Vairogs55. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no
regulētā tirgus
(1) Tirgus organizētājs var
apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu
instrumentus no regulētā tirgus, ja attiecīgo finanšu instrumentu
regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas
ieguldītāju intereses.
(2) Ja tirgus organizētājs
neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, lai gan
attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst
neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses, Komisijai
ir tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt
finanšu instrumentus no regulētā tirgus.
(3) Tirgus organizētāja lēmumu par
finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu
instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var pārsūdzēt Komisijā
30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.
(4) Finanšu instrumentus no
regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz iesniegumu, kas
saņemts no emitenta vai personas, kas lūdza pārvedamu vērtspapīru
iekļaušanu regulētā tirgū. Lēmumu par akciju izslēgšanu no
regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce. Sapulces
protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsojuši "par".
(5) Ja tirgus organizētājs
pieņēmis lēmumu par finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā
tirgus, jo attiecīgo finanšu instrumentu emitents nav ievērojis
likuma un tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai
padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un pieņem
lēmumu par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus un
tie akcionāri, kuri ir balsojuši "par" izņemšanu no regulētā
tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši
šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem.
(6) Ja šā panta piektajā daļā
minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem
lēmumu palikt regulētajā tirgū, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes
institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu
novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta finanšu
instrumenti tika izslēgti no regulētā tirgus.
55.1
pants. Komisijas tiesības
(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas
noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla
tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir
tiesības:
1) motivēti pieprasīt personām,
kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū,
prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs
ieguldītāju aizsardzībai;
2) motivēti pieprasīt personām,
kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un
personām, kuras kontrolē tās vai kuras tās kontrolē, sniegt
Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un
dokumentus;
3) motivēti pieprasīt to personu,
kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū,
revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas
pilnvaroti lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā
tirgū, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo
informāciju un dokumentus;
4) apturēt pārvedamu vērtspapīru
tirdzniecības uzsākšanu vai to tirdzniecību uz laiku līdz 10
darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek
pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas
prasības;
5) aizliegt vai apturēt
sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir
pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas
prasības;
6) aizliegt publisko piedāvājumu,
ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas
prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt
pārkāptas;
7) apturēt vai lūgt attiecīgos
regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētajā tirgū līdz 10
darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek
pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas
prasības;
8) aizliegt tirdzniecību
regulētajā tirgū, ja Komisija konstatē, ka tiek pārkāptas šā
likuma D sadaļas II nodaļas prasības;
9) darīt zināmu atklātībai faktu,
ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus.
(2) Pēc pārvedamu vērtspapīru
iekļaušanas regulētā tirgū Komisijai ir tiesības:
1) pieprasīt, lai emitents izziņo
visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt regulētajā tirgū
iekļauto pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, un tādējādi
nodrošināt ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus
darbību;
2) izslēgt vai lūgt attiecīgā
regulētā tirgus organizētāju izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no
regulētā tirgus, ja emitenta stāvoklis, pēc Komisijas domām, ir
tāds, ka tirdzniecība būtu neizdevīga ieguldītāju interesēm;
3) nodrošināt, ka emitenti, kuru
pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izpilda
normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, ka vienāda informācija
tiek sniegta visiem ieguldītājiem un emitents vienādi izturas
pret visiem pārvedamu vērtspapīru turētājiem, kuri ir vienādā
stāvoklī, visās dalībvalstīs, kurās izteikts publiskais
piedāvājums vai pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā
tirgū;
4) veikt pārbaudes, lai kontrolētu
atbilstību šā likuma D sadaļas II nodaļas prasībām, kā arī, ja
nepieciešams, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vērsties
attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm.
(3) Ja Komisija konstatē, ka
emitents nepilda šā likuma D sadaļas II nodaļas un
57.1panta prasības, tā dara šos faktus zināmus
izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.
(4) Ja, neraugoties uz to, ka
Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts
kompetento institūciju saskaņā ar šā panta trešās daļas prasībām,
vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents turpina
pārkāpt šā likuma D sadaļas II nodaļas un 57.1panta
prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts
kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos
pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē
par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta
prasībām.
(5) Komisijai ir tiesības publicēt
informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām
pret emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru
iekļaušanu regulētajā tirgū, par normatīvo aktu prasību
pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana
var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt
nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām."
16.Aizstāt 56.panta otrajā daļā
vārdus "Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem
starptautiskajiem grāmatvedības standartiem" ar vārdiem
"starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ieviesti
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija
regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības
standartu piemērošanu 5.pantu".
17. Izteikt 57.pantu šādā
redakcijā:
"57. pants. Starpposmu finanšu
pārskati
(1) Kapitālsabiedrība, kuras
pārvedami vērtspapīri iekļauti oficiālajā sarakstā vai citos
tirgus organizētāja regulētajos tirgos, iesniedz tirgus
organizētājam nerevidētu finanšu pārskatu par trim, sešiem un
deviņiem mēnešiem, kā arī nerevidētu gada pārskatu, kas
sagatavoti atbilstoši tās reģistrācijas valsts likumiem,
starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ieviesti saskaņā
ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulas (EK)
Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu
piemērošanu 5.pantu, un attiecīgā tirgus organizētāja
noteikumiem.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto
finanšu pārskatu kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētāja
noteiktajos termiņos, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā
pārskata perioda beigām.
(3) Triju, sešu un deviņu mēnešu
finanšu pārskati sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu
aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata
un piezīmēm vai pielikumiem. Sešu mēnešu finanšu pārskatam un
nerevidētajam gada pārskatam pievieno arī vadības ziņojumu par
kapitālsabiedrības darbību.
(4) Katram konkrētā finanšu
pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata
gada attiecīgā perioda datiem. Visi finanšu pārskatu posteņi ir
jāizsaka gan Latvijas latos, gan eirās.
(5) Vadības ziņojumā, ko pievieno
sešu mēnešu finanšu pārskatam, sniedz visu būtisko informāciju,
kas ļauj ieguldītājiem pamatoti novērtēt kapitālsabiedrības
darbības attīstības tendences un peļņu vai zaudējumus, norādot uz
īpašiem apstākļiem, kuri attiecīgajā laika posmā ietekmējuši šo
darbību un peļņu vai zaudējumus. Informāciju vadības ziņojumā
atspoguļo tā, lai nodrošinātu iespēju to salīdzināt ar
informāciju par attiecīgo laika posmu iepriekšējā pārskata gadā.
Vadības ziņojumā iekļauj arī norādes par kapitālsabiedrības
iespējamo turpmāko attīstību kārtējā pārskata gadā.
(6) Ja šā panta pirmajā daļā
minēto finanšu pārskatu ir pārbaudījis zvērināts revidents, to
iesniedz tirgus organizētājam kopā ar attiecīgo zvērināta
revidenta ziņojumu.
(7) Kapitālsabiedrība, kurai ir
pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā
daļā minētos finanšu pārskatus iesniedz tirgus organizētājam
konsolidētā veidā.
(8) Tirgus organizētājs šā panta
pirmajā un septītajā daļā minētos pārskatus nekavējoties, bet ne
vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to saņemšanas ievieto savā
mājas lapā internetā, kā arī dara šos pārskatus publiski
pieejamus jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā."
18. Papildināt likumu ar
57.1pantu šādā redakcijā:
"57.1 pants.
Informācija
(1) Emitenti, kuru pārvedami
vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā
iesniedz dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada
19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko
grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši
pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās
dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai
publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētā
informācija iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu
publikācijas.
(3) Šā panta pirmā daļa neattiecas
uz to pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla
vērtspapīru emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena
vērtspapīra nominālvērtība ir ne mazāka par 50000 eirām."
19.Papildināt 58.pantu ar ceturto
daļu šādā redakcijā:
"(4) Emitents nedrīkst sniegt
nepatiesas vai maldinošas ziņas par viņam būtiskiem
notikumiem."
20. Papildināt 66.panta pirmās
daļas 2.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:
"Akcionāri, kas akcionāru sapulcē
jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojuši
"par", pilnvaro no sava vidus pārstāvi, kurš viņu vārdā izteiks
piedāvājumu."
21. Izteikt 81.panta trešo daļu
šādā redakcijā:
"(3) Galīgo akciju atpirkšanas
piedāvājumu drīkst izteikt pēc tam, kad pieņemts lēmums par
akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulcē
jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus "par" ir
balsojuši vairāki akcionāri un viens no tiem ir šā panta pirmajā
daļā minētā persona, šī persona var apvienot galīgo akciju
atpirkšanas piedāvājumu ar obligāto akciju atpirkšanas
piedāvājumu un tiem akcionāriem, kuri balsojuši par akciju
izslēgšanu no regulētā tirgus, bet kuri neatbilst šā panta
pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, nav pienākuma izteikt
obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šādā gadījumā
piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc šā likuma
66.panta pirmās daļas 2.punktā minētā akcionāru sapulces lēmuma
pieņemšanas iesniedz Komisijai iesniegumu par galīgā akciju
atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu."
22. 83.pantā:
izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā:
"(4) Pēc tam, kad šā panta trešajā
daļā noteiktā naudas summa pilnā apmērā ieskaitīta Latvijas
Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā, Latvijas
Centrālais depozitārijs pārskaita visas sākotnējā reģistrā un
kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību Latvijas
Centrālajā depozitārijā atvērtajos korespondējošajos kontos
iegrāmatotās attiecīgās akciju sabiedrības akcijas uz piedāvātāja
kontu, vienlaikus veicot naudas pārvedumus uz attiecīgo kontu
turētāju naudas kontiem un nosūtot pieprasījumu kredītiestādēm un
ieguldījumu brokeru sabiedrībām dzēst attiecīgās akciju
sabiedrības akcijas šā panta pirmajā daļā minēto akcionāru
finanšu instrumentu kontos.";
aizstāt piektajā daļā vārdus
"akcionāra vai tās personas naudas kontā, kuras turējumā atrodas
akcijas, atbilstoši tam akciju daudzumam, kurš galīgā akciju
atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija šīs personas
finanšu instrumentu kontā" ar vārdiem "to personu naudas kontos
atbilstoši iegrāmatoto akciju daudzumam, kuru finanšu instrumentu
kontos galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā
bija iegrāmatotas attiecīgās akciju sabiedrības akcijas";
aizstāt sestajā daļā vārdus
"speciāli šim mērķim atvērtā kontā Latvijas Centrālajā
depozitārijā" ar vārdiem "Latvijas Centrālā depozitārija naudas
kontā Latvijas Bankā".
23. Papildināt 84.pantu ar sesto
daļu šādā redakcijā:
"(6) Šīs nodaļas noteikumi
neattiecas uz darījumiem ar pašu akcijām atpirkšanas programmās
vai uz pasākumiem, kas vērsti uz finanšu instrumenta
stabilizāciju un veikti atbilstoši Komisijas 2003.gada
22.decembra regulai (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta
un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem
saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu
stabilizāciju."
24. 85.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā
redakcijā:
"(1) Iekšējā informācija ir tāda
ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta
precīza informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras
atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu
instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu. Par
precīzu uzskatāma tāda informācija, kas norāda uz pastāvošu vai
nākotnē iespējamu apstākļu kopumu vai bijušu vai varbūtēju
notikumu un ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt
secinājumus par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi
uz finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu
cenām. Par informāciju, kuras atklāšana būtiski ietekmētu
emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu
finanšu instrumentu cenu, uzskatāma informācija, ko vidusmēra
ieguldītājs visdrīzāk izmantotu, pieņemot lēmumu pirkt vai pārdot
finanšu instrumentus.";
aizstāt trešajā daļā vārdus "un
kuras atklāšanu sagaida attiecīgo atvasināto preču instrumentu
tirgus dalībnieki saskaņā ar šā tirgus paražām un
vispārpieņemtajiem darbības noteikumiem" ar vārdiem "bet kura
parasti ir pieejama attiecīgā atvasinātu preču instrumentu tirgus
dalībniekiem vai kuru atklāj saskaņā ar normatīvo aktu vai
noslēgto līgumu prasībām, tirgus praksi vai tirgus darbības
noteikumiem".
25. 86.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā
redakcijā:
"(1) Emitents, kura finanšu
instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, izstrādā iekšējos
noteikumus par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju
sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta
finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem.
Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents iekļauj
informāciju par:
1) emitenta valdes un padomes
locekļiem, iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri) ;
2) citām personām (emitenta
darbiniekiem) , kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem nonāk
iekšējā informācija;
3) citiem vadošiem darbiniekiem,
kuri nav šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto institūciju
locekļi, bet kuru rīcībā pastāvīgi atrodas ar emitentu tieši vai
netieši saistīta iekšējā informācija un kuru lēmumi var ietekmēt
emitenta darbību un attīstību;
4) personām, kas cieši saistītas
ar šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām. Par
cieši saistītām personām uzskatāmi: laulātais, aizgādībā esoši
bērni, citi radinieki, kuriem ar minēto personu ir bijusi kopīga
saimniecība vismaz gadu pirms šā likuma 86.1panta
pirmajā daļā minēto darījumu veikšanas, jebkura juridiskā
persona, ja tajā pārvaldes pienākumus pilda vai tieši vai netieši
šo juridisko personu kontrolē šā panta pirmās daļas 1. un
3.punktā minētās personas vai šo personu laulātais, aizgādībā
esoši bērni vai šajā punktā minētie radinieki.";
izteikt trešo, ceturto un piekto
daļu šādā redakcijā:
"(3) Iekšējās informācijas
turētāju sarakstā emitents norāda šādu informāciju:
1) iekšējās informācijas turētāju
identificējošus datus (fiziskajām personām - rezidentiem - vārds,
uzvārds, personas kods; fiziskajām personām - nerezidentiem -
vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta
numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi;
juridiskajām personām - firma, juridiskā adrese, reģistrācijas
numurs un vieta) ;
2) pamatojumu personas iekļaušanai
iekšējās informācijas turētāju sarakstā;
3) gadu un datumu, kurā saraksts
ir sastādīts vai tajā ir izdarīti grozījumi.
(4) Iekšējās informācijas turētāju
sarakstu, kā arī jebkādus grozījumus tajā ietvertajā informācijā
emitents iesniedz tirgus organizētājam. Grozījumus sarakstā
izdara nekavējoties, ja saraksts papildināms ar informāciju par
jaunu iekšējās informācijas turētāju, ja mainās pamatojums
iekšējās informācijas turētāja iekļaušanai sarakstā vai ja
iekšējā informācija personai vairs nav pieejama, norādot gadu un
datumu, sākot ar kuru attiecīgā informācija personai ir vai vairs
nav pieejama. Tirgus organizētājs saņemto iekšējās informācijas
sarakstu un to grozījumu kopijas iesniedz Komisijai.
(5) Tirgus organizētājs tā
noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina biedriem pieeju tā rīcībā
esošajiem aktuālajiem iekšējās informācijas turētāju
sarakstiem.";
papildināt pantu ar sesto daļu
šādā redakcijā:
"(6) Emitents uzglabā iekšējās
informācijas turētāju sarakstu un tajā izdarītos grozījumus 10
gadus no tā sastādīšanas dienas, nodrošinot, ka grozījumu
izdarīšanai ir iespējams izsekot."
26. Papildināt likumu ar
86.1pantu šādā redakcijā:
"86.1 pants.
Paziņojums par darījumu ar finanšu instrumentiem
(1) Paziņojumu par darījumiem ar
emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai
atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā
vārdā, attiecīgajam tirgus organizētājam šā panta otrajā daļā
noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.,
3. un 4.punktā minētās personas.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto
paziņojumu sniedz piecu darba dienu laikā pēc darījuma veikšanas,
ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiru ekvivalentu latos,
vai piecu darba dienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas,
ar kuru kalendārā gada laikā personas veikto darījumu kopējais
apjoms pārsniedz 5000 eiru ekvivalentu latos. Darījumu kopējo
apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas
1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās
daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu.
Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārā gada
laikā nepārsniedz 5000 eiru ekvivalentu latos.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā
paziņojumā sniedz šādu informāciju:
1) paziņojumu sniedzošo personu
identificējošus datus (fiziskajām personām - rezidentiem - vārds,
uzvārds, personas kods; fiziskajām personām - nerezidentiem -
vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta
numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi;
juridiskajām personām - firma, juridiskā adrese, reģistrācijas
numurs un vieta) ;
2) paziņojuma sniegšanas pienākuma
pamatojumu;
3) emitenta firmu, juridisko
adresi, reģistrācijas numuru, vietu un iestādi;
4) finanšu instrumentu
raksturojošu informāciju, kura nepārprotami ļauj identificēt
finanšu instrumentu (finanšu instrumenta veids, ISIN kods u.tml.)
;
5) darījuma veidu (pirkšana,
pārdošana) ;
6) darījuma datumu un vietu;
7) darījuma apjomu un cenu.
(4) Tirgus organizētājs ne vēlāk
kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto savā
mājas lapā internetā informāciju par paziņojumiem, kas saskaņā ar
šo pantu sniegti par iekšējās informācijas turētāju sarakstā
iekļauto personu darījumiem."
27. 87.pantā:
papildināt pirmo daļu ar otro
teikumu šādā redakcijā:
"Emitents nodrošina vienlaicīgu
iekšējās informācijas publisku atklāšanu dalībvalstīs, kurās tas
ir iesniedzis iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu
regulētajā tirgū vai saņēmis apstiprinājumu finanšu instrumentu
iekļaušanai regulētajā tirgū.";
papildināt otro daļu ar trešo
teikumu šādā redakcijā:
"Ja iekšējā informācijā, kas ir
publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo
izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas
atklāšanas kanālus.";
papildināt pantu ar 4.1
daļu šādā redakcijā:
"(41) Likumīgās
intereses var attiekties uz:
1) sarunām, kuras notiek, vai ar
tām saistītām norisēm, ja publiska izziņošana varētu ietekmēt šo
sarunu iznākumu vai normālu gaitu, īpaši apstākļos, kad ir
apdraudēta emitenta finansiālā stabilitāte un informācijas
publiskošana nopietni apdraudētu esošo un iespējamo akcionāru
intereses, kaitējot uz emitenta finansiālās stabilitātes
atjaunošanu virzītu sarunu pabeigšanai;
2) emitenta pārvaldes institūcijas
pieņemtajiem lēmumiem vai noslēgtajiem līgumiem, kam nepieciešams
citas emitenta institūcijas apstiprinājums, lai tie stātos spēkā,
ja emitenta organizatoriskā struktūra paredz pārvaldes
institūciju nodalīšanu, gadījumā, kad iekšējās informācijas
publiska izziņošana pirms šādas apstiprināšanas, vienlaikus
paziņojot, ka joprojām tiek gaidīts attiecīgais apstiprinājums,
varētu ietekmēt sabiedrības vērtējumu par emitentu.";
papildināt devīto daļu ar otro
teikumu šādā redakcijā:
"Ieguldījumu brokeru sabiedrība un
kredītiestāde veic nepieciešamos organizatoriskos un
administratīvos pasākumus, lai novērstu minēto interešu konfliktu
rašanos.";
izslēgt desmitajā daļā vārdus "vai
atvasinātiem preču instrumentiem";
papildināt pantu ar divpadsmito
daļu šādā redakcijā:
"(12) Lai nodrošinātu, ka tiek
ievēroti šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi par iekšējās
informācijas konfidencialitāti, emitents:
1) izveido efektīvu sistēmu nolūkā
ierobežot tādu personu piekļuvi iekšējai informācijai, kurām tā
nav nepieciešama, pildot darba pienākumus emitentā;
2) informē personas, kurām ir
pieejama emitenta iekšējā informācija, par normatīvo aktu
prasībām un sankcijām, kuras var piemērot par šādas informācijas
ļaunprātīgu vai nepienācīgu izmantošanu."
28.Papildināt 88.pantu ar sesto un
septīto daļu šādā redakcijā:
"(6) Par manipulācijām neuzskata
darbības, kas atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā
regulētajā tirgū, kuru izvērtējusi un apstiprinājusi Komisija šā
likuma 88.1pantā noteiktajā kārtībā.
(7) Izvērtējot tirgus
manipulācijas, ņem vērā šādus apstākļus:
1) vai iesniegto rīkojumu par
finanšu instrumentu tirdzniecību vai veikto darījumu apjoms ir
būtisks salīdzinājumā ar attiecīgā finanšu instrumenta dienas
apgrozījumu attiecīgajā regulētajā tirgū, īpaši gadījumā, kad
rīkojumi vai darījumi būtiski ietekmē attiecīgā finanšu
instrumenta cenu;
2) vai tirdzniecības rīkojumi, ko
iesniegusi persona, kura pērk vai pārdod būtisku finanšu
instrumentu apjomu, vai šādas personas veiktie darījumi izraisa
ievērojamas regulētajā tirgū iekļauta finanšu instrumenta vai
saistīta atvasināta instrumenta, vai finanšu instrumenta pamatā
esoša primārā aktīva cenas izmaiņas;
3) vai veikto darījumu rezultātā
regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta patiesais labuma
guvējs paliek nemainīgs;
4) vai īsā laika posmā tiek
iesniegti pretēji rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību,
vispirms iesniedzot pirkšanas rīkojumu un pēc tam pārdošanas
rīkojumu, vai otrādi, un vai šie rīkojumi veido nozīmīgu
attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījuma daļu attiecīgajā
regulētajā tirgū, un kādā apmērā iesniegtie rīkojumi var izraisīt
regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta cenas izmaiņas;
5) vai iesniegtie rīkojumi par
finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktie darījumi ar finanšu
instrumentiem koncentrējas īsā laika posmā tirdzniecības sesijā
un vai šie rīkojumi izraisa finanšu instrumenta cenas izmaiņas,
kuras pēc tam mainās pretējā virzienā;
6) vai iesniegtie rīkojumi par
finanšu instrumentu tirdzniecību, kurus atsauc pirms to izpildes,
ietekmē sniedzamo informāciju par regulētajā tirgū iekļautā
finanšu instrumenta labāko piedāvājuma vai pieprasījuma cenu vai
tirgus dalībniekiem pieejamo informāciju par iesniegtajiem
rīkojumiem;
7) vai rīkojumus par finanšu
instrumentu tirdzniecību iesniedz un vai darījumus veic laikā,
kad tiek aprēķinātas atsauces cenas, norēķinu cenas un
novērtējumi, un kādā mērā rīkojumi vai darījumi ietekmē šīs cenas
un novērtējumus;
8) vai pirms vai pēc iesniegtajiem
rīkojumiem par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktajiem
darījumiem iesniedzējs vai ar to saistītas personas neizplata
nepatiesu vai maldinošu informāciju;
9) vai rīkojumus par finanšu
instrumentu tirdzniecību neiesniedz vai darījumus neveic pirms
vai pēc tam, kad rīkojuma iesniedzējs vai ar to saistītas
personas izstrādā vai izplata pētījumus vai ieguldījumu
rekomendācijas, kuras ir kļūdainas vai neobjektīvas vai par kurām
ir pierādāms, ka tās ir būtisku interešu ietekmētas."
29. Papildināt likumu ar
88.1pantu šādā redakcijā:
"88.1 pants.
Pieņemtā tirgus prakse
(1) Pieņemtā tirgus prakse ir
vienā vai vairākos finanšu instrumentu tirgos iespējama prakse,
kuru Komisija apstiprinājusi šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai
noteiktu, vai attiecīgā tirgus prakse ir pieļaujama attiecīgajā
tirgū, Komisija izvērtē šādus apstākļus:
1) attiecīgās tirgus prakses
caurskatāmības pakāpi tirgum kopumā;
2) nepieciešamību aizsargāt tirgus
darbību, piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību, izvērtējot
attiecīgās tirgus prakses ietekmi uz galvenajiem tirgus
parametriem, tajā skaitā vidējo svērto cenu tirdzniecības sesijā
vai dienas slēgšanas cenu;
3) pakāpi, kādā attiecīgā tirgus
prakse ietekmē tirgus likviditāti un efektivitāti;
4) pakāpi, kādā attiecīgajā tirgus
praksē tiek ievērots attiecīgā tirgus tirdzniecības mehānisms un
dota iespēja tirgus dalībniekiem pienācīgi un savlaicīgi reaģēt
uz prakses radīto jauno situāciju tirgū;
5) risku, ko attiecīgā tirgus
prakse var radīt to tieši vai netieši saistīto, regulēto vai
neregulēto tirgu integritātei Eiropas Ekonomikas zonas
teritorijā, kuros tirdzniecībā atrodas attiecīgais finanšu
instruments;
6) rezultātus, ko uzraudzības vai
cita institūcija, ar kuru Komisija sadarbojas, ieguvusi, veicot
izpēti, kuras ietvaros izvērtēts, vai attiecīgā tirgus prakse
pārkāpj attiecīgajā tirgū vai tieši vai netieši saistītajos
tirgos Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā pastāvošās normatīvo
aktu prasības tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai;
7) attiecīgā tirgus strukturālo
raksturojumu (regulētā vai neregulētā tirgus veids, apgrozībā
esošo finanšu instrumentu un tirgus dalībnieku kategorijas) .
(2) Komisija, izvērtējot attiecīgo
tirgus praksi, konsultējas ar emitentu, ieguldījumu pakalpojumu
sniedzēju, tirgus organizētāja un patērētāju pārstāvjiem, kā arī
struktūras, apgrozījuma un darījumu veidu ziņā līdzvērtīgu
finanšu instrumentu tirgu uzraudzības institūcijām.
(3) Komisija, publicējot lēmumu
par pieņemto tirgus praksi savā mājas lapā internetā, sniedz
attiecīgās tirgus prakses aprakstu un norāda apstākļus, kurus tā
ņēmusi vērā, atzīstot tirgus praksi par pieļaujamu, īpaši ja citu
dalībvalstu uzraudzības iestāžu lēmums, izvērtējot attiecīgo
tirgus praksi, atšķiras. Ņemot vērā attiecīgā tirgus vides
būtiskas izmaiņas, Komisija saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā
daļā noteikto procedūru atjauno informāciju par pieņemtajām
tirgus praksēm.
(4) Informāciju par šā panta
kārtībā apstiprinātu tirgus praksi Komisija nekavējoties nosūta
Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai."
30. 89.pantā:
papildināt otro daļu pēc vārda
"kredītiestāde" ar vārdiem "saskaņā ar tās iekšējā procedūrā
noteikto kārtību";
papildināt pantu ar ceturto,
piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja ieguldījumu brokeru
sabiedrība vai kredītiestāde ir atturējusies no darījuma izpildes
atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām, šīs atturēšanās vai
darījuma aizkavēšanas dēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai
kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas
juridiska atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās
informācijas izmantošanas rezultāti.
(5) Šā panta otrajā un trešajā
daļā minēto paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai
kredītiestāde sniedz rakstveidā (pa pastu, faksu vai e-pastu) vai
mutvārdos. Ja paziņojums ir sniegts mutvārdos, Komisija var
pieprasīt šāda paziņojuma rakstveida apstiprinājumu. Paziņojumā
iekļauj šādu informāciju:
1) darījuma aprakstu, tajā skaitā
rīkojuma veidu, tirdzniecības veidu;
2) ziņas par apstākļiem, kas ir
pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo
informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;
3) patieso labuma guvēju un
darījumā iesaistītās personas identificējošus datus;
4) paziņojuma sniedzēja statusu
(brokeris, aģents, finanšu instrumenta sākotnējais izvietotājs)
;
5) citu informāciju, kas var būt
nozīmīga, izvērtējot iespējamo tirgus manipulāciju vai iekšējās
informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
(6) Ja brīdī, kad ieguldījumu
brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz paziņojumu Komisijai,
šā panta piektajā daļā norādītā informācija nav pieejama
pilnībā, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz
vismaz informāciju par apstākļiem, kuri ir pamatā aizdomām, ka
darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā
veikt tirgus manipulāciju. Pārējo informāciju ieguldījumu brokeru
sabiedrība vai kredītiestāde iesniedz Komisijai, tiklīdz šī
informācija ir pieejama.
(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība
vai kredītiestāde nedrīkst informēt personu, kas devusi rīkojumu
par darījuma izpildi, vai trešās personas par šā panta kārtībā
Komisijai iesniegto paziņojumu.
(8) Ja ieguldījumu brokeru
sabiedrība vai kredītiestāde šā panta kārtībā ziņojusi par
darījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie veikti, izmantojot
iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas,
ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, tās
amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība par
finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma
neievērošanu.
(9) Komisija nedrīkst izpaust
ziņas par personām, kas tai sniegušas šajā pantā minēto
paziņojumu, ja ziņu izpaušana var radīt kaitējumu šīm
personām."
31. 92.pantā:
papildināt otro daļu ar 10.punktu
šādā redakcijā:
"10) kārtot sākotnējo
reģistru.";
papildināt trešo daļu pēc vārda
"daļā" ar vārdiem un skaitli "izņemot 3.punktu".
32. 93.pantā:
izteikt otro daļu šādā
redakcijā:
"(2) Centrālais depozitārijs
iegrāmato finanšu instrumentus pēc līguma noslēgšanas ar emitentu
un pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtībā emitents ir tiesīgs
izteikt finanšu instrumentu publisko piedāvājumu vai laist
finanšu instrumentus publiskajā apgrozībā, kā arī ir iesniedzis
Centrālajam depozitārijam citus Centrālā depozitārija noteikumos
minētos dokumentus.";
papildināt trešo daļu pēc vārdiem
"kontus Centrālajā depozitārijā" ar vārdiem "vai citā ieguldījumu
brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, kura reģistrēta Latvijas
Republikā un kura nodrošina ieguldījumu brokeru sabiedrības vai
kredītiestādes klientiem vai pašai ieguldījumu brokeru
sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu
turēšanu Centrālajā depozitārijā";
papildināt pantu ar septīto,
astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:
"(7) Kārtību, kādā šā panta
trešajā daļā minētie otrā līmeņa finanšu instrumentu kontu
turētāji veic finanšu instrumentu uzskaiti, nosaka Komisija.
(8) Naudas līdzekļus, kas pieder
finanšu instrumentu īpašniekiem, kuri ir reģistrēti sākotnējā
reģistrā vai bija reģistrēti sākotnējā reģistrā un galīgā akciju
atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā nebija pieņēmuši
galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, Centrālais depozitārijs
tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem.
(9) Šā panta astotajā daļā minētos
naudas līdzekļus tur Centrālā depozitārija kontā Latvijas Bankā,
informējot Latvijas Banku, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir
sākotnējā reģistrā reģistrēto akcionāru vai galīgo akciju
atpirkšanas piedāvājumu nepieņēmušo attiecīgās akciju sabiedrības
bijušo akcionāru naudas līdzekļi.
(10) Šā panta astotajā daļā
minētos līdzekļus nedrīkst izmantot Centrālā depozitārija
kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz
gadījumiem, kad Centrālais depozitārijs likumā noteiktajā kārtībā
atzīts par maksātnespējīgu."
33. 94.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārda
"depozitārijā" ar vārdiem un skaitļiem "un šā likuma 94.panta
otrās daļas 1., 5. un 6.punktā minētajos jautājumos arī tām
ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras nav
Centrālā depozitārija dalībnieki, bet veic Centrālajā
depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu turēšanu";
aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu
"biedri" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "dalībnieki" (attiecīgā
locījumā) ;
papildināt otro daļu ar
7.1punktu šādā redakcijā:
"71) sākotnējā reģistra
izveidošanas un kārtošanas kārtību;";
izteikt trešo un ceturto daļu šādā
redakcijā:
"(3) Centrālais depozitārijs
izstrādā šā panta otrajā daļā paredzēto noteikumu projektu un
iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu
grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu,
citu normatīvo aktu prasībām un Centrālā depozitārija funkciju
sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas
dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti
iebildumi, Centrālais depozitārijs ir tiesīgs lemt par noteikumu
apstiprināšanu.
(4) Centrālais depozitārijs
noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā
internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas Centrālā
depozitārija padomē. Centrālā depozitārija noteikumi un šo
noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to
ievietošanas Centrālā depozitārija mājas lapā internetā, ja
noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par
noteikumu apstiprināšanu Centrālais depozitārijs nekavējoties
informē Komisiju.";
izslēgt piekto, sesto un septīto
daļu.
34. Papildināt 99.pantu ar sesto,
septīto un astoto daļu šādā redakcijā:
"(6) Centrālajam depozitārijam,
ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir
tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu
veikšanu:
1) grāmatvedības kārtošanu;
2) informācijas tehnoloģiju vai
sistēmu pārvaldību vai attīstību;
3) iekšējās kontroles
organizēšanu;
4) citas darbības (ārpakalpojumus)
, kuras nepieciešamas Centrālā depozitārija darbības
nodrošināšanai un šā likuma 92.pantā minēto funkciju
veikšanai.
(7) Centrālais depozitārijs
iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var
deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu
komercsabiedrībai.
(8) Centrālais depozitārijs
nedrīkst deleģēt:
1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem
vai depozitārija statūtiem noteiktos tā pārvaldes institūciju
pienākumus;
2) funkcijas, kuras saskaņā ar šā
likuma 92.panta trešo daļu ir tiesīgs veikt tikai Centrālais
depozitārijs."
35. Aizstāt 100.panta piektajā
daļā vārdu "trešajā" ar vārdu "sestajā".
36. Izteikt 101.panta trešo un
ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Par ieguldījumu brokeru
sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas
Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu
ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī dalībvalstīs
reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.
(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem
un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas
Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu
blakuspakalpojumi, ja tos:
1) sniedz Latvijas Republikā
reģistrēta komercsabiedrība;
2) sniedz ārpus Latvijas
Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras
dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu
un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas
valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais
pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā;
3) piedāvā virtuāli no Latvijas
Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī
kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem
kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir
Latvijas Republikā."
37. Papildināt 102.pantu ar
septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Ieguldījumu brokeru
sabiedrībai, ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto
kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu
ārpakalpojumu veikšanu:
1) grāmatvedības kārtošanu;
2) informācijas tehnoloģiju vai
sistēmu pārvaldību vai attīstību;
3) iekšējās kontroles
organizēšanu;
4) ieguldījumu pakalpojuma un
ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa
sniegšanu.
(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība
iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var
deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu
komercsabiedrībai.
(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība
nedrīkst:
1) deleģēt saskaņā ar
normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos
ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju
pienākumus;
2) licencē atļauto ieguldījumu
pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā
nodot ārpakalpojumu sniedzējiem."
38. 103.pantā:
izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā
redakcijā:
"1) ieguldījumu pakalpojumu un
ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras
aprakstu;";
papildināt pirmo daļu ar
2.1punktu šādā redakcijā:
"21) to darījumu
identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot
iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas finanšu
instrumentu tirgū;";
izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā
redakcijā:
"3) tās struktūrvienības nolikumu,
kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu
blakuspakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu un
ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs
vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde
nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu
sniegšanu šajās struktūrvienībās."
39.Izteikt 104.panta pirmās daļas
4.punktu šādā redakcijā:
"4) ir uzsākts ieguldījumu brokeru
sabiedrības likvidācijas process;".
40. 106.pantā:
izteikt piektās daļas 3.punktu
šādā redakcijā:
"3) kuras iespējams
identificēt.";
papildināt pantu ar sesto daļu
šādā redakcijā:
"(6) Ieguldījumu brokeru
sabiedrības pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc
Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai
padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām."
41. 107.pantā:
izteikt otrās daļas 2.punktu šādā
redakcijā:
"2) bilanci un kapitāla
pietiekamības aprēķinu par stāvokli iepriekšējā mēneša pēdējā
dienā, kas sagatavoti saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību
pārskatu un kapitāla pietiekamības aprēķina sagatavošanu
regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī sākotnējā kapitāla
prasību izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, zvērināta
revidenta revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes,
dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā) ;";
izteikt otrās daļas 3.punkta
ievaddaļu šādā redakcijā:
"3) ieguldījumu brokeru
sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un
ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās
ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas
politikas un procedūras aprakstus:";
izteikt otrās daļas 3.punkta "a"
apakšpunktu šādā redakcijā:
"a) ieguldījumu brokeru
sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri
norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļu
pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem
struktūrvienību uzdevumiem un ieguldījumu pakalpojumus vai
ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo struktūrvienību vadītāju
un darbinieku pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide,
ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu
organizatoriskās struktūras un ieguldījumu pakalpojumus vai
ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo filiāļu vadītāju un
darbinieku pienākumu aprakstu,";
izteikt otrās daļas 3.punkta "f"
apakšpunktu šādā redakcijā:
"f) noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās
kontroles procedūru aprakstu, kas ietver arī klientu
identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtības
aprakstu,";
izteikt otrās daļas 5.punktu šādā
redakcijā:
"5) to ieguldījumu pakalpojumu un
ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras
aprakstu, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas
saņemt licenci;";
papildināt otro daļu ar
5.1punktu šādā redakcijā:
"51) to darījumu
identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot
iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;";
izslēgt septīto daļu.
42. 108.pantā:
izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā:
"(4) Komisija konsultējas ar
attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences
izsniegšanas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai:
1) kura ir dalībvalstī licencētas
ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai
apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;
2) kura ir meitas sabiedrība tādai
mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī
licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai
apdrošināšanas sabiedrība;
3) kuru kontrolē persona, kas
kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru
sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.";
papildināt pantu ar piekto daļu
šādā redakcijā:
"(5) Komisija pirms licences
izsniegšanas, kā arī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības
uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības
institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par ieguldījumu
brokeru sabiedrības akcionāru piemērotību un valdes locekļu
reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās
grupas komercsabiedrību vadībā, kurā tiks iekļauta attiecīgā
ieguldījumu brokeru sabiedrība."
43. Papildināt likumu ar
108.1pantu šādā redakcijā:
"108.1 pants.
Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas
Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām
ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda
izveidota) sastāvā ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijai
iesniedz paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar
paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz jaunieceltā
valdes vai padomes locekļa dokumentus, kas minēti šā likuma
107.panta otrās daļas 1.punktā."
44. 109.panta otrajā daļā:
izteikt 2. un 3.punktu šādā
redakcijā:
"2) to ieguldījumu pakalpojumu vai
ieguldījumu blakuspakalpojumu procedūras aprakstu, kuru sniegšanu
ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt;
3) grozījumus esošajos ieguldījumu
brokeru sabiedrības politiku un procedūru aprakstos, ja šādi
grozījumi izdarāmi sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu un
ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu;";
izslēgt 4.punktu;
papildināt 5.punktu pēc vārda
"aprēķinu" ar vārdiem "ja sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu
vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu
ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir lielāka sākotnējā kapitāla
prasība".
45. 111.panta pirmajā daļā:
aizstāt 3.punktā vārdus
"ieguldījumu pakalpojumus" ar vārdiem "tās licencē norādītos
ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus";
aizstāt 4.punktā vārdu "regulāri"
ar vārdiem "atkārtoti vai ilgstoši".
46. Aizstāt 115.panta otrās daļas
pirmajā teikumā vārdus "kuriem jāatbilst" ar vārdu "un".
47. Izteikt 122.panta pirmo daļu
šādā redakcijā:
"(1) Ieguldījumu brokeru
sabiedrības pašu kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla
kopsumma, no kuras atskaita pašu kapitāla samazinājumu, ko
veido:
1) ieguldījumi to kredītiestāžu,
ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā,
subordinētajā kapitālā un - saskaņā ar Komisijas noteikumiem -
citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai
ir būtiska līdzdalība;
2) ieguldījumu kopsummas daļa, kas
pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmā
un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to kredītiestāžu, ieguldījumu
brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā,
subordinētajā kapitālā un- saskaņā ar Komisijas noteikumiem -
citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai
nav būtiskas līdzdalības;
3) ieguldījumi tādu apdrošināšanas
sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas
pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā, kurās ieguldījumu brokeru
sabiedrībai tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no
pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;
4) ieguldījumi apdrošināšanas
sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas
pārvaldītājsabiedrību subordinētajā kapitālā un-saskaņā ar
Komisijas noteikumiem - citos finanšu instrumentos."
48. 128.pantā:
papildināt otro daļu pēc vārda
"sniegšanu" ar vārdiem "un ieguldījumu blakuspakalpojumu
sniegšanu";
aizstāt septītajā daļā vārdus
"rīkojumu par uzdevuma izpildes laiku vai cenu" ar vārdiem
"norādījumiem par uzdevuma izpildi".
49. 130.pantā:
izteikt piekto daļu šādā
redakcijā:
"(5) Identificējot personu, kura
vēlas atvērt finanšu instrumentu kontu, ieguldījumu brokeru
sabiedrība vai kredītiestāde pieprasa no attiecīgās personas
informāciju par to, vai šī persona nav iekļauta šā likuma
86.pantā minētajā iekšējās informācijas turētāju sarakstā. Ja
persona tiek iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā pēc
tam, kad tai ticis atvērts finanšu instrumentu konts ieguldījumu
brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, šīs personas pienākums ir
par to paziņot attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai
kredītiestādei.";
izslēgt sesto daļu.
50. Izteikt 133.panta pirmo un
otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Ieguldījumu brokeru
sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatus par klientu
finanšu instrumentu turējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrības
finanšu stāvokli, pašu kapitāla attiecību pret riska svērto
aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamības
aprēķinu) , lielajiem riska darījumiem un darījumiem ar personām,
kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, un citus
pārskatus tās noteiktajā kārtībā un termiņos.
(2) Kredītiestāde sagatavo un
iesniedz Komisijai atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavotu
pārskatu par klienta finanšu instrumentu turējumu."
51. Izslēgt 134.panta otro
daļu.
52. Aizstāt 135.panta otrajā daļā
vārdu "tirgus" ar vārdu "komisiju".
53. 139.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārda
"Komisijai" ar vārdiem "un tās pilnvarotajām personām";
izslēgt otro daļu;
aizstāt sestajā daļā vārdus
"pārbaudes atzinums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ziņojums
par veikto pārbaudi"(attiecīgā locījumā) .
54. 142.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā
redakcijā:
"(1) Ieguldījumu brokeru
sabiedrība, kura ir citu ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu
finanšu iestāžu vai kredītiestāžu mātes sabiedrība vai kurai
citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs vai
kredītiestādēs ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver
20 vai vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju
(daļu) skaita, šā likuma 121.panta pirmajā daļā un trešās daļas
1. un 2.punktā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību
regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru
sabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem.";
aizstāt otrajā daļā skaitli un
vārdu "121.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "121.panta pirmajā daļā
un trešās daļas 1. un 2.punktā" un izslēgt otro teikumu;
izteikt trešo daļu šādā
redakcijā:
"(3) Šā panta pirmajā un otrajā
daļā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo
prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas kārtību uz
konsolidēto finanšu pārskatu pamata un citas ieguldījumu brokeru
sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas
kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo
sabiedrību kopumu nosaka Komisija.";
izteikt ceturtās daļas otro
teikumu šādā redakcijā:
"Ieguldījumu brokeru sabiedrība
pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par sabiedrībām,
kuru finanšu pārskati saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir iekļauti
ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu
pārvaldītājsabiedrības konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir
atbrīvoti no konsolidācijas. Komisijai ir tiesības veikt iekšējās
pārbaudes sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti vai
atbrīvoti no konsolidācijas, lai novērtētu sniegtās informācijas
patiesumu.";
izteikt septīto, astoto un devīto
daļu šādā redakcijā:
"(7) To ieguldījumu brokeru
sabiedrību, citu finanšu iestāžu un kredītiestāžu finanšu
pārskati, kuras ir meitas sabiedrības, tiek konsolidēti pēc
pilnas konsolidācijas metodes.
(8) Konsolidāciju pēc
proporcionālās metodes veic attiecībā uz tām kapitāla daļām
ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs un
kredītiestādēs, kuras pārvalda tāda sabiedrība, kas iekļauta
konsolidācijas grupā kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām,
kuras netiek iekļautas konsolidācijas grupā, ja šo sabiedrību
saistības ir atkarīgas tikai no tām piederošās kapitāla
daļas.
(9) Ja konsolidācijas grupas
līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē
vai kredītiestādē, kas nav konsolidācijas grupas meitas
sabiedrība, tieši vai netieši aptver 20 un vairāk procentus no
pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šo
līdzdalību konsolidētajos finanšu pārskatos uzrāda, piemērojot
pašu kapitāla metodi.";
aizstāt desmitajā daļā vārdus
"ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citu finanšu iestāžu" ar
vārdu "sabiedrību";
izteikt vienpadsmito daļu šādā
redakcijā:
"(11) Komisija ir tiesīga atbrīvot
ieguldījumu brokeru sabiedrību no uzraudzības, pamatojoties uz
konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja ieguldījumu brokeru
sabiedrības mātes sabiedrība ir banka vai ieguldījumu brokeru
sabiedrība, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir
iekļauta komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās
dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu
pārskatu pamata.";
papildināt pantu ar
11.1, 11.2, 11.3 un
11.4daļu šādā redakcijā:
"(111) Komisija ir
tiesīga atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras mātes
sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, no uzraudzības,
pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja kādas
dalībvalsts uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijas
Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo
sabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts
uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu
pamata.
(112) Komisija ir
tiesīga piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta
vienpadsmitās un 11.1 daļas noteikumus pēc tam, kad ar
attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgta
savstarpēja vienošanās, kurā ir paredzētas sadarbības un
informācijas apmaiņas procedūras. Komisija informē Eiropas
Komisiju par šāda rakstura vienošanās esamību un saturu.
(113) Komisija ir
tiesīga pieprasīt no dalībvalsts uzraudzības institūcijas
informāciju par šajā valstī reģistrētu ieguldījumu brokeru
sabiedrību vai banku, finanšu iestādi vai finanšu
pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas
ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja šīs valsts
uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijas Republikā
reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo
sabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs valsts uzraudzības
institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.
(114) Komisija pēc
dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz
informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru
sabiedrību, banku, finanšu iestādi vai finanšu
pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas
ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja Komisija nav
iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto ieguldījumu brokeru
sabiedrību tādu sabiedrību kopumā, kura uzraudzību Komisija veic
uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.";
izteikt trīspadsmito daļu šādā
redakcijā:
"(13) Lai pārbaudītu tādas
informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto
finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par dalībvalstī
reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu
finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu
pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru
sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga
nosūtīt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu
veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā.";
papildināt pantu ar piecpadsmito,
sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito, deviņpadsmito,
divdesmito un divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:
"(15) Ieguldījumu brokeru
sabiedrībai vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot
līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas sabiedrības pamatkapitālā,
kuras rezultātā sabiedrība saskaņā ar šā likuma prasībām vai
Komisijas noteikumiem kļūst pakļauta konsolidētajai uzraudzībai,
jāpārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saskaņā
ar šā likuma prasībām jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati,
ir spējīga saņemt šā likuma prasību izpildei nepieciešamo
informāciju.
(16) Ja dalībvalstī reģistrēta
finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru
sabiedrības mātes sabiedrība, nesniedz ieguldījumu brokeru
sabiedrībai šā panta otrajā daļā noteikto prasību izpildei
nepieciešamo informāciju, Komisijai ir tiesības aizliegt finanšu
pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības ieguldījumu
brokeru sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrība vai sabiedrība, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrībai
tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no
pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.
(17) Sabiedrībām, kuru finanšu
pārskati ir iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai saskaņā
ar Komisijas noteikumiem atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir
tiesības sniegt informāciju, kura saskaņā ar Komisijas
normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Komisijas un
dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos
nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības
veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai sabiedrībai, kura ir Latvijas
Republikā reģistrētas sabiedrības mātes sabiedrība vai kurai
tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no
pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.
(18) Jauktai
pārvaldītājsabiedrībai un tās dalībvalstīs reģistrētajām meitas
sabiedrībām ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo
informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Komisijas
un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo
vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības
uzraudzības veikšanai.
(19) Ja ieguldījumu brokeru
sabiedrības mātes sabiedrība ir ārvalsts ieguldījumu brokeru
sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Komisija pirms
lēmuma pieņemšanas par šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības
uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata pēc savas
iniciatīvas vai pēc lūguma, ko izteikusi ieguldījumu brokeru
sabiedrības mātes sabiedrība vai dalībvalstī reģistrēta
kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir
ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība, konsultējas ar
iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm un novērtē, vai
ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta prasībām, kas
dalībvalstīs pieņemtas līdzvērtīgai uzraudzībai uz konsolidēto
finanšu pārskatu pamata.
(20) Komisija pieņem lēmumu,
ievērojot Eiropas Banku komitejas vadlīnijas, izvērtējot, vai
attiecīgās ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz
konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilst prasībām, kas
dalībvalstīs pieņemtas konsolidētajai uzraudzībai.
(21) Ja ārvalsts uzraudzības
iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata
neatbilst dalībvalstīs pieņemtajām prasībām, Komisija veic
ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras mātes sabiedrība ir
ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība,
uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilstoši šā
likuma prasībām."
55. Papildināt likumu ar
F1 sadaļu šādā redakcijā:
"F1 sadaļa
Ārpakalpojumu sniegšana
142.1 pants. Ārpakalpojumu sniegšanas uzsākšanas
kārtība
(1) Ārpakalpojuma saņēmējs šā
likuma izpratnē var būt tirgus organizētājs, Centrālais
depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība.
(2) Ārpakalpojumus tirgus
organizētājam, Centrālajam depozitārijam un ieguldījumu brokeru
sabiedrībai ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs,
kuram ir vismaz triju gadu pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā,
kurus ārpakalpojumu sniedzējam plāno deleģēt tirgus organizētājs,
Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība.
(3) Vismaz 30 dienas pirms
ārpakalpojuma saņemšanas tirgus organizētājs, Centrālais
depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai
motivētu rakstveida iesniegumu par plānotā ārpakalpojuma
saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas un
procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai
apliecinātu kopiju.
(4) Tirgus organizētājs,
Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība
iesniedz Komisijai grozījumus ārpakalpojuma politikas un
procedūras aprakstā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc
attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.
(5) Ārpakalpojuma līgumā
nosaka:
1) saņemamā ārpakalpojuma
aprakstu;
2) precīzas ārpakalpojuma apjoma
un kvalitātes prasības;
3) ārpakalpojuma saņēmēja un
ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:
a) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības
pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,
b) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības
dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus
jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu,
kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu
izpildi,
c) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības
iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida
pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja
ārpakalpojuma saņēmējs konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs
nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes
prasības,
d) ārpakalpojumu sniedzēja
pienākumu nodrošināt ārpakalpojuma saņēmējam iespēju pastāvīgi
uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,
e) ārpakalpojumu sniedzēja
pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc
ārpakalpojuma saņēmēja motivēta rakstveida pieprasījuma
saņemšanas;
4) Komisijas tiesības iepazīties
ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un
pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas
saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Komisijas funkciju
veikšanu.
(6) Tirgus organizētājs,
Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas
plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu,
izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru.
Ārpakalpojuma procedūrā nosaka:
1) iekšējo kārtību, kādā tiek
pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu;
2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas,
izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;
3) par sadarbību ar ārpakalpojumu
sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes
uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī
attiecīgo personu tiesības un pienākumus;
4) ārpakalpojuma saņēmēja rīcību
gadījumos, kad ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt
ārpakalpojuma līguma noteikumus.
(7) Komisijai ir tiesības veikt
ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai
ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tajā skaitā iepazīties ar visiem
dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot
dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja
informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas
nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.
(8) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk
sniegt ārpakalpojumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs 30 dienu laikā no
šā panta trešajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav
saņēmis Komisijas aizliegumu ārpakalpojuma saņemšanai.
(9) Ārpakalpojumu sniedzējs ir
tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai
tikai pēc tam, kad saņemta attiecīgā ārpakalpojuma saņēmēja
piekrišana. Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un
ieguldījumu brokeru sabiedrība pirms ārpakalpojuma tālākas
deleģēšanas rakstveidā informē par to Komisiju un iesniedz šā
panta trešajā daļā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma
sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju
attiecināmi šā likuma noteikumi.
142.2 pants. Ārpakalpojumu sniegšanas ierobežošana
(1) Komisija aizliedz regulētā
tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam vai ieguldījumu
brokeru sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:
1) nav ievēroti šā likuma
noteikumi;
2) ārpakalpojuma saņemšana var
ierobežot tirgus organizētāja, Centrālā depozitārija vai
ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējas sniegt šajā likumā
noteiktos pakalpojumus, kā arī var aizskart to klientu likumiskās
intereses;
3) ārpakalpojuma saņemšana var
ierobežot ārpakalpojuma saņēmēja pārvaldes institūciju iespējas
veikt normatīvajos aktos, ārpakalpojuma saņēmēja statūtos vai
citos iekšējos aktos tam noteiktos pienākumus;
4) ārpakalpojuma saņemšana liegs
vai ierobežos Komisijas iespējas veikt likumā noteiktās
funkcijas;
5) ārpakalpojuma līgums neatbilst
likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par
ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto
sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.
(2) Ārpakalpojuma saņemšana
neatbrīvo tirgus organizētāju, Centrālo depozitāriju un
ieguldījumu brokeru sabiedrību no atbildības, kas noteikta likumā
vai līgumā ar to klientiem. Ārpakalpojuma saņēmējs ir atbildīgs
par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu
veikumu.
(3) Komisijai ir tiesības
pieprasīt, lai ārpakalpojuma saņēmējs novērš trūkumus, kas
radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas
termiņus. Ja Komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek
novērsti, Komisija pieprasa, lai ārpakalpojuma saņēmējs pārtrauc
ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā pārtraukšanas termiņu.
(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt,
lai ārpakalpojuma saņēmējs nekavējoties izbeidz spēkā esošo
ārpakalpojuma līgumu, ja tā konstatē:
1) ka ārpakalpojuma saņēmējs
neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību
vai veic to neregulāri un nepietiekami;
2) ka ārpakalpojuma saņēmējs
neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai
veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;
3) būtiskus trūkumus ārpakalpojumu
sniedzēja darbībā, kuri apdraud vai var apdraudēt ārpakalpojuma
saņēmēja saistību izpildi;
4) ka iestājies kāds no šā panta
pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.
(5) Ārpakalpojuma saņēmējs
nekavējoties informē Komisiju, ja tas konstatējis, ka
ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās
ārpakalpojuma apjoma vai kvalitātes prasības.
(6) Ārpakalpojuma saņemšana
neatbrīvo ārpakalpojuma saņēmēju no pienākuma veikt normatīvajos
aktos noteikto ar tā darbību saistīto risku pārvaldīšanu.
(7) Šā panta pirmajā, trešajā un
ceturtajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta
pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."
56. Papildināt likumu ar
144.1 pantu šādā redakcijā:
"144.1 pants.
Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām
nolūkā nodrošināt publiskā piedāvājuma un finanšu instrumentu
iekļaušanu regulētajā tirgū
(1) Komisija ir atbildīga par
sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai
nodrošinātu šā likuma C sadaļas un D sadaļas II nodaļā Komisijai
noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu.
(2) Komisija, pamatojoties uz
attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām
institūcijām informāciju, kas tām nepieciešama, lai veiktu
attiecīgās dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktās
funkcijas.
(3) Komisija sadarbojas ar citu
dalībvalstu uzraudzības institūcijām un apmainās ar to funkciju
veikšanai nepieciešamo informāciju.
(4) Komisijai ir pienākums
sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām,
ja:
1) emitentam ir vairāk nekā viena
izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija tā dažādo pārvedamu
vērtspapīru kategoriju dēļ;
2) tiek pieprasīta tirdzniecības
apturēšana vai aizliegums attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem,
kas tirgoti dažādās dalībvalstīs, lai nodrošinātu līdzvērtīgu
nosacījumu ievērošanu dažādām tirdzniecības vietām un nodrošinātu
ieguldītāju aizsardzību.
(5) Šā panta ceturtajā daļā
noteiktajos gadījumos Komisija ir tiesīga lūgt palīdzību
izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai, sākot no brīža,
kad uzsākta lietas apstākļu pārbaude, īpaši attiecībā uz jauna
tipa vai retas formas pārvedamiem vērtspapīriem. Izcelsmes
dalībvalsts kompetentās institūcijas ir tiesīgas lūgt Komisijai
informāciju par jebkuriem elementiem, kas raksturīgi Komisijas
uzraudzītajam tirgum."
57. Papildināt 145.pantu ar otro
daļu šādā redakcijā:
"(2) Lai pārbaudītu tādas
informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto
finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par ārvalstī
reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu
finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu
pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu
brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga
nosūtīt attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt
iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā."
58. Izteikt 147.pantu šādā
redakcijā:
"147. pants. Komisijas
pienākums sniegt informāciju Eiropas Komisijai
(1) Komisija informē Eiropas
Komisiju par:
1) licences izsniegšanu
ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu
sniegšanai tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura ir
ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība;
2) gadījumiem, kad būtiskas
līdzdalības iegūšanas rezultātā Latvijas Republikā reģistrēta
ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par ārvalstīs reģistrētas
sabiedrības meitas sabiedrību;
3) gadījumiem, kas minēti šā
likuma 24.1panta trešajā daļā un 55.1panta
ceturtajā daļā.
(2) Šā panta pirmās daļas 1. un
2.punktā minētajos gadījumos Komisija nosūta Eiropas Komisijai
arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst
attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.
(3) Komisija informē Eiropas
Komisiju par vispārēja rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot
ieguldījumu pakalpojumus vai uzsākot ieguldījumu pakalpojumu
sniegšanu ārvalstīs, saskaras ieguldījumu brokeru sabiedrības,
kuras Komisijā saņēmušas licenci ieguldījumu pakalpojumu vai
ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai."
59. Papildināt likumu ar H sadaļu
šādā redakcijā:
"H sadaļa
Atbildība par finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu
pārkāpumiem