5. pants

Izteikt 10.1 pantu šādā redakcijā:

"10.1 pants. (1) Ārpakalpojumus

kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu

sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam

deleģēto pienākumu izpildē.

(2) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus kā

ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai

zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk arī - zvērināts

revidents), kas vienlaikus neveic kredītiestādes gada pārskata un

konsolidētā gada pārskata pārbaudi, vai kredītiestādes mātes

sabiedrībai - dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei.

(3) Ja kredītiestāde deleģē ārpakalpojumu sniedzējam

ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda

būtiska šā pakalpojuma elementa sniegšanu, tā papildus šajā

likumā noteiktajām prasībām ievēro Finanšu instrumentu tirgus

likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteiktās prasības

ārpakalpojumu deleģēšanai.

(4) Kredītiestāde nedrīkst deleģēt saskaņā ar normatīvajiem

aktiem vai kredītiestādes statūtiem noteiktos kredītiestādes

pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī:

1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu;

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem

tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas

parādu.

(5) Kredītiestāde, kura plāno saņemt ārpakalpojumu, izstrādā

ārpakalpojumu politiku un procedūras, kurās nosaka ārpakalpojumu

izmantošanas kārtību un pušu pienākumus attiecībā uz

ārpakalpojumu izmantošanu. Politikā un procedūrās iekļaujamās

prasības nosaka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

normatīvajiem noteikumiem.

(6) Kredītiestādes un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un

pienākumus norāda rakstveidā noslēgtā ārpakalpojuma līgumā.

Nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības nosaka

saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem

noteikumiem.

(7) Pirms nozīmīga ārpakalpojuma saņemšanas kredītiestāde

iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu rakstveida

iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam

pievieno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos

noteikumos noteiktos dokumentus un informāciju, kas nepieciešama,

lai izvērtētu saņemamā ārpakalpojuma atbilstību šā likuma

prasībām.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt

ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma

sniegšanas vietā, tai skaitā pieprasīt jebkādu dokumentu

iesniegšanu un iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un

dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas vai izrakstus,

kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja vai tā pārstāvjiem

vai darbiniekiem paskaidrojumus un informāciju, kas saistīta ar

ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla

tirgus komisijas funkciju veikšanai, kā arī iztaujāt jebkuru

trešo personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par

ārpakalpojumu sniedzēju.

(9) Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt kredītiestādei nozīmīgu

ārpakalpojumu, ja kredītiestāde 30 darbdienu laikā no šā panta

septītajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu saņemt

ārpakalpojumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šajā daļā

noteiktajā vērtēšanas periodā ir tiesības pieprasīt papildu

informāciju par šā panta septītajā daļā norādītajiem dokumentiem.

Pieprasot papildu informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus

komisijai ne vēlāk kā līdz vērtēšanas perioda piecpadsmitajai

darbdienai ir tiesības vienu reizi apturēt vērtēšanas periodu

līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz

20 darbdienām.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga aizliegt

kredītiestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes

iespējas sniegt finanšu pakalpojumus, kā arī var aizskart

kredītiestādes klientu un noguldītāju likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes

pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos,

kredītiestādes statūtos vai citos kredītiestādes iekšējos aktos

tām noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt likumā noteiktās

funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru

un patiesu priekšstatu par kredītiestādes un ārpakalpojumu

sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz

ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti.

(11) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no

atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem.

Kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu

tādā pašā mērā kā par savējo.

(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības

pieprasīt, lai kredītiestāde novērš trūkumus, kas radušies,

saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā

trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

pieprasa, lai kredītiestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un

nosaka tā izbeigšanas termiņu.

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt,

lai kredītiestāde nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma

līgumu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka:

1) kredītiestāde neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes

pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) kredītiestāde neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto

risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kuri

apdraud vai var apdraudēt kredītiestādes saistību izpildi;

4) iestājies kāds no šā panta desmitajā daļā minētajiem

apstākļiem.

(14) Ja kredītiestāde konstatē, ka nozīmīga ārpakalpojuma

sniedzējs neievēro nozīmīga ārpakalpojuma līgumā noteiktās

prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā

nekavējoties informē par to Finanšu un kapitāla tirgus

komisiju.

(15) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi un tās

pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos

noteikto ar kredītiestādes darbību saistīto risku

pārvaldīšanu.

(16) Kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus

komisijai grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma politikā un

procedūrā, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīgo

grozījumu apstiprināšanas.

(17) Par būtiskiem grozījumiem, kurus plāno izdarīt noslēgtajā

līgumā attiecībā uz nozīmīgu ārpakalpojumu, kredītiestāde informē

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju vismaz 30 darbdienas pirms to

spēkā stāšanās.

(18) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nozīmīga ārpakalpojuma

sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta

kredītiestādes rakstveida piekrišana. Kredītiestāde pirms

nozīmīga ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par

to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz tai šajā pantā

minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu

un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma

noteikumi.

(19) Šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā

minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā

akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(20) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības

ārpakalpojuma izmantošanai, tostarp ārpakalpojumu politikā un

procedūrās un nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās

prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedzamos

dokumentus un informāciju nozīmīgu ārpakalpojumu saņemšanai,

darījumus, kas nav uzskatāmi par ārpakalpojumiem, kārtību, kādā

kredītiestāde informē par ārpakalpojumu tālāku deleģēšanu, kā arī

kārtību, kādā kredītiestāde identificē nozīmīgus ārpakalpojumus

un ziņo par to grozījumiem."