14. pants
Būvniecības iecere

(1) Persona ierosina būvniecību, iesniedzot būvniecības informācijas sistēmā būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamos dokumentus un informāciju būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumā norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus.

(11) (Izslēgta ar 09.10.2025. likumu)

(12) (Izslēgta ar 09.10.2025. likumu)

(13) Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izskata būvprojektu un izdara atbilstošas atzīmes vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos.

(14) Būvniecības ieceres iesniegums (tai skaitā paziņojums par būvniecību) par jaunas būves būvniecību uz būvniecības ierosinātājam piederošas zemes, kā arī par izmaiņām esošā būvē, kas atrodas uz būvniecības ierosinātājam piederošas zemes, ir uzskatāms par:

1) iesniegumu Valsts zemes dienestam par būves kadastra datu reģistrāciju vai aktualizāciju no datiem un dokumentiem Būvniecības informācijas sistēmā, ja atbilstoši kadastra jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem būvi reģistrē vai tās datus aktualizē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;

2) nostiprinājuma lūgumu rajona (pilsētas) tiesai no jauna uzbūvētās būves ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(15) Būvvaldes kompetencē esošo pārbaudi par būvniecības ieceres atbilstību normatīvo aktu prasībām nepārvērtē, veicot kadastra datu reģistrāciju vai aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kā arī izskatot nostiprinājuma lūgumu rajona (pilsētas) tiesā.

(16) Šā panta 1.4 daļas 1. punktā noteikto būves kadastra datu reģistrāciju vai aktualizāciju veic pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā vai pēc paziņojuma par būvdarbu pabeigšanu, savukārt šā panta 1.4 daļas 2. punktā noteikto būves ierakstīšanu zemesgrāmatā veic pēc kadastra datu reģistrācijas.

(17) Šā panta 1.4 daļā noteikto kadastra datu reģistrāciju un ierakstīšanu zemesgrāmatā būvniecības ierosinātājs var ierosināt arī ar nepabeigtas jaunbūves datu deklarāciju. Šīs būvniecības ierosinātāja tiesības neaizstāj šā panta 1.6 daļā noteikto.

(2) Par būvniecības ieceri pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, triju darba dienu laikā no attiecīgās būvniecības ieceres iesnieguma saņemšanas dienas publicē informāciju būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijā norāda:

1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;

2) iecerētās būves galveno lietošanas veidu.

(3) Izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, būvvalde atkarībā no būvniecības ieceres veida lemj par:

1) būvatļaujas izdošanu vai atteikumu izdot būvatļauju;

2) būvniecības ieceres akceptu vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri (ja būvdarbu veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte un paskaidrojuma raksts);

3) (izslēgts ar 14.02.2019. likumu).

(31) Būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, atsaka izdot būvatļauju vai akceptēt būvniecības ieceri, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem nav veiktas šādas procedūras:

1) būvniecības ieceres publiska apspriešana;

2) ietekmes uz vidi novērtēšana.

(4) Speciālajos būvnoteikumos paredzētos gadījumos (inženiertīklu pievadu ierīkošana, inženiertīklu ierīkošana aizsargjoslā vai sarkano līniju robežās) persona inženiertīklu ierīkošanu uzsāk pēc tam, kad par būvniecības ieceri paziņojusi būvniecības informācijas sistēmā būvvaldei un saņēmusi citas atļaujas, ja tādas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešamas.

(5) (Izslēgta ar 09.10.2025. likumu)

(6) Par lēmumu, ar kuru tiek izdota būvatļauja vai akceptēta būvniecības iecere, vai izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkciju, triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicē informāciju būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijā norāda:

1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;

2) iecerētās būves galveno lietošanas veidu;

3) lēmuma spēkā stāšanās dienu;

4) lēmuma numuru un datumu.

(61) Publikācijai Būvniecības informācijas sistēmā pievieno būvvaldei iesniegtās būvniecības ieceres vizuālo risinājumu, ja iecerēta ēkas būvniecība, izņemot šā likuma 6.1 panta pirmās daļas 1.1 punkta "a" apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

(62) Par šā panta 3.1 daļas 1.punktā minēto lēmumu, kas pieņemts saistībā ar būves publisku apspriešanu, sabiedrībai paziņo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(63) Par lēmumu, kas pieņemts, izskatot lūgumu atļaut veikt izmaiņas būvprojektā, pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicē informāciju būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijā norāda:

1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;

2) būves galveno lietošanas veidu;

3) dienu, kad stājas spēkā būvatļaujas nosacījumu grozījumi, kas izdarīti šā likuma 16. panta 2.3 daļā vai 17. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā.

(64) Pašvaldība vai būvvalde savas tīmekļvietnes sākumlapā ietver norādi par šā panta otrajā, sestajā un 6.3 daļā noteikto ziņu publicēšanu būvniecības informācijas sistēmā.

(65) Lēmums par būvniecības ieceres akceptu un projektēšanas nosacījumu izpildi stājas spēkā ar brīdi, kad tas ir paziņots adresātam. Ja informācija par lēmumu publicēta, ievērojot šā likuma 14. panta sestās daļas nosacījumus, šis lēmums attiecībā uz citām personām uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad tas stājies spēkā.

(7) Būvniecības ierosinātājam ir pienākums Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos par saņemto būvatļauju informēt sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība. Būvtāfeli izvieto piecu dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas. Būvtāfele ir sabiedrības papildu informēšanas pasākums, un tās neesība neietekmē termiņu, kādā trešās personas var apstrīdēt būvatļauju vai pārsūdzēt to tiesā.

(71) Būvtāfeli var neizvietot:

1) tādu būvju būvniecībai, kas nepieciešamas valsts aizsardzībai vai nacionālās drošības interešu aizsardzībai un ko īsteno Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības, kurās Aizsardzības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vai kapitālsabiedrības, kurās minētās kapitālsabiedrības ieguvušas līdzdalību vai izšķirošo ietekmi, vai Nacionālie bruņotie spēki;

2) Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecībai, kas pilnībā vai daļēji tiek veikta valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā.

(8) Būvniecības ierosinātājs par saņemto būvatļauju var individuāli rakstveidā informēt tos nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus. Šim pasākumam ir informatīvs raksturs.

(9) Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu, būvatļauju vai projektēšanas nosacījumu izpildi var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no šā panta sestās daļas 3. punktā minētās dienas.

(10) Lēmumu, kas pieņemts šā likuma 16. panta 2.3 daļā vai 17. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā, var apstrīdēt vai pārsūdzēt mēneša laikā no šā panta 6.3 daļas 3. punktā minētās dienas. Apstrīdēšanas iesniegumu vai pieteikumu iesniedz par institūcijas 16. panta 2.3 daļā vai 17. panta 2.1 daļā pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(101) Apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur arī šādu lēmumu darbību:

1) paskaidrojuma raksta būves konservācijai akcepts;

2) lēmums par konservācijas darbu saskaņošanu būvdarbu laikā;

3) atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

4) lēmums vai atzīme par būvniecības procesa dalībnieku vai būvspeciālistu maiņu.

(102) Ja šajā likumā nav noteikts citādi un ja iestāde ir noraidījusi vai atstājusi bez izskatīšanas būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota būvniecības ierosinātājam labvēlīga administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu, iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(11) Kopējais laiks, kurā būvniecības procesā izdota administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums tiek izskatīts iestādē, nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas.

(12) Personai ir pienākums iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu vai pieteikumā par administratīvā akta pārsūdzēšanu pamatot administratīvā akta prettiesiskumu.

(13) Augstāka iestāde vai tiesa var atjaunot procesuālo termiņu būvatļaujas apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai, ja tā konstatē, ka sabiedrības informēšana par izsniegto būvatļauju bijusi acīmredzami nepietiekama.

(14) Ja valsts institūcijas vai kompetences pārbaudes iestādes lēmumā ir norādīts uz būvprojekta vai tajā ietverto risinājumu neatbilstību būvniecības principiem vai normatīvo aktu tehniskajām prasībām, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pamatojoties uz šo lēmumu, var atcelt būvniecības ieceres akceptu vai atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi vai uzdot būvniecības ierosinātājam novērst konstatētās neatbilstības.

(15) Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu pieņem, ievērojot šā likuma 15. panta pirmajā daļā minētās prasības.

17

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014., 22.06.2017., 14.02.2019., 15.04.2021., 24.10.2024., 09.10.2025. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2026. 1.7 daļa stājas spēkā 01.04.2026. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)

14.1 pants. Atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu

(1) Uzskatāms, ka būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme ir veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju, ja būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nav pieņemts lēmums vai nav veikta atzīme attiecībā uz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvniecības administratīvajā procesā, kura ierosināšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts.

(2) Uzskatāms, ka citas valsts vai pašvaldību institūcijas ir saskaņojušas būvprojektu un nepieciešamās atļaujas ir izdotas saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju, ja būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nav pieņemts lēmums par būvprojekta saskaņošanu vai nav izdotas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas būvprojekta realizācijai.

(3) Uzskatāms, ka īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir saskaņojis būvprojektu attiecībā uz viņa inženiertīkla vai autoceļa šķērsošanu vai būvdarbu veikšanu viņa inženiertīkla vai autoceļa aizsargjoslā (izņemot pieslēgšanos inženiertīklam vai autoceļam vai atslēgšanos no inženiertīkla vai autoceļa), ja viņš būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā nav atteicis šāda būvprojekta saskaņošanu.

(4) Ministru kabinets būvnoteikumos nosaka gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu.

18

(15.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021. Pants stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)

14.2 pants. Tehniskie un īpašie noteikumi

(1) Būvniecības procesa dalībnieki ievēro tehniskajos noteikumos ietvertās prasības, kuras nosaka:

1) inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji — būvdarbu veikšanai inženierbūves aizsargjoslā, inženierbūves pārvietošanai vai šķērsošanai, kā arī pieslēguma izveidošanai pie inženierbūves, ja tas nepieciešams citas personas būvniecības ieceres īstenošanai;

2) valsts un pašvaldību institūcijas — lai nodrošinātu būvniecības ieceres atbilstību attiecīgās jomas normatīvo aktu prasībām.

(2) Tehniskajos noteikumos iekļauj tikai tādas prasības, kas nepieciešamas konkrētās būvniecības ieceres īstenošanai un izriet no normatīvajiem aktiem.

(3) Kultūras mantojuma aizsardzības jomā piemērojamās prasības, kuras nosaka kompetentā valsts vai pašvaldības institūcija, iekļaujamas tehniskajos noteikumos kā īpašie noteikumi.

(4) Tehniskos un īpašos noteikumus izdod būvniecības informācijas sistēmā strukturēto datu veidā vai augšupielādē dokumenta veidā. Saskaņojot būvprojektu, izvērtē tehnisko un īpašo noteikumu ievērošanu būvprojektā.

(5) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt mazāks par diviem gadiem. Šo noteikumu derīguma termiņa laikā inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi tos grozīt, izņemot gadījumu, kad to pieprasa būvniecības ierosinātājs.

(6) Valsts un pašvaldību institūciju tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem derīguma termiņš nevar būt mazāks par pieciem gadiem.

(7) Saskaņojot būvprojektu, piemēro tās materiālo tiesību normas, kas bija spēkā tehnisko noteikumu izdošanas brīdī, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(8) Ja būvniecības ieceres īstenošanai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un paredzētā darbība ir akceptēta, būvniecības ieceres īstenošanai nav nepieciešami atsevišķi tehniskie noteikumi. Būvprojektu saskaņo attiecīga valsts institūcija, ievērojot tai noteikto kompetenci vides un dabas aizsardzības jomā, un novērtē ietverto risinājumu atbilstību vides pārskatam ietekmes uz vidi novērtējumā un tā akcepta lēmumā ietvertajām prasībām.

19

(09.10.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2025. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu)

14.3 pants. Būvniecības ieceres publiska apspriešana

(1) Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas mērķis ir racionālā, atklātā un pārskatāmā procesā noskaidrot sabiedrības viedokli par plānoto būvniecības ieceri, lai nodrošinātu attiecīgās ieceres risinājumu labāku iekļaušanos apkārtējā vidē un novērstu iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz sabiedrību.

(2) Pašvaldība, ievērojot šā panta trešās, ceturtās un piektās daļas regulējumu, saistošajos noteikumos nosaka gadījumus, kad pirms būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas rīko sabiedrības līdzdalību, kā arī kritērijus sabiedriski nozīmīgām būvēm un sabiedriski nozīmīgiem publiskās ārtelpas risinājumiem.

(3) Būvniecības ieceres publisku apspriešanu rīko sabiedriski nozīmīgo būvju un sabiedriski nozīmīgo publiskās ārtelpas risinājumu izveidošanai.

(4) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt rīkot sabiedrības līdzdalību, lai pārliecinātos par ierosinātās būves lietošanas veida, kas neatbilst dzīvojamai funkcijai, pieļaujamību, ja teritorijas plānojums paredz konkrētajā teritorijā līdztekus dzīvojamai apbūvei cita veida izmantošanu.

(5) Būvniecības ieceres publisku apspriešanu nerīko, ja:

1) teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums, no kura spēkā stāšanās brīža pagājuši ne vairāk kā pieci gadi;

2) būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, ja ar šo rakstu netiek būtiski palielināts būves apjoms;

3) būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, ja šis raksts paredz jaunu pirmās grupas būvju un otrās grupas viena un divu dzīvokļu dzīvojamo māju vai palīgēku būvniecību;

4) būvdarbu veikšanai nepieciešams paziņojums par būvniecību;

5) tiek veikta tādu būvju būvniecība, kas nepieciešamas valsts aizsardzībai vai nacionālās drošības interešu aizsardzībai un ko īsteno Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības, kurās Aizsardzības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vai kapitālsabiedrības, kurās minētās kapitālsabiedrības ieguvušas līdzdalību vai izšķirošo ietekmi, vai Nacionālie bruņotie spēki;

6) būve nepieciešama robežkontroles funkciju nodrošināšanai.

(6) Būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā nevērtē priekšlikumus un iebildumus, kuri apspriesti ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma un teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes procesā.

(7) Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas rezultātus izmanto, lai nepieciešamības gadījumā būvatļaujā vai lēmumā par būvniecības ieceres akceptēšanu ietvertu papildu nosacījumus, kas attiecas uz būves novietojumu, iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē, kā arī uz risinājumiem negatīvas ietekmes uz sabiedrību novēršanai. Ja būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, nosacījumi ir izpildāmi līdz būves nodošanai ekspluatācijā.

(8) Ja būvatļauja izdota, pārkāpjot šā panta noteikumus, augstāka iestāde vai tiesa, izlemjot jautājumu par apstrīdētās vai pārsūdzētās būvatļaujas tiesiskumu, izvērtē, vai pārkāpums ir tik būtisks, ka būvatļauja atceļama, un īpaši pārbauda to, vai nav pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanā.

20

(09.10.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2025.)