129. pants
Klientu naudas līdzekļu turēšana
(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības rakstveida līgumu, veicot atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu tiesības un novērstu klienta līdzekļu izmantošanu savā vārdā.
(2) Klientu naudas līdzekļus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur šķirti kontā vai kontos, kas nodalīti un identificēti atsevišķi no kontiem, kurus izmanto pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošo naudas līdzekļu turēšanai:
1) dalībvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm šādu pakalpojumu;
2) Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē, vai ārvalstī reģistrētā kredītiestādē;
3) naudas tirgus fondā, kas atbilst šā panta piektajā daļā minētajām prasībām.
(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus naudas tirgus fondā tikai ar klienta iepriekšēju piekrišanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientus, ka naudas līdzekļi, kas tiks turēti naudas tirgus fondā, netiks turēti saskaņā ar šajā likumā noteiktajām prasībām par klientu naudas līdzekļu aizsardzību.
(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, pieņemot lēmumu par kredītiestādi vai fondu, kurā turēt klientam piederošos naudas līdzekļus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs kredītiestādes vai fonda kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tiesu praksi attiecībā uz klientu naudas līdzekļu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība reizi gadā atkārtoti izvērtē izraudzītās kredītiestādes un fonda, kurā tiek turēti klientam piederošie naudas līdzekļi, kompetenci un klienta naudas līdzekļu turēšanas nosacījumus, kā arī klientam piederošo naudas līdzekļu turēšanas kārtību, rīkojoties pietiekami prasmīgi, rūpīgi un piesardzīgi, un tās uzticamības pārbaudes ietvaros apsver iespēju šos naudas līdzekļus diversificēt.
(41) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tur klientu naudas līdzekļus tās pašas grupas kredītiestādē vai naudas tirgus fondā, kurā ietilpst pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, tā ierobežo to naudas līdzekļu apjomu, kurus attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība tur jebkurā šīs grupas vienībā vai jebkurā šīs grupas vienību kombinācijā, lai minētie naudas līdzekļi nepārsniegtu 20 procentus no klientu naudas līdzekļu kopsummas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība var neievērot šo ierobežojumu, ja tā spēj pierādīt, ka minētās prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās darbības būtību, apjomu un sarežģītību, kā arī drošību, ko piedāvā minētās trešās personas, un ja ieguldījumu brokeru sabiedrības turēto klienta naudas līdzekļu apjoms ir neliels. Ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri pārskata savus novērtējumus, kas veikti saskaņā ar šo daļu, un iesniedz Latvijas Bankai savu sākotnējo novērtējumu un pārskatītos novērtējumus.
(5) Naudas tirgus fonds, kurā saskaņā ar šā panta otro daļu ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt finanšu līdzekļus, ir atvērtais ieguldījumu fonds, kas licencēts un tiek uzraudzīts dalībvalstī un atbilst šādiem kritērijiem:
1) tā ieguldījumu galvenais mērķis ir uzturēt fonda neto aktīvu vērtību nemainīgu pēc nominālvērtības, atskaitot peļņu, vai pēc ieguldītāju sākotnējā kapitāla vērtības, pieskaitot peļņu;
2) tas galvenā ieguldīšanas mērķa nodrošināšanai veic ieguldījumus vienīgi augstas kvalitātes naudas tirgus instrumentos ar dzēšanas vai atlikušo dzēšanas termiņu, kas nepārsniedz 397 dienas, vai naudas tirgus instrumentos, kuru ienesīguma korekcija tiek aprēķināta regulāri šajā termiņā un kuru vidēji svērtais dzēšanas termiņš ir 60 dienas. Šā mērķa nodrošināšanai tas ir tiesīgs papildus veikt noguldījumus kredītiestādēs;
3) tā likviditāte ir nodrošināta ar tās pašas dienas vai nākamās dienas norēķinu.
(6) Augstas kvalitātes naudas tirgus instruments šā panta izpratnē ir naudas tirgus instruments, ja ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks pats veic dokumentētu novērtējumu par naudas tirgus instrumentu kredītkvalitāti, kas tam ļauj uzskatīt, ka naudas tirgus instrumentam piemīt augsta kvalitāte. Ja viena vai vairākas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē reģistrētas un uzraudzītas kredītreitingu aģentūras ir sniegušas šā instrumenta reitingu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks savā iekšējā novērtējumā ņem vērā arī minētos kredītreitingus.
(61) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē šā panta otrajā daļā minētās personas, ka naudas līdzekļi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība nodevusi tām turēšanā, pieder tās klientiem.
(62) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka netiek pieļautas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumi (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta naudas līdzekļiem, kas trešai pusei dod iespēju atsavināt klienta naudas līdzekļus, lai atgūtu parādus, kuri nav saistīti ar klientu vai pakalpojumu sniegšanu klientam, ja vien to neparedz normatīvie akti, kas piemērojami tās ārvalsts tiesību sistēmā, kur tiek turēti naudas līdzekļi. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pienākums slēgt līgumu, kas rada šādas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības, ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecīgo informāciju atklāj klientam, norādot ar minēto līgumu saistītos riskus. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir radījusi ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta naudas līdzekļiem vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tiek informēta, ka tās ir piešķirtas, to ietver klienta līgumā un ieraksta pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības grāmatvedības dokumentos, lai skaidri norādītu klienta aktīvu īpašumtiesību statusu.
(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tās turējumā esošo katram klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaiti. Klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaitē ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka:
1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt viena klienta naudas līdzekļus no cita klienta naudas līdzekļiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļiem;
2) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas uzskaiti, kurā sabiedrība tur klientu līdzekļus;
3) uzskaites ieraksti un uzskaite nodrošina tās pareizību un jo īpaši tās atbilstību klientu naudas līdzekļu apmēram un dod iespēju to izmantot kā pārbaudes vai revīzijas liecību.
(8) Naudas līdzekļus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība likumā noteiktajā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.
(81) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido atbilstošu organizatorisku struktūru, lai mazinātu klienta naudas līdzekļu vai ar tiem saistīto tiesību zaudējuma vai samazinājuma risku, kas var rasties aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldības, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.
(9) Ja kredītiestāde klientu uzdevumā tur pie trešās personas klientu naudas līdzekļus, kas nepieciešami ar finanšu instrumentu veicamo darījumu nodrošināšanai, neatspoguļojot minētos klientu naudas līdzekļus kredītiestādes bilancē, tā ievēro šā panta otrās, trešās, ceturtās, 4.1, piektās, sestās, 6.1, 6.2, septītās, astotās un 8.1 daļas prasības.
279
(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 26.05.2016., 21.06.2018., 28.04.2022., 23.09.2021. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.)
129.1 pants. Klientu finanšu instrumentu turēšana
(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga turēt klienta finanšu instrumentus saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rakstveida līgumu.
(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam piederošos finanšu instrumentus tur šķirti no saviem finanšu instrumentiem.
(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus turēt pie trešās personas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pieņemot lēmumu par trešo personu, pie kuras turēt klientam piederošos finanšu instrumentus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs personas kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tirgus praksi attiecībā uz klientu finanšu instrumentu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā atkārtoti izvērtē izraudzītās personas kompetenci un klienta finanšu instrumentu turēšanas nosacījumus.
(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus turēt tikai pie tādas trešās personas, kura ir pakļauta attiecīgajā valstī spēkā esošajām prasībām par klienta finanšu instrumentu šķirtu turēšanu un tiek uzraudzīta.
(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga nodot klientam piederošos finanšu instrumentus ārvalstī reģistrētai trešajai personai, ja šajā valstī netiek regulēta finanšu instrumentu turēšana trešo personu labā, izņemot gadījumu, kad izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) finanšu instrumenta vai ar šo instrumentu saistīta ieguldījumu pakalpojuma raksturs prasa, lai tas tiktu nodots turējumā trešajai personai šajā valstī;
2) finanšu instrumenti tiek turēti profesionāla klienta vārdā un klients ir rakstveidā pieprasījis ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodot tos trešās personas turējumā šajā valstī.
(51) Šā panta ceturtās un piektās daļas prasības piemēro arī tad, ja šī trešā persona kādu no savām funkcijām attiecībā uz finanšu instrumentu turēšanu un glabāšanu ir deleģējusi kādai citai trešai personai.
(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic tās turējumā esošo klienta finanšu instrumentu uzskaiti un attiecīgu uzskaites ierakstu saglabāšanu. Klientam piederošo finanšu instrumentu uzskaitē ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina:
1) iespēju jebkurā brīdī nošķirt vienam klientam piederošos finanšu instrumentus no citam klientam piederošiem finanšu instrumentiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošiem finanšu instrumentiem;
2) uzskaites regulāru salīdzināšanu ar tās trešās personas finanšu instrumentu uzskaiti, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde tur klientu finanšu instrumentus;
3) uzskaites ierakstu un uzskaites pareizību un atbilstību klientu finanšu instrumentu apmēram un dod iespēju uzskaites datus vizuāli attēlot lasāmā veidā, lai tos izmantotu kā pārbaudes vai revīzijas liecību;
4) finanšu instrumentu uzskaites reģistru kārtošanu divkāršā ieraksta sistēmā;
5) ierakstu veikšanu klientu kontos uz attaisnojuma dokumentu pamata.
(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas klientam piederošos finanšu instrumentus tur pie trešās personas, nodrošina, ka klientam piederošie finanšu instrumenti ir identificējami atsevišķi no trešajai personai vai pašai sabiedrībai piederošajiem finanšu instrumentiem, izmantojot kontus ar dažādiem nosaukumiem trešās personas grāmatvedības dokumentos vai līdzīgus pasākumus, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni.
(71) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka netiek pieļautas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumi (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta finanšu instrumentiem, kas trešai personai dod iespēju atsavināt klienta finanšu instrumentus, lai atgūtu parādus, kuri nav saistīti ar klientu vai pakalpojumu sniegšanu klientam, ja vien to neparedz normatīvie akti, kas piemērojami tās ārvalsts tiesību sistēmā, kur tiek turēti finanšu instrumenti. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums slēgt līgumu, kas rada šādas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde attiecīgo informāciju atklāj klientam, norādot ar minēto līgumu saistītos riskus. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir radījusi ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta finanšu instrumentiem vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde tiek informēta, ka tās ir piešķirtas, to ietver klienta līgumā un ieraksta pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes grāmatvedības dokumentos, lai skaidri norādītu klienta aktīvu īpašumtiesību statusu.
(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido atbilstošu organizatorisku struktūru, lai mazinātu klienta finanšu instrumentu vai ar tiem saistīto tiesību zaudējuma vai samazinājuma risku, kas var rasties aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.
(9) Latvijas Banka var atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura izpilda ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, turēt finanšu instrumentus savā vārdā (uzņemties savā vārdā saistības un risku, kas izriet no finanšu instrumentu pozīcijām), ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) šādu finanšu instrumentu pozīciju iemesls ir vienīgi ieguldījumu brokeru sabiedrības nespēja savstarpēji savietot ieguldītāju rīkojumus;
2) šādu finanšu instrumentu pozīciju kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējā kapitāla, kas noteikts Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā;
3) ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 92., 93., 94. un 95.pantā un Ceturtajā daļā noteiktās prasības;
4) šādām finanšu instrumentu pozīcijām ir gadījuma un pagaidu raksturs, un tās pastāv vienīgi uz laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu minēto darījumu ar finanšu instrumentiem.
280
(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 22.03.2012., 15.12.2016., 21.06.2018., 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)
129.2 pants. Zvērināta revidenta ziņojums par klientu naudas līdzekļu un finanšu instrumentu turēšanu
Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka zvērināts revidents vismaz reizi gadā pārbauda, vai tās veiktie pasākumi ir pietiekami, lai izpildītu šā likuma 125.1, 125.2, 125.3, 129. un 129.1 pantā noteiktās prasības. Zvērināts revidents iesniedz Latvijas Bankai rakstveida ziņojumu par šajā pantā minēto pārbaudi.
281
(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)