13. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā
redakcijā:
"III1
nodaļa
Atļauja pārvaldītājsabiedrībai un licence (atļauja) ārvalsts
grupā ietilpstošai kredītiestādei
33.3 pants. (1) Dalībvalsts mātes finanšu
pārvaldītājsabiedrība un dalībvalsts mātes jaukta finanšu
pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu
pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu
pārvaldītājsabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta
finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā pantā -
pārvaldītājsabiedrība) iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus
komisijai, kura veic konsolidēto uzraudzību, pieteikumu un šādu
informāciju:
1) ziņas par tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība,
organizatorisko struktūru, norādot grupas meitas sabiedrības,
mātes sabiedrības un katras grupā ietilpstošās sabiedrības
atrašanās vietu un darbības veidu;
2) ziņas par vismaz diviem pārvaldītājsabiedrības valdes
locekļiem un to atbilstību šā likuma 24. un 25. panta
prasībām;
3) informāciju par pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai
dalībnieku, kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā,
atbilstību šā likuma 16. pantā dibinātājam izvirzītajām prasībām,
kā arī 29. panta prasībām;
4) informāciju par iekšējās kontroles sistēmas izveidi -
vismaz par atbildības, funkciju un kompetences sadalījumu
attiecībā uz lēmumu pieņemšanu grupā, interešu konfliktu
novēršanu grupā un iekšējo procedūru un politiku piemērošanu
grupas pārvaldībā.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās
uzraudzības institūcija atļauj pārvaldītājsabiedrībai būt par
kredītiestādes mātes sabiedrību, ja:
1) iekšējās kontroles sistēma grupā atbilst nolūkam
konsolidēti vai subkonsolidēti nodrošināt atbilstību prasībām,
kas noteiktas šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013;
2) tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība,
organizatoriskā struktūra neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus
komisijas kā konsolidētās uzraudzības institūcijas iespējas
efektīvi uzraudzīt meitas sabiedrības un mātes sabiedrības
attiecībā uz individuālām, konsolidētām vai subkonsolidētām
saistībām;
3) ir nodrošināta vismaz divu pārvaldītājsabiedrības valdes
locekļu un pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai dalībnieku,
kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, atbilstība šā
likuma 24. un 25. panta prasībām un 16. pantā dibinātājam
izvirzītajām prasībām, kā arī 29. panta prasībām.
(3) Pārvaldītājsabiedrībai nav nepieciešama šā panta otrajā
daļā minētā atļauja, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
1) pārvaldītājsabiedrības pamatdarbība ir līdzdalības iegūšana
meitas sabiedrībās;
2) pārvaldītājsabiedrība nav noregulējuma vienība
Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības
atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē;
3) kredītiestāde, kas ir meitas sabiedrība, ir tiesīga
konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām,
un tai ir visi nepieciešamie resursi, lai to nodrošinātu;
4) pārvaldītājsabiedrība neiesaistās tādu ar pārvaldību,
darbību vai finansēm saistītu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē
grupu vai tās meitas sabiedrību, kura ir kredītiestāde,
ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde;
5) nav šķēršļu efektīvai grupas konsolidētajai
uzraudzībai.
(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās
uzraudzības institūcija var pieprasīt papildu informāciju, kas
nepieciešama šā panta otrajā un trešajā daļā minētā izvērtējuma
veikšanai.
(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās
uzraudzības institūcija lēmumu par šā panta otrajā daļā minēto
atļauju vai trešajā daļā minētā izņēmuma piemērošanu pieņem četru
mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemta pilnīga informācija lēmuma
pieņemšanai, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pieteikuma un
pilnīgas informācijas iesniegšanas dienas.
(6) Ja pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī,
Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības
institūcija pirms lēmuma pieņemšanas sadarbojas ar dalībvalsts
uzraudzības institūciju un sniedz tai savu novērtējumu par
pārvaldītājsabiedrības atbilstību šā panta otrās un trešās daļas
nosacījumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās
uzraudzības institūcija, kopīgi apspriežoties un saskaņojot
viedokļus ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un koordinatoru
Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, divu mēnešu laikā no
novērtējuma sagatavošanas dienas pieņem lēmumu par atļaujas
sniegšanu pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes
sabiedrību vai par izņēmuma piemērošanu saskaņā ar šā panta trešo
daļu. Ja minētais lēmums netiek pieņemts, Finanšu un kapitāla
tirgus komisijai kā konsolidētās uzraudzības institūcijai, lai
izšķirtu domstarpības, ir tiesības vērsties domstarpību
izšķiršanai attiecīgajā Eiropas Uzraudzības iestādē saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulu (ES)
Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas
Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas
lēmumu 2009/78/EK (turpmāk - ES regula Nr. 1093/2010).
33.4 pants. (1) Kredītiestāde, kas ietilpst
ārvalsts grupā, kuras aktīvu kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir
vismaz 40 miljardi euro, var saņemt licenci (atļauju),
veikt reģistrāciju komercreģistrā un darboties Latvijas Republikā
tikai tad, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem
nosacījumiem:
1) kredītiestāde ir vienīgā ārvalsts grupas kredītiestāde vai
ieguldījumu brokeru sabiedrība Eiropas Savienībā;
2) kredītiestādei ir reģistrēta mātes sabiedrība Eiropas
Savienībā;
3) kredītiestāde ir mātes sabiedrība Eiropas Savienībā
reģistrētai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru
sabiedrībai.
(2) Ārvalsts grupas aktīvu kopējo vērtību Eiropas Savienībā
veido šāda summa:
1) katras ārvalsts grupas kredītiestādes un ieguldījumu
brokeru sabiedrības aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā,
pamatojoties uz konsolidēto finanšu pārskatu datiem vai, ja nav
pieejami konsolidēti dati, - pamatojoties uz individuālo finanšu
pārskatu datiem;
2) katras tādas ārvalsts grupas filiāles, kura ir saņēmusi
atļauju darboties Eiropas Savienībā kā kredītiestāde vai
ieguldījumu brokeru sabiedrība, aktīvu vērtības kopsumma.
(3) Ja kredītiestāde ietilpst ārvalsts grupā un šajā grupā
ietilpst arī dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru
sabiedrība, tad ārvalsts grupai ir pienākums veidot vienu mātes
sabiedrību Eiropas Savienībā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija
var atļaut veidot otru mātes sabiedrību Eiropas Savienībā, ja tā
veic kredītiestādes konsolidēto uzraudzību atbilstoši šā likuma
112.2 pantam un ir izpildīts viens no šādiem
nosacījumiem:
1) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā
nenodrošinātu prasību nodalīt darbības, kā to paredz tās ārvalsts
noteikumi vai uzraudzības institūcija, kurā atrodas galvenā
ārvalsts grupas mātes uzņēmuma vadība;
2) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā mazinātu
uzraudzības efektivitāti salīdzinājumā ar gadījumu, kad ir divas
mātes sabiedrības Eiropas Savienībā.
(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā kredītiestādes
mātes sabiedrība var būt dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai
pārvaldītājsabiedrība, kurai piešķirta atļauja atbilstoši šā
likuma 33.3 panta otrajai daļai.
(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz Eiropas Banku
iestādei šādu informāciju attiecībā uz ārvalsts grupu, kas
darbojas Latvijas Republikas teritorijā:
1) par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura
pieder pie kādas ārvalsts grupas, - nosaukumu un kopējo aktīvu
vērtību;
2) par filiāli, kura Latvijas Republikā darbojas kā
kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, - nosaukumu,
kopējo aktīvu vērtību un darbības veidu;
3) par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes
sabiedrību, kura reģistrēta Latvijas Republikā, - nosaukumu un
tās ārvalsts grupas nosaukumu, pie kuras tā pieder."