Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības

operacionālais līmenis un tā ietvaros praktiski tiks

darbināts uzņēmējdarbības atklājumu princips.

Pilns jaunā inovāciju institucionālā pārvaldības modeļa

apraksts, t.sk. lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi

RIS 3 pārvaldības uzlabošanai ir atrodams nacionālās

ceļakartes dokumentā.

15.

3. uzraudzības un izvērtēšanas

rīkiem, kas paredzēti, lai izvērtētu virzību uz stratēģijas

mērķu sasniegšanu;

1) Nacionālās

industriālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021.);

2) Zinātnes,

tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam

(apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246.);

Apstiprinātais NIP un ZTAIP, nosaka uzraudzības un

novērtēšanas rīkus, kas paredzēti, lai vērtētu virzību uz

stratēģijas mērķu sasniegšanu (skat. NIP 3.sadaļu

"Viedās specializācijas stratēģija", jo īpaši

3.3.sadaļu "RIS3 monitorings" attiecībā uz

privāto sektoru; skat. ZTAI 6.sadaļas 1.4. Rīcības virzienu

"P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība,

monitorings"

Jaunajā periodā tiks pilnveidots RIS3 monitoringa

process, kas nodrošinās precīzāku datu ieguvi, izmantošanu,

analīzi un secinājumus, kvalitatīvai rezultātu

sasniegšanai, IZM nodrošinot P&A sistēmas analītiku,

savukārt EM nodrošinot uzņēmējdarbības sektora

analītiku.

RIS3 progresa ziņojums tiek izstrādāts reizi divos gados

un to kā informatīvo ziņojumu iesniegšanai MK sagatavo EM

ciešā sadarbībā ar IZM.

Pirmais monitoringa ziņojums plānots 2023.g

RIS3 monitorings attiecībā uz privāto sektoru tik

nodrošināts 1.2.1.SAM.

RIS3 monitorings attiecībā uz zinātnes sektoru tiks

nodrošināts 1.1.1.SAM.

16.

4. ieinteresēto personu

sadarbību ("uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas

process");

1) Nacionālās

industriālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021; skat.

NIP 3.1. un 3.2.p);

2) Zinātnes,

tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam, 2.2.rīcības virziens

(apstiprinātas 14.04.2021., )

3) Viedās specializācijas stratēģijas monitorings.

Otrais ziņojums" (apstiprināts MK 10.03.2020).

4) Nacionālā

ceļakarte nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa

pilnveidošanai, - (apstiprināts 19.04.2022.)

Atbilstoši jaunajam inovāciju pārvaldības modelim, RIS3

vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais

līmenis un tā ietvaros tiks praktiski darbināts

uzņēmējdarbības atklājumu princips un attīstītas

stratēģiskās ekosistēmas.

RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanas

pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu

iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā

sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības

platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un

pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā;

tā ietvaros tiks veikta ekosistēmu ilgtermiņa stratēģiju

izstrāde un īstenošana.

Papildus 2021.-2027.g.periodā RIS3 īstenošanā tiks

iesaistīta VARAM (reģionu attīstība, digitālā

transformācija), ZM - (Bioekonomikas stratēģijas

īstenošana) VM (Biomedicīnas jomā)(MK 10.03.2020 prot.Nr.10

19.§).

Pilns RIS 3 pārvaldības uzlabošanas plāns, t.sk.

ieguvumi un lēmumu pieņemšanas process ir atrodami

nacionālās ceļa kartes dokumentā.

17.

5. attiecīgā gadījumā darbībām,

kas nepieciešamas, lai uzlabotu valstu vai reģionālās

pētniecības un inovācijas sistēmas;

1) Nacionālā ceļakarte nacionālā P&A&I

pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai -

Informatīvais ziņojums

"Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta

fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu"

(apstiprināts 12.04.2022)

2) Nacionālās

industriālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam

(apstiprinātas 16.02.2021);

3) Zinātnes,

tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam

(apstiprinātas MK 14.04.2021.)

Izmaiņas nacionālajā P&A&I pārvaldības modelī un

RIS3 pārvaldībā (tiks īstenotas no 2022.g.) nepieciešamas,

lai (1) labāk koordinētu lēmumu pieņemšanas procesu pamatā

starp P&A&I politiku izstrādē un ieviešanā

iesaistītajām publiskā sektora institūcijām, (2) skaidri

nodalītu un aktualizētu iesaistīto pušu lomas un

kompetences un to nedublēšanos, (3) skaidri nodefinētu RIS3

un P&A&I vadības līmeņus un (4) atrunātu lēmumu

pieņemšanas procesu.

Jaunajā P&A&I pārvaldības modelī tiek izdalīts

stratēģiskās vadības (IPPP), stratēģiskās virsuzraudzības

(LPISP) un operacionālās vadības (RIS3 vadības grupas)

līmenis. Pilns pārvaldības modeļa apraksts, t.sk. ikgadējo rezultātu

apkopošanas un atskaitīšanās process, lēmumu pieņemšanas

process, kā arī pasākumi RIS3 pārvaldības

uzlabošanai ir atrodams nacionālās ceļakartes

dokumentā.

Ar augstskolu konsolidāciju saistītās reformas ir

iezīmētas AF plānā, kā arī turpmākie plāni attiecībā uz AII

un PO iekšējo pārvaldību un konsolidāciju izklāstīti

ZTAIP.

18.

6. attiecīgā gadījumā darbībām,

kas atbalsta rūpniecības pārkārtošanos;

1) Nacionālās industriālās

politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(apstiprinātas 16.02.2021);

2) Digitālās

transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(apstiprinātas ar MK 07.07.2021. rīkojumu Nr.490).

3) Nacionālā ceļakarte nacionālā P&A&I

pārvaldības modeļa pilnveidošanai, - Informatīvaisziņojums

"Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda

iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" projektā

(apstiprināts 19.04.2022.)

Ekonomikas transformācija ar RIS3 īstenošanu un ekosistēmu

pieeju aprakstīta NIP 3.sadaļā, bet P&I pienesums

klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un aprites ekonomikas

attīstībai 4.sadaļā

DTP 2021.-2027.gadam digitalizācija ir noteikta kā viens

no ekonomikas transformāciju veicinošiem elementiem

(4.sadaļa "Mērķis, attīstības virzieni un

rīcība"). DTP 2021.-2027.gadam pienesuma vērtēšanā

tiks izmantots pamatnostādņu pielikums, kur noteikti

rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un uzdevumi un

finansējuma aplēses.

RIS3 monitorings sniegs iespēju sekot līdzi

globalizācijai, jaunajām tehnoloģijām un pārejai uz

klimatneitralitāti, aprites ekonomiku, kas var ietekmēt

pārmaiņas mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Sniegtā analīze

palīdzēs noteikt, kuras nozares un profesijas saskaras ar

globalizāciju, tehnoloģiskām izmaiņām (jo īpaši saistībā ar

Industriju 4.0). NVK prasības iekļautas programmas SAM

atbalstāmo darbību aprakstos.

19.

7. pasākumiem sadarbības

uzlabošanai ar partneriem ārpus attiecīgās dalībvalsts

prioritārajās jomās, ko atbalsta ar pārdomātu specializācijas

stratēģiju.

1) Nacionālās

industriālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021, skat.

NIP 3.2.1.sadaļu);

2) Zinātnes,

tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam

(apstiprinātas MK 14.04.2021., skat. ZTAI 6.sadaļas

1.3.rīcības virzienu.)

3) Digitālās

transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(apstiprinātasMK 07.07.2021., skat 4.3.1. un 4.4.1.rīcības

virzienus).)

Starptautiskā sadarbība ir viens no būtiskiem aspektiem

RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu dalībnieku stratēģisko

attīstības mērķu sasniegšanā -integrācija starptautiskās

vērtības ķēdēs. 1.2.1.SAM ietvaros plānots izveidot un

koordinēt starptautisko sadarbību nodrošinošus tīklus katrā

RIS3 jomā.

ZTAI un attiecīgi 1.1.1SAM plānoti pasākumi

starptautiskās sadarbības un līdz ar to arī konkurētspējas

veicināšanai RIS3 jomās. P&A sadarbības iespēju

plānošana balstās uz RIS3 monitoringa

ietvaros (2020) veiktu padziļinātu katras RIS3

prioritārās jomas pētniecības ekosistēmas darbības un

status quo analīzi. Digitālizācijas attīstībai, DTP

ietvaros veikta pakalpojumu platformu, datu pārvaldības un

atvēršanas analīze, lai nodrošinātu salāgošanu ar ES

standartiem, iekļautos ES datu telpās, veicinātu pārrobežu

pakalpojumu attīstību, kā arī, izmantojot EDIC, veicinātu

Latvijas zinātnes un risinājumu izvēršanu ES,

digitalizācijas atbalsta pasākumi plānoti 1.2.2. un

1.3.1.SAM.

20.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.2 (2.1.)

Stratēģiskās politikas satvars, kas atbalsta dzīvojamo

un nedzīvojamo ēku renovēšanu energoefektivitātes

uzlabošanai

ERAF

2.1.1.

SAM

1 Lai atbalstītu valsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku fonda

renovāciju, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīvas 2010/31/ES98 prasībām ir pieņemta

valsts ilgtermiņa renovācijas stratēģija, kas:

a) satur indikatīvus starpposma rādītājus attiecībā uz

2030., 2040. un 2050. gadu;

b) sniedz indikatīvu finanšu resursu izklāstu

stratēģijas īstenošanas atbalstam;

c) nosaka efektīvus mehānismus, kas paredzēti, lai

veicinātu investīcijas ēku renovācijā.

Ēku atjaunošanas ilgtermiņa

stratēģija.

Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija ir pieņemta

10.11.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.70 25.§) un

iesniegta EK.

Stratēģijas 3.sadaļa satur prognozes un mērķus 2030.,

2040., 2050.gadam.

Stratēģijas 3.1.sadalā ir sniegts indikatīvs finanšu

resursu izklāsts stratēģijas īstenošanas atbalstam.

Stratēģijas 3.1.1.sadaļā ir norādīti atbalsta mehānismi

ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai.

21.