3. pantsDziesmu un deju svētki kā nacionāla vērtība
Dziesmu un deju svētki kā nacionāla vērtība
1(1) Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Dziesmu un deju svētkus tradicionāli veido Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (turpmāk arī — Dziesmu un deju svētki).
2(2) Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003.gada 7.novembrī pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns
1Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns nodrošina Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.
Dziesmu un deju svētku periodiskums
1(1) Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados.
2(2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.
3(3) Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek:
41) māksliniecisko kolektīvu darbība;
52) repertuāra sagatavošana un apgūšana;
63) skates, konkursi un izstādes;
74) diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītība un profesionālā pilnveide;
85) administratīvajās teritorijās organizēti svētki;
96) jaunrades pasākumi un iniciatīvas;
107) citi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumi un norises.
Dziesmu un deju svētku dalībnieki un norises vieta
1(1) Dziesmu un deju svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopas (kolektīvi), pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas un amatierteātri u.c.
2(2) Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to nolikumiem.
3(3) Dziesmu un deju svētku laikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās.
4(4) Dziesmu un deju svētku starplaikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina pašvaldības sadarbībā ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.