31. pants
Ražotāju izvēles tiesības

Ja ražotāja elektrostacija var vienlaikus pretendēt uz šā likuma 28., 28.1, 29., 29.1 un 30.pantā noteikto tiesību izmantošanu, ražotājs pēc paša izvēles var izmantot tikai vienas no minētajām tiesībām.

73

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

31.1 pants. Nodeva elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzībai

(1) Elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzības nodevas (turpmāk — uzraudzības nodeva) mērķis ir nodrošināt efektīvu piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzību.

(2) Uzraudzības nodevu maksā elektroenerģijas ražotājs, kurš saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30. pantu pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai kurš saskaņā ar šā likuma 28.1 pantu saņem maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

(3) Uzraudzības nodevas gada likme ir 0,40 euro par katru uzstādīto kilovatu.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto uzraudzības nodevas likmi piemēro uzstādītajai elektriskajai jaudai, kas norādīta ar publisko tirgotāju un attiecīgo elektroenerģijas ražotāju noslēgtajā līgumā kārtējā kalendāra gada 1. janvārī.

(5) Uzraudzības nodevu administrē aģentūra.

(6) Uzraudzības nodevu šā panta otrajā daļā minētais elektroenerģijas ražotājs maksā par kārtējā kalendāra gada periodu, ņemot vērā šā panta trešajā daļā minēto likmi. Kalendāra gadā maksājamās uzraudzības nodevas summu sadala divās vienādās daļās. Pirmo daļu elektroenerģijas ražotājs maksā līdz kārtējā gada 1. aprīlim, otro — līdz 1. oktobrim. Uzraudzības nodevu iemaksā Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

(7) Uzraudzības nodevu piemēro proporcionāli par pilniem kalendāra mēnešiem līdz pēdējam kalendāra mēnesim, kurā šā panta otrajā daļā minētajam elektroenerģijas ražotājam ir spēkā šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības.

(8) Kalendāra gadā maksājamās uzraudzības nodevas summu precizē, ja mainījusies šā panta ceturtajā daļā minētā uzstādītā elektriskā jauda, veicot pēdējo maksājumu kalendāra gadā.

(9) Ja elektroenerģijas ražotājs šā panta sestajā daļā minētajā termiņā nav samaksājis uzraudzības nodevu, tam aptur valsts atbalsta izmaksu līdz brīdim, kad uzraudzības nodeva ir samaksāta. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aptur valsts atbalsta izmaksu.

74

(14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2020. un 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)

31.2 pants. Elektroenerģijas ražotāju uzraudzība

(1) Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde organizē to elektroenerģijas ražotāju, kuri izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, darbības uzraudzību un kontroli, nodrošinot pārkompensācijas novēršanu, pieņemot lēmumu par valsts atbalsta apturēšanu vai lēmumu par piešķirto tiesību atcelšanu, elektroenerģijas ražotāju nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu, kā arī šā likuma 2. panta 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanu. Elektrostaciju pārbaudei tiek pieaicināti attiecīgās jomas eksperti.

(2) Kontrolējot likumos un Ministru kabineta noteikumos elektroenerģijas ražotājiem noteikto prasību ievērošanu, tiek veiktas pārbaudes, tostarp arī attiecībā uz:

1) elektroenerģijas izlietojumu elektrostacijas vajadzībām (pašpatēriņu);

2) elektroenerģijas un siltumenerģijas izlietojumu koģenerācijas stacijas vajadzībām (pašpatēriņu);

3) elektrostaciju un koģenerācijas staciju aprīkojumu ar uzskaites mēraparātiem;

4) elektrostaciju un koģenerācijas staciju darbību un tās atbilstību elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem;

5) koģenerācijas elektrostacijas saražotās siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu;

6) informācijas, tajā skaitā saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas uzskaites datu — ne retāk kā reizi dienā — un patērētā kurināmā uzskaites datu — ne retāk kā reizi mēnesī —, pārbaudi.

(3) Pārkāpumus, par kuriem atceļamas saskaņā ar šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantu piešķirtās tiesības uz valsts atbalstu, kā arī kārtību, kādā tās atceļamas, nosaka Ministru kabinets. Lemjot par piešķirto tiesību atcelšanu, vienlaikus izlemjams jautājums par pienākuma uzlikšanu elektroenerģijas ražotājam atmaksāt nepamatoti vai nelikumīgi saņemto valsts atbalstu. Elektroenerģijas ražotājam ir pienākums pierādīt līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei, ka tas, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai.

(4) Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5) Nosacījumus un metodiku elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgiem energoresursiem vai koģenerācijā nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanai nosaka Ministru kabinets.

75

(30.01.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2025.)

31.3 pants. Koģenerācijas elektrostacijas saražotās siltumenerģijas patēriņš

(1) Elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības un koģenerācijas procesā ražo siltumenerģiju, ir pienākums nodrošināt siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu (lietderīga siltumenerģija).

(2) Lietderīgā siltumenerģija šā likuma izpratnē ir tāda siltumenerģija, kas koģenerācijas procesā saražota ekonomiski pamatota siltumapgādes pieprasījuma apmierināšanai, nevis elektrostacijas pašpatēriņam. Par ekonomiski pamatotu pieprasījumu uzskata tādu pieprasījumu, kas nepārsniedz siltumapgādes vai dzesēšanas vajadzības un ko pretējā gadījumā atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot nevis koģenerāciju, bet citas enerģijas ražošanas metodes.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tā noteiktā iestāde pārbauda lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

76

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020. Pantā minētais pienākums attiecībā uz ražotājiem, kas izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, piemērojams ar 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 74. punktu)

31.4 pants. Elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas novēršana

(1) Ja elektroenerģijas ražotājs izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, tā elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma kopējam atbalsta periodam nepārsniedz Ministru kabineta noteikto kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas līmeni, kas nav augstāks par deviņiem procentiem. Ja ražotājam pirms minēto tiesību piešķiršanas ir piešķirts cits atbalsts elektroenerģijas ražošanai, to ieskaita elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā, turklāt šajā aprēķinā ieskaita periodu starp atbalsta periodiem.

(2) Aprēķinā iekļauj ieņēmumus, kas gūti no elektroenerģijas ražošanas, siltumenerģijas ražošanas, un ar siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu saistītos izdevumus, kā arī investīcijas un elektrostacijai piešķirto un faktiski saņemto atbalstu, tostarp investīciju atbalstu elektroenerģijas ražošanai. Aprēķinu veic, izmantojot Ministru kabineta noteiktās līmeņatzīmes vai faktiskos datus par elektrostacijas darbību un noteiktos gadījumos Ministru kabineta noteiktajai atbildīgajai iestādei piesaistot ārējo ekspertu.

(3) Kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas maksimālo likmi un līmeņatzīmes nosaka tādā apmērā, lai garantētu valsts atbalsta samērīgumu.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto aprēķinu veikšanas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

77

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

31.5 pants. Elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla princips

(1) Elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla princips paredz, ka enerģija tiek ražota noteiktā tehnoloģiskajā procesā vienas elektrostacijas ietvaros, šo procesu nodrošina tās lietu kopībā ietilpstošas tehnoloģiski saistītas iekārtas un ierīces, un citas lietas, ko izmanto enerģijas ražošanai elektrostacijā un kas ir attiecīgā tehnoloģiskā procesa neatņemama sastāvdaļa.

(2) Ievērojot vienotā tehnoloģiskā cikla principu, piemēro:

1) šā likuma 28. panta trešās daļas un 30. panta 1.1 daļas prasības attiecībā uz saražotās elektroenerģijas atlikuma pārdošanu;

2) šā likuma 31.3 panta prasības attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijā saražotās siltumenerģijas patēriņu;

3) šā likuma 28. panta otrajā daļā un 29. panta ceturtajā daļā minēto elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību un 28.1 panta otrajā daļā minēto garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu noteikšanas kārtību.

(3) Elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas nosacījumus un kārtību izstrādā Ministru kabinets.

78

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020. Pants stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 80. punktu)

31.6 pants. Atjaunīgās elektroenerģijas apguves veicināšana

Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai vairāku elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtu kopums, tostarp saules vai vēja elektrostacijas iekšējās līnijas un elektroenerģijas uzkrātuves, kalpo sevišķi svarīgu sabiedrības interešu, tostarp drošības un sabiedrības veselības, aizsardzībai. Minētajām iekārtām atļaujas piešķir, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) šā likuma 22. pantā minētās jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešamās atļaujas izsniegšanā atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtām var būt priekšroka attiecībā uz citu elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtām;

2) atjaunīgās elektroenerģijas apguves nepieciešamība un vides aizsardzības intereses tiek līdzsvarotas atbilstoši šā likuma 31.7 pantam.

79

(06.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

31.7 pants. Atjaunīgās elektroenerģijas apguves nepieciešamības un vides aizsardzības interešu līdzsvarošana

(1) Atjaunīgās elektroenerģijas apguves nepieciešamība un vides aizsardzības intereses tiek savstarpēji līdzsvarotas, ievērojot vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu, it sevišķi Vides aizsardzības likuma, Sugu un biotopu aizsardzības likuma un Ūdens apsaimniekošanas likuma, prasības un izņēmumus.

(2) Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ietekme uz vidi tiek vērtēta atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām.

(3) Ja pēc atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ietekmes sākotnējā izvērtējuma Valsts vides dienests pieņem lēmumu piemērot iekārtas ieviešanai ietekmes uz vidi novērtējumu, elektroenerģijas ražotājs var iesniegt Valsts vides dienestam informāciju par plānotajiem papildu pasākumiem, lai novērstu vai samazinātu darbības nelabvēlīgo ietekmi, un pieprasīt atkārtoti veikt ietekmes sākotnējo izvērtējumu.

(4) Valsts vides dienests pēc šā panta trešajā daļā minētās informācijas par plānotajiem papildu pasākumiem saņemšanas atkārtoti veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu un lemj par atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu.

(5) Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas laikā izdota elektroenerģijas ražotājam labvēlīga administratīvā akta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana attiecībā uz ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu neaptur minētā administratīvā akta darbību.

(6) Ja šā panta piektajā daļā minētais elektroenerģijas ražotājam labvēlīgais administratīvais akts tiek atcelts, elektroenerģijas ražotājam attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas ietvaros īstenotajām darbībām ir pienākums, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, īstenot, tostarp finansēt, nepieciešamos vides aizsardzības pasākumus saskaņā ar Vides aizsardzības likuma prasībām.

(7) Ja atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanai ir nepieciešams palielināt elektroenerģijas sistēmas jaudu, ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tāds ir nepieciešams, veic tikai attiecībā uz elektroenerģijas sistēmas infrastruktūras jaunizveidoto daļu.

80

(06.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.)