5. pants

1Ilgtermiņa perspektīvas ēku

2atjaunošanā, kas veicinātu pieņemt lēmumu par ieguldījumiem

35.1. Iespējamie avoti ēku

4atjaunošanai

55.1.1. Īpašnieku privātais

6kapitāls

7Iedzīvotāju pašfinansējuma nodrošinājums atjaunošanai veidojas

8no iedzīvotāju regulāri veikto remontiem paredzēto maksājumu

9uzkrājuma.

10Lai uzkrājumu veidotu, dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas par

11šāda maksājuma nepieciešamību, nosakot tā mērķi un apjomu.

12Maksājuma apjoms svārstās no 15 līdz 30 centiem par

13m2/mēnesī atkarībā no iedzīvotāju pieņemtā lēmuma un

14paredzētajiem remontdarbiem. Šis veids ir piemērots kādas

15konkrētas ar atjaunošanu saistītas neliela apjoma aktivitātes

16finansēšanai, - piemēram, energosertifikāta apmaksai, jumta

17nomaiņai vai apkures sistēmas rekonstrukcijai, - bet ne

18kompleksas ēkas atjaunošanas nodrošināšanai. Tas ir saistīts ar

19nelielo finanšu uzkrājumu, kas veidojas ik mēnesi.

20Atkarībā no izvēlētā finansēšanas modeļa, pašfinansējums ļauj

21papildus samazināt kredīta apjomu, nodrošina lielāku pārskatāmību

22pār līdzekļu plūsmu, kā arī atbildību par sasniedzamo rezultātu,

23kas ir pieejams uzreiz pēc paveiktā darba beigām.

24Vienlaikus jāatzīmē, ka uzkrājumu veidošana palielina ikmēneša

25maksājumu apjomu, tādēļ nav īpaši populāra, kā arī, izmantojot

26tikai pašu finansējumu, nozīmīgu rezultātu māju atjaunošanā var

27sasniegt tikai ievērojamā laika periodā, kas samazinātu mājas

28dzīves ciklu.

295.1.2. Valsts līdzekļi (ieskaitot Eiropas

30Savienības struktūrfondus un inovāciju fondus)

31Saskaņā ar Ekonomiskas ministrijas izstrādāto Ēku atjaunošanas

32ilgtermiņa stratēģiju 2014. - 2020.gadam Latvijā ir apmēram 1

33miljons mājokļu, no kuriem 69% atrodas daudzdzīvokļu mājās.

34Lielākā daļa no šīm mājām ir būvētas pirms valstiskās neatkarības

35atjaunošanas. Tām ir raksturīgs augsts būvkonstrukciju un

36inženiersistēmu nolietojums, kā arī zema siltumnoturība. Ēku

37(daudzdzīvokļu māju un publisko ēku) sektorā patērētā enerģija

38veido līdz 40% no valsts energobilances. Līdz ar to,

39daudzdzīvokļu māju atjaunošana un energoefektivitātes

40paaugstināšana ir viens no Latvijas valsts mājokļu un enerģētikas

41politikas mērķiem.

42Neskatoties uz sasniegto progresu, veikto energoefektivitātes

43paaugstināšanas pasākumu ietekme joprojām ir salīdzinoši neliela,

44salīdzinot ar daudzdzīvokļu māju segmentā kopējo patērēto

45siltumenerģijas apjomu. Apmēram tikai 6% no Latvijas

46daudzdzīvokļu ēkām atbilst normatīvajos aktos noteiktajām ēku

47siltumtehnikas prasībām. Līdz ar to, Latvijas valsts turpina

48sniegt atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes

49paaugstināšanai arī 2014. - 2020.gada ES fondu plānošanas

50periodā. Atbalsts tiek sniegts granta un finanšu instrumenta

51veidā.

52Informācija par 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā

53paredzētajiem līdzekļiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanai

54apkopota Stratēģijas 4.daļā.

555.1.3. Bankas un citi privātpersonu

56ieguldījuma fondi

575.1.3.1. Latvijas kredītiestāžu finanšu produkti

58Investīciju daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas atjaunošanai kredīta

59izsniegšanai tiek ņemta vērā nākotnes naudas plūsma daudzdzīvokļu

60dzīvojamā mājā, kā arī dzīvokļu īpašnieku maksājumu par

61apsaimniekošanu savlaicīgums. Investīciju kredīta izsniegšanai

62nav nepieciešama dzīvokļu ieķīlāšana un dzīvokļa īpašnieka

63personīgais galvojums. Papildus jānorāda, ka ēku atjaunošanas

64kredīta gadījumā kā vienīgais nodrošinājums kalpo dzīvokļu

65īpašnieku savlaicīgie maksājumi par apsaimniekošanu, t. i.,

66debitoru parādi. Līdz ar to šie kredīti no nodrošinājuma viedokļa

67ir ar paaugstinātu kredītrisku. Tāpēc bankas ļoti piesardzīgi

68izvērtē konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku spēju segt

69atjaunošanas kredīta maksājumus ilgtermiņā, savukārt, pateicoties

70ES fondu līdzfinansējumam Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

71siltumnoturības uzlabošanas aktivitātes ietvaros, ēku

72atjaunošanas projektu kredītrisks būtiski samazinās, jo

73iedzīvotāji pēc projekta realizācijas var samazināt kredīta

74apjomu līdz pat 50%, kā arī saīsinās projektu atmaksāšanās laiks.

75ES fondu līdzfinansējums ļauj samazināt kredīta atmaksāšanas

76termiņu vidēji divas reizes. Bez ES fondu līdzfinansējuma kredītu

77atmaksas termiņi var pieaugt līdz 30 un pat 40 gadiem.

78Svarīgi norādīt, ka ēku atjaunošanas kredīts atšķiras no

79standarta investīciju kredīta, ko, piemēram, uzņēmums ņem savu

80ražošanas ēku būvniecībai vai atjaunošanai, ieguldījumiem biznesa

81attīstībā u. tml., kur parasti kā kredīta nodrošinājums kalpo

82kredītņēmējam piederošie aktīvi - nekustamais īpašums,

83pamatlīdzekļi u. c.

84Pēc banku vērtējuma, analizējot finansējamo projektu

85potenciālu, ir jāņem vērā Latvijas reģionālās attīstības mērķi,

86uzņēmējdarbības koncentrācija, nodarbinātība, arī iedzīvotāju

87mobilitāte (dzīves un darba vietas sasniedzamība) un attīstības

88centru ietekmes teritorijas.

89Līdz 2009. gadam, kad tika uzsākta daudzdzīvokļu ēku

90energoefektīva atjaunošana no ERAF finanšu līdzekļiem, kredītu

91ņemšana bankā faktiski bija vienīgais veids, izņemot individuālus

92ārvalstu dāvinājumus, kā nodrošināt ēku

93atjaunošanu.29

94Daudzdzīvokļu māju atjaunošanas un energoefektivitātes

95paaugstināšanas kreditēšanu Latvijā sāka 2001.gadā HIPO. Šī

96valsts banka izsniedza hipotekāros aizdevumus līdz 2009.gadam,

97kad tā pārtrauca darbību šajā tirgus segmentā sakarā ar plānoto

98bankas restrukturizāciju (komercaktīvu pārdošanu un AS

99"Attīstības finanšu institūcija" (turpmāk - AFI)

100izveidi). 2014.gada decembrī Altum kredītportfelī bija tikai

101četri daudzdzīvokļu māju atjaunošanas aizdevumi, savukārt Mājokļu

102attīstības kreditēšanas programmā (hipotekārie kredīti mājokļu

103iegādei vai būvniecībai) 156 aizdevumi.

104HIPO izsniegto aizdevumu kopējās gada procentu likmes bija

105robežās no 5% līdz 8%, vidējais aizdevuma lielums vienai

106daudzdzīvokļu mājai līdz 20 000 EUR. Aizdevumi tika izsniegti

107minimāli nepieciešamo atjaunošanas un energoefektivitātes

108paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, piemēram, logu nomaiņai un

109mājas fasādes remontam.

110Balstoties uz HIPO pieredzi, daudzdzīvokļu māju atjaunošanas

111un energoefektivitātes paaugstināšanas kreditēšanu uzsāka arī

112citas komercbankas. 2004.gadā aizdevumu izsniegšanu uzsāka AS

113"Swedbank" (tolaik AS "Hansabanka"), bet

1142005.gadā AS "SEB banka" (tolaik AS "SEB

115Unibanka").

116Sākotnēji Latvijas kredītiestādes finansēja daudzdzīvokļu māju

117atjaunošanas projektus bez valsts finansiāla atbalsta, tāpēc

118izsniegto aizdevumu apjoms vidēji vienai mājai bija neliels.

119Piemēram, AS "Swedbank" izsniegto aizdevumu vidējais

120apjoms uz vienu projektu 2005.gadā bija apmēram 49 000 EUR, bet

1212014.gadā apmēram 192 000 EUR, jeb 4 reizes vairāk.

122Kredītiestādes aktīvi iesaistījās daudzdzīvokļu māju

123kreditēšanas tirgū, sākot no 2011.gada, kad bija pieejams

124finansējums daudzdzīvokļu māju siltumnoturības paaugstināšanas

125pasākumiem 3.4.4.1.aktivitātes ietvaros.

126Aizdevumus daudzdzīvokļu māju atjaunošanai izsniedz AS

127"Swedbank", AS "SEB Banka", AS "DNB

128banka", AS "Citadele banka" un "Nordea Bank

129AB" Latvijas filiāle. Aktīvākie tirgus dalībnieki ir AS

130"SEB Banka" un AS "Swedbank", kuriem ir

131izstrādāti daudzdzīvokļu māju atjaunošanas kredītportfeļi.

132Vislielākais kredītportfelis ir AS "SEB Banka". Vēl

133salīdzinoši aktīvi darbojas AS "DNB banka". Savukārt

134pārējās kredītiestādes piedalās daudzdzīvokļu māju kreditēšanā

135salīdzinoši selektīvi, veicot pilotprojektu pārbaudi, un

136daudzdzīvokļu māju intensīva kreditēšana neietilpst to

137stratēģiskās attīstības plānos.

138Zemāk 22.tabulā ir dota Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes

139paaugstināšanas finanšu pieejamības Ex ante

140izvērtējuma30 (turpmāk - Izvērtējums) autoru (Altum,

141EM) rīcībā esošā informācija ar Latvijas kredītiestāžu

142izsniegtajiem aizdevumiem daudzdzīvokļu māju atjaunošanai līdz

1432015.gadam.

144Latvijas Komercbanku asociācija neapkopo statistiku par

145kredītiestāžu darbību daudzdzīvokļu māju kreditēšanas jomā. Arī

146LIAA nav pieejama šāda informācija par 2007. - 2013.gada ES fondu

147plānošanas periodu, jo grantu un aizdevumu izsniegšanas process

148ir savstarpēji nodalīts. Atbilstoši LGA sniegtajai informācijai

1492014.gadā LGA izsniedza 96 aizdevumu garantijas trim

150kredītiestādēm daudzdzīvokļu māju kreditēšanai ar aizdevumu gada

151vidējo procentu likmi 4,45% (fiksētā likme + EURIBOR 3 vai 6

152mēnešu mainīgā likme).

15322.tabula. Informācija par Latvijas kredītiestāžu

154izsniegtajiem aizdevumiem daudzdzīvokļu māju atjaunošanai

155Kredītiestāde

156Līgumu skaits 2005.- 2014.g.

157Aizdevumu gada procentu likmes

158Vidējais aizdevuma apjoms uz projektu (EUR)

159Pamatsummas atmaksas vidējais periods

160AS "SEB Banka"

161n.p.

162n.p.

163n.p.

164n.p.

165AS "Swedbank"

166302

1672,79% -7,50% + 3M

168EURIBOR

169174 000

17011

171AS "DNB banka"

172n.p.

173n.p.

174n.p.

175n.p.

176AS "Citadele banka"

1774

1783,5% - 4% + EUR 6M EURIBOR;

179LIBOR

180191 000

18118

182Nordea Bank AB

1835

1844% - 5% + 3M EURIBOR

185120 000

18615