprināts ar MK 21.05.2019. maija rīkojumu Nr. 232 "Par Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam"

3737 https://likumi.lv/ta/id/342211-par-latvijas-kopejas-lauksaimniecibas-politikas-strategisko-planu-2023-2027-gadam

3838 https://likumi.lv/ta/id/322390-par-planu-prioritarie-ricibas-virzieni-melioracijas-politika-20212027-gadam

3939 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__ME__MEP/MEM020/table/tableViewLayout1/

4040 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__ME__MEP/MEM030/table/tableViewLayout1/

4141 https://energy.ec.europa.eu/system/files/2023-09/Biomethane_fiche_LV_web.pdf

4242 Atbilstoši spēkā esošo ES direktīvu regulējumam un atbilstoši ES un starptautiskajām saistībām un regulējumam

4343 https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/latvijas-klimats

4444 Statistika par zemes sadalījumu zemes lietošanas veidos 2024. gada 1. janvārī https://www.vzd.gov.lv/lv/zemes-sadalijums-zemes-lietosanas-veidos

4545 Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 14.decembra direktīva (ES) Nr.2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32022L2464

4646 Divpusējie darījumi starp ES dalībvalstīm, piemēram, darījumi par gada emisiju sadales vienību tirdzniecību vai AE saistību pārsnieguma (AE statistikas) pārdošanas darījumi

4747 https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/preses-relizes/12338-iedzivotaju-skaita-izmainas?themeCode=IR

4848 https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=File:How_are_national_populations_distributed_by_degree_of_urbanisation_(%25_share_of_total_population,_2021)_URE2023.png

4949 Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 31.maija regula (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010

5050 Piemēram, Regulai par dabas atjaunošanu

5151 CSP

5252 https://www.zalais-barometrs.lv/lv/zinas/111

5353 2024.g. SEG inventarizācija, kas iesniegta EK, pieejama Eiropas Vides aģentūras mājas lapā https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art07_inventory/ghg_inventory/envzfkvaa/; EUROSTAT

5454 2024.g. SEG inventarizācija, kas iesniegta EK, pieejama Eiropas Vides aģentūras mājas lapā https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art07_inventory/ghg_inventory/envzfkvaa/; EUROSTAT

5555 Informatīvais ziņojums "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam"

5656 Saskaņā ar Komisijas 2020. gada 16. decembra Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/2126 par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. g. periodam I pielikumu Latvijas 2005. g. siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu ir 8598 kt CO2 ekv. Saskaņā ar 2020. gada 16. decembra Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/2126 par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 II pielikumu ir noteikts katras dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms katram 2021. –2030. gada perioda gadam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu, pielāgots saskaņā ar minētās regulas 10. pantu (ne-ETS mērķi), tas ir, Latvijai 2021.g. – 10650 kt CO2 ekv.; 2022.g. – 8855 kt CO2 ekv.; 2023.g. – 8640 kt CO2 ekv.; 2024.g. – 8425 kt CO2 ekv. Saskaņā ar 2024. gada SEG inventarizāciju 2021.g. un 2022. g. vērtības nepārsniedz noteiktos mērķus.

5757 Saskaņā ar Regulas 2018/842 I pielikumu

5858 Saskaņā ar Komisijas 2020. gada 16. decembra Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/2126 par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 II pielikumu ir noteikts katras dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms katram 2021.–2030. gada perioda gadam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu, pielāgots saskaņā ar minētās regulas 10. pantu.

5959 Indikatīvi, 2025. gadā EK veiks nacionālās SEG inventarizācijas datu visaptverošu pārbaudi, ko dalībvalstis iesniegs saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 4. punktu, lai noteiktu dalībvalstu ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājuma mērķrādītājus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 4. panta 3. punktu.

6060 Sektorālo ne-ETS darbību SEG emisiju izmaiņas (%) pret 2024.g. SEG inventarizācijas 2005.g. un absolūta mērķa vērtība (kt CO2 ekv.) 2030. g. .

6161 Mazās jaudas iekārtas pārveidošanas sektorā un rūpniecībā, pakalpojumu sektors, mājsaimniecība, lauksaimniecība/ mežsaimniecība/ zivsaimniecība.

6262 Saskaņā ar Regulas 2018/841 4. pantu, Latvijai, ņemot vērā noteiktās elastības iespējas, ir jānodrošina, ka atbilstoši regulā noteiktajiem uzskaites noteikumiem periodā 2021.-2025.gads uzskaitīto SEG emisiju summa nepārsniedz uzskaitītās CO2 piesaistes summu Regulas 2018/841 2.pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās – "apmežota zeme", "atmežota zeme", "apsaimniekota aramzeme", "apsaimniekoti zālāji", "apsaimniekota meža zeme", "apsaimniekoti mitrāji". SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaite tiek veikta atbilstoši Regulas 2018/841 nosacījumiem, rēķinot SEG emisiju apjoma un/vai CO2 piesaistes apjoma izmaiņas pret Regulā 2018/841 noteiktajiem atskaites līmeņiem, izņemot apmežotas un atmežotas zemes uzskaites kategorijas, kurām tiek piemērota "gross-net" pieeja, kur netiek noteikts atskaites līmenis, un uzskaitē tiek ietverts viss attiecīgajā periodā radītais SEG emisiju un CO2 piesaistes apjoms.

6363 Mērķis attiecas tikai uz periodu 2021.-2025.g.

6464 Atbilstoši Regulas 2018/841 regulas 2. pantā noteiktajās ziņošanas kategorijās.

6565 Saskaņā ar Regulu 2018/841, sasniedzamo mērķradītāju 2030.g. Latvijai aprēķina kā 2016. - 2018.g. vidējās faktiskās SEG no 2032.g. SEG inventarizācijas tām pieskaitot ZIZIMM regulas grozījumu IIa pielikumā, "c" kolonnā noteikto nemainīgo mērķrādītāja daļu -639 kt CO2 ekv (piesaiste). Regulā 2023/839 iekļautais mērķrādītājs -644 kt CO2 ekv. ir aprēķināts balstoties uz vidējo SEG lielumu par 2016. - 2018.g. (-6 kt CO2 ekv.) no 2020.g. Latvijas SEG inventarizācijas, kuram pieskaitīta nemainīgā mērķrādītāja daļa -639 kt CO2 ekv. Gala mērķrādītājs 2030.g. tiks noteikts saskaņā ar 2032.g. SEG inventarizāciju

6666 Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta a) apakšpunkts

6767 Aprēķināts, ņemot vērā Direktīvas 2018/2001 27. pantā noteikto metodi (Direktīvas 2023/2413) redakciju, izmantojot CSP datus par transporta enerģijas patēriņu Latvijā un izmantojot degvielas piegādātāju ziņoto biodegvielu SEG emisiju intensitātes vidējos rādītājus

6868 Atbilstoši Regulas 2023/1805 4.panta 2.punktam minēto mērķi piemēro kuģim, kas atbilst 2.panta 1.punktā noteiktajiem nosacījumiem – "kuģiem ar bruto tilpību virs 5 000 un kuri komerciālos nolūkos pārvadā pasažierus vai kravu, neatkarīgi no to karoga"

6969 2022., 2025., 2027.g. indikatīvās mērķrādītāja vērtības noteiktas saskaņā ar Regulas 2018/1999 4.panta (a) apakšpunkta 2.punktā iekļautajiem nosacījumiem

7070 EUROSTAT aprēķinu metode, ņemot vērā Direktīvas 2018/2001 II pielikumu

7171 piemērojot Direktīvas 2018/2001 23. panta 1. un 2. punktu, kā arī 1a pielikumu

7272 Direktīvas 2018/2001 24.panta 1. punkts (mērķis ir indikatīvs)

7373 Direktīvas 2018/2001 15.a panta 1. punkts (mērķis ir indikatīvs)

7474 Direktīvas 2018/2001 22.a panta 1. punkts (mērķis ir indikatīvs). Mērķis aptver uzņēmumus un produktus, kas ietilpst saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE2) B, C un F sadaļā un J sadaļas 63. nodaļā. Mērķī tiek iekļauts gan enerģijas galapatēriņš, gan energoresursus, ko izmanto neenerģētiskajām vajadzībām, kas ir degvielu vai kurināmā izmantošana par izejvielām rūpnieciskajos procesos, nevis to izmantošana enerģijas ražošanai

7575 Direktīvas 2018/2001 2. panta 34. punkts

7676 Direktīvas 2018/2001 25. panta 1. panta b) apakšpunkts

7777 Direktīvas 2018/2001 25. panta b) apakšpunkts

7878 Direktīvas 2018/2001 22.a panta 1. punkts, mērķis ir attiecināms tikai, ja rūpniecībā enerģijas galapatēriņam un neenerģētiskām vajadzībām tiek izmantots ūdeņradis

7979 Regulas 2023/2405 3. panta 7.punkts

8080 Regulas 2023/2405 I pielikums

8181 AE ražošanas tehnoloģija, kas vismaz vienā veidā uzlabo salīdzināmu mūsdienīgu AE tehnoloģiju vai dara izmantojamu AE tehnoloģiju, kas nav pilnīgi komercializēta vai ietver skaidras pakāpes izmantojamības risku

8282 Direktīvas 2018/2001 3.panta 1.punkts (mērķis ir indikatīvs)

8383 EUROSTAT atbilstoši direktīvas 2023/1791 definīcijām

8484 Latvijai noteiktie energoefektivitātes mērķi ir ļoti ambiciozi, tāpēc Plāna īstenošanas laikā atbildīgajām nozares ministrijām un citām iesaistītajām pusēm ir jāpieliek papildus pūles laicīgi izstrādāt, saskaņot un ieviest esošās un plānotās atbalsta programmas, tai skaitā meklēt papildus finanšu avotus energoefektivitātes paaugstināšanai, īpaši ēku sektorā, veicinot Renovācijas vilni, un kontekstā ar Ēku ilgtermiņa stratēģijas atjaunošanu.

8585 Direktīvas 2023/1791 4.pants (mērķis ir indikatīvs)

8686 Direktīvas 2023/1791 4.pants un I pielikums (mērķis ir indikatīvs)

8787 Direktīvas 2023/1791 8.panta 1.punkts

8888 Šobrīd vēl tiek izstrādāts "publiskā iestāde" definīcija un tiek veidots publisko ēku saraksts un aptvērums

8989 Direktīvas 2023/1791 6.panta 1.punkts

9090 Šobrīd vēl tiek izstrādāts "publiskā iestāde" definīcija un tiek veidota publisko iestāžu energobilance

9191 Direktīvas 2023/1791 5.panta 1.punkts

9292 Uzņēmumu energoaudits, sertificēta energopārvaldības sistēma vai papildināta vides pārvaldības sistēma

9393 EUROSTAT (nrg_ind_id)

9494 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/NRG_IND_ID/default/table?lang=en

9595 https://energy.ec.europa.eu/document/download/da7361c1-e609-44ac-a0f2-ea51d1f3799d_en?filename=LV_SoEUr%20Fiche%202023.pdf

9696 https://www.ast.lv/sites/default/files/editor/PSO_zinojums_2023.pdf

9797 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENT__IU__IUS/IUS010/table/tableViewLayout1/

9898 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__ZP__ZPR/ZPR030/table/tableViewLayout1/

9999 Komisijas 2024.gada 26.janvāra paziņojums C/2024/1123 "Atjauninājums attiecībā uz datiem, kurus izmanto, lai aprēķinātu finanšu sankcijas, ko Komisija Eiropas Savienības Tiesai ierosina pārkāpuma procedūrās"

100100 Komisijas 2023.gada 4.janvāra paziņojums 2023/C 2/01 "Finanšu sankcijas pārkāpumu procedūrās"

101101 2024. gada SEG inventarizācija: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu

102102 Bāzes scenārijs ir saskanīgs ar 2023. gada integrēto ziņojumu par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm scenāriju ar esošajiem pasākumiem un veiktiem prognožu atjauninājumiem, balstoties uz 2024. gada SEG inventarizāciju sektorālā līmenī.

103103 Samazinājums ir aprēķināts, balstoties uz 2030. gada prognozētām SEG emisijām un 2005. gadu no 2024. gada SEG inventarizācijas.

104104 EUROSTAT

105105 Regulas 2018/1999 4.panta a) punkta 2) apakšpunktu

106106 CSP, FEI

107107 2024. gada SEG inventarizācija: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu

108108 CSP, FEI

109109 Ņemot vērā Direktīvā 2018/2001 noteiktos reizinātājus dažādiem transporta enerģijas veidiem

110110 Balstoties uz Mērķa scenāriju

111111 Mērķis tiek piemērots kuģiem ar tilpību > 5000

112112 Šeit un turpmākajās "Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" sadaļās "investīcijas" iekļauj visas nepieciešamās investīcijas no tabulā minētajiem finansējuma avotiem, t.sk. publiskās un privātās investīcijas, tādējādi nosakot kopējo finansējumu, kas nepieciešams pasākuma izpildei. Sadaļā "iezīmētās" ir iekļauts viss investīciju apjoms – publiskais finansējums un privātais līdzfinansējums, kas attiecīgi ir noteikts atbalsta programmu nosacījumos.

113113 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija regulas (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK 4.panta 1.punkta a) apakšpunkts

114114 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija regulas (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK 4.panta 1.punkta b) apakšpunkta ii) un iii) apakšpunkts un c) apakšpunkts

115115 ievērojot Direktīvas 2024/1275

116116 Regula 2023/1804

117117 Padomes 2003. gada 27. oktobra direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

118118 2024.g. SEG inventarizācija

119119 Balstoties uz Mērķu scenāriju

120120 2024. g. SEG inventarizācija

121121 CSP, FEI

122122 CSP, PSO

123123 PSO

124124 Ietver kurināmā izmantošanu CSA, CAA un kurināmā izmantošanu enerģijas galapatēriņā, kas atbilstoši EUROSTAT metodoloģijai tiek ieskaitīta pie siltumenerģijas ražošanas

125125 CSP, FEI

126126 Balstoties uz Mērķu scenāriju

127127 piemērojot Direktīvas 2018/2001 23.panta 1. un 2.punktu, kā arī 1a pielikumu

128128 aptver degvielu izmantošanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības transportlīdzekļos un tehnikā

129129 https://likumi.lv/ta/id/306969-par-juras-planojumu-latvijas-republikas-ieksejiem-juras-udeniem-teritorialajai-jurai-un-ekskluzivas-ekonomiskas-zonas

130130 https://climate.ec.europa.eu/eu-action/eu-funding-climate-action/innovation-fund_en

131131 Direktīvas 2023/1791 26.panta 1.punkts

132132 https://climate.ec.europa.eu/eu-action/eu-funding-climate-action/innovation-fund_en

133133 Enerģētikas likuma 117.panta trešā daļa

134134 https://energy.ec.europa.eu/document/download/27d9ec6a-3ee8-45da-ba70-ea6f578e3f53_en?filename=Biomethane_fiche_LV_web.pdf

135135 2024. g. SEG inventarizācija

136136 Balstoties uz Mērķu scenāriju

137137 2024.g. SEG inventarizācija

138138 Balstoties uz Mērķu scenāriju

139139 https://climate.ec.europa.eu/eu-action/eu-funding-climate-action/innovation-fund_en

140140 2024.g. SEG inventarizācija: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu

141141 Pēc 2024.g. iesniegtās SEG inventarizācijas datiem mērķis būtu -2214,77 kt CO2 ekv. Gala mērķrādītājs 2030.g. tiks noteikts saskaņā ar 2032.g. SEG inventarizāciju.

142142 Direktīvas 2018/2001 29.panta 10.punkts

143143 https://likumi.lv/ta/id/253760.

144144 CSP

145145 CSP, FEI

146146 CSP

147147 EUROSTAT atbilstoši direktīvas 2023/1791 definīcijām

148148 EUROSTAT atbilstoši direktīvas 2023/1791 definīcijām

149149 SSO

150150 valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura

151151 http://polsis.mk.gov.lv/documents/6898

152152 Šobrīd ir pieejami dati tikai par centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēku renovētajām platībām konkrētajā gadā. Šobrīd tiek apzināts publisko iestāžu īpašumā un valdījumā esošo un izmantoto ēku un telpu platības.

153153 Šobrīd ir pieejami dati tikai par centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēku renovētajām platībām konkrētajā gadā. Šobrīd tiek apzināts publisko iestāžu īpašumā un valdījumā esošo un izmantoto ēku un telpu platības.

154154 Kopējā publisko ēku renovētā platība periodā no 2021.-2030.gadam.

155155 Atbilstoši Direktīvas 2023/1709 5.panta 1.punktam publisko iestāžu enerģijas patēriņa samazinājums ir 1,9% katru gadu no direktīvas spēkā stāšanās brīža – 11.10.2025.

156156 atbilstoši VZD datiem par ēkām, kuras tiek apkurinātas

157157 atbilstoši VZD datiem par ēkām, kuras tiek apkurinātas

158158 Direktīvas 2023/1791 24.panta 1.punkts

159159 CSP, FEI

160160 BVKB

161161 BVKB

162162 https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitate_un_siltumapgade/zinojumi_eiropas_komisijai/

163163 Direktīvas 2018/2001 24.panta 10.punkta c) apakšpunkts; Direktīvas 2023/1791 24.panta 1.punkts

164164 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

165165 https://likumi.lv/ta/id/307966-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-002-19-eku-norobezojoso-konstrukciju-siltumte

166166 https://likumi.lv/ta/id/322436-eku-energoefektivitates-aprekina-metodes-un-eku-energosertifikacijas-noteikumi

167167 CSP

168168 enerģētiskā atkarība parāda, cik lielā mērā valsts ir atkarīga no energoresursu importa, lai apmierinātu savas enerģētiskās vajadzības. Šis indikators tiek aprēķināts, atņemot no energoresursu importa rādītāja eksporta apjomu un dalot ar kopējo energoresursu patēriņu. Šādu indikatoru iespējams aprēķināt jebkuram energoresursu produktam.

169169 EUROSTAT

170170 https://www.conexus.lv/pazemes-dabasgazes-kratuve

171171 dabasgāzes sistēmas funkcionēšana viena sistēmas objekta iztrūkuma gadījumā tiek izvērtēta un sagatavota pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 25.oktobra regulā Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 aprakstītās metodikas, kas ņem vērā "N-1 principu" jeb darbības kļūmi vienotajā lielākajā dabasgāzes infrastruktūrā

172172 https://www.conexus.lv/uploads/filedir/Zinojumi/2022_PSO_ikgad_nov_zinojums_final.pdf

173173 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/NRG_IND_ID/default/table?lang=en

174174 https://www.conexus.lv/zinas-presei/tiek-palielinata-incukalna-pazemes-gazes-kratuves-loma-starptautiska-meroga

175175 https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review?year=2022&month=13

176176 https://energy.ec.europa.eu/document/download/da7361c1-e609-44ac-a0f2-ea51d1f3799d_en?filename=LV_SoEUr%20Fiche%202023.pdf

177177 EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta aprēķini, balstoties uz Eiropas elektroenerģijas PSO tīkla (ENTSO-E) datiem

178178 https://www.sprk.gov.lv/content/pakalpojumu-sniedzeji-1

179179 https://sadalestikls.lv/lv/kas-mes-esam

180180 https://www.conexus.lv/latvijas-gazes-parvades-sistema

181181 https://www.gaso.lv/uploads/filedir/Iecirknu_teritorijas.jpg

182182 https://www.ast.lv/lv/content/elektroenergijas-parvades-sistemas-attistibas-plans

183183 https://www.ast.lv/lv/transmission-network-projects/latvijas-igaunijas-3-starpsavienojums

184184 https://www.ast.lv/lv/transmission-network-projects/elektroparvades-linija-rigas-tec-2-rigas-hes

185185 https://www.ast.lv/lv/transmission-network-projects/liniju-valmiera-tartu-un-valmiera-tsirgulina-parbuve-latvijas

186186 https://www.ast.lv/lv/development-projects/parvades-tikla-modernizacija-un-attistiba

187187 https://www.conexus.lv/incukalna-pgk-modernizacija

188188 https://www.conexus.lv/elli

189189 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02022R2202-20231217

190190 Plāna projekta pilnveidošanas gaitā, tai skaitā diskusijās ar Finanšu ministriju, nozaru ministrijām, nozarēm un citām iesaistītajām pusēm, tiks identificēti potenciālie pasākumi, kas varētu tikt finansēti privātā finansējuma ietvaros

191191 Gasgrid Finland Oy,, Elering AS, Conexus, Amber Grid AB, GAZ SYSTEM S.A. un ONTRAS Gastransport GmbH

192192 Plāna projekta pilnveidošanas gaitā, tai skaitā diskusijās ar Finanšu ministriju, nozaru ministrijām, nozarēm un citām iesaistītajām pusēm, tiks identificēti potenciālie pasākumi, kas varētu tikt finansēti privātā finansējuma ietvaros

193193 https://sadalestikls.lv/lv/blog/post/neto-uzskaite-un-neto-norekini

194194 elektroenerģijas ražošanas iekārta un ar to saistītās aizsardzības un pārveidotājiekārtas (mikroģeneratora invertors) maiņstrāvas elektroenerģijas ražošanai ar darba strāvu līdz 16 ampēriem, kas paredzēta uzstādīšanai klienta elektroietaisē paralēlā darbā ar zemsprieguma sadales elektrotīklu. Šāda strāva atbilst attiecīgi 3,7 kW jaudai vienfāzes elektrotīklā un 11,1 kW jaudai trīsfāžu elektrotīklā.

195195 https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/mikrogeneratoru-ipasnieki-neto-uzskaites-sistemu-vares-izmantot-lidz-2029gada-28februarim-apstiprinati-elektroenergijas-tirgus-likuma-grozijumi (likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā")

196196 https://likumi.lv/ta/id/343812-modernizacijas-fonda-darbibas-kartibas-noteikumi-un-daudzgadu-darbibas-programma

197197 Enerģētikas likuma 1.panta 101 punkts

198198 CSP

199199 https://www.kem.gov.lv/lv/valsts-atbalsts-20212022-apkures-sezona

200200 https://www.kem.gov.lv/lv/valsts-atbalsts-20222023-apkures-sezona

201201 https://www.kem.gov.lv/lv/atbalsts-elektroenergijas-pateretajiem

202202 Lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu finansējumu atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām periodos, kad tiks identificētas augstas energoresursu cenas, likumprojektā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru tiks iekļauts regulējums, kas paredz finansējuma nodrošināšanu šāda atbalsta pasākuma sniegšanai pēc Eiropas Savienības Padomes apstiprinātās vispārējās izņēmuma klauzulas vai konkrētai valstij paredzētas klauzulas aktivizēšanas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97.

203203 https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/raimonds-cudars-situacija-pie-arkarteji-augsta-energoresursu-cenu-kapuma-busim-gatavi-sniegt-merketu-atbalstu (likumprojekts "Energoapgādes izmaksu atbalsta likums")

204204 https://www.gaso.lv/dabasgazes-tirgus

205205 https://www.sprk.gov.lv/content/tarifi-0

206206 https://www.sprk.gov.lv/content/tarifi-1

207207 https://www.sprk.gov.lv/content/tarifi-4

208208 mazumtirgotāja izmaksas aptver dažādu degvielas piedevu pievienošanu, uzņēmuma uzturēšanas un attīstības izmaksas, to vidū – degvielas uzpildes stacijas uzturēšana un personāla izmaksas

209209 obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas paredz tā finansēšanu no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem

210210 Elektroenerģijas tirgus likums

211211 https://www.em.gov.lv/lv/atbalsts-elektroenergijas-razotajiem; https://www.bvkb.gov.lv/lv/elektroenergijas-obligata-iepirkuma-mehanisma-uzraudziba-un-kontrole

212212 https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-nodoklu-atlaides-un-atvieglojumi-sasniedz-tiem-noteiktos-merkus

213213 izskatīts MK sēdē (08.04.2021.), protokola Nr. 32 37. §

214214 https://www.liaa.gov.lv/lv/ris3-vadibas-grupas-ris3-parvaldibas-operacionalais-limenis

215215 https://likumi.lv/ta/id/287272-jaunuznemumu-darbibas-atbalsta-likums

216216 https://likumi.lv/ta/id/350569

217217 https://likumi.lv/ta/id/107337-zinatniskas-darbibas-likums

218218 https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7987de45-93fd-45e3-ac4c-948251c622d9

219219 https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7987de45-93fd-45e3-ac4c-948251c622d9

220220 https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums

221221 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/rd_p_persqual11/default/table?lang=en; https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/rd_p_perslf/default/table?lang=en

222222 Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma (NZDIS) Zinātniskajās institūcijās akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistrs

223223 https://www.epo.org/about-us/annual-reports-statistics/statistics/2022/statistics/patent-applications.html

224224 Eiropas Patentu birojs, https://www.epo.org/

225225 https://new.epo.org/en/statistics-centre

226226 https://new.epo.org/en/statistics-centre#/customchart

227227 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENT__IU__IUS/IUS010/table/tableViewLayout1/

228228 NIPP

229229 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__ZP__ZPR/ZPR030/table/tableViewLayout1/

230230 https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/european-green-deal/green-deal-industrial-plan/net-zero-industry-act_lv

231231 https://www.cfla.gov.lv/lv/1_petnieciba-tehnologiju-attistiba-un-inovacijas

232232 Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas Kompetences centrs, http://www.vitekc.lv/

233233 https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/9cf5a8bd-526e-42be-8038-ac803419abf3

234234 https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/198380174

235235 https://likumi.lv/ta/id/308330-par-latvijas-pielagosanas-klimata-parmainam-planu-laika-posmam-lidz-2030-gadam

236236 https://klimats.meteo.lv/klimats_latvija/klimata_riks/

237237 https://www.ipcc.ch/report/sixth-assessment-report-cycle/

238238 Detalizēta pasākumu informācija un konkrētas veicamās darbības ir iekļautas LPKPP

239239 FEI

240240 CSP, FEI

241241 Pēc 2024.g. iesniegtās SEG inventarizācijas datiem mērķis būtu -2214,77 kt CO2 ekv. Gala mērķrādītājs 2030.g. tiks noteikts saskaņā ar 2032.g. SEG inventarizāciju.

242242 2024.g. SEG inventarizācija

243243 Silava

244244 https://m.likumi.lv/ta/id/349169-par-latvijas-tiesibu-aktu-ka-ari-uzraudzibas-un-izpildes-sistemas-speju-nodrosinat-meza-biomasas-izejvielu-atbilstibu-ilgtspejas-kriterijiem

245245 EVA ziņojums "Harm to human health from air pollution in Europe: burden of disease 2023", Table 2: https://www.eea.europa.eu/publications/harm-to-human-health-from-air-pollution/table-2

246246 iespējamie dzīves gadi, kas zaudēti priekšlaicīgas nāves dēļ. Aprēķinā tiek ņemts vērā vecums, kurā iestājas nāves gadījumi; tāpēc ieguldījums kopējā zaudēto dzīves gadu skaitā ir lielāks priekšlaicīgai nāvei, kas iestājusies jaunākā vecumā, un mazāka priekšlaicīgai nāvei, kas iestājusies lielākā vecumā

247247 Likums "Par piesārņojumu"

248248 Ar "-" zīmi emisiju samazinājums un ar "+" zīmi emisiju palielinājums

249249 Darba vietu skaits aprēķināts, izmantojot starptautiskajos literatūras avotos pieejamo informāciju par darba vietu skaitu uz ieguldītām investīcijām (darba vietas PLE/MEUR) vai ietaupīto enerģijas daudzumu (darba vietas PLE/GWh). Novērtējums ir dots kā vidējais no abām pielietotajām metodēm. PLE ir aprēķināts kā vidējais lielums visā energoefektivitātes pasākuma dzīves laikā. Katram enerģijas patēriņa sektoram šie indikatori ir atšķirīgi.

250250 https://www.wwf.no/assets/attachments/84-wwf_a4_report___havvindrapport.pdf

251251 https://www.graanulinvest.com/eng/frontpage

252252 https://www.baltpool.eu/lv/

253253 Pasākumu īstenošanai nepieciešamais finansējums nenozīmē, ka šis finansējums ir jau "apsolīts" vai plānots piešķirts. Attiecīgajai valsts institūcijai nepieciešamais finansējums pasākumu īstenošanai ir pieprasāms Latvijas Republikā noteiktajā kārtībā, pieprasot ikgadējā VB un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā vai piesaistot ES vai citu ārvalstu finansējumu

254254 ņemot vērā bāzes scenārija investīcijas un papildu investīcijas papildu pasākumu īstenošanai, kur kopējās investīcijas veido gan ES struktūrfondu, gan VB vai PB, gan EKII finansējuma, gan privātā finansējuma apjoms

255255 ETS 3. periodā (2013. - 2020. g.) ieņēmumi no emisijas kvotu izsolīšanas sastādīja 249,42 milj. € visā periodā kopā

256256 https://likumi.lv/ta/id/343812-modernizacijas-fonda-darbibas-kartibas-noteikumi-un-daudzgadu-darbibas-programma

257257 ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. g. apstiprināta MK 16.11.2021. https://likumi.lv/ta/id/349490-par-projektu-ideju-prieksatlasi-un-to-iesniedzejiem-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-20212027-gadam-213-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-pielagosanos-klimata-parmainam-risku-noversanu-un-noturibu-pret-katastrofam-2132-pasakuma-nacionalas-nozimes-pludu-un-krasta-erozijas-pasakumi-projektu-iesniegumu-atlases-otras-kartas-ietvaros

258258 https://www.esfondi.lv/planosana-1

259259 https://ec.europa.eu/clima/policies/innovation-fund_en

260260 MK sēdes protokollēmums "Informatīvais ziņojums "Par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādi"" (MK 26.06.2018. protokola Nr.30 50.§)

261261 https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/56f1c764-386b-4961-97e6-7d66cedca1c4

262262 https://likumi.lv/ta/id/348436-par-energetikas-vides-un-klimata-jautajumu-komitejas-izveidi

263263 https://www.mk.gov.lv/lv/energetikas-vides-un-klimata-jautajumu-komiteja

264264 https://www.kem.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam

265265 Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbība

266266 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02022R2202-20231217

267267 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:31991L0676&from=LV