1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes;

11) akreditēta studiju programma — noteiktam akreditētam studiju virzienam atbilstoša studiju programma, kura attiecīgā studiju virziena novērtēšanas procesā atzīta par atbilstošu šā likuma prasībām;

2) (izslēgts ar 15.09.2022. likumu);

3) augstskolas akreditācija — regulārs augstskolas darbības kvalitātes un atbilstības dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam izvērtējums. Akreditācijas rezultātā augstskolai tiek piešķirts valsts atzītas augstskolas statuss;

4) augstskolas filiāle — akreditētas augstskolas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas akreditētas studiju programmas;

5) augstskolas pārstāvniecība — augstskolas izveidota struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras uzdevums ir sniegt informāciju par augstskolu, pārstāvēt augstskolas intereses un veikt citas tās nolikumā paredzētas organizatoriskas darbības. Augstskolas pārstāvniecība neveic saimniecisko darbību un neīsteno studiju programmas;

6) imatrikulācija — personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā);

61) (punkts stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu);

7) kontaktstunda — akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda;

8) kredītpunkts — uzskaites vienība, kas izsaka studiju darba apjomu, pamatojoties uz studiju programmā vai tās daļā definētajiem studiju rezultātiem un ar to sasniegšanu saistīto studiju slodzi. Saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu 60 kredītpunkti (trešā cikla studijās — no 60 līdz 66 kredītpunktiem) atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem. Kredītpunktus izsaka veselos skaitļos. Viens kredītpunkts atbilst 25—30 stundu studiju darba apjomam;

9) nepilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst mazāk nekā 60 kredītpunkti akadēmiskajā gadā;

10) pilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst 60 kredītpunkti (trešā cikla studijās — no 60 līdz 66 kredītpunktiem) akadēmiskajā gadā;

11) promocija — zinātnes doktora grāda piešķiršana;

111) studiju kurss — noteiktā līmenī un apjomā organizēts studiju programmai atbilstošu zināšanu, prasmju un kompetences sistēmas izklāsts, kam ir definēti studiju rezultāti, par kuru sasniegšanu tiek piešķirti kredītpunkti;

12) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana īstenot noteiktu studiju programmu;

13) studiju modulis — studiju programmas sastāvdaļa, ko izveido, apvienojot studiju kursus vai to daļas, kuriem ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti;

14) studiju posms — jebkura studiju programmas sastāvdaļa, kas ir novērtēta un dokumentēta un ietver zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, bet nav pilna studiju programma;

15) studiju rezultāti — studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa noslēgumā iegūstamais zināšanu, prasmju un kompetences kopums;

16) studiju virziena akreditācija — pārbaude nolūkā noteikt augstskolas resursu kvalitāti un spēju atbilstoši normatīvo aktu prasībām īstenot noteiktam studiju virzienam atbilstošu studiju programmu. Augstskolas studiju virziena akreditācija dod tiesības augstskolai izsniegt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas sekmīgu apguvi;

17) stratēģiskā specializācija — augstskolas dibinātāja noteiktas zinātnes nozaru grupas, kurās augstskola specializējas, īstenojot studiju programmas un veicot zinātnisko darbību. Stratēģiskā specializācija kalpo par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus;

18) attīstības stratēģija — stratēģija, kuru augstskola, balstoties uz tās dibinātāja apstiprināto stratēģisko specializāciju, kā arī augstskolas satversmē noteikto misiju, augstskolas senātā apstiprināto studiju procesa attīstības plānu un zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības attīstības plānu, veido savas attīstības plānošanai un kura ir terminēts — piecu gadu — augstskolas attīstības plāns, kas ietver konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus augstskolas studiju, zinātnes, mākslinieciski radošās, kā arī institucionālās attīstības jomās.

2

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006., 14.07.2011., 01.02.2018., 21.06.2018., 08.06.2021., 15.09.2022., 14.03.2024. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026. 1.1 punkta jaunā redakcija, grozījums par 16. punkta izslēgšanu un grozījums 17. punktā par vārdu "studiju virzienus" aizstāšanu ar vārdiem "izglītības tematiskās grupas" stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu)