JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Dabas resursu nodokļa likumsNodokļa maksāšana, pārskati par aprēķināto nodokli, nodokļa maksājumu sadale un no nodokļa maksājumiem iegūto pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu izmantošana(Nodaļas nosaukums 14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

28. pantsNodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-05-18

Likuma teksts

28. pants - 29. pantsViss likums

Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

1(1) Nodokļa maksājumus attiecīgi pa budžetiem sadala Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši nodokļa maksātāja reģistrācijas vietai.

2(2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (izņemot šā panta trešajā, 3.1, 3.2, ceturtajā un 4.1 daļā minētos gadījumus) limitos noteiktajos apmēros ieskaita:

31) 2024. gadā 60 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība;

42) 2025. gadā 50 procentus — valsts pamatbudžetā, 50 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība;

53) 2026. gadā 40 procentus — valsts pamatbudžetā, 60 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

6(3) Nodokļa maksājumus:

71) par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (ja darbība notiek vairāku pašvaldību teritorijā, — proporcionāli izmantotajai teritorijai);

82) par radioaktīvo vielu izmantošanu ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

9(31) Nodokļa maksājumus par nepārstrādātu koksni noteiktajos apmēros ieskaita:

101) 2027. gadā 100 procentus — valsts pamatbudžetā;

112) no 2028. gada 70 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta mežizstrāde.

12(32) Nodokļa maksājumus par kūdru noteiktajos apmēros ieskaita:

131) 2026. gadā 50 procentus — valsts pamatbudžetā un 50 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra;

142) no 2027. gada 40 procentus — valsts pamatbudžetā un 60 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra.

15(4) Valsts pamatbudžetā ieskaita nodokļa maksājumus par:

161) atkritumu sadedzināšanu;

172) oglekļa dioksīda (CO2) emisijām gaisā;

183) videi kaitīgām precēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, tekstilizstrādājumiem, vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un transportlīdzekļiem;

194) akmeņoglēm, koksu, lignītu (brūnoglēm) un uguņošanas ierīcēm;

205) ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā;

216) prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu.

22(41) Nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma 3. pielikuma 1. punktam ieskaita:

231) 2024. gadā 60 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana;

242) 2025. gadā 50 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 20 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā);

253) 2026. gadā 40 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 30 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā);

264) 2027. gadā 20 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 40 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā).

27(42) Nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma 3. pielikuma 2. punktam ieskaita:

281) 20 procentus — valsts pamatbudžetā;

292) 80 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana.

30(43) Klimata un enerģētikas ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā. Klimata un enerģētikas ministrija par minēto sadalījumu informē nodokļa maksātāju, Valsts ieņēmumu dienestu un reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru, kuram ir pienākums sniegt ziņas attiecīgajām pašvaldībām.

31(5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas maksājumus ieskaita valsts pamatbudžetā.

32(6) Nokavējuma naudu par nodokļa maksājumiem ieskaita valsts pamatbudžetā un vietējās pašvaldības pamatbudžetā atbilstoši šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.1 un 4.2 daļā noteiktajam sadalījumam.

3345

34(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 12.06.2009., 06.11.2013., 23.11.2016., 14.11.2019., 23.11.2020., 07.12.2023., 04.12.2024. un 04.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

No nodokļa maksājumiem iegūto pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu izmantošana

1(1) Pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi, kas iegūti no nodokļa maksājumiem, un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu izpēti, novērtēšanu, atjaunošanu, ūdeņu aizsardzību, augšņu un grunts aizsardzību un sanāciju, vides aizsardzības iestāžu un sabiedrisko vides inspektoru veiktspējas stiprināšanu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Pašvaldība pamatbudžeta līdzekļus vai pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļus var izmantot arī kā kompensāciju atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, administrēšanas izmaksu segšanai par Valsts kasē atvērto poligona slēgšanas kontu vai iedzīvotāju diskomforta mazināšanai, ko rada piesārņojošās darbības un dabas resursu ieguve un lietošana.

2(2) Pašvaldība var veidot pašvaldības vides aizsardzības fondu, izmantojot pamatbudžeta līdzekļus, kas iegūti no nodokļa maksājumiem. Mērķus, kādiem pašvaldība izmanto šā panta pirmajā daļā minētos līdzekļus, nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos vai apstiprina ar domes lēmumu.

346

4(14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

Patērētāja solis

Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība

Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.

IestādeNodokļi un grāmatvedība
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.