30. pants
Saražotās elektroenerģijas pirkšana un pārdošana, izmantojot atjaunīgos energoresursus

(1) (Izslēgta ar 17.12.2014. likumu)

(11) Ja ražotājs vēlas izmantot elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības un tā elektrostacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par šā likuma 29.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto cenu.

(2) To obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma daļu, ko nesedz elektroenerģijas iepirkumi no šā panta 1.1 daļā noteiktajiem ražotājiem, iepērk publiskais tirgotājs no jebkura ražotāja, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunīgos energoresursus. Elektroenerģija no šiem ražotājiem tiek iepirkta pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa un saskaņā ar līgumu, kurā ražotājs un publiskais tirgotājs ir vienojušies par elektroenerģijas ražošanas režīmu, elektroenerģijas cenu un līguma darbības termiņu, kas nevar būt mazāks par pieciem un lielāks par 10 gadiem. Ekonomiskā pakāpeniskuma principa piemērošanas kārtību nosaka regulators.

(3) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā likuma 29. pantā un šā panta 1.1 un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas pa energoresursu veidiem.

66

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 06.11.2013., 17.12.2014., 30.11.2015., 19.05.2016., 30.01.2020., 14.07.2022., 16.02.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)

30.1 pants. Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma

(1) Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma ir kārtība, kādā veicami maksājumi par elektroenerģiju, kas saņemta no sistēmas, un kādā sadales sistēmas operators veic ieskaitu par mājsaimniecības lietotāja objektā sistēmā nodoto un no tās saņemto elektroenerģiju. Ja saskaņā ar sistēmā nodotā un no tās saņemtā elektroenerģijas apjoma aprēķinu mājsaimniecības lietotāja objekta pieslēguma ietvaros sadales sistēmas operatora tīklā ir nodots vairāk elektroenerģijas nekā saņemts, attiecīgo elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā elektroenerģijas norēķinu periodā tā gada ietvaros, kurš sākas 1. martā un beidzas nākamā gada februāra pēdējā dienā. Elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis.

(11) Neto uzskaites sistēmas izmantošanai mājsaimniecības lietotājs var pieteikties, ja sadales sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu.

(2) Objektam, kurā mājsaimniecības lietotājs ražo elektroenerģiju patērēšanai paša vajadzībām (galapatēriņam), izmantojot mājsaimniecībā uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar darba spriegumu, kas nepārsniedz 400 voltus, un kopējo darba strāvu, kas vienfāzes vai trīsfāžu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampērus, ir tiesības norēķinos par sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģiju attiecīgajā objektā izmantot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) sadales sistēmas operators izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā;

2) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota, izmantojot atjaunīgos energoresursus;

3) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota un patērēta viena sistēmas pieslēguma ietvaros.

(3) Mājsaimniecības lietotājs ir atbildīgs par to, lai elektroenerģija tā objektos tiktu ražota, izmantojot tikai atjaunīgos energoresursus.

(4) Elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem.

(5) Mājsaimniecības lietotājam ir vienreizējas tiesības pāriet no elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu.

(51) Pārtraucot neto uzskaites sistēmas izmantošanu vai veicot lietotāja maiņu objektā, uzkrātais saražotās elektroenerģijas apjoms tiek dzēsts. Iepriekšējā lietotāja nāves gadījumā sadales sistēmas operators, pamatojoties uz mājsaimniecības lietotāja iesniegumu, pārceļ elektroenerģijas neto uzskaites sistēmā uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu uz mājsaimniecības lietotāju, kurš turpina izmantot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu tajā pašā mājsaimniecības objektā, ja laikposmā līdz uzkrājuma pārcelšanai objekts, kurā tiek pārcelts uzkrājums, nav ietverts neto norēķinu sistēmas līgumā, elektroenerģijas kopīgošanas līgumā vai citā līdzvērtīgā līgumā, kura ietvaros uzkrātā elektroenerģija tiek pārdota tirgotājam. Pārcelto neto uzskaites sistēmas uzkrājumu neattiecina uz iepriekšējiem norēķinu periodiem.

(6) Sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, ir tiesīgs neto uzskaites sistēmas lietotājiem piemērot maksu par neto uzskaites sistēmas administrēšanu, lai kompensētu ar elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbību saistītās izmaksas. Sistēmas operatora aprēķināto maksu apstiprina regulators.

(7) Neto uzskaites sistēmas piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

67

(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023., 21.12.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)

30.2 pants. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem

68

(Izslēgts no 01.05.2023. ar 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 101. punktu)

30.3 pants. Atbalsts enerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus

69

(Izslēgts ar 30.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

30.4 pants. Atbalsta perioda ierobežojumi

(1) Kopējais atbalsta periods, summējot visu veidu atbalstu elektroenerģijas ražošanai, vienai elektrostacijai nepārsniedz 20 gadus.

(2) Kopējam atbalsta periodam sasniedzot 20 gadus, atbalsta izmaksu pārtrauc.

(3) Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā pārtrauc atbalsta izmaksu un Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par saskaņā ar šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantu piešķirto tiesību atcelšanu.

70

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

30.5 pants. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma

(1) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma ir kārtība, kādā veicami maksājumi starp elektroenerģijas tirgotāju un no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvo lietotāju par šā aktīvā lietotāja objektos sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģiju.

(2) Ja, veicot ieskaitu par no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja objektā, kurā tiek ražota elektroenerģija, pieslēguma ietvaros no sistēmas saņemtās elektroenerģijas vērtība ir mazāka nekā sistēmā nodotās elektroenerģijas vērtība, attiecīgo elektroenerģijas vērtību var ņemt vērā norēķinos par citā tā paša no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja objektā patērēto elektroenerģiju.

(3) No atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvajam lietotājam ir tiesības norēķinos par tā objektos sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģijas apjomu izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) sadales sistēmas operators vismaz attiecībā uz vienu no lietotāja objektiem ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu;

2) elektroenerģija objektos tiek ražota, izmantojot atjaunīgus energoresursus;

3) visus neto norēķinu sistēmā ietvertos sistēmas lietotāja objektus apkalpo viens elektroenerģijas tirgotājs un viens sistēmas operators.

(4) No atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs ir atbildīgs par to, lai elektroenerģija tā objektos tiktu ražota, izmantojot tikai atjaunīgos energoresursus.

(5) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem, izņemot gadījumu, kad to pieprasa aktīvais lietotājs.

(6) Elektroenerģijas tirgotāji savos elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumos iekļauj universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu. Ministru kabinets nosaka universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma nosacījumus un pakalpojuma piedāvājuma izteikšanas veidu, tostarp universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma minimālo cenu un pieļaujamo aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikuma daudzumu 12 mēnešu laikā.

(7) Neto norēķinu sistēmas piemērošanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

71

(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023., 21.12.2023. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025)

30.6 pants. Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem elektroenerģijas cenu krīzes laikā

(1) Ja Eiropas Savienības Padome ar īstenošanas lēmumu ir izsludinājusi Eiropas Savienības mēroga elektroenerģijas cenu krīzi vai reģionālu elektroenerģijas cenu krīzi, kas attiecas uz Latviju, Ministru kabinets var noteikt atbalsta pasākumus īstenošanas lēmuma spēkā esības laikā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 2. panta 2. punktam.

(2) Ministru kabinets ne vēlāk kā 30 dienu laikā no elektroenerģijas cenu krīzes izsludināšanas dienas pieņem lēmumu par atbalsta pasākumu nepieciešamību un nosaka atbalsta piemērošanas kritērijus, kā arī tā īstenošanas un uzraudzības kārtību.

72

(06.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.)