Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam

1Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 201 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021./2022. gadam"​ (Latvijas Vēstnesis, 2022, 60. nr.).

1Svarīgi ņemt vērā, ka valsts IKP veido dažādas nozares, un ir sektori, kur ēnu ekonomika maz ticama, piemēram, valsts pārvalde. Izsakot pieņēmumu par kopējo ēnu ekonomikas apmēru valstī, pētnieki atsevišķus to rīcībā esošus analītikas datus ekstrapolē uz visu IKP. Lai objektīvi un precīzi novērtētu ēnu ekonomikas apmēru, turpmāk ir nepieciešams veikt padziļinātu analīzi par ēnu ekonomikas apmēru un tā iemesliem specifiskajās nozarēs.

2Ēnu ekonomika, kas pēc Austrijas prof. F. Šneidera un Latvijas pētnieku prof. A. Saukas, prof. T. Putniņa metodēm svārstās robežās no 19,9% līdz 26,5% no IKP, ir būtisks ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības vides attīstību kavējošais faktors.

3Ievērojot plānā noteikto rezultatīvo rādītāju ēnu ekonomikas mazināšanai – tuvināt ēnu ekonomikas rādītāju Latvijā Eiropas valstu vidējam līmenim tika izstrādāti četri scenāriji ēnu ekonomikas apjoma mazināšanai līdz 2027. gadam.

4Agresīvais mērķis: -2,7 % (t.i. no 19,9 % līdz 17,2 %)326 milj. euro

5Ambiciozais mērķis ir -1,8 % (t.i. no 19,9 % līdz 18,1 %)218 milj. euro

6Reālistiskākais mērķis -1 % (t.i. no 19,9 % līdz 18,9 %)120 milj. euro

7Mērenais mērķis -0,6 % (t.i. no 19,9 % līdz 19,3 %)72 milj. euro

82. tabula. Ēnu ekonomikas mazināšanas scenāriji.

9Vērtējot scenāriju, kura agresīvais mērķis paredz ēnu ekonomiku samazināt par 2,7 procentpunktiem līdz ES valstu vidējam rādītājam – 17,2 %, tika secināts, ka šis scenārijs ir pārāk "iznīcinošs" esošajai uzņēmējdarbības videi un tā sasniegšana īsajos termiņos ir saistīta ar daudziem riskiem. Tas nodarītu komersantiem būtiskus zaudējumus ar ilgtermiņa sekām, izstumjot tos no ekonomiskās aktivitātes, kas neatsver vienreizējo ieguvumu budžetā 326 milj. euro apmērā.

10Līdzīgi ambiciozais scenārijs, kura plāns ir samazināt ēnu ekonomiku četru gadu laikā par 1,8 procentpunktiem līdz 18,1 % no IKP prasītu diezgan intensīvas represīvas darbības no VID, izstumjot negodīgos nodokļu maksātājus no ekonomiskās aktivitātes, nevis pārvirzot tos no ēnu ekonomikas legālajā vidē.

11Ņemot vērā, ka IKP rādītāja izmaiņu sasaiste ar ēnu ekonomiku ir aptuveni 1 pret 3, apsverot ēnu ekonomikas ierobežošanas scenārijus un to fiskālo efektu, ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā īstenošanai tiek piedāvāts scenārijs ar reālistisko mērķi.

12Reālistiskais mērķis paredz tuvināties ES vidējam rādītājam (17,2 %), samazinot ēnu ekonomikas apjomu līdz 2027. gadam par 1 procentpunktu līdz 18,9%. Vienlaikus valstij būtu jāizvirza arī ambiciozākais mērķis – 2030. gadā sasniegt Eiropas valstu ēnu ekonomikas rādītāja vidējo līmeni.

13Reālistisko scenāriju ir iespējams panākt, ieviešot ambiciozu pasākumu kopumu, kas ir atspoguļots ēnu ekonomikas plāna tabulā. No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots iegūt papildu ienākumus budžetam 120 miljonu euro, kas savā ziņā arī ir izaicinājums.

14Savukārt scenārijs, kura mērķis ir līdz 2027. gadam samazināt ēnu ekonomiku par 0,6 procentpunktiem līdz 19,3 % no IKP, būtu mērens, un līdz 2027. gada spētu nodrošināt valsts budžetam papildu līdzekļus 72 milj. euro apmērā (17.att.).

1517. attēls. Ēnu ekonomikas ierobežošanas scenāriji un to ietekme uz valsts budžetu.

16Aprēķina metodika:

17IKP (2022) - 38 870 milj. euro

181 % no IKP 389 milj. euro

1931 % nodokļu daļa no IKP

20389 milj. euro * 31 % = 120 milj. euro

213.tabulā tiek atspoguļots ieņēmumu sadalījums pa gadiem no pasākumu īstenošanas.

22Pasākumi

23Fiskālā ietekme, milj. euro

242024

252025

262026

272027

28Ēnu ekonomikas ierobežošana12

2940

3080

31120

323. tabula. Fiskālā ietekme no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam pasākumiem sadalījumā pa gadiem.

33Plānā ietverto pasākumu īstenošanu atbildīgās un iesaistītās ministrijas nodrošinās esošā finansējuma ietvaros, vai arī nepieciešamības gadījumā kārtējā gada budžeta sagatavošanas procesā, sniedzot fiskāli neitrālus priekšlikumus.

34Saskaņā ar izstrādāto scenāriju ēnu ekonomikas apjoma mazināšanai līdz 2027. gadam, kas paredz samazināt ēnu ekonomiku par 1 procentpunktu, un no plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots iegūt papildu ienākumus budžetā 120 miljonu euro apmērā. Plāna pasākumi tika sadalīti piecos rīcības virzienos, nosakot katram virzienam sagaidāmo fiskālo ieguvumu:

1Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam

2Nr.

3p.k.

4Pasākums

5Darbības rezultāts

6Rezultatīvais rādītājs

7Atbildīgā institūcija

8Līdzatbildīgās institūcijas

9Izpildes termiņš

101.rīcības virziens – Horizontālie pasākumi un skaidras naudas aprites mazināšana.Fiskālais ieguvums: 55 milj. euro1.RV 1.uzdevums. Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana: reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos un publiskajās procedūrās.Fiskālais ieguvums: 15 milj. euro1.1.1.1.Nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma izmantošana, Publisko iepirkumu likuma (PIL) 9.pantā noteiktajiem iepirkumiem, veicinot "A" klases nodokļu maksātāju priekšrocības.Sagatavoti grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz "A" klases nodokļu maksātāju priekšrocības mazajos iepirkumos.Par 1 % palielinās "A" klases nodokļu maksātāju īpatsvars kopējā nozares segmentējamo nodokļu maksātāju skaitā.FM

11IUB

1230.12.2025.

131.1.1.2.Nodokļu maksātāju reitinga izmantošana, publiskajos iepirkumos, neizvirzot prasības pārliecināties par saistību izpildi nodokļu jomā "A" klases nodokļu maksātājiem.Sagatavoti grozījumi normatīvajā regulējumā par nodokļu maksātāju reitinga izmantošanu publiskajos iepirkumos.Samazinās administratīvais slogs komersantiem ar "A" klases reitingu.FM

14IUB,

15VID,

16VRAA

1730.12.2025.

181.1.1.3.Nodokļu maksātāju reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos, kaskadējot to uz iesaistītiem uzņēmumiem.Sagatavoti priekšlikumi un, nepieciešamības gadījumā, izstrādāti grozījumi normatīvajā regulējumā par nodokļu maksātāja reitinga izmantošanu publiskajos iepirkumos.Palielinās labprātīga nodokļu saistību izpilde.FM

19IUB

2030.12.2025.

211.1.2."A" reitinga klases uzņēmumiem piedāvātie valsts pārvaldes procedūru atvieglojumi un priekšrocības, t.sk. saīsināti termiņi atbilžu sagatavošanā, licenču, atļauju izsniegšanā.Lai saglabātu un attīstītu padziļinātās sadarbības programmas priekšrocības, tiks veikti grozījumi normatīvajā regulējumā, virzot jaunu pieeju, kas balstās uz publiski pieejamiem reitingiem, lai ir motivācija kāpt augstāk reitingā, kā arī lai reitinga kritēriji sekmētu ekonomikas politikas virsmērķus, tai skaitā veicinot eksportu un produktivitāti.Samazinās administratīvais slogs komersantiem ar "A" klases reitingu.ministrijas,

22VID

23-

2430.12.2026.

251.1.3.Nodrošināta informācija par komersantiem ērtā veidā, kas izmantojama ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanas un uzraudzības procesā.Nodrošināts, ka pašvaldību iestādes pirms atļauju izsniegšanas ielu tirdzniecībai pārliecinās, ka komersants veic nodokļu iemaksas un tam ir izveidotas darba vietas.

26Izveidotas procedūras, kas paredz, ka pašvaldību iestādes pirms atļauju izsniegšanas ielu tirdzniecībai pārliecinās, ka komersants veic nodokļu iemaksas un tam ir izveidotas darba vietas.VID sagatavo informatīvo materiālu saistībā ar komersantu nodokļu nomaksas apmēru un tā nozīmi no nodokļu nenomaksas risku skata punkta.

27Aplokšņu algu saņēmēju un nodokļus nemaksājošo darba devēju samazināšanās.VARAM

28LPS,

29VID

3030.12.2025.

311.RV 2.uzdevums. Skaidras naudas aprites ierobežošana.Fiskālais ieguvums: 18 milj. euro1.2.1.Noteikt par primāro algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu.Pilnveidoti risinājumi darbinieka tiesību un aizsargātības palielināšanai atalgojuma jomā, neierobežojot darbinieka iespējas norēķināties par patēriņa precēm un pakalpojumiem, ja to nav iespējams izdarīt ar bezskaidras naudas līdzekļiem un, atstājot iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par algas izmaksu skaidrā naudā.Aplokšņu algu saņēmēju un nodokļus nemaksājošo darba devēju samazināšanās.LM

32FM,

33VID

3430.12.2024.

351.2.2.Noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā.Veikti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot, ar kādu dokumentu (piemēram, DDZ vai paziņojums) darba devējs informē VID par izmaksu skaidrā naudā.Aplokšņu algu saņēmēju un nodokļus nemaksājošo darba devēju samazināšanās.LM

36FM,

37VID

3830.12.2024.

391.2.3.Noteikt skaidras naudas iemaksas un izmaksas sliekšņa deklarācijas (ziņošana par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos).Izstrādāts normatīvais regulējums, kurā kredītiestādēm noteikts pienākums sniegt reizi ceturksnī informāciju VID par iemaksām un izmaksām bankomātos vai kredītiestāžu filiālēs.Palielinās skaidras naudas aprites pārredzamība un kredītiestāžu iespēja ziņot par visām operācijām, kuras pārsniegs noteikto slieksni, nevērtējot vai darījums ir aizdomīgs.FM

40VID

4130.12.2024.

421.2.4.Turpināt diskusijas par netieša nodokļu aprēķina pieeju. Tostarp attiecībā uz izņēmumu nozarēm, kurās ir noslēgta ģenerālvienošanās.Tiks turpinātas diskusijas par netieša nodokļu aprēķina pieeju. Tostarp attiecībā uz izņēmumu nozarēm, kurās ir noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.Veicināta labprātīga nodokļu saistību izpilde.FM

43VID

4430.12.2025.

451.2.5.Veicināt nozaru asociācijas noslēgt vai pārskatīt ģenerālvienošanās atbilstoši aktuālajam darba samaksas līmenim nozarē (piemēram, veselības, skaistumkopšanas, būvniecības u.c. nozarēs).Ģenerālvienošanās nosacījumu papildināšana, paredzot atbilstošu atalgojumu atkarībā no profesijas un kvalifikācijas.Palielinās labprātīga nodokļu saistību izpilde, tostarp darbaspēka nodokļu ieņēmumi budžetā.Par jomu atbildīgas nozaru ministrijas

46(praktiskā rīcība: LBNA,

47LBAS,

48LBP)

49-

5030.12.2027.

511.2.6.Veicināt nozaru asociācijas rosināt savus biedrus noslēgt darba koplīgumus.Darba koplīgumu iniciatīvas veicināšana.Uzlabota uzņēmumu konkurētspēja, darba ņēmēju darba apstākļi un sociālās garantijas, veicināta subjektu iesaistes mazināšana ēnu ekonomikā.Par jomu atbildīga LM

52(praktiskā rīcība: LBAS, nozaru asociācijas)

53-

5430.12.2027.

551.2.7.Skaidras naudas plūsmas monitorings.Sagatavoti ziņojumi par skaidras naudas plūsmas analīzi (ar akcentu uz nezināmas izcelsmes skaidru naudu), skaidrojot skaidras naudas izcelsmes iemeslus un izmantošanas dinamiku.Reizi gadā sagatavoti atjaunoti ziņojumi par skaidras naudas plūsmas analīzi, skaidrojot skaidras naudas izcelsmes iemeslus un izmantošanas dinamiku.FID,

56VID,

57(sadarbībā ar LB)

58FM

5930.12.2024.

6030.12.2025.

6130.12.2026.

6230.12.2027.

631.RV 3.uzdevums. Apzināts konceptuālais risinājums par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principu.Fiskālais ieguvums: 7 milj. euro1.3.1.Izvērtēt, vai esošajai iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtībai ir nepieciešami papildinājumi, kas mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu nodokļu nomaksas kultūru, bet vienlaikus nepalielinātu administratīvo un birokrātisko slogu.Tostarp apzināts konceptuālais risinājums par vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principa pakāpenisko ieviešanu, identificējot nepieciešamos izņēmumus.

64Izvērtēts esošais deklarēšanas risinājums, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju ienākumu deklarāciju iesniegšana ir vienkārša un ērta, tostarp vērtējot, vai sistēmā nepieciešami papildinājumi, kas mazinās ēnu ekonomiku, uzlabos nodokļu morāli, vienlaikus neradot papildu administratīvo un birokrātisko slogu.Tostarp:

1Ārstniecības personu profesionālās asociācijas tiek informētas par nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību VID vai atbilstošu uzņēmējdarbības formu Uzņēmumu reģistrā un ĀI reģistrā.

2VI,

3VID

4LĀB

530.12.2025.

64.4.3.Izglītot sabiedrību par Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru un Ārstniecības iestāžu reģistru un to izmantošanu pirms veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas.Informēta sabiedrība par reģistru nozīmi kvalitatīvas veselības aprūpes saņemšanā.Veikti sabiedrības informēšanas pasākumi VI sociālajos tīklos, tīmekļvietnē, plašsaziņas līdzekļos.VI

7LPOT

830.12.2025.

94.RV 5.uzdevums. Skaidra juridiska ietvara definēšana skaistumkopšanas jomā.Fiskālais ieguvums: 0,25 milj. euro4.5.1.Pārskatīt normatīvos aktus skaistumkopšanas pakalpojumu jomā ar mērķi veicināt patērētājiem drošu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, kurus sniedz ārstniecības personas.1.Pārskatīti normatīvie akti, kas saistoši skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas jomā (MK 24.03.2009. noteikumi Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", MK 23.05.2017. noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" u.c.).Izvērtētas iespējas atkārtota pārkāpuma gadījumā paredzēt stingrāku administratīvo atbildību.

1VI, VID

1EM

21. 30.12.2025.

32. 30.12.2027.

45. rīcības virziens – Citi pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.Fiskālais ietekme: 41 milj. euro5.RV 1.uzdevums. Uzņēmumu ar ilgstoši negatīvo pašu kapitālu skaita mazināšana.Fiskālais ieguvums: 8 milj. euro5.1.1.Veicināt uzņēmumu skaita samazinājumu ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu.Izvērtējot starptautisko pieredzi, izstrādāts regulējums, veicinot uzņēmumu skaita samazinājumu ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu (piemēram, var tikt izmantota Lietuvas35 vai Igaunijas36 pieredze, obligāta valdes sēdes sasaukšana, situācijas izvērtēšanas veikšana).Samazināts uzņēmumu skaits ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu.TM

5FM,

6VID

730.12.2025.

85.1.2.Pilnveidot uzņēmumu vienkāršotās likvidācijas procesu.Izvērtēta iespēja un, nepieciešamības gadījumā, izstrādāti grozījumi normatīvajā regulējumā ar mērķi pilnveidot un paātrināt uzņēmumu vienkāršotās likvidācijas procesu.Samazināts uzņēmumu skaits ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu.TM

9FM

1030.12.2025.

115.1.3.Padziļinātā risku vērtēšana par situāciju saistītajos uzņēmumos (kreditoros), kuri ilgstoši iegulda uzņēmumos, kuriem ir negatīvais pašu kapitāls un tā izcelsmes cēloņiem.Vērtējot konkrētus gadījumus, riska analīzes rezultātā svarīgi rast atbildi uz jautājumu, kāpēc kreditori ir ieinteresēti ilgstoši investēt uzņēmumos ar negatīvu pašu kapitālu.Sagatavots izvērtējums.FM,

12VID

13EM

1430.12.2025.

155.1.4.Uzņēmumu izglītošana par sekām un cēloņiem saistībā negatīvā pašu kapitāla rašanos.Bieži vien maziem un vidējiem uzņēmumiem pietrūkst finanšu pratības uzņēmuma darbības nodrošināšanai bez negatīva pašu kapitāla. Ir būtiski izglītot uzņēmumus gan par sekām (grūtāka kapitāla piesaiste) un cēloņiem saistībā negatīvā pašu kapitāla rašanos.Samazināts uzņēmumu skaits ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu.Par uzņēmēj-darbības jomu atbildīga EM

16(praktiskā rīcība: LTRK)

17VID

18LIAA

1930.12.2027.

205.RV 2.uzdevums. Nelegālo akcīzes preču aprites mazināšana.Fiskālais ieguvums: 33 milj. euro5.2.1.Nelegālā akcīzes preču tirgus mazināšana.1. Veikti pasākumi, lai mazinātu nelegālo akcīzes preču (cigarešu, degvielas, alkohola u.c.) tirgus daļu.2. Lai novērstu konkurences kropļojumu, ir nepieciešams risināt jautājumu par pastiprinātu Centrālāzijas valstīs un Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu kontroli. Nepieciešamības gadījumā veikti atbilstoši normatīvo aktu grozījumi degvielas ievešanas ierobežojuma noteikšanai Latvijā, t.sk. īstenojot sadarbību ar Baltijas valstīm.

21Palielināti akcīzes nodokļa ieņēmumi un mazināts valstij nodarītais kaitējums.Nodokļu ieņēmumus veicamo pasākumu nelegālā tirgus ierobežošanas rezultātā varētu palielināt par 3–5%.

22Ieviesto ierobežojumu un veikto kontroles darbību rezultātā nelegālā akcīzes preču tirgus ierobežošanā, tostarp cigarešu kontrabanda – samazināts valstij nodarītā kaitējuma apjoms un akcīzes plaisa cigaretēm.

23Samazinājies nenoteiktas izcelsmes degvielas patēriņš.

241.VID

252.FM,

26VSIA "Autotransporta direkcija",

27VID

281., 2.

29VP,

30VRS,

31SM

321.30.12.2026.

332.30.12.2025.

1Plāna rezultatīvie rādītāji

2Lai novērtētu prioritāro nozaru ietvaros ieviesto plāna pasākumu efektivitāti, kā arī analizētu komersantu nodokļu saistību izpildes dinamiku ir izstrādāti izmērāmi rezultatīvie rādītāji.

3Ēku būvniecība (NACE kods 41)

4Nozare

52023.gads

62024.gads

72025.gads

82026.gads

92027.gads