2. pantsLikuma uzdevums

Dziesmu un deju svētki kā nacionāla vērtība

1(1) Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Dziesmu un deju svētkus tradicionāli veido Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (turpmāk arī — Dziesmu un deju svētki).

2(2) Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003.gada 7.novembrī pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns

1Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns nodrošina Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.

Dziesmu un deju svētku periodiskums

1(1) Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados.

2(2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

3(3) Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek:

41) māksliniecisko kolektīvu darbība;

52) repertuāra sagatavošana un apgūšana;

63) skates, konkursi un izstādes;

74) diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītība un profesionālā pilnveide;

85) administratīvajās teritorijās organizēti svētki;

96) jaunrades pasākumi un iniciatīvas;

107) citi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumi un norises.