7. pants

APSPRIEDES PROCESS UN REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

7.1. Pārrobežu kontekstā svarīgie jautājumi

Plāna kontekstā svarīgākie īstenotie pasākumi attiecas uz Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumiem, kopējo enerģijas tirgu un enerģētiskās drošības jautājumiem.

Pārrobežu kontekstā ir arī svarīgi Baltijas valstu starpā saskaņot tādus pasākumus, kas ietekmē ne tikai infrastruktūru un elektroenerģijas savienojamību, bet arī energoresursu (gan fosilo energoresursu, gan biomasas un biodegvielas) plūsmu starp Baltijas valstīm.

Dekarbonizācijas kontekstā ir ļoti svarīgi izveidot un uzturēt vienotu (harmonizētu) skatījumu uz dekarbonizācijas iespējām Baltijas valstīs un uz vienotu pieeju dekarbonizācijas pasākumu īstenošanā. Tomēr vienotās pieejas dekarbonizācijas pasākumu īstenošanai piemērošana varētu būt apgrūtināta dalībvalstu dažādās situācijas īpaši attiecībā uz enerģētikas struktūru un SEG emisiju galvenajiem avotiem, kur Latvijā ir vislielākais no visām Baltijas valstīm ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars (2. lielākais ES dalībvalstīs) un ne-ETS darbību SEG emisiju apjomā dominē lauksaimniecības nozare un transports, savukārt Igaunijā ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars ir viens no zemākajiem ES dalībvalstu vidū ar dominējošām transporta emisijām. Lietuvas ne-ETS darbību SEG emisiju īpatsvars un to struktūra, kurā dominē transporta un lauksaimniecības sektori, ir vairāk līdzīga Latvijai kā Igaunijai. Tomēr visās trīs Baltijas valstīs transports ir viens no lielākajiem ne-ETS darbību SEG emisiju avotiem un līdz ar to būtu ieteicams veikt saskaņotas darbības tieši transporta sektora emisiju samazināšanai.

7.2. Apspriede ar valsts un ES dalībvalstīm, struktūrām un to iesaiste

Plāns tika izstrādāts sadarbībā ar nozaru ekspertiem un iesaistītajām pusēm Plānā iekļautos papildus pasākumus, izstrādājot ekspertu darba grupās, kas izveidotas Nacionālās enerģētikas un klimata padomes ietvaros. Sākot ar 2023. g. decembri, katrai ekspertu darba grupai bija jāsanāk vismaz reizi mēnesī līdz papildus pasākumu iesniegšanai KEM.

7.2.1. Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta iesaiste

Informatīvais ziņojums "Par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādi"260 Plāna saturiskos elementus un laika ietvaru, kā arī Plāna izstrādes principus un informācijas sagatavošanas atbildības. Plāna izstrādes galvenie koordinatori bija noteikti EM un VARAM (šobrīd KEM), un iesaistītas ir arī ĀM, FM, IZM, LM, SM, ZM un Pārresoru koordinācijas centrs (tagad Valsts kanceleja).

05.12.2023. MK sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. g. projekts un tā kopsavilkuma iesniegšana EK izvērtēšanai"261, kura pielikumā bija iekļauts Plāna projekts.

Ar Ministru prezidentes 18.12.2023. rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-328262 tika izveidota Enerģētikas, vides un klimata jautājumu komitejas, lai koordinētu un pārraudzītu mērķu sasniegšanu enerģētikas, klimata un vides jomā, katrā komitejas sanāksmē skatot arī Plāna izstrādei un īstenošanai nepieciešamos jautājumus263.

Plānā iekļaujamie nosacījumi un saistīto nozaru politikas plānošanas dokumenti 2023. un 2024. g. ir skatīti vairākās Latvijas Republikas Saeimas komisijās, piemēram, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

7.2.2. Apspriedes ar ieinteresētajām personām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana, vietējo un reģionālo iestāžu iesaiste

2023. g. ir saņemti vairāki iesaistīto pušu ierosinājumi Plāna aktualizācijai, piemēram, LDDK, VKP, Zaļā brīvība. Aktualizētais Plāna projekts tika publicēts 2023. g. novembrī, kur pēc Plāna projekta publicēšanas tika saņemti 193 iebildumus un priekšlikumus par Plāna projektu.

2024. g. janvārī – februārī KEM klātienē un attālināti ir nodrošinājusi vairāk nekā 50 tikšanās ar iesaistītajām pusēm (ievērojot Chatham House rules nosacījumus) – NVO, nozaru komersantiem, ekspertiem, asociācijām, izglītības jomas ekspertiem un sociālajiem partneriem ar mērķi uzklausīt priekšlikumus, iebildumus Plāna un enerģētikas un klimata politiku pilnveidošanai. 2024. g. jūnijā Plānam tika nodrošināta sabiedriskā apspriede, kur tās ietvaros tika saņemti viedokļi no personām un sociālajiem partneriem, saņemto viedokļu apkopojums un KEM atbildes par tiem ir publicētas KEM tīmekļa vietnē264. Saņemtos viedokļus izvērtēja nozaru ministrijas un iespēju robežās tie ir ņemti vērā Plāna aktualizēšanā, vienlaikus gan par sabiedrības viedokļiem, gan par starpministriju saskaņošanas laikā saņemtajiem sociālo partneru viedokļiem atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam tiks turpinātas diskusijas attiecīgajās darba grupās.

7.2.3. Iteratīvs process ar EK

19.04.2024. notika attālinātā tikšanās ar EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta Stratēģijas, politiku koordinācijas un plānošanas, starpinstitūcionālo attiecību nodaļas vadītāju Paulu Abreu Markesu un Enerģētikas ģenerāldirektorāta atbildīgajiem ekspertiem par Plāna pilnveidošanu un EK sagatavoto rekomendāciju izpildi enerģētikas jomā, īpašu uzmanību pievēršot AE un energoefektivitātes dimensijām un iepriekš minētajās jomās noteiktajiem nacionālajiem mērķiem un to devumu ES mērķu sasniegšanā.

23. – 24.05.2024. notika augsta līmeņa EK pārstāves Klimata politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieces Ivonnas Slingenbergas vizīte Latvijā. Tās laikā ar atbildīgajiem nozaru ministriem, nozaru politiku veidotājiem, sadarbības partneriem un NVO tika pārrunāts Latvijas progress Plāna aktualizācijā un ieviešanā. Tika uzklausīts Latvijas pārstāvju viedoklis, kā arī izklāstīs EK redzējums par ES klimata mērķiem 2030. un 2040. g., kā arī ES fondu līdzekļu pieejamību tautsaimniecības transformācijai klimatneitralitātes sasniegšanai.

7.3. Reģionālā sadarbība plāna sagatavošanā

Latvija piedalās dažādos reģionālās sadarbības formātos klimata un enerģētikas jomā (Parīzes nolīguma un klimata un enerģētikas politikas kontekstā), tostarp:

• Baltijas Asambleja265;

• Baltijas valstu premjerministru augstākā līmeņa sanāksmes;

• Baltijas Ministru padome (BCM);

• Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns (BEMIP).

Lai gan intensīva koordinācija enerģētikas politikas jautājumos Baltijas valstīs notiek BCM vecāko amatpersonu līmenī, plašāka reģionālā sadarbība ir saistīta arī ar tādām valstīm kā Somija, Zviedrija, Polija, Dānija un Vācija. ES kontekstā reģionālā sadarbība notiek BEMIP formātā, aptverot infrastruktūras plānošanu un palīdzot palielināt un efektīvi izmantot finanšu resursus, tostarp CEF, kas atbalsta pārrobežu enerģētikas projektus, tādējādi vēl vairāk uzlabojot sadarbību Baltijas jūras reģionā.

2023. g. oktobrī Latvijas pārstāvji kopā ar pārstāvjiem no Lietuvas, Igaunijas un Polijas pārrunāja sagatavotos Plāna projektus, tajos iekļautos pasākumus un sabiedrības viedokli par tiem, kā arī pārrunāja iespējamās reģionālās sadarbības jomas. 18.06.2024. notika attālināta reģionālā tikšanās ar Vācijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kur tika iepazīstināts ar katras valsts Plāniem, problēmām un turpmākajiem soļiem NEKP plānu realizēšanā. Arī turpmāk tiks organizēta informācijas apmaiņu un diskusijas par konkrētiem NECP aspektiem vai to ieviešanu.

Šobrīd ir apstiprināti 2 pārrobežu projekti AE jomā – ELWIND un Lode-Penuja vēja parks266. Tāpat tiek īstenoti vairāki projekti, lai uzlabotu elektroenerģijas un gāzes piegādes drošību Baltijas reģionā un nodrošinātu efektīvu tirgus attīstību. Svarīgākais reģionālais projekts ir Baltijas elektrotīkla sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu. Pagaidām ir vairāki citi būtiski projekti, lai nodrošinātu efektīvu tirgus darbību, piemēram, kopīgi starpsavienojumi, kā arī PGK modernizācija u. c. Transporta nozarē tiek veikta reģionālā sadarbība attiecībā uz Rail Baltic projekta īstenošanu un EV uzlādes tīkla izbūvē, kura tiek veikta visās ES dalībvalstīs. Sadarbību ar citām valstīm jau šobrīd notiek, lai nodrošinātu ērtu EV uzlādes tīklu izmantošanu ārvalstu pārstāvjiem ES ietvaros. Līdz ar to ir radīti priekšnosacījumi iespējai pārvietoties starp ES dalībvalstīm ar EV. Tāpat reģionālā sadarbība lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanai tiek veikta saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK267 (par slāpekļa emisijām) vai Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu (par amonjaka emisijām).

Baltijas valstis vienojās, ka reģionālo sadarbību varētu paplašināt attiecībā uz energoefektivitātes un AER attīstības jomām, kas īpaši attiecas uz transporta nozari, tostarp:

• biometāna ražošanas un tirgus attīstība, biometāna izcelsmes apliecinājumu nosacījumu pielāgošana;

• koordinācija attiecībā uz biodegvielas prasībām (biodegvielu piejaukums un ar nodokļiem saistīti jautājumi);

• koordinācija attiecībā uz iespējamām ceļu nodevām (Latvijā – autoceļu lietošanas nodeva) vai ceļu nodevām kravas transportlīdzekļiem.

Turklāt iespējamo reģionālo sadarbību varētu paplašināt, ietverot nacionālo EV uzlādes tīkla uzturētāju sadarbību Baltijas līmenī un ietverot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares (piemēram, meliorācijas, augsnes kvalitātes pasākumus utt.), ņemot vērā lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības darbību iespējamo pārrobežu ietekmi.

Ilgtermiņa (līdz 2030. vai 2050. g.) enerģētikas un klimata politikas un pasākumu plānošanu un īstenošanu varētu uzlabot vai īstenot vajadzīgajā kvalitātē, izmantojot iespēju dalīties pieredzē un zināšanās ar citām ES dalībvalstīm, jo īpaši oglekļa emisiju samazināšanas jomā un veicināt energoefektivitāti, jo tas varētu palīdzēt izvēlēties Latvijai piemērotākos instrumentus un veicamās darbības konkrētu mērķu sasniegšanai.

Lai plānotu un īstenotu pasākumus AER, energoefektivitātes un klimata jomā, Baltijas valstis arī turpmāk sadarbosies dažādu darba grupu un pasākumu ietvaros, proti:

• Baltijas reģiona sadarbība drošības jomā, ko uzsākuši Baltijas valstu PSO (Elering, AST, Litgrid);

• BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija un Lietuva) sistēma – līdz 2025.g. februārim;

• Reģionālā gāzes tirgus koordinācijas grupa un UAB GET Baltic;

• Starptautiskās Enerģētikas aģentūras darbība (visas trīs Baltijas valstis ir IEA locekles).