2. pants
Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu īstenošanā, bezdarbnieka statusu, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāja tiesības un pienākumus.

(2) Šajā likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām ir tiesīgas saņemt šādas personas:

1) Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, vai minēto personu laulātais, kam ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;

2) Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai minēto personu ģimenes loceklis, kas Latvijas Republikā uzturas likumīgi;

3) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas ģimenes loceklis, kam ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;

4) persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja sakarā ar bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas ģimenes loceklis, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;

5) persona, kurai ir Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja sakarā ar Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas laulātais, kam ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;

6) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar pagaidu aizsardzības statusa piešķiršanu Latvijā;

7) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijā;

8) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar cilvēku tirdzniecības upura statusa piešķiršanu Latvijā;

9) persona, kura ir Eiropas Savienības zilās kartes turētāja, kartes derīguma termiņa laikā uzturoties Latvijā (turpmāk - persona, kura ir ES zilās kartes turētāja) vai šīs personas ģimenes loceklis, kurš Latvijā ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;

10) cita persona, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārzemnieku nodarbināšanu ir tiesīga strādāt pie darba devēja Latvijas Republikā un kura ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju vai ārzemnieka personas apliecību ar atzīmi par tiesībām uz nodarbinātību.

(3) Šajā likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem un darba meklētājiem, ietverot iesaisti aktīvajos nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos, persona, kura ir ES zilās kartes turētāja, ir tiesīga saņemt, ja šo pasākumu ilgums nepārsniedz pieļaujamo bezdarba periodu.

(4) Šā panta otrās daļas 10.punktā minētās personas ir tiesīgas iegūt bezdarbnieka statusu un iesaistīties šā likuma 3.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos pasākumos, tai skaitā valsts valodas apguvē, izņemot iesaisti citās neformālās izglītības programmās, kā arī izmantot šā likuma 13.panta 1., 2., 4. un 5.punktā bezdarbniekam noteiktās tiesības un šā likuma 16.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā darba meklētājam noteiktās tiesības.

3

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 09.06.2011., 13.06.2013., 21.11.2024. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2026.)

2.1 pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

(1) Īstenojot aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, aizliegta atšķirīga attieksme personas dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ.

(2) Atšķirīga attieksme pret personu pieļaujama, ja aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu nodrošināšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Ja strīda gadījumā persona norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu tās tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenotāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(4) Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas personai rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(5) Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt.

(6) Aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.

(7) Par diskrimināciju dzimuma dēļ uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

(8) Aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenotājam aizliegts tieši vai netieši radīt personai nelabvēlīgas sekas, ja tā šajā pantā noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības ar mērķi novērst atšķirīgu attieksmi.

4

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2010.)