Vairogs23. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-26
Papildināt likumu ar III3 nodaļu šādā
redakcijā:
"III3 nodaļa
Atļaujas sniegšana ārvalsts kredītiestāžu filiālēm, to
klasifikācija un uzraudzība
33.9 pants. (1) Ārvalsts
komersants atver ārvalsts kredītiestādes filiāli Latvijas
Republikā un saņem atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles
darbībai, ja šis komersants:
1) izsniedz aizdevumus un garantijas un uzņemas saistības
klientu vārdā un ja to var uzskatīt par kredītiestādi vai tas
atbilst kredītiestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta
1. punkta 1. apakšpunkta "b" punktā
noteiktajiem kritērijiem;
2) pieņem noguldījumus vai citus atmaksājamos līdzekļus.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atļauju ārvalsts
kredītiestādes filiāles darbībai nav nepieciešams saņemt ārvalsts
komersantam, kas sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā šādiem
klientiem:
1) privātam klientam, atbilstīgam darījumu partnerim vai
profesionālam klientam Finanšu instrumentu tirgus likuma
izpratnē, kurš dzīvo vai ir dibināts un veic komercdarbību
Eiropas Savienībā, ja minētais klients pēc savas iniciatīvas
vērsies pie ārvalsts komersanta, lai saņemtu šā panta pirmajā
daļā minētos pakalpojumus;
2) kredītiestādei;
3) komersantam, kurš pieder tai pašai grupai, kurā ietilpst
ārvalsts komersants.
(3) Ārvalsts komersantam ir nepieciešams saņemt atļauju
ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja ārvalsts komersants
tieši vai netieši piesaista esošu vai potenciālu šā panta otrās
daļas 1. punktā minēto klientu ar tādas citas sabiedrības
starpniecību, kura rīkojas savā vārdā vai kurai ir ciešas
attiecības ar ārvalsts komersantu, vai tādas personas
starpniecību, kura rīkojas minētā ārvalstu komersanta vārdā. Šāda
starpniecība netiek uzskatīta par pakalpojumu sniegšanu klientam
pēc klienta iniciatīvas.
(4) Ārvalsts komersants drīkst sniegt privātam klientam,
atbilstīgam darījumu partnerim vai profesionālam klientam tikai
tos pakalpojumus, par kuriem klients pēc savas iniciatīvas ir
vērsies pie ārvalsts komersanta, kā arī tādus pakalpojumus, kas
nepieciešami, lai ārvalsts komersants varētu nodrošināt sākotnējā
pakalpojuma saņemšanu.
(5) Ārvalsts komersantam nav nepieciešams saņemt atļauju
ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, kā arī uz to
neattiecas šajā likumā minētās filiāles atvēršanai un
darbībai noteiktās prasības, ja ārvalsts komersants sniedz
klientiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta
ceturtajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus, pieņem
noguldījumus, piešķir aizdevumu vai sniedz citu pakalpojumu, lai
nodrošinātu ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu.
33.10 pants. (1) Latvijas Banka
klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par pirmās klases
filiāli, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) to ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīvu kopējā vērtība,
kuri iegrāmatoti Latvijā vai piesaistīti minētajā filiālē
Latvijā, ir vienāda ar vai lielāka par 5 miljardiem euro,
pamatojoties uz iepriekšējā pārskata gada ārvalsts kredītiestādes
filiāles darbības rezultātiem Latvijā vai minētās filiāles
gūtajiem darbības rezultātiem, ja šie rezultāti noteikti saskaņā
ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija
regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko
grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk - Regula
Nr. 1606/2002);
2) ārvalsts kredītiestādes filiāle piesaista noguldījumus vai
citus atmaksājamos līdzekļus no privātiem klientiem, un šādu
noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu summa ir lielāka par 5
procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējām saistībām
vai arī tā ir vienāda ar vai lielāka par 50 miljoniem
euro;
3) ārvalsts kredītiestādes filiāle neatbilst šā panta
ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
(2) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes
filiāli par otrās klases filiāli, ja tā neatbilst nevienam no
pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem.
(3) Latvijas Banka nekavējoties klasificē pirmās klases
filiāli par otrās klases filiāli ar dienu, kad tā vairs neatbilst
pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem. Latvijas Banka
otrās klases filiāli klasificē par pirmās klases filiāli četrus
mēnešus pēc dienas, kad otrās klases filiāle atbilst pirmās
klases filiālei noteiktajiem kritērijiem.
(4) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes
filiāli par atbilstīgu ārvalsts kredītiestādes filiāli, ja uz to
var attiecināt visus šādus kritērijus:
1) galvenā sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī, kurā tiek veikta
dalībvalstīs kredītiestādēm pieņemtajām prasībām līdzvērtīga
uzraudzība;
2) galvenās sabiedrības uzraudzības institūcijām piemēro
informācijas neizpaušanas prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas
šajā likumā minētajām uzraudzības institūcijām noteiktajām
informācijas neizpaušanas prasībām;
3) galvenā sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī, kas nav augsta
riska trešā valsts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma
izpratnē.
(5) Ja Latvijas Bankā iesniegts iesniegums par atļaujas
saņemšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, Latvijas
Banka izvērtē ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību šā
panta pirmajā un otrajā daļā izvirzītajiem kritērijiem un veic
ārvalsts kredītiestādes filiāles klasifikāciju.
(6) Ja ārvalsts nav iekļauta Eiropas Banku iestādes
uzturētajā to valstu reģistrā, kuras atbilst ārvalsts
kredītiestādes filiālei izvirzītajiem kritērijiem attiecībā uz
informācijas neizpaušanas un prudenciālās uzraudzības prasībām,
Latvijas Banka pārbauda, vai ārvalsts atbilst šā panta ceturtās
daļas 3. punktā ārvalstij izvirzītajai prasībai, un lūdz
Eiropas Komisiju izvērtēt ārvalsts atbilstību informācijas
neizpaušanas un prudenciālās uzraudzības prasībām. Latvijas Banka
klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli kā pirmās klases
filiāli līdz dienai, kad tiek saņemts Eiropas Komisijas lēmums
par attiecīgās ārvalsts klasifikāciju.
33.11 pants. (1) Latvijas
Banka iesniegumu par atļaujas saņemšanu ārvalsts kredītiestādes
filiāles darbībai izskata triju mēnešu laikā pēc visu
nepieciešamo dokumentu saņemšanas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu
laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un visi tam pievienojamie
dokumenti šādas atļaujas saņemšanai.
(2) Iesniegumam pievieno ārvalsts kredītiestādes filiāles
darbības programmu, informāciju par filiāles organizatorisko
struktūru un risku pārvaldību.
(3) Kārtību, kādā izsniedz atļauju ārvalsts
kredītiestādes filiāles darbībai, iesnieguma izskatīšanas
kārtību, iesniedzamos dokumentus un prasības šādas atļaujas
saņemšanai nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību
akti.
(4) Latvijas Banka pieņem lēmumu izsniegt atļauju
ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja ir izpildītas šādas
prasības un ievēroti šādi noteikumi:
1) ārvalsts kredītiestādes filiāle atbilst šajā likumā tai
izvirzītajām minimālajām prudenciālajām prasībām;
2) ārvalsts kredītiestādes filiāle Latvijā sniegs tikai tādus
pakalpojumus, kādus ir tiesīgs sniegt ārvalsts kredītiestādes
filiāli izveidojušais komersants, un šo pakalpojumu sniegšana ir
pakļauta prudenciālajai uzraudzībai ārvalstī;
3) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta
uzraudzības institūcija ir informēta par šā ārvalsts komersanta
nodomu izveidot filiāli Latvijā, un tai ir iesniegti atļaujas
saņemšanai nepieciešamie dokumenti;
4) Latvijas Banka ar ārvalsts kredītiestādes filiāli
izveidojušā komersanta uzraudzības institūciju ir noslēgusi
sadarbības līgumu atbilstoši paraugam, kuru Eiropas Banku iestāde
ir izstrādājusi saskaņā ar ES regulas Nr. 1093/2010
33. panta 5. punktu. Latvijas Banka par to ir
informējusi Eiropas Banku iestādi;
5) atļaujā tiek norādīts, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle
drīkst sniegt finanšu pakalpojumus tikai Latvijas Republikā un
tai nav atļauts sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs ar
filiāles starpniecību vai neatverot filiāli, izņemot tos finanšu
pakalpojumus, kurus plānots sniegt grupas ietvaros vai pēc
klienta iniciatīvas;
6) ārvalsts normatīvie akti neierobežo Latvijas Bankas
tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas un saņemt
uzraudzībai nepieciešamo informāciju par ārvalsts kredītiestādes
filiāli izveidojušo komersantu no tā uzraudzības institūcijas, kā
arī efektīvi sadarboties ar šo uzraudzības institūciju
savstarpējos uzraudzības un krīžu vadības jautājumos vai tādu
finansiālu grūtību gadījumā, kuras skar ārvalsts kredītiestādes
filiāli izveidojušo komersantu, tā grupu vai šīs ārvalsts finanšu
sistēmu;
7) nepastāv pamatotas aizdomas, ka ārvalsts kredītiestādes
filiāli varētu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā
un terorisma un proliferācijas finansēšanā.
33.12 pants. (1) Latvijas Bankai
ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju
ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai vai gadījumā, kad
atļauja jau ir izsniegta, anulēt šo atļauju, ja:
1) ārvalsts kredītiestādes filiāle neatbilst atļaujas
piešķiršanas prasībām;
2) galvenā sabiedrība vai ārvalsts kredītiestādes filiāli
izveidojušā komersanta grupa neatbilst ārvalstī noteiktajām
prudenciālajām prasībām vai Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt,
ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tiks pieņemts lēmums par
atļaujas izsniegšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai,
tā neatbildīs ārvalstī noteiktajām prudenciālajām prasībām.
(2) Par šā panta pirmās daļas 2. punktā minētās
neatbilstības iestāšanos ārvalsts kredītiestādes filiāle
nekavējoties informē Latvijas Banku.
(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par
atļaujas ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai anulēšanu,
ja:
1) ārvalsts kredītiestādes filiāle nav uzsākusi darbību 12
mēnešu laikā kopš atļaujas izsniegšanas dienas vai pati atsakās
no atļaujas;
2) tiek konstatēts, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle
sniegusi nepatiesas ziņas atļaujas saņemšanai vai ieguvusi
atļauju ar citiem prettiesiskiem līdzekļiem;
3) ārvalsts kredītiestādes filiāle pārtraukusi darbību uz
laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;
4) ārvalsts kredītiestādes filiāle neizpilda atļaujā minētos
nosacījumus atbilstoši šā likuma 33.11 panta
ceturtās daļas 5. punktam;
5) ārvalsts kredītiestādes filiāle nespēj izpildīt saistības
pret klientiem, jo īpaši, ja tā vairs nesniedz nodrošinājumu
aktīviem, ko tai uzticējuši tās noguldītāji;
6) ārvalsts kredītiestādes filiāle neievēro šā likuma un citu
ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību regulējošo normatīvo
aktu prasības;
7) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta
ciešās attiecības ar trešajām personām var apdraudēt ārvalsts
kredītiestādes filiāles finansiālo stabilitāti vai ierobežo
Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības
funkcijas;
8) ārvalsts normatīvie akti ierobežo Latvijas Bankas tiesības
veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;
9) pastāv pamatotas aizdomas, ka ārvalsts kredītiestādes
filiālē, tās galvenajā sabiedrībā vai grupā tiek veikta vai ir
tikusi veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un
terorisma un proliferācijas finansēšana vai ir mēģināts veikt
šādas darbības, vai pastāv risks, ka ārvalsts kredītiestādes
filiāle, tās galvenā sabiedrība vai grupa ir iesaistīta
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un terorisma un
proliferācijas finansēšanā.
33.13 pants. (1) Ārvalsts
kredītiestādes filiāli izveidojušajam komersantam ir nepieciešams
dibināt meitas sabiedrību Latvijā un tai ir nepieciešama licence
(atļauja) kredītiestādes darbībai saskaņā ar šā likuma
15. pantu, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem
nosacījumiem:
1) ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas sniedz klientiem šā
likuma 33.9 panta pirmajā daļā minētos
pakalpojumus, vēlas paplašināt pakalpojumu sniegšanu atbilstoši
šā likuma 33.11 panta ceturtās daļas
5. punktam;
2) ārvalsts kredītiestādes filiāle atbilst sistēmiskā
nozīmīguma rādītājiem saskaņā ar šā likuma
35.14 pantu vai tā ir novērtēta kā sistēmiski
nozīmīga saskaņā ar šā likuma 33.14 pantu un rada
būtiskus finanšu stabilitātes riskus Eiropas Savienībā vai
Latvijas Republikā;
3) visu to ārvalsts kredītiestādes filiāļu, kuras pieder pie
vienas un tās pašas ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā
komersanta grupas, aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā ir
vienāda ar vai lielāka par 40 miljardiem euro vai ārvalsts
kredītiestādes filiāles aktīvu vērtība Latvijā ir vienāda ar vai
lielāka par 10 miljardiem euro.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto licenci (atļauju)
nepieciešams saņemt tikai pēc tam, kad Latvijas Banka ir veikusi
ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma
izvērtējumu vai piemērojusi šā likuma 33.22 panta
septītajā daļā ārvalsts kredītiestādes filiālei noteiktos
uzraudzības pasākumus, vai Latvijas Bankai ir apsvērumi, kas nav
minēti šā panta pirmajā daļā, bet tie ir pamatoti, lai ārvalsts
kredītiestādes filiāli izveidojušais komersants dibinātu meitas
sabiedrību un saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes
darbībai.
(3) Latvijas Banka par iespēju izsniegt licenci (atļauju)
kredītiestādes darbībai konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un
to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās ārvalsts
kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupa ir
izveidojusi citas ārvalsts kredītiestādes filiāles vai
nodibinājusi meitas sabiedrības.
(4) Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajos
gadījumos vai veicot sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu, Latvijas
Banka ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma
novērtēšanai ņem vērā šādus rādītājus:
1) ārvalsts kredītiestādes filiāles lielumu;
2) ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldības,
organizatoriskās struktūras un darbības veida sarežģītību;
3) ārvalsts kredītiestādes filiāles savstarpējo saistību ar
Latvijas Republikas finanšu sistēmu;
4) ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību, pakalpojumu un
citu operāciju, kā arī nodrošinātās finanšu infrastruktūras
aizvietojamību;
5) ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējo aktīvu vērtību un
sniegto pakalpojumu tirgus daļu Eiropas Savienībā un Latvijā;
6) ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības apturēšanas vai
izbeigšanas ietekmi uz Eiropas Savienības un Latvijas Republikas
maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu, kā arī finanšu tirgu
likviditāti;
7) ārvalsts kredītiestādes filiāles nozīmīgumu ārvalsts
kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas darbībās,
sniegtajos pakalpojumos un citās operācijās Eiropas Savienībā un
Latvijā;
8) to, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle ir noregulējama
vienība Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības
atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē;
9) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta
grupas visu ārvalsts kredītiestādes filiāļu darbības apmēru
Eiropas Savienībā attiecībā pret šā komersanta grupas izveidoto
tādu meitas sabiedrību darbības apmēru, kuras saņēmušas licenci
(atļauju) kredītiestādes darbībai Eiropas Savienībā.
33.14 pants. (1) Latvijas Banka
veic ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma
izvērtējumu, ja visu Eiropas Savienībā esošo vienas grupas
ārvalsts kredītiestādes filiāļu aktīvu vidējā kopējā vērtība
Eiropas Savienībā ir vienāda ar vai lielāka par 40 miljardiem
euro, pamatojoties uz iepriekšējo triju pārskata gadu
darbības rezultātiem vai absolūtā izteiksmē - uz iepriekšējo
triju pārskata gadu darbības rezultātiem iepriekšējos piecos
pārskata gados.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās aktīvu kopējās vērtības
aprēķinā neietver tos aktīvus, kurus ārvalsts kredītiestādes
filiāle tur, lai nodrošinātu centrālo banku operācijas, kas tiek
veiktas ar Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālajām
bankām.
(3) Latvijas Banka novērtē, vai ārvalsts kredītiestādes
filiāle ir sistēmiski nozīmīga un rada būtiskus riskus Eiropas
Savienības vai Latvijas Republikas finanšu stabilitātei.
Izvērtējumā Latvijas Banka balstās uz šā likuma
33.13 panta ceturtajā daļā un šajā pantā
minētajiem rādītājiem un kritērijiem.
(4) Latvijas Banka konsultējas ar Eiropas Banku iestādi
un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes
filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, lai
kopīgi novērtētu finanšu stabilitātes riskus, kurus Latvijas
Republikā esoša ārvalsts kredītiestādes filiāle rada citām
dalībvalstīm.
(5) Latvijas Banka sagatavo pamatotu izvērtējumu par
ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmisko nozīmīgumu Eiropas
Savienībā un Latvijas Republikā un nosūta to Eiropas Banku
iestādei un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts
kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības
institūcijām atzinuma sniegšanai.
(6) Ja Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts
kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības
institūcijas nepiekrīt Latvijas Bankas veiktajam izvērtējumam,
Latvijas Banka konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un minētajām
uzraudzības institūcijām, lai panāktu saskaņotu izvērtējumu un šā
panta astotajā daļā minēto prasību piemērošanu triju mēnešu laikā
no dienas, kad kāda no iepriekš minētajām uzraudzības
institūcijām ir iebildusi pret Latvijas Bankas veikto
izvērtējumu. Pēc minētā triju mēnešu termiņa beigām Latvijas
Banka pieņem lēmumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles atzīšanu
par sistēmiski nozīmīgu un, ja nepieciešams, šā panta astotajā
daļā minēto prasību piemērošanu.
(7) Ja Latvijas Banka saņem izvērtējumu par ārvalsts
kredītiestādes filiāles sistēmisko nozīmīgumu no Eiropas
Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai
meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, tā 10 darbdienu laikā
izskata izvērtējumu un informē attiecīgo uzraudzības institūciju,
vai piekrīt minētajam izvērtējumam.
(8) Latvijas Banka, lai novērstu ārvalsts kredītiestādes
filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumā konstatētos riskus, ir
tiesīga piemērot šādas prasības:
1) pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle pārstrukturē
savus aktīvus vai darbības un pakalpojumu sniegšanu tā, lai
minētā ārvalsts kredītiestādes filiāle vairs nebūtu atzīstama par
sistēmiski nozīmīgu filiāli vai lai vairs neradītu finanšu
stabilitātes risku Eiropas Savienībai vai tām dalībvalstīm, kurās
izveidotas vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāles vai
meitas sabiedrības;
2) noteikt ārvalsts kredītiestādes filiālei papildu
prudenciālās prasības.
(9) Ja Latvijas Banka atzīst ārvalsts kredītiestādes
filiāli par sistēmiski nozīmīgu, bet nolemj nepiemērot šā panta
astotās daļas 1. punktā minēto prasību vai prasību ārvalsts
komersantam dibināt meitas sabiedrību un saņemt licenci (atļauju)
kredītiestādes darbībai, Latvijas Banka sniedz pamatotu
paziņojumu Eiropas Banku iestādei un Eiropas Savienībā esošo
vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas
sabiedrību uzraudzības institūcijām.
33.15 pants. (1) Ārvalsts
kredītiestādes filiāle pastāvīgi uztur minimālo tās darbībai
nošķirto kapitālu, kas ir līdzvērtīgs vismaz:
1) pirmās klases filiālei - 2,5 procentiem no ārvalsts
kredītiestādes filiāles saistību par trijiem iepriekšējiem
pārskata gadiem vidējās aritmētiskās vērtības vai, ja atļauja tās
darbībai izsniegta mazāk nekā pirms trijiem gadiem, no ārvalsts
kredītiestādes filiāles saistībām atļaujas izsniegšanas brīdī,
bet ne mazāk par 10 miljoniem euro;
2) otrās klases filiālei - 0,5 procentiem no ārvalsts
kredītiestādes filiāles saistību par trijiem iepriekšējiem
pārskata gadiem vidējās aritmētiskās vērtības vai, ja atļauja tās
darbībai izsniegta mazāk nekā pirms trijiem gadiem, no ārvalsts
kredītiestādes filiāles saistībām atļaujas izsniegšanas brīdī,
bet ne mazāk par pieciem miljoniem euro.
(2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina šā panta
pirmajā daļā minētās prasības par minimālā tās darbībai nošķirtā
kapitāla uzturēšanu ar jebkuriem šādiem aktīviem:
1) naudas līdzekļiem vai naudai pielīdzināmiem instrumentiem
ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta
60. apakšpunkta izpratnē;
2) dalībvalstu centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem
parāda vērtspapīriem;
3) jebkuru citu finanšu instrumentu, kurš ārvalsts
kredītiestādes filiālei ir pieejams neierobežotai un tūlītējai
izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie
rodas.
(3) Ārvalsts kredītiestādes filiāle šā panta otrajā daļā
minētos nošķirtā kapitāla instrumentus nogulda tādas Latvijas
Republikā reģistrētas kredītiestādes darījumu kontā, kura
neietilpst minētās ārvalsts kredītiestādes filiāles galvenās
sabiedrības grupā.
(4) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, ka saskaņā
ar šā panta trešās daļas noteikumiem noguldītie nošķirtā kapitāla
instrumenti ir pieejami, lai īstenotu ārvalsts kredītiestādes
filiāles noregulējuma tiesības saskaņā ar Kredītiestāžu un
ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un
noregulējuma likuma 118. pantu vai lai likvidētu ārvalsts
kredītiestādes filiāli.
(5) Latvijas Bankai ir tiesības izdot noteikumus, kas
nosaka prasības tiem finanšu instrumentu veidiem, kuri ārvalsts
kredītiestādes filiālei ir pieejami neierobežotai un tūlītējai
izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie
rodas.
33.16 pants. (1) Ārvalsts
kredītiestādes filiāle nolūkā vienmēr uzturēt tādu neapgrūtinātu
un likvīdu aktīvu apjomu, kas ir pietiekams, lai segtu
likviditātes neto izejošās naudas plūsmas vismaz 30 dienu ilgā
periodā, ievēro likviditātes seguma prasību, kas noteikta ES
regulas Nr. 575/2013 sestās daļas I sadaļā un Komisijas
2014. gada 10. oktobra deleģētajā regulā
(ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes
regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes
seguma prasību kredītiestādēm (turpmāk - deleģētā
regula 2015/61).
(2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle likvīdos aktīvus, kas
nepieciešami šā panta pirmajā daļā minētās likviditātes seguma
prasības izpildei, nogulda tādas Latvijas Republikā reģistrētas
kredītiestādes kontā, kura neietilpst minētās ārvalsts
kredītiestādes filiāles galvenās sabiedrības grupā.
(3) Likvīdie aktīvi, kas ir noguldīti šā panta otrajā
daļā minētajā kontā, un naudas līdzekļi, kurus ārvalsts
kredītiestādes filiāle tur kontā Latvijas Bankā un kuri nav
nepieciešami likviditātes seguma prasību izpildei, ir pieejami,
lai īstenotu ārvalsts kredītiestādes filiāles noregulējuma
tiesības saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru
sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma
118. pantu vai lai likvidētu ārvalsts kredītiestādes
filiāli.
(4) Latvijas Banka ir tiesīga atbrīvot atbilstīgo
ārvalsts filiāli no šā panta pirmajā daļā noteiktās likviditātes
seguma prasības izpildes.
33.17 pants. (1) Ārvalsts
kredītiestādes filiāli, kas veic komercdarbību Latvijā, vada
vismaz divas personas, kurām tiek izvirzītas šā likuma
26. pantā noteiktajām prasībām līdzvērtīgas prasības un
kuras spēj veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu
izpildei.
(2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina pārvaldības
sistēmas izveidi un nosaka atalgojuma politiku un praksi.
(3) Ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas klasificēta
kā pirmās klases filiāle, papildus šā panta pirmajā daļā
noteiktajam izveido vadības komiteju ārvalsts kredītiestādes
filiāles pārvaldībai Latvijā.
(4) Ārvalsts kredītiestādes filiāle apmainās ar
informāciju par visiem būtiskajiem riskiem, risku pārvaldības
politiku un izmaiņām šajā politikā ar galvenās sabiedrības
pārvaldes institūciju, kā arī izveido atbilstošu informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju sistēmu un kontroli, lai nodrošinātu
pienācīgu risku pārvaldības politikas ievērošanu.
(5) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina saņemto
ārpakalpojumu uzraudzību un vadību, kā arī sniedz savai
uzraudzības institūcijai visu nepieciešamo informāciju tās
uzraudzības funkciju veikšanai.
(6) Ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir iesaistīta
kompensējošos vai grupas iekšējos darījumos, nodrošina
pietiekamus resursus darījumu partnera kredītriska
identificēšanai un pārvaldīšanai, ja būtiskie riski, kas saistīti
ar ārvalsts filiāles iegrāmatotajiem aktīviem, tiek nodoti
darījumu partnerim.
(7) Ja ārvalsts kredītiestādes filiāles kritiski svarīgās
vai svarīgās funkcijas veic tās galvenā sabiedrība, minētās
funkcijas tiek veiktas saskaņā ar iekšējo kārtību vai grupas
līmenī noteikto kārtību. Ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz
Latvijas Bankai visu nepieciešamo informāciju tās uzraudzības
funkciju veikšanai.
(8) Latvijas Banka nosaka prasības ārvalsts
kredītiestādes filiāles pārvaldības sistēmas izveidei un
atalgojuma politikai un praksei.
33.18 pants. (1) Ārvalsts
kredītiestādes filiāle izveido darījumu uzskaites reģistru, kurā
iekļauj visaptverošu un precīzu informāciju par tās:
1) Latvijas Republikā piesaistītiem un uzskaitē atzītiem
aktīviem un saistībām;
2) darbībai piemītošiem un varbūtējiem riskiem un to, kā šie
riski tiek pārvaldīti.
(2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle patstāvīgi pārvalda
šā panta pirmajā daļā minētos aktīvus un saistības.
(3) Ārvalsts kredītiestādes filiāle izstrādā, regulāri
pārskata un atjauno darījumu uzskaites kārtības politiku šā panta
pirmajā daļā minētā darījumu uzskaites reģistra pārvaldīšanai.
Darījumu uzskaites kārtības politikā, ko ir apstiprinājusi
galvenās sabiedrības pārvaldes institūcija, pamato darījumu
uzskaites kārtību, kā arī iekļauj informāciju par šīs kārtības
atbilstību ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības
stratēģijai.
33.19 pants. (1) Ārvalsts
kredītiestādes filiāle nodrošina, ka tās atbilstību šā likuma
33.17 un 33.18 pantā noteiktajām
prasībām reizi gadā par stāvokli uz pārskata gada
31. decembri vai citā pārskata datumā, ja filiāles pārskata
gads atšķiras no kalendāra gada, pārbauda un ziņojumu par
pārbaudes rezultātiem sniedz zvērināts revidents, ievērojot
Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padomes
izdoto 3000. Starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu
(SAUS) "Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu
informācijas revīzija vai pārbaude" un ar to saistīto
standartu un paziņojumu, ciktāl tie attiecas uz šo pārbaudes
uzdevumu, kā arī profesionālās ētikas kodeksa normas.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto zvērināta revidenta
pārbaudes ziņojumu ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz
Latvijas Bankai līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. maijam
vai četru mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, ja filiāles
pārskata gads atšķiras no kalendāra gada.
(3) Zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar
visiem pārbaudes veikšanai nepieciešamajiem ārvalsts
kredītiestādes filiāles dokumentiem un informāciju, lai izpildītu
šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudes uzdevumu. Ārvalsts
kredītiestādes filiāles pilnvarotajam pārstāvim ir pienākums
sadarboties ar zvērinātu revidentu un sniegt tam visu
nepieciešamo informāciju un dokumentus pārbaudes veikšanai.
(4) Ārvalsts kredītiestādes filiāle pirms pārbaudes
uzsākšanas informē Latvijas Banku par izraudzīto zvērinātu
revidentu šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudes veikšanai. Ja,
veicot ārvalsts kredītiestādes filiāles uzraudzību, Latvijas
Banka konstatē, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai
profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas pārbaudes
veikšanai vai ka revidents neievēro Latvijā atzītos
starptautiskos apliecinājuma uzdevumu standartus vai
profesionālās ētikas kodeksa normas, Latvijas Banka ir tiesīga
pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle atsauc šā panta
pirmajā daļā minētajai pārbaudei izraudzīto zvērinātu revidentu.
Par konstatēto faktu Latvijas Banka informē Latvijas Zvērinātu
revidentu asociāciju.
(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētā pakalpojuma
sniegšanas laikā zvērināts revidents konstatē, ka ir būtiski
pārkāptas normatīvo aktu prasības vai Latvijas Bankas
administratīvais akts, kas ietver nosacījumus ārvalsts
kredītiestādes filiāles atļaujai vai šīs filiāles darbībai, vai
konstatē citus faktus, kuru dēļ ir apdraudēta šīs ārvalsts
kredītiestādes filiāles saistību izpilde vai darbības turpināšana
vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt ziņojumu, sniedz
ziņojumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, zvērināts revidents
nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu Latvijas Bankai.
(6) Latvijas Banka šajā nodaļā minēto uzdevumu veikšanai
ir tiesīga pieprasīt no ārvalsts kredītiestādes filiāles ieceltā
zvērināta revidenta informāciju un darba dokumentus, kas saistīti
ar šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi.
33.20 pants. (1) Ārvalsts
kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai informāciju,
ievērojot tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos
minētās prasības, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto.
Informāciju, kas saistīta ar ārvalsts kredītiestādes filiāles
aktīviem un saistībām, kuras tiek uzskaitītas tās darījumu
uzskaites reģistrā saskaņā ar šā likuma
33.18 pantu, ārvalsts kredītiestādes filiāle
sniedz, piemērojot starptautiskos grāmatvedības standartus, kuri
ieviesti ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu
(ES) 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos
grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
regulu (EK) Nr. 1606/2002.
(2) Latvijas Banka papildus šā panta pirmajā daļā
minētajām prasībām ir tiesīga pieprasīt ārvalsts kredītiestādes
filiālei sniegt papildu informāciju un noteikt tās iesniegšanas
kārtību, ja, pēc Latvijas Bankas ieskata, šāda informācija ir
nepieciešama, lai gūtu visaptverošu priekšstatu par ārvalsts
kredītiestādes filiāles vai tās galvenās sabiedrības
komercdarbību un finansiālo stabilitāti, pārbaudītu ārvalsts
kredītiestādes filiāles un tās galvenās sabiedrības atbilstību
piemērojamiem tiesību aktiem un nodrošinātu ārvalsts
kredītiestādes filiāles atbilstību minētajiem tiesību aktiem.
(3) Latvijas Banka ir tiesīga pilnībā vai daļēji atbrīvot
atbilstīgo ārvalsts kredītiestādes filiāli no šā panta pirmajā
daļā minētās tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos
noteiktās prasības sniegt informāciju par tās galveno sabiedrību,
ja Latvijas Banka šo informāciju var iegūt no attiecīgās ārvalsts
uzraudzības institūcijas.
33.21 pants. (1) Latvijas Banka
iekļauj ārvalsts kredītiestādes filiāli šā likuma 101. pantā
minētajā uzraudzības pārbaužu programmā.
(2) Latvijas Banka pārbauda ārvalsts kredītiestādes
filiāles plānus, stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā
īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši
piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu un Latvijas Bankas
izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu prasības.
(3) Pamatojoties uz šā panta otrajā daļā veikto pārbaudi,
Latvijas Banka novērtē, vai ārvalsts kredītiestādes filiāles
stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi, tās turētais
nošķirtais kapitāls un likviditāte nodrošina šīs filiāles būtisko
risku atbilstošu pārvaldību un segumu, kā arī darbību.
(4) Latvijas Banka šā panta otrajā un trešajā daļā minēto
pārbaudi un novērtējumu veic saskaņā ar proporcionalitātes
principu atbilstoši Latvijas Bankas tīmekļvietnē norādītajiem
kritērijiem. Latvijas Banka nosaka šā panta otrajā daļā minētās
pārbaudes apjomu un regularitāti, ņemot vērā ārvalsts
kredītiestādes filiāles klasifikāciju saskaņā ar šā likuma
33.10 pantu un citus kritērijus, tai skaitā
ārvalsts kredītiestādes filiāles veikto darījumu apjomu, dažādību
un sarežģītību.
(5) Ja, veicot pārbaudi, jo īpaši pārbaudot ārvalsts
kredītiestādes filiāles darbību, pārvaldības sistēmu vai biznesa
modeli, Latvijas Bankai rodas pamatotas aizdomas, ka darījumos
iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga
nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas
finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu Noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas
finansēšanas novēršanas likuma izpratnē vai ka pastāv šāds
paaugstināts risks, Latvijas Banka par to nekavējoties ziņo
Eiropas Banku iestādei. Ja pastāv paaugstināts noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas
finansēšanas risks, Latvijas Banka nekavējoties paziņo Eiropas
Banku iestādei savu novērtējumu, kā arī piemēro šajā likumā
paredzētos pasākumus un darbības, tostarp, ja nepieciešams,
izmanto savas tiesības anulēt atļauju ārvalsts kredītiestādes
filiāles darbībai saskaņā ar šā likuma
33.12 panta trešās daļas 9. punktu.
33.22 pants. (1) Latvijas Banka
pieprasa, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle laikus veic
nepieciešamos pasākumus nolūkā nodrošināt:
1) ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību prasībām, kas
tai piemērojamas saskaņā ar šo likumu, tieši piemērojamiem
Eiropas Savienības tiesību aktiem vai Latvijas Bankas izdotajiem
noteikumiem vai pieņemtajiem lēmumiem, vai atjauno atbilstību
minētajām prasībām;
2) ka būtiskie riski, kuriem pakļauta ārvalsts kredītiestādes
filiāle, tiek segti un pārvaldīti drošā un pietiekamā veidā un ka
minētā filiāle turpina darboties.
(2) Īstenojot šā panta pirmās daļas prasības, Latvijas
Banka ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes
filiāle:
1) uztur nošķirtā kapitāla summu, kas pārsniedz tai saskaņā ar
šā likuma 33.15 panta pirmo daļu noteikto
minimālo prasību, vai nodrošina citas papildu kapitāla prasības,
ievērojot, ka jebkāda nošķirtā kapitāla papildu summa, kuru
ārvalsts kredītiestādes filiālei nepieciešams turēt saskaņā ar šo
punktu, atbilst šā likuma 33.15 panta
noteikumiem;
2) papildus šā likuma 33.16 panta noteikumiem
nodrošina atbilstību citām īpašām ārvalsts kredītiestādes
filiālei noteiktām likviditātes prasībām, ievērojot, ka jebkādi
papildu likvīdie aktīvi, kurus ārvalsts kredītiestādes filiālei
nepieciešams turēt saskaņā ar šo punktu, atbilst šā likuma
33.16 panta noteikumiem;
3) pilnveido tās pārvaldības sistēmu, risku pārvaldības
sistēmu vai uzskaites kārtību;
4) sašaurina vai ierobežo komercdarbību, kā arī samazina
darījumu partneru skaitu vai ierobežo sadarbību ar noteiktiem
darījumu partneriem;
5) samazina tās darbībai (tostarp darbībām, kas nodotas
ārpakalpojumu sniedzējiem), pakalpojumiem vai sistēmām piemītošos
riskus un pārtrauc iesaistīšanos šādās darbībās vai šādu
pakalpojumu piedāvāšanu;
6) biežāk nekā noteikts tieši piemērojamos Eiropas Savienības
tiesību aktos sniedz šā likuma 33.20 panta
pirmajā daļā minēto informāciju vai ievēro papildu informācijas
sniegšanas prasības saskaņā ar šā likuma
33.20 panta otro daļu;
7) publisko informāciju par savu darbību un saistošo
prudenciālo prasību izpildi.
33.23 pants. (1) Ja ārvalsts
kredītiestāde ar filiāļu starpniecību darbojas vairākās
dalībvalstīs, Latvijas Banka sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu
uzraudzības institūcijām, lai nepieļautu šajā likumā, uz tā
pamata izdotajos normatīvajos aktos un ES regulā
Nr. 575/2013 noteikto prasību neievērošanu un lai netiktu
radīta negatīva ietekme uz Eiropas Savienības finanšu
stabilitāti.
(2) Lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu,
Latvijas Banka slēdz sadarbības līgumu ar citā dalībvalstī esošu
attiecīgās ārvalsts kredītiestādes filiāles uzraudzības
institūciju saskaņā ar šā likuma 112.6 panta
pirmo, 1.1 un otro daļu.
(3) Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības
institūcija galvenās sabiedrības meitas sabiedrību grupai un ja
tā ir uzraudzības institūcija ārvalsts kredītiestādes filiālei,
kuru atvērusi attiecīgā galvenā sabiedrība un kura klasificēta kā
pirmās klases filiāle, Latvijas Banka minēto ārvalsts
kredītiestādes filiāli iekļauj šīs galvenās sabiedrības
konsolidācijas grupā.
(4) Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības
institūcija ārvalsts kredītiestādes filiāļu grupai, ja ir
izpildīti visi minētie nosacījumi:
1) ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju
ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, ir
klasificēta kā pirmās klases filiāle;
2) attiecīgajai galvenajai sabiedrībai vismaz vēl vienā
dalībvalstī ir filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts
kredītiestādes filiāles darbībai attiecīgajā dalībvalstī un ir
klasificēta kā pirmās klases filiāle;
3) attiecīgajai galvenajai sabiedrībai nevienā dalībvalstī nav
reģistrēta meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde un ir pakļauta
konsolidētajai uzraudzībai grupas līmenī Eiropas Savienībā;
4) šīs daļas 1. punktā minētā ārvalsts kredītiestādes
filiāle uzskaitīto aktīvu ziņā ir lielākā attiecīgās galvenās
sabiedrības ārvalsts kredītiestādes filiāle.
(5) Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības
institūcija galvenās sabiedrības grupai, ja ir izpildīti visi
minētie nosacījumi:
1) ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju
ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, ir
klasificēta kā pirmās klases filiāle;
2) attiecīgajai galvenajai sabiedrībai ir reģistrēta vismaz
viena meitas sabiedrība dalībvalstī, kas ir kredītiestāde, un
minētā meitas sabiedrība nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai
grupas līmenī Eiropas Savienībā;
3) šīs daļas 1. punktā minētā ārvalsts kredītiestādes
filiāle uzskaitīto aktīvu ziņā ir lielākā attiecīgās galvenās
sabiedrības ārvalsts kredītiestādes filiāle.
(6) Latvijas Banka šajā pantā noteikto konsolidēto
uzraudzību veic saskaņā ar šā likuma 112.6 panta
trešo, 3.1, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto,
devīto un desmito daļu.
(7) Veicot konsolidēto uzraudzību saskaņā ar šā panta
noteikumiem, papildus šā likuma 112.6 pantā
minētajiem uzdevumiem uzraugu kolēģija nodrošina šādu uzdevumu
izpildi:
1) sagatavo un katru gadu atjauno ziņojumu par attiecīgās
galvenās sabiedrības grupas struktūru un darbībām Eiropas
Savienībā;
2) apmainās ar informāciju par šā likuma
33.21 pantā minētā uzraudzības procesa
rezultātiem;
3) saskaņo, ja tas iespējams, šā likuma
33.22 pantā minētos uzraudzības pasākumus un to
nodrošināšanai nepieciešamās pilnvaras;
4) ja nepieciešams, nodrošina sadarbību ar attiecīgajām
ārvalsts uzraudzības institūcijām.
(8) Ja citas dalībvalsts konsolidētās uzraudzības
institūcija veic tādas konsolidācijas grupas uzraudzību, kurā ir
iekļauta ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju
ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, vai
Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kura ir iekļauta
galvenās sabiedrības konsolidācijas grupā, Latvijas Banka
piedalās tās izveidotās uzraugu kolēģijas darba grupā tādā
apjomā, kādu nosaka konsolidētās uzraudzības
institūcija."
24. 34.1 pantā:
aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "iekšējās kontroles
sistēma" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pārvaldības
sistēma" (attiecīgā locījumā);
aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "piemītošo un
varbūtējo risku" ar vārdiem "piemītošo un varbūtējo
risku, tostarp īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ESG
risku";
papildināt pirmās daļas 4. punktu ar vārdiem "kas
atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldībai un veicina
to, ievērojot kredītiestādes vēlmi uzņemties ESG
risku";
aizstāt otrajā daļā vārdus "iekšējās kontroles
sistēmas" ar vārdiem "pārvaldības sistēmas".
25. 34.2 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Kredītiestāde izstrādā, īsteno un vismaz reizi
divos gados pārskata stratēģiju, politikas un procedūras, kas
ļauj pārvaldīt, tai skaitā laikus identificēt, novērtēt, analizēt
un pārraudzīt:
1) kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku;
2) koncentrācijas risku;
3) vērtspapīrošanas risku;
4) tirgus risku;
5) operacionālo risku, tostarp notikumus ar zemu iestāšanās
varbūtību, bet būtisku ietekmi, un riskus, kas rodas
ārpakalpojuma saņemšanas rezultātā un saistībā ar tiešiem un
netiešiem darījumiem ar kriptoaktīviem un darījumiem ar
kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem;
6) procentu likmju risku netirdzniecības portfelī;
7) kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī;
8) atlikušo risku, kas rodas gadījumā, kad kredītiestādes
izmantotās kredītriska mazināšanas metodes varētu izrādīties
mazāk efektīvas, nekā plānots;
9) likviditātes risku;
10) pārmērīgas sviras risku, tostarp piesardzīgi ņemot vērā
pārmērīgas sviras riska iespējamo pieaugumu, kas izriet no
kredītiestādes pašu kapitāla samazināšanās dažādu nelabvēlīgu
notikumu izraisītu zaudējumu rezultātā;
11) citus kredītiestādei būtiskus riskus, tostarp riskus, kas
saistīti ar vides, sociālo un pārvaldības faktoru pašreizējo un
īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, kā arī riskus,
ko papildus šīs daļas 5. punktā noteiktajam rada tiešie un
netiešie darījumi ar kriptoaktīviem.";
papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu
šādā redakcijā:
"(21) Kredītiestāde izstrādā un īsteno
prudenciālos pārejas plānus, kas ietver kvantificējamus mērķus un
procesus finanšu risku, kuri rodas īstermiņā, vidējā termiņā un
ilgtermiņā vides, sociālo un pārvaldības faktoru ietekmes
rezultātā, uzraudzīšanai un pārvaldīšanai.
(22) Latvijas Banka ir tiesīga noteikt
kredītiestādei, kas tās lieluma, struktūras un darbības veida,
apjoma un sarežģītības ziņā ir nozīmīga, izvērtēt nepieciešamību
izstrādāt ES regulas Nr. 575/2013 143. panta
1. punktā minēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai
ES regulas Nr. 575/2013 325.az pantā minēto alternatīvā
iekšējā modeļa pieeju, lai saņemtu atļauju šīs pieejas izmantot
pašu kapitāla prasību aprēķinam.";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "attiecībā uz
kredītiestādes risku pārvaldīšanu un" ar vārdiem
"kredītiestādes risku pārvaldīšanai, prudenciālo pārejas
plānu izstrādei un saturam".