45. pants
Subrogācijas tiesība

(1) Apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

(2) Ja apdrošinātāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sedz tikai daļu no nodarītajiem zaudējumiem un apdrošinātājs prasību pret personu, kura ir atbildīga par nodarītajiem zaudējumiem, ceļ viena gada laikā no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas brīža, apdrošinātājam ir pienākums informēt apdrošināto par subrogācijas tiesības izmantošanu. Šādā gadījumā apdrošinātajam ir tiesības pieteikt savu prasību kā līdzprasītājam vai arī celt prasību atsevišķi.

(3) Ja apdrošinātā ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ nav vai nebūs iespējams par labu apdrošinātājam celt prasību pret personu, kura ir atbildīga par nodarītajiem zaudējumiem, apdrošinātājs var neizmaksāt atlīdzību tādā apmērā, par kādu nav vai nebūs iespējams celt prasību vai, ja atlīdzība ir izmaksāta, prasīt no apdrošinātā, lai tas atmaksā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību.

(4) Izmantojot subrogācijas tiesību, apdrošinātājs nevar vērsties ar prasību pret apdrošinātā bērniem, vecākiem vai laulāto, pat ja tie ir vainīgi par nodarītajiem zaudējumiem. Izņēmums ir tādi apdrošināšanas gadījumi, kad vainīgais tos ir izraisījis ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.

(5) Civiltiesisko seku ziņā apdrošinātāja subrogācijas tiesība ir pielīdzināma cesijai, kuru realizē saskaņā ar šā panta noteikumiem. Apdrošinātāja subrogācijas tiesībai piemēro apdrošinātā prasībai pret zaudējumu nodarījušo personu noteikto noilguma termiņu.

(6) Apdrošinātājam ir tiesības subrogācijas rezultātā pārņemtās prasības tiesības cedēt citām personām un nodot šīm personām tādas ziņas par šo cedēto prasības tiesību, kuras var sekmēt zaudējumu piedziņu.

46