Vairogs13. pants
Būvspeciālisti
(1) Būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās.
(2) Patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā arhitekta profesijā ir personai, kas:
1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras studiju programmā;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi arhitekta prakses sertifikātu.
(3) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā var iegūt šādās specialitātēs:
1) ģeotehniskā izpēte;
2) projektēšana;
3) būvdarbu vadīšana;
4) (izslēgts no 01.01.2024. ar 27.04.2023. likumu);
5) būvekspertīze.
(31) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā būvdarbu vadīšanas specialitātē dod tiesības veikt arī būvju būvdarbu būvuzraudzību būvprakses sertifikātā noteiktajā darbības jomā.
(4) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 3. punktā minētajās specialitātēs ir personai, kas:
1) ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvniecības vai saistītā inženierzinātņu studiju programmā;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.
(5) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 2., 3. un 5. punktā minētajās specialitātēs ir personai, kas:
1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvniecības vai saistītā inženierzinātņu studiju programmā;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.
(51) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 1. punktā minētajā specialitātē ir personai, kas:
1) ieguvusi augstāko izglītību ģeoloģijas vai ģeotehnikas studiju programmā;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.
(6) Būvspeciālisti var veikt būvekspertīzi tikai tajās jomās, kurās tiem ir patstāvīgās prakses tiesības.
(7) Būvspeciālisti regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju.
(8) Informāciju par arhitekta prakses sertifikātu un būvprakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iekļauj būvspeciālistu reģistrā.
(9) Personām patstāvīgās prakses tiesību iegūšanai arhitektūras jomā reglamentētā profesijā vai būvniecības jomā reglamentētā profesijā šajā likumā noteiktajās specialitātēs nepieciešamo sertifikātu piešķir bez termiņa ierobežojuma. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos būvspeciālista kompetences novērtēšana veicama atkārtoti.
(91) Kompetences pārbaudes iestādes patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros Ministru kabineta noteiktajā kārtībā plānveidīgi, pamatojoties uz risku analīzi un saņemtajām ziņām par iespējamiem pārkāpumiem būvspeciālista patstāvīgajā praksē, izvērtē būvspeciālista sniegto pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī pārbauda būvspeciālista patstāvīgās prakses un profesionālās pilnveides pasākumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(10) Būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā to darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citu būvniecības dalībnieku un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi.
(11) Šajā likumā noteiktās darbības projektēšanas un būvniecības procesā būvspeciālisti veic uz rakstveida līguma pamata.
(12) Patstāvīgās prakses tiesības šā panta trešās daļas 3. punktā minētajās specialitātēs ir:
1) Latvijas Amatniecības kamerā reģistrētiem amata meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam "Par amatniecību";
2) restauratoriem (meistariem un vecmeistariem) būvgaldniecības izstrādājumu vai būvmākslas objektu restaurācijas specialitātē, ja viņi veic vai vada kultūras pieminekļu (būvju) restaurāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un restaurācijas laikā netiek mainīti vai atjaunoti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas, kā arī netiek mainīts būves apjoms vai nesošo elementu nestspēja.
(121) Speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos projektēt un vadīt būvdarbus atsevišķās būvēs var arī citas, šajā pantā neminētas fiziskās personas.
(13) Būvspeciālista kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību deleģē un maksu par minēto uzdevumu veikšanu nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 6.panta septītajā daļā minēto gadījumu.
(14) Administratīvajā lietā par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena gada laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem no lietas ierosināšanas dienas, par to paziņojot būvspeciālistam, pret kuru lieta ir ierosināta.
16
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014., 03.12.2020., 27.04.2023. un 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2025. Četrpadsmitā daļa stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 32. un 36. punktu)