28. pants
Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

(1) Nodokļa maksājumus attiecīgi pa budžetiem sadala Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši nodokļa maksātāja reģistrācijas vietai.

(2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (izņemot šā panta trešajā, 3.1, 3.2, ceturtajā un 4.1 daļā minētos gadījumus) limitos noteiktajos apmēros ieskaita:

1) 2024. gadā 60 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība;

2) 2025. gadā 50 procentus — valsts pamatbudžetā, 50 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība;

3) 2026. gadā 40 procentus — valsts pamatbudžetā, 60 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

(3) Nodokļa maksājumus:

1) par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (ja darbība notiek vairāku pašvaldību teritorijā, — proporcionāli izmantotajai teritorijai);

2) par radioaktīvo vielu izmantošanu ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(31) Nodokļa maksājumus par nepārstrādātu koksni noteiktajos apmēros ieskaita:

1) 2027. gadā 100 procentus — valsts pamatbudžetā;

2) no 2028. gada 70 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta mežizstrāde.

(32) Nodokļa maksājumus par kūdru noteiktajos apmēros ieskaita:

1) 2026. gadā 50 procentus — valsts pamatbudžetā un 50 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra;

2) no 2027. gada 40 procentus — valsts pamatbudžetā un 60 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek iegūta kūdra.

(4) Valsts pamatbudžetā ieskaita nodokļa maksājumus par:

1) atkritumu sadedzināšanu;

2) oglekļa dioksīda (CO2) emisijām gaisā;

3) videi kaitīgām precēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, tekstilizstrādājumiem, vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un transportlīdzekļiem;

4) akmeņoglēm, koksu, lignītu (brūnoglēm) un uguņošanas ierīcēm;

5) ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā;

6) prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu.

(41) Nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma 3. pielikuma 1. punktam ieskaita:

1) 2024. gadā 60 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana;

2) 2025. gadā 50 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 20 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā);

3) 2026. gadā 40 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 30 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā);

4) 2027. gadā 20 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 40 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā).

(42) Nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma 3. pielikuma 2. punktam ieskaita:

1) 20 procentus — valsts pamatbudžetā;

2) 80 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana.

(43) Klimata un enerģētikas ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā. Klimata un enerģētikas ministrija par minēto sadalījumu informē nodokļa maksātāju, Valsts ieņēmumu dienestu un reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru, kuram ir pienākums sniegt ziņas attiecīgajām pašvaldībām.

(5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas maksājumus ieskaita valsts pamatbudžetā.

(6) Nokavējuma naudu par nodokļa maksājumiem ieskaita valsts pamatbudžetā un vietējās pašvaldības pamatbudžetā atbilstoši šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.1 un 4.2 daļā noteiktajam sadalījumam.

45

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 12.06.2009., 06.11.2013., 23.11.2016., 14.11.2019., 23.11.2020., 07.12.2023., 04.12.2024. un 04.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)