Grozījumi Kredītiestāžu likumā

1Aizstāt visā likumā vārdus "mājaslapā internetā"

2ar vārdu "tīmekļvietnē".

32. 1. pantā:

4papildināt pirmo daļu ar 68., 69. un 70. punktu šādā

5redakcijā:

6"68) ārpakalpojums - jebkura līgumiska vienošanās

7starp kredītiestādi un ārpakalpojuma sniedzēju, kas paredz šim

8ārpakalpojuma sniedzējam pienākumu veikt noteiktu procesu,

9pakalpojumu vai citu darbību, ko citādi veiktu pati

10kredītiestāde;

1169) ārvalsts grupa - grupa, kuras mātes sabiedrība ir

12reģistrēta ārvalstī;

1370) dzimumneitrāla atalgojuma politika - atalgojuma

14politika, kas balstīta uz vienādu darba samaksu sievietēm un

15vīriešiem par vienādu darbu vai vienādi vērtīgu darbu.";

16papildināt otro daļu ar 15., 16., 17., 18. un 19. punktu šādā

17redakcijā:

18"15) Eiropas Savienības mātes iestāde - ES regulas

19Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 29. apakšpunkta izpratnē;

2016) grupa - ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta

21138. apakšpunkta izpratnē;

2217) pirmā līmeņa kapitāls - ES regulas Nr. 575/2013 25.

23panta izpratnē;

2418) globāla sistēmiski nozīmīga iestāde - ES regulas

25Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 133. apakšpunkta izpratnē;

2619) ārvalsts globāla sistēmiski nozīmīga iestāde - ES

27regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 134. apakšpunkta

28izpratnē.";

29papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

30"(4) Likumā lietotais termins "jaukta finanšu

31pārvaldītājsabiedrība" atbilst Finanšu konglomerātu likumā

32lietotajam terminam."

1Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā

2redakcijā:

3"4.1 pants. Šajā likumā vai ES regulā

4Nr. 575/2013 paredzētās prasības vai pasākumus, kurus konsolidēti

5vai subkonsolidēti saskaņā ar šo likumu vai minēto regulu piemēro

6kredītiestādei, dalībvalsts mātes kredītiestādei, Eiropas

7Savienības mātes kredītiestādei un mātes sabiedrībai, turpmākajos

8punktos minētajos gadījumos piemēro arī šādām sabiedrībām:

91) finanšu pārvaldītājsabiedrībai un jauktai finanšu

10pārvaldītājsabiedrībai, kurai ir piešķirta atļauja saskaņā ar šā

11likuma 33.3 panta otro daļu;

122) iestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3.

13apakšpunkta izpratnē, kura ir atbildīga konsolidēti nodrošināt

14grupas atbilstību prudenciālajām prasībām un kuru kontrolē

15Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas

16Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,

17dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai dalībvalsts

18mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja attiecīgajai mātes

19sabiedrībai atbilstoši šā likuma 33.3 panta trešajai

20daļai nav nepieciešams saņemt šā likuma 33.3 panta

21otrajā daļā noteikto atļauju;

223) finanšu pārvaldītājsabiedrībai, jauktai finanšu

23pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ES regulas Nr. 575/2013 4.

24panta 1. punkta 3. apakšpunkta izpratnē, kuru konsolidētās

25uzraudzības institūcija ir norīkojusi kā pagaidu atbildīgo

26iestādi par konsolidēto prasību izpildi."

274. 6. pantā:

28aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "27. panta pirmās

29daļas 5. punktu, 34.3" ar skaitļiem un vārdiem

30"27. panta 1.1 daļas 2. punktu, 34.3

31panta ceturto un piekto daļu";

32izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

33"(3) Citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir

34tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir

35saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās

36informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā

37arī šā likuma 34.2 panta pirmās daļas regulējums

38kredītriska pārvaldīšanas jomā attiecībā uz aizņēmējiem vērstu

39instrumentu piemērošanu fizisko personu kredītspējas vērtēšanā,

4012.1, 37. panta, V nodaļas, 95., 96., 108.1

41panta un XVI nodaļas prasības."

1Izteikt 10.1 pantu šādā redakcijā:

2"10.1 pants. (1) Ārpakalpojumus

3kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu

4sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam

5deleģēto pienākumu izpildē.

6(2) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus kā

7ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai

8zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk arī - zvērināts

9revidents), kas vienlaikus neveic kredītiestādes gada pārskata un

10konsolidētā gada pārskata pārbaudi, vai kredītiestādes mātes

11sabiedrībai - dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei.

12(3) Ja kredītiestāde deleģē ārpakalpojumu sniedzējam

13ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda

14būtiska šā pakalpojuma elementa sniegšanu, tā papildus šajā

15likumā noteiktajām prasībām ievēro Finanšu instrumentu tirgus

16likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteiktās prasības

17ārpakalpojumu deleģēšanai.

18(4) Kredītiestāde nedrīkst deleģēt saskaņā ar normatīvajiem

19aktiem vai kredītiestādes statūtiem noteiktos kredītiestādes

20pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī:

211) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu;

222) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem

23tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas

24parādu.

25(5) Kredītiestāde, kura plāno saņemt ārpakalpojumu, izstrādā

26ārpakalpojumu politiku un procedūras, kurās nosaka ārpakalpojumu

27izmantošanas kārtību un pušu pienākumus attiecībā uz

28ārpakalpojumu izmantošanu. Politikā un procedūrās iekļaujamās

29prasības nosaka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

30normatīvajiem noteikumiem.

31(6) Kredītiestādes un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un

32pienākumus norāda rakstveidā noslēgtā ārpakalpojuma līgumā.

33Nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības nosaka

34saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem

35noteikumiem.

36(7) Pirms nozīmīga ārpakalpojuma saņemšanas kredītiestāde

37iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu rakstveida

38iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam

39pievieno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos

40noteikumos noteiktos dokumentus un informāciju, kas nepieciešama,

41lai izvērtētu saņemamā ārpakalpojuma atbilstību šā likuma

42prasībām.

43(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt

44ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma

45sniegšanas vietā, tai skaitā pieprasīt jebkādu dokumentu

46iesniegšanu un iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un

47dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas vai izrakstus,

48kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja vai tā pārstāvjiem

49vai darbiniekiem paskaidrojumus un informāciju, kas saistīta ar

50ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla

51tirgus komisijas funkciju veikšanai, kā arī iztaujāt jebkuru

52trešo personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par

53ārpakalpojumu sniedzēju.

54(9) Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt kredītiestādei nozīmīgu

55ārpakalpojumu, ja kredītiestāde 30 darbdienu laikā no šā panta

56septītajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi

57Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu saņemt

58ārpakalpojumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šajā daļā

59noteiktajā vērtēšanas periodā ir tiesības pieprasīt papildu

60informāciju par šā panta septītajā daļā norādītajiem dokumentiem.

61Pieprasot papildu informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus

62komisijai ne vēlāk kā līdz vērtēšanas perioda piecpadsmitajai

63darbdienai ir tiesības vienu reizi apturēt vērtēšanas periodu

64līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz

6520 darbdienām.

66(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga aizliegt

67kredītiestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

681) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

692) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes

70iespējas sniegt finanšu pakalpojumus, kā arī var aizskart

71kredītiestādes klientu un noguldītāju likumiskās intereses;

723) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes

73pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos,

74kredītiestādes statūtos vai citos kredītiestādes iekšējos aktos

75tām noteiktos pienākumus;

764) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Finanšu un

77kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt likumā noteiktās

78funkcijas;

795) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru

80un patiesu priekšstatu par kredītiestādes un ārpakalpojumu

81sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz

82ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti.

83(11) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no

84atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem.

85Kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu

86tādā pašā mērā kā par savējo.

87(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības

88pieprasīt, lai kredītiestāde novērš trūkumus, kas radušies,

89saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu.

90Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā

91trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

92pieprasa, lai kredītiestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un

93nosaka tā izbeigšanas termiņu.

94(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt,

95lai kredītiestāde nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma

96līgumu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka:

971) kredītiestāde neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes

98pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

992) kredītiestāde neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto

100risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

1013) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kuri

102apdraud vai var apdraudēt kredītiestādes saistību izpildi;

1034) iestājies kāds no šā panta desmitajā daļā minētajiem

104apstākļiem.

105(14) Ja kredītiestāde konstatē, ka nozīmīga ārpakalpojuma

106sniedzējs neievēro nozīmīga ārpakalpojuma līgumā noteiktās

107prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā

108nekavējoties informē par to Finanšu un kapitāla tirgus

109komisiju.

110(15) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi un tās

111pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos

112noteikto ar kredītiestādes darbību saistīto risku

113pārvaldīšanu.

114(16) Kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus

115komisijai grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma politikā un

116procedūrā, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīgo

117grozījumu apstiprināšanas.

118(17) Par būtiskiem grozījumiem, kurus plāno izdarīt noslēgtajā

119līgumā attiecībā uz nozīmīgu ārpakalpojumu, kredītiestāde informē

120Finanšu un kapitāla tirgus komisiju vismaz 30 darbdienas pirms to

121spēkā stāšanās.

122(18) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nozīmīga ārpakalpojuma

123sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta

124kredītiestādes rakstveida piekrišana. Kredītiestāde pirms

125nozīmīga ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par

126to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz tai šajā pantā

127minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu

128un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma

129noteikumi.

130(19) Šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā

131minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā

132akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

133(20) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības

134ārpakalpojuma izmantošanai, tostarp ārpakalpojumu politikā un

135procedūrās un nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās

136prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedzamos

137dokumentus un informāciju nozīmīgu ārpakalpojumu saņemšanai,

138darījumus, kas nav uzskatāmi par ārpakalpojumiem, kārtību, kādā

139kredītiestāde informē par ārpakalpojumu tālāku deleģēšanu, kā arī

140kārtību, kādā kredītiestāde identificē nozīmīgus ārpakalpojumus

141un ziņo par to grozījumiem."

1Papildināt 14. panta pirmo daļu ar 8. punktu šādā

2redakcijā:

3"8) kredītiestādes izveidotā iekšējās kontroles sistēma

4nenodrošina visaptverošu un efektīvu kredītiestādes risku

5pārvaldību."

1Papildināt 20. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā

2redakcijā:

3"(3) Ārvalstu kredītiestādes filiāle sniedz Finanšu un

4kapitāla tirgus komisijai informāciju par savu darbību Finanšu un

5kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzētajā

6apmērā un termiņā.

7(4) Ja ārvalsts kredītiestāde ar filiāļu starpniecību darbojas

8vairākās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

9sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām,

10lai nepieļautu šajā likumā, uz tā pamata izdotajos normatīvajos

11aktos un ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību neievērošanu un

12netiktu radīta negatīva ietekme uz Eiropas Savienības finanšu

13stabilitāti."

1Papildināt 24. panta trešo daļu pēc vārdiem "ir

2pienākums" ar vārdiem "pašai vai pēc Finanšu un

3kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma".

1Papildināt 25. panta otro daļu pēc vārdiem "pienākums

2ir" ar vārdiem "pašai vai pēc Finanšu un kapitāla

3tirgus komisijas ierosinājuma".

410. 27. pantā:

5izslēgt pirmās daļas 4., 5., 6. un 7. punktu;

6izteikt pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

7"8) kredītiestāde neievēro šā likuma un citu

8kredītiestādes darbību regulējošu normatīvo aktu prasības,

9izņemot ES regulas Nr. 575/2013 92.a un 92.b panta

10prasības;";

11papildināt pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:

12"10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai vienotā

13noregulējuma valde, kas izveidota kā Eiropas Savienības aģentūra

14saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija

15regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un

16vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru

17sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma

18mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr.

191093/2010 (turpmāk - ES regula Nr. 806/2014) 42. pantu, pieņēmusi

20lēmumu neveikt kredītiestādei noregulējuma darbību.";

21papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

22"(11) Kredītiestādes licence (atļauja) zaudē

23spēku, ja:

241) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju sākt pašlikvidācijas

25procesu;

262) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju tās reorganizācijai un

27tādēļ tai vairs nav nepieciešama licence (atļauja) kredītiestādes

28darbībai;

293) tiesa ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru pasludina

30kredītiestādi par maksātnespējīgu.";

31papildināt otro daļu pēc vārda "Anulētā" ar vārdiem

32"vai spēku zaudējusī".

3311. 27.1 pantā:

34papildināt pirmo daļu pēc vārda "izsniegt" ar

35vārdiem "kredītiestādei vai ārvalsts kredītiestādes

36filiālei";

37papildināt otro daļu pēc vārdiem "kredītiestādes

38darbībai" ar vārdiem "vai licence (atļauja) zaudējusi

39spēku";

40izslēgt ceturtās daļas 3. punktu;

41papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

42"(41) Finanšu un kapitāla tirgus komisija

43informē Eiropas Banku iestādi par:

441) izmaiņām ārvalsts kredītiestādes filiālei izsniegtajā

45licencē (atļaujā) kredītiestādes darbībai;

462) ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējo aktīvu un saistību

47apmēru;

483) tās ārvalsts kredītiestādes grupas nosaukumu, pie kuras

49pieder filiāle."

5012. 29. pantā:

51aizstāt piektās daļas 2. punktā vārdus "padomes, valdes

52un augstākās vadības" ar vārdiem "padomes un

53valdes";

54izslēgt piektās daļas trešo teikumu;

55papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

56"(51) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija

57saskaņā ar šā panta sesto un 6.1 daļu ir pārtraukusi

58vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā

59neieskaita.";

60papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

61"(61) Ja personu, kura vēlas iegūt būtisku

62līdzdalību, vienlaikus citā dalībvalstī izvērtē atbilstoši šā

63likuma 33.3 pantam līdzīgiem noteikumiem attiecībā uz

64atļaujas piešķiršanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir

65tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad attiecīgā

66institūcija, kas veic konsolidēto uzraudzību, pabeidz

67izvērtēšanu."

1Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā

2redakcijā:

3"III1

4nodaļa

5Atļauja pārvaldītājsabiedrībai un licence (atļauja) ārvalsts

6grupā ietilpstošai kredītiestādei

733.3 pants. (1) Dalībvalsts mātes finanšu

8pārvaldītājsabiedrība un dalībvalsts mātes jaukta finanšu

9pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu

10pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu

11pārvaldītājsabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta

12finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā pantā -

13pārvaldītājsabiedrība) iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus

14komisijai, kura veic konsolidēto uzraudzību, pieteikumu un šādu

15informāciju:

161) ziņas par tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība,

17organizatorisko struktūru, norādot grupas meitas sabiedrības,

18mātes sabiedrības un katras grupā ietilpstošās sabiedrības

19atrašanās vietu un darbības veidu;

202) ziņas par vismaz diviem pārvaldītājsabiedrības valdes

21locekļiem un to atbilstību šā likuma 24. un 25. panta

22prasībām;

233) informāciju par pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai

24dalībnieku, kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā,

25atbilstību šā likuma 16. pantā dibinātājam izvirzītajām prasībām,

26kā arī 29. panta prasībām;

274) informāciju par iekšējās kontroles sistēmas izveidi -

28vismaz par atbildības, funkciju un kompetences sadalījumu

29attiecībā uz lēmumu pieņemšanu grupā, interešu konfliktu

30novēršanu grupā un iekšējo procedūru un politiku piemērošanu

31grupas pārvaldībā.

32(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās

33uzraudzības institūcija atļauj pārvaldītājsabiedrībai būt par

34kredītiestādes mātes sabiedrību, ja:

351) iekšējās kontroles sistēma grupā atbilst nolūkam

36konsolidēti vai subkonsolidēti nodrošināt atbilstību prasībām,

37kas noteiktas šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013;

382) tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība,

39organizatoriskā struktūra neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus

40komisijas kā konsolidētās uzraudzības institūcijas iespējas

41efektīvi uzraudzīt meitas sabiedrības un mātes sabiedrības

42attiecībā uz individuālām, konsolidētām vai subkonsolidētām

43saistībām;

443) ir nodrošināta vismaz divu pārvaldītājsabiedrības valdes

45locekļu un pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai dalībnieku,

46kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, atbilstība šā

47likuma 24. un 25. panta prasībām un 16. pantā dibinātājam

48izvirzītajām prasībām, kā arī 29. panta prasībām.

49(3) Pārvaldītājsabiedrībai nav nepieciešama šā panta otrajā

50daļā minētā atļauja, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

511) pārvaldītājsabiedrības pamatdarbība ir līdzdalības iegūšana

52meitas sabiedrībās;

532) pārvaldītājsabiedrība nav noregulējuma vienība

54Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības

55atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē;

563) kredītiestāde, kas ir meitas sabiedrība, ir tiesīga

57konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām,

58un tai ir visi nepieciešamie resursi, lai to nodrošinātu;

594) pārvaldītājsabiedrība neiesaistās tādu ar pārvaldību,

60darbību vai finansēm saistītu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē

61grupu vai tās meitas sabiedrību, kura ir kredītiestāde,

62ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde;

635) nav šķēršļu efektīvai grupas konsolidētajai

64uzraudzībai.

65(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās

66uzraudzības institūcija var pieprasīt papildu informāciju, kas

67nepieciešama šā panta otrajā un trešajā daļā minētā izvērtējuma

68veikšanai.

69(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās

70uzraudzības institūcija lēmumu par šā panta otrajā daļā minēto

71atļauju vai trešajā daļā minētā izņēmuma piemērošanu pieņem četru

72mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemta pilnīga informācija lēmuma

73pieņemšanai, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pieteikuma un

74pilnīgas informācijas iesniegšanas dienas.

75(6) Ja pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī,

76Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības

77institūcija pirms lēmuma pieņemšanas sadarbojas ar dalībvalsts

78uzraudzības institūciju un sniedz tai savu novērtējumu par

79pārvaldītājsabiedrības atbilstību šā panta otrās un trešās daļas

80nosacījumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās

81uzraudzības institūcija, kopīgi apspriežoties un saskaņojot

82viedokļus ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un koordinatoru

83Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, divu mēnešu laikā no

84novērtējuma sagatavošanas dienas pieņem lēmumu par atļaujas

85sniegšanu pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes

86sabiedrību vai par izņēmuma piemērošanu saskaņā ar šā panta trešo

87daļu. Ja minētais lēmums netiek pieņemts, Finanšu un kapitāla

88tirgus komisijai kā konsolidētās uzraudzības institūcijai, lai

89izšķirtu domstarpības, ir tiesības vērsties domstarpību

90izšķiršanai attiecīgajā Eiropas Uzraudzības iestādē saskaņā ar

91Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulu (ES)

92Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas

93Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas

94lēmumu 2009/78/EK (turpmāk - ES regula Nr. 1093/2010).

9533.4 pants. (1) Kredītiestāde, kas ietilpst

96ārvalsts grupā, kuras aktīvu kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir

97vismaz 40 miljardi euro, var saņemt licenci (atļauju),

98veikt reģistrāciju komercreģistrā un darboties Latvijas Republikā

99tikai tad, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem

100nosacījumiem:

1011) kredītiestāde ir vienīgā ārvalsts grupas kredītiestāde vai

102ieguldījumu brokeru sabiedrība Eiropas Savienībā;

1032) kredītiestādei ir reģistrēta mātes sabiedrība Eiropas

104Savienībā;

1053) kredītiestāde ir mātes sabiedrība Eiropas Savienībā

106reģistrētai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru

107sabiedrībai.

108(2) Ārvalsts grupas aktīvu kopējo vērtību Eiropas Savienībā

109veido šāda summa:

1101) katras ārvalsts grupas kredītiestādes un ieguldījumu

111brokeru sabiedrības aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā,

112pamatojoties uz konsolidēto finanšu pārskatu datiem vai, ja nav

113pieejami konsolidēti dati, - pamatojoties uz individuālo finanšu

114pārskatu datiem;

1152) katras tādas ārvalsts grupas filiāles, kura ir saņēmusi

116atļauju darboties Eiropas Savienībā kā kredītiestāde vai

117ieguldījumu brokeru sabiedrība, aktīvu vērtības kopsumma.

118(3) Ja kredītiestāde ietilpst ārvalsts grupā un šajā grupā

119ietilpst arī dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru

120sabiedrība, tad ārvalsts grupai ir pienākums veidot vienu mātes

121sabiedrību Eiropas Savienībā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija

122var atļaut veidot otru mātes sabiedrību Eiropas Savienībā, ja tā

123veic kredītiestādes konsolidēto uzraudzību atbilstoši šā likuma

124112.2 pantam un ir izpildīts viens no šādiem

125nosacījumiem:

1261) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā

127nenodrošinātu prasību nodalīt darbības, kā to paredz tās ārvalsts

128noteikumi vai uzraudzības institūcija, kurā atrodas galvenā

129ārvalsts grupas mātes uzņēmuma vadība;

1302) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā mazinātu

131uzraudzības efektivitāti salīdzinājumā ar gadījumu, kad ir divas

132mātes sabiedrības Eiropas Savienībā.

133(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā kredītiestādes

134mātes sabiedrība var būt dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai

135pārvaldītājsabiedrība, kurai piešķirta atļauja atbilstoši šā

136likuma 33.3 panta otrajai daļai.

137(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz Eiropas Banku

138iestādei šādu informāciju attiecībā uz ārvalsts grupu, kas

139darbojas Latvijas Republikas teritorijā:

1401) par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura

141pieder pie kādas ārvalsts grupas, - nosaukumu un kopējo aktīvu

142vērtību;

1432) par filiāli, kura Latvijas Republikā darbojas kā

144kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, - nosaukumu,

145kopējo aktīvu vērtību un darbības veidu;

1463) par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes

147sabiedrību, kura reģistrēta Latvijas Republikā, - nosaukumu un

148tās ārvalsts grupas nosaukumu, pie kuras tā pieder."

1Izteikt 34.1 panta pirmās daļas 4. punktu šādā

2redakcijā:

3"4) atalgojuma sistēmu, tai skaitā dzimumneitrālu

4atalgojuma politiku."

1Izteikt 34.2 panta pirmo daļu šādā

2redakcijā:

3"(1) Kredītiestāde izstrādā un īsteno piesardzīgu

4stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj pārvaldīt, tai

5skaitā laikus identificēt, novērtēt, analizēt un uzraudzīt

6kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, koncentrācijas

7risku, vērtspapīrošanas risku, tirgus risku, operacionālo risku,

8tai skaitā modeļa risku, riskus, kas rodas ārpakalpojuma

9saņemšanas dēļ, un notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību, bet

10būtisku ietekmi, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī,

11kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī, atlikušo

12risku, likviditātes risku, pārmērīgas sviras risku un citus

13kredītiestādei būtiskus riskus."

1Aizstāt 34.3 panta septītajā daļā vārdus

2"praksei attiecībā uz" ar vārdiem "praksei,

3tostarp".

1Izslēgt 35.3 panta otro daļu.

1Izslēgt 35.4 panta otro daļu.

219. 35.5 pantā:

3izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

4"Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī

5novērtē cikliskā sistēmiskā riska intensitāti un, ja

6nepieciešams, nosaka vai koriģē noteikto pretcikliskās kapitāla

7rezerves normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri

8noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem.";

9izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

10"(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas

11Sistēmisko risku kolēģijai par katrām noteiktās pretcikliskās

12kapitāla rezerves normas izmaiņām, sniedzot šā panta septītajā

13daļā minēto informāciju."

1Aizstāt 35.7 panta trešajā daļā vārdus un

2skaitļus "ES regulu Nr. 575/2013" ar vārdiem un

3skaitļiem "ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3.

4punktu".

1Aizstāt 35.9 pantā vārdu "globāli" ar

2vārdu "globālas".

1Izteikt 35.10 pantu šādā redakcijā:

2"35.10 pants. Par globālu sistēmiski

3nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas

4Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu

5pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas

6finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai

7kredītiestādi, kas nav Eiropas Savienības mātes kredītiestādes,

8Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai

9Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības

10meitas sabiedrība."

1123. 35.11 pantā:

12izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

13"(1) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai

14jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai

15kredītiestāde, kas ir atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu

16iestādi, tiek iekļauta vienā no vismaz piecām globālu sistēmiski

17nozīmīgu iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz šādu kritēriju

18izvērtējumu:

191) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas lielums;

202) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas savstarpējā

21saistība ar finanšu sistēmu;

223) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas sniegto

23pakalpojumu aizvietojamība vai grupas nodrošinātā finanšu

24infrastruktūra;

254) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas sarežģītība;

265) konsolidācijas grupas pārrobežu aktivitātes gan citās

27dalībvalstīs, gan ārvalstīs.";

28papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un

292.3 daļu šādā redakcijā:

30"(21) Papildus šā panta pirmajā daļā

31noteiktajam izvērtējumam veic papildu novērtējumu, pamatojoties

32uz šādu kritēriju izvērtējumu:

331) šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktie

34kritēriji;

352) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas pārrobežu

36aktivitātes, izņemot kredītiestādes vai konsolidācijas grupas

37aktivitātes iesaistītajās dalībvalstīs ES regulas Nr. 806/2014 4.

38panta izpratnē.

39(22) Katra kritērija vērtēšanai izmanto skaitliski

40izsakāmus rādītājus, un visiem kritērijiem ir vienāds svars

41kopējā vērtējuma noteikšanā. Šā panta 2.1 daļas 1.

42punktā noteikto kritēriju izvērtējumam izmanto tos pašus

43rādītājus, kuri tiek izmantoti šā panta pirmās daļas 1., 2., 3.

44un 4. punktā noteikto kritēriju izvērtējumam.

45(23) Pamatojoties uz papildu novērtējumu, kas

46veikts atbilstoši šā panta 2.1 un 2.2

47daļai, katrai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai

48jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupai vai

49kredītiestādei, kas tiek izvērtēta atzīšanai par globālu

50sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek noteikts papildu kopējais

51vērtējums.";

52izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

53"(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā

54atbilstoši šā panta pirmajai daļai noteiktās globālu sistēmiski

55nozīmīgu iestāžu apakšgrupas un šā likuma 35.12 panta

56pirmajā daļā noteiktos apakšgrupu iedalījuma nosacījumus, kā arī

57pamatojoties uz uzraudzības vērtējumu, ir tiesīga:

581) iekļaut globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā,

59kura atbilst augstākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka

60saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto metodoloģiju

61veiktais aprēķins;

622) atzīt par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi tādu

63kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas

64finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai

65kredītiestādi, kuras sistēmiskā nozīmīguma vērtējums, kas veikts

66saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ir zemāks par minimālo

67vērtējumu, pēc kura kredītiestādes, finanšu

68pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības

69konsolidācijas grupa vai kredītiestāde tiek atzīta par globālu

70sistēmiski nozīmīgu iestādi, un iekļaut šādu globālu sistēmiski

71nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kas ir augstāka par minimālam

72sistēmiskam nozīmīgumam atbilstošu apakšgrupu;

733) ņemot vērā vienotā noregulējuma mehānisma darbību, iekļaut

74globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst

75zemākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā

76panta pirmajā un otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais

77aprēķins, pamatojoties uz atbilstoši šā panta 2.3

78daļai noteikto papildu kopējo vērtējumu.

79(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas

80Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku

81iestādi par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai

82jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupām vai

83kredītiestādēm, kas ir atzītas par globālām sistēmiski nozīmīgām

84iestādēm, un par atbilstošajām apakšgrupām, kurās tās iekļautas,

85sniedz pilnīgu pamatojumu šā panta trešajā daļā paredzētā

86uzraudzības vērtējuma izmantošanai vai neizmantošanai, kā arī

87publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot

88attiecīgās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.

89(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā

90pārskata par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzīto

91kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas

92finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai

93kredītiestāžu sistēmisko nozīmīgumu un atbilstošās apakšgrupas,

94kurās tās iekļautas, un informē globālas sistēmiski nozīmīgas

95iestādes par pieņemto lēmumu, paziņo šo informāciju Eiropas

96Sistēmisko risku kolēģijai, kā arī publisko globālu sistēmiski

97nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot atbilstošās apakšgrupas, kurās

98tās iekļautas.";

99izslēgt sesto daļu;

100izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

101"(7) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai

102jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai

103kredītiestāde tiek atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi

104un iekļauta atbilstošā apakšgrupā, pamatojoties uz Eiropas

105Savienības tieši piemērojamā tiesību aktā noteikto

106metodoloģiju."

10724. 35.12 pantā:

108izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

109"(1) Globālai sistēmiski nozīmīgai iestādei

110konsolidācijas grupas līmenī nosaka globālas sistēmiski nozīmīgas

111iestādes kapitāla rezerves normu, kas nav mazāka par 1 procentu

112no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES

113regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, atbilstoši apakšgrupai,

114kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.11 pantu. Šā

115likuma 35.11 panta pirmajā daļā minētajām apakšgrupām

116globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu

117nosaka ar intervālu, ne mazāku par 0,5 procentiem. Visām

118apakšgrupām, izņemot piekto vai augstākas apakšgrupas (ja tādas

119ir noteiktas), globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla

120rezerves norma pieaug lineāri globālas sistēmiski nozīmīgas

121kredītiestādes problēmu iespējamai ietekmei uz globālajiem

122finanšu tirgiem.";

123izslēgt trešo daļu.

1Izteikt 35.13 panta otro teikumu šādā

2redakcijā:

3"Par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt

4kredītiestādi vai Latvijas Republikā reģistrētas mātes

5kredītiestādes, Latvijas Republikā reģistrētas mātes finanšu

6pārvaldītājsabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas mātes

7jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, Eiropas Savienības mātes

8kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu

9pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas

10finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu."

1Izteikt 35.15, 35.16 un

235.17 pantu šādā redakcijā:

3"35.15 pants. (1) Kredītiestādei,

4finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu

5pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu

6iestādi šā likuma 35.14 pantā minētā izvērtējuma

7rezultātā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt citas

8sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 3

9procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla

10rezerves normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro, ka

11tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz

12citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas

13Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā

14tirgus darbībai.

15(2) Pēc paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar šā panta sesto daļu

16Finanšu un kapitāla tirgus komisija, saņemot Eiropas Komisijas

17atļauju, Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes

18kredītiestādei, Eiropas Savienības mātes finanšu

19pārvaldītājsabiedrībai vai Eiropas Savienības mātes jauktas

20finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupai vai

21kredītiestādei, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi

22šā likuma 35.14 pantā minētā izvērtējuma rezultātā,

23var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves

24normu, kas pārsniedz 3 procentus.

25(3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves

26prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta

273. punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu

28ar tai noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla

29rezerves normu.

30(4) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir globālas

31sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, vai citas

32sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir Eiropas Savienības mātes

33sabiedrības, kurai konsolidācijas grupas līmenī ir noteikta citas

34sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība, meitas

35sabiedrība, individuāli vai subkonsolidēti noteiktā citas

36sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība

37nepārsniedz mazāko no šādiem rādītājiem:

381) 1 procents no kopējās riska darījumu vērtības, kas

39aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3.

40punktu, un lielākā no šādām kapitāla rezervēm: konsolidācijas

41grupai noteiktās globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla

42rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.12

43panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla

44rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā panta otrās daļas

45prasības;

462) 3 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas

47aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, vai citas

48sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru

49Eiropas Komisija atļāvusi piemērot mātes sabiedrībai

50konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā panta otro daļu.

51(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā

52pārskata par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzītajām

53kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām

54finanšu pārvaldītājsabiedrībām noteiktās citas sistēmiski

55nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas pamatotību un informē

56citu sistēmiski nozīmīgu iestādi par pieņemto lēmumu, paziņo to

57Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas

58Banku iestādei, kā arī publisko citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu

59sarakstu.

60(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas

61Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku

62iestādei un publisko par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi atzītās

63kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas

64finanšu pārvaldītājsabiedrības nosaukumu.

65(7) Ne vēlāk kā mēnesi pirms tam, kad tiek publiskots

66pieņemtais lēmums par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes

67kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu apmērā līdz

683 procentiem, kā noteikts šā panta pirmajā daļā, vai ne vēlāk kā

69trīs mēnešus pirms tam, kad plānots publiskot lēmumu par citas

70sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu

71vai pārskatīšanu apmērā, kas pārsniedz 3 procentus, kā noteikts

72šā panta otrajā daļā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

73iesniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai paziņojumu, kurā:

741) detalizēti izklāstīts pamatojums, kāpēc tiek uzskatīts, ka

75citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas

76noteikšana var būt efektīvs un samērīgs instruments riska

77mazināšanai;

782) detalizēti, izmantojot visu pieejamo informāciju, izvērtēta

79citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas

80noteikšanas varbūtējā pozitīvā un negatīvā ietekme uz Eiropas

81Savienības iekšējo tirgu;

823) norādīta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla

83rezerves norma, kuru paredzēts noteikt.

8435.16 pants. (1) Lai novērstu vai samazinātu

85makroprudenciālos vai sistēmiskos finanšu sistēmas darbības

86traucējumu riskus, kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz

87Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību un kuri

88netiek segti atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 un šā likuma

8935.5, 35.12 un 35.15 panta

90nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt

91kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām

92prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi visiem riska

93darījumiem vai vienam no šā likuma 35.17 panta pirmajā

94daļā noteiktajiem riska darījumu veidiem.

95(2) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir šādu lielumu

96kopsumma:

971) saskaņā ar šā likuma 35.20 panta pirmās daļas

98prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz kopējo riska

99darījumu vērtību attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas

100reizinājums ar saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto

101kopējo riska darījumu vērtību;

1022) saskaņā ar šā likuma 35.20 panta pirmās daļas

103prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz riska darījumu veidu

104attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas reizinājums ar

105saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto šā riska darījumu

106veida riska darījumu vērtību.

107(3) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu nosaka,

108pamatojoties uz riska darījumiem, kam saskaņā ar šā panta pirmo

109daļu piemēro sistēmiskā riska kapitāla rezervi individuāli,

110konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES

111regulai Nr. 575/2013.

112(4) Kredītiestāde, kura nenodrošina sistēmiskā riska rezervi

113saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma

11435.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales

115ierobežojumus.

116(5) Ja sadales ierobežojumu ievērošanas rezultātā, ņemot vērā

117attiecīgo sistēmisko risku, nav pietiekami palielināts

118kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, Finanšu un kapitāla

119tirgus komisija var īstenot vienu vai vairākas šā likuma 113.

120pantā noteiktās darbības.

12135.17 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus

122komisija kredītiestādei individuāli, konsolidācijas grupas līmenī

123vai subkonsolidēti var noteikt prasību uzturēt sistēmiskā riska

124kapitāla rezervi attiecībā uz:

1251) visiem riska darījumiem Latvijas Republikā;

1262) šādiem riska darījumu veidiem vai to apakšveidiem Latvijas

127Republikā:

128a) visiem riska darījumiem ar privātpersonām (fiziskajām

129personām), kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku,

130b) visiem riska darījumiem ar fiziskajām personām, kas nav

131nodrošināti ar mājokļa hipotēku,

132c) visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas ir

133nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko

134izmanto komercdarbības veikšanai,

135d) visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas nav

136nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko

137izmanto komercdarbības veikšanai;

1383) visiem riska darījumiem citās dalībvalstīs, ievērojot šā

139likuma 35.18 panta piektās daļas un 35.20

140panta prasības;

1414) šīs daļas 2. punkta "a", "b",

142"c" un "d" apakšpunktā minētajiem riska

143darījumu veidiem vai to apakšveidiem citās dalībvalstīs, ja

144Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu atzīt citā

145dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska rezerves normu saskaņā ar

146šā likuma 35.21 pantu;

1475) riska darījumiem ārvalstīs.

148(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka sistēmiskā

149riska kapitāla rezerves normu tādā apmērā, kas dalās bez atlikuma

150ar 0,5 procentiem.

151(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt dažādas

152sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas dažādām kredītiestāžu

153apakšgrupām un riska darījumu veidiem un apakšveidiem.

154(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka

155sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana neatstāj

156nesamērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Eiropas

157Savienības finanšu sistēmu un nerada šķēršļus Eiropas Savienības

158iekšējā tirgus darbībai.

159(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vismaz reizi divos

160gados pārskata noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves

161normu."

16227. 35.18 pantā:

163izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

164"(1) Pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves

165normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma

16635.20 pantu Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to

167paziņo:

1681) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai;

1692) ja noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir

170attiecināma uz vienu vai vairākām kredītiestādēm, kas ir citas

171dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta

172meitas sabiedrība, - šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijām un

173atbildīgajām iestādēm.

174(2) Paziņojums, ko sniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu,

175ietver:

1761) detalizētu informāciju par makroprudenciālajiem vai

177sistēmiskajiem riskiem Latvijas Republikā, kuru dēļ tiek noteikta

178sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;

1792) detalizētu informāciju par iemesliem, kuru dēļ šīs daļas 1.

180punktā minēto risku lielums apdraud Latvijas Republikas finanšu

181sistēmas stabilitāti un kuri pamato nosakāmo sistēmiskā riska

182kapitāla rezerves normu;

1833) pamatojumu, kāpēc tiek uzskatīts, ka sistēmiskā riska

184kapitāla rezerves prasības noteikšana var būt efektīvs un

185samērīgs līdzeklis šīs daļas 1. punktā minēto risku novēršanai

186vai mazināšanai;

1874) novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pieejamo

188informāciju par sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības

189noteikšanas varbūtējo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz Eiropas

190Savienības iekšējo tirgu;

1915) nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas)

192un riska darījumus un iestādes, uz kurām šī norma (normas) ir

193attiecināma;

1946) ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma

195uz visiem riska darījumiem, - pamatojumu, kādēļ sistēmiskā

196kapitāla rezerve nepārklājas ar saskaņā ar šā likuma

19735.15 pantu noteikto citas sistēmiski nozīmīgas

198iestādes kapitāla rezervi.";

199izslēgt trešo daļu;

200papildināt pantu ar 3.1, 3.2 un

2013.3 daļu šādā redakcijā:

202"(31) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot

203sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz

204vienu vai vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā

205minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā

206sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma nepārsniedz 3 procentus

207nevienam no tajos ietvertajiem riska darījumiem, Finanšu un

208kapitāla tirgus komisija mēnesi pirms lēmuma par sistēmiskā riska

209kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā

210likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku

211kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu. Šajā daļā

212aprēķināmā kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma

213neietver saskaņā ar šā likuma 35.21 pantu atzītās citā

214dalībvalstī noteiktās sistēmiskā riska kapitāla rezerves

215normas.

216(32) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā

217riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai

218vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā

219minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā

220sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir lielāka par 3

221procentiem, bet nepārsniedz 5 procentus nevienam riska darījumam,

222uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma,

223tiek ievērota šāda kārtība:

2241) Finanšu un kapitāla tirgus komisija mēnesi pirms lēmuma par

225sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas

226saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas

227Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu

228un ietver tajā pieprasījumu Eiropas Komisijai sniegt viedokli. Ja

229Eiropas Komisija neatbalsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

230paziņojumā minētās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas

231noteikšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepublicē

232paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas

233noteikšanu vai arī publicē paziņojumu par sistēmiskā riska

234kapitāla rezerves normas noteikšanu un pamato, kāpēc nav

235ievērojusi Eiropas Komisijas viedokli;

2362) ja uz kādu no kredītiestādēm, kura ir citas dalībvalsts

237mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas

238sabiedrība, ir attiecināma kopējā sistēmiskā riska kapitāla

239rezerves norma, kas ir lielāka par 3 procentiem, bet nepārsniedz

2405 procentus nevienam atsevišķam riska darījumam, uz kuru ir

241attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, Finanšu un

242kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā panta otro daļu

243sniedzamajā paziņojumā ietver pieprasījumu Eiropas Komisijai un

244Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai sniegt ieteikumu. Ja starp

245Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un citas dalībvalsts iestādi,

246kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu, nav

247panākta vienošanās par nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla

248rezerves normu (normām) un gan no Eiropas Komisijas, gan no

249Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ir saņemts ieteikums

250neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) uz

251kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības

252Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Finanšu un

253kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu neattiecināt sistēmiskā

254riska kapitāla rezerves normu (normas) uz kredītiestādi, kas ir

255citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta

256meitas sabiedrība, vai lūdz Eiropas Banku iestādi iesaistīties

257jautājuma izskatīšanā atbilstoši ES regulai Nr. 1093/2010.

258(33) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā

259riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai

260vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā

261minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā

262sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir lielāka par 5

263procentiem kādam no tajos ietvertajiem riska darījumiem, uz kuru

264ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, Finanšu

265un kapitāla tirgus komisija pirms lēmuma par sistēmiskā riska

266kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā

267likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku

268kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu un ietver tajā

269pieprasījumu Eiropas Komisijai sniegt atļauju.";

270izslēgt ceturto daļu;

271izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

272"(5) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir

273attiecināma uz riska darījumiem, kas noslēgti ar citas

274dalībvalsts rezidentiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

275nosaka vienādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu visiem

276riska darījumiem Eiropas Savienībā, izņemot gadījumu, kad

277sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma tiek noteikta, lai

278saskaņā ar šā likuma 35.21 pantu atzītu citā

279dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves

280normu.";

281papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

282"(6) Ja nosakāmā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma

283ir mazāka vai vienāda ar iepriekš noteiktu sistēmiskā riska

284kapitāla rezerves normu, tad nav attiecināmas šā panta

2853.1, 3.2, 3.3 un piektās daļas

286prasības."

1Izslēgt 35.19 pantu.

229. 35.20 pantā:

3izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

4"(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par

5noteikto vai atkārtoti noteikto sistēmiskā riska kapitāla

6rezerves normu (normām), publicējot attiecīgu paziņojumu savā

7tīmekļvietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

81) noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;

92) to kredītiestāžu nosaukumi, kurām ir pienākums ievērot

10sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību;

113) riska darījumi, uz kuriem ir attiecināma sistēmiskā riska

12kapitāla rezerves norma (normas);

134) sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas (normu)

14noteikšanas vai atkārtotas noteikšanas pamatojums;

155) datums, no kura kredītiestādes sāk ievērot no jauna

16noteikto vai mainīto sistēmiskā riska kapitāla rezerves

17normu;

186) valstis, uz kuru rezidentu darījumiem attiecas noteiktā

19sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma.";

20aizstāt otrajā daļā skaitli "3." ar skaitli

21"4.".

2230. 35.21 pantā:

23izteikt otro daļu šādā redakcijā:

24"(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst citā

25dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tā

26par to informē Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.";

27papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā

28redakcijā:

29"(31) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija

30nosaka, ka atzītā citā dalībvalstī noteiktā sistēmiskā riska

31kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz tiem pašiem riskiem,

32kuru mazināšanai ir jau noteikta cita sistēmiskā riska kapitāla

33rezerves norma, kredītiestāde kopējo kapitāla rezervju prasības

34aprēķinā iekļauj augstāko no šīm normām.

35(32) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka,

36ka atzītā citā dalībvalstī noteiktā sistēmiskā riska kapitāla

37rezerves norma nav attiecināma uz tiem pašiem riskiem, kuru

38mazināšanai ir jau noteikta cita sistēmiskā riska kapitāla

39rezerves norma, kredītiestāde kopējo kapitāla rezervju prasības

40aprēķinā iekļauj abas šīs normas."

4131. 35.22 pantā:

42izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

43"(1) Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo

44kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju

45summa:

461) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

47likuma 35.3 panta pirmo daļu;

482) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

49likuma 35.4 panta pirmo daļu;

503) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā

51ar šā likuma 35.17 pantu;

524) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globālas sistēmiski

53nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

54likuma 35.12 panta otro daļu, un citas sistēmiski

55nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā

56šā likuma 35.15 panta trešās vai ceturtās daļas

57prasības.";

58izslēgt otro daļu.

5932. 35.23 pantā:

60izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

61"(1) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla

62rezervju prasība konsolidācijas grupas līmenī tiek noteikta kā

63šādu kapitāla rezervju summa:

641) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

65likuma 35.3 panta pirmo daļu;

662) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā

67likuma 35.4 panta pirmo daļu;

683) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā

69ar šā likuma 35.17 pantu;

704) citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas

71aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta trešās

72vai ceturtās daļas prasības.";

73izslēgt otro daļu.

7433. 35.24 pantā:

75izslēgt pirmo un otro daļu;

76izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

77"(3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes - globālas

78sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo

79kapitāla rezervju prasības aprēķinā tiek iekļauta lielākā no

80šādām kapitāla rezervēm: globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes

81kapitāla rezerve vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla

82rezerve."

1Aizstāt 35.25 panta ievaddaļā vārdu

2"globāli" ar vārdu "globāla" (attiecīgā

3locījumā).

1Papildināt 35.27 pantu ar sesto daļu šādā

2redakcijā:

3"(6) Kredītiestāde neievēro šā likuma 35.22,

435.23, 35.24 un 35.25 pantā

5noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, ja tās pašu kapitāls

6apmēra un struktūras ziņā nav pietiekams, lai vienlaikus

7izpildītu šā likuma 35.22, 35.23,

835.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo

9kapitāla rezervju prasību un katru no šādām prasībām:

101) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013

1192. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un papildu pašu

12kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas

13sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta

144.4 daļas 1. punktu;

152) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013

1692. panta 1. punkta "b" apakšpunktu un papildu pašu

17kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas

18sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta

194.4 daļas 1. punktu;

203) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013

2192. panta 1. punkta "c" apakšpunktu un papildu pašu

22kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas

23sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta

244.4 daļas 1. punktu."

1Papildināt 35.29 pantu pēc vārdiem

2"rezervju prasību" ar vārdiem un skaitļiem "vai ES

3regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras

4rādītāja rezerves prasību".

1Papildināt 35.30 panta 3. punktu pēc vārdiem

2"rezervju prasības" ar vārdiem un skaitļiem "vai

3ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteiktās sviras

4rādītāja rezerves prasības".

1Papildināt 35.31 pantu pēc vārdiem

2"rezervju prasību" ar vārdiem un skaitļiem "vai ES

3regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras

4rādītāja rezerves prasību".

1Papildināt likumu ar 35.33, 35.34,

235.35 un 35.36 pantu šādā redakcijā:

3"35.33 pants. (1) Pirmā līmeņa pamata

4kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu kopējo kapitāla

5rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma

635.22, 35.23, 35.24 un

735.25 panta prasībām, nedrīkst izmantot, lai

8izpildītu:

91) jebkuru no ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta

10"a", "b" un "c" apakšpunktā

11noteiktajām pašu kapitāla prasībām;

122) saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto

13papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav

14pārmērīgas sviras risks;

153) saskaņā ar šā likuma 101.17 panta trešo daļu

16paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz

17riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks.

18(2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai

19izpildītu vienu no kapitāla rezervēm, kas tai saskaņā ar šā

20likuma 35.22, 35.23, 35.24 un

2135.25 panta prasībām veido kopējo kapitāla rezervju

22prasību, nedrīkst izmantot, lai izpildītu citas kapitāla

23rezerves, kas veido minēto kopējo kapitāla rezervju prasību.

24(3) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai

25izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā

26ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24

27un 35.25 panta prasībām, nedrīkst izmantot, lai

28izpildītu ES regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 92.b pantā un

29Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības

30atjaunošanas un noregulējuma likuma 60. un 60.1 pantā

31noteiktās uz risku balstītās prasības.

3235.34 pants. Kredītiestādei, kura ievēro

33sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas Nr.

34575/2013 92. panta 1.a punktu, aizliegts veikt pirmā līmeņa

35kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa

36kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu

37sviras rādītāja rezerves prasību.

3835.35 pants. (1) Kredītiestāde, kura

39neievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas

40Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, aprēķina ar sviras rādītāja

41rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu

42un informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Pirms

43minētās summas aprēķināšanas kredītiestādei aizliegts:

441) veikt šā likuma 35.27 panta pirmās daļas 1.

45punktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu

46sadali;

472) uzņemties atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro

48pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu

49saistības vai izmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, ja maksājumu

50saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja

51sviras rādītāja rezerves prasību;

523) veikt procentu vai dividenžu maksājumus par pirmā līmeņa

53papildu kapitāla instrumentiem.

54(2) Ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu

55saistītās maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību nosaka

56Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

57(3) Kredītiestādei, kura neievēro sviras rādītāja rezerves

58prasību, aizliegts veikt jebkuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un

593. punktā minēto darbību attiecībā uz summu, kas pārsniedz

60saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām aprēķināto ar sviras

61rādītāja rezerves prasību saistīto maksimāli sadalāmo summu.

62(4) Šajā pantā un šā likuma 35.34 pantā noteiktos

63ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru veikšanas rezultātā

64samazinās pirmā līmeņa kapitāls vai peļņa un kuru atlikšana vai

65neveikšana nerada saistību neizpildi vai pamatu kredītiestādes

66maksātnespējas procesa ierosināšanai.

67(5) Ja kredītiestāde, kura neievēro sviras rādītāja rezerves

68prasību, plāno sadalīt peļņu vai veikt kādu no šā panta pirmās

69daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām, tā informē Finanšu

70un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz tai informāciju par:

711) kredītiestādes pašu kapitāla apmēru, atsevišķi uzrādot

72pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla

73apmēru;

742) kredītiestādes starpposma peļņas apmēru un pārskata gada

75peļņas apmēru;

763) ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto

77maksimāli sadalāmo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Finanšu un

78kapitāla tirgus komisijas noteikto kārtību;

794) peļņas apmēru, kuru kredītiestāde plāno sadalīt starp

80tādiem maksājumiem kā dividenžu izmaksa, akciju atpirkšana,

81procentu vai dividenžu maksājumi par pirmā līmeņa papildu

82kapitāla instrumentiem, kā arī atalgojuma mainīgās daļas vai

83diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē)

84maksājumi, vai nu uzņemoties jaunas maksājumu saistības, vai

85veicot maksājumus saskaņā ar maksājumu saistībām, kuras

86kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja sviras rādītāja

87rezerves prasību.

88(6) Kredītiestāde neievēro sviras rādītāja rezerves prasību šā

89panta izpratnē, ja tās pirmā līmeņa kapitāls nav pietiekams, lai

90vienlaikus izpildītu ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a

91punktā, 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā un šā

92likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktā

93noteiktās pašu kapitāla prasības pārmērīgas sviras riskam, kas

94nav pietiekami segts ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.

95punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību.

9635.36 pants. Kredītiestāde nodrošina, ka

97sadalāmās peļņas apmērs un ar sviras rādītāja rezerves prasības

98neievērošanu saistītā maksimāli sadalāmā summa ir aprēķināta

99precīzi, un spēj pierādīt šā aprēķina precizitāti Finanšu un

100kapitāla tirgus komisijai pēc tās pieprasījuma."

1Papildināt 36.2 pantu ar 2.1 daļu

2šādā redakcijā:

3"(21) Saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto

4stratēģiju, procedūrām un pasākumiem kredītiestāde nosaka tās

5kapitālu tādā piemērotā pašu kapitāla līmenī, kas ir pietiekams

6visu to risku segšanai, kādiem kredītiestāde ir pakļauta, un spēj

7segt iespējamos zaudējumus, uz kuriem norāda kredītiestādes un

8Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņā ar šā likuma

9101.3 panta 4.2 daļu veiktās stresa

10testēšanas rezultāti."

1Aizstāt 43. panta pirmajā daļā skaitli "15" ar

2skaitli "20".

1Papildināt likumu ar 49.2 un 49.3

2pantu šādā redakcijā:

3"49.2 pants. Finanšu un kapitāla tirgus

4komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde procentu likmju

5riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī izmanto tieši

6piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto

7standartizēto metodoloģiju, ja tā uzskata, ka kredītiestādes

8īstenotās iekšējās sistēmas procentu likmju riska novērtēšanai

9netirdzniecības portfelī nav apmierinošas.

1049.3 pants. Finanšu un kapitāla tirgus

11komisija ir tiesīga pieprasīt, lai maza un nesarežģīta

12kredītiestāde procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības

13portfelī izmanto tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību

14aktos noteikto standartizēto metodoloģiju, ja Finanšu un kapitāla

15tirgus komisija konstatē, ka izmantotā vienkāršotā standartizētā

16metodoloģija, kas noteikta tieši piemērojamos Eiropas Savienības

17tiesību aktos, nav piemērota, lai aptvertu procentu likmju risku

18netirdzniecības portfelī."

1Papildināt 50. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

2"(5) Par ES regulas Nr. 575/2013 124. un 164. panta

3piemērošanu atbildīgā iestāde ir Finanšu un kapitāla tirgus

4komisija."

1Izslēgt 50.8 panta trešo daļu.

1Izteikt 50.9 pantu šādā redakcijā:

2"50.9 pants. (1) Kredītiestāde, kas nav

3atbrīvota no regulējošo prasību ievērošanas individuāli saskaņā

4ar ES regulas Nr. 575/2013 7. pantu, ievēro šā likuma

534.1, 34.2, 34.3 un

649.1 panta prasības individuāli.

7(2) Kredītiestāde, kas ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai

8saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu, ievēro

9šā likuma 34.1, 34.2, 34.3 un

1049.1 panta prasības konsolidācijas grupas līmenī vai

11subkonsolidēti un nodrošina, ka tās iekšējās kontroles sistēma ir

12konsekventa, labi integrēta un īstenota visās meitas sabiedrībās,

13tostarp arī tajās, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā

14ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu, kā arī

15nodrošina visu uzraudzībai nepieciešamo datu un informācijas

16sagatavošanu. Šā likuma 34.1, 34.2,

1734.3 un 49.1 panta prasības nav saistošas

18meitas sabiedrībām, kurām ir noteiktas attiecīgas savas darbības

19nozarei specifiskas prasības individuālā līmenī. Ar Finanšu un

20kapitāla tirgus komisijas atļauju kredītiestāde var neievērot šā

21likuma 34.1, 34.2, 34.3 un

2249.1 panta prasības ārvalsts meitas sabiedrībās, kas

23nav iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar ES regulas Nr.

24575/2013 pirmās daļas II sadaļu, ja kredītiestāde var pierādīt,

25ka šīs prasības neatbilst meitas sabiedrības reģistrācijas valsts

26tiesību aktiem.

27(3) Kredītiestāde var neievērot šā likuma 34.3

28panta otrajā un septītajā daļā noteiktās atalgojuma prasības

29dalībvalsts meitas sabiedrībās, kurām ir saistošas nozarei

30specifiskas atalgojuma prasības saskaņā ar citiem tieši

31piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un dalībvalsts

32normatīvajiem aktiem, kas pieņemti, ieviešot Eiropas Savienības

33tiesību aktus, un ārvalsts meitas sabiedrībās, kurām būtu

34saistošas nozarei specifiskas atalgojuma prasības saskaņā ar

35citiem tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un

36dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kas pieņemti, ieviešot Eiropas

37Savienības tiesību aktus tad, ja tās būtu reģistrētas Eiropas

38Savienībā.

39(4) Šā panta trešās daļas noteikumi neattiecas uz amatpersonām

40vai darbiniekiem meitas sabiedrībā, kas ir aktīvu pārvaldīšanas

41sabiedrība vai sabiedrība, kurai ir tiesības veikt tādus

42ieguldījumu pakalpojumus un darbības kā rīkojumu izpilde klientu

43vārdā, darījumu veikšana savā vārdā, portfeļa pārvaldība, finanšu

44instrumentu sākotnējā izvietošana vai finanšu instrumentu

45izvietošana, uzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus,

46un finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības

47izpirkt finanšu instrumentus, ja šo amatpersonu vai darbinieku

48profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz konsolidācijas

49grupas kopējo riska profilu vai komercdarbību."

5046. 57. pantā:

51papildināt 1.2 daļu pēc vārdiem "par darbības

52atbilstības kontroli atbildīgās personas" ar vārdiem

53"par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

54un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi

55atbildīgās personas";

56papildināt pantu ar 1.4 daļu šādā redakcijā:

57"(14) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

58rīcībā nonāk informācija, kura tai nebija zināma, veicot

59novērtējumu saskaņā ar šā panta 1.3 daļu, un kura var

60ietekmēt šā panta 1.1 daļā minētās amatā esošās

61personas atbilstību šā likuma prasībām, vai gadījumos, kad

62Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi, ka

63kredītiestāde ir pārkāpusi tās darbību regulējošu normatīvo aktu

64prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga

65atkārtoti novērtēt šā panta 1.1 daļā minēto personu

66atbilstību, pamatojoties uz jauniem faktiem vai

67apstākļiem."

1Papildināt 62. pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu

2šādā redakcijā:

3"(11) Gadījumos, kad kredītiestādes klients publiski

4izplatījis ziņas par savu sadarbību ar kredītiestādi, kas

5neatbilst kredītiestādes rīcībā esošajai informācijai, vai

6žurnālistiskās darbības ietvaros informāciju par kredītiestādes

7sadarbību ar klientu publiski izplatījis Latvijā vai citā valstī

8reģistrētā masu informācijas līdzeklī, kredītiestāde ir tiesīga

9publiski atklāt tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas par

10attiecīgo personu, sniedzot skaidrojošu atbildi saistībā ar

11izplatītajām ziņām vai informāciju (turpmāk - skaidrojoša

12atbilde) tās izvēlētā formā, ja ir ievēroti visi šādi

13nosacījumi:

141) attiecīgās ziņas vai informācija bez kredītiestādes

15skaidrojošas atbildes sniegšanas var apdraudēt stabilu

16kredītiestādes darbību vai kaitēt kredītiestādes reputācijai;

172) pirms kredītiestāde sniedz skaidrojošo atbildi, tā informē

18Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par skaidrojošās atbildes

19saturu;

203) lēmumu sniegt skaidrojošo atbildi pieņem kredītiestādes

21valde vai tās pilnvarots valdes loceklis;

224) skaidrojošajā atbildē personas datus vai informāciju par

23darījumiem neatklāj vairāk, kā tie jau ir publiski izplatīti;

245) skaidrojošā atbilde tiek sniegta tiktāl, ciktāl tā attiecas

25uz jautājumiem, saistībā ar kuriem publiski izplatītas attiecīgās

26ziņas vai informācija attiecīgajā masu informācijas līdzeklī, un

27tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai sabiedrībai nodrošinātu

28objektīvu informāciju par konkrēto situāciju;

296) netiek pārkāpts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

30terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā

31noteiktais ierobežojums atklāt informāciju par ziņojuma sniegšanu

32par aizdomīgu darījumu.

33(12) Papildus šā panta vienpadsmitās daļas 4. un 5. punktā

34noteiktajam par objektīvas informācijas sniegšanu par konkrēto

35situāciju sabiedrībai skaidrojošajā atbildē var iekļaut

36informāciju par sadarbības faktu, tās sākuma un beigu datumu un

37klienta izmantotajiem finanšu pakalpojumiem, kā arī

38kredītiestādes veiktajiem riskus mazinošajiem pasākumiem, ja tādi

39tika piemēroti."

1Aizstāt 74.1 panta pirmajā daļā vārdu

2"mājaslapā" ar vārdu "tīmekļvietnē".

1Papildināt 85. panta trešo daļu pēc vārdiem "šajā

2likumā" ar vārdiem "Kredītiestāžu un ieguldījumu

3brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma

4likumā".

550. 86. pantā:

6izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

7"(1) Kredītiestādes sagatavoto gada pārskatu revidē un

8revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem sniedz

9zvērināts revidents atbilstoši Revīzijas pakalpojumu

10likumam.";

11aizstāt otrajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus

12komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde maina" ar

13vārdiem un skaitli "Papildus šā likuma 88. panta piektajā

14daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga

15pieprasīt, lai kredītiestāde atsauc".

1651. 88. pantā:

17izteikt otro daļu šādā redakcijā:

18"(2) Zvērināts revidents pārbauda, vai kredītiestāde

19ievēro šā panta pirmajā daļā minēto prasību. Par revīzijas

20pakalpojumu sniegšanas laikā vai cita normatīvajos aktos noteiktā

21apliecinājuma uzdevuma veikšanas laikā konstatētajiem būtiskiem

22normatīvo un administratīvo aktu, kas reglamentē licences

23piešķiršanas nosacījumus vai kredītiestādes darbību, pārkāpumiem

24vai citiem faktiem, kuru dēļ ir apdraudēta šīs kredītiestādes

25saistību izpilde vai darbības nepārtrauktība vai kuru dēļ

26zvērināts revidents atsakās sniegt atzinumu vai sniedz atzinumu

27ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, zvērināts revidents

28nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu Finanšu un kapitāla

29tirgus komisijai. Vienlaikus šo ziņojumu iesniedz arī

30kredītiestādes valdei, ja vien nav nepārvaramu iemeslu to

31nedarīt.";

32aizstāt trešajā daļā vārdus "vai pildot šāda klienta dotu

33lietpratēja vai uzticības uzdevumu" ar vārdiem "vai

34veicot citu normatīvajos aktos noteiktu apliecinājuma

35uzdevumu";

36papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

37"(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga

38pieprasīt, lai kredītiestāde atsauc gada pārskata pārbaudei

39izraudzīto zvērinātu revidentu, ja zvērināts revidents neievēro

40šā panta otrajā un trešajā daļā minētās prasības. Par pieņemto

41lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Finanšu

42ministriju."

1Izslēgt 101. panta pirmās daļas 2. punkta "b"

2apakšpunktu.

353. 101.3 pantā:

4izslēgt pirmās daļas 2. punktu;

5papildināt otro daļu pēc vārdiem "dažādības un

6sarežģītības" ar vārdiem "kā arī ņemot vērā

7proporcionalitātes principu atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus

8komisijas tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem";

9papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

10"(21) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto

11pārbaudi un novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

12kredītiestādēm ar līdzīgu riska profilu (līdzīgu biznesa modeli

13vai riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu) var piemērot vienotu

14metodoloģiju, kas var ietvert uz risku orientētus kritērijus un

15kvantitatīvus rādītājus, ļauj pienācīgi ņemt vērā katras

16kredītiestādes pakļautību tās darbībai piemītošiem specifiskiem

17riskiem un neietekmē kredītiestādei saskaņā ar šā likuma

1836.3 panta ceturto daļu un šā panta 4.4

19daļu un 4.7 daļas 2. punktu noteikto pasākumu

20specifiskumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas

21Banku iestādi par vienotas metodoloģijas izmantošanu.";

22papildināt pantu ar 3.2 daļu šādā redakcijā:

23"(32) Ja, veicot pārbaudi, jo īpaši novērtējot

24kredītiestādes darbību, pārvaldības kārtību vai biznesa modeli,

25Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rodas pamatotas aizdomas, ka

26darījumos vai darbībās iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši

27iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma

28un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu vai ka

29pastāv šāds paaugstināts risks, Finanšu un kapitāla tirgus

30komisija par to nekavējoties ziņo Eiropas Banku iestādei. Ja

31pastāv paaugstināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

32terorisma un proliferācijas finansēšanas riska iespējamība,

33Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties paziņo Eiropas

34Banku iestādei savu novērtējumu, kā arī piemēro šajā likumā

35paredzētos pasākumus un darbības.";

36izslēgt 4.1 daļas 4. punktu;

37papildināt 4.1 daļu ar 13. un 14. punktu šādā

38redakcijā:

39"13) kredītiestādes ieviestās kārtības un procedūras

40stabilitāti, piemērotību un piemērošanu atlikušā riska

41pārvaldīšanai ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē, kas saistīts ar

42atzītu kredītriska mazināšanas metožu izmantošanu;

4314) apmēru, kādā kredītiestādes pašu kapitāls ir pietiekams

44attiecībā pret vērtspapīrotiem aktīviem, ņemot vērā darījuma

45ekonomisko būtību, tostarp panākto riska pārneses

46pakāpi.";

47izslēgt 4.3 daļu;

48izteikt 4.4 daļu šādā redakcijā:

49"(44) Piemērojot šā panta pirmās un trešās

50daļas noteikumus un ES regulas Nr. 575/2013 attiecīgās prasības,

51Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai

52kredītiestāde:

531) nodrošina papildu pašu kapitālu, kas pārsniedz ES regulā

54Nr. 575/2013 noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma

55101.16 panta noteikumiem;

562) pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas

57veicami šā likuma 34.1, 34.2 vai

5836.2 panta prasību izpildei;

593) izstrādā un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

60plānu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas

61Savienības normatīvo aktu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

62izdoto normatīvo noteikumu prasību ievērošanas atjaunošanai,

63nosakot plānā iekļauto pasākumu izpildes termiņus, kā arī

64pilnveido tās iesniegto plānu attiecībā uz tajā noteiktajām

65darbības jomām un pasākumu izpildes termiņiem;

664) pašu kapitāla aprēķina vajadzībām piemēro speciālu

67uzkrājumu vai aktīvu atzīšanas un vērtēšanas politiku;

685) sašaurina vai ierobežo komercdarbību vai operāciju

69(darījumu) apjomu, atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi

70apdraud tās stabilitāti;

716) samazina tās darbībai (tostarp darbībām, kas nodotas

72ārpakalpojumu sniedzējiem), produktiem vai sistēmām piemītošos

73riskus;

747) nosaka tādu ierobežojumu amatpersonu un darbinieku

75atalgojuma mainīgajai daļai, kurš izteikts procentos no tīrajiem

76ieņēmumiem un ļauj kredītiestādei uzturēt stabilu kapitāla

77bāzi;

788) novirza peļņu pēc nodokļu nomaksas pašu kapitāla

79stiprināšanai;

809) samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus

81akcionāriem, pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļauto instrumentu

82turētājiem, ja tas nerada saistību neizpildi;

8310) sniedz papildu pārskatus vai biežāk sniedz pārskatus, tai

84skaitā pārskatus par kredītiestādes pašu kapitālu, likviditāti un

85sviras rādītāju, ja attiecīgā prasība ir lietderīga un samērīga

86ar pārskatos iekļaujamās informācijas pieprasīšanas mērķi, kā arī

87ja pieprasītā informācija nav dublējoša. Jebkāda papildu

88informācija, ko var pieprasīt no kredītiestādes par uzraudzības

89pārbaudes un novērtējuma procesu, uzraudzības procesa kārtību,

90Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veikto stresa testēšanu,

91regulārajām pārbaudēm attiecībā uz atļaujām izmantot iekšējās

92pieejas un par kredītiestādei piemērojamiem ierobežojumiem

93saskaņā ar šā likuma 113. panta pirmo daļu, ir uzskatāma par

94dublējošu, ja tāda pati vai pēc būtības tāda pati informācija jau

95ir sniegta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai citādā veidā vai

96ja tā tādu var sagatavot pati. Finanšu un kapitāla tirgus

97komisija nav tiesīga pieprasīt no kredītiestādes papildu

98informāciju, ja tā attiecīgu informāciju iepriekš ir saņēmusi

99atšķirīgā formātā vai detalizācijas pakāpē un ja minētais

100atšķirīgais formāts vai detalizācijas pakāpe Finanšu un kapitāla

101tirgus komisijai neliedz sagatavot tikpat kvalitatīvu un ticamu

102informāciju kā tā, kas būtu sagatavota, izmantojot pieprasīto

103papildu informāciju, kura tiktu sniegta citādā veidā;

10411) pilnveido tos pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinā

105iekļautos modelēšanas un parametru pieņēmumus, kas atšķiras no

106tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktiem

107modelēšanas un parametru pieņēmumiem procentu likmju riska

108pārvaldīšanai netirdzniecības portfelī.";

109izslēgt 4.5 un 4.6 daļu;

110aizstāt 4.7 daļā vārdus un skaitļus "modeli,

111šā likuma 34.1 un 34.2 pantā noteikto risku

112pārvaldīšanas organizāciju un iespējamo sistēmisko likviditātes

113risku, kas var apdraudēt Latvijas Republikas finanšu tirgus

114integritāti" ar vārdiem un skaitļiem "modeli un šā

115likuma 34.1 un 34.2 pantā noteikto risku

116pārvaldīšanas organizāciju";

117izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

118"(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka Eiropas

119Banku iestādes vadlīnijām atbilstošu kārtību, kādā:

1201) kredītiestāde pārvalda, tai skaitā identificē, novērtē,

121analizē un uzrauga procentu likmju risku netirdzniecības

122portfelī;

1232) kredītiestāde novērtē un pārrauga kredītriska starpības

124risku netirdzniecības portfelī;

1253) aprēķināms kredītiestādes pašu kapitāla ekonomiskās

126vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu

127dēļ kādā no sešiem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro

128procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības

129tiesību aktiem;

1304) nosaka, ka kredītiestādes īstenotās iekšējās sistēmas

131procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī nav

132apmierinošas saskaņā ar šā likuma 49.2 panta

133prasībām;

1345) aprēķināms kredītiestādes neto procentu ienākumu ievērojams

135samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā

136no diviem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu

137likmēm saskaņā ar Eiropas Banku iestādes izstrādātajiem

138regulatīvajiem tehniskajiem standartiem.

139(6) Ja šā panta piektās daļas 3. punktā minētais aprēķins

140liecina, ka kredītiestādes pašu kapitāla ekonomiskā vērtība

141samazināsies par 15 procentiem vai vairāk no pirmā līmeņa

142kapitāla sakarā ar pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām

143kādā no sešiem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro

144procentu likmēm atbilstoši šā panta piektās daļas 3. punktam, vai

145ja konstatēts neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums

146pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no diviem

147uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm

148atbilstoši šā panta piektās daļas 5. punktam, Finanšu un kapitāla

149tirgus komisija īsteno vienu vai vairākus pasākumus saskaņā ar šā

150panta 4.4 daļu, izņemot gadījumu, kad tā, piemērojot

151šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus, uzskata, ka

152kredītiestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku

153netirdzniecības portfelī un nav pārmērīgi pakļauta procentu

154likmju riskam netirdzniecības portfelī."

1Papildināt likumu ar 101.16 un

2101.17 pantu šādā redakcijā:

3"101.16 pants. (1) Finanšu un kapitāla

4tirgus komisija, pamatojoties uz šā likuma 101.3 panta

5pirmajā un trešajā daļā minētās pārbaudes rezultātiem, pieprasa,

6lai kredītiestāde ievēro šā likuma 101.3 panta

74.4 daļas 1. punkta prasību (nolūkā segt riskus, kas

8kredītiestādei rodas tās darbības dēļ, tostarp tos riskus, kuri

9atspoguļo konkrētu ekonomikas un tirgus norišu ietekmi uz

10kredītiestādes riska profilu) vismaz šādos gadījumos:

111) kredītiestāde ir pakļauta riskiem vai risku elementiem,

12kuri, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas

13noteikumus, nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES

14regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un

15Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas

16(ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu

17vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu,

18pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas

192009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr.

201060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk - ES regula 2017/2402)

21otrajā nodaļā noteiktajām prasībām;

222) kredītiestāde nav ievērojusi šā likuma 34.1,

2334.2 vai 36.2 panta prasības vai ES regulas

24Nr. 575/2013 393. panta prasības, un ir pamats uzskatīt, ka citu

25uzraudzības pasākumu piemērošana vien nebūs pietiekama, lai

26nodrošinātu minēto prasību izpildi tādā laika periodā, ko Finanšu

27un kapitāla tirgus komisija atzīst par piemērotu;

283) kredītiestādes veiktās tirdzniecības portfeļa pozīciju

29vērtības korekcijas nav uzskatāmas par pietiekamām, lai

30kredītiestāde spētu pārdot šīs pozīcijas īsā laikā vai ierobežot

31ar šīm pozīcijām saistītos riskus bez būtiskiem zaudējumiem

32funkcionējoša tirgus apstākļos;

334) pašu kapitāla prasības nav pietiekamas tādēļ, ka

34kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas

35riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, vairs

36neatbilst šādas atļaujas saņemšanas nosacījumiem;

375) kredītiestāde atkārtoti nespēj izveidot vai nodrošināt

38pietiekamu pirmā līmeņa pamata kapitāla līmeni, lai segtu saskaņā

39ar šā likuma 101.17 panta trešās daļas noteikumiem

40kredītiestādei paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību;

416) citās kredītiestādes darbībai specifiskās situācijās, kas,

42pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieskatiem, rada būtiskas

43uzraudzības bažas.

44(2) Riski vai risku elementi nav segti vai nav pietiekami

45segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un

46septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām

47prasībām, ja kredītiestādes darbībai piemītošo vai varbūtējo

48risku segšanai nepieciešamais kapitāls, kā arī šā kapitāla

49elementi un struktūra, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

50ņemot vērā tās veikto pārbaudi par kredītiestādes saskaņā ar šā

51likuma 36.2 panta pirmās daļas prasībām veikto

52novērtējumu, uzskata par pietiekamu, pārsniedz minētās ES regulu

53prasības.

54(3) Šā panta otrās daļas izpratnē kapitāls ir uzskatāms par

55pietiekamu, ja tas sedz visus tādus riskus vai risku elementus,

56kuri ir identificēti kā būtiski saskaņā ar šā panta ceturto daļu

57veiktā novērtējuma rezultātā un kuri nav segti vai nav pietiekami

58segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un

59septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām

60prasībām. Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī var tikt

61uzskatīts par būtisku vismaz šā likuma 101.3 panta

62sestajā daļā minētajos gadījumos, izņemot gadījumu, kad Finanšu

63un kapitāla tirgus komisija, veicot šā likuma 101.3

64panta pirmajā un trešajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu,

65secina, ka kredītiestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku

66netirdzniecības portfelī un nav pārmērīgi pakļauta procentu

67likmju riskam netirdzniecības portfelī.

68(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā

69kredītiestādes riska profilu, novērtē tās pakļautību riskiem,

70tostarp novērtē:

711) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku

72elementus, kuri ir izslēgti vai uz kuriem nav skaidri

73attiecinātas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un

74septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās

75prasības;

762) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku

77elementus, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir

78ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā

79daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības.

80Tie riski vai risku elementi, uz kuriem attiecas šajā likumā,

81Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos vai

82ES regulā Nr. 575/2013 noteiktie pārejas perioda nosacījumi vai

83tiesības turpināt piemērot iepriekš spēkā bijušos nosacījumus,

84netiek uzskatīti par riskiem vai šādu risku elementiem, kas

85varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas

86Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas

872017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības.

88(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai

89kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz

90riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, kas nav pietiekami

91segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta

92"d" apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu

93kapitāla līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā

94minētajā gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā

95saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām uzskata par pietiekamu,

96un ES regulas Nr. 575/2013 trešajā un ceturtajā daļā un ES

97regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām.

98(6) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai

99kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz

100pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES

101regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d"

102apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu kapitāla

103līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā

104gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā saskaņā ar šā

105panta otrās daļas prasībām uzskata par pietiekamu, un ES regulas

106Nr. 575/2013 trešajā un septītajā daļā noteiktajām prasībām.

107(7) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Finanšu un

108kapitāla tirgus komisija pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma

109101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas

110attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nodrošina

111ar pašu kapitālu, kas atbilst šādām prasībām (ja Finanšu un

112kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā panta devīto daļu nav

113noteikusi citādi):

1141) vismaz trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības

115izpilda ar pirmā līmeņa kapitālu;

1162) vismaz trīs ceturtdaļas no šīs panta daļas 1. punktā minētā

117pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls.

118(8) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Finanšu un

119kapitāla tirgus komisija pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma

120101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas

121attiecas uz pārmērīgas sviras risku, nodrošina ar pirmā līmeņa

122kapitālu (ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā

123panta devīto daļu nav noteikusi citādi).

124(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, kā

125arī ņemot vērā kredītiestādes specifiskos apstākļus, ir tiesīga

126pieprasīt, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitāla

127prasību ar augstāku pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa

128kapitāla daļu, nekā noteikts attiecīgi šā panta septītajā vai

129astotajā daļā.

130(10) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu

131atbilstoši šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas

1321. punktam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto

133papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav

134pārmērīgas sviras risks, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1351) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a",

136"b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu

137kapitāla prasības;

1382) šā likuma 35.22, 35.23,

13935.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo

140kapitāla rezervju prasību;

1413) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto

142ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz riskiem,

143kuri nav pārmērīgas sviras risks.

144(11) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu

145Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņā ar šā likuma

146101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu pieprasīto

147papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras

148risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES regulas Nr.

149575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto

150prasību, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1511) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d"

152apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību;

1532) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto

154sviras rādītāja rezerves prasību;

1553) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto

156ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz pārmērīgas

157sviras risku.

158(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisija rakstveidā paziņo

159kredītiestādei tās pieņemto lēmumu par papildu pašu kapitāla

160prasības noteikšanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta

1614.4 daļas 1. punktu, to attiecīgi pamatojot. Finanšu

162un kapitāla tirgus komisija sagatavo pamatojumu, kas sniedz

163skaidru priekšstatu par novērtējumu, ko tā veikusi saskaņā ar šo

164pantu. Šā panta pirmās daļas 5. punktā minētajā gadījumā Finanšu

165un kapitāla tirgus komisija savā pamatojumā ietver īpašu

166skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ ieteicamā kapitāla rezerves

167prasības noteikšana vairs nav uzskatāma par piemērotu.

168101.17 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus

169komisija šā likuma 101.3 panta pirmajā un trešajā daļā

170minētās pārbaudes un novērtējuma ietvaros, tostarp ņemot vērā

171saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.2 daļu

172veiktās stresa testēšanas rezultātus, regulāri pārbauda

173kredītiestādes saskaņā ar šā likuma 36.2 panta

1742.1 daļu noteikto pašu kapitāla līmeni. Pamatojoties

175uz minēto pārbaudi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka

176kredītiestādei tādu kopējo pašu kapitāla līmeni, kādu tā uzskata

177par kredītiestādei pietiekamu.

178(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kredītiestādei

179specifisku ieteicamā kapitāla rezerves prasību, ievērojot,

180ka:

1811) ieteicamā kapitāla rezerves prasība ir pašu kapitāls, kas

182pārsniedz attiecīgo tā pašu kapitāla apmēru, kas nepieciešams

183saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešo, ceturto un septīto

184daļu, ES regulas 2017/2402 otro nodaļu, šā likuma

185101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un

186attiecīgā gadījumā šā likuma 35.22, 35.23,

18735.24 un 35.25 pantu vai ES regulas Nr.

188575/2013 92. panta 1.a punktu un ir nepieciešams, lai sasniegtu

189kopējo pašu kapitāla līmeni, kādu Finanšu un kapitāla tirgus

190komisija uzskata par kredītiestādei pietiekamu saskaņā ar šā

191panta pirmo daļu;

1922) ieteicamā kapitāla rezerves prasība var segt riskus, uz

193kuriem attiecas saskaņā ar šā likuma 101.3 panta

1944.4 daļas 1. punktu noteiktā papildu pašu kapitāla

195prasība, tikai tādā apmērā, kādā tā sedz to minēto risku

196aspektus, kas vēl nav segti saskaņā ar minēto papildu pašu

197kapitāla prasību.

198(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo kredītiestādei

199saskaņā ar šā panta otro daļu tai noteikto specifisko ieteicamo

200kapitāla rezerves prasību, un kredītiestāde to nodrošina ar pirmā

201līmeņa pamata kapitālu.

202(4) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai

203izpildītu saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo

204kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav

205pārmērīgas sviras risks, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

2061) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a",

207"b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu

208kapitāla prasības;

2092) saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto

210papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav

211pārmērīgas sviras risks;

2123) šā likuma 35.22, 35.23,

21335.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo

214kapitāla rezervju prasību.

215(5) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai

216nodrošinātu saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo

217kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras

218risku, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

2191) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d"

220apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību;

2212) saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto

222papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras

223risku;

2243) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto

225sviras rādītāja rezerves prasību.

226(6) Kredītiestāde, kura neievēro saskaņā ar šā panta trešo

227daļu tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, bet ievēro

228ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un

229ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības, saskaņā ar

230šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu

231noteikto papildu pašu kapitāla prasību un attiecīgā gadījumā šā

232likuma 35.22, 35.23, 35.24 un

23335.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību

234vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras

235rādītāja rezerves prasību nepiemēro šā likuma 35.27

236panta pirmajā un trešajā daļā vai 35.35 panta pirmajā

237un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus."

1Izteikt 105.1 pantu šādā redakcijā:

2"105.1 pants. Finanšu un kapitāla

3tirgus komisija apkopo ar atalgojuma politiku un praksi saistīto

4informāciju, ko kredītiestādes publiskojušas saskaņā ar ES

5regulas Nr. 575/2013 prasībām un sniegušas saskaņā ar šā likuma

634.3 panta sesto daļu, un informāciju par sieviešu un

7vīriešu atalgojuma atšķirībām, kā arī izvērtē atalgojuma

8tendences un praksi. Minēto informāciju Finanšu un kapitāla

9tirgus komisija iesniedz Eiropas Banku iestādei. Finanšu un

10kapitāla tirgus komisija nosaka šajā pantā minētās informācijas

11sagatavošanas un iesniegšanas kārtību."

1Papildināt 110.1 pantu ar septīto, astoto un

2devīto daļu šādā redakcijā:

3"(7) Šā panta noteikumi neaizliedz Finanšu un kapitāla

4tirgus komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šādām

5starptautiskām institūcijām:

61) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai -

7finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu

8veikšanai;

92) Starptautisko norēķinu bankai - kvantitatīvās ietekmes

10pētījumu veikšanai;

113) Finanšu stabilitātes padomei - tās funkciju izpildei.

12(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta septītajā

13daļā minētajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju

14sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi

15nosacījumi:

161) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos

17uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās

18darbību regulējošiem tiesību aktiem;

192) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās

20informācijas saturu un apjomu un tās izpaušanas vai nosūtīšanas

21līdzekļiem;

223) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir

23nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu

24veikšanai un nepārsniedz šai institūcijai ar tiesību aktiem

25piešķirto uzdevumu apjomu;

264) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai

27tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un tām ir

28saistošas informācijas aizsardzības prasības.

29(9) Pēc pieprasījuma izvērtēšanas Finanšu un kapitāla tirgus

30komisija šā panta septītajā daļā minētajām institūcijām nosūta

31tikai apkopotu vai anonimizētu informāciju."

1Izteikt 112.2 pantu šādā redakcijā:

2"112.2 pants. (1) Finanšu un kapitāla

3tirgus komisija veic Latvijas Republikas mātes kredītiestāžu vai

4Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes

5kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes kredītiestādes

6konsolidācijas grupas līmenī.

7(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas

8mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, Latvijas Republikā

9reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru

10sabiedrība vai citā dalībvalstī reģistrēta Eiropas Savienības

11mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai nav kredītiestāžu -

12meitas sabiedrību - citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla

13tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību

14šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī.

15(3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī

16reģistrētai kredītiestādei - meitas sabiedrībai - mātes

17sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru

18sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības

19mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, citas dalībvalsts

20ieguldījumu brokeru sabiedrība vai citā dalībvalstī reģistrēta

21Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, Finanšu

22un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja

23Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu

24kopsumma.

25(4) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas

26mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikas mātes

27jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikā

28reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība

29vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta

30finanšu pārvaldītājsabiedrība vai arī citas dalībvalsts Eiropas

31Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai citas

32dalībvalsts Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu

33pārvaldītājsabiedrība, kurai nav kredītiestāžu - meitas

34sabiedrību - citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus

35komisija veic šādas grupas konsolidēto uzraudzību.

36(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz

37vēl vienā dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai

38- meitas sabiedrībai - mātes sabiedrība ir viena un tā pati

39Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas

40Republikas mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas

41Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu

42pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas

43Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un

44kapitāla tirgus komisija veic šādas grupas konsolidēto

45uzraudzību.

46(6) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī

47reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrība ir Latvijas

48Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu

49pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un

50katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī kredītiestāde - meitas

51sabiedrība -, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic

52konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai

53kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

54(7) Ja konsolidācija tiek veikta saskaņā ar ES regulas Nr.

55575/2013 18. panta 3. vai 6. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus

56komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā

57reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

58(8) Īpašos gadījumos, kad šā panta otrajā, trešajā, sestajā un

59septītajā daļā minētajās situācijās vienā dalībvalstī ir

60reģistrētas vairākas šīs grupas kredītiestādes - meitas

61sabiedrības -, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic

62konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai

63kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma vai Latvijas Republikā

64reģistrētajām kredītiestādēm ir lielākā aktīvu kopsumma.

65(9) Īpašos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir

66tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu

67uzraudzības institūcijām nepiemērot šā panta pirmajā, otrajā,

68trešajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteikto kārtību, ja

69tās piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto

70kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību un to darbības

71relatīvo nozīmību dažādās valstīs vai ņemot vērā nepieciešamību

72nodrošināt, lai konsolidēto uzraudzību turpina veikt attiecīgās

73kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības

74iestāde, un ierosināt citas, nevis parastā kārtā nosakāmas

75uzraudzības institūcijas noteikšanu konsolidētās uzraudzības

76veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības

77institūcijas dod Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, Eiropas

78Savienības mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, Eiropas

79Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai

80kredītiestādei, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar lielāko

81aktīvu kopsummu iespēju izteikt viedokli par pieņemamo lēmumu.

82Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē Eiropas

83Komisiju un Eiropas Banku iestādi par šāda veida vienošanos un

84tās saturu.

85(10) Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu

86pārvaldītājsabiedrība, kura ir kredītiestādes mātes sabiedrība,

87bet kurai nav izsniegta atļauja saskaņā ar šā likuma

8833.3 pantu, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto

89uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju

90par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu

91pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības

92meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai

93jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.

94(11) Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu

95pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā

96reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā

97reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības padomes un

98valdes locekļi atbilst tām pašām prasībām un uz viņiem

99attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes

100padomes un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24. panta pirmajā

101un otrajā daļā, 25. panta pirmajā daļā un 26. panta pirmajā daļā,

102kā arī 26.1 pantā, ņemot vērā Latvijas Republikā

103reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā

104reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības darbības

105specifiku.

106(12) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas

107dalībvalsts mātes kredītiestādes, citas dalībvalsts mātes jauktas

108finanšu pārvaldītājsabiedrības vai citas dalībvalsts mātes

109finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā

110dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās

111uzraudzības nolūkiem saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, Finanšu

112un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no attiecīgajā

113dalībvalstī reģistrētās mātes sabiedrības informāciju, kas

114nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes

115uzraudzībai.

116(13) Tādas kredītiestāžu, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību

117un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, kas nav

118iekļautas konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem

119saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, pēc Finanšu un kapitāla tirgus

120komisijas pieprasījuma sniedz uzraudzībai nepieciešamo

121informāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt

122pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām - zvērinātam

123revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai -, lai

124pārbaudītu no minētajām meitas sabiedrībām saņemto

125informāciju.

126(14) Ja jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir saistošas šā

127likuma prasības un līdzvērtīgas Finanšu konglomerātu likuma

128prasības, it īpaši attiecībā uz risku pārvaldību un iekšējo

129kontroli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir

130konsolidētās uzraudzības institūcija, ir tiesīga pēc apspriešanās

131ar iesaistītajām uzraudzības institūcijām piemērot šai

132sabiedrībai vienīgi Finanšu konglomerātu likuma prasības.

133(15) Ja jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir saistošas šā

134likuma prasības un līdzvērtīgas Apdrošināšanas un

135pārapdrošināšanas likuma prasības, it īpaši attiecībā uz risku

136pārvaldību un iekšējo kontroli, Finanšu un kapitāla tirgus

137komisija, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, pēc

138vienošanās ar grupas uzraudzības institūciju apdrošināšanas

139sektorā ir tiesīga piemērot jauktai finanšu

140pārvaldītājsabiedrībai vienīgi tā likuma prasības, kurš attiecas

141uz finanšu sektoru, kas noteikts kā nozīmīgākais saskaņā ar

142Finanšu konglomerātu likumu.

143(16) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku

144iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi par šā

145panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā minēto lēmumu

146pieņemšanu."

1Izteikt 112.4 pantu šādā redakcijā:

2"112.4 pants. (1) Ja Finanšu un

3kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija,

4tā un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras uzrauga

5Eiropas Savienības mātes iestādes meitas sabiedrības, Eiropas

6Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas

7sabiedrības vai Eiropas Savienības mātes finanšu

8pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas iekļautas vienā

9konsolidācijas grupā, veic to kompetencē esošās darbības, kas

10nepieciešamas, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par:

111) konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto

12meitas sabiedrību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa

13izvērtējumu un uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu, nosakot

14visas konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto

15meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai

16nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot

17visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām

18meitas sabiedrībām pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu

19saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas

201. punktu;

212) pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar

22likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, tostarp tos, kas

23attiecas uz likviditātes riska pārvaldīšanas organizatorisko

24struktūru un procedūru pietiekamību, kā arī, ja nepieciešams,

25noteiktu īpašas likviditātes prasības saskaņā ar šā likuma

26101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu;

273) ieteicamo kapitāla rezerves prasību saskaņā ar šā likuma

28101.17 panta trešo daļu.

29(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto saskaņoto lēmumu

30pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus

31komisija lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām

32iesniegusi ziņojumu par konsolidācijas grupas risku un to

33segšanai nepieciešamā papildu pašu kapitāla novērtējumu, kas

34veikts saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4

35daļas 1. punktu. Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto saskaņoto

36lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla

37tirgus komisija lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības

38institūcijām iesniegusi ziņojumu, kurā iekļauts konsolidācijas

39grupas likviditātes riska novērtējums saskaņā ar šā likuma

40101.3 panta prasībām. Šā panta pirmās daļas 3. punktā

41minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad

42Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmuma pieņemšanā

43iesaistītajām uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu par

44konsolidācijas grupas risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla

45novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 101.17

46panta prasībām. Pieņemot saskaņotus lēmumus, ņem vērā arī meitas

47sabiedrību risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla (tai skaitā

48papildu pašu kapitāla un ieteicamā kapitāla rezerves prasības)

49novērtējumu, kuru veic konsolidācijas grupā iesaistīto meitas

50sabiedrību uzraudzības institūcijas.

51(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmās daļas

521. vai 2. punktā minēto saskaņoto lēmumu kopā ar pilnīgu

53pamatojumu nosūta attiecīgās konsolidācijas grupas Eiropas

54Savienības mātes iestādei.

55(4) Lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības institūciju

56domstarpību gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc

57jebkuras lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas

58pieprasījuma vai pēc pašas iniciatīvas konsultējas ar Eiropas

59Banku iestādi vai arī domstarpību izšķiršanai vēršas Eiropas

60Banku iestādē saskaņā ar ES regulu Nr. 1093/2010.

61(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un konsolidācijas

62grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijas šā panta

63otrajā daļā minētajā laika periodā nepieņem saskaņotu lēmumu un

64neviena no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības

65institūcijām vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā laika

66periodā nav vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību

67izšķiršanai, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā

68visu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku

69novērtējumu, pieņem lēmumu par:

701) pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar

71likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus;

722) īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma

73101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu;

743) uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu konsolidācijas

75grupas līmenī, nosakot konsolidācijas grupas darbībai piemītošo

76un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī,

77ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai pienākumu

78nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves

79prasību, ņemot vērā visu meitas sabiedrību uzraudzības

80institūciju veikto risku novērtējumu.

81(6) Lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu

82būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, vai

83lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā

84likuma 101.3 panta 4.7 un 4.8

85daļu, vai lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu

86meitas sabiedrībai individuāli vai subkonsolidēti, nosakot meitas

87sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai

88nepieciešamā kapitāla apmēru individuāli vai subkonsolidēti, kā

89arī, ja nepieciešams, nosakot meitas sabiedrībai individuāli vai

90subkonsolidēti pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai

91ieteicamo kapitāla rezerves prasību, pieņem iesaistīto meitas

92sabiedrību uzraudzības institūcijas, ņemot vērā Finanšu un

93kapitāla tirgus komisijas pausto viedokli.

94(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un konsolidācijas

95grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijas šā panta

96otrajā daļā minētajā laika periodā nepieņem saskaņotu lēmumu un

97kāda no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības

98institūcijām vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā laika

99periodā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību

100izšķiršanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumu

101par pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar

102likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, vai lēmumu par

103īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma

104101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu, vai

105lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu

106konsolidācijas grupas līmenī vai nosakot konsolidācijas grupas

107darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā

108kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai

109konsolidācijas grupai pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu

110vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ievēro Eiropas Banku

111iestādes lēmumu.

112(8) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās

113uzraudzības institūcija, tā saskaņā ar atbilstoši šā panta

114piektajai vai septītajai daļai pieņemto lēmumu kopā ar pamatojumu

115un konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības

116institūciju veikto risku novērtējumu, to viedokļiem un atrunām

117nosūta visām lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības

118institūcijām un attiecīgās konsolidācijas grupas Eiropas

119Savienības mātes iestādei.

120(9) Ja notikusi konsultēšanās ar Eiropas Banku iestādi, visas

121lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas ņem vērā

122tās ieteikumus vai, ja ieteikumi netiek ņemti vērā, sniedz

123paskaidrojumus.

124(10) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus var pārsūdzēt

125Administratīvajā apgabaltiesā.

126(11) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus vai jebkuru citu

127lēmumu, kas pieņemts, ja nav saskaņota lēmuma, pārskata vismaz

128reizi gadā vai situācijā, kad meitas sabiedrības uzraudzības

129institūcija, iesniedzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

130argumentētu rakstveida pieprasījumu, pieprasa pārskatīt lēmumu

131par pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo

132kapitāla rezerves prasību vai lēmumu par īpašo likviditātes

133prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta

1344.7 un 4.8 daļu. Ja lēmuma pārskatīšanu

135ierosinājusi kāda no meitas sabiedrībām, to var pārskatīt Finanšu

136un kapitāla tirgus komisija, iesaistot tikai attiecīgās meitas

137sabiedrības uzraudzības institūciju. Ja Finanšu un kapitāla

138tirgus komisija nav konsolidētās uzraudzības institūcija

139konsolidācijas grupai, kurā ir Latvijas Republikā reģistrēta

140kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, iesniedzot

141konsolidētās uzraudzības institūcijai argumentētu rakstveida

142pieprasījumu, var ierosināt pārskatīt lēmumu par pienākumu

143nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves

144prasību vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu

145saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.7 un

1464.8 daļu.

147(12) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav konsolidētās

148uzraudzības institūcija konsolidācijas grupai, kurā ir Latvijas

149Republikā reģistrēta kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus

150komisija, izsakot savu viedokli, piedalās ar konsolidētās

151uzraudzības institūciju un citu dalībvalstu meitas sabiedrību

152uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā par:

1531) visas konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā

154iekļauto meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku

155segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

1562) pienākumu visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas

157grupā iekļautajām meitas sabiedrībām nodrošināt papildu pašu

158kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību;

1593) pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar

160likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, tostarp tos, kas

161attiecas uz likviditātes riska pārvaldīšanas organizatorisko

162struktūru un procedūru pietiekamību;

1634) piemērojamām īpašām likviditātes prasībām saskaņā ar šā

164likuma 101.3 panta 4.7 un 4.8

165daļu.

166(13) Ja rodas domstarpības starp Finanšu un kapitāla tirgus

167komisiju un konsolidētās uzraudzības institūciju, Finanšu un

168kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai konsolidētās

169uzraudzības institūcija konsultējas ar Eiropas Banku iestādi, vai

170pati ir tiesīga domstarpību izšķiršanai vērsties Eiropas Banku

171iestādē. Ja šā panta otrajā daļā minētajā laika periodā, kas tiek

172skaitīts no konsolidētās uzraudzības institūcijas ziņojuma

173saņemšanas dienas, saskaņots lēmums netiek pieņemts, bet neviena

174no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības

175institūcijām nav vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību

176izšķiršanai, lēmumu konsolidācijas grupas līmenī pieņem

177konsolidētās uzraudzības institūcija, bet lēmumu par pasākumiem,

178kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes

179uzraudzību saistītus konstatējumus, vai lēmumu par īpašo

180likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma

181101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu

182Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei individuāli vai

183subkonsolidēti, vai lēmumu par Latvijas Republikā reģistrētas

184kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai

185nepieciešamā kapitāla apmēru individuāli vai subkonsolidēti, kā

186arī, ja nepieciešams, lēmumu par pienākumu Latvijas Republikā

187reģistrētai kredītiestādei vai tās konsolidācijas apakšgrupai

188nodrošināt papildu pašu kapitālu un ieteicamo kapitāla rezerves

189prasību pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā

190konsolidētās uzraudzības institūcijas viedokli, un attiecīgo

191lēmumu nosūta konsolidētās uzraudzības institūcijai.

192(14) Ja noteiktajā laika periodā no šā panta trīspadsmitajā

193daļā minētā konsolidētās uzraudzības institūcijas ziņojuma

194saņemšanas dienas kāda no konsolidācijas grupā iekļauto

195sabiedrību uzraudzības institūcijām ir vērsusies domstarpību

196izšķiršanai Eiropas Banku iestādē par pasākumiem, kas

197nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību

198saistītus konstatējumus, vai par īpašo likviditātes prasību

199piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta

2004.7 un 4.8 daļu, vai par visas

201konsolidācijas grupas vai konsolidācijas grupā iekļauto meitas

202sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai

203nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, par

204pienākumu visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā

205iekļautajām meitas sabiedrībām nodrošināt papildu pašu kapitālu

206vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību, konsolidētās uzraudzības

207institūcija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro Eiropas

208Banku iestādes lēmumu.

209(15) Šā panta divpadsmitajā daļā minētos saskaņotos lēmumus

210var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas mītnes valstī

211attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā."

21259. 112.6 pantā:

213papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

214"(11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija

215ir konsolidētās uzraudzības institūcija konsolidācijas grupai,

216kas iekļauj citā dalībvalstī reģistrēto Eiropas Savienības mātes

217finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Eiropas Savienības mātes jaukto

218finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar

219šā likuma 33.3 pantu, Finanšu un kapitāla tirgus

220komisija šā panta pirmajā daļā minēto sadarbības līgumu slēdz arī

221ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi.";

222papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

223"(31) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija

224ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā izveido uzraugu

225kolēģiju arī tad, ja visu Eiropas Savienības mātes

226kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu

227pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas

228finanšu pārvaldītājsabiedrības pārrobežu meitas sabiedrību

229galvenie biroji atrodas ārvalstīs, lai veicinātu šā likuma

230112.3 panta pirmajā daļā, 112.5 panta

231pirmajā un 1.1 daļā un 112.6 panta pirmajā

232daļā minēto uzdevumu izpildi, ja ārvalstī tiek ievēroti Eiropas

233Savienībā pieņemtajiem ierobežotas pieejamības informācijas

234atklāšanas noteikumiem līdzvērtīgi noteikumi.";

235papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

236"Uzraugu kolēģijā, ja nepieciešams, var iekļaut tās

237dalībvalsts uzraudzības institūciju, kurā reģistrētā Eiropas

238Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas

239Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir saņēmusi

240atļauju saskaņā ar šā likuma 33.3 pantu."

1Papildināt 112.7 pantu ar piekto un sesto daļu

2šādā redakcijā:

3"(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši tās

4kompetencei sadarbojas ar Finanšu izlūkošanas dienestu un citu

5dalībvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, un

6uzraudzības un kontroles institūcijām, kas uzrauga kredītiestāžu

7un finanšu institūciju darbības atbilstību noziedzīgi iegūtu

8līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas

9finansēšanas novēršanas prasībām, kā arī apmainās ar visu

10nepieciešamo informāciju, kas ir svarīga to attiecīgo pienākumu

11veikšanai saskaņā ar šo likumu, ES regulu Nr. 575/2013 un

12noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

13proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām. Šāda sadarbība

14un informācijas apmaiņa neietekmē pieprasījumu sagatavošanu,

15izmeklēšanu vai procesus saskaņā ar tās dalībvalsts

16krimināltiesībām vai administratīvajām tiesībām, kurā atrodas

17minētās iestādes.

18(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga ar

19uzraudzības darbību koordinēšanu saistīto domstarpību izšķiršanai

20vērsties Eiropas Banku iestādē saskaņā ar ES regulu Nr.

211093/2010."

1Papildināt 112.11 pantu ar 1.1 daļu

2šādā redakcijā:

3"(11) Ja Latvijas Republikā ir reģistrēta

4Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un

5Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētā uzraudzības

6institūcija, bet nav koordinators saskaņā ar Finanšu konglomerātu

7likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar

8koordinatoru, lai konsolidācijas grupai piemērotu šā likuma un ES

9regulas Nr. 575/2013 prasības. Finanšu un kapitāla tirgus

10komisija noslēdz sadarbības līgumu ar attiecīgo

11koordinatoru."

1Papildināt 112.13 panta pirmo daļu pēc vārdiem

2"vai finanšu iestādes mātes sabiedrība" ar vārdiem un

3skaitli "vai šā likuma 33.3 pantā minētā

4pārvaldītājsabiedrība".

1Aizstāt 128. panta otrajā daļā vārdus "izvērtē

2kredītiestādes darbībai piemītošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu

3legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska

4ietekmi uz kredītiestādes spēju izpildīt minētās saistības un

5iesniedz Eiropas Centrālajai bankai lēmuma projektu par

6kredītiestādei izsniegtās licences (atļaujas) kredītiestādes

7darbībai anulēšanu" ar vārdiem "un izvērtē

8kredītiestādes darbībai piemītošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu

9legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska

10ietekmi uz kredītiestādes spēju izpildīt minētās

11saistības".

1Papildināt 129. panta trešo daļu pēc vārdiem

2"kredītiestādes darbībai" ar vārdiem "vai tā zaudē

3spēku".

465. 139.3 pantā:

5aizstāt 1. punktā vārdus "fizisko personu

6noguldījumi" ar vārdiem "fizisko personu,

7mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu prasījumi";

8izteikt 3.1 punktu šādā redakcijā:

9"31) prasījumi, kas izriet no parāda

10instrumenta, attiecībā uz kuru līgumā par instrumenta pamatsummu

11ir noteikta zemāka vērtība nekā tiem kreditoru prasījumiem, kas

12izriet no ES regulas Nr. 575/2013 72.a panta 2. punktā

13izslēgtajām saistībām;";

14papildināt pantu ar 3.2 punktu šādā redakcijā:

15"32) prasījumi, kas izriet no parāda

16instrumenta, kura sākotnējais dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu

17vai prospektu ir vismaz viens gads, kurš nav uzskatāms par

18atvasinātu finanšu instrumentu, kurā nav ietverts atvasināts

19finanšu instruments un attiecībā uz kuru līgumā vai prospektā ir

20noteikta zemāka prioritāte nekā tiem kreditoru prasījumiem, kuri

21ir līdzīgi šā likuma 139.2 pantā un šā panta 1. un 3.

22punktā noteiktajiem. Parāda instrumentu ar mainīgu procentu

23likmi, kas nosakāma, pamatojoties uz finanšu tirgū vispāratzīti

24lietotu bāzes procentu likmi, un parāda instrumentu, kas nav

25izteikts emitenta valsts valūtā, ar nosacījumu, ka pamatsumma,

26atmaksas summa un procentu likme ir izteikta vienā un tajā pašā

27valūtā, neuzskata par tādu parāda instrumentu, kurā ietverts

28atvasināts finanšu instruments tikai šajā teikumā minēto pazīmju

29dēļ;";

30aizstāt 4. punktā vārdus "par līdzekļiem" ar vārdiem

31"kas neizriet no otrā līmeņa kapitāla

32instrumentiem";

33papildināt pantu ar 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

34"5) prasījumi, kas izriet no saistībām, kuras

35kredītiestāde, uz kuru attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu

36brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma

3761. pantā noteiktais, emitējusi noregulējuma vienībai un kuras

38noregulējuma vienība nopirkusi tieši vai netieši ar citu tās

39pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību vai kuras

40kredītiestāde emitējusi tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā

41pašā noregulējuma grupā, un kuras akcionārs ir nopircis;

426) prasījumi, kas izriet no otrā līmeņa kapitāla

43instrumentiem, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 63. panta

44nosacījumiem;

457) prasījumi, kas izriet no pirmā līmeņa papildu kapitāla

46instrumentiem, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 52. panta 1.

47punkta nosacījumiem."

4866. 160. pantā:

49papildināt otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

50"3) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru un citu

51personu prasības un citas pretenzijas.";

52papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

53"(3) Šā panta otrās daļas 3. punktā minētais termiņš ir

54trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums

55publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas

56Vēstnesis"."

1Aizstāt pārejas noteikumu 57. punktā vārdu

2"globāli" ar vārdu "globālas".

1Papildināt pārejas noteikumus ar 98., 99., 100., 101.,

2102., 103., 104., 105. un 106. punktu šādā redakcijā:

3"98. Šā likuma 10.1 pants jaunajā redakcijā

4stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

1Finanšu un kapitāla tirgus komisija līdz 2021. gada 30.

2jūnijam izdod šā likuma 10.1 panta divdesmitajā daļā

3minētos noteikumus.

1Iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas

2iesniegts līdz 2021. gada 30. jūnijam un attiecas uz plānoto

3ārpakalpojumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata

4saskaņā ar tiem šā likuma 10.1 panta noteikumiem, kas

5bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

1Kredītiestāde nodrošina, ka tā izpilda šā likuma

210.1 pantā (jaunajā redakcijā) noteiktās prasības līdz

32022. gada 1. martam.

1Šā likuma 49.2, 49.3 pants,

2101.3 panta 4.4 daļas 11. punkts, piektā un

3sestā daļa jaunajā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 28.

4jūnijā.

1Grozījumi šā likuma 35.29, 35.30 un

235.31 pantā (attiecībā uz sviras rādītāja rezerves

3prasību) un šā likuma 35.34, 35.35 un

435.36 pants stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

1Grozījumu šā likuma 34.2 panta pirmajā daļā

2par tās izteikšanu jaunā redakcijā attiecībā uz kredītriska

3starpības risku netirdzniecības portfelī piemēro, sākot ar 2021.

4gada 28. jūniju.

1Ārvalsts grupa, kurā ietilpst vairāk nekā viena

2dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un

3kuras kopējā aktīvu vērtība Eiropas Savienībā 2019. gada 27.

4jūnijā bija vismaz 40 miljardi euro, un kura turpina

5darbību šā likuma 33.4 panta spēkā stāšanās dienā,

6atbilstoši minētā panta prasībām līdz 2023. gada 30. decembrim

7izveido mātes sabiedrību Eiropas Savienībā.

1Šā likuma 33.3 pantā minētā

2pārvaldītājsabiedrība, kura veica darbību 2019. gada 27. jūnijā

3un turpina darbību šā likuma 33.3 panta spēkā stāšanās

4dienā, saņem atļauju minētajā pantā noteiktajā kārtībā sešu

5mēnešu laikā no 33.3 panta spēkā stāšanās

6dienas."

1Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības

2direktīvām ar 28. un 29. punktu šādā redakcijā:

3"28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija

4direktīvas (ES) 2019/878, ar ko direktīvu 2013/36/ES groza

5attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu

6pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām,

7atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla

8saglabāšanas pasākumiem;

929) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija

10direktīvas (ES) 2019/879, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES

11attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju

12kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un direktīvu

1398/26/EK."

14Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 29. aprīlī.