43. pants

Izteikt 101.2 pantu šādā redakcijā:

"101.2 pants. Ja kredītiestāde

plāno uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu

sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas

kārtību, tā ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad sāk šāda

jauna finanšu pakalpojuma sniegšanu vai pēc būtiska grozījuma

ieviešanas kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtībā, informē

par to Latvijas Banku un iesniedz risku izvērtējumu par jauno

pakalpojumu vai būtisku tā grozījumu un informāciju par jaunā

pakalpojuma vai būtiska tā grozījuma sasaisti ar kredītiestādes

stratēģiju."

44. 101.3 pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "pārbauda

kredītiestādes" ar vārdiem "pārbauda kredītiestādes

plānus";

izslēgt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "kā arī ņemot

vērā proporcionalitātes principu atbilstoši Latvijas Bankas

tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem";

papildināt pantu ar 2.2, 2.3,

2.4 un 2.5 daļu šādā

redakcijā:

"(22) Nosakot šā panta otrajā daļā

minētās pārbaudes un novērtējuma apjomu un regularitāti, Latvijas

Banka piemēro proporcionalitātes principu atbilstoši Latvijas

Bankas tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem, kā arī var ņemt

vērā, vai ir izpildīti visi šādi kritēriji:

1) kredītiestāde nav globāla sistēmiski nozīmīga iestāde,

ārvalsts globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai globālas

sistēmiski nozīmīgas iestādes vienība ES regulas

Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta

136. apakšpunkta izpratnē;

2) kredītiestāde nav identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga

iestāde saskaņā ar šā likuma 35.9 pantu;

3) kredītiestāde ietilpst tādā grupā, kurā mātes sabiedrība un

lielākā daļa meitas sabiedrību ir kredītiestādes un kurām ir

pienākums sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus;

4) šīs daļas 3. punktā minētās meitas sabiedrības atbilst

visiem šādiem kritērijiem:

a) tās vai lielākā daļa no tām tiek uzskatītas par

savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām vai

krājsabiedrībām saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013

27. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un

tām saskaņā ar dalībvalsts vai ārvalsts tiesību aktiem ir

piemērojamas maksimālās robežvērtības vai ierobežojumi attiecībā

uz sadalāmās peļņas maksimālo līmeni,

b) to aktīvu kopsumma individuāli vai subkonsolidēti

nepārsniedz 30 miljardus euro.

(23) Latvijas Banka, ņemot vērā kredītiestādes

biznesa modeli, šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā ietver

tās pārvaldības sistēmas un risku pārvaldīšanas organizācijas

atbilstības ESG risku pārvaldīšanai, kā arī kredītiestādes

ESG riskiem pakļauto riska darījumu izvērtējumu. Latvijas

Banka minētajā novērtējumā ietver arī atbilstoši šā likuma

34.2 panta 2.1 daļas prasībām

kredītiestādēs izveidoto prudenciālo pārejas plānu atbilstības

izvērtējumu, kā arī novērtējumu par kredītiestādes sasniegto

progresu tādu ESG risku pārvaldīšanā, kuri rodas,

pielāgojoties klimatneitralitātes mērķa un citu atbilstošo ar

vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem saistīto Eiropas

Savienības regulatīvo mērķu sasniegšanas procesa rezultātā.

Latvijas Banka ņem vērā prudenciālo pārejas plānu atbilstības

rezultātus, arī izvērtējot kredītiestādes ESG riskiem

pakļautos riska darījumus un novērtējot, vai kredītiestādes

ESG risku pārvaldīšanai izveidotās pārvaldības sistēmas un

risku pārvaldīšanas organizācija atbilst prudenciālajos pārejas

plānos noteiktajiem mērķiem.

(24) Šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudes

un novērtējuma veikšanai par šā likuma 34.2 panta

pirmās daļas 11. punktā minēto prasību izpildi attiecībā uz

riskiem, kas saistīti ar vides, sociālo un pārvaldības faktoru

pašreizējo un īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi,

Latvijas Banka ir tiesīga saņemt un apkopot informāciju par

kredītiestādes klientiem - juridiskajām personām - no

kredītiestādēm un valsts informācijas sistēmām. Valsts

informācijas sistēmas pārzinim ir pienākums sniegt Latvijas

Bankai minēto informāciju pēc Latvijas Bankas pamatota

pieprasījuma. Latvijas Banka izmanto minēto informāciju savu

uzdevumu izpildei, kā arī nodrošina tās pieejamību

kredītiestādēm, kuras šo informāciju ir sniegušas vai kurām ir

tiesisks pamats to saņemt.

(25) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā

minētajā novērtējumā ietver kredītiestādes tiešu un netiešu

darījumu ar kriptoaktīviem un ar kriptoaktīvu pakalpojumu

sniegšanu saistītās pārvaldības sistēmas un risku pārvaldīšanas

organizācijas atbilstības izvērtējumu, tostarp ņemot vērā arī

atbilstošo risku identificēšanas politiku un procedūru, kā arī šā

likuma 34.2 panta pirmajā daļā minētā novērtējuma

atbilstību.";

papildināt 4.1 daļu ar 15. punktu šādā

redakcijā:

"15) kredītiestādes ieviestās atbilstīgās politikas

un operatīvo darbību apmēru saistībā ar skaitliski izsakāmiem

mērķrādītājiem un starpposma mērķrādītājiem, kuri noteikti

saskaņā ar šā likuma 34.2 panta

2.1 daļas prasībām izveidotajiem prudenciālajiem

pārejas plāniem.";

papildināt 4.2 daļu ar teikumu šādā

redakcijā:

"Ja kredītiestāde saņem konsultācijas saistībā ar

Latvijas Bankas veikto stresa testēšanu, tā nodrošina, lai

iestādes vai trešās personas, kas sniedz šīs konsultācijas,

neveic darbības, kuras var negatīvi ietekmēt stresa testēšanu,

piemēram, veicot salīdzinošo novērtēšanu, savstarpējo

informācijas apmaiņu, iesniedzamo stresa testēšanas rezultātu

optimizēšanu vai noslēdzot vienošanos par kopīgu

rīcību.";

papildināt 4.4 daļas 5. punktu pēc vārda

"apjomu" ar vārdiem "tostarp noguldījumu un

citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu";

papildināt 4.4 daļu ar 12. un 13. punktu

šādā redakcijā:

"12) pilnveido savu stratēģiju, pārvaldības sistēmu un

risku pārvaldīšanas organizāciju, lai mazinātu tās darbībai

piemītošos riskus, kas rodas īstermiņā, vidējā termiņā un

ilgtermiņā vides, sociālo un pārvaldības faktoru ietekmes

rezultātā, tostarp tādus riskus, kuri rodas pielāgošanās procesā

un pārejas tendenču ietekmē, ņemot vērā atbilstošos Eiropas

Savienībā, dalībvalstī vai ārvalstī noteiktos likumdošanas vai

regulatīvos mērķus. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai šo

risku mazināšanas nolūkos kredītiestāde pilnveido atbilstoši šā

likuma 34.2 panta 2.1 daļas

prasībām izveidotajā prudenciālajā pārejas plānā noteikto mērķu

un rādītāju sasniegšanu un darbību veikšanu;

13) veic stresa testēšanu vai scenāriju analīzi, lai novērtētu

riskus, kas rodas no kriptoaktīvu riska darījumiem un

kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas."

45. 101.16 pantā:

aizstāt piektajā daļā vārdus "šā panta otrās" ar

vārdiem "šā panta otrās, trešās un ceturtās";

aizstāt sestajā daļā vārdus "šā panta otrās" ar

vārdiem "šā panta otrās, trešās daļas, izņemot otro teikumu,

un ceturtās";

papildināt pantu ar trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito

daļu šādā redakcijā:

"(13) Kredītiestādei, kurai kļūst saistoša ES

regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā noteiktā

riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība, piemēro šādus

noteikumus:

1) papildu pašu kapitāla nominālā summa, ko Latvijas Banka

pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma

101.3 panta 4.4 daļas

1. punktu un kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas

sviras risks, nepalielinās, ja kredītiestādei kļūst saistoša

riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība;

2) Latvijas Banka nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamā

uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa beigu datumā

pārskata papildu pašu kapitālu, ko tā pieprasījusi kredītiestādei

nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.3 panta

4.4 daļas 1. punktu, un atceļ iepriekš

noteikto attiecībā uz to papildu pašu kapitālu, kas atkārtoti

segtu riskus, kurus jau pilnībā sedz tas, ka kredītiestādei ir

saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība;

3) tiklīdz Latvijas Banka ir pabeigusi šīs daļas

2. punktā minēto uzraudzības pārbaudes un novērtējuma

procesu, šīs daļas 1. punktu vairs nepiemēro.

(14) Piemērojot šā panta noteikumus un šā likuma IV

nodaļas noteikumus par globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai

citas sistēmiski nozīmīgas iestādes identificēšanu, globālas

sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves, citas sistēmiski

nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves, sistēmiskā riska kapitāla

rezerves un kopējo kapitāla rezervju prasības noteikšanu, tiek

uzskatīts, ka kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības

minimālā robežvērtība, ja kredītiestādes kopējā riska darījumu

vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013

92. panta 3. punkta pirmo daļu, pārsniedz tās kopējo

riska darījumu vērtību, kurai nav piemērota riska darījumu

vērtības minimālā robežvērtība un kura aprēķināta saskaņā ar

minētās regulas 92. panta 4. punktu.

(15) Piemērojot šā panta otro, trešo un ceturto daļu,

laikā, kad kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības

minimālā robežvērtība, Latvijas Banka nepieprasa kredītiestādei

nodrošināt papildu pašu kapitāla prasību, kas atkārtoti

uzskaitītu riskus, kurus pilnībā sedz ar riska darījumu vērtības

minimālo robežvērtību noteiktais kapitāls."

46. 101.17 pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā

redakcijā:

"(21) Ja kredītiestādei kļūst saistoša

riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība, Latvijas Banka var

pārskatīt tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, lai

nodrošinātu, ka tās kalibrēšana joprojām ir

atbilstīga.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Latvijas Banka paziņo kredītiestādei saskaņā ar

šā panta otro daļu tai noteikto specifisko ieteicamo kapitāla

rezerves prasību. Kredītiestāde tai paziņoto ieteicamo kapitāla

rezerves prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas

sviras risks, nodrošina ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, bet

ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz pārmērīgas

sviras risku, - ar pirmā līmeņa kapitālu.";

izslēgt piektās daļas ievaddaļā vārdu "pamata".