6. pants

Partnerība

(415) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un

ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.-2027.gada

plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika

veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES

fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK

2014.-2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK

darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā

ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību

institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko

partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā

iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu

papildinot ar Kopīgo noteikumu regulas fondu vadošajām iestādēm,

tiek aptverts pēc iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot

vienotu informācijas aprites platformu.

(416) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības

iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas

projekta publiskā apspriešana114, kur kopumā tika

saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības

partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām

un juridiskām personām, un privātpersonām.

(417) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas

par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt

par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g. un 2021.g. notikušas

11 tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros

piedalījušies 1 204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka -

sadarbības partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi,

pašvaldības, juridiskās personas un privātpersonas.

(418) 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un

mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru

mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā,

saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā,

izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu

ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un

pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros.

(419) Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas preambulā un

38.pantā izteiktajiem nosacījumiem, vadošās iestādes pēc

plānošanas dokumentu apstiprināšanas kā galveno partneru

iesaistes formu izveidos pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot

pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas

reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo

vadošo iestāžu pārstāvjus.

(420) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu

ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no

plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot

2014.-2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK

nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām,

veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas

mērķim.

(421) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās

institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai

piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā

arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no piem., EISI, kas

paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs

transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un

React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt

dalībvalstīm mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas.

(422) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai

plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu

avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās

riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau

plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu

paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas

nosacījumu izstrādes posmā.

(423) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru

plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais

NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk

un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots

īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un

digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu.

AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar

programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā

uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz

sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA pieejamības

uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas

mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās

vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un

pasākumus.

(424) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā

koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu programmām, lai

nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan

plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks

nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto

investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu

iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu

investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.

(425) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots

izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver

informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo

ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri

atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu

iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un

tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt

no vairākiem finanšu avotiem.

(426) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot

vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais

ietekmes uz vidi novērtējums115, kura mērķis ir

apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz

vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības

līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides

pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas

sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

(427) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides

institūciju - Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas

aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības

inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas

pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides

stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi

novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju

novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura

norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi

un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides

pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2

"Par Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Vides

pārskatu"116. Atzinumā sniegtie priekšlikumi

izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi

atbilstoši norādītajam.