Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" 12. pants — ), kas aptver visas tautsaimniecības nozares. Tās

koordinē darba devēju organizācijas.

Plānojot tautsaimniecībai nepieciešamo nākotnes

speciālistu skaitu, prof. vid. un augst. izglītības

plānošanā vērā tiek ņemts Nozaru ekspertu padomju

viedoklis, kā arī EM īstenotās darba tirgus vidēja un

ilgtermiņa prognozes. Pieaugušo izglītībā papildus tiek

vērtētas arī darba tirgus īstermiņa attīstības

prognozes.

Skatīt arī 3. pielikumu.

58.

2. absolventu gaitu apzināšanas

mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu

konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem.

Jā

a) Augstskolu likums

b) Izglītības likums

c) Profesionālās izglītības likums

d) Studējošā personas lietas noformēšanas un

aktualizēšanas kārtība (MK 27.03.2007. not. Nr.203)

e) Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi (MK

26.06.2019. not. Nr.276)

f) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

22.06.2021.rīk. Nr.436)

IAP 4.2.2.uzd. un Profesionālās izglītības likuma 211.pants

paredz līdztekus izveidotajai augstākās izglītības

absolventu monitoringa sistēmai izveidot prof. izgl.

absolventu monitoringa sistēmu, nodrošinot visaptveroša

monitoringa un iekļaušanās darba tirgū izvērtējumu

īstenošanu par absolventu nodarbinātību un ienākumiem sākot

ar 2024.g.

Karjeras atbalsta pasākumi ir integrēti vispārējās un

prof. izgl. procesā. Tie ietver informācijas un

konsultāciju pasākumus visās izglītības pakāpēs. E-vidē

publiskoti materiāli karjeras atbalsta īstenošanai,

izstrādāti plānu paraugi un ar tiem var iepazīties gan

izglītojamie, gan vecāki. Ikvienā pašvaldībā ir izglītoti

pedagogi-karjeras konsultanti, kuri regulāri apgūst

profesionālās pilnveides pasākumus.

Karjeras konsultācijas pieaugušajiem piedāvā NVA,

sniedzot vispārēju informāciju un atbalstu konkrētas

situācijas risināšanā. Atsevišķās pašvaldības ir pieejami

pašvaldību īstenoti karjeras atbalsta pasākumi

pieaugušajiem.

Skatīt 3. pielikumu.

59.

3. pasākumus kvalitatīvas,

finansiāli pieejamas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības

un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un

pamatkompetenču apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā

izglītībā.

Jā

a) Izglītības likums

b) Vispārējās izglītības likums

c) Profesionālās izglītības likums

d) Augstskolu likums

e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

22.06.2021. rīk. Nr.436)

Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības

nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības

sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot

izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā

izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā, profesionālā un

augstākajā izglītībā. Investīcijas izglītības

infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam par

vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un

informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām

vajadzībām. Vispārējās izglītības apguvei tiek nodrošināts

atbalsta personāls un speciāli mācību līdzekļi. Turpmāk

plānots stiprināt iekļaujošu izglītību, nodrošinot

izglītības pieejamību un atbilstību izglītojamo vajadzībām,

veicinot IAP prioritāri īstenojamos rīcības virzienus

vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un

iekļaujošai izglītībai visos izglītības veidos un pakāpēs

(rīcības virzieni 2.1., 2.2., 3.1., 3.2.).

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

60.

4. koordinācijas mehānismu, kas

aptver visus izglītības un apmācības līmeņus, tostarp

augstāko izglītību, un skaidru pienākumu sadali starp

attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām.

Jā

a) Izglītības likums

b) Vispārējās izglītības likums

c) Profesionālās izglītības likums

d) Augstskolu likums

e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

22.06.2021. rīk. Nr.436)

Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un

pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un

iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un

atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas

darbību regulējošajos normatīvajos aktos (IAP 2.3.2.,

3.1.1., 4.1.1., 4.1.2. uzd.).

Datu uzkrāšanai un apmaiņai par izglītības sistēmas

procesiem (izgl. iestādes, pedagogi, izglītojamie) visās

izglītības pakāpēs ir izveidota Valsts izglītības

informācijas sistēma. Dati tiek izmantoti izgl. procesu

vadībai, plānošanai un finansējuma aprēķināšanai. Dažādu

procesu koordinācija izgl. nozarē notiek ar konsultatīvu

vai lemjošu institūciju - padomju starpniecību. Starp

nozīmīgākajām padome "Izglītība visiem",

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā

apakšpadome, kurā piedalās valsts, darba devēju un darba

ņēmēju pārstāvji, un Pieaugušo izglītības pārvaldības

padome.

61.

5. stratēģiskās politikas

satvara uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas

kārtību.

Jā

a) Izglītības likums

b) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

22.06.2021. rīk. Nr.436)

Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts

politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes,

apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Ievērojot

Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada IAP

noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības

stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām

izglītības procesā iesaistītajām institūcijām.

IAP nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī pienākuma

nodrošināšanas pilnveidošanai: 4.2.1.,

4.2.2. uzdevums.

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

62.

6. pasākumus, kas vērsti uz

mazprasmīgiem, mazkvalificētiem pieaugušajiem un

pieaugušajiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un

prasmju pilnveides iespējām.

Jā

a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

22.06.2021. rīk. Nr.436)

b) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk

Nr.616)

IAP noteikti prioritārie rīcības virzieni un uzdevumi, kas

īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un nelabvēlīgā

situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī

attiecīgi politikas rezultatīvie rezultāti, to sasniedzamās

(t.sk. vidusposma vērtības; 3.3.1., 3.3.2.uzdevums.).

Atbalstu mērķa grupai nosaka arī SADTPP 3.rīcības

virziena 1.uzdevums "Paaugstināt bezdarbnieku, darba

meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju

un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un

nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba

tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba

meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum

nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5. pilnveidojot

subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo

iemaņu attīstības pasākumus".

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

63.

7. pasākumus, ar ko attiecībā uz

piemērotām mācīšanās metodēm atbalsta skolotājus,

pasniedzējus un akadēmiskos mācībspēkus, kā arī

pamatkompetenču novērtējumu un apstiprinājumu.

Jā

a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

22.06.2021. rīk. Nr.436)

b) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. -2027.gadam

"Kultūrvalsts" (MK 01.03.2022. rīk. Nr. 143)

IAP noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi augsti

kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu un

akadēmiskā personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā:

1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.2.1.uzdevums. Aprakstu skatīt

3.pielikumā.

Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021. -2027.g.

4.prioritāte "Talantu ataudze un kultūras darbinieku

profesionālā izaugsme" paredz stiprināt

kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu

attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē

strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī

stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā.

Pamatnostādnes papildinās Kultūrizglītības nozares

stratēģija 2021-2027.g. kas tiks izstrādāta kā nozares

detalizētāks rīcības plāns

pamatnostādņu īstenošanai.

64.

8. pasākumus, ar ko veicina

audzēkņu un mācībspēku mobilitāti un izglītības un apmācības

pakalpojumu sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp

atzīstot mācību rezultātus un kvalifikāciju.

Jā

Izglītības attīstības

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes

nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk.

Nr.436)file://C:\Users\sandra.zerande\Downloads\Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes

prasmes nākotnes sabiedrībai", apstiprinātas ar

22.06.2021. MK rīkojumu Nr.436 "Par Izglītības

attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027gadam")

https:\likumi.lv\ta\id\324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam)

IAP nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības iestāžu

internacionalizācijas nostiprināšanai, starptautiskās

sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes veicināšanai

visos izglītības līmeņos (2.3.1.uzdevums).

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

65.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)

Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās

iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā

ERAF, ESF+

4.1.2.SAM

4.2.1.SAM

4.3.1.SAM

4.3.3.SAM

4.3.4.SAM

4.3.5.SAM

4.3.6.SAM

Nē

Ir izstrādāta valsts vai reģionālā stratēģiskā politika vai

atbilstošās tiesību normas sociālās iekļaušanas un

nabadzības mazināšanas jomā, kas ietver:

1.uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību

un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo

īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem

pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās

situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un

izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi

pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma

grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām.

Nē

a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.g. (SADTPP)

b) Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide

bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu

veidošanās risku mazināšanai

c) Resocializācijas politikas pamatnostādnes

2022.-2027.g.

d) Izglītības attīstības pamatnostādnes

2021.-2027.g.

e) Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības

pamatnostādnes 2021- 2027.g.

f) Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes

2022.-2027.g. (projekts)

SADTPP sekmēs sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu

nevienlīdzību, attīstot pieejamu, individuālajām vajadzībām

atbilstošu sociālo un juridisko pakalpojumu sistēmu,

veicinot nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē.

Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma bērniem veicinās to

veselīgu attīstību un pašrealizāciju.

IAP uzlabos kvalitatīvas izglītības pieejamību, mazinot

sociālekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu/jauniešu

iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību.

RPP risinās nepietiekamu PII un bērnu pieskatīšanas

pakalpojuma pieejamību.

Resocializācijas politika mazinās noziedzīgās uzvedības

riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, veicinot

iekļaušanos sabiedrībā.

Sabiedrības saliedētības pamatnostādnes paredz stiprināt

pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot

pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.

Bērnu un ģimenes attīstības pamatnostādnes veicinās

ģimenēm draudzīgu sabiedrību, bērnu un jaunatnes labklājību

un vienlīdzīgas iespējas.

Apraksts 5.pielikumā.

66.

2. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai

visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba

tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti

neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un bēgļiem.

Jā

a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616);

b) Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas

pilnveidošanai 2022.-2024.gadam (MK 17.09.2021. rīk. Nr.

657)

SADTPP galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo

iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību,

attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu

sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī

veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba

vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un

sociālās atstumtības mazināšanu.

SADTPP paredz modernu un pieejamu sociālo pakalpojumu

sistēmu, kas cita starpā uzlabos iedzīvotāju iespējas

dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties

izglītībā un darba tirgū.

Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai

ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas

izstrādāts, lai noteiktu minimālo ienākumu atbalsta

sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un

metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts

ekonomikas attīstību.

67.

3. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz

aprūpi ģimenē un vietējā kopienā.

Jā

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk.

Nr.616)

SADTPP rīcības virzienā "Moderna un pieejama sociālo

pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju

iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties

izglītībā un darba tirgū" paredzēts īstenot pasākumu -

palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu

pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas

vajadzībām.

Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai tiks

izstrādāts Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un

attīstībai 2021.-2024.gadam.

68.

4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu,

uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar

attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem

partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības

organizācijām.

Jā

a) LM 20.03.2014. rīk. nr.26 "Par Sociālo pakalpojumu

attīstības padomes izveidošanu" (turpmāk - SPAP)

b) Sociālo pakalpojumu attīstības padomes nolikums

(21.05.2014.)

c) LM 27.04.2016. rīk. nr.38 "Par Sociālās

iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas izveidi"

(SIPKK)

d) LM 28.08.2006. rīk. Nr. 128 "Par Sociālā darba

speciālistu sadarbības padomes sastāvu" (SDSSP)

e) SDSSP nolikums (apstiprināts 17.10.2006.,

grozījumi

17.12.2014., 27.06.2018.)

SPAP sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības un NVO, tā

ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, lai sekmētu

sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību.

SPAP izvērtē ar pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību

saistītās problēmas un risinājumus, sniedz atbalstu DI

īstenošanā un uzraudzībā. SPAP ir skatīts SADTPP projekts.

SIPKK sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības, NVO,

CSP, Valsts policija, kā arī sociālie partneri. SIPKK

izskata nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās

atstumtības situāciju, sniedz priekšlikumus plānošanas

dokumentiem.

SDSSP sastāvā ir sociālā darba jomas NVO, izglītības

iestādes, saistītās valsts un pašvaldību iestādes. SDSSP

izskata sociālā darba attīstības jautājumus.

Vides pieejamības plāna izstrāde notika sadarbībā ar

institūcijām, apvienību "Apeirons", SUSTENTO.

2022.g. 2.pusg. tiks gatavots ziņojums par tā īstenošanu.

Jauni pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar invaliditāti

vienlīdzīgu iespēju veicināšanai.

Apraksts 5.pielikumā.

69.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)

Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības

un ilgtermiņa aprūpes jomā

ERAF, ESF+

4.1.1.SAM

4.1.2.SAM

4.3.5.SAM

Jā

Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas

satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver:

1.veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību

apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko un aprūpes

personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus

pasākumus.

Jā

1) Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas

kārtība (MK 28.08.2018. not. Nr.555);

2) Informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes

nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīcija

stratēģija 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 14.07.2022

prot.Nr.36/105.§);

3) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g.

(apstiprināts MK 24.05.2022.)

4) Konceptuālais ziņojums "Par veselības aprūpes

sistēmas reformu" (apstiprināts MK 07.08.2017.).

5) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616

)

Stratēģiskais VA satvars noteikts Veselības aprūpes

pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā, ietverot

primāro, sekundāro ambulatoro un stacionāro pakalpojumu

plānošanu.

Ilgtspējīgas VA infrastruktūras investīciju prioritātes

valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai ietvertas

informatīvajā ziņojumā "Par veselības aprūpes

nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju

stratēģiju 2021.-2027.g.

Lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA

pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un

infrastruktūru, Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2021.-2027.g. paredz 5 stratēģiskos rīcības virzienus.

Cilvēkresursu attīstība notiek atbilstoši Konceptuālajā

ziņojumā plānotajam cilvēkresursu palielinājumam līdz

2025.g. Piesaistot papildu valsts, AF plāna un TAI

līdzekļus, paredzēti pasākumi mediķu izglītošanai,

piesaistei un atalgojuma sistēmas attīstībai. Cilvēkresursu

attīstības stratēģija tiks izstrādāta līdz 30.06.2023. un

ilgtermiņā risinās cilvēkresursu attīstības

izaicinājumus.

Apraksts 6.pielikumā.

70.

2. pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes

pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un

pieejamības izmaksu ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu

uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības

aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, tostarp personām, kas

ir visgrūtāk sasniedzamas.

Jā

a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk.

Nr.616

)

b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g.

(apstiprinātas MK 24.05.2022)

SADTPP paredz modernu, iekļaujošu un pieejamu sociālo

pakalpojumu sistēmu. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības,

tiks noteikti pašvaldībās obligāti nodrošināmi sociālie

pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, pilngadīgām personām

ar smagiem FT, pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes

vajadzībām, t.sk. demenci. Obligāti nodrošināmo pakalpojumu

klāsts pamatos ieguldījumus SBSP attīstībā. Pamatnostādņu

uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu

pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.g.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes prioritārajās jomās

(SAS, onkoloģija, psihiskā VA, mātes/bērna VA, retās

slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija)

paredz integrēti attīstīt infrastruktūru, pakalpojumu

organizācijas procesu, cilvēkresursu pieejamību, kvalitātes

sistēmu, prevenciju.

Neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi iedzīvotāji,

ieguldījumi tiks vērsti uz mazaizsargātākām mērķa

grupām.

Apraksts 6.pielikumā.

71.

3. pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā

kopienā un ģimenē, īstenojot deinstitucionalizāciju, tostarp

profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus,

aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā kopienā.

Jā

a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616

)

b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(apstiprinātas 24.05.2022.)

SADTPP paredz nodrošināt līdzvērtīgu soc. pakalpojumu

grozu reģionos, tuvināt ģimeniskai videi ilgstošas aprūpes

pakalpojumus bērniem ar smagiem FT, integrēt pakalpojumus

hroniski/nedziedināmi slimiem cilvēkiem, cilvēkiem ar

smagiem FT, demenci, paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem

cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi. Ir izstrādāts Sociālo

pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns

2022.-2024.g.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz attīstīt

psihiatriskās slimnīcas, stacionāro un ambulatoro aprūpi,

primāro un mājas aprūpi, mobilos pakalpojumus (SBSP),

atbalstot DI.

Pirms ieguldījumiem tiks izstrādāts plāns, nodrošinot

integrētu hronisko slimību un paliatīvās aprūpes pacientu

aprūpi, t.sk. HOSPICE. Integrēta pieeja nodrošinās

ieguldījumus infrastruktūrā, cilvēkresursos, pakalpojumos.

Izstrādājot plānu, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar

sociālajiem pakalpojumiem.

Apraksts 6.pielikumā.

5. Programmā iesaistītās

iestādes

26.tabula (13) Programmā iesaistītās

iestādes

Programmā

iesaistītās iestādes

Iestādes

nosaukums

Kontaktpersonas vārds, uzvārds

E-pasts

Vadošā iestāde

Finanšu ministrija

Armands Eberhards, Valsts

sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un

Kohēzijas fonda jautājumos

Armands.Eberhards@fm.gov.lv

Revīzijas iestāde

Finanšu ministrija

Nata Lasmane, ES fondu

revīzijas departamenta direktore

Nata.Lasmane@fm.gov.lv

Struktūra, kas saņem maksājumus

no Komisijas

Valsts kase

Kaspars Āboliņš, Valsts kases

pārvaldnieks

Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

Kur attiecināms, struktūra kas

saņem maksājumus no Komisijas, ja Tehniskā palīdzība tiek

saņemta atbilstoši KNR 36.panta (5) daļai

Valsts kase

Kaspars Āboliņš, Valsts kases

pārvaldnieks

Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

Grāmatvedības funkcija gadījumā,

ja šī funkcija ir deleģēta citai struktūrai, nevis vadošajai

iestādei

Valsts kase

Kaspars Āboliņš, Valsts kases

pārvaldnieks

Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

27.tabula (13A) Atmaksāto summu

pārdalīšana tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 30. panta 5.

punktu

30. panta 5. punkta b)

apakšpunktā noteikto procentuālo daļu daļa, kas tiktu

atmaksāta iestādei, kas saņem maksājumus no Komisijas, ja

tehniskā palīdzība ir sniegta saskaņā ar 30. panta 5. punktu

(procentos)

Procentuālā daļu daļa

Valsts kase

100%

6. Partnerība

(427) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un

ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.-2027.gada

plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika

veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES

fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK

2014.-2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK

darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā

ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību

institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko

partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā

iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu

papildinot ar KNR fondu vadošajām iestādēm, tiek aptverts pēc

iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot vienotu informācijas

aprites platformu.

(428) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības

iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas

projekta publiskā apspriešana132, kur kopumā tika

saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības

partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām

un juridiskām personām, un privātpersonām.

(429) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas

par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt

par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g. un 2021.g. notikušas

11 tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros

piedalījušies 1 204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka -

sadarbības partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi,

pašvaldības, juridiskās personas un privātpersonas.

(430) 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un

mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru

mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā,

saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā,

izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu

ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un

pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros.

(431) Saskaņā ar KNR preambulā un 38.pantā izteiktajiem

nosacījumiem, vadošās iestādes pēc plānošanas dokumentu

apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos

pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no

publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī

sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo iestāžu

pārstāvjus.

(432) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu

ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no

plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot

2014.-2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK

nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām,

veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas

mērķim.

(433) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās

institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai

piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā

arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no piem., EISI, kas

paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs

transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un

React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt

dalībvalstīm mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas.

(434) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai

plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu

avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās

riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau

plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu

paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas

nosacījumu izstrādes posmā.

(435) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru

plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais

NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk

un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots

īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un

digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu.

AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar

programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā

uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz

sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA pieejamības

uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas

mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās

vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un

pasākumus.

(436) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā

koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu programmām, lai

nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan

plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks

nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto

investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu

iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu

investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.

(437) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots

izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver

informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo

ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri

atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu

iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un

tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt

no vairākiem finanšu avotiem.

(438) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot

vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais

ietekmes uz vidi novērtējums133, kura mērķis ir

apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz

vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības

līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides

pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas

sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

(439) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides

institūciju - Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas

aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības

inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas

pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides

stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi

novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju

novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura

norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi

un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides

pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2

"Par Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Vides

pārskatu"134. Atzinumā sniegtie priekšlikumi

izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi

atbilstoši norādītajam.

(440) Programmas īstenošanas laikā vadošā iestāde veicinās

stratēģisku publiskā iepirkuma izmantošanu PM ietvaros plānoto

investīciju ieviešanai (t.sk. veicinot profesionalizāciju

kapacitātes trūkumu mazināšanai). Finansējuma saņēmēji tiks

mudināti iepirkumos izmantot kvalitātes kritērijus, kas veicina

ilgtspēju. Kur iespējams, publiskā iepirkuma ietvaros tiks

piemēroti uz vidi (t.i. zaļais publiskais iepirkums) un sociālo

atbildību (t.i. sociāli atbildīgs publiskais iepirkumas, kā arī

uz inovācijām (t.i. inovatīvais iepirkums) vērsti kritēriji un

nosacījumi.

(441) Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un

pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā horizontāls princips

visās Programmas atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā,

īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā tiks ņemta vērā

un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti pasākumi, lai novērstu

jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes,

reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālā

orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt

piekļuvi personām ar invaliditāti.

(442) Ievērojot partnerības principu, Programmas īstenošanā

tiks iesaistītas attiecīgās pilsonisko sabiedrību pārstāvošas

institūcijas, piemēram, NVO, kas ir atbildīgas par sociālās

iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesībām,

dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, lai

nodrošinātu, ka tiek ievērota sociālās integrācijas politiku.

(443) Latvija uzsāks veidot integritātes paktu ieviešanas

sistēmu 2021.-2027.gada periodā, ar mērķi veicināt, uz riska

analīzes vai vērtības pamata, indikatīvi 3 iepirkumu ieviešanu

integritātes paktu procedūras/ standartu veidā Programmas

īstenošanas laikā, iesaistot diskusijās un domnīcās plašu

publiskās pārvaldes, privātā un nevalstiskā sektora institūciju

loku, kā rezultātā tiks izstrādāti integritātes paktu darbības

standarti publiskajai pārvaldei, kas nodrošinās plašāku šī

instrumenta pielietošanu ES fondu projektu īstenošanā, sekmējot

sabiedrības uzticēšanās pieaugumu publiskās pārvaldes lēmumu

pieņemšanas procesa caurspīdībai un ārvalstu finanšu investīciju

projektu vadībai, īstenošanai un izlietotā finansējuma

lietderībai sabiedrības interesēs.

7. Komunikācija un redzamība

(444) KP fondu komunikācijas plānošana, ieviešana,

uzraudzība un izvērtēšana. Komunikācija tiks plānota un

realizēta, balstoties uz KNR IV sadaļas 22. panta 3. punkta j)

apakšpunktā, 46.- 50. pantā un III nodaļā "Redzamība,

pārredzamība un komunikācija" noteikto.

(445) Stratēģiskie komunikācijas mērķi tiks definēti,

pamatojoties uz KP fondu komunikācijas ieviešanas efektivitātes

izvērtējumā135 gūtajiem rezultātiem un EK

rekomendācijām.

(446) Balstoties uz stratēģijā definētajiem mērķiem, KP fondu

vadībā iesaistītās institūcijas izstrādās komunikācijas plānus,

paredzot specifiskus pasākumus mērķgrupu informēšanai un

izpratnes par KP fondu ieguldījumu veicināšanai.

(447) 2021.-2027.gada periodā īpašs uzsvars tiks likts uz

Programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un

projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo

projektu/darbību īstenošanu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Šo

projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks nodrošināta EK

vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tā pastiprinot

projektu nozīmību.

(448) Tiks attīstīta jau esošās Komunikācijas vadības darba

grupas veiksmīgā sadarbība, tādejādi nodrošinot koordinētu KP

fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros.

(449) Plānots turpināt kopējās KP fondu komunikācijas

stratēģijas ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu, ik gadu veicot

kvantitatīvos socioloģiskos mērījumus pēc vairākiem kritērijiem,

te noteikti 3 galvenie:

- sabiedrības informētības līmenis par ES fondiem

(2021.g.vērtība - 96%, 2027.g. - 97%);

- sabiedrības apmierinātība ar informācijas pieejamību par ES

fondiem (2020.g. - 80%, 2021.g. - 87%, 2027.g. - 85%);

- sabiedrības vērtējums par ES fondu ietekmi uz

tautsaimniecību un sabiedrības attīstību (2021.g. - 80%, 2027.g.

- 81%).

(450) Plānots pastiprināti veikt ES fondu administrēšanā

iesaistīto iestāžu komunikācijas rezultatīvo rādītāju (noteikti

komunikācijas stratēģijā un komunikācijas plānos) sasniegšanas

izvērtēšanu.

(451) KP fondu komunikācijas mērķi. Virsmērķis ir

veicināt sabiedrības izpratni par ES fondu īstenoto projektu

ieguldījumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā

attīstībā un katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa

celšanā, kā arī sekmēt sabiedrības atbalstu un uzticēšanos ES

fondu ieguldījumam un Latvijā īstenoto projektu realizācijai.

Savukārt specifiskie komunikācijas mērķi balstāmi uz KP fondu

2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas un aktivitāšu

izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem.

(452) KP fondu komunikācijas mērķauditorija (turpmāk

m.a.). Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas

nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā

iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā. KP

fondu komunikācijā pamatā noteiktas 4 galvenās m.a. ar

apakšgrupām:

a) Specifiskās m.a.:

- Faktiskie labuma guvēji ES fondu projektu īstenošanā;

- Potenciālie projektu iesniedzēji un finansējuma

saņēmēji;

- Sociālie un sadarbības partneri;

- ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas.

b) Sabiedrība kopumā:

- Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem;

- Jaunieši vecumā līdz 15 gadiem;

- Cilvēki ar invaliditāti.

c) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES

fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieki.

d) Mediji un informācijas starpnieki/partneri (informācijas

sniedzēji ES jautājumos; sabiedriskās domas viedokļu līderi

u.c.).

(453) KP fondos izmantojamie komunikācijas kanāli. Tiks

izmantots plašs komunikācijas kanālu klāsts, nodrošinot objektīvu

un izsmeļošu informāciju un veicinot atgriezenisko saiti:

- vienotā programmas mājas lapa un citas KP fondu

administrēšanā iesaistīto iestāžu mājas lapas (m.a.:

potenciālie un esošie projektu iesniedzēji un finansējuma

saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu

darbinieki; mediji un informācijas starpnieki/partneri);

- plašsaziņas līdzekļi - sadarbība ar medijiem (m.a.:

mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie projektu

īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā);

- informatīvie pasākumi - semināri, preses konferences u.c.

(m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie

un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; soc. un

sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu

darbinieki);

- vides reklāma (m.as: mediji un informācijas

starpnieki/partneri; sabiedrība kopumā);

- drukātie materiāli (m.a.: mediji un informācijas

starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un

finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā);

- sociālie mediji (m.a.: sabiedrība kopumā).

(454) KP fondu komunikācijas aktivitāšu un funkcijas

nodrošināšanai paredzētais finansējums plānots 0,3 % apmērā no

kopējā programmās finansējuma, vai lielāks.

(455) ES fondu komunikācijas nacionālais koordinators - Ieva

Gaigala, Ieva.Gaigala@fm.gov.lv, Finanšu ministrija, Rīga.

8. Vienas vienības izmaksu,

vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un

finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

28. tabula (14) Vienas vienības izmaksu, vienreizējo

maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav

saistīts ar izmaksām

Plānotā KNR 94.panta un 95.panta

izmantošana

Jā

Nē

No apstiprinātas programmas tiks

izmantoti attaisnotie izdevumi, kas balstīti uz vienas

vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotas

likmes saskaņā ar KNR 94. pantu (ja jā, aizpildiet 1.

papildinājumu)

■

□

No apstiprinātas programmas

finansējuma izmantošana, kas nav saistīta ar izmaksām saskaņā

ar KNR 95. pantu (ja jā, aizpildiet 2. papildinājumu)

■136

□

29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu

atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības

izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm

(1.papildinājums)

Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai

(88. pants)

A. Galveno elementu

kopsavilkums

Prioritāte

Fonds

Konkrētais mērķis

Reģiona kategorija

Tā aplēstā proporcija no

kopējā finanšu piešķīruma attiecīgajā prioritātē, kurai

piemēros vienkāršotu izmaksu iespējas, %

Segtās darbības veids(-i)

Rādītājs, pēc kura

sasniegšanas veic atlīdzināšanu

Rādītāja, pēc kura

sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība

Vienkāršotu izmaksu iespējas

veids (vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas

maksājumi vai vienotas likmes)

Vienkāršotu izmaksu iespējas

summa (EUR) vai procentuālā daļa (vienotu likmju

gadījumā)

Kods

Apraksts

Kods

Apraksts

2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un

attīstība"

ERAF

2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un

bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it

īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"

Mazāk attīstīts

5,66%

077

Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa

mazināšanas pasākumi

N/A

Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda

Vienas vienības izmaksas

Viena vienība = (I + S + P) + C

izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai

tehnoloģijai:

1) ( Iiek. + S + P );

2) ( Iiek. + S + P ) + C;

3) Ism;

4) Ism. + Ik.ūd. +

Iapk.s..

5) Iiek + S + P,

Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma tabulās

definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas vērtības

atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai.

Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu

vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās.

B. Sīkāka

informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības

veidu)

Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai

noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?

Ja tā ir, norādiet attiecīgo ārējo

uzņēmumu:

Jā/Nē -

ārējā uzņēmuma nosaukums

1. Darbības veida apraksts, tostarp īstenošanas termiņš

Pasākuma 2.2.3.6. "Gaisa piesārņojumu mazinošu

pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes

sistēmas" (turpmāk - pasākums Nr.2.2.3.6.) ietvaros

paredzēta piesārņojošo sadedzināšanas iekārtu aizstāšana

mājsaimniecību sektora ēkās, individuālās siltumapgādes

ēkās pret bezizmešu tehnoloģijām vai jaunām biomasas

iekārtām, kas ir atbilstošas ekodizaina prasībām. Atbalsts

sniedzams arī pieslēgumam efektīvām centralizētajām

siltumapgādes sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski

iespējams. Šo darbību īstenošanai paredzēts piemērot

vienkāršoto izmaksu iespējas, piemērojot vienas vienības

izmaksu likmes, kas definētas šādiem gadījumiem:

1) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu, to

pievienojot esošai apkures sistēmai ar sildelementiem;

2) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu,

vienlaikus paredzot arī apkures sistēmas ar sildelementiem

pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;

3) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes

sistēmai, siltummezglu pievienojot esošajai siltumapgādes

sadales sistēmai;

4) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes

sistēmai, un ir paredzēta centralizētās siltumapgādes

sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem pilnīga

atjaunošana, pārbūve vai izveide un/vai centralizētās

siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas

atjaunošana, pārbūve vai izveide;

5) iegādājoties gaiss-gaiss tipa siltumsūkni telpu

apsildei.

Pasākuma Nr.2.2.3.6. atlases izsludināšana paredzēta

2023.gada I ceturksnī. Pasākums plānots kā atklāta projektu

iesniegumu atlase vienas kārtas ietvaros četros uzsaukumos.

Projektus paredzēts īstenot līdz 2025.gada beigām. Pasākuma

finansējuma saņēmēji - privātmāju un daudzdzīvokļu māju

īpašnieki. Pasākuma rezultāta un iznākuma rādītāji: RKR 50

- Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes

pasākumiem (2795 iedzīvotāji); smalko PM2,5

daļiņu emisijas samazinājums t/gadā (50 t/gadā).

2. Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību

un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru,

it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"

3. Rādītājs, pēc kura sasniegšanas veic

atlīdzināšanu

Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā

jauda

4. Rādītāja, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu,

mērvienība

5. Vienības izmaksu standarta likme, fiksētas summas

maksājums vai vienotā likme

Vienas vienības izmaksas

6. Vienkāršotu izmaksu iespējas mērvienības summa vai

procentuālā daļa (vienotām likmēm)

Viena vienība = (I + S + P) + C

izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai

tehnoloģijai:

1) ( Iiek. + S + P );

2) ( Iiek. + S + P ) + C;

3) Ism;

4) Ism.+ Ik.ūd. +

Iapk.s.;

5) Iiek.+ S + P

Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma tabulās

definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas vērtības

atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai.

Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu

vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās.

7. Izmaksu kategorijas, kas tiek segtas ar vienības cenu,

fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmi

Vienas vienības izmaksu likmēs iekļautas izmaksas

atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai (tiešās attiecināmās

izmaksas - pamatlikmes izmaksas):

1) koksnes biomasas apkures katls, kas piemērots granulu

kurināmajam; siltumsūknis (dažādu tipu zemes un ūdens

siltumsūkņi); siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa); siltumsūknis

(gaiss-gaiss):

a) apkures katla vai siltumapgādes risinājuma

pamatiekārtas izmaksas;

b) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgas

atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja

attiecināms);

c) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

palielinājuma izmaksas (ja attiecināms).

2) centralizēta siltumapgādes sistēma:

a) siltummezgla izveides un pieslēguma centralizētajiem

siltumtīkliem projekta sagatavošanas izmaksas;

b) apkures sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas,

pārbūves, vai izveides izmaksas (ja attiecināms);

c) karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas,

pārbūves vai izveides izmaksas (ja attiecināms).

3) Saules paneļu sistēmas uzstādīšana (ar pieslēgumu

elektrotīklam) (tikai kopā ar 1) apakšpunktā norādītajām

tehnoloģijām);

a) iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ierīkošanas

izmaksas;

b) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

palielinājuma izmaksas (ja attiecināms).

8. Vai šīs izmaksu kategorijas sedz visus darbības

attiecināmos izdevumus? (JĀ/NĒ)

Jā

9. Korekcijas(-u) metode (-es)

Ja tirgū pieejamo siltumapgādes

iekārtu un citu tehnoloģiju izmaksu izmaiņu ietekme uz

metodikas ietvaros noteikto vienas vienības izmaksu likmju

apmēru pirms pasākuma kārtu atlašu izsludināšanas pārsniegs

10 procentpunktus pret 2022.gada janvāra mēneša Centrālās

statistikas pārvaldes publicēto "Būvniecības izmaksu

indeksi pa resursu veidiem - Būvniecība - pavisam"

indeksu137 (128,0), tad tiks veikta metodikas

aktualizēšana un vienas vienības izmaksu likmju aprēķinos

izmantoto datu indeksēšana.

10. Vienību sasniegšanas verifikācija:

- aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/ sistēmu izmantos,

lai verificētu norādīto vienību sasniegšanu;

- aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju

laikā un kurš to veiks;

- aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu vākšanas

un glabāšanas kārtība.

Lai saņemtu atbalsta maksājumu pēc plānoto darbību

veikšanas, finansējuma saņēmējs vai tā pilnvarotā persona

iesniedz:

1) 1. un 2.likmes (1. un 2.formulas) gadījumiem:

a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas

fotofiksāciju;

b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma

saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu;

c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja

attiecināms);

2) 3. un 4. likmes (3. un 4.formulas) gadījumiem:

a) uzstādītā pieslēguma centralizētajai siltumapgādes

sistēmai fotofiksāciju,

b) sistēmas uzstādītāja un finansējuma saņēmēja vai

pilnvarotās personas parakstītu pieņemšanas-nodošanas

aktu;

c) sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja

izziņu/aktu par pieslēgšanas tehnisko noteikumu

izpildi;

3) 5. likmes (5.formulas) gadījumam:

a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas

fotofiksāciju,

b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma

saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu;

c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja

attiecināms).

Investīciju ieviešanu, dokumentu pirmspārbaudi un

pēcpārbaudi īstenos sadarbības iestāde - Centrālā finanšu

un līgumu aģentūra kā ES fondu sadarbības iestāde.

Sadarbības iestāde projektu īstenošanas uzraudzību veiks

izlases veidā, ņemot vērā projekta risku novērtējumu un

profesionālo novērtējumu. Uzraudzības aktivitātes ietvers,

bet ne tikai, dokumentu (pierādījumu) priekš un

pēckontroli, kā arī iespēju veikt pārbaudes uz vietas,

pamatojoties uz projekta riska novērtējumu un profesionālu

novērtējumu.

Sadarbības iestāde nodrošinās, ka visi pierādījumi par

projekta īstenošanas dokumentāciju un, jo īpaši dati un

dokumenti par veiktajām izmaksām un maksājumiem, projektiem

tiks glabāti elektroniski Vadības informācijas sistēmā

atbilstoši Regulas 2021/1060 69.panta 8.punktam - tas ir

sistēmā, kas ļauj vākt un uzglabāt attiecīgos

datus/dokumentus un nodrošināt audita izsekojamību.

Attiecīgie radušos izmaksu dokumenti (pierādījumi) un

visa projekta dokumentācija finansējuma saņēmējam jāglabā

visu projekta īstenošanas un uzraudzības periodu.

Atbilstoši iekšējās darbības procedūras noteiktajai

kārtībai Sadarbības iestāde veiks pārbaudes un kontroles

projekta līmenī, t.sk. dubultā finansējuma riska kontroli.

Dubultā finansējuma pārbaudes un kontroles tiek veiktas

galvenokārt analizējot visu pieejamo informāciju (gan

Vadības informācijas sistēmā, gan internetā, t.sk.

pašvaldību un citu iestāžu mājas lapās) par finansējuma

saņēmēja un sadarbības partneriem, t.sk. iepriekšējo

pieredzi ES fondos vai citos finansēšanas rīkos, patreizējo

darbību, trešo pušu sniegto informāciju un arī informāciju,

kas tiek atklātā Sadarbības iestādes veikto pārbaužu laikā

(maksājumu pieprasījuma pārbaudes un pārbaudes projekta

īstenošanas vietā).

11. Iespējamais nevēlamais stimuls, riska mazināšanas

pasākum un paredzamais riska līmenis

(augsts/vidējs/zems)

Pastāv vidējs risks, ka pasākuma īstenošanas laikā būs

nepieciešams pārskatīt metodikā noteiktos izmaksu līmeņus

izmaksu sadārdzinājuma dēļ, kas var ietekmēt pasākuma

noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

Pastāv zems risks, ka pasākuma īstenošanas laikā tirgū

ienāks jaunas tehnoloģijas, kuru izmaksas nav aptvertas

noteiktajos izmaksu likmju datos.

Nepieciešamības gadījumā, izmaksu korekcijas atbalsta

mehānisma ietvaros tiks precizētas atbilstoši aktuālajām

tirgus tendencēm.

Lai izvairītos no dubultas darbību finansēšanas riska,

projektu izvērtēšanā tiks pārbaudīts, vai atbalstāmā

darbība nav finansēta Emisijas kvotu izsolīšanas

instrumenta ietvaros, Attīstības finanšu institūcijas Altum

programmās, Kohēzijas politikas programmu vai Atveseļošanas

fonda ietvaros attiecībā uz mājsaimniecību atbalstu.

12. Kopsumma (valsts un Savienības), ko paredzēts, ka

Komisija šajā saistībā atlīdzinās

12 443 220 EUR

C. Vienības izmaksu

standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju

aprēķināšana

1. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas

maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots

(kas sagatavojis, savācis un reģistrējis datus); kur dati tiek

glabāti; robeždatumi; validācija u. c.).

Metodoloģija, vienas vienības likmes nosakāmas ar šādām

formulām:

1) ( Iiek. + S + P );

2) ( Iiek. + S + P ) + C;

3) Ism;

4) Ism.+ Ik.ūd. +

Iapk.s.;

5) Iiek + S + P,

kur:

Iiek.- izmaksas par pamata siltumapgādes

iekārtas iegādi (EUR);

S - izmaksas par papildu siltumapgādes iekārtu, kas

kombinēta ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu (piemēram,

saules paneļu sistēma siltumsūkņa elektroenerģijas patēriņa

segšanai), ja tādu plānots uzstādīt (EUR), S=0, ja nav

paredzēts;

P - pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

palielinājuma izmaksas (slodzes vienības izbūves izmaksas),

kas nosakāmas 50% apmērā atbilstoši mājsaimniecības izmaksu

daļai saskaņā ar 2021.gada 3.jūnija Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr. 1/8 "Sistēmas

pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales

sistēmai" 50.punkta prasībām. Vienas vienības izmaksu

likmes P komponenti aprēķina ar formulu (P = I [A] * 76.05

[EUR/A] * 0,5 * 1,07), kur I - atļautās maksimālās slodzes

lieluma palielinājums ampēros [A]. Vienas vienības izmaksu

likmes aprēķinos atļautā maksimālā slodze nepārsniedz vai

ir vienāda ar 40 A. Ja paredzēts palielināt pieslēguma

atļauto maksimālo slodzi lielāku par 40 A, atļautās

maksimālās slodzes lieluma izmaksu palielinājumu virs 40 A

vienas vienības izmaksu likmes aprēķinos neiekļauj. P=0, ja

nav paredzēts pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

palielinājums. Pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās

jaudas palielinājuma izmaksu komponentes P izmaksas noapaļo

līdz veselam centam;

C - izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem

pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi (EUR);

Ism. - centralizētās siltumapgādes sistēmas

siltummezgla izveides un pieslēguma projektēšanas izmaksas

(EUR);

Ik.ūd. - centralizētās siltumapgādes sistēmas

karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas,

pārbūves vai izveides izmaksas (ja nepieciešams) (EUR). Ja

karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošana, pārbūve vai

izveide nav nepieciešama, Ik.ūd.=0;

Iapk.s. - centralizētās siltumapgādes

sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem

pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas

(EUR);

Visas vienības izmaksu likmes un formulu komponentes

izteiktas ietverot PVN.

Izstrādājot metodiku, par pamatu ņemta Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021.

gada decembrī un 2022. gada janvārī veiktā cenu aptauja,

tirgus izpēte, kuras ietvaros ar vēstuļu starpniecību tika

uzrunāti 108 nozares uzņēmumi un biedrība "Latvijas

Siltumuzņēmumu asociācija" ar tās 35 biedriem, kuras

rezultātā atbildes sniedza 20 % uzrunāto uzņēmumu. Aptaujas

rezultātā datu kopas izveidošanai saņemtas atbildes no:

• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā koksnes

biomasas iekārtas, kas piemērotas granulu kurināmajam,

ietverot informāciju par 66 siltumapgādes iekārtām;

• 4 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā zeme-ūdens

siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 19

siltumapgādes iekārtām;

• 11 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-ūdens

siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 79

siltumapgādes iekārtām;

• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-gaiss

siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 32

siltumapgādes iekārtām;

• 6 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā saules paneļu

sistēmas, ietverot informāciju par 40 dažādām sistēmām;

• 8 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā apkures

sistēmu ar sildelementiem uzstādīšanu vai tiem pieejama

informācija par šādu sistēmu izmaksām, ietverot informāciju

par 36 dažādām sistēmām;

• 4 uzņēmumiem, kas nodrošina centralizētās

siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus, sniedzot izmaksu

informāciju par 20 gadījumiem, nodrošinot pieslēgumus

centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Tirgus izpētes komersantu atlase balstīta uz Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistrā iekļautajiem datiem, SIA

"Lursoft IT" interneta portāla www.zo.lv datiem,

gan interneta portāla meklētāja www.google.lv datiem.

Komersantu atlase tika veikta atbilstoši atslēgas vārdiem:

"Apkure", "Apkures sistēma",

"Elektroenerģija", "apkures katli",

"apkures katlu ražošana", "malkas

katli", "granulu katli",

"siltumsūkņi", "saules kolektors",

"saules paneļi", "saules enerģija",

"vēja mikroģenerators", "vēja

ģenerators", "vēja ģenerators privātmājai".

Pēc komersantu atlases tika sagatavota tirgus izpētes, datu

apkopošanas veidne, kas tika nosūtīta atlasītajiem

komersantiem. Lai iegūtu katrai tehnoloģijai pieņemamu datu

kopu (vismaz 3 komersantu datus), komersanti ar vēstulēm un

telefonsarunām tika uzrunāti atkārtoti, līdz gala rezultātā

tika sastādīta metodikas ietvaros piemērotā datu kopa.

Visi dati un korespondence ir reģistrēti Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

lietvedības sistēmā.

2. Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins, kura pamatā

ir 94. panta 2. punkts, atbilst darbības

veidam.

Cenu aptauja, tirgus izpēte izvēlēta, jo

mājsaimniecību siltumapgādes iekārtu izmaksu vēsturiskie dati

Latvijas budžeta un ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanas

perioda programmu ietvaros iekļauj tehnoloģijas, kas šobrīd

vairs netiek kvalificētas kā labākie pieejami tehnoloģiskie

risinājumi, kā arī 2010.-2015.gadā īstenotie projekti vai to

izmaksas vairs nav korekti indeksējami attiecībā uz pasākuma

īstenošanas periodu 2023.gadā. Cenu aptauja, tirgus izpēte

aptver pietiekošu apjomu komersantu un siltumapgādes iekārtu

klāstu, kas darbojas un ir pieejami Latvijas tirgū, līdz ar

to noteiktās izmaksas ir ticamas un piemērojamas pasākuma

investīciju īstenošanai.

3. Norādiet, kā tika veikti aprēķini, jo īpaši, norādot

pieņēmumus, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu.

Attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto statistikas dati un kritēriji,

un vajadzības gadījumā tos iesniedz tādā formātā, kādā tos

Komisija var izmantot.

Tirgus izpētes datu apstrādes procesā komersantiem tika

pieprasīta informācija par siltumapgādes iekārtu izmaksām,

papildaprīkojuma izmaksām, veco katliekārtu demontāžas,

jauno iekārtu uzstādīšanas, pieslēgšanas, ieregulēšanas,

instruktāžas izmaksām. Izmaksu datnēs tika norādīts

tehnoloģiju jaudu diapazons līdz 50 kW, kas piemērots

mājsaimniecību siltumapgādes sistēmām, vienlaikus ļaujot

komersantam norādīt dažādu skaitu iekārtu vai sistēmu,

katru ar citādākiem tehniskajiem parametriem. Rezultātā

tika apkopotas izmaksas par šādām tehnoloģijām un

pasākumiem:

1) koksnes biomasas apkures katls138, kas

piemērots granulu kurināmajam, iekļaujot izmaksas par šādu

izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes

izmaksas;

2) zeme-zeme tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par

šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes

izmaksas;

3) gaiss-ūdens siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par šādu

izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes

izmaksas;

4) gaiss-gaiss tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par

šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes

izmaksas;

5) saules paneļu sistēma ar pieslēgumu elektrotīklam,

iekļaujot izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām;

- saules paneļi;

- uzlādes kontrolieris, invertors;

- nesošās konstrukcijas, palīgmateriāli;

- iekārtu uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

instruktāža, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana;

- transports, sagāde, drošības elementi;

6) centralizētās siltumapgādes sistēmas

pieslēgums139, iekļaujot izmaksas par šādām

izmaksu pozīcijām:

a) centralizētas siltumapgādes sistēmas siltummezgla

izveidei:

- siltummezgla vadības, automātikas bloks;

- siltummezgla karstā ūdens sadales sistēma

(siltummainis, skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi,

citas iekārtas un materiāli);

- siltummezgla apkures sadales sistēma (siltummainis,

skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi, citas iekārtas

un materiāli);

- siltummezgla projektēšana;

- pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai

projekta izstrāde;

- siltummezgla uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

b) centralizētas siltumapgādes sistēmas karstā ūdens

sadales sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai

izveidei:

- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,

skaitītāji, palīgmateriāli un palīgiekārtas;

- sistēmas projektēšanas izmaksas;

- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

c) centralizētas siltumapgādes sistēmas apkures sadales

sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei:

- sildķermeņi (radiatori);

- termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas

vadības bloki, siltumenerģijas skaitītāji, nepieciešamā

programmatūra, mākoņservisu izmantošanas izmaksas;

- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,

palīgmateriāli un palīgiekārtas;

- sistēmas projektēšanas izmaksas;

- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

7) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīga

atjaunošana, pārbūve vai izveide, kas var būt nepieciešamas

līdz ar siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu, iekļaujot

izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām:

- sildķermeņi (radiatori);

- termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas

vadības bloki, nepieciešamā programmatūra, mākoņservisu

izmantošanas izmaksas;

- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,

palīgmateriāli un palīgiekārtas;

- sistēmas projektēšanas izmaksas;

- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

Papildus tika apkopota informācija par pieslēguma

elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielināšanas izmaksām,

kas noteiktas atbilstoši 2021. gada 3. jūnija lēmuma Nr.1/8

"Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas

sadales sistēmai"140 prasībām.

Tirgus izpētes rezultātā tika saņemta objektīva un

salīdzināma informācija par siltumapgādes iekārtu iegādi un

neviendabīga informācija par uzstādīšanu un ierīkošanu.

Attiecīgi vērtējot datus, tika pieņemts lēmums metodikas

izmantojamā datu kopā iekļaut tikai siltumapgādes iekārtas

iegādes izmaksas. Attiecībā uz apkures sistēmas ar

sildelementiem pilnīgu atjaunošanas, pārbūves vai izveides

izmaksām, un saules paneļu sistēmu ar pieslēgumu

elektrotīklam izmaksām, tika pieņemts lēmums izmaksu likmēs

iekļaut izmaksas arī uzstādīšanai un ierīkošanai.

Konsultējoties ar "Latvijas Siltumuzņēmumu

asociāciju", attiecībā uz Centralizētās siltumapgādes

sistēmas pieslēguma izmaksām, tika pieņemts lēmums izmaksu

likmēs neiekļaut izmaksas, kas nepieciešamas

infrastruktūras izbūvei aiz ēkās siltumapgādes sistēmas

piederības robežām (izmaksas par materiāliem un būvdarbiem,

nodrošinot centralizētās siltumapgādes sistēmas

infrastruktūru no maģistrālajiem tīkliem līdz ēkas

siltummezglam, kur šī infrastruktūra pēc projekta

īstenošanas tiek iekļauta siltumapgādes operatora

bilancē).

Datu izpētes rezultātā siltumapgādes iekārtas tika

savstarpēji salīdzinātas, noteiktas katras siltumapgādes

iekārtas izmaksas uz 1 kW un, izmantojot Microsoft Excel

rīka grafisko attēlu piedāvāto funkcionalitāti

"Trendline", katram siltumapgādes iekārtu veidam

tika izrēķināta vidējo izmaksu funkcija, no kuras

aprēķinātas siltumapgādes iekārtu iegādes vidējās izmaksas,

kas iekļautas metodikas 1.pielikumā.

Tirgus izpētes rezultātā izstrādātas vienas vienības

izmaksu apkopojuma tabulas (izmaksas ar PVN), kas

pievienotas pielikumā:

Vienas vienības likmju izmaksas:

1) koksnes biomasas katlam, kas piemērots granulu

kurināmajam izmaksas variē no 3682-5632 EUR;

2) siltumsūknim (dažādu tipu zemes un ūdens siltumsūkņi)

izmaksas variē no 7861-20715 EUR;

3) siltumsūknim (gaiss-ūdens tipa) izmaksas variē no

4699 -7898 EUR;

4) siltumsūknim (gaiss-gaiss) izmaksas variē no 1107-

4583 EUR;

5) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgai

atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei izmaksas variē no

2977-11132 EUR;

6) centralizētai siltumapgādes sistēmai izmaksas variē

no 6668 - 21450 EUR;

7) saules paneļu sistēmas uzstādīšanai (ar pieslēgumu

elektrotīklam) izmaksas variē no 2489 - 11899 EUR.

4. Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu

standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju

aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi.

Tirgus izpētes pieprasījuma vēstulēs

komersantiem tika nosūtītas vienādas formas aptaujas anketas,

kurās tika definētas izmaksu pozīcijas katrai tehnoloģijai,

līdz ar to visi komersanti datus iesniedza balstoties uz

vienādiem principiem par vienādām pozīcijām. Vienas vienības

izmaksu likmēs ir iekļautas tikai tās attiecināmās izmaksu

pozīcijas, kas tieši nepieciešamas pasākuma Nr.2.2.3.6. mērķu

sasniegšanai - gaisa kvalitātes uzlabošanai. Projektos

paredzēts atbalstīt tikai normatīvajiem aktiem atbilstošas

iekārtas un sistēmas. Vienas vienības izmaksu likmēs nav

iekļautas izmaksu pozīcijas, kas nebūs attiecināmās atbalsta

pasākuma īstenošanai.

5. Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas metodoloģijas

un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina datu

verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu

Metodikas vienas vienības izmaksu likmes tika noteiktas

saskaņā ar Vispārējās Regulas Nr. 2021/1060 94.panta

2.punktu un metodikā piemērotie aprēķini tika balstīti uz

taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi

atbilstoši tirgus izpētes datiem (cita objektīva

informācija).

Pamatojoties uz metodikas izvērtējuma secinājumiem,

Revīzijas iestāde var apliecināt atbilstību šādām prasībām

nosacījumiem:

1. Aprēķini ir veikti saskaņā ar taisnīgu,

objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir

tādi dati, kas ir:

a) pamatoti ar objektīvu informāciju - tirgus

izpēte;

b) vērtējami kā ticami un atbilstoši paredzētajām

projekta darbībām.

2. Izdevumu kategorijas/veidi, kas tika piemēroti

vienas vienības izmaksu likmes noteikšanā atbilst

nosacījumiem, kas noteikti nacionālajos normatīvajos aktos

(SAMP 2.2.3.6 MKN). Revīzijas iestāde veica izmaksu

kategoriju/pozīciju pārbaudi pret Ministru kabineta

noteikumu projektu par SAMP īstenošanu (iesniegts ar VARAM

28.05.2022 e-pastu).

3. Lai arī atbilstoši pieejamai informācijai uz

izvērtējuma veikšanas brīdi, pastāv dubultā finansējuma

risks SAMP līmeņa ievaros, kad līdzīga veida pasākumi ir

pieejami finansējuma saņēmējiem no citiem finansēšanas

instrumentiem:

- MK noteikumi

Nr.103 "Noteikumi par atbalsta

programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu

dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes

paaugstināšanai",

- MK noteikumi

Nr.150 "Emisijas kvotu izsolīšanas

instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa

"Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana

mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu

izmantošanai" nolikums"

VI sadarbībā ar Atbildīgo iestādi un Sadarbības iestādi

nodrošinās darbības dubultā finansējuma risku mazināšanai,

tai skaitā attiecīgas pārbaudes projektu apstiprināšanas un

izdevumu apstiprināšanas posmā.

4. Noteiktās vienas vienības izmaksu likmes

atbilst veiktajiem pieņēmumiem un aprēķiniem, kā arī likmju

aprēķinos izmantotajiem datiem.

5. Metodikā ir norādīta pietiekama

informācija par metodikas aktualizēšanu - likmju

pārskatīšanu tai skaitā aktualizēšanas biežums.

6. Attiecībā uz pasākumiem par datu pārbaudi un

kvalitāti, to vākšanu un glabāšanu, kā arī pamatojošo

dokumentu uzglabāšanu, ir plānots nodrošināt, ka visi

pierādījumi par projekta īstenošanas dokumentāciju un jo

īpaši dati un dokumenti par izmaksām un maksājumiem

projektu gala saņēmējiem tiks saglabāti saskaņā ar Regulas

(EK) Nr. 2021/1060 69.panta 8.punktu, t.i. sistēmā, kas

uzkrāj un glabā attiecīgos datus/dokumentus un nodrošina

pietiekamas revīzijas liecības.

Šis novērtējums aptver visus attiecīgos elementus, kas

uzskaitīti Komisijas revīzijas dienestu SCO pārbaudes lapas

1. iedaļā.

Tirgus izpētes rezultātā katrai

vienībai (izmaksas ar PVN) ir sastādītas sekojošas izmaksu

tabulas:

Koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu

kurināmajam

Siltumapgādes iekārtas

nominālā jauda (kW)141

Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR)

atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai

Iiek. (EUR)

Izmaksas par apkures sistēmas

ar sildelementiem (apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgu

atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši

uzstādāmās iekārtas jaudai. C (EUR)

3682

2977

3797

3278

3904

3562

3996

3833

4079

4090

4159

4339

4241

4588

4309

4813

4369

5048

4428

5264

4495

5479

4556

5698

4591

5902

4649

6092

4687

6292

4758

6505

4785

6682

4824

6874

4878

7057

4920

7230

4949

7425

4999

7579

5039

7759

5069

7930

5088

8095

5137

8290

5179

8441

5212

8625

5239

8763

5257

8936

5314

9104

5317

9223

5363

9380

5402

9532

5386

9680

5414

9872

5438

10012

5512

10146

5525

10275

5535

10454

5538

10575

5598

10748

5593

10861

5646

11028

5632

11132

2. Siltumsūknis (dažādu tipu

zemes un ūdens siltumsūkņi)

Siltumapgādes iekārtas

nominālā jauda (kW)142

Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR)

atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai

Iiek. (EUR)

Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures

sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai

izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai.

C (EUR)

7861

2977

8438

3278

8970

3562

9462

3833

9931

4090

10368

4339

10797

4588

11192

4813

11583

5048

11963

5264

12305

5479

12656

5698

13004

5902

13309

6092

13646

6292

13947

6505

14242

6682

14532

6874

14822

7057

15084

7230

15383

7425

15625

7579

15914

7759

16145

7930

16391

8095

16657

8290

16904

8441

17133

8625

17388

8763

17627

8936

17851

9104

18059

9223

18302

9380

18481

9532

18695

9680

18951

9872

19141

10012

19318

10146

19539

10275

19751

10454

19951

10575

20142

10748

20321

10861

20555

11028

20715

11132

3. Siltumsūknis (gaiss-ūdens

tipa)

Siltumapgādes iekārtas

nominālā jauda (kW)143

Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR)

atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai

Iiek. (EUR)

Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures

sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai

izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai.

C (EUR)

4699

1931

5086

2314

5406

2656

5678

2977

5927

3278

6142

3562

6350

3833

6539

4090

6708

4339

6867

4588

7018

4813

7159

5048

7302

5264

7437

5479

7550

5698

7668

5902

7798

6092

7898

6292

4. Siltumsūknis

(gaiss-gaiss)144

Iekārtas nominālā jauda

(kW)

Izmaksas ar PVN par siltumapgādes iekārtām, kas vienas

pašas pilnīgi aizstāj esošās siltumapgādes sistēmas

patēriņu

S, (EUR)

1107

1373

1625

1856

2084

2310

2517

2719

2920

3123

3316

3498

3690

3873

4050

4218

4403

4583

5. Centralizēta siltumapgādes

sistēma

Dzīvojamās mājas

siltumenerģijas pieprasījuma jauda,

(kW)145

centralizētās

siltumapgādes sistēmas (siltummezgla) izveides un pieslēguma

projektēšanas izmaksas ar PVN Ism.

(EUR)

centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales

sistēmas (karstā ūdens sistēmas infrastruktūra) pilnīgas

atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas ar PVN (ja

nepieciešams)

Ik.ūd. (EUR)

centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales

sistēmas ar sildelementiem (apkures sistēmas

infrastruktūra) pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai

izveides izmaksas ar PVN

Iapk.s. (EUR)

6668

1815

4090

6737

1850

4339

6789

1873

4588

6850

1903

4813

6906

1931

5048

6953

1942

5264

7002

1975

5479

7043

1995

5698

7084

2004

5902

7134

2023

6092

7172

2033

6292

7205

2058

6505

7234

2076

6682

7266

2087

6874

7302

2120

7057

7348

2118

7230

7372

2139

7425

7411

2156

7579

7431

2168

7759

7472

2176

7930

7496

2178

8095

7505

2213

8290

7540

2207

8441

7563

2236

8625

7571

2222

8763

7613

2245

8936

7644

2265

9104

7664

2283

9223

7675

2299

9380

7675

2312

9532

7717

2323

9680

7750

2332

9872

7721

2338

10012

7794

2341

10146

7805

2343

10275

7807

2341

10454

7801

2338

10575

7850

2389

10748

7830

2381

10861

7867

2372

11028

7898

2420

11132

Saules paneļu sistēmas

uzstādīšana (ar pieslēgumu

elektrotīklam)146

Iekārtas nominālā

jauda (kW)147

Izmaksas ar PVN par papildu siltumapgādes iekārtām, kas

kombinētas ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu

S, (EUR)

1,0

2489

1,1

2646

1,2

2801

1,3

2951

1,4

3096

1,5

3238

1,6

3377

1,7

3513

1,8

3644

1,9

3777

2,0

3904

2,1

4030

2,2

4154

2,3

4277

2,4

4394

2,5

4512

2,6

4629

2,7

4743

2,8

4858

2,9

4971

3,0

5080

3,1

5190

3,2

5300

3,3

5406

3,4

5512

3,5

5615

3,6

5719

3,7

5825

3,8

5924

3,9

6024

4,0

6127

4,1

6226

4,2

6325

4,3

6419

4,4

6517

4,5

6614

4,6

6707

4,7

6804

4,8

6898

4,9

6991

5,0

7082

5,1

7171

5,2

7264

5,3

7356

5,4

7446

5,5

7534

5,6

7621

5,7

7713

5,8

7801

5,9

7884

6,0

7970

6,1

8056

6,2

8148

6,3

8230

6,4

8311

6,5

8398

6,6

8485

6,7

8562

6,8

8646

6,9

8728

7,0

8809

7,1

8898

7,2

8977

7,3

9054

7,4

9141

7,5

9216

7,6

9298

7,7

9382

7,8

9452

7,9

9533

8,0

9612

8,1

9690

8,2

9767

8,3

9844

8,4

9919

8,5

10005

8,6

10076

8,7

10149

8,8

10230

8,9

10302

9,0

10382

9,1

10451

9,2

10530

9,3

10596

9,4

10673

9,5

10750

9,6

10826

9,7

10901

9,8

10962

9,9

11036

10,0

11109

10,1

11182

10,2

11251

10,3

11322

10,4

11405

10,5

11474

10,6

11542

10,7

11610

10,8

11676

10,9

11756

11,0

11820

11,1

11899

9. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to

plānotais laika grafiks (3.papildinājums)

(456) Programmas ietvaros plānotas šādas stratēģiski svarīgas

darbības (projekti) minēto pasākumu

ietvaros148;149:

1) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju

centri" (2023.g. II cet.);

2) 1.3.1.1.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu

attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (2024.g.

II cet.);

3) 1.4.1.1. pasākums "Platjoslas infrastruktūras

attīstība (pēdējā jūdze)" (2024.g. I cet.);

4) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana

dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās

un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" (2023.g. II

cet.);

5) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu

pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes

sistēma" (2023.g. I cet.);

6) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta

tīkls" (2024.g. I cet.);

7) 3.1.1.1.pasākums "Dzelzceļa transporta attīstība un

energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru

pārvadājumos" (2023.g. III cet.);

8) 4.1.1.2.pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes

slimnīcas infrastruktūras attīstība" (2023.g. I cet.);

9) 4.1.2.6.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības

personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu

sektorā, īpaši stacionāros" (2023.g. I cet.);

10) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena"

sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības

iestādēs" (2023.g. III cet.);

11) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās

vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (2023.g. IV

cet.);

12) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai

uzņēmējdarbībai" (2023.g. IV cet.);

13) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo

pakalpojumu pieejamības palielināšana" (2024.g. I cet.);

14) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā

balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)"

(2023.g. I cet.);

15) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras

mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot

kultūras pakalpojumus" (2023.g. IV cet.).

Pielikumi:

1) 1.pielikums "Programmas stratēģija: galvenās problēmas

un politikas risinājumi (izvērstā versija)";

2) 2.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.)

Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai:

5.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences";

3) 3.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.)

Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos

līmeņos";

4) 4.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1)

Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba

pārvaldība";

5) 5.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)

Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un

nabadzības mazināšanas jomā";

6) 6.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)

"Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un

ilgtermiņa aprūpes jomā";

7) 7.pielikums "Papildus informācija par Eiropas

Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam

ietvaros plānotajām stratēģiski svarīgajām darbībām

(projektiem)";

8) 8.pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais

plāns";

9) 9.pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna

darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma,

sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījums";

10) 10.pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi -

Administratīvās kapacitātes ceļakarte";

11) 11.pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi -

Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas

attīstība".

1 https://ieej.lv/jeLe9

2 Sociālās aizsardzības un darba

tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam | POLSIS

(mk.gov.lv)

3 https://ieej.lv/VRdCm,

https://ieej.lv/iZht9

4 https://ej.uz/akc8

5 https://ieej.lv/ED0qg

6 RPP

7 CSP, 2016

8 Reģionālās attīstības

indikatoru moduļa dati.

9 CSP, 2021

10 European Innovation Scoreboard 2019

11 NIP

12 ZTAI

13 CSP, 2019.gads

14 EIS 2019 datubāze

https://ieej.lv/Vu9v6

15 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas

inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda

iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu"

apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§)

16 Digital Economy and Society Index 2020 -

9%.

17 Digital Economy and Society Index 2020

18 Pašvaldību sniegtie dati,2020.gada

oktobris

19 https://ieej.lv/2nMjQ

20 https://ieej.lv/2FThA;

https://ieej.lv/60xUM

21 https://ieej.lv/LSZrr

22 https://ieej.lv/TtZRl

23 https://ieej.lv/bggp8

24 https://ieej.lv/kzm38

25 https://ieej.lv/bWAm1

26. https://ieej.lv/9RaBR

27 The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic

Core Network Corridor

28 https://ieej.lv/bk8oH

29 https://ieej.lv/h8yKr

30 https://ieej.lv/wH2bh

31 https://ej.uz/pmnc

32 NEKP, Autotransporta direkcija

33 https://ieej.lv/2rznO

34 https://ieej.lv/5A6uP

35 https://ieej.lv/n5k2o

36 Sabiedrības veselības

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e

37 VK 2018.g., "Par sabiedrības

līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu

darbā"; 2020.g. SKDS , https://ieej.lv/A5uYw

38 Trešo valstu pilsoņu situācijas

izpēte Latvijā 2017, BISS

39 https://ieej.lv/UATSF

40 CSP https://ieej.lv/36gzf

41 OECD dati (2018)

42 https://ieej.lv/AD6q8

43 2018.gads, CSP

44 2018.gads

45 https://ieej.lv/vT6IG (skatīt nodevuma

26.-34.lpp).

46 SIA PricewaterhouseCoopers

Izvērtējuma ziņojums "ES fondu ieguldījumu

izvērtēšana informācijas un komunikāciju

tehnoloģiju pasākumu atbalstam 2007.-2013.gada

plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes

noteikšana", 124.

47 Digital Economy and Society Index 2020

48 https://ieej.lv/NXKh4

49 https://ieej.lv/Ptwu7

50 https://ieej.lv/rwpCf

51 https://ieej.lv/vslp1,

https://ieej.lv/sADAI

52 CSP

53 https://ieej.lv/DzYfQ

55 Pieņemot, ka līdz

2026.g.pakāpeniski tiek izbeigta t. s. pirmās

paaudzes biodegvielu ieskaite. Latvijā ir plaši pieejami

dabas resursi, kas izmantojami videi draudzīgu, viedu,

tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu

materiālu un pakalpojumu radīšanai.

56 https://ieej.lv/FQFcK

57 https://ieej.lv/wVDp3

58 https://ieej.lv/EGfTg

59 https://ieej.lv/gpi47

60 https://ieej.lv/JbvwY

61 https://ieej.lv/JJcl8

62 https://ieej.lv/huXoW

63 Piemēram, ES kvalitātes zīmogu

saņēmušu P&A projektu atbalstīšana no ES

fondiem ir sinerģijas mehānisms ar citām ES

pētniecības programmām, tādām

kā "Apvārsnis Eiropa", Komisijas

paziņojums "EPT - pētniecības un inovācijas

jaunā ēra", t.sk., ar Eiropas Pētniecības

telpas prioritārajām jomām, Eiropas

partnerībām un misijām, Eiropas Inovāciju

un tehnoloģiju institūtu un Erasmus+ programmu

Eiropas Universitātes

64 Vērtējot RIS 3 pētniecības

un inovāciju centru attīstību un izveidi par

pamatu tiks izmantos Izglītības un zinātnes

ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas

dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības

infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI)

Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa

kartes konsorcijos" un plānotais nacionālās

nozīmes pētniecības infrastruktūras

kartējums, kuru plānots izstrādāt

2022.g.

65 Atbalsts plānots praktiskas ievirzes un

sadarbības (ZI un saimnieciskās darbības

veicēji) pētījumu īstenošanai, kas paredz

Latvijas tautsaimniecības inovācijas sistēmas

kapacitātes un eksportspējas palielināšanu

atbilstoši RIS3 stratēģijai. Inovācijas

sistēmas kapacitāti tieši palielina to zināšanu

pārnese, t.sk., tehnoloģiju tiesību

komercializācija, kas iegūtas rūpniecisko

pētījumu, tostarp agrīnas stadijas

rūpniecisko pētījumu, un eksperimentālo

izstrāžu ietvaros. Praktisko pētījumu ietvaros

fundamentālie pētījumi atbalstāmi

tiktāl, ciktāl to ietvaros iegūst

tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamās

zināšanas rūpniecisko pētījumu un

eksperimentālo izstrāžu veikšanai, lai

izstrādātu prototipus ar tehnoloģiskās

gatavības līmeni TRL 4-5, (atsevišķos

gadījumos līdz TRL 7 (uzsākot projektu TRL var

būt zemāks, taču ne zemāks par TRL2).

66 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27)

apakšpunktu un 18.panta izpratnē.

67 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27)

apakšpunktu un 18.panta izpratnē.

68Atbilstoši TAPL, vietējās

(pašvaldību) klimata pielāgošanās

stratēģijas tiek plānotas kā

pašvaldību attīstības programmu

sastāvdaļa (likuma 22.pants)

69 LVĢMC, Sākotnējais plūdu

riska novērtējums 2019.-2024.gadam

https://ieej.lv/znvgC

70 Plūdu riska pārvaldības

plāni 2021.-2027.gadam.

71 https://ieej.lv/Kk76o

72 https://ieej.lv/DWKFP

73 https://ieej.lv/ykje9

74 Natura 2000 teritoriju prioritāro

rīcību programmā 2021.-2027.gadam

(saskaņošanā ar EK)

75 Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija

direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu,

savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas

Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva

2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību

76 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019)

Biotopu direktīvas ziņojums https://ieej.lv/yOo6h

77 EK Bioloģiskās daudzveidības

stratēģija līdz 2030. gadam

https://ieej.lv/ZDLfi

78 Direktīva 2020/2184 par dzeramā

ūdens kvalitāti (pārstrādātā

redakcija) https://ieej.lv/mToBx

79 https://ieej.lv/DqW8f

80 Eiropas Parlamenta un Padomes

2008.gada 21.maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa

kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai un Eiropas

Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra Direktīva

2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu,

niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem

ogļūdeņražiem.

81 https://ieej.lv/y5vBh

82 Mobilitātes punkta nolūks ir

atvieglot pāreju no viena transporta veida uz otru,

nodrošināt ērtu savienojumu starp

galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu

atbalsta infrastruktūru (norādes, pārvietošanos

atbalstoši pakalpojumi, aplikācijas utt.)

"pēdējam kilometram". Mobilitātes punktā

koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens,

autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir

izveidota velo un gājēju infrastruktūra

līdz apkārtnē esošajiem iepirkšanās,

izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem.

Mobilitātes punktu attīstība ietver

dalītās lietošanas automašīnu, velosipēdu,

skrejriteņu nomas pakalpojumus, viedtālruņa

lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta

maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē

pieejamie pakalpojumi.

83 https://ieej.lv/hm57c

84 Izglītības un

zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par

speciālās izglītības iestāžu

tīkla izvērtējumu"

85 Valsts kontroles revīzijas

ziņojums Nr. 2.4.1-8/2020 "Vai bērnam ar

speciālām vajadzībām ir iespēja

saņemt tā spējām, vajadzībām un

bērna labākajām interesēm atbilstošu

izglītību?"

86 zemas kvalifikācijas profesijas

atbilstoši Latvijas profesiju klasifikatoram ir 8. un 9.

profesiju pamatgrupas profesijas - vienkāršās

profesijas un iekārtu un mašīnu operatori un

izstrādājumu montieri

87 BD, darba meklētāju un bezdarba RP

personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas

pasākumi tiks īstenoti sākot ar 2026.g.

elastības finansējuma ietvaros

88 Zaļā infrastruktūra -

stratēģiski plānots pilnīgi vai

daļēji dabisku teritoriju tīkls

kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir

izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu

ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver

zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz

ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus

sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās.

Avots: https://ieej.lv/tfHmD

89 https://ieej.lv/FAGrV

90 ES Bioloģiskās daudzveidības

stratēģija 2030. gadam Pieejams:

https://ieej.lv/CUeCh

91 Prioritāro rīcību programma

Natura 2000 tīklam Latvijā (2021-2027). Pieejams:

https://ieej.lv/RnbqB

92 TPTP 2. darbība

"Reģionālās uzņēmējdarbības

attīstība, veicinot pāreju uz

klimatneitrālu ekonomiku"

93 TPTP 1. darbība "Dabas resursu

ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no

kūdras izmantošanas enerģētikā"

94 TPTP 1. darbība "Dabas resursu

ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no

kūdras izmantošanas enerģētikā"

95 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju

paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas

iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām

saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"

96 TPTP 2. darbība

"Reģionālās uzņēmējdarbības

attīstība, veicinot pāreju uz

klimatneitrālu ekonomiku"

97 Mācību programma ietvers

atbalstāmā reģiona specifikai un

vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas,

konferences, un citus pasākumus pašvaldību un

reģionu speciālistu prasmju un zināšanu

paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam

ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem,

veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar

pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu.

98 Pa vienai mācību programmai

katrā no atbalstāmajiem reģioniem.

99 TPTP 2. darbība

"Reģionālās uzņēmējdarbības

attīstība, veicinot pāreju uz

klimatneitrālu ekonomiku"

100 TPTP 3.darbība "Nodarbināto prasmju

paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas

iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām

saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"

101 Sākotnējā

rādītāja vērtība norādīta

saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par

vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām

Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros

plānoto rekultivēto platību radītās

SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas.

Mērķa vērtība 2029. gadam parāda

rekultivēto platību CO2 piesaisti pēc

pasākumu veikšanas.

102 Rādītājs parāda

CO2 ietaupījumu

103 Mācību dalībnieku skaits.

Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ

dalību izglītības programmās uzsāk un

nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir

ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās

uzlabotos darba apstākļos.

104

Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma

vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada

ES fondu plānošanas perioda investīcijām

projektos pēc veiktajām ES nozīmes

dzīvotņu atjaunošanas darbībām

faktiskajās platībās (2021. g. ziņotie dati

un kopumā īstenošanā esošajos projektos

līdz 2023. gadam), pieskaitot 2. darbības "Dabas

resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros

plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha.

105

Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10%

no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu

dēļ mācības nepabeigs un neiegūs

kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem

audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc

dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai

skaitā pašnodarbināti

106

Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir

pieļaujams, ka viens speciālists piedalās

vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu

regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu,

līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie

dalībnieki. Speciālists var apmeklēt

vairākus apmācību pasākumus un katru reizi

tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns

apmeklētājs/ persona)

107 Finansējuma apjoms bez Tehniskās

palīdzības flat rate finansējuma

108 Finansējuma apjoms bez Tehniskās

palīdzības flat rate finansējuma

109 Finansējuma apjoms bez Tehniskās

palīdzības flat rate finansējuma

110 Finansējuma apjoms bez Tehniskās

palīdzības flat rate finansējuma

111 Finansējuma apjoms bez Tehniskās

palīdzības flat rate finansējuma

112 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam

risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts

atsevišķi no Programmas, tādēļ ir

2.papildinājuma informācija ir iekļauta

Programmas 10. un 11. pielikumos

113 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam

risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts

atsevišķi no Programmas, tādēļ ir

2.papildinājuma informācija ir iekļauta

Programmas 10. un 11. pielikumos

114 Finansējuma apjoms bez Tehniskās

palīdzības flat rate finansējuma

115 Finansējuma apjoms bez Tehniskās

palīdzības flat rate finansējuma

116 Finansējuma apjoms bez Tehniskās

palīdzības flat rate finansējuma

117 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada

19.maija Direktīva Nr. 2010/31/ES par ēku

energoefektivitāti

118

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018.gada 11.decembra

regula Nr. 2018/1999 par enerģētikas

savienības un rīcības klimata politikas

jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr.

715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas

94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES,

2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK

un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes

Regulu (ES) Nr. 525/2013

119 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada

17.decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības

civilās aizsardzības mehānismu

120 Kā novērtēts riska

pārvaldības spēju izvērtējumā,

kas prasīts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1.

punkta b) apakšpunktā

121 https://ieej.lv/AHImr

122 Padomes 1991.gada 21.maija Direktīva Nr.

91/271/EEK par komunālo notekūdeņu

attīrīšanu

123 Padomes 1998.gada 3.novembra Direktīva

Nr. 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti

124 Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada

16.decembra Direktīva Nr. (ES) 2020/2184 par dzeramā

ūdens kvalitāti

125 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada

19.novembra Direktīva Nr. 2008/98/EK par atkritumiem un

par dažu direktīvu atcelšanu

126 Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva Nr.

92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas

faunas un floras aizsardzību

127

Saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972

(2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko

sakaru kodeksa izveidi 3. panta 2. punkta

a) apakšpunktā un saistītajā

(25). apsvērumā (OV L 321,

17.12.2018., 36. lpp.)

128 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

Padomes 2018.gada 11.decembra

direktīvas (ES) Nr. 2018/1972 par Eiropas

Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 22. pantu

129 Pieejams šeit:

https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.

130 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada

15.maija direktīva Nr. 2014/61/ES par pasākumiem

ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu

izvēršanas izmaksu samazināšanai

131 Komisijas 2017.gada 5.janvāra

Īstenošanas regula Nr. (ES) 2017/6 attiecībā uz

Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas

Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu

132 Publiskā apspriešana notika no 2020.gada

10.augusta līdz 2020.gada 9.septembrim:

https://ieej.lv/8JtqZ

133 Saskaņā ar likumā "Par

ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta

2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 "Kārtība,

kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais

novērtējums" noteikto kārtību un

nosacījumiem programma ir plānošanas dokuments, kam

ir nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi

novērtējumu.

134 https://ieej.lv/ttnVF

135 "KP fondu komunikācijas

stratēģijā 2021.-2027.gadam".

Stratēģijas izstrāde tiks balstīta uz "ES

struktūrfondu un Kohēzijas fonda

2014.-2020. gada plānošanas perioda

komunikācijas stratēģijas 2015.-2023. gadam

ieviešanas efektivitātes vidusposma (mid-term)

izvērtējumā" secināto.

136 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam

risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts

atsevišķi no Programmas, tādēļ ir

2.papildinājuma informācija ir iekļauta

Programmas 10. un 11. pielikumos.

137

https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB010m/

138 Iekārta, kas ir atbilstoša Ekodizaina

prasībām (EK Regula (ES) 2015/1189)

139 Atbalsts paredzēts tikai tādām

centralizētajām siltumapgādes

sistēmām, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par

energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas

2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas

2004/8/EK un 2006/32/EK 2.panta 41.punktā noteiktās

efektīvas centralizētās siltumapgādes

definīcijas nosacījumiem.

140 Izmaksas publicētas:

https://sadalestikls.lv/lv/cenradis

141 Faktiskās iekārtas jauda

jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem.

142 Faktiskās iekārtas jauda

jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem.

143 Faktiskās iekārtas jauda

jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem.

144 Faktiskās iekārtas jauda

jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem.

145 Faktiskās iekārtas jauda

jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem.

146 Faktiskās iekārtas jauda

jānoapaļo līdz desmitdaļai.

147 Izmaksu aprēķinos izmanto invertora

jaudas vērtību. Ja saules paneļu

kopējā jauda ir mazāka par invertora jaudas

vērtību, aprēķinos izmanto saules

paneļu kopējās jaudas vērtību.

148 Citi pasākumu datumi tiks noteikti

pēc konkrētu projektu identificēšanas un

apstiprināšanas.

149 Norādīti indikatīvie projektu

iesniegumu atlases uzsākšanas termiņi.

Detalizētāka informācija iekļauta

7.pielikumā.

12. pants), kas aptver visas tautsaimniecības nozares. Tās

12. pants
), kas aptver visas tautsaimniecības nozares. Tās