9. pants
Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra
(1) Darba devējs, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, norīko vai pieņem darbā vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai noslēdz līgumu ar kompetentu speciālistu vai kompetentu institūciju. Darba aizsardzības speciālistu, darba aizsardzības koordinatoru, darba devēju, nodarbināto un uzticības personu apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets.
(11) Ja uzņēmumā ir 250 vai vairāk nodarbināto un tas nodarbojas ar komercdarbības veidiem, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem darba devējam jāiesaista kompetenta institūcija, bet kuros, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto izņēmumu, kompetentā institūcija nav iesaistīta, darba devējs norīko vai pieņem darbā vismaz divus darba aizsardzības speciālistus.
(2) Darba devējs piešķir darba aizsardzības speciālistam un šā panta ceturtajā daļā minētajai kontaktpersonai nepieciešamos līdzekļus un laiku (darba laika ietvaros), lai viņš varētu veikt savus pienākumus. Nodarbinātā norīkošana par darba aizsardzības speciālistu nedrīkst radīt viņam nelabvēlīgas sekas vai kā citādi ierobežot viņa tiesības.
(3) (Izslēgta ar 03.10.2019. likumu)
(4) Ja darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā iesaista kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu, uzņēmumā norīko kontaktpersonu sadarbībai ar kompetento institūciju vai kompetento speciālistu. Darba devējs informē kompetento institūciju vai kompetento speciālistu par uzņēmuma darbību, darba aizsardzības pasākumiem un uzņēmumā pastāvošajiem darba vides riska faktoriem, kā arī sniedz citu informāciju, kura var būt noderīga darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai un kuru pieprasa kompetentā institūcija vai kompetentais speciālists.
(5) Tos komercdarbības veidus, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju, šīs institūcijas iesaistīšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad darba devējs, veicot minēto komercdarbību, drīkst neiesaistīt kompetentu institūciju, nosaka Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz tiem darba devējiem, kuri nekomerciālos nolūkos vai sava uzņēmuma vajadzībām veic darbības, kas atbilst minētajiem komercdarbības veidiem.
(6) Ministru kabinets nosaka prasības kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēta šo institūciju un speciālistu kompetence.
(7) Juridiskā persona ir tiesīga sniegt ar darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu saistītus darba aizsardzības pakalpojumus tikai tad, ja tai piešķirts kompetentas institūcijas statuss.
10
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 16.12.2004., 25.03.2010. un 03.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2020.)