Finanšu instrumentu tirgus likums

99. pants
Centrālā depozitārija tiesības un pienākumi

190

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

99.1 pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija naudas līdzekļu konti

(1) Centrālais vērtspapīru depozitārijs ir tiesīgs atvērt naudas līdzekļu kontus dalībvalsts vai ārvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu, vai kredītiestādē, lai nodrošinātu naudas līdzekļu norēķinus par finanšu instrumentu norēķinu sistēmā iesniegtajiem pārveduma rīkojumiem, kā arī naudas līdzekļu norēķinus par finanšu instrumentu notikumiem. Šajos naudas līdzekļu kontos ieskaitītos līdzekļus centrālais vērtspapīru depozitārijs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos naudas līdzekļus nedrīkst izmantot centrālā vērtspapīru depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad centrālajam vērtspapīru depozitārijam pasludināts maksātnespējas process.

191

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

99.2 pants. Sākotnējais reģistrs

(1) Sākotnējo reģistru uztur centrālais vērtspapīru depozitārijs, kas ir Latvijas Centrālā depozitārija tiesību un saistību pārņēmējs.

(2) Sākotnējā reģistrā bez finanšu instrumentiem var tikt uzskaitītas arī tiesības uz naudas līdzekļiem, kuri ir saņemti finanšu instrumentu atpirkšanas un finanšu instrumentu notikumu rezultātā un kuri ir attiecināmi uz personām, kurām pieder sākotnējā reģistrā uzskaitītie finanšu instrumenti.

(3) Centrālais vērtspapīru depozitārijs šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. Šos naudas līdzekļus centrālais vērtspapīru depozitārijs tur Latvijas Bankā vai kredītiestādē, informējot attiecīgo iestādi, ka šie naudas līdzekļi ir centrālā vērtspapīru depozitārija turējumā esoša trešo personu manta.

(4) Centrālais vērtspapīru depozitārijs ir tiesīgs šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus izvietot augsti likvīdos zema riska parāda vērtspapīros un izmantot ienākumus (turpmāk šajā pantā — augļi), kas iegūti no šā ieguldījuma, ieskaitot tos savos ieņēmumos. Ja, ieguldot šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus, rodas zaudējumi, centrālais vērtspapīru depozitārijs tos sedz no saviem līdzekļiem, bet ne vairāk kā pēdējos 10 gados saņemto augļu apmērā. Šos parāda vērtspapīrus centrālais vērtspapīru depozitārijs tur šķirti no saviem aktīviem. Ja centrālais vērtspapīru depozitārijs šādus vērtspapīrus tur kontā pie trešās personas, šis konts tiek identificēts kā nominālais konts.

(5) Par parāda vērtspapīriem, kuri ir augsti likvīdi un kuriem ir zema riska pakāpe, tiek uzskatīti tādi parāda vērtspapīri, kas atbilst Regulas Nr. 909/2014 46. panta 3. un 6. punkta prasībām.

(6) Šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus un šā panta ceturtajā daļā minētos vērtspapīrus nedrīkst izmantot centrālā vērtspapīru depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad centrālais vērtspapīru depozitārijs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(7) Centrālais vērtspapīru depozitārijs ir tiesīgs no sākotnējā reģistrā uzskaitītajiem naudas līdzekļiem ieturēt izdevumus, kas saistīti ar šo līdzekļu glabāšanu.

192

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)