25. pants

Papildināt likumu ar

35.3-35.32 pantu šādā redakcijā:

"35.3 pants. (1) Kredītiestāde

nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai

segtu kapitāla saglabāšanas rezervi 2,5 procentu apmērā no

kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES

regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu. Kredītiestāde ievēro

prasību nodrošināt kapitāla saglabāšanas rezervi individuāli un

konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti saskaņā ar ES

regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu.

(2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur

saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai

izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92.pantā noteiktās pašu kapitāla

prasības;

2) šā likuma 101.3 panta prasības.

(3) Kredītiestāde, kura nenodrošina kapitāla saglabāšanas

rezervi saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām,

ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā

daļā noteiktos sadales ierobežojumus.

35.4 pants. (1) Kredītiestāde

nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai

segtu kredītiestādei specifisko pretciklisko kapitāla rezervi,

kas tiek noteikta kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta

3.punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājums

ar kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

normu.

(2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur

saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai

izpildītu:

1) ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās pašu kapitāla prasības;

2) šā likuma 35.3 un 101.3 panta

prasības.

(3) Kredītiestāde, kura nenodrošina pretciklisko kapitāla

rezervi saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām,

ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā

daļā noteiktos sadales ierobežojumus.

35.5 pants. (1) Finanšu un kapitāla

tirgus komisija reizi ceturksnī nosaka pretcikliskās kapitāla

rezerves normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri

noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem. Pretcikliskās

kapitāla rezerves normu Finanšu un kapitāla tirgus komisija

nosaka, ņemot vērā:

1) attiecīgajam ceturksnim aprēķināto pretcikliskās kapitāla

rezerves orientieri;

2) mainīgos lielumus, kurus tā uzskata par būtiskiem cikliskā

sistēmiskā riska novērtēšanai;

3) spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas

rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves normas

noteikšanu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī

aprēķina pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri, ko izmanto

kā pamatojumu, nosakot pretcikliskās kapitāla rezerves normu

saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Pretcikliskās kapitāla rezerves

orientieris jēgpilni atspoguļo pašreizējo kreditēšanas cikla

posmu Latvijas Republikā, riskus, ko rada pārmērīgi strauja

Latvijas Republikas tautsaimniecības kreditēšana, kā arī Latvijas

Republikas tautsaimniecības specifiskās iezīmes. Pretcikliskās

kapitāla rezerves orientiera aprēķina pamatā ir Latvijas

Republikas rezidentiem izsniegto aizdevumu un iekšzemes

kopprodukta attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences, kas

aprēķināta, ņemot vērā:

1) izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma rādītāju un it sevišķi

rādītāju, kas atspoguļo izsniegto aizdevumu apmēra un iekšzemes

kopprodukta attiecības izmaiņas;

2) spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas vadlīnijas

un rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves orientiera

aprēķinu un to, kā mērāma un aprēķināma izsniegto aizdevumu

apmēra un iekšzemes kopprodukta attiecības novirze no tās

ilgtermiņa tendences.

(3) Pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura ir izteikta kā

procentuāla daļa no kopējās ar Latvijas Republikas rezidentiem

noslēgto riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES

regulu Nr. 575/2013, nosaka 0 līdz 2,5 procentu apmērā, ar

intervālu 0,25 procentu apmērā vai intervālos, kas dalās bez

atlikuma ar 0,25 procentiem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt

pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas pārsniedz 2,5

procentus, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā

minētos rādītājus un kritērijus. Šāda paaugstināta pretcikliskās

kapitāla rezerves norma tiek iekļauta kredītiestādei specifiskās

pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķinā.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pirmo reizi

nosakot tādu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas ir

lielāka par nulli, vai paaugstinot spēkā esošo pretcikliskās

kapitāla rezerves normu, nosaka datumu, no kura kredītiestāde šo

pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot

kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

Šis datums ir tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no

dienas, kad saskaņā ar šā panta septīto daļu publicēts paziņojums

par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, kas

ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā esošās

pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu. Finanšu un

kapitāla tirgus komisija ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku

datumu nekā dienu pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts

paziņojums par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas

noteikšanu, kas ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā

esošās pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pazeminot

pretcikliskās kapitāla rezerves normu, neatkarīgi no tā, vai

pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek samazināta līdz

nullei, nosaka aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta

pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšana. Finanšu un

kapitāla tirgus komisija var mainīt šā iepriekš noteiktā aptuvenā

laikposma ilgumu.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī

publicē paziņojumu savā tīmekļa vietnē, norādot vismaz šādu

informāciju:

1) noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu;

2) attiecīgo izsniegto aizdevumu un iekšzemes kopprodukta

attiecību un tās novirzi no ilgtermiņa tendences;

3) saskaņā ar šā panta otro daļu aprēķinātu pretcikliskās

kapitāla rezerves orientieri;

4) noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas

pamatojumu;

5) datumu, no kura kredītiestāde, aprēķinot kredītiestādei

specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu, piemēro

pretcikliskās kapitāla rezerves normu, ja tiek noteikta tāda

pretcikliskās kapitāla rezerves norma, kas ir lielāka par nulli,

vai tiek paaugstināta spēkā esošā pretcikliskās kapitāla rezerves

norma;

6) ārkārtas apstākļus, kuru dēļ šīs daļas 5.punktā minētais

datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad

publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas

paaugstināšanu;

7) aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta pretcikliskās

kapitāla rezerves normas paaugstināšana, kā arī šāda laikposma

noteikšanas pamatojumu, ja pretcikliskās kapitāla rezerves norma

tiek pazemināta.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic visus

saprātīgos pasākumus, lai saskaņotu šā panta septītajā daļā

minētā paziņojuma publicēšanas laiku ar citu dalībvalstu

atbildīgajām iestādēm.

(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija katru ceturksni

paziņo Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai noteikto pretcikliskās

kapitāla rezerves normu, kā arī sniedz šā panta septītajā daļā

minēto informāciju.

35.6 pants. (1) Finanšu un kapitāla

tirgus komisija var atzīt pretcikliskās kapitāla rezerves normu,

kura pārsniedz 2,5 procentus un kuru ir noteikusi citas

dalībvalsts vai ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par

pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Ja Finanšu un

kapitāla tirgus komisija ir atzinusi pretcikliskās kapitāla

rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, kredītiestāde šo

pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot

kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

normu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka ir atzinusi

citā dalībvalstī vai ārvalstī noteikto pretcikliskās kapitāla

rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, informē, publicējot

attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver

vismaz šādu informāciju:

1) atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves norma;

2) dalībvalsts vai ārvalsts, uz darījumiem ar kuras

rezidentiem attiecas atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves

norma;

3) ja atzīšanas rezultātā pretcikliskās kapitāla rezerves

norma ir paaugstinājusies, - datums, no kura kredītiestādes

atzīto pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot

kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

normu;

4) ja šīs daļas 3.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena

pēc 12 mēnešiem no šajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas

dienas, - ārkārtas apstākļi, ar kuriem pamatots šāds agrāks

piemērošanas uzsākšanas termiņš.

35.7 pants. (1) Ja viena vai vairākas

Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam

pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem, bet šīs

ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla

rezerves normas noteikšanu, nav noteikusi un publicējusi

darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla

rezerves normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt

pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem

darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei

nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās

pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

(2) Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas

kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar

ārvalsts rezidentiem un šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga

par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, ir

noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem

piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, bet tā, pēc

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā novērtējuma, nav

pietiekami augsta, lai nodrošinātu kredītiestādi pret pārāk

strauja šajā ārvalstī izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma

radītajiem riskiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var

noteikt citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam

pakļautajiem riska darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru

kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei

specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

(3) Nosakot citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu

atbilstoši šā panta otrajai daļai, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija to nenosaka zemāku par pretcikliskās kapitāla rezerves

normu, kuru noteikusi attiecīgās ārvalsts iestāde, kas ir

atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu,

ja šīs ārvalsts iestādes noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves

norma nepārsniedz 2,5 procentus no kredītriskam pakļautos riska

darījumus ar šīs ārvalsts rezidentiem veicošo kredītiestāžu

kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES

regulu Nr. 575/2013.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot saskaņā ar šā

panta pirmo un otro daļu tādu pretcikliskās kapitāla rezerves

normu ar ārvalsts rezidentiem noslēgtiem darījumiem, kura ir

augstāka par spēkā esošo pretcikliskās kapitāla rezerves normu,

nosaka datumu, no kura kredītiestādes šo augstāko pretcikliskās

kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei

specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Šis datums ir

tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no dienas, kad

saskaņā ar šā panta piekto daļu publicēts paziņojums par

pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Finanšu un

kapitāla tirgus komisija ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku

datumu nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts

paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas

noteikšanu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo par to, ka

saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu ir noteikusi ar ārvalsts

rezidentiem noslēgtiem kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem

piemērojamu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, publicējot

attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver

vismaz šādu informāciju:

1) noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves norma un ārvalsts,

uz kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem ar kuras

rezidentiem tā attiecas;

2) noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas

pamatojums;

3) ja darījumiem ar ārvalsts rezidentiem ir noteikta

paaugstināta pretcikliskās kapitāla rezerves norma, - datums, no

kura kredītiestādei to ir nepieciešams piemērot, aprēķinot

kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

normu;

4) ārkārtas apstākļi, kuru dēļ šīs daļas 3.punktā minētais

datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad

publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas

noteikšanu.

35.8 pants. Kredītiestādei specifiskās

pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķināšanas kārtību

nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

35.9 pants. Finanšu un kapitāla tirgus

komisija identificē Latvijas Republikā reģistrētas globāli

sistēmiski nozīmīgas iestādes konsolidācijas grupas līmenī,

ievērojot šā likuma 35.10 panta prasības un

35.11 pantā minēto metodoloģiju, un citas

sistēmiski nozīmīgas iestādes individuāli, konsolidācijas grupas

līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši šā likuma

35.13 panta prasībām un

35.14 pantā minētajiem kritērijiem.

35.10 pants. Par globāli sistēmiski

nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas

Savienības mātes kredītiestādi, Eiropas Savienības mātes finanšu

pārvaldītājsabiedrību, Eiropas Savienības mātes jauktu finanšu

pārvaldītājsabiedrību vai kredītiestādi. Par globāli sistēmiski

nozīmīgu iestādi nevar atzīt tādu kredītiestādi, kas ir Eiropas

Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu

pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas

finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība.

35.11 pants. (1) Kredītiestāde, finanšu

pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,

kas ir atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek

iekļauta vienā no vismaz piecām globāli sistēmiski nozīmīgu

iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz šādu kritēriju

izvērtējumu:

1) kredītiestādes vai grupas lielums;

2) grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu;

3) grupas sniegto pakalpojumu aizvietojamība vai grupas

nodrošinātā finanšu infrastruktūra;

4) grupas sarežģītība;

5) grupas pārrobežu aktivitātes gan citās dalībvalstīs, gan

ārvalstīs.

(2) Katra kritērija vērtēšanai izmanto skaitliski izsakāmus

rādītājus, un visiem kritērijiem ir vienāds svars kopējā

vērtējuma noteikšanā. Iedalījums apakšgrupās un robežšķirtnes

starp apakšgrupām ir skaidri noteiktas, balstoties uz saskaņā ar

šā panta pirmo daļu veikto vērtējumu, un atspoguļo globāli

sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamo ietekmi uz

globālo finanšu tirgu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz

uzraudzības vērtējumu, ir tiesīga:

1) iekļaut globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā,

kura atbilst augstākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka

saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais

aprēķins;

2) atzīt par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi tādu

kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu

pārvaldītājsabiedrību, kuras sistēmiskā nozīmīguma vērtējums, kas

veikts saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām, ir

zemāks par minimālo, pēc kura kredītiestāde, finanšu

pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība

tiek atzīta par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi, un iekļaut

šādu globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kas ir

augstāka par minimālam sistēmiskam nozīmīgumam atbilstošu

apakšgrupu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas

Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku

iestādi par kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai

jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas ir atzītas par

globāli sistēmiski nozīmīgām, un atbilstošajām apakšgrupām, kurās

tās iekļautas, kā arī publisko globāli sistēmiski nozīmīgu

iestāžu sarakstu, norādot attiecīgās apakšgrupas, kurās tās

iekļautas.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata par

globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzīto kredītiestāžu,

finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu

pārvaldītājsabiedrību sistēmisko nozīmīgumu un atbilstošās

apakšgrupas, kurās tās iekļautas, ne retāk kā reizi gadā un

informē globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes par pieņemto

lēmumu, paziņo šo informāciju Eiropas Komisijai, Eiropas

Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī

publisko globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot

atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.

(6) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek atzīta par globāli

sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā šā

panta trešās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija iekļauj šā panta ceturtajā un piektajā

daļā paredzētajos Eiropas Banku iestādei adresētajos paziņojumos

informāciju par šo lēmumu un tā pieņemšanas iemesliem.

(7) Kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība tiek atzīta par globāli

sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā,

pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktā noteikto

metodoloģiju.

35.12 pants. (1) Globāli sistēmiski

nozīmīgai iestādei konsolidācijas grupas līmenī nosaka globāli

nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu no 1 procenta līdz 3,5

procentiem atbilstoši apakšgrupai, kas noteikta saskaņā ar šā

likuma 35.11 pantu. Pirmajām četrām no šā likuma

35.11 panta pirmajā daļā minētajām apakšgrupām

globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu

nosaka ar intervālu 0,5 procenti, bet pēdējai apakšgrupai tā ir

3,5 procenti. Visām apakšgrupām, izņemot pēdējo, globāli

sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma pieaug

lineāri globāli sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu

iespējamai ietekmei uz globālajiem finanšu tirgiem.

(2) Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi

aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās

riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto globāli

sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu. Globāli

sistēmiski nozīmīga iestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata

kapitāls ir pietiekams, lai segtu globāli sistēmiski nozīmīgas

iestādes kapitāla rezervi.

(3) Globāli sistēmiski nozīmīga iestāde pirmā līmeņa

pamata kapitālu, ko tā uztur saskaņā ar šā panta otrās daļas

prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu kapitāla prasības, kas

noteiktas ES regulā Nr. 575/2013 un šā likuma 35.3,

35.4 un 101.3 pantā.

35.13 pants. Finanšu un kapitāla tirgus

komisija identificē citas sistēmiski nozīmīgas iestādes. Par citu

sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā

reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādi, Eiropas

Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, Eiropas

Savienības mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai

kredītiestādi.

35.14 pants. (1) Kredītiestādi,

finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu

pārvaldītājsabiedrību var atzīt par citu sistēmiski nozīmīgu

iestādi, pamatojoties uz viena vai vairāku šādu kritēriju

izvērtējumu:

1) kredītiestādes vai grupas lielums;

2) nozīmīgums Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas

tautsaimniecībai;

3) pārrobežu aktivitāšu nozīmīgums;

4) kredītiestādes vai grupas savstarpējā saistība ar finanšu

sistēmu.

(2) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas

finanšu pārvaldītājsabiedrības sistēmiskā nozīmīguma izvērtēšanas

metodoloģiju, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētos

kritērijus, nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

35.15 pants. (1) Kredītiestādei,

finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu

pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu

iestādi šā likuma 35.14 pantā minētā izvērtējuma

rezultātā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt citas

sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 2

procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla

rezerves normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro, ka

tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz

citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas

Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā

tirgus darbībai.

(2) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves

prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās

kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto citas

sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu. Citas

sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasību ievēro,

izmantojot pirmā līmeņa pamata kapitālu, kuru nedrīkst izmantot,

lai izpildītu kapitāla prasības, kas noteiktas ES regulā

Nr. 575/2013 un šā likuma 35.3, 35.4 un

101.3 pantā.

(3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir globāli

sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, vai citas

sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir Eiropas Savienības mātes

sabiedrība, kurai konsolidācijas grupas līmenī ir noteikta citas

sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība, meitas

sabiedrība, individuāli vai subkonsolidēti noteiktā citas

sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība

nepārsniedz lielāko no šādiem rādītājiem:

1) 1 procents no kopējās riska darījumu vērtības, kas

aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013;

2) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves

norma vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves

norma, kas piemērojama mātes sabiedrībai konsolidācijas grupas

līmenī.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata par citām

sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzītajām kredītiestādēm, finanšu

pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām

noteiktās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves

normas pamatotību ne retāk kā reizi gadā un informē citu

sistēmiski nozīmīgu iestādi par pieņemto lēmumu, paziņo to

Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas

Banku iestādei, kā arī publisko citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu

sarakstu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas

Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku

iestādei un publisko par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi atzītās

kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas

finanšu pārvaldītājsabiedrības nosaukumu.

(6) Ne vēlāk kā mēnesi pirms tam, kad tiek publiskots

pieņemtais lēmums par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes

kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko

risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un to dalībvalstu

atbildīgajām iestādēm, kurās cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai

tās konsolidācijas grupa veic darbību, iesniedz paziņojumu,

kurā:

1) detalizēti izklāstīts pamatojums, kāpēc tiek uzskatīts, ka

citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas

noteikšana var būt efektīvs un samērīgs instruments riska

mazināšanai;

2) detalizēti, izmantojot visu pieejamo informāciju, izvērtēta

citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas

noteikšanas varbūtējā pozitīvā un negatīvā ietekme uz Eiropas

Savienības iekšējo tirgu;

3) norādīta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla

rezerves norma, kuru paredzēts noteikt.

35.16 pants. (1) Finanšu un kapitāla

tirgus komisija, lai novērstu vai samazinātu ilgtermiņa

necikliskos sistēmiskos vai makroprudenciālos finanšu sistēmas

darbības traucējumu riskus, kuriem var būt būtiska negatīva

ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību

un uz kuriem neattiecas ES regula Nr. 575/2013, var noteikt

kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām

prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi. Sistēmiskā

riska kapitāla rezerves prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulu

Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības

reizinājumu ar sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu

atbilstoši tam, kas noteikts saskaņā ar šā likuma

35.20 panta pirmās daļas prasībām publicētā

paziņojumā.

(2) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu nosaka

vismaz 1 procenta apmērā, pamatojoties uz darījumiem, kam saskaņā

ar šā panta pirmo daļu piemēro sistēmiskā riska kapitāla rezervi

individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti

atbilstoši ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam.

(3) Kredītiestāde pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko tā uztur

saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, nedrīkst izmantot, lai

izpildītu:

1) ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību uzturēt pirmā līmeņa

pamata kapitāla rādītāju 4,5 procentu apmērā no kopējās riska

darījumu vērtības;

2) šā likuma 35.3, 35.4 un

101.3 pantā noteiktās prasības attiecībā uz pašu

kapitāla apmēru.

(4) Kredītiestāde, kura nenodrošina sistēmiskā riska rezervi

saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma

35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos

sadales ierobežojumus.

(5) Ja sadales ierobežojumu ievērošanas rezultātā, ņemot

vērā attiecīgo sistēmisko risku, nav pietiekami palielināts

kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, Finanšu un kapitāla

tirgus komisija var īstenot vienu vai vairākas šā likuma

113.pantā noteiktās darbības.

35.17 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus

komisija var noteikt kredītiestādei individuāli, konsolidācijas

grupas līmenī vai subkonsolidēti prasību uzturēt sistēmiskā riska

kapitāla rezervi attiecībā uz riska darījumiem:

1) Latvijas Republikā;

2) ārvalstīs;

3) citās dalībvalstīs, ja tiek ievērotas šā likuma

35.18 panta piektās daļas un

35.20 panta prasības.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka sistēmiskā

riska kapitāla rezerves normu tādā apmērā, kas dalās bez atlikuma

ar 0,5 procentiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt

dažādas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas dažādām

kredītiestāžu apakšgrupām.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka

sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana neatstāj

nesamērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Eiropas

Savienības finanšu sistēmu un nerada šķēršļus Eiropas Savienības

iekšējā tirgus darbībai.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata noteikto

sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu vismaz reizi divos

gados.

35.18 pants. (1) Finanšu un kapitāla

tirgus komisija par to, ka tiks noteikta tāda sistēmiskā riska

kapitāla rezerves norma, kura nepārsniedz 3 procentus, riska

darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu

rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas

Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un ārvalstu

uzraudzības iestādēm.

(2) Paziņojums, ko sniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu,

ietver:

1) detalizētu informāciju par sistēmiskajiem vai

makroprudenciālajiem riskiem Latvijas Republikā, kuru dēļ tiek

noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;

2) detalizētu informāciju par iemesliem, kuru dēļ šīs daļas

1.punktā minēto risku lielums apdraud Latvijas Republikas finanšu

sistēmas stabilitāti un kuri pamato nosakāmo sistēmiskā riska

kapitāla rezerves normu;

3) pamatojumu, kāpēc tiek uzskatīts, ka sistēmiskā riska

kapitāla rezerves prasības noteikšana var būt efektīvs un

samērīgs līdzeklis šīs daļas 1.punktā minēto risku novēršanai vai

mazināšanai;

4) novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pieejamo

informāciju par sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības

noteikšanas varbūtējo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz Eiropas

Savienības iekšējo tirgu;

5) pamatojumu, kāpēc sistēmiskā riska kapitāla rezerves

prasība ir efektīvāks līdzeklis šīs daļas 1.punktā minēto risku

novēršanai vai mazināšanai nekā viens vai vairāki citi līdzekļi,

kas paredzēti šajā likumā vai ES regulā Nr. 575/2013, izņemot:

a) dalībvalsts līmenī konstatēto sistēmisko vai

makroprudenciālo risku novēršanas vai mazināšanas pasākumus;

b) stingrāku prudenciālo prasību piemērošanu, ja nepieciešams

risināt ar mikroprudenciālā un makroprudenciālā riska

intensitātes izmaiņām saistītas problēmas, kas izriet no tirgus

attīstības Eiropas Savienībā vai ārpus Eiropas Savienības un

ietekmē visas dalībvalstis;

6) nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to, ka tiks

noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma 3 līdz

5 procentu apmērā riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas

Republikas vai ārvalstu rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo

Eiropas Komisijai. Lēmums par sistēmiskā riska kapitāla rezerves

normas noteikšanu 3 līdz 5 procentu apmērā riska darījumiem,

kas noslēgti ar Latvijas Republikas vai ārvalstu rezidentiem,

netiek publicēts pirms Eiropas Komisijas viedokļa saņemšanas. Ja

Eiropas Komisija neatbalsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

paziņojumā minētās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas

noteikšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepublicē

paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas

noteikšanu vai publicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla

rezerves normas noteikšanu un pamato, kāpēc nav ievērojusi

Eiropas Komisijas viedokli.

(4) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kas noteikta

3 līdz 5 procentu apmērā saskaņā ar šā panta trešo daļu, ir

attiecināma uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes

sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība,

Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to informē citas

dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska

rezerves noteikšanu, Eiropas Komisiju un Eiropas Sistēmisko risku

kolēģiju. Ja nav panākta vienošanās ar citas dalībvalsts iestādi,

kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu, un ja

gan no Eiropas Komisijas, gan Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas

saņemts ieteikums neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves

normu uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes

sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība,

Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu neattiecināt

sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu uz kredītiestādi, kas ir

citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta

meitas sabiedrība, vai lūdz Eiropas Banku iestādi iesaistīties

jautājuma izskatīšanā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes

2010.gada 24.novembra regulai (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido

Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu

Nr.716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (turpmāk - ES

regula Nr. 1093/2010).

(5) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma tiek

attiecināta uz riska darījumiem, kas noslēgti ar citas

dalībvalsts rezidentiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

nosaka vienādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu visiem

riska darījumiem Eiropas Savienībā.

35.19 pants. (1) Finanšu un kapitāla

tirgus komisija par to, ka tiek plānots noteikt vai mainīt tādu

sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz

3 procentus, riska darījumiem, kas noslēgti ar Latvijas

Republikas vai ārvalstu rezidentiem, mēnesi iepriekš paziņo,

sniedzot šā likuma 35.18 panta otrajā daļā

norādīto informāciju, Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku

kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un attiecīgo ārvalstu

uzraudzības iestādēm.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt plānoto

sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tiklīdz Eiropas

Komisija to atļauj, pieņemot attiecīgu tiesību aktu.

35.20 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus

komisija informē par noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves

normu, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē.

Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

1) noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;

2) to kredītiestāžu nosaukumi, kurām ir pienākums ievērot

sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību;

3) noteiktās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas

pamatojums;

4) datums, no kura kredītiestādes sāk ievērot no jauna

noteikto vai mainīto sistēmiskā riska kapitāla rezerves

normu;

5) valstis, uz darījumiem ar kuru rezidentiem attiecas

noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma.

(2) Ja šā panta pirmās daļas 3.punktā minētās

informācijas publicēšana var apdraudēt finanšu sistēmas

stabilitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija neiekļauj šo

informāciju paziņojumā.

35.21 pants. (1) Finanšu un kapitāla

tirgus komisija var atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā

riska kapitāla rezerves normu un noteikt kredītiestādei prasību

ievērot šo citā dalībvalstī noteikto sistēmiskā riska kapitāla

rezerves normu attiecībā uz riska darījumiem, kas noslēgti ar šīs

dalībvalsts rezidentiem.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst citā

dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tā

par to informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku

kolēģiju, Eiropas Banku iestādi un attiecīgo dalībvalsti.

(3) Pieņemot lēmumu par citā dalībvalstī noteiktas sistēmiskā

riska kapitāla rezerves normas atzīšanu, Finanšu un kapitāla

tirgus komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts atbildīgās

iestādes sniegto informāciju.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot

sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu saskaņā ar šā likuma

35.17 pantu, var lūgt Eiropas Sistēmisko risku

kolēģiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada

24.novembra regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības

finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku

kolēģijas izveidošanu izdot rekomendāciju vienai vai vairākām

dalībvalstīm atzīt noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves

normu.

35.22 pants. (1) Globāli sistēmiski

nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta

kā šādu kapitāla rezervju summa:

1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

likuma 35.3 panta pirmo daļu;

2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

likuma 35.4 panta pirmo daļu;

3) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globāli sistēmiski

nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

likuma 35.12 panta otro daļu, citas sistēmiski

nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā

šā likuma 35.15 panta otrās vai trešās daļas

prasības, un sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta

saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu.

(2) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir noteikta,

lai samazinātu vai novērstu makroprudenciālo risku Latvijas

Republikā, un ir attiecināma tikai uz riska darījumiem ar

Latvijas Republikas rezidentiem, kopējo kapitāla rezervju prasība

tiek aprēķināta nevis atbilstoši šā panta pirmās daļas 3.punktā

noteiktajam, bet gan summējot sistēmiskā riska kapitāla rezerves

prasību ar lielāko no šādām kapitāla rezervēm: globāli sistēmiski

nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

likuma 35.12 panta otro daļu, un citas sistēmiski

nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā

šā likuma 35.15 panta otrās vai trešās daļas

prasības.

35.23 pants. (1) Citas sistēmiski

nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība

konsolidācijas grupas līmenī tiek noteikta kā šādu kapitāla

rezervju summa:

1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

likuma 35.3 panta pirmo daļu;

2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

likuma 35.4 panta pirmo daļu;

3) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: citas sistēmiski

nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā

šā likuma 35.15 panta otrās vai trešās daļas

prasības, un sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta

saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu.

(2) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir noteikta,

lai samazinātu vai novērstu makroprudenciālo risku Latvijas

Republikā, un ir attiecināma tikai uz riska darījumiem ar

Latvijas Republikas rezidentiem, kopējo kapitāla rezervju prasība

tiek aprēķināta nevis atbilstoši šā panta pirmās daļas 3.punktā

noteiktajam, bet gan summējot sistēmiskā riska kapitāla rezervi

ar citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, kas

aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.15 panta otro

vai trešo daļu.

35.24 pants. (1) Kredītiestādes -

globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo

kapitāla rezervju prasība nevar būt mazāka par to, kas

aprēķināta, piemērojot šā likuma 35.22 panta

noteikumus individuāli.

(2) Kredītiestādes - citas sistēmiski nozīmīgas iestādes

meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasība nevar

būt mazāka par to, kas aprēķināta, piemērojot šā likuma

35.23 panta noteikumus individuāli.

(3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes - globāli

sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo

kapitāla rezervju prasības aprēķinā tiek iekļauts lielākais no

šādiem rādītājiem:

1) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves un

citas sistēmiski nozīmīgas kapitāla rezerves;

2) globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves,

citas sistēmiski nozīmīgas kapitāla rezerves un sistēmiskā riska

kapitāla rezerves prasības.

35.25 pants. Ja kredītiestāde nav

globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, cita sistēmiski nozīmīga

iestāde vai globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes vai citas

sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, tās kopējo

kapitāla rezervju prasība individuāli, konsolidācijas grupas

līmenī un subkonsolidēti tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju

summa:

1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

likuma 35.3 panta pirmo daļu;

2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

likuma 35.4 panta pirmo daļu;

3) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā

ar šā likuma 35.17 pantu.

35.26 pants. Kredītiestādei, kura

ievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar

šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un

35.25 panta prasībām, aizliegts veikt pirmā

līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā

pirmā līmeņa pamata kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde

vairs neievērotu kopējo kapitāla rezervju prasību.

35.27 pants. (1) Kredītiestāde, kura

neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā

ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24

un 35.25 panta prasībām, aprēķina maksimāli

sadalāmo summu un informē par to Finanšu un kapitāla tirgus

komisiju. Pirms maksimāli sadalāmās summas aprēķina

kredītiestādei aizliegts:

1) veikt pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu

sadali, kas šā likuma izpratnē ietver:

a) dividenžu izmaksu monetārā formā;

b) daļēji vai pilnībā apmaksātu prēmijakciju (akcijas, kas bez

maksas tiek piešķirtas akcionāriem) vai ES regulas Nr. 575/2013

26.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītu citu

kapitāla instrumentu sadali;

c) pašas akciju vai ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta

"a" apakšpunktā norādītu citu kapitāla instrumentu

dzēšanu vai pirkšanu;

d) saistībā ar ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta

"a" apakšpunktā norādītajiem kapitāla instrumentiem

samaksāto summu atmaksāšanu;

e) ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta "b",

"c", "d" un "e" apakšpunktā

norādīto elementu sadali;

2) uzņemties atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro

pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu

saistības vai izmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, ja maksājumu

saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja šā

likuma 35.22, 35.23, 35.24 un

35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju

prasību;

3) veikt procentu vai dividenžu maksājumus par pirmā līmeņa

papildu kapitāla instrumentiem.

(2) Maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību nosaka

Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Kredītiestādei, kura neievēro šā likuma 35.22,

35.23, 35.24 un 35.25 pantā

noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, aizliegts veikt

jebkuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto darbību

attiecībā uz summu, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta otrās daļas

prasībām aprēķināto maksimāli sadalāmo summu.

(4) Šajā pantā, kā arī šā likuma 35.26 pantā

noteiktos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru veikšanas

rezultātā samazinās pirmā līmeņa pamata kapitāls vai peļņa un

kuru atlikšana vai neveikšana nerada saistību neizpildi vai

pamatu kredītiestādes maksātnespējas procesa ierosināšanai.

(5) Ja kredītiestāde, kura neievēro šā likuma

35.22, 35.23, 35.24 un

35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību,

plāno sadalīt peļņu vai veikt kādu no šā panta pirmās daļas 1.,

2. un 3.punktā minētajām darbībām, tā informē Finanšu un kapitāla

tirgus komisiju un iesniedz informāciju par:

1) kredītiestādes pašu kapitāla apmēru, atsevišķi uzrādot

pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un

otrā līmeņa kapitāla apmēru;

2) kredītiestādes starpposma peļņas apmēru un pārskata gada

peļņas apmēru;

3) maksimāli sadalāmo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Finanšu

un kapitāla tirgus komisijas noteikto kārtību;

4) peļņas apmēru, kuru kredītiestāde plāno sadalīt starp

tādiem maksājumiem kā dividenžu izmaksa, akciju atpirkšana,

procentu vai dividenžu maksājumi par pirmā līmeņa papildu

kapitāla instrumentiem, kā arī atalgojuma mainīgās daļas vai

diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē)

maksājumi, vai nu uzņemoties jaunas maksājumu saistības, vai

veicot maksājumus saskaņā ar maksājumu saistībām, kuras

kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja šā likuma

35.22, 35.23, 35.24 un

35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju

prasību.

35.28 pants. Kredītiestāde nodrošina,

ka peļņas apmērs un maksimāli sadalāmā summa aprēķināta precīzi,

un apliecina peļņas apmēra un maksimāli sadalāmās summas aprēķinu

precizitāti Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc tās

pieprasījuma.

35.29 pants. Kredītiestāde, kura

neievēro šā likuma 35.22, 35.23,

35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo

kapitāla rezervju prasību, izstrādā kapitāla saglabāšanas plānu

saskaņā ar šā likuma 35.30 panta prasībām un

iesniedz to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ne vēlāk kā

piecu darbdienu laikā no brīža, kad identificējusi minētās

prasības neievērošanu, izņemot gadījumu, kad Finanšu un kapitāla

tirgus komisija pagarina minētā plāna izstrādes un iesniegšanas

termiņu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pagarināt minētā

plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu līdz desmit dienām, ņemot

vērā kredītiestādes individuālo situāciju, darbības apjomu un

sarežģītību.

35.30 pants. Kapitāla saglabāšanas

plāns ietver:

1) kredītiestādes ienākumu un izdevumu aplēses, kā arī

prognozēto kredītiestādes bilanci;

2) pasākumus kredītiestādes kapitāla rādītāju

palielināšanai;

3) kredītiestādes pašu kapitāla palielināšanas plānu un

termiņu, lai pilnībā nodrošinātu šā likuma 35.22,

35.23, 35.24 un 35.25 pantā

noteiktās kopējo kapitāla rezervju prasības ievērošanu;

4) pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma

jebkādu citu informāciju, kas tai nepieciešama šā likuma

35.31 panta prasību izpildei.

35.31 pants. Finanšu un kapitāla tirgus

komisija izvērtē kredītiestādes izstrādāto un iesniegto kapitāla

saglabāšanas plānu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija

apstiprina minēto plānu tikai tādā gadījumā, ja tā uzskata, ka

šāda plāna īstenošana ar augstu iespējamību varētu saglabāt vai

nodrošināt pietiekamu kapitālu, lai kredītiestāde varētu ievērot

šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un

35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību

tādā laika periodā, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst

par piemērotu.

35.32 pants. Ja Finanšu un kapitāla

tirgus komisija neapstiprina kredītiestādes izstrādāto un

iesniegto kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar šā likuma

35.31 panta prasībām, tā:

1) pieprasa, lai kredītiestāde palielina pašu kapitālu līdz

noteiktam līmenim noteiktos laika periodos;

2) nosaka stingrākus sadales ierobežojumus, nekā noteikts šā

likuma 35.26 un 35.27 pantā."

26. 36.2 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma

35.panta" ar vārdiem un skaitļiem "ES regulā

Nr. 575/2013 noteiktām pašu kapitāla";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kredītiestāde regulāri pārskata šā panta otrajā daļā

minēto stratēģiju un procedūras, lai nodrošinātu, ka tās aizvien

ir visaptverošas un samērīgas ar kredītiestādes darbības veidu,

apjomu un sarežģītību."

27. 36.3 pantā:

izslēgt pirmo un otro daļu;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā

redakcijā:

"(3) Kredītiestāde informāciju saskaņā ar ES regulas

Nr. 575/2013 astotajā daļā noteikto publisko savā tīmekļa vietnē

vai arī izvēlas informācijas publiskošanai citu piemērotu

informācijas nesēju vai vietu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt

prasību, lai šā panta trešajā daļā minētā informācija tiek

publiskota biežāk nekā reizi gadā, un noteikt publiskošanas

termiņus.

(5) Kredītiestāde, kura ir mātes sabiedrība, katru gadu

publisko informāciju par grupas juridisko struktūru, kā arī

pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru, kas nodrošina

šā likuma 14.panta pirmās daļas 2.punkta,

34.1 panta un 50.9 panta otrās

daļas prasību ievērošanu."