2. pants

Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi

nepieciešamo enerģijas ietaupījumu panākšanai.

Jā

Nacionālais enerģētikas un klimata

plāns 2021. - 2030.gadam

NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols

Nr.4 27.§) un iesniegts EK. Plāna 4.pielikumā ir sniegts

energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem paredzētais

finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs

izklāsts

22.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.3 (2.2.)

Enerģētikas nozares pārvaldība

ERAF,

KF

2.1.1.

SAM; 2.1.2.

SAM; 2.1.4.

SAM

Jā

Integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir

paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3.

pantu un atbilstīgi Parīzes nolīgumā noteiktajiem

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ilgtermiņa

mērķiem, un tas ietver:

1.visus Regulas (ES) 2018/199999 I pielikumā

noteiktajā veidnē prasītos elementus;

Jā

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. -

2030.gadam

NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK

sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK.

23.

2. mazoglekļa enerģijas

veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un

mehānismu izklāstu.

Jā

Nacionālais

enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam

NEKP 4.pielikumā ir sniegts

mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto

finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs

izklāsts.

24.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.4 (2.3.)

Efektīvi veicināt atjaunojamo energoresursu

enerģijas izmantošanu dažādās nozarēs un visā

Savienībā

KF, ERAF

2.1.2.

SAM; 2.1.4.

SAM

Jā

Ir ieviesti pasākumi, kas nodrošina:

1. atbilstību 2020. gada nacionālajam atjaunojamo

energoresursu enerģijas saistošajam mērķrādītājam un šim

atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram kā bāzes

vērtībai laikposmam līdz 2030. gadam vai, ka ir veikti

papildu pasākumi, ja bāzes vērtība netiek saglabāta viena

gada laikposmā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001/EK un

Regulu (ES) 2018/1999.

Jā

Nacionālais

enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam;

NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols

Nr.4 27.§) un iesniegts EK.

Plāna 4.pielikumā ir sniegts atjaunojamo energoresursu

enerģijas izmantošanas atbalsta pasākumiem paredzētais

finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs

izklāsts.

25.

2. atbilstību prasībām, kas noteiktas Direktīvā (ES)

2018/2001 un Regulā (ES) 2018/1999, atjaunojamo energoresursu

enerģijas īpatsvara palielinājumu siltumapgādes un

aukstumapgādes nozarē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001

23. pantu.

Jā

Nacionālais enerģētikas un klimata

plāns 2021. - 2030.gadam

NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols

Nr.4 27.§) un iesniegts EK.

Plāna 4.pielikumā ir sniegts atjaunojamo energoresursu

enerģijas izmantošanas atbalsta pasākumiem paredzētais

finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs

izklāsts.

26.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.5 (2.4.)

Efektīvs katastrofu risku pārvaldības satvars

ERAF

2.1.3.

SAM

Jā

Ir izstrādāts valsts vai reģionāls katastrofu riska

pārvaldības plāns, pamatojoties uz riska novērtējumiem,

pienācīgi ņemot vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi un

spēkā esošās stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos klimata

pārmaiņām, un tas ietver:

1. aprakstu par galvenajiem riskiem, kuri novērtēti

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr.

1313/2013/ES100 6. panta 1. punktu, tajā

atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu

indikatīvam 25-35 gadu laikposmam. Attiecībā uz riskiem,

kas saistīti ar klimatu, novērtējums balstās uz klimata

pārmaiņu prognozēm un scenārijiem.

Jā

Valsts civilās

aizsardzības plāns

(VCAP)

(Apstiprināts MK

25.08.2020.)

VCAP satur analīzi par vairākiem iespējamiem

apdraudējumiem/ riskiem, t.sk. klimata apdraudējumiem

(identificējušas/novērtējušas atbildīgās iestādes

attiecīgajā kompetences jomā); katram apdraudējumam/riskam

noteikti katastrofu riska pārvaldības pasākumi

(preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas

pasākumi).

Latvijā veikta priekšizpēte par katastrofu postījumu un

zaudējumu datubāzes/sistēmas izstrādi101

(atbilst VCAP un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām

plānā līdz 2030.g.noteiktajam pasākumam), lai apzinātu

potenciālos risinājumus un to izmaksas. Šāda sistēma

nepieciešama, lai iestādes varētu efektīvāk novērtēt

katastrofu risku, balstoties uz vēsturiskajiem datiem par

apdraudējumu/risku atkārtošanās varbūtību/sekām (ietekme

cilvēkam, videi, īpašumam, ekonomikai, nozarei u.c.), kā

arī mazinātu riska novērtēšanas nenoteiktību Tas ļaus

precīzāk identificēt prioritāros riskus, iedalīt īstermiņa,

vidēja termiņa vai ilgtermiņa apdraudējumos.

27.

2. lai risinātu galvenos

identificētos riskus, aprakstu par pasākumiem katastrofu

novēršanai, sagatavošanos tām un reaģēšanai. Proporcionāli

riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, spēju

nepietiekamībai102, efektivitātei un iedarbīgumam,

pasākumiem nosaka prioritāti, ņemot vērā iespējamās

alternatīvas.

Jā

Valsts civilās

aizsardzības plāns

(Apstiprināts MK

25.08.2020.)

Klimata riski analizēti projektu iniciatīvās (EEZ,

Norvēģijas finanšu atbalsts). Pētījumi sniedz priekšlikumus

pielāgošanās stratēģijas izstrādei, zinātnisko datu,

pasākumu identificēšanai attiecībā uz pielāgošanos klimata

pārmaiņām, ietekmi, izmaksu novērtēšanu; analizēti klimata

pārmaiņu scenāriji, raksturoti klimata rādītāji pagātnē,

izstrādātas prognozes līdz 2100.gadam (saskaņā ar diviem

SEG emisijas scenārijiem - RCP4.5, RCP8.5)

2021.g. VARAM uzsāka projektu, lai uzlabotu klimata

pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci, atbilstību

valstiskā līmenī, t.sk. paredzot atjaunot scenārijus

2100.gadam, nodrošinot politikas plānošanu atbilstoši

jaunākajām prognozēm103.

VCAP

pielikumā (projekts) iekļauta metodika/pieeja, ar

kuru tiks novērtēti civilās aizsardzības novēršanas un

sagatavotības pasākumi, tos identificējot prioritāros

īstenošanas pasākumos, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko

ietekmi, jaudas/spēju trūkumus, pasākuma efektivitāti,

ieviešanas lietderību.

28.

3. informāciju par finanšu

resursiem un mehānismiem, kas pieejami, lai segtu darbības un

uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar novēršanu,

sagatavošanos un reaģēšanu.

Jā

Valsts civilās

aizsardzības plāns

(Apstiprināts MK

25.08.2020.)

Līdzekļi tiek piešķirti

konkrētiem darbības mērķiem, valsts budžeta programmās,

apakšprogrammās un finanšu asignējumi ir paredzēti noteikto

pamatuzdevumu īstenošanai vai attīstībai. Uzturēšanas

izmaksas tiek iekļautas gada budžetā kā pamata izdevumi vai

bāzes finansējums. VCAP pielikumā (projekts) tiks norādīti

provizoriskie finansēšanas resursi un mehānismi (izņemot

katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas attiecas uz

reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem, jo VCAP šie

pasākumi attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām

vai to draudiem. Apdraudējumu novēršanā, reaģēšanas, seku

likvidēšanas pasākumus īstenos piešķirto valsts budžeta

līdzekļu ietvaros. Noteiktā kārtībā, līdzekļus var pieprasīt

no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem

gadījumiem", kurus piešķir izdevumiem katastrofu, dabas

stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai,

u.c.

29.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.6 (2.5.)

Atjaunināts plāns par nepieciešamajām investīcijām

ūdensapgādes un notekūdeņu nozarēs

ERAF

2.2.1.

SAM

Jā

Attiecībā uz abām nozarēm ir izstrādāts valsts investīciju

plāns, un tas ietver:

1. novērtējumu par pašreizējo stāvokli Padomes

Direktīvas 91/271/EEK104 un Padomes Direktīvas

98/83/EK105 īstenošanā.

Jā

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns

2021.-2027.gadam

https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam

Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam

https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam

(Apstiprināti MK 20.11.2020.)

Pašreizējā

stāvokļa novērtējums par Komunālo notekūdeņu

direktīvas 91/271/EEK prasību izpildi Notekūdeņu

apsaimniekošanas investīciju plānā ir veikts par katru no

74 notekūdeņu aglomerācijām, kā arī valstī kopumā.

Investīciju plānāa veikts aglomerāciju izvērtējums

sadalījumā pa aglomerāciju grupām, ievērojot pamatprasības:

1) centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieejamība

esošajā aglomerācijā, 2) centralizēto kanalizācijas

pakalpojumu faktiskā izmantošana, 3) notekūdeņu attīrīšanas

kvalitāte, 4) aglomerācijas robežu paplašināšanas

nepeiciešamība, 5) centralizēto kanalizācijas tīklu

rekonstrukcijas nepieciešamība.

Pašreizējā

stāvokļa novērtējums par Dzeramā ūdens direktīvas

98/83/EK prasību izpildi ir iekļauts Ūdensapgādes

investīciju plāna 2.sadaļā, nodrošinot 74 apdzīvoto vietu

ūdensapgādes apgādes zonu esošās centralizētās ūdensapgādes

sistēmas pieejamības un izmantošanas izvērtējumu.

30.

2. visu publisko investīciju identificēšanu un plānošanu,

tostarp indikatīvu finanšu aprēķinu:

a) kas vajadzīgs, lai īstenotu Direktīvu 91/271/EEK,

tostarp noteiktu prioritāro kārtību attiecībā uz

aglomerāciju lielumu un ietekmi uz vidi, norādot

investīciju sadalījumu pa notekūdeņu aglomerācijām;

b) kas vajadzīgs, lai īstenotu Direktīvu 98/83/EK;

c) kas vajadzīgs, lai apmierinātu vajadzības, kuras

izriet no Direktīvas (ES) 2020/2184106, jo īpaši

ņemot vērā pārskatītos kvalitātes parametrus, kas sīki

izklāstīti minētās direktīvas I pielikumā.

Jā

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns

2021.-2027.gadam -

https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam

Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam

-https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam

(Apstiprināti MK 20.11.2020.)

Investīciju plānos ir ietverta informācija par visām

nepieciešamām

publiskām investīcijām un šādu investīciju plānu,

tostarp indikatīvu izmaksu aprēķinu, kas nepieciešamas, lai

panāktu atbilstību direktīvas prasībām, iekļaujot

prioritizāciju atkarībā no aglomerācijas izmēra un ietekmes

uz vidi, investīciju aprēķinu norādot par katru

aglomerāciju.

"Informatīvajā ziņojumā Par Eiropas Parlamenta un

Padomes dzeramā ūdens direktīvas priekšlikuma

pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa novērtējumu" ir

veikts esošās

situācijas izvērtējums katram pārskatītajam kvalitātes

parametram, kā arī norādīti iespējamie īstenojamie

pasākumi, piemēram, paredzot jaunā riska izvērtēšanā

balstītu pieeju visam ciklam no ieguves vietas līdz

patērētājam, nekaitīgu materiālu izmantošanu tīklu izbūvei.

Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par aktuālajām

citām no Deramā ūdens direktīvas un tās pārskatīšanas

izrietošām prasībām.

31.

3. esošās notekūdeņu un ūdensapgādes infrastruktūras,

tostarp tīklu, atjaunošanai nepieciešamo investīciju

aprēķinu, kas balstīts uz to vecumu un nolietojuma

plāniem;

Jā

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns

2021.-2027.gadam

https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam

Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam

https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam

(Apstiprināti MK 20.11.2020.)

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 4.5.sadaļā

"Ieguldījumu novērtējums kanalizācijas tīklu

rekonstrukcijā esošās aglomerācijas robežās" kā arī

Ūdensapgādes investīciju plāna 2.8.sadaļā

"Teritorijas, kurās ir nepieciešamas investīcijas

ūdensapgādes sistēmas tīklu rekonstrukcijai" ir

iekļauta informācija par esošās ūdenssaimniecības

infrastruktūras, tostarp tīklu, atjaunošanai nepieciešamo

investīciju aprēķinu, kas balstīts uz to vecumu un

nolietojuma plāniem.

Informatīvais ziņojums par dzeramā ūdens direktīvas

(DWD) 98/83/EK pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa gaitu, jo

īpaši attiecībā uz pārskatītajiem kvalitātes un nekaitīguma

rādītājiem, sniedz papildu informāciju sadaļā

"Pašreizējā situācija un iespējamie pasākumi" par

dzeramā ūdens tīklu materiāliem.

32.

4. norādi par iespējamiem publiskā finansējuma avotiem,

ja nepieciešams papildināt lietotājiem piemērotās

maksas.

Jā

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns

2021.-2027.gadam

-https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam

Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam

-https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam

(Apstiprināti MK 20.11.2020.)

Informācija par iespējamiem publiskā finansējuma avotiem

(ja nepieciešams papildus lietotāju maksai) ir norādīta:

- Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 6.nodaļā

"Investīciju ieguldījumu novērtēšana un

prioritizācija", īpaši 6.4.sadaļā "Ieguldījumu

veidi infrastruktūras izbūves finansēšanā",

- Ūdensapgādes investīciju ziņojuma 3.1.sadaļā

"Iespējamie ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju

finanšu avoti".

33.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.7 (2.6.)

Atjaunināts atkritumu apsaimniekošanas plāns

KF

2.2.2.

SAM

Jā

Ir izstrādāti viens vai vairāki Eiropas Parlamenta un

Padomes Direktīvas 2008/98/EK107 28. pantā

minētie atkritumu apsaimniekošanas plāni, kas aptver visu

dalībvalsts teritoriju un ietver:

1. analīzi par pašreizējo situāciju atkritumu

apsaimniekošanas jomā attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā,

tostarp radīto atkritumu veidu, daudzumu un avotu, un to

nākotnes attīstības izvērtējumu, ņemot vērā to pasākumu

paredzamo ietekmi, kas noteikti saskaņā ar 29. pantu

Direktīvā 2008/98/EK izstrādātajās atkritumu rašanās

novēršanas programmās.

Jā

Atkritumu

apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam

(AAVP2028)

(Apstiprināts MK 22.01.2021.)

Pētījums "Investīciju vajadzību

izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. -

2028. gadam izstrādei" (IVZAAVP2028)

Esošā

situācija raksturota AAVP2028 2. nodaļā Tāpat

saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.

Turpmākās

attīstības novērtējums ir iekļauts AAVP2028 3.nodaļā

5.nodaļāun 6.nodaļā .

Atkritumu

rašanās novēršanas programma ir iekļauta AAVP2028

9.nodaļā Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās

sadaļās

https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-vides-un-dabas-joma

Esošā

situācija ir raksturota IVZAAVP2028 2.nodaļā 3.1.

apakšnodaļā, 7.2.apakšnodaļā . Tāpat saistoša informācija

sniegta arī citās sadaļās

Turpmākās

attīstības novērtējums sniegts 3.2. apakšnodaļā ,

4.nodaļā, 5.nodaļā, 6.nodaļā, 7.2.apakšnodaļā,

7.4.apakšnodaļā . Tāpat saistoša informācija sniegta arī

citās sadaļās

Atkritumu

rašanās novēršanas programma IVZ AAVP2028 nav

iekļauta, taču atkritumu rašanās novēršanas faktors ir

ievērtēts atkritumu prognozē 5.nodaļāTāpat saistoša

informācija sniegta arī citās sadaļās.

34.

2. novērtējumu par esošajām

atkritumu savākšanas shēmām, tostarp dalītas savākšanas

materiālo segumu un teritoriālo pārklājumu un pasākumiem tās

darbības uzlabošanai, kā arī par jaunu savākšanas shēmu

nepieciešamību.

Jā

Atkritumu

apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam

(Apstiprināts MK 22.01.2021.)

Pētījums "Investīciju vajadzību

izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. -

2028. gadam izstrādei"

Esošās savākšanas

sistēmas novērtējums sniegts AAVP2028 2.5.1.

apakšnodaļā. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās

sadaļās

Jauno

savākšanas shēmu vajadzība iekļauta AAVP2028

3.nodaļā, 4.nodaļā, 5.1.1. apakšnodaļā, 6.nodaļā. Tāpat

saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.

Esošās

savākšanas sistēmas novērtējums iekļauts IVZ

AAVP2028 3.1 apakšnodaļā

Jauno savākšanas shēmu vajadzība iekļauta 7.4.2.

apakšnodaļā; 7.5. apakšnodaļā . Tāpat saistoša informācija

sniegta arī citās sadaļās.

35.

3. investīciju nepietiekamības

novērtējumu, kas pamato esošu atkritumu apsaimniekošanas

iekārtu slēgšanu un papildu vai uzlabotas atkritumu

apsaimniekošanas infrastruktūras nepieciešamību, ietverot

informāciju par pieejamajiem ienākumu avotiem darbības un

uzturēšanas izmaksu segšanai.

Jā

Atkritumu

apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam

(Apstiprināts MK 22.01.2021.)

Pētījums "Investīciju vajadzību

izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. -

2028. gadam izstrādei"

Ieguldījumu

trūkums iekļauts AAVP2028 7.nodaļā plānā paredzēto

pasākumu īstenošanai nepieciešamais un pieejamais

finansējums un tā avoti

Pamatojums

esošo infrastruktūras pārprofilēšanai sniegts 4.3.

apakšnodaļā Poligonu infrastruktūras optimizācija. Tāpat

saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.

Ieguldījumu

trūkuma novērtējums sniegts IVZ AAVP2018 7.2.

apakšnodaļā Esošās sistēmas potenciāls mērķu sasniegšanā un

attīstības programmas īstenošanas sagaidāmie rezultāti,

8.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas sektora investīciju

prioritātes, potenciālie finansēšanas avoti

Pamatojums

esošo infrastruktūras pārprofilēšanai iekļauts

6.nodaļā Priekšlikumi atkritumu apsaimniekošanas reģionu

robežu pārskatīšanai. Tāpat saistoša informācija sniegta

arī citās sadaļās

36.

4. informāciju par atrašanās

vietas kritērijiem, pēc kuriem tiks noteiktas turpmāk

ierīkojamās atkritumu apstrādes objektu vietas, un par

turpmāk ierīkojamo atkritumu apstrādes iekārtu jaudu.

Jā

Atkritumu

apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam

(Apstiprināts MK 22.01.2021.)

Pētījums "Investīciju vajadzību

izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. -

2028. gadam izstrādei

Atrašanās vietas

un jaudas ir izskatītas AAVP2028 5.nodaļā Atkritumu

apsaimniekošanas sistēmas attīstības virzieni. Tāpat

saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.

Atrašanās vietas un jaudas iekļautas IVZ AAVP2028 7.4

apakšadaļā rekomendācijas sistēmas funkcionālo posmu

pilnveidošanai. Tāpat saistoša informācija sniegta arī

citās sadaļās.

37.

Tematiskais priekšnosacījums Nr. 7bis (2.7.)

Prioritārās rīcības plāns nepieciešamajiem

saglabāšanas pasākumiem, kuriem nepieciešams Savienības

līdzfinansējums

ERAF

2.2.3.

SAM

Jā

Attiecībā uz intervencēm, kas atbalsta dabas aizsardzības

pasākumus saistībā ar Natura 2000 teritorijām, uz kurām

attiecas Padomes Direktīva 92/43/EEK108:

Ir izveidots prioritārs rīcības satvars saskaņā ar

Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu, un tajā ir iekļauti visi

elementi, kas prasīti prioritārās rīcības plāna 2021.-2027.

gadam veidnē, par kuriem vienojusies Komisija un

dalībvalstis, tostarp prioritāro pasākumu identifikācija un

finansiālo vajadzību aplēses.

Jā

Natura 2000 teritoriju prioritāro

rīcību programma 2021.-2027.gadam

Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma

2021.-2027.gadam ir saskaņota un iesniegta EK 2021.gada

aprīlī.

Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā

2021.-2027.gadam D sadaļā "Priority measures and

financing needs for 2021 - 2027" ir iekļautas aplēses

par prioritārajiem pasākumiem un to ieviešanai nepieciešamo

finansējumu.

38.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.8 (1.2.)

Valsts vai reģionālais platjoslas plāns

ERAF

1.4.1.SAM

Jā

Ir sagatavots valsts vai reģionālais platjoslas plāns, kas

ietver:

1. novērtējumu par investīciju nepietiekamību, kas

jārisina, lai nodrošinātu, ka visiem Savienības

iedzīvotājiem ir piekļuve ļoti augstas veiktspējas

tīkliem109, pamatojoties uz:

a) nesen veikto esošās privātās un publiskās

infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes

apzināšanu110, izmantojot standarta platjoslas

pārklājuma rādītājus;

b) apspriešanos par plānotajām investīcijām saskaņā ar

valsts atbalsta prasībām;

Jā

Elektronisko

sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts ar MK 11.11.2021 rīkojumu Nr.826)

Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.

gadam ir apstiprināts ar MK 11.11.2021. rīkojumu Nr.826.

SM pasūtītajā Pētījumā111 sniegts novērtējums

par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai sasniegtu

ES savienojamības mērķus, un plānotās valsts intervences

pamatojums, pamatojoties uz ilgtspējīgiem ieguldījumu

modeļiem, tas ir, 1. un 2. kritērija izpilde.

Pētījumā novērtējums par investīciju nepietiekamību tika

balstīts uz aktuālu esošās privātās un publiskās

infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes kartējumu un

konsultācijām par plānotajiem ieguldījumiem.

Plāna projektā 1.rīcības virziena "Savienojamības

paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru

infrastruktūras attīstīšana" 1,1., 1.2. un 1.3.sadaļā

iekļauti uz minēto pētījumu balstīti pasākumi.

"pēdējās jūdzes", "vidējās jūdzes" un

5G atbalstošās infrastrukūras izvēršanai.

Investīciju nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā

scenārija līdz 957 milj. EUR, savukārt platjoslas

infrastruktūras izbūvei Via Baltica koridorā" - 13.2

milj. EUR, bet Rail Baltica koridorā - 3.7 milj. EUR.

39.

2. tādas plānotas valsts intervences pamatojumu, kas

balstās uz ilgtspējīgiem investīciju modeļiem, kuri:

a) veicina atvērtas, kvalitatīvas un nākotnē

izmantojamas infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību

cenas ziņā un uzlabo piekļuvi tiem;

b) finansiālās palīdzības veidus pielāgo konstatētajām

tirgus nepilnībām;

c) ļauj papildus izmantot dažādus finansējuma veidus no

Savienības, valsts vai reģionālajiem resursiem.

Jā

Elektronisko

sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts MK

11.11.2021)

Pētījumā tika piedāvāti 4 ieguldījumu modeļi "pēdējās

jūdzes" un "vidējās jūdzes" intervencei, kā

arī izdalīti atsevišķi ieguldījuma modeļi investīcijām

"Rail Baltica" un "Via Baltica"

koridoros.

Tie paredz valsts atbalsta programmas izstrādi, līdz ar

to Eiropas Komisijai līdz 2023.gadam plānots iesniegt

valsts atbalsta programmu saskaņā ar LESD 108. panta 3.

punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma (2013/C25/01)

"ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu

piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru

izvēršanu" nosacījumus, t.sk. attiecībā uz

"pēdējās jūdzes" investīcijām 82. - 85. punktā

minēto.

Skat. info pie 1.kritērija.

40.

3. pasākumus, ar ko atbalsta

pieprasījumu pēc ļoti augstas veiktspējas tīkliem un to

izmantošanu, tostarp darbības, ar kurām veicina minēto tīklu

izvēršanu, jo īpaši efektīvi īstenojot Eiropas Parlamenta un

Padomes Direktīvu 2014/61/ES112;

Jā

Elektronisko

sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts MK

11.11.2021)

SM pasūtītajā pētījumā (https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi)

tika aptverta 3., 4. un 5. kritērija izpilde.

3. kritērija izpildei plāna 2.rīcības

virzienāietverti atbilstošie pasākumi, tostarp balstīti

uz pētījumu, konsultācijām ar sakaru nozari un

pašvaldībām.

Latvija īsteno pasākumus, lai atvieglotu nosacījumus

elektronisko sakaru tīklu uzņēmumiem, Ātrdarbīga

elektronisko sakaru tīkla likumā ir pārņemtas ES Platjoslas

izmaksu samazināšanas direktīvā noteiktās prasības, šogad

virzīti grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos, kas

atvieglo elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesu. Ar

mērķi atbalstīt 5G tīklu attīstību Eiropas Elektronisko

sakaru kodeksa transponēšanas ietvaros jaunajā Elektronisko

sakaru likumā iekļauts regulējums 5G bāzes staciju jeb

"mazo šūnu"izvietošanai.

Ņemot vērā ES Platjoslas izmaksu samazināšanas

direktīvas pārskatīšanu, plāns paredz atbilstošu grozījumu

iekļaušanu nacionālajā regulējumā.

Skat. info pie 1.kritērija.

41.

4. tādus tehniskās palīdzības un

ekspertu konsultāciju mehānismus kā platjoslas kompetences

birojs, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu

spējas un konsultē projektu virzītājus.

Jā

Elektronisko

sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts MK

11.11.2021)

Attiecībā uz 4. kritērija izpildi plānā ietverti galvenie

secinājumi no pētījuma plāna sadaļā "2. Esošās

situācijas raksturojums" apakšsadaļā "Platjoslas

pārklājuma un attīstības uzraudzības mehānismi"".

Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā tiek paredzēts, ka

Eiropas Savienības dalībvalstis līdz 2023.gada 21.decembrim

veic elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfisku apsekošanu, lai

noteiktu teritorijas, kurās iespējams nodrošināt platjoslas

internetu (Eiropas elektronisko sakaru kodeksa 22.pants).

Attiecīgi BEREC 2020.gada 5.martā ir apstiprinājusi

vadlīnijas Elektronisko sakaru tīklu izvērsuma ģeogrāfiskai

apsekošanai (BoR (20) 42, "BEREC Guidelines on

Geographical surveys of network deployments").

Balstoties uz augstāk minēto dokumentu prasībām, tiks

izstrādāta Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas

sistēma, kas nodrošinās atbilstošu uzraudzības mehānismu,

ietverot plāna projekta iepriekšminētajā 2.sadaļā noteiktos

rādītājus.

Skat. info pie 3.kritērija.

42.

5. uzraudzības mehānismus, kas

balstīti uz standarta platjoslas pārklājuma rādītājiem;

Jā

Elektronisko

sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts MK

11.11.2021)

Plānā ietverti pētījumā iegūtie secinājumi un ieteiktie

pasākumi 3.sadaļas apakšsadaļā "1.4.Tehniskās

palīdzības mehānismi, tostarp platjoslas kompetences centra

darbības attīstība Latvijā, ar kuriem stiprina vietējo

ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu

virzītājus".

Latvijā Platjoslas kompetences centra (PKC) funkcijas

nodrošina SM (MKN 29.04.2003. Nr.242 5.2.3 apakšpunkts).

PKC mērķis ir nodrošināt platjoslas politikas plānošanu,

apkopot vienotā kontaktpunktā informāciju, kas saistīta ar

platjoslas attīstību.Analizējot citu valstu piemērus,

secināts, ka to darbības joma un kapacitāte ir daudz

plašāka, līdz ar to ieteikts PKC iesaistīt 2-3 darbiniekus,

kas veido *izmaksas 70 000 EUR - 100 000 EUR). g Pasākums

tiks īstenots, ja tiks piešķirts finansējums. Papildus

ietverti citi pasākumi bez papildu finansējuma

nepieciešamības par nozaru asociāciju piesaisti PKC

funkciju nodrošināšanā, iesaisti ES līmeņa kampaņās,

informatīvo pasākumu orgnaizēšanā nacionālā līmenī.

Skat. info pie 3.kritērija.

43.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1)

Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā

līmenī

KF, ERAF

2.3.1.

SAM;

2.4.1.

SAM; 3.1.1.

SAM

Jā (līdz 2022.gadam)

Ir ieviesta esošās un plānotās infrastruktūras multimodāla

kartēšana (izņemot vietējo līmeni) laikposmam līdz 2030.

gadam, un tā:

1. ietver plānoto investīciju ekonomisko novērtējumu,

kura pamatā ir pieprasījuma analīze un satiksmes

modelēšana, kurā būtu jāņem vērā dzelzceļa pakalpojumu

tirgu atvēršanas paredzamā ietekme;

Jā (līdz 2022.gadam)

Transporta

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

Indikatīvais

dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018. -2022.

gadam.

Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns

2022.-2026.gadam (izstrādē).

Priekšnosacījums un 1.kritērijs papildinoši TAP2027 tiek

izpildīti ar Pētījuma par ieguldījumu priekšnosacījumu

izpildi visaptverošas transporta plānošanas sistēmas

ieviešanai, kas ietver ieguldījumu kartēšanu un ieguldījumu

novērtēšanas metodikas izstrādi rezultātiem.

Ar pētījumu nodrošināts:

- esošās un plānotās transporta infrastruktūras

kartējums;

- izstrādāta vienotas transporta investīciju

novērtēšanas metodika (Transports investīciju modelis -

TIM) transporta politikas plānošanai.

Pētījuma digitālā ģeogrāfiskā informācija (kartējums)

ļauj visaptveroši pārskatīt satiksmes infrastruktūru,

kartējums izpilda Priekšnosacījuma

2.,3.,4.,6.,8.,9.kritēriju.

Pētījuma ietvaros izstrādāta Metodika (TIM) ir papildu

atbalsta instruments transporta politikas un investīciju

stratēģijas plānošanā, tā ļaus novērtēt un plānot

ieguldījumu ietekmi uz transporta plūsmām, savienotajiem

mobilitātes risinājumiem, klimata plāniem un satiksmes

drošību valstī kopumā.

44.

2. ir saskanīga ar integrētā nacionālā enerģētikas un

klimata plāna elementiem, kuri ir saistīti ar

transportu;

Jā

Transporta

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

TAP2027 ir izstrādātas, ņemot vērā:

-Gaisa

piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns

2020.-2030.gadam, kur viens no rīcības virzieniem ir

emisiju samazināšana transportā. TAP2027 izvirzīts mērķis

līdz 2027.gadam par 19% (salīdzinot ar 2018.gadu) samazināt

transporta radīto gaisa piesārņojumu.

-NEKP,

kur viens no rīcības virzieniem ir energoefektivitātes

uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju

izmantošanas veicināšana transportā.

-Latvijas

stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz

2050.gadam (Stratēģija), kur uzdots visiem

transporta veidiem veicināt mobilitātes sistēmas

dekarbonizāciju.

Atbilstoši NEKP un Stratēģijai TAP2027 nosaka SEG

emisiju samazinājumu kā vienu transporta nozares

mērķiem.

-Latvijas

pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz

2030. gadam ar virsmērķi mazināt ievainojamību pret

klimata pārmaiņu ietekmēm. TAP2027 paredz pasākumus SEG

emisiju samazināšanai, tā atbalstot globālos centienus

ierobežot klimata pārmaiņas.

45.

3. ietver investīcijas TEN-T pamattīkla koridoros, kas

definēti EISI regulā, saskaņā ar attiecīgajiem TEN-T

pamattīkla koridora darba plāniem;

Jā

Transporta

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

Ieguldījumiem TEN-T pamattīkla dzelzceļa koridoros atbilst

TAP2027 uzdevumi "Stiprināt dzelzceļa lomu sabiedriskā

transporta pakalpojumu nodrošināšanā", "Turpināt

Rail Baltica projekta īstenošanu", kā arī pasākums

"Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un

esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu

nodrošināšanai"; Aaviācijā: uzdevums Turpināt attīstīt

Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu;

Autoceļu koridoros: uzdevums Uzlabot TEN-T autoceļu

kvalitāti un drošību;

Ostās: uzdevums Pilnveidot Latvijas ostu

infrastruktūru.

46.

4. attiecībā uz investīcijām ārpus TEN-T pamattīkla

koridoriem, tostarp pārrobežu posmos, nodrošina

papildināmību, pilsētvides tīkliem, reģioniem un vietējām

kopienām sniedzot pietiekamu savienojamību ar TEN-T

pamattīklu un tā mezgliem;

Jā

Transporta

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

TAP2027 iekļauts pasākums par pilsētu infrastruktūras

sasaisti ar TEN-T, plānojot paredzēt nacionālās un reģionālas

nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstību,

kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo

sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu

izbūvi, pārbūvi vai modernizāciju. Tāpat savienojumus ar

TEN-T nodrošinās pasākumi uzdevumā "Uzlabot reģionālo

sasniedzamību un piekļuvi TEN-T autoceļiem" un pasākums

"Ostās ārpus TEN-T tīkla modernizēt koplietošanas

infrastruktūru"

47.

5. nodrošina dzelzceļu tīkla savstarpēju izmantojamību

un attiecīgā gadījumā ziņojumus par ERTMS izvēršanu saskaņā

ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES)

2017/6113;

Jā

Transporta

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

Eiropas vilcienu

kustības vadības sistēmas (ERTMS) Nacionālais ieviešanas

plāns

ERTMS ieviešanas plāni skatāmi dzelzceļa līnijas RB

ietvaros (TAP2027 uzdevums "Turpināt Rail Baltica

projekta īstenošanu").

48.

6. veicina multimodalitāti, nosakot multimodālo vai

pārkraušanas kravu un pasažieru termināļu vajadzības;

Jā

Transporta

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

TAP2027 uzdevumi skar dzelzceļu, autotransportu,

aviāciju un jūrniecību. TAP2027 uzdevums "Attīstīt

sabiedriskā transporta pakalpojumus un nodrošināt nozares

atvērto datu pieejamību" paredz veidot mobilitātes

punktus un attīstīt digitālas datu sistēmas. Paredzēts

īstenot Salaspils intermodālā kravu pārkraušanas termināļa

attīstību. TAP2027 iekļauts pasākums līdzsvarota finansēšanas

modeļa nodrošināšanai maksas par piekļuvi dzelzceļa

infrastruktūrai konkurētspējas veicināšanai. Aviācijas jomā

plānota vairākveidu pārvadājumu attīstība (pasākumi

"Palielināt Lidostas "Rīga" termināļa

kapacitāti, izbūvējot termināļa 6.kārtu, t.sk.

infrastruktūru, kas savieto termināli ar RB dzelzceļa

staciju" un "Uzturēt plānoto kravu apjoma

apkalpošanai nepieciešamo infrastruktūru"). Rīcības

virziena "Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas

paaugstināšana" uzdevumi nodrošinās jūras (papildina arī

uzdevums "Nodrošināt drošu kuģošanas vidi") un

dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību.

49.

7. ietver infrastruktūras plānošanai būtiskos

pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt alternatīvas degvielas,

saskaņā ar attiecīgajiem valstu politikas satvariem;

Jā

Transporta

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

Alternatīvo degvielu attīstības jautājumi skatīti

TAP2027 uzdevumu sadaļā "Veicināt alternatīvo degvielu

izmantošanu" (par infrastruktūru - pasākums

"Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana un

uzturēšana (t.sk. ETL uzlādes vietas, ūdeņraža, CNG un LNG

uzpildes stacijas)").

50.

8. ietver izklāstu par ceļu satiksmes drošības risku

novērtējuma rezultātiem saskaņā ar esošajām valstu ceļu

satiksmes drošības stratēģijām, kā arī attiecīgo ceļu un to

posmu kartēšanu un attiecīgo investīciju prioritāro

secību;

Jā

Transporta

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

Ceļu satiksmes

drošības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts MK 05.10.2021.)

TAP2027 iekļauts pasākums par Ceļu satiksmes drošības

plānu izstrādi un īstenošanu. Tāpat TAP2027 1.pielikumā

iekļauts esošās situācijas raksturojums satiksmes drošības

jomā.

51.

9. sniedz informāciju par finanšu resursiem, kas

attiecas uz plānotajām investīcijām un kas ir nepieciešami

esošās un plānotās infrastruktūras darbības un uzturēšanas

izmaksu segšanai.

Jā

Transporta

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

TAP 4.pielikumā sniegts pamatnostādņu īstenošanas

ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu. Lai

īstenotu ietvertos uzdevumus plānots izmantot gan valsts,

pašvaldību budžeta finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu

ES fondu finansējumu projektiem, gan piesaistīt ES finanšu

vai citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu,

atkarībā no pasākuma rakstura. Jautājums par papildu valsts

budžeta līdzekļu piešķiršanu skatāms MK, sagatavojot vidēja

termiņa budžeta ietvaru vai valsts budžetu n+1 gadam.

Nepieciešamais finansējuma apjoms ietverto pasākumu

īstenošanai ir aprēķināts ar pietiekamu nenoteiktību.

52.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.)

Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus

politikai

ERAF, ESF+

4.3.3.SAM

Jā

Ir izstrādāts stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba

tirgus politikai, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes,

un tas ietver:

1. kārtību, kādā veic darba meklētāju profilēšanu un to

vajadzību novērtēšanu;

Jā

• Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes

2021.-2027. gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616)

• Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"(MK

22.06.2021. rīk. Nr.436 )

a) Bezdarbnieku

un darba meklētāju atbalsta likums;

b) Noteikumi

par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba

samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas

kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem

(MK 25.01.2011. not. Nr.75).

Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes vidējā termiņā paredz nodrošināt

individualizētu atbalstu bezdarba un ilgstošā bezdarba

riskam pakļautajām personām (ar invaliditāti, jauniešiem,

kas nemācās un nestrādā, ar zemām un darba tirgum

neatbilstošām prasmēm) un ilgtermiņā - palielināt

nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski

neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū.

Bezdarbnieku un

darba meklētāju atbalsta likums nosaka atbalsta

pasākumus, t.sk. profilēšanas piemērošanu.

Noteikumi par

aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka, ka,

veicot profilēšanu, bezdarbniekam nosaka piederību

konkrētai profilēšanas grupai un tās rezultāti tiek

iekļauti individuālajā darba meklēšanas plānā. Izglītības attīstības

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam uzsver iekļaujošās

izglītības, izglītības (t.sk. profesionālās) kvalitātes,

digitālo prasmju attīstības un starpnozaru sadarbības

nozīmi, t.sk. NEET jauniešu iesaisti izglītībā un

nodarbinātībā.

53.

2. informāciju par brīvajām

darbvietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus

vajadzības;

Jā

Bezdarbnieku uzskaites un

reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi (MK

28.03.2017. not. Nr.172)

Bezdarbnieku uzskaites un

reģistrēto vakanču informācijas sistēmas ietvaros NVA,

īstenojot valsts politiku bezdarba samazināšanas un

bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto

personu atbalsta jomā, nodrošina informāciju par brīvajām

darbvietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus

vajadzības.

54.

3. kārtību, kādā nodrošina, ka

tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic

ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām

personām;

Jā

a) Noteikumi par

aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba

samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas

kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem

(MK 25.01.2011. not. Nr.75).

b) Nodarbinātības valsts

aģentūras nolikums (MK 18.12.2012. not. Nr.876);

c) NVA darbības

stratēģija 2021.-2023.gadam

d) Nodarbinātības valsts

aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas

monitoringu.

Noteikumi par

aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka pasākumu

organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Latvijā darbojas Nacionālā trīspusējās sadarbības padome

(NTSP) un Profesionālās izglītības un nodarbinātības

trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA), kas koordinē

un organizē trīspusējo sociālo dialogu šajā jomā.

Nodarbinātības

valsts aģentūras nolikums ietver kritērija

padziļinātu izpildi par sadarbību ar partneriem konkrētos

pasākumos. LM izveidotā komisija apstiprina apmācību

sarakstus BD, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto

personu apmācībai.

NVA darbības

stratēģija 2021.-2023.g. un NVA ceturkšņa ziņojumi par

darba tirgus situācijas monitoringu paredz

sadarbības tīkla veidošanu kritērija izpildei.

55.

4. aktīvas darba tirgus

politikas uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas

kārtību;

Jā

a) Noteikumi par

aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba

samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas

kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem

(MK 25.01.2011. not. Nr.75).

b) Nodarbinātības valsts

aģentūras nolikums (MK 18.12.2012. not. Nr.876);

c) NVA darbības

stratēģija 2021.-2023.gadam

d) Nodarbinātības valsts

aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas

monitoringu.

Noteikumi par

aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka aktīvo

nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba

samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas

kārtību, paredzot arī uzraudzības kritērijus.

Nodarbinātības

valsts aģentūras nolikums atrunā kritērija

padziļinātu izpildi par uzraudzību konkrētos pasākumos.

NVA darbības

stratēģija 2021.-2023.g. un NVA ceturkšņa ziņojumi par

darba tirgus situācijas monitoringu regulāri sniedz

nepieciešamo informāciju aktīvas darba tirgus politikas

uzraudzībai, novērtēšanai un pārskatīšanai.

56.

5. attiecībā uz jaunatnes

nodarbinātības intervencēm - uz pierādījumiem balstītas un

mērķorientētas pieejas jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās vai

neapgūst arodu, tostarp informēšanas pasākumus, un pieejas,

kas balstītas uz kvalitātes prasībām, ņemot vērā kvalitatīvas

māceklības un stažēšanās kritērijus, tostarp Garantijas

jauniešiem shēmas īstenošanas kontekstā.

Jā

a) Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes

2021.-2027.g. (MK 01.09.2021 rīk. Nr.616)

b) Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes

prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

22.06.2021.rīk. Nr.436)

c) Noslēguma

izvērtējums "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā

piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp

garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju

lietderība, efektivitāte un ietekme" (2018.g. aug. -

2019.g. marts)

Noteikumi par

aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem iekļauj uz

jauniešiem vērstus pasākumus nodarbinātības veicināšanai.

Nodarbinātības

valsts aģentūras nolikums atrunā kritērija

padziļinātu izpildi par mērķa grupas iesaisti un paredz

atbalsta pasākumus NEET.

Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnēs NEET jaunieši ir noteikti kā viena no

prioritārajām mērķa grupām.

Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (3.1.1.,

3.1.2.uzd.) paredz koordinētu atbalstu NEET jauniešiem

4.2.3.SAM, 4.3.3.SAM un 4.3.4.SAM ietvaros

Noslēguma

izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā

piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp

garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju

lietderība, efektivitāte un ietekme" tika

novērtēta esošā atbalsta sistēma NEET jauniešiem.

57.

Tematiskais

priekšnosacījums Nr.12 (4.3.)

Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un

apmācībai visos līmeņos

ERAF, ESF+

4.2.1.SAM

4.2.2.SAM 4.2.3.SAM 4.2.4.SAM

Jā

Ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas

satvars izglītības un apmācības sistēmai, un tas ietver:

1.uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas un

paredzēšanas sistēmas,

Jā

a) Izglītības

likums

b) Profesionālās izglītības likums

c) Augstskolu

likums;

d) Valsts

izglītības informācijas sistēmas noteikumi (MK

26.06.2019. not. Nr.276)

d) Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

22.06.2021.rīk. Nr.436)

Izglītības

likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un

attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas

un īstenošanas ietvaru. Izglītības sistēmas tiesisko

ietvaru, iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, t.sk.

resursus izglītības sistēmas funkcionēšanai visos līmeņos

nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums,

Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums.

Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz

izglītības politikas sasniedzamos rezultatīvos rezultātus

līdz 2027.g., to starpposma vērtības 2024.g., rezultātu

sasniegšanai veicamos uzdevumus un pasākumus, kā arī nosaka

indikatīvo pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamo

finansējuma apjomu.

Pilnu aprakstu skatīt 3. pielikumā.

58.

2. absolventu gaitu apzināšanas

mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu

konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem.

Jā

a) Augstskolu

likums

b) Studējošā

personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas

kārtība (MK 27.03.2007. not. Nr.203)

c) Valsts

izglītības informācijas sistēmas noteikumi (MK

26.06.2019. not. Nr.276)

d) Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes

prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

22.06.2021.rīk. Nr.436)

Izglītības attīstības

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam 4.2.2.uzdevums paredz

līdztekus jau izveidotajai un normatīvajā bāzē

nostiprinātajai augstākās izglītības absolventu monitoringa

sistēmai izveidot profesionālās izglītības absolventu

monitoringa sistēmu un nodrošināt visaptveroša monitoringa

īstenošanu par profesionālās un augstākās izglītības

absolventu nodarbinātību un ienākumiem.

59.

3. pasākumus kvalitatīvas,

finansiāli pieejamas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības

un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un

pamatkompetenču apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā

izglītībā.

Jā

a) Izglītības

likums

b) Vispārējās

izglītības likums

c) Profesionālās izglītības

likums

d) Augstskolu

likums

e) Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes

prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.

rīk. Nr.436)

Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības

nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības

sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot

izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā

izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā, profesionālā un

augstākajā izglītībā. Investīcijas izglītības

infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam par

vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un

informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām

vajadzībām. Vispārējās izglītības apguvei tiek nodrošināts

atbalsta personāls un speciāli mācību līdzekļi. Turpmāk

plānots stiprināt iekļaujošu izglītību, nodrošinot

izglītības pieejamību un atbilstību izglītojamo vajadzībām,

veicinot Izglītības attīstības

pamatnostādņu 2021.-2027.g. prioritāri īstenojamos

rīcības virzienus vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai

kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai visos izglītības

veidos un pakāpēs (rīcības virzieni 2.1., 2.2., 3.1.,

3.2.).

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

60.

4. koordinācijas mehānismu, kas

aptver visus izglītības un apmācības līmeņus, tostarp

augstāko izglītību, un skaidru pienākumu sadali starp

attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām.

Jā

a) Izglītības

likums

b) Vispārējās

izglītības likums

c) Profesionālās izglītības

likums

d) Augstskolu

likums

e) Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes

prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.

rīk. Nr.436)

Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un

pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un

iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un

atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas

darbību regulējošajos normatīvajos aktos (2.3.2., 3.1.1.,

4.1.1., 4.1.2. uzdevums).

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

61.

5. stratēģiskās politikas

satvara uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas

kārtību.

Jā

a) Izglītības

likums

b) Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes

prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.

rīk. Nr.436)

Izglītības

likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un

attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas

un īstenošanas ietvaru. Ievērojot Izglītības likuma 15.

pantā noteikto, IZM vada Izglītības attīstības

pamatnostādnēs 2021.-2027.g. noteiktās vienotās

valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā

īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā

iesaistītajām institūcijām.

Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. nosaka

prioritāri veicamos uzdevumus šī pienākuma nodrošināšanas

pilnveidošanai: 4.2.1., 4.2.2. uzdevums).

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

62.

6. pasākumus, kas vērsti uz

mazprasmīgiem, mazkvalificētiem pieaugušajiem un

pieaugušajiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un

prasmju pilnveides iespējām.

Jā

a) Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes

prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.

rīk. Nr.436)

b) Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk Nr.616)

Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. noteikti

prioritārie rīcības virzieni un uzdevumi, kas īstenojami

pieaugušo ar zemām prasmēm un nelabvēlīgā situācijā esošo

pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī attiecīgi

politikas rezultatīvie rezultāti, to sasniedzamās (t.sk.

vidusposma vērtības; 3.3.1., 3.3.2.uzdevums.).

Atbalstu mērķa grupai nosaka arī Sociālās aizsardzības un darba

tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g.

3.rīcības virziena 1.uzdevums "Paaugstināt

bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto

personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus

transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai

situācijai darba tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot

bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto

personu darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes;

1.5. pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un

darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus".

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

63.

7. pasākumus, ar ko attiecībā uz

piemērotām mācīšanās metodēm atbalsta skolotājus,

pasniedzējus un akadēmiskos mācībspēkus, kā arī

pamatkompetenču novērtējumu un apstiprinājumu.

Jā

a) Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes

prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.

rīk. Nr.436)

b) Kultūrpolitikas pamatnostādnes

2021. -2027.gadam "Kultūrvalsts" (MK

01.03.2022. rīk. Nr. 143)

Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. noteikti

rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi augsti kvalificētu,

kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu un akadēmiskā

personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā: 1.1.1.,

1.1.2., 1.1.3., 1.2.1.uzdevums. Aprakstu skatīt

3.pielikumā.

Kultūrpolitikas

pamatnostādņu 2021. -2027.g. 4.prioritāte

"Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā

izaugsme" paredz stiprināt kultūrizglītības sistēmu,

lai stimulētu jaunu talantu attīstību un izaugsmi,

nodrošināt kultūras nozarē strādājošo profesionālās

pilnveides iespējas, kā arī stiprināt kultūras komponenti

vispārējā izglītībā. Pamatnostādnes papildinās

Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.g. kas tiks

izstrādāta kā nozares detalizētāks rīcības plāns

pamatnostādņu īstenošanai.

64.

8. pasākumus, ar ko veicina

audzēkņu un mācībspēku mobilitāti un izglītības un apmācības

pakalpojumu sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp

atzīstot mācību rezultātus un kvalifikāciju.

Jā

Izglītības attīstības

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes

nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk.

Nr.436)

Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. nosaka

pasākumus, kas ir īstenojami izglītības iestāžu

internacionalizācijas nostiprināšanai, starptautiskās

sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes veicināšanai

visos izglītības līmeņos (2.3.1.uzdevums).

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

65.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)

Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās

iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā

ERAF, ESF+

4.1.2.

SAM

4.2.1.

SAM

4.3.1.

SAM

4.3.3.

SAM

4.3.4.

SAM

4.3.5.

SAM

4.3.6.

SAM

Nē

Ir izstrādāta valsts vai reģionālā stratēģiskā politika vai

atbilstošās tiesību normas sociālās iekļaušanas un

nabadzības mazināšanas jomā, kas ietver:

1. uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību

un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo

īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem

pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās

situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un

izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi

pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma

grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām.

Nē

a) Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes

2021.-2027.g. (SADTPP)

b) Starpnozaru

sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības,

uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku

mazināšanai

c) Resocializācijas politikas

pamatnostādnes 2022.-2027.g.

d) Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g.

e) Saliedētas

un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021-

2027.g.

f) Bērnu,

jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes

2022.-2027.g. (projekts)

SADTPP

sekmēs sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību,

attīstot pieejamu, individuālajām vajadzībām atbilstošu

sociālo un juridisko pakalpojumu sistēmu, veicinot

nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē.

Agrīnā

preventīvā atbalsta sistēma bērniem veicinās to

veselīgu attīstību un pašrealizāciju.

IAP

uzlabos kvalitatīvas izglītības pieejamību, mazinot

sociālekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu/jauniešu

iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību.

RPP

risinās nepietiekamu PII un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma

pieejamību.

Resocializācijas

politika mazinās noziedzīgās uzvedības riskus

ieslodzītajiem un probācijas klientiem, veicinot

iekļaušanos sabiedrībā.

Sabiedrības

saliedētības pamatnostādnes paredz stiprināt

pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot

pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.

Bērnu un

ģimenes attīstības pamatnostādnes veicinās ģimenēm

draudzīgu sabiedrību, bērnu un jaunatnes labklājību un

vienlīdzīgas iespējas.

Apraksts 5.pielikumā.

66.

2. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai

visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba

tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti

neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un bēgļiem.

Jā

a) Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes

2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616);

b) Plāns

minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai

2022.-2024.gadam (MK 17.09.2021. rīk. Nr. 657)

SADTPP

galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu,

mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot

pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo

pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot

augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē.

Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un sociālās

atstumtības mazināšanu.

SADTPP

paredz modernu un pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu, kas

cita starpā uzlabos iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi

un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba

tirgū.

Plāns minimālo

ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai ir vidēja

termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai

noteiktu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru

noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī

pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas

attīstību.

67.

3. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz

aprūpi ģimenē un vietējā kopienā.

Jā

Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes

2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616)

SADTPP

rīcības virzienā "Moderna un pieejama sociālo

pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju

iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties

izglītībā un darba tirgū" paredzēts īstenot pasākumu -

palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu

pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas

vajadzībām.

Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai tiks

izstrādāts Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un

attīstībai 2021.-2024.gadam.

68.

4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu,

uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar

attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem

partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības

organizācijām.

Jā

a) LM 20.03.2014. rīk. nr.26 "Par Sociālo pakalpojumu

attīstības padomes izveidošanu" (turpmāk - SPAP)

b) Sociālo pakalpojumu attīstības padomes nolikums

(21.05.2014.)

c) LM 27.04.2016. rīk. nr.38 "Par Sociālās iekļaušanas

politikas koordinācijas komitejas izveidi"

(SIPKK)

d) LM 28.08.2006. rīk. Nr. 128 "Par Sociālā darba

speciālistu sadarbības padomes sastāvu" (SDSSP)

e) SDSSP nolikums (apstiprināts 17.10.2006.,

grozījumi

17.12.2014., 27.06.2018.)

SPAP sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības un NVO, tā

ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, lai sekmētu

sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību.

SPAP izvērtē ar pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību

saistītās problēmas un risinājumus, sniedz atbalstu DI

īstenošanā un uzraudzībā. SPAP ir skatīts SADTPP projekts.

SIPKK sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības, NVO,

CSP, Valsts policija, kā arī sociālie partneri. SIPKK

izskata nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās

atstumtības situāciju, sniedz priekšlikumus plānošanas

dokumentiem.

SDSSP sastāvā ir sociālā darba jomas NVO, izglītības

iestādes, saistītās valsts un pašvaldību iestādes. SDSSP

izskata sociālā darba attīstības jautājumus.

Vides

pieejamības plāna izstrāde notika sadarbībā ar

institūcijām, apvienību "Apeirons", SUSTENTO.

2022.g. 2.pusg. tiks gatavots ziņojums par tā īstenošanu.

Jauni pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar invaliditāti

vienlīdzīgu iespēju veicināšanai.

Apraksts 5.pielikumā.

69.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)

Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības

un ilgtermiņa aprūpes jomā

ERAF, ESF+

4.1.1.SAM

4.1.2.SAM

4.3.5.SAM

Nē

Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas

satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver:

1. veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību

apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko un aprūpes

personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus

pasākumus.

Nē

1) Veselības

aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas

kārtība (MK 28.08.2018. not. Nr.555);

2) Informatīvais ziņojums

"Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras

attīstības investīcija stratēģija 2021.-2027.gadam

(plānots apstiprināt līdz 30.06.2022.);

3) Sabiedrības

veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. (apstiprināts

MK 24.05.2022.)

4) Konceptuālais ziņojums

"Par veselības aprūpes sistēmas reformu"

(MK 07.08.2017.).

Stratēģiskais VA satvars noteikts Veselības aprūpes pakalpojumu

organizēšanas un samaksas kārtībā, ietverot primāro,

sekundāro ambulatoro un stacionāro pakalpojumu plānošanu.

Ilgtspējīgas VA infrastruktūras investīciju prioritātes

valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai ietvertas

informatīvajā ziņojumā "Par veselības aprūpes

nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju

stratēģiju 2021.-2027.g.

Lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA

pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un

infrastruktūru, Sabiedrības veselības

pamatnostādnes 2021.-2027.g. paredz 5 stratēģiskos

rīcības virzienus.

Cilvēkresursu attīstība notiek atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā

plānotajam cilvēkresursu palielinājumam līdz 2025.g.

Piesaistot papildu valsts, AF plāna un TAI līdzekļus,

paredzēti pasākumi mediķu izglītošanai, piesaistei un

atalgojuma sistēmas attīstībai. Cilvēkresursu attīstības

stratēģija tiks izstrādāta līdz 30.06.2023. un ilgtermiņā

risinās cilvēkresursu attīstības izaicinājumus.

Apraksts 6.pielikumā.

70.

2. pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes

pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un

pieejamības izmaksu ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu

uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības

aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, tostarp personām, kas

ir visgrūtāk sasniedzamas.

Jā

a) Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes

2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616

)

b) Sabiedrības

veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g.

(apstiprinātas MK 24.05.2022)

Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes paredz modernu, iekļaujošu un

pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu. Lai mazinātu

teritoriālās atšķirības, tiks noteikti pašvaldībās obligāti

nodrošināmi sociālie pakalpojumi bērniem ar invaliditāti,

pilngadīgām personām ar smagiem FT, pensijas vecuma

cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. demenci. Obligāti

nodrošināmo pakalpojumu klāsts pamatos ieguldījumus SBSP

attīstībā. Pamatnostādņu uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts

Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns

2022.-2024.g.

Sabiedrības

veselības pamatnostādnes prioritārajās jomās (SAS,

onkoloģija, psihiskā VA, mātes/bērna VA, retās slimības,

paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija) paredz

integrēti attīstīt infrastruktūru, pakalpojumu

organizācijas procesu, cilvēkresursu pieejamību, kvalitātes

sistēmu, prevenciju.

Neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi iedzīvotāji,

ieguldījumi tiks vērsti uz mazaizsargātākām mērķa

grupām.

Apraksts 6.pielikumā.

71.

3. pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā

kopienā un ģimenē, īstenojot deinstitucionalizāciju, tostarp

profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus,

aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā kopienā.

Jā

a) Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616 )

b) Sabiedrības

veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(apstiprinātas 24.05.2022.)

SADTPP paredz nodrošināt līdzvērtīgu soc. pakalpojumu

grozu reģionos, tuvināt ģimeniskai videi ilgstošas aprūpes

pakalpojumus bērniem ar smagiem FT, integrēt pakalpojumus

hroniski/nedziedināmi slimiem cilvēkiem, cilvēkiem ar

smagiem FT, demenci, paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem

cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi. Ir izstrādāts Sociālo

pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns

2022.-2024.g.

Sabiedrības

veselības pamatnostādnes paredz attīstīt

psihiatriskās slimnīcas, stacionāro un ambulatoro aprūpi,

primāro un mājas aprūpi, mobilos pakalpojumus (SBSP),

atbalstot DI.

Pirms ieguldījumiem tiks izstrādāts plāns, nodrošinot

integrētu hronisko slimību un paliatīvās aprūpes pacientu

aprūpi, t.sk. HOSPICE. Integrēta pieeja nodrošinās

ieguldījumus infrastruktūrā, cilvēkresursos, pakalpojumos.

Izstrādājot plānu, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar

sociālajiem pakalpojumiem.

Apraksts 6.pielikumā.