29. pantsNo nodokļa maksājumiem iegūto pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu izmantošana
No nodokļa maksājumiem iegūto pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu izmantošana
1(1) Pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi, kas iegūti no nodokļa maksājumiem, un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu izpēti, novērtēšanu, atjaunošanu, ūdeņu aizsardzību, augšņu un grunts aizsardzību un sanāciju, vides aizsardzības iestāžu un sabiedrisko vides inspektoru veiktspējas stiprināšanu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Pašvaldība pamatbudžeta līdzekļus vai pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļus var izmantot arī kā kompensāciju atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, administrēšanas izmaksu segšanai par Valsts kasē atvērto poligona slēgšanas kontu vai iedzīvotāju diskomforta mazināšanai, ko rada piesārņojošās darbības un dabas resursu ieguve un lietošana.
2(2) Pašvaldība var veidot pašvaldības vides aizsardzības fondu, izmantojot pamatbudžeta līdzekļus, kas iegūti no nodokļa maksājumiem. Mērķus, kādiem pašvaldība izmanto šā panta pirmajā daļā minētos līdzekļus, nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos vai apstiprina ar domes lēmumu.
346
4(14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
Nodokļa administrācijas kompetence
1(1) Dabas resursu lietošanu, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu), iepakojuma, tekstilizstrādājumu, vienreiz lietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku un radioaktīvo vielu apjomu un izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi, kā arī uguņošanas ierīču apjomu kontrolē Klimata un enerģētikas ministrija un tās padotībā esošās iestādes. Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai Latvijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu daudzuma uzskaiti un ar urbuma izplūdes atloku saistītās mērīšanas ierīces (skaitītāja) rādījumus kontrolē Valsts vides dienests. Nepārstrādātas koksnes apjomu kontrolē Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde.
2(2) Nodokļa aprēķinu kontrolē Klimata un enerģētikas ministrija, tās padotībā esošās iestādes, Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde vai Valsts vides dienests un Valsts ieņēmumu dienests.
3(3) Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienests.
4(4) Klimata un enerģētikas ministrija, tās padotībā esošās iestādes, Zemkopības ministrijas padotībā esoša iestāde un Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas šā likuma īstenošanā un regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar nodokli un tā piemērošanu.
5(5) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošā iestāde uzrauga un kontrolē ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu.
647
7(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 20.12.2010., 06.11.2013., 09.07.2020., 07.12.2023., 04.12.2024. un 04.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.