3. pants
Brīvprātīgā darba organizētājs

Brīvprātīgo darbu ir tiesības organizēt:

1) biedrībām un nodibinājumiem, tai skaitā arodbiedrībām un to apvienībām;

2) valsts un pašvaldību iestādēm;

3) politiskajām partijām un to apvienībām;

4) sociālajiem uzņēmumiem.

4

(12.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2018.)

3.1 pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence brīvprātīgā darba jomā

(1) Labklājības ministrija nodrošina brīvprātīgā darba politikas izstrādi.

(2) Nodarbinātības valsts aģentūra atbilstoši savai kompetencei sniedz informatīvu un konsultatīvu atbalstu brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā.

5

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

3.2 pants. Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome

(1) Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību brīvprātīgā darba politikas veidošanā un īstenošanā.

(2) Brīvprātīgā darba konsultatīvajai padomei ir šādi uzdevumi:

1) noteikt ikgadējos stratēģiskos darbības virzienus brīvprātīgā darba jomā;

2) koordinēt iesaistīto pušu sadarbību;

3) izstrādāt priekšlikumus brīvprātīgā darba politikas attīstībai un tās īstenošanai.

(3) Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes darbību nodrošina Labklājības ministrija. Šīs padomes sastāvu un nolikumu apstiprina labklājības ministrs.

6

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024. Pants stājas spēkā 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 1. punktu)