VairogsĒku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija — viss teksts
1Ilgtermiņa perspektīvas ēku
2atjaunošanā, kas veicinātu pieņemt lēmumu par ieguldījumiem
35.1. Iespējamie avoti ēku
4atjaunošanai
55.1.1. Īpašnieku privātais
6kapitāls
7Iedzīvotāju pašfinansējuma nodrošinājums atjaunošanai veidojas
8no iedzīvotāju regulāri veikto remontiem paredzēto maksājumu
9uzkrājuma.
10Lai uzkrājumu veidotu, dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas par
11šāda maksājuma nepieciešamību, nosakot tā mērķi un apjomu.
12Maksājuma apjoms svārstās no 15 līdz 30 centiem par
13m2/mēnesī atkarībā no iedzīvotāju pieņemtā lēmuma un
14paredzētajiem remontdarbiem. Šis veids ir piemērots kādas
15konkrētas ar atjaunošanu saistītas neliela apjoma aktivitātes
16finansēšanai, - piemēram, energosertifikāta apmaksai, jumta
17nomaiņai vai apkures sistēmas rekonstrukcijai, - bet ne
18kompleksas ēkas atjaunošanas nodrošināšanai. Tas ir saistīts ar
19nelielo finanšu uzkrājumu, kas veidojas ik mēnesi.
20Atkarībā no izvēlētā finansēšanas modeļa, pašfinansējums ļauj
21papildus samazināt kredīta apjomu, nodrošina lielāku pārskatāmību
22pār līdzekļu plūsmu, kā arī atbildību par sasniedzamo rezultātu,
23kas ir pieejams uzreiz pēc paveiktā darba beigām.
24Vienlaikus jāatzīmē, ka uzkrājumu veidošana palielina ikmēneša
25maksājumu apjomu, tādēļ nav īpaši populāra, kā arī, izmantojot
26tikai pašu finansējumu, nozīmīgu rezultātu māju atjaunošanā var
27sasniegt tikai ievērojamā laika periodā, kas samazinātu mājas
28dzīves ciklu.
295.1.2. Valsts līdzekļi (ieskaitot Eiropas
30Savienības struktūrfondus un inovāciju fondus)
31Saskaņā ar Ekonomiskas ministrijas izstrādāto Ēku atjaunošanas
32ilgtermiņa stratēģiju 2014. - 2020.gadam Latvijā ir apmēram 1
33miljons mājokļu, no kuriem 69% atrodas daudzdzīvokļu mājās.
34Lielākā daļa no šīm mājām ir būvētas pirms valstiskās neatkarības
35atjaunošanas. Tām ir raksturīgs augsts būvkonstrukciju un
36inženiersistēmu nolietojums, kā arī zema siltumnoturība. Ēku
37(daudzdzīvokļu māju un publisko ēku) sektorā patērētā enerģija
38veido līdz 40% no valsts energobilances. Līdz ar to,
39daudzdzīvokļu māju atjaunošana un energoefektivitātes
40paaugstināšana ir viens no Latvijas valsts mājokļu un enerģētikas
41politikas mērķiem.
42Neskatoties uz sasniegto progresu, veikto energoefektivitātes
43paaugstināšanas pasākumu ietekme joprojām ir salīdzinoši neliela,
44salīdzinot ar daudzdzīvokļu māju segmentā kopējo patērēto
45siltumenerģijas apjomu. Apmēram tikai 6% no Latvijas
46daudzdzīvokļu ēkām atbilst normatīvajos aktos noteiktajām ēku
47siltumtehnikas prasībām. Līdz ar to, Latvijas valsts turpina
48sniegt atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes
49paaugstināšanai arī 2014. - 2020.gada ES fondu plānošanas
50periodā. Atbalsts tiek sniegts granta un finanšu instrumenta
51veidā.
52Informācija par 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā
53paredzētajiem līdzekļiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanai
54apkopota Stratēģijas 4.daļā.
555.1.3. Bankas un citi privātpersonu
56ieguldījuma fondi
575.1.3.1. Latvijas kredītiestāžu finanšu produkti
58Investīciju daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas atjaunošanai kredīta
59izsniegšanai tiek ņemta vērā nākotnes naudas plūsma daudzdzīvokļu
60dzīvojamā mājā, kā arī dzīvokļu īpašnieku maksājumu par
61apsaimniekošanu savlaicīgums. Investīciju kredīta izsniegšanai
62nav nepieciešama dzīvokļu ieķīlāšana un dzīvokļa īpašnieka
63personīgais galvojums. Papildus jānorāda, ka ēku atjaunošanas
64kredīta gadījumā kā vienīgais nodrošinājums kalpo dzīvokļu
65īpašnieku savlaicīgie maksājumi par apsaimniekošanu, t. i.,
66debitoru parādi. Līdz ar to šie kredīti no nodrošinājuma viedokļa
67ir ar paaugstinātu kredītrisku. Tāpēc bankas ļoti piesardzīgi
68izvērtē konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku spēju segt
69atjaunošanas kredīta maksājumus ilgtermiņā, savukārt, pateicoties
70ES fondu līdzfinansējumam Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju
71siltumnoturības uzlabošanas aktivitātes ietvaros, ēku
72atjaunošanas projektu kredītrisks būtiski samazinās, jo
73iedzīvotāji pēc projekta realizācijas var samazināt kredīta
74apjomu līdz pat 50%, kā arī saīsinās projektu atmaksāšanās laiks.
75ES fondu līdzfinansējums ļauj samazināt kredīta atmaksāšanas
76termiņu vidēji divas reizes. Bez ES fondu līdzfinansējuma kredītu
77atmaksas termiņi var pieaugt līdz 30 un pat 40 gadiem.
78Svarīgi norādīt, ka ēku atjaunošanas kredīts atšķiras no
79standarta investīciju kredīta, ko, piemēram, uzņēmums ņem savu
80ražošanas ēku būvniecībai vai atjaunošanai, ieguldījumiem biznesa
81attīstībā u. tml., kur parasti kā kredīta nodrošinājums kalpo
82kredītņēmējam piederošie aktīvi - nekustamais īpašums,
83pamatlīdzekļi u. c.
84Pēc banku vērtējuma, analizējot finansējamo projektu
85potenciālu, ir jāņem vērā Latvijas reģionālās attīstības mērķi,
86uzņēmējdarbības koncentrācija, nodarbinātība, arī iedzīvotāju
87mobilitāte (dzīves un darba vietas sasniedzamība) un attīstības
88centru ietekmes teritorijas.
89Līdz 2009. gadam, kad tika uzsākta daudzdzīvokļu ēku
90energoefektīva atjaunošana no ERAF finanšu līdzekļiem, kredītu
91ņemšana bankā faktiski bija vienīgais veids, izņemot individuālus
92ārvalstu dāvinājumus, kā nodrošināt ēku
93atjaunošanu.29
94Daudzdzīvokļu māju atjaunošanas un energoefektivitātes
95paaugstināšanas kreditēšanu Latvijā sāka 2001.gadā HIPO. Šī
96valsts banka izsniedza hipotekāros aizdevumus līdz 2009.gadam,
97kad tā pārtrauca darbību šajā tirgus segmentā sakarā ar plānoto
98bankas restrukturizāciju (komercaktīvu pārdošanu un AS
99"Attīstības finanšu institūcija" (turpmāk - AFI)
100izveidi). 2014.gada decembrī Altum kredītportfelī bija tikai
101četri daudzdzīvokļu māju atjaunošanas aizdevumi, savukārt Mājokļu
102attīstības kreditēšanas programmā (hipotekārie kredīti mājokļu
103iegādei vai būvniecībai) 156 aizdevumi.
104HIPO izsniegto aizdevumu kopējās gada procentu likmes bija
105robežās no 5% līdz 8%, vidējais aizdevuma lielums vienai
106daudzdzīvokļu mājai līdz 20 000 EUR. Aizdevumi tika izsniegti
107minimāli nepieciešamo atjaunošanas un energoefektivitātes
108paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, piemēram, logu nomaiņai un
109mājas fasādes remontam.
110Balstoties uz HIPO pieredzi, daudzdzīvokļu māju atjaunošanas
111un energoefektivitātes paaugstināšanas kreditēšanu uzsāka arī
112citas komercbankas. 2004.gadā aizdevumu izsniegšanu uzsāka AS
113"Swedbank" (tolaik AS "Hansabanka"), bet
1142005.gadā AS "SEB banka" (tolaik AS "SEB
115Unibanka").
116Sākotnēji Latvijas kredītiestādes finansēja daudzdzīvokļu māju
117atjaunošanas projektus bez valsts finansiāla atbalsta, tāpēc
118izsniegto aizdevumu apjoms vidēji vienai mājai bija neliels.
119Piemēram, AS "Swedbank" izsniegto aizdevumu vidējais
120apjoms uz vienu projektu 2005.gadā bija apmēram 49 000 EUR, bet
1212014.gadā apmēram 192 000 EUR, jeb 4 reizes vairāk.
122Kredītiestādes aktīvi iesaistījās daudzdzīvokļu māju
123kreditēšanas tirgū, sākot no 2011.gada, kad bija pieejams
124finansējums daudzdzīvokļu māju siltumnoturības paaugstināšanas
125pasākumiem 3.4.4.1.aktivitātes ietvaros.
126Aizdevumus daudzdzīvokļu māju atjaunošanai izsniedz AS
127"Swedbank", AS "SEB Banka", AS "DNB
128banka", AS "Citadele banka" un "Nordea Bank
129AB" Latvijas filiāle. Aktīvākie tirgus dalībnieki ir AS
130"SEB Banka" un AS "Swedbank", kuriem ir
131izstrādāti daudzdzīvokļu māju atjaunošanas kredītportfeļi.
132Vislielākais kredītportfelis ir AS "SEB Banka". Vēl
133salīdzinoši aktīvi darbojas AS "DNB banka". Savukārt
134pārējās kredītiestādes piedalās daudzdzīvokļu māju kreditēšanā
135salīdzinoši selektīvi, veicot pilotprojektu pārbaudi, un
136daudzdzīvokļu māju intensīva kreditēšana neietilpst to
137stratēģiskās attīstības plānos.
138Zemāk 22.tabulā ir dota Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes
139paaugstināšanas finanšu pieejamības Ex ante
140izvērtējuma30 (turpmāk - Izvērtējums) autoru (Altum,
141EM) rīcībā esošā informācija ar Latvijas kredītiestāžu
142izsniegtajiem aizdevumiem daudzdzīvokļu māju atjaunošanai līdz
1432015.gadam.
144Latvijas Komercbanku asociācija neapkopo statistiku par
145kredītiestāžu darbību daudzdzīvokļu māju kreditēšanas jomā. Arī
146LIAA nav pieejama šāda informācija par 2007. - 2013.gada ES fondu
147plānošanas periodu, jo grantu un aizdevumu izsniegšanas process
148ir savstarpēji nodalīts. Atbilstoši LGA sniegtajai informācijai
1492014.gadā LGA izsniedza 96 aizdevumu garantijas trim
150kredītiestādēm daudzdzīvokļu māju kreditēšanai ar aizdevumu gada
151vidējo procentu likmi 4,45% (fiksētā likme + EURIBOR 3 vai 6
152mēnešu mainīgā likme).
15322.tabula. Informācija par Latvijas kredītiestāžu
154izsniegtajiem aizdevumiem daudzdzīvokļu māju atjaunošanai
155Kredītiestāde
156Līgumu skaits 2005.- 2014.g.
157Aizdevumu gada procentu likmes
158Vidējais aizdevuma apjoms uz projektu (EUR)
159Pamatsummas atmaksas vidējais periods
160AS "SEB Banka"
161n.p.
162n.p.
163n.p.
164n.p.
165AS "Swedbank"
166302
1672,79% -7,50% + 3M
168EURIBOR
169174 000
17011
171AS "DNB banka"
172n.p.
173n.p.
174n.p.
175n.p.
176AS "Citadele banka"
1774
1783,5% - 4% + EUR 6M EURIBOR;
179LIBOR
180191 000
18118
182Nordea Bank AB
1835
1844% - 5% + 3M EURIBOR
185120 000
18615
1AS "Swedbank" izsniegto līgumu skaits laika posmā
2no 2011. - 2014.gadam, kad bija pieejams 3.4.4.1.aktivitātes
3publiskais finansējums, ir 169. Procentu likmes dotas par
42013.-2014.g.
5Avots: Izvērtējuma autori,
6pamatojoties uz kredītiestāžu sniegto informāciju
7No 27.tabulas datiem secinām, ka aizdevumu procentu likmēm ir
8salīdzinoši liela variācijas amplitūda. To vislabāk var redzēt no
9AS "Swedbank" datiem, jo šai kredītiestādei ir
10salīdzinoši liels izsniegto aizdevumu skaits, turklāt šī
11kredītiestāde ir izsniegusi aizdevumus pavisam 27 pilsētās un
12novados.
13Aizdevumu procentu likmes ir atkarīgas no daudzdzīvokļu mājas
14atrašanās vietas, kā arī mājas lieluma (dzīvokļu skaita).
15Atjaunošanas izmaksas uz 1 m2 mājā ar, piemēram, 18
16dzīvokļiem ir lielākas, nekā mājā ar 60 dzīvokļiem. Līdz ar to
17šādas ēkas komercbankas uzskata par riskantākām un procentu
18likmes šādos gadījumos ir augstākas.
19No AS "Swedbank" 105 aizdevumu līgumiem, par kuriem
20kredītiestāde ir sniegusi informāciju laika posmam par 2013. un
212014.gadu, aritmētiskā vidējā gada procentu likme ir 4,70%.
22Procentu likmes, kas ir vienādas vai zemākas par 3%, ir tikai 5
23aizdevumiem, jeb tikai 5% no izlases kopas lieluma.
245.1.3.2. Starptautiskās bankas
252007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā starptautiskās
26finanšu institūcijas (Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības
27bankas (turpmāk - ERAB), un Eiropas Investīcijas bankas (turpmāk
28- EIB), Ziemeļvalstu investīciju banka (turpmāk - NIB) u.c.) nav
29iesaistījušās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes
30paaugstināšanas pasākumu kreditēšanā Latvijā.
31Starptautisko finanšu institūciju priekšrocība ir iespējas
32piedāvāt ilgtermiņa aizdevumus līdz 20 gadiem par salīdzinoši
33zemām fiksētām aizdevumu gada procentu likmēm (līdz 2%).
34Starptautiskās finanšu institūcijas var piedāvāt šādus aizdevumus
35finanšu starpniekiem Latvijā (AFI, komercbankām), kas savukārt
36sniegtu aizdevumus gala aizņēmējiem daudzdzīvokļu māju
37energoefektivitātes paaugstināšanai. Tā kā finanšu starpniekiem
38jāuzņemas gala aizņēmēju kredītriski, tad aizdevumu procentu
39likmē jāparedz šo risku segums un aizdevumu apkalpošanas
40izmaksas, kas paaugstina procentu likmi par 2 līdz 4
41procentpunktiem. AFI gadījumā, lai saņemtu starptautiskās finanšu
42institūcijas aizdevumu, parasti nepieciešams valsts galvojums,
43kas attiecīgi jāiekļauj valsts budžetā, un tā saņemšanai jāveic
44normatīvajos aktos paredzētās darbības. Papildus tradicionālajiem
45ilgtermiņa aizdevumiem (Latvijas kredītiestādēm un/vai AFI)
46starptautiskās finanšu institūcijas izskata iespēju piedāvāt
47finanšu produktus, kas ir domāti energoefektivitātes
48paaugstināšanas projektu finansēšanai tirgus segmentos, kur
49pašlaik Latvijas kredītiestādes nevar piedāvāt līdzvērtīgus
50finanšu produktus.
51ESKO īstenoto atjaunošanas projektu skaitu ierobežo pašu
52kapitāla lielums, tāpēc ERAB piedāvā problēmas risinājumu:
53izveidot energopakalpojuma sniedzēja mērķa uzņēmumu (angļu val.
54special purpose vehicle, turpmāk - SPV), kas aizņemas ilgtermiņa
55finanšu resursus no ERAB (vai citām kredītiestādēm) un pārkreditē
56ESKO ņemtos aizņēmumus kredītiestādēs, tādējādi atbrīvojot šo
57uzņēmumu bilanci no ilgtermiņa kreditoru saistībām.
58ERAB interesē komerciāli dzīvotspējīgi projekti, tāpēc ir
59izvēlēti tieši ESKO projekti, kur finanšu ieguldījumi ir
60jāatpelna no siltumenerģijas ietaupījuma. Turklāt ESKO
61darbiniekiem ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu
62kvalitatīvi kontrolēt dokumentu sagatavošanas procesu un
63būvdarbus, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot siltumenerģijas
64patēriņa ekonomiju.
65ESKO, nododot kredītsaistības SPV, turpinātu sniegt
66energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģija s piegādes
67pakalpojumus visā energoefektivitātes pakalpojumu līguma (turpmāk
68- EPL) darbības laikā. Tas nozīmē, ka arī SPV ir jābūt
69atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu veikt ESKO projektu drošu
70atlasi un nodrošināt kvalitatīvu ESKO darbības uzraudzību
71ilgtermiņa periodā.
72ERAB izvirzītās standarta prasības SPV ir pieredzējis un
73kvalificēts personāls, pozitīva saimnieciskās darbības vēsture
74(t.i., aizdevums visdrīzāk netiks piešķirts start-up uzņēmumam),
75pieredze darbā ar atbilstoša mēroga energoefektivitātes
76paaugstināšanas projektiem un pietiekami liels pamatkapitāls
77(atbilstošs bankas izvirzītajām minimālajām prasībām).
78Minimālais aizdevuma apjoms, ko ir gatava piešķirt ERAB vienam
79SPV, ir 10 miljoni EUR (salīdzinājumam norādām, ka SIA
80"Renesco" (ESKO) kredītportfelis 15 daudzdzīvokļu māju
81energoefektivitātes paaugstināšanai ir 3,089 miljoni EUR).
82Maksimālais aizdevumu apjoms nav ierobežots, un to nosaka tirgus
83apstākļi.
84Kopējās vajadzības energoefektivitātes paaugstināšanai valstī
85ir mērāmas vairākos miljardos EUR. Lai SPV varētu pastāvēt
86ilgtermiņā un piesaistīt apjomīgus finansējuma apmērus, ir
87nepieciešams domāt par vērtspapīru izlaidi. SPV, uzkrājot
88pieredzi un izveidojot pietiekami lielu projektu portfeli (>50
89miljoni EUR), ir iespējams iegūt kredītreitingu no vismaz divām
90top trīs reitingu aģentūrām (Moody's, S&P, Fitch). Tādā veidā
91būtu iespējams piekļūt, piemēram, obligāciju starptautiskajiem
92tirgiem par konkurētspējīgām likmēm, lai turpinātu finansēt
93nākotnes EPL projektus, kā arī Latvijas pensiju fondi varētu
94iegādāties fonda obligācijas, investējot savas valsts
95tautsaimniecībā, nevis veicinot citu valstu ekonomiku, kā tas
96notiek pašreiz. Pagaidām pensiju fondi nevar investēt Latvijā, jo
97nav pieejami stabili un droši investīciju instrumenti.
985.1.4. Pašvaldības energoservisa uzņēmums
99(PESKO)
100Pašvaldības energoservisa kompānija (turpmāk - PESKO) ir
101pašvaldībai piederošs uzņēmums, kas darbojas pēc energoservisa
102kompānijas principiem, darbībai izmantojot pašvaldības finanšu
103līdzekļus un piesaistītu finansējumu. Parasti pašvaldības mērķis
104nav peļņas gūšana, bet gan savā īpašumā esošu sabiedrisko ēku un
105pilsētas vai reģiona dzīvojamā fonda sakārtošana, ja kādu iemeslu
106dēļ to nevar veikt iedzīvotāji vai ESKO. PESKO var nodrošināt arī
107tādu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, kuru atmaksāšanās riska dēļ
108neveic ESKO vai iedzīvotāji.
109Latvijā līdz šim nav lielas pieredzes ar PESKO modeli.
110Neskatoties uz to, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir
111pieredze šāda modeļa ieviešanā, piedāvājot iedzīvotājiem slēgt
112ESKO līgumus, kā arī citās pilsētās ir zināma pieredze. Tomēr
113šāda modeļa attīstība varētu būt iespējama pašvaldību līmenī
114gadījumā, ja tiek piedāvāti finanšu resursi PESKO
115attīstībai.37
1165.1.5. Energoservisa pakalpojumi
117(ESKO)
118Energoservisa pakalpojumu sniegšana kā komercdarbības nozare
119ir izplatīta, t.s., vecajās ES valstīs, ASV un citur pasaulē,
120vienlaikus tā joprojām attīstās un ne visās valstīs ir plaši
121izplatīta. Būtiski norādīt, ka šī prakse galvenokārt ir piemērota
122nedzīvojamo ēku (publisko un komerciālu) sektoros un dzīvojamo
123māju sektoros līdz šim ir maz izplatīta.
124Energoservisa kompānija (turpmāk - ESKO) ir uzņēmējdarbības
125veids, kas piesaistot privātā sektora, piemēram, komercbanku
126līdzekļus, sniedz plašu ar enerģētikas nozari saistītu
127pakalpojumu klāstu, t.sk., īstenojot energotaupības projektus,
128enerģētikas infrastruktūras ārpakalpojumus, enerģijas ražošanu un
129piegādi, kā arī risku pārvaldību. Tādēļ ESKO darbība ļauj
130atjaunot nekustamos īpašumus, kuru atjaunošanai valstij vai
131pašvaldībai nepietiek līdzekļu. Tā kā ESKO finansiāli ir
132ieinteresēta pēc iespējas labāku energoefektivitātes rādītāju
133sasniegšanā, pasūtītājam tā darbība nav saistīta ar būtisku
134risku. ESKO veiktās dzīvojamās mājas atjaunošanas rezultātā
135pilsēta iegūst sakoptu pilsētvidi ar atjaunotu dzīvojamo fondu,
136bet iedzīvotāji - atjaunotu nekustamo īpašumu, kam ir
137palielinājusies tirgus vērtība. Šo iemeslu dēļ ES izrāda
138centienus, kas stimulētu plašāku ESKO iesaisti
139energoefektivitātes projektu īstenošanā, lai nodrošinātu papildu
140finanšu piesaisti un efektīvu investīciju atdevi.
141ESKO var būt jebkuras nozares uzņēmums vai uzņēmumu grupa ar
142pieeju brīviem finanšu līdzekļiem un iespējām garantēt lētus
143kredītus, kā arī ar interesi darboties energoefektivitātes
144jomā.
1458.attēls. ESKO modeļa finansējuma
146shēma2
147Ēku īpašnieki (enerģijas patērētāji)
148Līgums par pasākumu īstenošanu
149ESKO
150Vienošanās par finansējumu
151Banka
152← →
153← →
154← pakalpojums
155← Finansējums
156maksājums →
157maksājums →
158ESKO veic padziļinātu objektu (ēku, enerģijas pārvades
159sistēmu, ražošanas objektu vai procesu) analīzi ar nolūku rast
160visracionālāko energoefektivitātes risinājumu, organizē ar to
161saistītu nekustamā īpašuma atjaunošanu un tā uzturēšanu ieguldīto
162izdevumu atgūšanas laikā, kas var svārstīties no 5 līdz 20
163gadiem. Tas panāk līdzekļu atgūšanu ar starpību, kas rodas
164energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā. Lai
165nodrošinātu sekmīgu un abpusēji izdevīgu sadarbību, ESKO slēdz
166terminētu līgumu ar pakalpojuma saņēmēju (mājas kopības gadījumā
167ar ēkas pārvaldnieku), kura darbības laikā ESKO uzņemas visas
168saistības, kas saistītas ar energoefektivitātes pasākumu
169sagatavošanu, finansēšanu un ieviešanu, garantējot paredzēto
170energoefektivitātes rezultātu un nodrošinot līguma darbības laikā
171objekta apsaimniekošanu. Līgumam beidzoties, visi atjaunošanas
172rezultātā sasniegtie ieguvumi pāriet pakalpojuma saņēmēja -
173iedzīvotāju - īpašumā. 2
174Slēdzot ESKO līgumu, var tikt izmantotas divas pieejas:
1751) Līguma rezultātā pakalpojuma sniedzējs saņem noteiktus
176procentus no ietaupītajiem līdzekļiem visu līguma darbības laiku.
177Tas rosina pakalpojuma sniedzēju panākt pēc iespējas lielāku
178ietaupījumu tūdaļ pēc projekta realizācijas un uzturēt to līdz
179pat 1īguma vai atmaksāšanās beigām, pat palielinot to ar papildu
180pasākumiem. Šai pieejai var būt risinājumi:
181• līgumā tiek atrunāts garantētais ietaupījums, par kura
182sasniegšanu visus riskus uzņemas ESKO;
183• līgumā ietver nosacījumus, kā sadalīt sasniegtos
184ietaupījumus starp ESKO un klientu - šajā variantā riski tiek
185sadalīti starp līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar līguma
186nosacījumiem.
1872) Līguma rezultātā iedzīvotāji maksā nemainīgu ikmēneša
188maksājumu par kvadrātmetru atbilstoši apdzīvojamajai
189platībai.
190ESKO sekmīgā darbība ir guvusi atzinību vairākās ES valstu
191pašvaldībās, jo, piesaistot privāto sadarbības partneri,
192pašvaldībām ir izdevies uzlabot savā īpašumā esošo ēku
193energoefektivitāti pat savu budžeta līdzekļu trūkuma
194gadījumā.
195EPL ir energopakalpojuma saņēmēja (piemēram, daudzdzīvokļu
196mājas) un energopakalpojuma sniedzēja (piemēram, ESKO vai PESKO)
197līgums par noteiktu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu
198īstenošanu, ja samaksu par investīcijām šajos pasākumos veido
199panāktais energoefektivitātes paaugstinājums.
200Energopakalpojumu sniegšanai EPL ietvaros ir jāatbilst šādiem
201principiem:
202a) Līgumā ir jābūt precīzi noteiktam sagaidāmajam enerģijas
203galapatēriņam un energopakalpojuma sniedzēja garantētajiem
204energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.
205b) Energopakalpojuma sniedzējs pilnībā finansē
206energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus no saviem un/vai
207trešās personas finanšu līdzekļiem (tas neizslēdz iespēju, ka
208finanšu avotus piesaista arī daudzdzīvokļu māju īpašnieki, bet
209EPL finansēšanas risku uzņemas energopakalpojuma sniedzējs).
210c) Ieguldītās investīcijas pilnībā atmaksājas no
211energopakalpojuma ieviešanas rezultātā iegūtā enerģijas
212ietaupījuma (par kuru ir panākta vienošanās līgumā).
213d) Energopakalpojuma sniedzējs pilnībā vai daļēji uzņemas
214projekta finansiālos, tehniskos un komerciālos riskus.
215e) Līgumam ir jāatbilst standarta nosacījumiem, kurus ir
216apstiprinājusi un publiskojusi atbildīgā nozares ministrija (EM;
217pagaidām oficiāli apstiprināts līguma paraugs nav izstrādāts un
218apstiprināts).
219ES dalībvalstīs ESKO modelis salīdzinoši reti tiek izmantots
220daudzdzīvokļu māju atjaunošanai. EPL plašāk tiek izmantots
221publisko ēku atjaunošanai Vācijā.
222Saskaņā ar līdzšinējo praksi saskaņā ar EPL energopakalpojuma
223sniedzējam ir jāpilda šādas saistības:
224• Apkures, karstā ūdens un ventilācijas (pelējuma un pārmērīga
225mitruma novēršana) pakalpojumi.
226• Apkures, karstā ūdens un ventilācijas inženiersistēmu
227funkcionēšanas nodrošināšana visā līguma darbības periodā.
228• Iekštelpu temperatūra ēkas dzīvokļos apkures sezonas laikā
229atbilstoši noteiktam diennakts grafikam (18oC -
23022oC), atsevišķi tiek noteiktas iekštelpu temperatūras
231pieļaujamās robežas koplietošanas telpās.
232• Karstā ūdens minimālā padeves temperatūra
23350+/-2oC.
234§ Ēkas atjaunošana atbilstoši līgumslēdzēju pušu saskaņotiem
235pasākumiem (izmaksu pozīcijām), ievērojot normatīvos aktus.
236• Nemainīgi apkures un karstā ūdens bāzes tarifi visā līguma
237darbības laikā, ievērojot līgumā noteiktos tarifu korekcijas
238kritērijus (skatīt zemāk tekstā).
239• Dzīvokļu īpašnieki maksā energopakalpojuma sniedzējam bāzes
240tarifu (atsevišķi apkurei un karstajam ūdenim), ko veido šādi
241parametri:
242• Enerģijas patēriņš ēkai pirms energoefektivitātes
243paaugstināšanas (MWh/gadā).
244• Regulatora apstiprināts siltumenerģijas tarifs
245(EUR/MWh).
246• Vidējā āra gaisa atsauces temperatūra.
247• Vidējā iekštelpu atsauces temperatūra.
248• Dzīvokļu kopējā apkurināmā platība.
249• Mēnešu skaits apkures sezonā vidēji gadā.
250Energopakalpojumu sniedzēja bāzes tarifs apkures sezonas laikā
251katru mēnesi tiek koriģēts atbilstoši ārgaisa temperatūras un
252siltumenerģijas tarifa izmaiņām.
253ESKO slēgtie EPL Latvijā ir trīspusējie līgumi, kur
254līgumslēdzējas puses ir klients (DzĪS), ESKO un mājas
255apsaimniekotājs. ESKO slēdz atsevišķu aizdevuma līgumu ar
256finansētāju (kredītiestādi) par finansējuma piesaisti
257daudzdzīvokļu mājas atjaunošanai.
258Maksājumu plūsma no dzīvokļu īpašniekiem energopakalpojuma
259sniedzējam notiek ar namu apsaimniekotāja starpniecību.
260Atbilstoši līdzšinējai EPL praksei energopakalpojuma sniedzēja
261galvenais ieguldījums ir komercriska uzņemšanās, nodrošinot, ka
262tā veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas
263piegādes pakalpojumi līguma darbības laikā atbilst
264siltumenerģijas bāzes tarifam atbilstoši iepriekš tekstā
265minētajiem tarifa korekcijas nosacījumiem (t.i., ja visā EPL
266darbības laikā ārgaisa temperatūra un siltumenerģijas tarifs būtu
267nemainīgi, tad pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu
268veikšanas iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā vairāk par apkuri un
269karsto ūdenim nekā pirms energoefektivitātes paaugstināšanas
270pasākumu veikšanas).
271Līdz ar to, energopakalpojumi ir izdevīgi daudzdzīvokļu māju
272īpašniekiem, kas vēlas dzīvot inženiertehniski sakārtotā mājā ar
273pieņemamu komforta līmeni, saprātīgu maksu par siltumenerģiju
274(maksājumu apjoms pirms ēkas atjaunošanas, kas pieaug atbilstoši
275siltumenerģijas tarifa pieaugumam) un kuriem nav kapacitātes vai
276vēlēšanās pašiem nodarboties ar ēku atjaunošanu un uzturēšanu
277(vai arī mājas apsaimniekotājam nav atbilstošas profesionālās
278pieredzes). Vienlaicīgi, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ir riski,
279ka maksājums par sniegto pakalpojumu var būtiski pieaugt, ja
280pieaug siltumenerģijas tarifs, jo dzīvoklis maksā par enerģijas
281patēriņa apjomu ēkai, kas tai bija pirms energoefektivitātes
282paaugstināšanas. Šādā situācijā īpašniekiem ir ierobežotas
283iespējas samazināt izdevumu pieaugumu.
284Energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ir ilgs
285investīciju atmaksas periods un tie nav finansiāli rentabli bez
286granta finansējuma. Līdz ar to arī EPL biznesa modelis ir
287balstīts uz pieņēmumiem, ka daudzdzīvokļu māju atjaunošanai ir
288pieejams granta finansējums, un līguma darbības laikā
289siltumapgādes tarifi nepārtraukti pieaugs (atsevišķos līgumos
290paredzētais tarifa pieauguma temps gadā ir 6%). Labumu no tarifa
291pieauguma gūst energopakalpojuma sniedzējs, jo pakalpojuma
292saņēmējam attiecīgi ir jāmaksā bāzes tarifs un tarifa pieaugums.
293Līdz ar to energopakalpojumu sniedzējiem ir pievilcīgākas
294pašvaldības ar salīdzinoši augstākiem siltumapgādes tarifiem.
295Lai nodrošinātu ESKO tirgus attīstību, nepieciešamas 3 veida
296atbalsta programmas ESKO dažādās attīstības stadijās: 1) atbalsts
297ESKO izveidei un sākotnējās darbības uzsākšanai; 2) atbalsts jau
298esošu ESKO darbības nodrošināšanai; 3) ESKO aizdevumu
299refinansēšanas fonds. Ņemot vērā, ka šobrīd akūtākā problēma ar
300finansējuma pieejamību ir tieši ESKO kompānijām, kuras savu
301darbību jau ir uzsākušas, bet vairs nevar piesaistīt privātā
302sektora resursus, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi izmaiņas
303Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065
304"Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo
305saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu
306kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (turpmāk -
307MK noteikumi Nr. 1065), lai tām ESKO kompānijām, kuras tirgū jau
308darbojas, būtu iespēja savu paplašināt darbību.
309Sabiedrība "Altum" pieņems lēmumu par aizdevuma
310piešķiršanu, pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēja,
311t.sk. ESKO, iesniegto biznesa plānu, kas satur īstenojamā biznesa
312projekta un energoefektivitātes pasākumu aprakstu, plānoto
313saimnieciskās darbības veicēja naudas plūsmu un citu sabiedrības
314"Altum" norādīto informāciju. Energoefektivitātes
315pasākumu īstenošanai sabiedrībā "Altum" papildus būs
316jāiesniedz aprēķini, kas pamato, ka aizdevuma atmaksa tiks veikta
317no energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju klientu maksājumiem,
318kas tiek veikti no ietaupītājiem līdzekļiem, īstenojot
319energoefektivitātes paaugstināšanas projektu. Sabiedrības
320"Altum" aizdevumiem tiks izvirzīti šādi nosacījumi:
321• aizdevuma apmērs: līdz 2,85 miljoniem euro uz
322komersantu. Ja energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējam ir
323vairāki meitas uzņēmumi, katrs šis uzņēmums var saņemt aizdevumu
324līdz 2,85 miljoniem euro;
325• minimālais saimnieciskās darbības veicēja, t.sk. ESKO,
326līdzfinansējums, kas nav saistīts ar jebkādu komercdarbības
327atbalstu, 10% apmērā;
328• aizdevuma procentu likme: no EURIBOR + 3%
329• aizdevuma termiņš līdz 20 gadiem;
330• aizdevuma izsniegšana atbilstoši ESKO klientu
331piesaistei;
332• iespējams piesaistīt garantijas 80% no aizdevuma summas.
333Papildus tam nākotnē ir jāstrādā pie ESKO aizdevumu
334refinansēšanas fonda darbības paplašināšanas, kas atpirktu no
335ESKO jau izveidotos klientu portfeļus (prasījuma tiesības uz
336klientu nākotnes maksājumiem). Tādejādi ESKO, kas aktīvi īsteno
337energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, samazinātos
338kredītsaistību slogs un būtu iespēja atkārtoti saņemt komercbanku
339un sabiedrības "Altum" aizdevumus jaunu projektu
340īstenošanai. Kā viena no iespējām ir jāapsver refinansēšanas
341fondu veidot kopā valsts un privātajam sektoram kā publisko
342privāto partnerību. Tādejādi tiktu sekmēta Energoefektīvas
343direktīvas 18.pantā minētais, ka dalībvalstīm ir jāveicina
344energopakalpojumu tirgus, tai skaitā finanšu instrumentu
345izmantošana, un tiktu veicināta privāto investīciju
346piesaiste.
347Pašlaik Ekonomikas ministrijas ieskatā finanšu tirgū varētu
348tikt izveidots jauns Energoefektivitātes projektu refinansēšanas
349fonds (EPRF), kurā iegulda publisko finansējumu (līdz 25% no
350fonda apjoma).
351Paredzēts atlasīt:
3521) ieguldītājus (min. 75% no EPRF apjoma);
3532) EPRF pārvaldes kompāniju.
354EPRF refinansē ESKO projektus, iegādājoties ESKO izveidoto
355klientu portfeli (prasījuma tiesības). Tādējādi ESKO ir iespēja
356norēķināties par esošajām kredītsaistībām un uzņemties jaunas
357saistības kārtējā klientu portfeļu izveidei.
358Kā priekšrocība šādai pieejai ir, ka visi ESKO projektu
359refinansēšanas lēmumi tiek pieņemti uz privātās iniciatīvas
360pamata. Savukārt, kā trūkums identificēts ilgais uzsākšanas
361periods - jāizstrādā jauni MK noteikumi, jāveic EPRF ieguldītāju
362atlase un EPRF pārvaldes kompānijas atlase. Latvijā šāda tipa
363fonds jau ir izveidots 2016.gadā pēc privātā sektora iniciatīvas.
364Līdz ar to, lai nodrošinātu visu atbalsta pasākumu papildinātību,
365ES fondus ir lietderīgi ieguldīt cita (iztrūkstošā) atbalsta
366instrumenta izveidē.
3675.2. Ēku atjaunošanas šķēršļu
368analīze
369Vērtējot ēku energoefektivitātes ietekmi, var secināt, ka,
370galvenie šķēršļi, lai stimulētu ēku rentablu pilnīgu atjaunošanu,
371ir:
3721) augstas finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu
373procentu likmes) komercbankās;
3742) ēku īpašnieku parādi par komunāliem pakalpojumiem un
375kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežo iespēju
376uzņemties jaunas saistības vai saņemt aizdevumu bankā;
3773) nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku
378apsaimniekotāji, neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes
379jomā, projektētāji, būvniecībā nodarbinātie) skaits;
3804) kvalificēta darbaspēka trūkums;
3815) zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kontroles
382trūkums. Ja darbus veic nepietiekami profesionāli izpildītāji,
383pastāv iespēja nesasniegt plānoto enerģijas ietaupījumu.
3845.2.1. ES fondu aktivitāšu
385šķēršļi
3863.4.4.1. aktivitātes šķēršļi:
3871) Neskaidrs energoefektivitātes paaugstināšanas projektu
388investīciju atmaksāšanās termiņš. Pēc EM aprēķiniem pie vidējiem
389rādītājiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektos
390investīciju atmaksāšanās periods ir 22-23 gadi (neņemot vērā
391finansējuma piesaistes izmaksas). 2007 - 2013.gada ES fondu
392plānošanas perioda atbalsta programmas ietvaros LIAA apstiprināja
393projektu, un tikai pēc tam komercbanka izskatīja aizdevuma
394piešķiršanas iespējas. Līdz ar to iepriekš nebija zināms, vai
395projekts atmaksāsies, jo nebija zināma aizdevuma procentu
396likme.
3972) Augstas finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu
398procentu likmes) komercbankās.
3993) Ierobežota komercbanku finansējuma pieejamība atsevišķām
400ēku grupām ar ekonomiski pamatotiem projektiem (reģionos, ēkām ar
401nelielu dzīvokļu skaitu, ēku apsaimniekotājiem ar salīdzinoši
402lielu kredītportfeli).
4034) Latvijas garantiju aģentūras (turpmāk - LGA) sniegtās
404garantijas tiek pieprasītas, lai komercbankas izsniegtu
405aizdevumus lielā daļā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes
406paaugstināšanas projektu. Tai pašā laikā tās tikai retos
407gadījumos palīdz saņemt aizdevumu iepriekšējā punktā norādītajām
408ēku grupām, tādējādi pilnvērtīgi neveicinot aizdevumu saņemšanu
409visā Latvijas teritorijā (LGA izsniegtās garantijas bija nevis
410valsts, bet valsts kapitālsabiedrības galvotas garantijas).
4115) Dzīvokļu īpašnieku parādi par komunāliem pakalpojumiem un
412kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežo iespēju
413uzņemties jaunas saistības, saņemot aizdevumu bankā.
4146) Nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku
415apsaimniekotāji, energoauditori, projektētāji, būvniecībā
416nodarbinātie) skaits.
4177) Kvalificēta darbaspēka trūkums būvdarbu veikšanai.
4188) Zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kvalitātes
419kontroles trūkums.
4209) Energoservisa uzņēmumu (turpmāk - ESKO) piesaistes
421gadījumos neskaidra dzīvokļu īpašnieku naudas plūsma - nav
422skaidra pakalpojuma cena, un gadījumos, ja siltumenerģijas tarifu
423izmaiņu risku uzņemas dzīvokļu īpašnieki, pastāv izmaksu
424pieauguma risks iespējamo siltumenerģijas tarifu izmaiņu dēļ
425(šāds risks ESKO īstenotajos projektos (salīdzinot ar māju
426apsaimniekotāju īstenotajiem projektiem) ir lielāks, jo dzīvokļu
427īpašnieki pēc projekta īstenošanas maksā par siltumenerģijas
428patēriņu, kāds bija pirms energoefektivitātes paaugstināšanas
429projekta īstenošanas.
4303.4.4.2. aktivitātes šķēršļi:
4311) Vairākos projektos tika paredzētas augstas atjaunošanas
432izmaksas (pat vairāk kā 400 euro uz vienu ēkas
433kvadrātmetru), jo aktivitātes pamatnosacījumi nenoteica izmaksu
434ierobežojumus. Šādu projektu investīcijas bija augstas un to
435atmaksāšanas periods nesamērīgi ilgs, kā arī, ņemot vērā
436aktivitātes atbalsta nosacījumu specifiku, kur attiecināmās
437izmaksās ir iekļautas iekštelpu pielāgošanas izmaksas personām ar
438kustību traucējumiem, tika panākts salīdzinoši zemi
439siltumenerģijas ietaupījumi pēc atjaunošanas - uz 1 400
440investētajiem euro ERAF finansējuma tika panākts vidēji
4410,57 MWh ietaupījums gadā.
4422) Projektu uzraudzības periodā bija atsevišķas pašvaldības,
443kas vēlējās mainīt atjaunotās sociālās mājas statusu, kas radīja
444riskus, ka projekta īstenošanas rezultātā netiks sasniegts
445projekta sākotnējais mērķis - sniegts atbalsts sociālās mājas
446iedzīvotājiem.
4473) Projektu ieviešanas stadijā bija novērojamas vairākas
448problēmas, kas saistītas ar nekvalitatīvi sagatavotu projekta
449tehnisko dokumentāciju, atbilstošu iepirkuma procedūras
450nodrošināšanu. Tas daļēji bija saistīts ar aizliegumu
451attiecināmās izmaksās iekļaut projekta administrēšanas
452izmaksas.
453Aktivitātes projektu iesniegumu atlases kritērijos nebija
454iekļauts kritērijs par projekta īstenošanas laikā sasniegto
455siltumenerģijas ietaupījumu pret veiktajām investīcijām un nebija
456noteikts ekonomiski pamatots laika periods, kurā jāatmaksājas
457veiktām investīcijām.
4584.1.1.SAM šķēršļi:
4591) Apstrādes rūpniecības komersantu mazā pieredze un
460ierobežotās zināšanas par energoefektivitātes paaugstināšanas
461pasākumu īstenošanu.
4622) Būvniecības sektora kapacitāte un būvniecības izmaksu
463pieaugums.
4643) Attiecībā pret esošo apstrādes komersantu daudzumu, mazs
465atbalstāmo komersantu skaits (65).
4664) Komersanti prioritāri vēlas mainīt iekārtas, ne veikt
467mērķtiecīgus energoefektivitātes pasākumus ražošanas ēkās.
4684.2.1.1. pasākuma šķēršļi:
4691) Publiskais sektors nevar pilnībā samazināt visus aizdevumu
470kredītriskus, kā arī nevar ietekmēt kredītresursu izmaksas
471kredītiestādēm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu māju kreditēšanas tirgū
472joprojām būs liela aizdevumu procentu likmju variācijas
473amplitūda, tāpēc finanšu resursi nebūs vienlīdzīgi pieejami
474visiem Latvijas iedzīvotājiem (daudzdzīvokļu māju
475īpašniekiem).
4762) Sarežģīta valsts atbalsta piemērošanas kārtībā un
477uzraudzības nodrošināšana, jo valsts atbalsta apmērs ir jāizvērtē
478katras mājsaimniecības (dzīvokļa) līmenī. Šajā gadījumā
479sabiedrībai "Altum" ir jānodrošina informācijas
480iegūšana par katru dzīvokli, kas ir ievērojams birokrātisks
481slogs, gan sabiedrībai "Altum", gan dzīvokļu īpašnieku
482pilnvarotajām personām. Ekonomikas ministrija ar izmaiņām
483programmas nosacījumos ir noteikusi, ka Sabiedrība
484"Altum" granta pieteikumu izvērtējumu veic pēc
485informācijas saņemšanas no cita finansētāja vai
486energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēja par plānotajiem
487finansēšanas nosacījumiem. Pēc sabiedrības "Altum"
488izvērtējuma cits finansētājs vai energoefektivitātes pakalpojuma
489sniedzējs pieņem lēmumu par energoefektivitātes uzlabošanas
490pasākumu finansēšanu un dzīvokļu īpašnieki par cita finansētāja
491finansēšanas nosacījumu apstiprināšanu. Sabiedrība
492"Altum" lēmumu par granta piešķiršanu pieņem pēc
493attiecīgās informācijas saņemšanas. Ja sabiedrība
494"Altum" de mimis veidlapas no dzīvokļu
495īpašniekiem saņem kopā ar granta pieteikumu, tiek mazināts
496administratīvais slogs. Dzīvokļu īpašnieku apliecinājumi un de
497minimis veidlapas jālūdz gatavot vienu reizi un vairākkārt
498nav jāseko līdzi izmaiņām dzīvokļu īpašnieku sarakstā.
4993) Ņemot šī brīža situāciju, kad ir sācies būvniecības izmaksu
500pieaugums un lielā daļā Latvijas teritorijas ir vēsturiski zems
501siltumenerģijas tarifs, jo šobrīd ir zemas naftas un dabasgāzes
502cenas, ir risks, ka virkne māju, kuras atrodas pilsētās, kurās ir
503īpaši zemi siltumenerģijas tarifi, nevarēs pretendēt uz atbalstu.
504Jau 01.11.2016. MK tika apstiprināts Ekonomikas ministrija
505ierosinājums siltumenerģijas tarifam piemērot inflācijas
506koeficientu 1,8% apmērā, lai nodrošinātu iespēju programmas
507ietvaros atbalstu saņemt ēkām pašvaldībās, kurās šobrīd ir
508netipiski zemi siltumenerģijas tarifi.
5094) Sabiedrībā "Altum" iesniegtās būvniecības
510tehniskās dokumentācijas zemā kvalitāte. Ņemot vērā, ka
511sabiedrības "Altum" Kompetences centrs veic detalizētu
512visas tehniskās dokumentācijas izvērtējumu, ir konstatēts, ka
513neatkarīgi ekspertu ēku energoefektivitātes jomā, projektētāji
514u.c. speciālisti dokumentus sagatavo zemā kvalitātē, tāpēc
515sabiedrībai "Altum" vairākkārt ir jālūdz tehnisko
516dokumentāciju pārstrādāt vai precizēt. Tādejādi tiek kavēta
517būvniecības uzsākšana. Tomēr ņemot vērā, ka to speciālistu loks,
518kas gatavo tehnisko dokumentāciju dzīvojamo māju
519energoefektivitātes paaugstināšanai, ir neliels, kā arī
520sabiedrības "Altum" mērķtiecīgo darbu sadarbības
521nodrošināšanai ar šiem speciālistiem, prognozējams, ka šis
522šķērslis tiks būtiski mazināts.
5235) Būvniecības sektora kapacitāte un būvniecības izmaksu
524pieaugums. Ņemot vērā, ka pašlaik ir atvērta lielākā daļa ES
525fondu atbalsta programmu, kurās paredzēti būvdarbi, ir risks, ka
526būvkomersanti izvēlēsies nodrošināt pakalpojumus lielākos
527objektos (valsts, pašvaldību iestāžu pasūtījumos). Papildus arī
528tas, ka vienlaikus ir atvērtas vairākas ar būvniecību saistītas
529atbalsta programmas, rada ietekmi uz būvniecības cenu pieaugumu,
530kas attiecīgi arī var ietekmēt projekta ekonomiskās atdeves
531rādītājus.
5324.2.1.2. pasākuma šķēršļi:
5331) Ministriju iesniegtie dati var būt kļūdaini, līdz ar to
534netiktu atjaunotas neefektīvākās ēkas. Savukārt
535energosertifikācijas veikšanai visās ēkās nepieciešams papildus
536iepirkums, papildus finansējums (~1 milj. euro - vidēji
5371000 euro vienas ēkas energosertifikācijas veikšanai*1000
538ēkas) un laiks ~3 gadi (jo ir ierobežota kvalificētu ekspertu
539kapacitāte).
5402) Nav garantijas, ka tieši sarakstā esošās ēkas atjaunot ir
541visefektīvāk (sasniegtais enerģijas ietaupījums pret investīcijām
542- iespējams ēka ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un tai ir jāveic
543ļoti lielas investīcijas, kas nav saistītas ar
544energoefektivitāti. Tādejādi projekta ietvaros tiktu izlietoti
545daudz publisko līdzekļu, bet netiktu sasniegts tāds energoresursu
546ietaupījums pret veiktajām investīcijām, kā iespējams citos
547projektos).
5483) Ministriju padotībā iesniegtie projekti ir zemā kvalitātē,
549t.sk., būvniecības tehniskā dokumentācija, kā rezultātā tie
550vairākkārt jālūdz precizēt, kas kavē pasākuma īstenošanu.
5514) Projektu iesniedzējiem un valsts pārvaldē kopumā trūkst
552zinošu ekspertu energoefektivitātes un būvniecības jomā, kas
553neļauj sagatavot projektus pietiekamā kvalitātē.
5545) Cenu pieauguma būvniecības nozarē dēl projektu iesniedzēji
555nevar nodrošināt atbilstību sākotnēji noteiktajam 200
556euro/m2 ierobežojumam uz vienu kvadrātmetru. Šī
557iemesla dēļ Ekonomikas ministrija izmaksu ierobežojumu ir cēlusi
558līdz 250 euro/m2, kā arī veikusi izmaiņas
559pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, samazinot
560izmaksu efektivitātes prasības.
561Šķēršļi ESKO attīstībai:
562Pie ieguldījumu šķēršļiem jāmin arī šķēršļi, kas kavē
563veiksmīgu energopakalpojumu līgumu ieviešanu:
5641) Gan energopakalpojumu sniedzēji (esošie un potenciālie),
565gan ERAB pārstāvji atzīst, ka EPL darbība atbilstoši pašreizējai
566kārtībai neveica enerģijas taupīšanu no iedzīvotāju puses.
567Samaksa par siltumenerģiju nav atkarīga no iedzīvotāju uzvedības,
568turklāt EPL ir noteiktas stingras prasības iedzīvotājiem
569attiecībā uz ēkas ekspluatāciju (piemēram, apkures sezonas laikā
570logi nedrīkst būt atvērti ilgāk par 15 minūtēm diennakts laikā).
571Energopakalpojuma saņēmēju un energopakalpojuma sniedzēja dažādā
572izpratne par ēkas ekspluatācijas prasībām rada savstarpējas
573domstarpības.
5742) Līdz šim noslēgtie EPL ir salīdzinoši sarežģīti un dzīvokļu
575īpašniekiem grūti saprotami bez profesionālām priekšzināšanām.
576Lai arī EPL līgumā ir iekļauta informācija par energopakalpojuma
577sniedzēja naudas plūsmas prognozi, tas nesniedz pietiekami
578skaidru un detalizētu priekšstatu par iedzīvotāju faktiskajiem
579ieguvumiem no energoefektivitātes paaugstināšanas,
580energopakalpojumu sniedzēja gūto labumu un piedāvātās shēmas
581taisnīgumu, jeb labuma sadali starp dzīvokļu īpašniekiem un
582energopakalpojuma sniedzēju.
5833) Lai arī energopakalpojuma sniedzējs teorētiski uzņemas
584energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas piegādes
585risku, šī riska sadale daļēji notiek starp energopakalpojuma
586sniedzēju un mājas apsaimniekotāju. Saskaņā ar Latvijā līdz šim
587izmantoto EPL energopakalpojuma maksājumus iekasē mājas
588apsaimniekotājs un tādējādi uzņemas debitoru parādu risku.
589Turklāt apkures, karstā ūdens un ventilācijas sistēmu uzturēšana
590ir daļa no namu apsaimniekošanas funkcijām, kas praksē rada
591konfliktus starp energopakalpojuma sniedzēju, mājas
592apsaimniekotāju un iedzīvotājiem (iedzīvotāji daudzu gadu laikā
593ir pieraduši saņemt pakalpojumus no mājas apsaimniekotāja, tāpēc
594ESKO kompetencē esošos siltumapgādes jautājumus turpina risināt
595ar namu apsaimniekotāju palīdzību). Šo un citu iemeslu dēļ
596Renesco ir izveidojis namu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA
597"Renesco pārvaldnieks".
5984) Energopakalpojumu sniedzēji ir ieinteresēti palielināt
599peļņu, atslēdzoties no centralizētās siltumapgādes sistēmas un
600izbūvējot lokālo siltumavotu. Tādejādi ikdienas nepieciešamo
601siltumenerģiju nodrošina lokālais siltumavots, bet aukstā laikā
602ēka pērk siltumenerģiju no centralizētās siltumapgādes sistēmas.
603Tas rada negatīvu ietekmi uz citiem centralizētās siltumapgādes
604patērētājiem, jo viņi subsidē siltumavotu jaudas pīķa slodzes
605izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātā siltumapgādes tarifa
606izmaksas.
6075) ESKO nav nodrošinājumu aizdevumu saņemšanai (ieguldījumi
608tiek veikti ESKO nepiederošos īpašumos un attiecīgajam
609ieguldījuma atgūšanas iespējas ir apšaubāmas - nelikvīds tirgus,
610ierobežotas iespējas iekļūt ieguldījumu veikšanas vietā).
6116) ESKO darbībai ir nepietiekami ilga vēsture, kā rezultātā
612bankas nav radusies pietiekama pieredze attiecīgo projektu
613jomā.
6147) ESKO darbības modelis nav pazīstams potenciālo klientu
615vidū.
6168) ESKO uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas līmenis ir
617salīdzinoši zems.
6189) Parasti potenciālie ESKO klienti pamatā koncentrējas uz
619savas pamatdarbības izaugsmi (jaunu produktu un tirgu apgūšanu)
620un energoefektivitātes pasākumu realizācija nav attiecīgā objekta
621īpašnieka primārais mērķis. Tas paver ESKO iespēju sniegt
622energoefektivitātes pakalpojumu attiecīgo objektu īpašniekiem,
623tiem samazinot energoresursu izmantošanas izmaksas. Vienlaikus
624attiecīgo darījumu realizācija veicina valsts energoefektivitātes
625uzlabošanas mērķa sasniegšanu. Būtu nepieciešams realizēt
626pasākumus ESKO kompāniju izveides un sākotnējās izaugsmes
627nodrošināšanai. Tomēr ņemot vērā ESKO pastāvīgu nepieciešamību
628pēc papildus resursiem pakalpojumu sniegšanai jauniem klientiem,
629tad nepieciešams paredzēt arī papildus instrumentus jaunu
630aizdevumu saņemšanai.
6315.2.2. Ieguldījumu šķēršļu
632analīze
633Jebkura investīciju projekta īstenošana saistīta ar
634iespējamiem riskiem vai objektīviem šķēršļiem. Līdzšinējā ēku
635atjaunošanas praksē no projektu īstenotāju puses identificēta
636virkne risku, kas var ietekmēt gan projekta ieceres uzsākšanu,
637gan arī īstenošanu. Dzīvojamo ēku atjaunošanu var ietekmēt šādi
638riski un šķēršļi:
6391) šķērši un riski, kas ir saistīti ar informācijas
640pieejamību:
641- nepietiekama iedzīvotāju informētība par ēku
642energoefektivitātes jautājumiem un ieguvumiem no ēku
643energoefektivitātes uzlabošanas;
644- nepietiekama iedzīvotāju informētība par finanšu
645instrumentiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai;
646- dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties par kopīgiem
647lēmumiem. Būtu jāveicina pozitīvu lēmumu pieņemšanas process,
648veicinot sabiedrības informētību un kopīpašuma apziņu ar
649regulāriem semināriem, kampaņām, pozitīviem ēku atjaunošanas
650piemēriem.
651- praksē laikietilpīgā lēmumu pieņemšana daudzdzīvokļu
652dzīvojamās mājās;
6532) šķērši un riski, kas ir saistīti ar atjaunošanas projekta
654dokumentāciju:
655- profesionālas atjaunošanas projekta vadības grupas
656trūkums;
657- nepareizi veikti (arī apzināti) ēku
658energoefektivitātes novērtējumi (energoauditi);
659- neprecizitātes tehniskās dokumentācijas (ēkas
660tehniskā apsekošana, būvniecības ieceres dokumentācija,
661būvniecības tāme) sagatavošanā;
662- neprofesionāliem projektu ieviesējiem grūti
663saprotamās projektu virzības administratīvās procedūras;
6643) šķērši un riski, kas ir saistīti ar būvdarbu kvalitāti:
665- profesionālas atjaunošanas projekta vadības grupas
666trūkums;
667- būvniecības normatīvu aktu neievērošana būvdarbu
668izpildē;
669- nekvalitatīva (nepietiekama) būvuzraudzība;
670- būvdarbu izpildītāju bieži nepietiekamā
671kvalifikācija;
6724) finanšu šķēršļi un riski:
673- iedzīvotāju maksātspējas mazināšanās;
674- kļūdas projekta budžeta aprēķināšanā;
675- izmaksu sadārdzināšanās projekta īstenošanas gaitā
676(atkopjoties būvniecības nozarei no krīzes sekām, aktivizējies
677būvniecības tirgus un pieaugušas būvniecības pakalpojumu un
678būvmateriālu cenas);
679- parādi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
680īpašuma lietošanu, liedzot dzīvojamās māja dzīvokļu īpašniekiem
681saņemt aizdevumu mājas atjaunošanai;
682- augsts finanšu ieguldījumu riska līmenis ekonomiski
683mazaktīvās teritorijās, kas sadārdzina aizdevumu procentu likmes,
684kas pagarina ieguldījumu atmaksāšanās termiņus.
685- ilgs ieguldījumu atmaksāšanās termiņš, kas
686kombinācijā ar augstām aizņēmumu procentu likmēm veido negatīvu
687projektu rentabilitāti.
688Ņemot vērā ēku atjaunošanas praksē identificētos riskus un
689šķēršļus, kā arī Latvijas komercbanku līdzšinējo pieredzi ēku
690atjaunošanas finansēšanā, konstatēts, ka, ņemot vērā
691daudzdzīvokļu ēku īpašnieku atšķirīgo maksātspēju, kas ietekmē
692iespējas piesaistīt finansējumu, ēkas atkarībā no to īpašnieku
693maksātspējas jādala grupās:
6941) komercprojekti - tādas mājas, kuru īpašnieku maksātspēja ir
695apmierinoša un tie potenciāli varētu uzņemties finanšu saistības,
696t.sk. līdzfinansēt ēkas atjaunošanas projektu;
6972) sociālie projekti - tādas mājas, kuru atjaunošanai būs
698problemātiski piesaistīt finansējumu uz komerciāliem
699nosacījumiem.
700Papildus minētajam attiecībā uz dzīvojamo māju atjaunošanas
701iespējamiem finanšu modeļu risinājumiem nākotnē vidējā termiņā
702pastāv risks, ka cilvēki pieradīs pie ievērojamā (50%)
703līdzfinansējuma un tas apgrūtinās citu finanšu modeļu ieviešanu,
704ko netieši norāda Lietuvas pieredze. Proti, mainoties atbalsta
705programmu nosacījumiem (sākotnēji 50% atbalsts mainījās uz 15-30%
706atbalstu), būtiski samazinājās dzīvokļu īpašnieku vēlme veikt
707mājokļa atjaunošanu, izmantojot jaunos atbalsta instrumentu
708nosacījumus.
709Pie ieguldījumu šķēršļiem jāmin arī virkne šķēršļu, kas kavē
710veiksmīgu energopakalpojumu līgumu ieviešanu:
711- nepietiekama informācijas pieejamība par ESKO un vāja
712izpratne par ESKO līgumiem;
713- klientu neuzticēšanās komplicētajiem ESKO līgumiem,
714kas ietver gan būvprojektēšanas, gan būvdarbu, gan
715apsaimniekošanas, gan arī finanšu nosacījumus;
716- ESKO mazā interese par riskantiem projektiem,
717priekšroku dodot objektiem, kuros ir skaidri saskatāms
718ieguvums.
719- Izvērtējot ESKO atbalsta iespējas, Altum ir veicis
720intervijas ar komercbanku, riska kapitāla fondu un ESKO
721kompānijām. Interviju rezultātā Altum ir sagatavojis vairākus
722priekšlikumus valsts atbalsta programmu realizācijai. Tādēļ būtu
723nepieciešams realizēt pasākumus ESKO kompāniju izveides un
724sākotnējās izaugsmes nodrošināšanai. Tomēr ņemot vērā ESKO
725pastāvīgu nepieciešamību pēc papildus resursiem pakalpojumu
726sniegšanai jauniem klientiem, tad nepieciešams paredzēt arī
727papildus instrumentus jaunu aizdevumu saņemšanai.
1Latvijas ēku
2energoefektivitātes ilgtermiņa mērķi un paredzētie enerģijas
3ietaupījumi
46.1. Latvijas ēku
5energoefektivitātes plānotās saistības
62016.gada 30.novembrī Eiropas Komisija publicēja preses relīzi
7"Clean Energy for All Europeans". Šīs ziemas
8dokumentu pakotnes sastāvā iekļauti grozījumi šādiem uz ēku
9energoefektivitāti attiecināmiem dokumentiem:
10Sadaļā 6.1.1. apkopoti galvenie mērķi un izmaiņas grozījumiem
112010. gada 19. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai
122010/31/ES par ēku energoefektivitāti;
13Sadaļā 6.1.2. apkopoti galvenie mērķi un izmaiņas grozījumiem
142012. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai
152012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas
162009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un
172006/32/EK;
186.1.1. Direktīva 2010/31/ES par ēku
19energoefektivitāti
20Priekšlikuma mērķis ir ēku fonda dekarbonizācija līdz
212050.gadam, katrai dalībvalstij ierosinot pašai noteikt fonda
22dekarbonizācijas starpmērķi 2030.gadam un gala mērķi 2050.gadam,
23tos iekļaujot ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijās. Līdz ar
24Direktīvu 2010/31/ES) tiek paredzēti šādi grozījumi:
251) ēkas inženiertehnisko sistēmu definīcija ir paplašināta un
26attiecināta arī uz elektroenerģijas ražošanu objektā;
272) Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 4. pants par
28ēku atjaunošanu ir pārcelts uz Direktīvu 2010/31/ES lielākas
29konsekvences nodrošināšanai, un tajā tiks ņemti vērā enerģētiskās
30nabadzības jautājumi, kā arī reglamentēts atbalsts ēku
31atjaunošanas viedajam finansējumam un izklāstīts redzējums par
32ēku dekarbonizāciju laikposmā līdz 2050. gadam, nosakot konkrētus
33atskaites mērķus 2030. gadam. Ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas
34tiks iestrādātas (un pievienotas) nacionālajos enerģētikas un
35klimata plānos, un dalībvalstīm par stratēģiju attiecībā uz
36periodu pēc 2020. gada būs līdz 2019. gada 1. janvārim jāpaziņo
37Komisijai. Stratēģija aptver valsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku
38fonda atjaunošanu;
393) vienkāršots ir pants par jaunbūvēm, proti, tajā paredzēts
40tikai tas noteikums, kas ietekmes novērtējumā atzīts par
41vislietderīgāko: vispārējais pienākums, ka jaunām ēkām ir
42jāatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām. Citi,
43apgrūtinošāki, noteikumi ir svītroti;
444) atjaunināts ir 8. pants, lai tiktu ņemta vērā ēku
45inženiertehnisko sistēmu pārskatītā definīcija. Ar jaunu punktu
46ir paredzētas šādas prasības:
47a. nodrošināt elektromobilitātes infrastruktūru; jaunām
48nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 10 stāvvietām, un nozīmīgi
49atjaunotām (atjaunotām) ēkām ar vairāk nekā 10 stāvvietām
50(stāvvieta attiecināta uz tām, kas atrodas ēkā un uz tām, kas
51atrodas fiziski blakus tai) viena no 10 stāvvietām jāaprīko
52elektromobilitātes vajadzībām. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk
53nekā 10 stāvvietām un nozīmīgi atjaunotām dzīvojamām ēkām būs
54jāierīko elektrouzlādei nepieciešamā kabeļu cauruļu
55infrastruktūra, lai katrai stāvvietai nākotnē būtu iespējams
56uzstādīt uzlādes punktus. Prasības nebūs jāievēro tām ēkām, kas
57būs saņēmušas būvatļauju pirms Direktīvas grozījumu stāšanās
58spēkā. ES Dalībvalstis varēs izvēlēties no šīs prasības atbrīvot
59mazo un vidējo uzņēmumu īpašumā un lietošanā esošas ēkas, kā arī
60publiskās ēkas, uz ko attiecas Alternatīvo degvielu
61infrastruktūras direktīva .
62b. nostiprināt ēkas elektronisko monitoringu, automatizāciju
63un vadību nolūkā optimizēt inspekcijas;
64c. ieviest "vieduma indikatoru", ar ko mēra, cik
65lielā mērā ēka ir gatava pielāgoties iedzīvotāju/lietotāju un
66tīkla vajadzībām un uzlabot savu sniegumu;
675) atjaunināts 10. pants, kurā ietverts jauns noteikums: par
68energoefektivitātes sertifikātu izmantošanu, lai novērtētu
69enerģijas ietaupījumus, kas gūti, pateicoties ēkas atjaunošanai,
70kuras finansēšanā saņemts publiskais atbalsts; tos novērtē,
71salīdzinot energoefektivitātes sertifikātus pirms atjaunošanas un
72pēc tās, papildus ļaujot izmantot arī citus līdzvērtīgus
73mehānismus, lai sasniegtu noteiktos mērķus.
746) vienkāršots 14. un 15. pants par inspekcijām, ieviešot
75efektīvāku pieeju regulārajām inspekcijām, un to var izmantot,
76lai nodrošinātu, ka tiek uzturēta un/vai uzlabota ēkas
77energoefektivitāte;
787) atjaunināts I pielikums , lai uzlabotu energoefektivitātes
79noteikšanas (valsts vai reģionālā līmenī) caurskatāmību un
80konsekvenci, un lai ņemtu vērā iekštelpu vides nozīmi.
81Šie grozījumi pamatā ir ar tehnisku ievirzi, taču tie uzliks
82Latvijai par pienākumu attīstīt elektrotransportlīdzekļu
83elektrouzlādes infrastruktūru ēku sektorā, kā arī pilnveidot ēku
84energoefektivitātes aprēķina metodiku, pielāgojot to jaunajiem
85standartiem.
866.1.2. Stratēģijā iekļaujamie un izvirzāmie
87mērķi 2030.gadam un 2050.gadam
88Lai izpildītu Direktīvas 2010/31/ES grozījumu prasības,
89Latvijai nākotnē jāizvirza starpmērķis ēku fonda dekarbonizācijai
90līdz 2030.gadam un kopējais ēku mērķis 2050.gadam. Latvijas
91kopējais visu sektoru dekarbonizācijas mērķis definēts
92"Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu
93oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā". Minētais
94dokuments nosaka, ka ES kopš 2013. gada ievieš visaptverošu
95klimata politiku, kas virzīta uz vismaz 80% SEG emisiju
96samazināšanu līdz 2050.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu.
97Rezultātā Latvijai būtu jānosaka kvantitatīvi, sasniedzami mērķi,
98kuri būtu iekļaujami nākamās ēku ilgtermiņa atjaunošanas
99stratēģijas atjauninājumā.
1006.2. Latvijas ēku
101energoefektivitātes aktuālie mērķi un saistības
102Aktuālie mērķi ēku energoefektivitātes jomā ir:
1031) finansējuma pieejamība ekonomiski pamatotiem projektiem
104visā Latvijas teritorijā, t.sk. reģionos;
1052) kvalitatīva projektu vadība un uzraudzība;
1063) aktivitāšu uzraudzības fokusēšana uz rezultātu, tai skaitā
107enerģijas ietaupījumu, sasniegšanu;
1084) augstas energoefektivitātes un kvalitatīvas būvniecības
109sasniegšana;
1105) būvkomersanta atlases procedūras uzlabošana;
1116) resursu izmaksu samazināšana.
112Lai nodrošināto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu ES fondu
1132014. - 2020. gada plānošanas periodā ir jāīsteno sekojošas
114aktivitātes:
1151) Nepieciešams izveidot finanšu instrumentu, kas būtu
116piemērots gadījumiem, ja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ir
117nepieciešams veikt ieguldījumus dzīvojamās mājas uzturēšanai vai
118energoefektivitātes pasākumu veikšanai, taču nav veikts
119pietiekamā apjomā (vai nav vispār veikts) maksājums uzkrājuma
120fondā. Šāda fonda uzturēšana varētu tikt nodota Altum.
1212) Jāveicina ESKO (projektu vadības grupa, kura nodrošina
122daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projekta vadību,
123nodrošinot šādus ekspertus: neatkarīgu ekspertu ēku
124energoefektivitātes jomā (energoauditoru), projektētāju,
125būvuzraugu, kuri atbilstoši savai kompetencei nodrošina, lai
126energoefektivitātes projekts tiktu sagatavots un ieviests
127atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un normatīvo aktu prasībām
128būvniecības un ēku energoefektivitātes jomā, kā arī tiktu
129sasniegts plānotais enerģijas ietaupījuma līmenis pēc
130atjaunošanas projekta pabeigšanas) pakalpojuma veidošanās. ESKO
131ar bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi atbild par projekta
132ietvaros sasniedzamo energoefektivitātes līmeni. ESKO atmaksā
133daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem radītos zaudējumus, ja pēc
134atjaunošanas projekta pabeigšanas netiek sasniegts noteiktais
135energotaupības līmenis.
1363) Nepieciešams turpināt izglītot potenciālos projektu
137iesniedzējus un projektu īstenotājus informatīvās kampaņas
138"Dzīvo siltāk" ietvaros, tai skaitā organizējot
139izglītojošus seminārus un konferences energoefektivitātes jomā ne
140tikai daudzdzīvokļu māju sektorā, bet arī publiskajā sektorā.
141Jānodrošina metodiskie materiāli par projekta sagatavošanas un
142ieviešanas jautājumiem, kā arī par ēkas ekspluatāciju pēc
143energoefektivitātes projekta pabeigšanas.
144Papildus, lai veicinātu ēku energoefektivitāti, būs jāīsteno
145arī šādi politikas pasākumi:
1461) Regulāri jāpārskata minimālās ēku energoefektivitātes
147prasības (ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementiem un
148ēku inženiertehniskajām sistēmām). Minimālās ēku
149energoefektivitātes prasības jānosaka, lai panāktu izmaksu ziņā
150optimālu līdzsvaru starp finanšu ieguldījumiem un ēkas dzīves
151cikla laikā ietaupītajām enerģijas izmaksām. Šajos aprēķinos
152jāizvērtē ne tikai tipisku ēku izmaksu ziņā optimālos līmeņus,
153bet arī energoneefektīvo ēku gadījumus, kam ir ļoti ilgs
154atmaksāšanās termiņš, lai veicinātu samērīgu energoefektivitātes
155minimālo prasību izstrādi.
1562) Jāizstrādā atbalsta instrumenti gandrīz nulles enerģijas
157patēriņa ēku būvniecībai saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES
15810.panta 1.punktu, kas nosaka, ka dalībvalstis, veic atbilstīgus
159pasākumus, lai izskatītu, kādi būtu attiecīgās valsts apstākļiem
160vispiemērotākie instrumenti, lai nodrošinātu Direktīvas
1612010/31/ES 9.panta izpildi. Šis pants nosaka, ka pēc 2018.gada
16231.decembra jaunās ēkas, kurās atrodas valsts iestādes un kuru
163īpašnieces ir valsts iestādes ir gandrīz nulles enerģijas ēkas un
164līdz 2020.gada 31.decembrim visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles
165enerģijas ēkas, ja izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz ēkas
166kalpošanas laiku norāda, ka tas ir ekonomiski pamatoti.
167Latvijas energoefektivitātes mērķa struktūra atbilstoši
168direktīvas izvirzītajām prasībām parādīta 23.tabulā.
16923.tabula. Latvijas ēku
170energoefektivitātes ilgtermiņa mērķi
171Mērķis
172Sasniedzami rādītāji
173Indikatīvais finansējums, euro
174Izpildes termiņš
175Obligātā centrālās valdības ēku 3% platības
176atjaunošana, pašvaldību, industriālo ēku un daudzdzīvokļu
177dzīvojamo ēku atjaunošana (2014-2020.gada ES fondu plānošanas
178periods)
179Ietaupījums 1 690 GWh gadā, vidējais siltumenerģijas
180patēriņš apkurei 120 kWh/m2
181Mājsaimniecību skaits ar
182uzlabotu energopatēriņu 14 286 (2023.g.)
183Primārais energopatēriņa
184samazinājums gadā - 52 000 000 kWh. Enerģijas patēriņš
185iekšzemes kopprodukta radīšanai 263,9 kg naftas ekvivalenta
186uz 1 000 EUR no IKP (ražošanas ēkām uz 2023.gadu)
187384 milj. euro kopējais finansējums, tajā skaitā 323
188milj euro ES fondu finansējums un 57 milj.
189euro Latvijas publiskais finansējums
1902014.-2023.
191Energoefektivitātes un vietējo AER
192izmantošanas centrālajā siltumapgādē veicināšana.
193Atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā
194- 60% (2014-2020.gada ES fondu plānošanas periods)
195No atjaunojamajiem
196energoresursiem saražotās jaudas pieaugums - 70 MW.
197Rekonstruētie siltumtīkli - 70 km (2023.gadā)
19853 milj. euro ES fondu
199finansējums
2002014.-2023.
201Sabiedrības informēšana par dažādām
202energoefektivitātes palielināšanas iespējām un praksi
203(2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods).
20450 informācijas pasākumi gadā
205(Publicitātes pasākumi paredzēti kampaņas "Dzīvo
206siltāk" ietvaros)
207260 tūkst. euro ES fondu Tehniskās
208palīdzības finansējums
2092014.-2023.
210Latvijai saistībā ar Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu
211jāsasniedz indikatīvais valsts energoefektivitātes mērķis, kura
212ietvaros jānodrošina divi saistoši mērķi: katru gadu jāsasniedz
2131,5 % valsts galalietotājiem piegādātās enerģijas ietaupījums un
214katru gadu jāatjauno 3 % valstij piederošo ēku platības. Tā kā
215valsts ēkas veido daļu no valsts enerģijas galapatēriņa, tad
216centrālās valdības ēku galapatēriņa 1,5 % ietaupījuma mērķa
217sasniegšanā. 3% valdības ēku platības atjaunošana, izmantojot ES
218fondu finansējumu, kopumā dos ieguldījumu mērķa izpildē.
219Pašreizējā saistību izpilde attēlota 24.tabulā. No tabulas
220redzams, ka no direktīvas izrietošie mērķi tiek izpildīti,
221novērojama atlikuma veidošanās, kas ieskaitāma nākamo gadu
222atjaunošanas mērķu normās. Uz 2017.gada 1.janvāri ēkas, kam
223izpildītas minimālās energoefektivitātes prasības (jaunbūves un
224atjaunotās ēkas) sastāda 656456,34 m2 jeb 21.3 %,
225ēkas, kuras nesasniedz minimālās energoefektivitātes prasības
226(neatjaunotās ēkas) - 1999336,83 m2, jeb 65.0 % un
227valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas -
228kultūrvēsturiskie pieminekļi - 421851,56 m2, jeb 13.7
229%.
23024.tabula. Direktīvas 2012/27/ES 5.panta 1.punkta pirmajā daļā
231minēto prasību izpildes apkopojums.
232Mērķa periods
233Saraksta publicēšanas datums
234Par pamatu izmantotie
235dati
236Kopējā platība atbilstoši
237ikgadējā valsts ēku saraksta datiem (ēkas, kuras nesasniedz
238minimālās energoefektivitātes prasības)31
239Atjaunošanas mērķis, kopējā platība,
240m2
241Atjaunotā platība, m2
242Atlikums, kas ieskaitāms jebkurā no trim
243iepriekšējo vai nākamo gadu mērķiem32,
244m2
2452014.gads
24601.01.2014.
2472008.-2012.gada dati
248(ēkas virs 500 m2)
2492589322,00
25077679,66
2512015.gads
25201.01.2015.
2532009.-2013.gada dati
254(ēkas virs 500 m2)
2552496955,81
25674908,67
257232635,3633
25880047,03
2592016.gads
26009.07.2015.
2612010.-2014.gada dati
262(ēkas virs 250 m2)
2632205846,99
26466175,41
26513871,62
2662017.gads
26709.07.2016.
2682011.-2015.gada dati
269(ēkas virs 250 m2)
2701999336,83
27159980,10
272136155,3034
27390046,82
2742018.gads
27509.07.2017.35
2762012.-2016.gada dati
277(ēkas virs 250 m2)
27890046,82
279Lai gan līdz šim esošās Latvijas saistības tiek pildītas
280(2012/27/ES 5.panta prasību izpildes 3% atjaunošanas mērķis),
281izmantojot gan ES fondu līdzfinansējuma piesaisti, gan valsts
282budžeta līdzekļus, tomēr valsts ēku fonda atjaunošanas tempi nav
283pietiekoši. Ilgtermiņā ik gadu renovējot tikai 3% fonda ēku, to
284pilnīga atjaunošana būtu iespējama tikai pēc 40-50 gadiem (ņemot
285vērā, ka ik gadu 3% mērķa platība absolūtajās vērtībās
286proporcionāli samazinās), un visticamāk pēc minētā termiņa beigām
287lielā daļā atjaunoto ēku būs jāiegulda finanšu līdzekļi
288atkārtotai atjaunošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka
2894.2.1.2.pasākuma ieviešanas maksimālais termiņš ir līdz
2902025.gadam, nepieciešams izstrādāt un plānot atsevišķu ilgtermiņa
291risinājumu valsts ēku fonda atjaunošanai.
292Līdzās ekonomiskajiem ieguvumiem, gan sabiedrībai kopumā, gan
293ēku īpašniekiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu
294īstenošanas rezultātā ir arī sociālie, vides un enerģijas sistēmu
295mērķi, kas apkopoti 25. un 26.tabulā.
29625.tabula. Ēkas īpašnieku tiešie
297ieguvumi, veicot ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas
298pasākumus.36
299Ieguvumu veids
300Ieguvumi
301Ekonomiskie
302Enerģijas iegādes izmaksu
303samazinājums
304Īpašuma vērtības
305paaugstināšanās
306Sociālie
307Veselības stāvokļa
308uzlabošanās
309Komforta līmeņa
310paaugstināšanās
311Darba ražīguma pieaugums
312Gaisa kvalitātes
313uzlabošanās
31426.tabula. Sabiedrības ieguvumi,
315veicot ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas
316pasākumus.46
317Ieguvumu veids
318Ieguvumi
319Ekonomiskie
320Ekonomikas stimulēšana,
321ietaupot līdzekļus, izmantojot investīcijām citās nozarēs,
322jomās
323Bezdarba samazinājums
324projektu vadības, būvniecības u.c. jomās
325Iekšzemes kopprodukta
326pieaugums
327Eksporta pieaugums
328Rūpniecības konkurētspējas
329paaugstināšanās, izstrādājot aizvien efektīvākus veidus
330enerģijas patēriņa samazinājumam ēkās
331Sociālie
332Sociālo apstākļu
333uzlabošanās
334Veselības stāvokļa
335uzlabošanās
336Vides
337CO2 emisijas
338samazināšanās
339Gaisa piesārņojuma
340samazināšanās
341Enerģijas sistēmu
342Energoapgādes drošums
343Enerģijas atkarības
344mazināšanās
345Samazināta energoapgādes
346slodze
34731.05.2023
34817699
349Garkājis, 67013084
350Edgars.Garkajis@em.gov.lv
351Mājeniece, 67013045
352Ruta.Majeniece@em.gov.lv
1Pielikumi