6. pants

Svarīgi ņemt vērā, ka valsts IKP veido dažādas nozares, un ir sektori, kur ēnu ekonomika maz ticama, piemēram, valsts pārvalde. Izsakot pieņēmumu par kopējo ēnu ekonomikas apmēru valstī, pētnieki atsevišķus to rīcībā esošus analītikas datus ekstrapolē uz visu IKP. Lai objektīvi un precīzi novērtētu ēnu ekonomikas apmēru, turpmāk ir nepieciešams veikt padziļinātu analīzi par ēnu ekonomikas apmēru un tā iemesliem specifiskajās nozarēs.

Ēnu ekonomika, kas pēc Austrijas prof. F. Šneidera un Latvijas pētnieku prof. A. Saukas, prof. T. Putniņa metodēm svārstās robežās no 19,9% līdz 26,5% no IKP, ir būtisks ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības vides attīstību kavējošais faktors.

Ievērojot plānā noteikto rezultatīvo rādītāju ēnu ekonomikas mazināšanai tuvināt ēnu ekonomikas rādītāju Latvijā Eiropas valstu vidējam līmenim tika izstrādāti četri scenāriji ēnu ekonomikas apjoma mazināšanai līdz 2027. gadam.

Agresīvais mērķis: -2,7 % (t.i. no 19,9 % līdz 17,2 %)326 milj. euro

Ambiciozais mērķis ir -1,8 % (t.i. no 19,9 % līdz 18,1 %)218 milj. euro

Reālistiskākais mērķis -1 % (t.i. no 19,9 % līdz 18,9 %)120 milj. euro

Mērenais mērķis -0,6 % (t.i. no 19,9 % līdz 19,3 %)72 milj. euro

2. tabula. Ēnu ekonomikas mazināšanas scenāriji.

Vērtējot scenāriju, kura agresīvais mērķis paredz ēnu ekonomiku samazināt par 2,7 procentpunktiem līdz ES valstu vidējam rādītājam 17,2 %, tika secināts, ka šis scenārijs ir pārāk "iznīcinošs" esošajai uzņēmējdarbības videi un tā sasniegšana īsajos termiņos ir saistīta ar daudziem riskiem. Tas nodarītu komersantiem būtiskus zaudējumus ar ilgtermiņa sekām, izstumjot tos no ekonomiskās aktivitātes, kas neatsver vienreizējo ieguvumu budžetā 326 milj. euro apmērā.

Līdzīgi ambiciozais scenārijs, kura plāns ir samazināt ēnu ekonomiku četru gadu laikā par 1,8 procentpunktiem līdz 18,1 % no IKP prasītu diezgan intensīvas represīvas darbības no VID, izstumjot negodīgos nodokļu maksātājus no ekonomiskās aktivitātes, nevis pārvirzot tos no ēnu ekonomikas legālajā vidē.

Ņemot vērā, ka IKP rādītāja izmaiņu sasaiste ar ēnu ekonomiku ir aptuveni 1 pret 3, apsverot ēnu ekonomikas ierobežošanas scenārijus un to fiskālo efektu, ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā īstenošanai tiek piedāvāts scenārijs ar reālistisko mērķi.

Reālistiskais mērķis paredz tuvināties ES vidējam rādītājam (17,2 %), samazinot ēnu ekonomikas apjomu līdz 2027. gadam par 1 procentpunktu līdz 18,9%. Vienlaikus valstij būtu jāizvirza arī ambiciozākais mērķis 2030. gadā sasniegt Eiropas valstu ēnu ekonomikas rādītāja vidējo līmeni.

Reālistisko scenāriju ir iespējams panākt, ieviešot ambiciozu pasākumu kopumu, kas ir atspoguļots ēnu ekonomikas plāna tabulā. No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots iegūt papildu ienākumus budžetam 120 miljonu euro, kas savā ziņā arī ir izaicinājums.

Savukārt scenārijs, kura mērķis ir līdz 2027. gadam samazināt ēnu ekonomiku par 0,6 procentpunktiem līdz 19,3 % no IKP, būtu mērens, un līdz 2027. gada spētu nodrošināt valsts budžetam papildu līdzekļus 72 milj. euro apmērā (17.att.).

17. attēls. Ēnu ekonomikas ierobežošanas scenāriji un to ietekme uz valsts budžetu.

Aprēķina metodika:

IKP (2022) - 38 870 milj. euro

1 % no IKP 389 milj. euro

31 % nodokļu daļa no IKP

389 milj. euro * 31 % = 120 milj. euro

3.tabulā tiek atspoguļots ieņēmumu sadalījums pa gadiem no pasākumu īstenošanas.

Pasākumi

Fiskālā ietekme, milj. euro

2024

2025

2026

2027

Ēnu ekonomikas ierobežošana12

40

80

120

3. tabula. Fiskālā ietekme no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024. 2027.gadam pasākumiem sadalījumā pa gadiem.

Plānā ietverto pasākumu īstenošanu atbildīgās un iesaistītās ministrijas nodrošinās esošā finansējuma ietvaros, vai arī nepieciešamības gadījumā kārtējā gada budžeta sagatavošanas procesā, sniedzot fiskāli neitrālus priekšlikumus.

Saskaņā ar izstrādāto scenāriju ēnu ekonomikas apjoma mazināšanai līdz 2027. gadam, kas paredz samazināt ēnu ekonomiku par 1 procentpunktu, un no plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots iegūt papildu ienākumus budžetā 120 miljonu euro apmērā. Plāna pasākumi tika sadalīti piecos rīcības virzienos, nosakot katram virzienam sagaidāmo fiskālo ieguvumu: