5. pants
Ministru kabineta kompetence

(1) Ministru kabinets:

1) nosaka ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas, atļaujas izsniegšanas, grozīšanas un anulēšanas kārtību;

2) nosaka kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus apzināti izplata, monitoringa un atļaujas izsniegšanas, pagarināšanas, grozīšanas un anulēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, un kārtību, kādā ierobežo vai aizliedz ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu;

3) nosaka ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju;

4) izdod noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu, reglamentējot prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai un kārtību, kādā uzrauga, kontrolē un reģistrē ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājus, svītro tos no ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra un apmainās ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā iekļauto informāciju;

5) nosaka maksu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas atzinuma sagatavošanu;

6) (izslēgts ar 08.06.2017. likumu).

(2) Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu.

(3) Ministru kabinets var noteikt pagaidu aizliegumus un ierobežojumus Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ja atbilstoši jauniem vai papildu zinātniskiem datiem konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšana tirgū var nodarīt kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Par minēto aizliegumu vai ierobežojumu nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis.

(4) Ministru kabinets var noteikt ierobežojumus vai aizliegumus Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai:

1) īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība;

2) konkrētam ģenētiski modificētajam kultūraugam Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ievērojot vides politikas mērķus, lauksaimniecības politikas mērķus, zemes izmantošanas politiku, teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, sociālekonomiskos apsvērumus, centienus izvairīties no ģenētiski modificēto organismu klātbūtnes citos produktos vai citus iemeslus, kas izriet no valsts politikas.

6

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009., 16.12.2010., 21.06.2012., 25.09.2014., 18.06.2015., 08.06.2017. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)