1. pantsLikuma mērķis

Likuma darbības joma

1(1) Likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un uzskaites kārtību. Likums attiecas uz personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

2(2) Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.

Dzīvesvieta

1(1) Dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

2(2) Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

3(3) Nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku (aizbildņu) dzīvesvieta, ja vecāki (aizbildņi) nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur.

Dzīvesvietas maiņa

1(1) Dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

2(2) Par dzīvesvietas maiņu netiek uzskatīta personas prombūtne, kas ir ilgāka par vienu mēnesi, ja tā saistīta ar:

31) darba pienākumu izpildi jūrā;

42) (izslēgts ar 06.09.2007. likumu);

53) medicīniskās palīdzības saņemšanu ārstniecības iestādē;

64) apcietinājumu vai soda izciešanu ieslodzījuma vietā.

7(3) (Izslēgta ar 29.10.2009. likumu.)

Vispārējo dzīvesvietas reģistrācijas noteikumu izņēmumi

1(1) Nepilngadīgs bērns, kurš, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, ievietots bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, bet bērnu aprūpes iestādes vai audžuģimenes adresi norāda kā papildu adresi. Ja viņam nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, par viņa dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 10.pantu reģistrējama attiecīgā bērnu aprūpes iestādes vai audžuģimenes adrese. Reģistrēt šādu bērna adresi var arī pašvaldība, kuras darbības teritorijā atrodas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē, par to paziņojot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas reģistrētā adrese.

2(2) Persona, kura, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, ievietota veco ļaužu pansionātā citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, un veco ļaužu pansionāta adresi norāda kā papildu adresi. Ja šai personai nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā un tā nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur, par tās dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 10.pantu reģistrējams attiecīgais veco ļaužu pansionāts.

3(3) Personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā, ir tiesības vērsties ieslodzījuma vietā ar lūgumu aktualizēt Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, norādot attiecīgās ieslodzījuma vietas adresi kā personas papildu adresi. Ja persona triju mēnešu laikā kopš tās ievietošanas ieslodzījuma vietā nav izmantojusi minētās tiesības, ieslodzījuma vieta aktualizē Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, norādot attiecīgās ieslodzījuma vietas adresi kā personas papildu adresi.

4(4) Personai, kura, pamatojoties uz tiesas lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ievietota psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kā arī personai, kura stacionēta psihiatriskajā ārstniecības iestādē ilgāk par diviem mēnešiem, ir tiesības vērsties šajā iestādē ar lūgumu aktualizēt Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, norādot attiecīgās iestādes adresi kā personas papildu adresi.