6. punkts

1Partnerība

2(415) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un

3ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.-2027.gada

4plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika

5veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES

6fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK

72014.-2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK

8darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā

9ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību

10institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko

11partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā

12iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu

13papildinot ar Kopīgo noteikumu regulas fondu vadošajām iestādēm,

14tiek aptverts pēc iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot

15vienotu informācijas aprites platformu.

16(416) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības

17iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas

18projekta publiskā apspriešana114, kur kopumā tika

19saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības

20partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām

21un juridiskām personām, un privātpersonām.

22(417) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas

23par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt

24par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g. un 2021.g. notikušas

2511 tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros

26piedalījušies 1 204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka -

27sadarbības partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi,

28pašvaldības, juridiskās personas un privātpersonas.

29(418) 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un

30mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru

31mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā,

32saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā,

33izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu

34ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un

35pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros.

36(419) Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas preambulā un

3738.pantā izteiktajiem nosacījumiem, vadošās iestādes pēc

38plānošanas dokumentu apstiprināšanas kā galveno partneru

39iesaistes formu izveidos pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot

40pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas

41reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo

42vadošo iestāžu pārstāvjus.

43(420) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu

44ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no

45plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot

462014.-2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK

47nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām,

48veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas

49mērķim.

50(421) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās

51institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai

52piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā

53arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no piem., EISI, kas

54paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs

55transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un

56React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt

57dalībvalstīm mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas.

58(422) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai

59plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu

60avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās

61riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau

62plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu

63paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas

64nosacījumu izstrādes posmā.

65(423) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru

66plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais

67NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk

68un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots

69īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un

70digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu.

71AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar

72programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā

73uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz

74sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA pieejamības

75uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas

76mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās

77vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un

78pasākumus.

79(424) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā

80koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu programmām, lai

81nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan

82plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks

83nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto

84investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu

85iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu

86investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.

87(425) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots

88izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver

89informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo

90ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri

91atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu

92iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un

93tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt

94no vairākiem finanšu avotiem.

95(426) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot

96vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais

97ietekmes uz vidi novērtējums115, kura mērķis ir

98apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz

99vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības

100līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides

101pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas

102sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

103(427) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides

104institūciju - Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas

105aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības

106inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas

107pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides

108stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi

109novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju

110novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura

111norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi

112un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides

113pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2

114"Par Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Vides

115pārskatu"116. Atzinumā sniegtie priekšlikumi

116izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi

117atbilstoši norādītajam.