4. pantsTiesības veikt saimniecisko darbību pakalpojumu jomā

Brīva pakalpojumu aprite

1Citas dalībvalsts pakalpojuma sniedzējs, kas atbilst savas valsts konkrētu pakalpojumu vai pakalpojumu jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasībām, ievērojot šā likuma IV nodaļas prasības, ir tiesīgs brīvi, bez atļaujas saņemšanas sniegt īslaicīgu pakalpojumu Latvijas Republikā.

Pakalpojuma sniegšanas ierobežojumu vispārīgie noteikumi

1(1) Pakalpojuma sniegšanas ierobežojumu var noteikt, ja tas ir pamatots ar sabiedrības interešu ievērošanu, nav diskriminējošs un ir samērīgs.

2(2) Pakalpojuma sniegšanas ierobežojums vai tā piemērošana nedrīkst būt diskriminējoša attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu pakalpojuma sniedzēju vai citas dalībvalsts pakalpojuma sniedzēju vai pakalpojuma saņēmēju. Par diskriminējošiem tiek uzskatīti arī tādi ierobežojumi, kas pamatoti ar pakalpojuma sniedzēja vai pakalpojuma saņēmēja pilsonību (pavalstniecību) vai dzīvesvietu, kā arī labvēlīgāku prasību vai nosacījumu izvirzīšanu Latvijas Republikā reģistrētam pakalpojuma sniedzējam vai pakalpojuma saņēmējam.

3(3) Pakalpojuma sniegšanas ierobežojums ir samērīgs, ja:

41) tas ir vērsts uz sabiedrības interešu aizsardzību;

52) labums, ko sabiedrība tā rezultātā iegūst, ir lielāks nekā pakalpojuma sniedzēja tiesību vai mantisko interešu ierobežojums;

63) sabiedrības intereses nevar pietiekami aizsargāt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

7(4) (Izslēgta ar 15.03.2012. likumu.)

8(5) Pakalpojuma sniegšanas ierobežojums nosakāms saskaņā ar ārēju normatīvo aktu.

Iesniedzamie dokumenti

1(1) Normatīvajā aktā noteiktā prasība atļaujas saņemšanai uzskatāma par izpildītu, ja atbildīgajai iestādei iesniedz citas dalībvalsts atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu, kas ir līdzvērtīgs vai pielīdzināms Latvijas Republikā izsniegtam prasības izpildi apliecinošam dokumentam.

2(2) Atbildīgā iestāde nav tiesīga prasīt citas dalībvalsts atbildīgās iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu vai notariāli apliecinātu tā atvasinājumu (piemēram, izrakstu, norakstu), vai notariāli apliecinātu tā tulkojumu, ja vien šāda prasība nav paredzēta normatīvajā aktā, kas ievieš Eiropas Savienības tiesību aktu prasības vai nodrošina atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, vai šāda prasība ir pamatota ar sabiedrības interešu ievērošanu. Atbildīgā iestāde ir tiesīga jebkurā gadījumā prasīt, lai dokumentiem svešvalodās ir pievienoti atbilstoši tulkojumi valsts valodā bez tulkojuma notariāla apliecinājuma.

Pakalpojuma sniedzēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

1(1) Lai aizsargātu pakalpojuma saņēmēja likumiskās intereses, normatīvajā aktā var ietvert prasību par pakalpojuma sniedzēja profesionālās civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu attiecībā uz tā darbības vai bezdarbības dēļ pakalpojuma sniegšanas laikā pakalpojuma saņēmēja vai trešās personas dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī pakalpojuma saņēmēja vai trešās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem un paredzēt profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitu.

2(2) Ja pakalpojuma sniedzējs apliecina, ka profesionālo civiltiesisko atbildību ir apdrošinājis citā dalībvalstī, un šī apdrošināšana vai tai līdzvērtīga profesionālās atbildības garantija ir pielīdzināma Latvijas Republikā konkrētu pakalpojumu vai pakalpojumu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai vai tai līdzvērtīgai profesionālās atbildības garantijai, šāds apliecinājums pielīdzināms profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai.