Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"

), kas aptver visas tautsaimniecības nozares. Tās

1koordinē darba devēju organizācijas.

2Plānojot tautsaimniecībai nepieciešamo nākotnes

3speciālistu skaitu, profesionālās vidējās un augstākās

4izglītības plānošanā ņem vērā Nozaru ekspertu padomju

5viedokli un EM īstenotās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa

6prognozes. Pieaugušo izglītībā papildus tiek vērtētas arī

7darba tirgus īstermiņa attīstības prognozes.

8Skatīt arī 2. pielikumu.

958.

102. absolventu gaitu apzināšanas mehānismus un

11pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju

12sniegšanai visu vecumu audzēkņiem.

13Jā

14a) Augstskolu likums

15b) Izglītības likums

16c) Profesionālās izglītības likums

17d) Studējošā personas lietas noformēšanas un

18aktualizēšanas kārtība (MK 27.03.2007. not. Nr.203)

19e) Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi (MK

2026.06.2019. not. Nr.276)

21f) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

22"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

2322.06.2021.rīk. Nr.436)

24IAP 4.2.2.uzd. un Profesionālās izglītības likuma

paredz līdztekus izveidotajai augstākās

1izglītības absolventu monitoringa sistēmai izveidot

2profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu,

3nodrošinot visaptveroša monitoringa un iekļaušanās darba

4tirgū izvērtējumu īstenošanu par absolventu nodarbinātību

5un ienākumiem sākot ar 2024.g.

6Karjeras atbalsta pasākumi ir integrēti vispārējās un

7profesionālās izglītības procesā. Tie ietver informācijas

8un konsultāciju pasākumus visās izglītības pakāpēs. E-vidē

9publiskoti materiāli karjeras atbalsta īstenošanai,

10izstrādāti plānu paraugi un ar tiem var iepazīties

11izglītojamie un vecāki. Pašvaldībās ir izglītoti

12pedagogi-karjeras konsultanti, kuri regulāri pilnveido

13profesionālo kompetenci.

14Karjeras konsultācijas pieaugušajiem piedāvā NVA,

15sniedzot informāciju un atbalstu konkrētas situācijas

16risināšanā. Atsevišķās pašvaldības ir pieejami pašvaldību

17īstenoti karjeras atbalsta pasākumi pieaugušajiem.

18Skatīt 2. pielikumu.

1959.

203. pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas,

21atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā

22nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un pamatkompetenču

23apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā.

24Jā

25a) Izglītības likums

26b) Vispārējās izglītības likums

27c) Profesionālās izglītības likums

28d) Augstskolu likums

29e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

30"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

3122.06.2021. rīk. Nr.436)

32Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības

33nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības

34sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot

35izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā

36izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā, profesionālā un

37augstākajā izglītībā. Investīcijas izglītības

38infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam par

39vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un

40informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām

41vajadzībām. Vispārējās izglītības apguvei tiek nodrošināts

42atbalsta personāls un speciāli mācību līdzekļi. Turpmāk

43plānots stiprināt iekļaujošu izglītību, nodrošinot

44izglītības pieejamību un atbilstību izglītojamo vajadzībām,

45veicinot IAP prioritāri īstenojamos rīcības virzienus

46vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un

47iekļaujošai izglītībai visos izglītības veidos un pakāpēs

48(rīcības virzieni 2.1., 2.2., 3.1., 3.2.).

49Aprakstu skatīt 2.pielikumā.

5060.

514. koordinācijas mehānismu, kas aptver visus izglītības

52un apmācības līmeņus, tostarp augstāko izglītību, un

53skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai

54reģionālajām struktūrām.

55Jā

56a) Izglītības likums

57b) Vispārējās izglītības likums

58c) Profesionālās izglītības likums

59d) Augstskolu likums

60e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

61"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

6222.06.2021. rīk. Nr.436)

63Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un

64pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un

65iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un

66atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas

67darbību regulējošajos normatīvajos aktos (IAP 2.3.2.,

683.1.1., 4.1.1., 4.1.2. uzd.).

69Datu uzkrāšanai un apmaiņai par izglītības sistēmas

70procesiem (izgl. iestādes, pedagogi, izglītojamie) visās

71izglītības pakāpēs ir izveidota Valsts izglītības

72informācijas sistēma. Dati tiek izmantoti izgl. procesu

73vadībai, plānošanai un finansējuma aprēķināšanai. Dažādu

74procesu koordinācija izgl. nozarē notiek ar konsultatīvu

75vai lemjošu institūciju - padomju starpniecību. Starp

76nozīmīgākajām padome "Izglītība visiem",

77Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā

78apakšpadome, kurā piedalās valsts, darba devēju un darba

79ņēmēju pārstāvji, un Pieaugušo izglītības pārvaldības

80padome.

8161.

825. stratēģiskās politikas satvara uzraudzības,

83izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību.

84Jā

85a) Izglītības likums

86b) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

87"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

8822.06.2021. rīk. Nr.436)

89Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts

90politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes,

91apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Ievērojot

92Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada IAP

93noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības

94stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām

95izglītības procesā iesaistītajām institūcijām.

96IAP nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī pienākuma

97nodrošināšanas pilnveidošanai: 4.2.1., 4.2.2. uzdevums.

98Aprakstu skatīt 2.pielikumā.

9962.

1006. pasākumus, kas vērsti uz mazprasmīgiem,

101mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem no

102nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un prasmju

103pilnveides iespējām.

104Jā

105a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

106"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

10722.06.2021. rīk. Nr.436)

108b) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

109pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk

110Nr.616)

111IAP noteikti prioritārie rīcības virzieni un uzdevumi,

112kas īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un nelabvēlīgā

113situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī

114attiecīgi politikas rezultatīvie rezultāti, to sasniedzamās

115(t.sk. vidusposma vērtības; 3.3.1., 3.3.2.uzdevums.).

116Atbalstu mērķa grupai nosaka arī SADTPP 3.rīcības

117virziena 1.uzdevums "Paaugstināt bezdarbnieku, darba

118meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju

119un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un

120nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba

121tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba

122meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum

123nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5. pilnveidojot

124subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo

125iemaņu attīstības pasākumus".

126Aprakstu skatīt 2.pielikumā.

12763.

1287.pasākumus, ar ko attiecībā uz piemērotām mācīšanās

129metodēm atbalsta skolotājus, pasniedzējus un akadēmiskos

130mācībspēkus, kā arī pamatkompetenču novērtējumu un

131apstiprinājumu.

132Jā

133a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

134"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

13522.06.2021. rīk. Nr.436)

136b) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

137"Kultūrvalsts" (MK 01.03.2022. rīk. Nr. 143)

138IAP noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi

139augsti kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu

140un akadēmiskā personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā:

1411.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.2.1.uzdevums. Aprakstu skatīt

1422.pielikumā.

143Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021. -2027.g.

1444.prioritāte "Talantu ataudze un kultūras darbinieku

145profesionālā izaugsme" paredz stiprināt

146kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu

147attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē

148strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī

149stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā.

150Pamatnostādnes papildinās Kultūrizglītības nozares

151stratēģija 2021-2027.g. kas tiks izstrādāta kā nozares

152detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai.

15364.

1548. pasākumus, ar ko veicina audzēkņu un mācībspēku

155mobilitāti un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju

156starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot mācību rezultātus

157un kvalifikāciju.

158Jā

159Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

160"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

16122.06.2021. rīk. Nr.436)

162file://\\uxensvr\{FD34A37F}\EXT\6B\Izglītības attīstības

163pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes

164nākotnes sabiedrībai", apstiprinātas ar 22.06.2021. MK

165rīkojumu Nr.436 "Par Izglītības attīstības

166pamatnostādnēm 2021.-2027gadam")

167https:\likumi.lv\ta\id\324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam)

168IAP nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības

169iestāžu internacionalizācijas nostiprināšanai,

170starptautiskās sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes

171veicināšanai visos izglītības līmeņos (2.3.1.uzdevums).

172Aprakstu skatīt 2.pielikumā.

17365.

174Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)

175Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās

176iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā

177ERAF, ESF+

1784.1.2.SAM

1794.2.1.SAM

1804.3.1.SAM

1814.3.3.SAM

1824.3.4.SAM

1834.3.5.SAM

1844.3.6.SAM

185Jā

186Ir izstrādāta valsts vai reģionālā stratēģiskā politika

187vai atbilstošās tiesību normas sociālās iekļaušanas un

188nabadzības mazināšanas jomā, kas ietver:

1891.uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību

190un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo

191īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem

192pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās

193situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un

194izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi

195pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma

196grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām.

197Jā

198a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

199pamatnostādnes 2021.-2027.g. (SADTPP)

200b) Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide

201bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu

202veidošanās risku mazināšanai

203c) Resocializācijas politikas pamatnostādnes

2042022.-2027.g.

205d) Izglītības attīstības pamatnostādnes

2062021.-2027.g.

207e) Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības

208pamatnostādnes 2021- 2027.g.

209f) Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes

2102022.-2027.g.

211SADTPP sekmēs sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu

212nevienlīdzību, attīstot pieejamu, individuālajām vajadzībām

213atbilstošu sociālo un juridisko pakalpojumu sistēmu,

214veicinot nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē.

215Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma bērniem veicinās to

216veselīgu attīstību un pašrealizāciju.

217IAP uzlabos kvalitatīvas izglītības pieejamību, mazinot

218sociālekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu/jauniešu

219iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību.

220RPP risinās nepietiekamu PII un bērnu pieskatīšanas

221pakalpojuma pieejamību.

222Resocializācijas politika mazinās noziedzīgās uzvedības

223riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, veicinot

224iekļaušanos sabiedrībā.

225Sabiedrības saliedētības pamatnostādnes paredz stiprināt

226pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot

227pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.

228Bērnu un ģimenes attīstības pamatnostādnes veicinās

229ģimenēm draudzīgu sabiedrību, bērnu un jaunatnes labklājību

230un vienlīdzīgas iespējas.

231Apraksts 4.pielikumā.

23266.

2332. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai

234visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba

235tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas

236paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un

237bēgļiem.

238Jā

239a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

240pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk.

241Nr.616);

242b) Likums "Par sociālo drošību"

243SADTPP galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo

244iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību,

245attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu

246sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī

247veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba

248vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un

249sociālās atstumtības mazināšanu.

250SADTPP paredz modernu un pieejamu sociālo pakalpojumu

251sistēmu, kas cita starpā uzlabos iedzīvotāju iespējas

252dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties

253izglītībā un darba tirgū.

254Likumā "Par sociālo drošību" ir noteikta

255minimālo ienākumu sliekšņu metodoloģija un pārskatīšanas

256kārtība.

25767.

2583. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz

259aprūpi ģimenē un vietējā kopienā.

260Jā

261Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

262pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk.

263Nr.616)

264SADTPP rīcības virzienā "Moderna un pieejama

265sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo

266iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot

267sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū"

268paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā balstītu

269sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību

270mērķa grupas vajadzībām.

27168.

2724. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu,

273uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar

274attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem

275partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības

276organizācijām.

277Jā

278a) LM 20.03.2014. rīk. Nr.26 "Par Sociālo

279pakalpojumu attīstības padomes izveidošanu" (SPAP)

280b) SPAP nolikums (apstiprināts 26.05.2017., ar

281groz.)

282c) LM 27.04.2016. rīk. Nr.38 "Par SIPKK

283izveidi"; LM 05.02.2025. rīk. nr.17 "Par SIPKK

284izveidi"

285d) LM 28.08.2006. rīk. nr. 128 "Par Sociālā darba

286speciālistu sadarbības padomes sastāvu"; LM

28720.01.2023. rīk. nr. 4 "Par Sociālā darba speciālistu

288sadarbības padomi" (ar groz.) (SDSSP)

289e) SDSSP nolikums (apstiprināts 17.10.2006., ar

290groz.)

291SPAP sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības un NVO,

292tā ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, lai sekmētu

293sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību.

294SPAP izvērtē ar pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību

295saistītās problēmas un risinājumus, sniedz atbalstu DI

296īstenošanā un uzraudzībā. SPAP ir skatīts SADTPP

297projekts.

298SIPKK sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības, NVO,

299CSP, Valsts policija, kā arī sociālie partneri. SIPKK

300izskata nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās

301atstumtības situāciju, sniedz priekšlikumus plānošanas

302dokumentiem.

303SDSSP sastāvā ir sociālā darba jomas NVO, izglītības

304iestādes, saistītās valsts un pašvaldību iestādes. SDSSP

305izskata sociālā darba attīstības jautājumus.

306Vides pieejamības plāna izstrāde notika sadarbībā ar

307institūcijām, apvienību "Apeirons", SUSTENTO.

3082022.g. 2.pusg. tiks gatavots ziņojums par tā īstenošanu.

309Jauni pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar invaliditāti

310vienlīdzīgu iespēju veicināšanai.

311Apraksts 4.pielikumā.

31269.

313Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)

314Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības

315un ilgtermiņa aprūpes jomā

316ERAF, ESF+

3174.1.1.SAM

3184.1.2.SAM

3194.3.5.SAM

320Jā

321Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas

322satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver:

3231.veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību

324apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko un aprūpes

325personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus

326pasākumus.

327Jā

3281) Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un

329samaksas kārtība (MK 28.08.2018. not. Nr.555);

3302) Informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes

331nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīcija

332stratēģija 2021.-2027.gadam (MK 14.07.2022.);

3333) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g.

334(MK 24.05.2022.)

3354) Konceptuālais ziņojums "Par veselības aprūpes

336sistēmas reformu" (MK 07.08.2017.).

3375) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

338pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021.)

339Stratēģiskais VA satvars noteikts Veselības aprūpes

340pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā, ietverot

341primāro, sekundāro ambulatoro un stacionāro pakalp.

342plānošanu.

343Ilgtspējīgas VA infrastruktūras investīciju prioritātes

344valsts apmaksāto pakalp. sniegšanai ietvertas inf. ziņ.

345"Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras

346attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027.g."

347Lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA

348pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un

349infrastruktūru, Sabiedrības veselības pamatnostādnes

3502021.-2027.g. paredz 5 stratēģiskos rīcības virzienus.

351Cilvēkresursu attīstība notiek atbilstoši Konceptuālajā

352ziņ. plānotajam cilvēkresursu palielinājumam līdz 2025.g.

353Piesaistot papildu valsts, AF plāna un TAI līdzekļus,

354paredzēti pasākumi mediķu izglītošanai, piesaistei un

355atalgojuma sistēmas attīstībai. Cilvēkresursu attīstības

356strat. tiks izstrādāta līdz 30.06.2023. un ilgtermiņā

357risinās cilvēkresursu attīstības izaicinājumus.

358Apraksts 5.pielikumā.

35970.

3602. pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes

361pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un

362pieejamības izmaksu ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu

363uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no

364veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, tostarp

365personām, kas ir visgrūtāk sasniedzamas.

366Jā

367a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

368pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616

369)

370b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g.

371(apstiprinātas MK 24.05.2022)

372SADTPP paredz modernu, iekļaujošu un pieejamu sociālo

373pakalpojumu sistēmu. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības,

374tiks noteikti pašvaldībās obligāti nodrošināmi sociālie

375pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, pilngadīgām personām

376ar smagiem FT, pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes

377vajadzībām, t.sk. demenci. Obligāti nodrošināmo pakalpojumu

378klāsts pamatos ieguldījumus SBSP attīstībā.

379Sabiedrības veselības pamatnostādnes prioritārajās jomās

380(SAS, onkoloģija, psihiskā VA, mātes/bērna VA, retās

381slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija)

382paredz integrēti attīstīt infrastruktūru, pakalpojumu

383organizācijas procesu, cilvēkresursu pieejamību, kvalitātes

384sistēmu, prevenciju.

385Neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi iedzīvotāji,

386ieguldījumi tiks vērsti uz mazaizsargātākām mērķa

387grupām.

388Apraksts 5.pielikumā.

38971.

3903. pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā

391kopienā un ģimenē, īstenojot deinstitucionalizāciju,

392tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes

393pakalpojumus, aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā

394kopienā.

395Jā

396a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

397pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616

398)

399b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

400(apstiprinātas 24.05.2022.)

401SADTPP paredz nodrošināt līdzvērtīgu soc. pakalpojumu

402grozu reģionos, tuvināt ģimeniskai videi ilgstošas aprūpes

403pakalpojumus bērniem ar smagiem FT, integrēt pakalpojumus

404hroniski/nedziedināmi slimiem cilvēkiem, cilvēkiem ar

405smagiem FT, demenci, paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem

406cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi.

407Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz attīstīt

408psihiatriskās slimnīcas, stacionāro un ambulatoro aprūpi,

409primāro un mājas aprūpi, mobilos pakalpojumus (SBSP),

410atbalstot DI.

411Pirms ieguldījumiem tiks izstrādāts plāns, nodrošinot

412integrētu hronisko slimību un paliatīvās aprūpes pacientu

413aprūpi, t.sk. HOSPICE. Integrēta pieeja nodrošinās

414ieguldījumus infrastruktūrā, cilvēkresursos, pakalpojumos.

415Izstrādājot plānu, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar

416sociālajiem pakalpojumiem.

417Apraksts 5.pielikumā.

4185. Programmā iesaistītās

419iestādes

42026.tabula (13) Programmā iesaistītās

421iestādes

422Programmā

423iesaistītās iestādes

424Iestādes

425nosaukums

426Kontaktpersonas vārds, uzvārds

427E-pasts

428Vadošā iestāde

429Finanšu ministrija

430Armands Eberhards, Valsts

431sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos

432Armands.Eberhards@fm.gov.lv

433Revīzijas iestāde

434Finanšu ministrija

435Nata Lasmane, ES fondu

436revīzijas departamenta direktore

437Nata.Lasmane@fm.gov.lv

438Struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas

439Valsts kase

440Kaspars Āboliņš, Valsts kases

441pārvaldnieks

442Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

443Kur attiecināms, struktūra kas saņem maksājumus no

444Komisijas, ja Tehniskā palīdzība tiek saņemta atbilstoši

445KNR 36.panta (5) daļai

446Valsts kase

447Kaspars Āboliņš, Valsts kases

448pārvaldnieks

449Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

450Grāmatvedības funkcija gadījumā, ja šī funkcija ir

451deleģēta citai struktūrai, nevis vadošajai iestādei

452Valsts kase

453Kaspars Āboliņš, Valsts kases

454pārvaldnieks

455Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

45627.tabula (13A) Atmaksāto summu

457pārdalīšana tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 30. panta 5.

458punktu

45930. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto procentuālo

460daļu daļa, kas tiktu atmaksāta iestādei, kas saņem

461maksājumus no Komisijas, ja tehniskā palīdzība ir sniegta

462saskaņā ar 30. panta 5. punktu (procentos)

463Procentuālā daļu daļa

464Valsts kase

465100%

4666. Partnerība

467(475) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un

468ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.-2027.gada

469plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika

470veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES

471fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK

4722014.-2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK

473darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā

474ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību

475institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko

476partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā

477iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu

478papildinot ar KNR fondu vadošajām iestādēm, tiek aptverts pēc

479iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot vienotu informācijas

480aprites platformu.

481(476) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības

482iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas

483projekta publiskā apspriešana116, kur kopumā tika

484saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības

485partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām

486un juridiskām personām, un privātpersonām.

487(477) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas

488par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt

489par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g. un 2021.g. notikušas 11

490tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros piedalījušies 1

491204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka - sadarbības

492partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi, pašvaldības,

493juridiskās personas un privātpersonas.

494(478) 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un

495mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru

496mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā,

497saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā,

498izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu

499ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un

500pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros.

501(479) Saskaņā ar KNR preambulā un 38.pantā izteiktajiem

502nosacījumiem, vadošās iestādes pēc plānošanas dokumentu

503apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos

504pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no

505publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī

506sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo iestāžu

507pārstāvjus.

508(480) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu

509ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no

510plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot

5112014.-2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK

512nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām,

513veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas

514mērķim.

515(481) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās

516institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai

517piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā

518arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no piem., EISI, kas

519paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs

520transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un

521React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm

522mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas.

523(482) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai

524plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu

525avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās

526riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau

527plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu

528paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas

529nosacījumu izstrādes posmā.

530(483) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru

531plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais

532NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk

533un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots

534īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un

535digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu.

536AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar

537programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā

538uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz

539sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA pieejamības

540uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas

541mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās

542vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un

543pasākumus.

544(484) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā

545koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu programmām, lai

546nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan

547plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks

548nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto

549investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu

550iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu

551investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.

552(485) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots

553izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver

554informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo

555ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri

556atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu

557iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un

558tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt

559no vairākiem finanšu avotiem.

560(486) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot

561vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais

562ietekmes uz vidi novērtējums117, kura mērķis ir

563apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz

564vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības

565līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides

566pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas

567sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

568(487) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides

569institūciju - Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas

570aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības

571inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas

572pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides

573stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi

574novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju

575novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura

576norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi

577un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides

578pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2

579"Par Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Vides

580pārskatu"118. Atzinumā sniegtie priekšlikumi

581izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi

582atbilstoši norādītajam.

583(488) Programmas īstenošanas laikā vadošā iestāde veicinās

584stratēģisku publiskā iepirkuma izmantošanu PM ietvaros plānoto

585investīciju ieviešanai (t.sk. veicinot profesionalizāciju

586kapacitātes trūkumu mazināšanai). Finansējuma saņēmēji tiks

587mudināti iepirkumos izmantot kvalitātes kritērijus, kas veicina

588ilgtspēju. Kur iespējams, publiskā iepirkuma ietvaros tiks

589piemēroti uz vidi (t.i. zaļais publiskais iepirkums) un sociālo

590atbildību (t.i. sociāli atbildīgs publiskais iepirkumas, kā arī

591uz inovācijām (t.i. inovatīvais iepirkums) vērsti kritēriji un

592nosacījumi.

593(489) Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un

594pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā horizontāls princips

595visās Programmas atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā,

596īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā tiks ņemta vērā

597un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti pasākumi, lai novērstu

598jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes,

599reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālā

600orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt

601piekļuvi personām ar invaliditāti.

602(490) Ievērojot partnerības principu, Programmas īstenošanā

603tiks iesaistītas attiecīgās pilsonisko sabiedrību pārstāvošas

604institūcijas, piemēram, NVO, kas ir atbildīgas par sociālās

605iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesībām,

606dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, lai

607nodrošinātu, ka tiek ievērota sociālās integrācijas politiku.

608(491) Latvija uzsāks veidot integritātes paktu ieviešanas

609sistēmu 2021.-2027.gada periodā, ar mērķi veicināt, uz riska

610analīzes vai vērtības pamata, indikatīvi 3 iepirkumu ieviešanu

611integritātes paktu procedūras/ standartu veidā Programmas

612īstenošanas laikā, iesaistot diskusijās un domnīcās plašu

613publiskās pārvaldes, privātā un nevalstiskā sektora institūciju

614loku, kā rezultātā tiks izstrādāti integritātes paktu darbības

615standarti publiskajai pārvaldei, kas nodrošinās plašāku šī

616instrumenta pielietošanu ES fondu projektu īstenošanā, sekmējot

617sabiedrības uzticēšanās pieaugumu publiskās pārvaldes lēmumu

618pieņemšanas procesa caurspīdībai un ārvalstu finanšu investīciju

619projektu vadībai, īstenošanai un izlietotā finansējuma

620lietderībai sabiedrības interesēs.

621(492) Izstrādājot Programmas grozījumus tiks nodrošinātas

622konsultācijas ar vadošajiem sadarbības un sociālajiem

623partneriem.

6247. Komunikācija un redzamība

625(493) KP fondu komunikācijas plānošana, ieviešana,

626uzraudzība un izvērtēšana. Komunikācija tiks plānota un

627realizēta, balstoties uz KNR IV sadaļas 22. panta 3.punkta j)

628apakšpunktā, 46.-50.pantā un III nodaļā "Redzamība,

629pārredzamība un komunikācija" noteikto.

630(494) Stratēģiskie komunikācijas mērķi tiks definēti,

631pamatojoties uz KP fondu komunikācijas ieviešanas efektivitātes

632izvērtējumā119 gūtajiem rezultātiem un EK

633rekomendācijām.

634(495) Balstoties uz stratēģijā definētajiem mērķiem, KP fondu

635vadībā iesaistītās institūcijas izstrādās komunikācijas plānus,

636paredzot specifiskus pasākumus mērķgrupu informēšanai un

637izpratnes par KP fondu ieguldījumu veicināšanai.

638(496) 2021.-2027.gada periodā īpašs uzsvars tiks likts uz

639Programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un

640projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo

641projektu/darbību īstenošanu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Šo

642projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks nodrošināta EK

643vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tā pastiprinot

644projektu nozīmību.

645(497) Tiks attīstīta jau esošās Komunikācijas vadības darba

646grupas veiksmīgā sadarbība, tādejādi nodrošinot koordinētu KP

647fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros.

648(498) Plānots turpināt kopējās KP fondu komunikācijas

649stratēģijas ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu, ik gadu veicot

650kvantitatīvos socioloģiskos mērījumus pēc vairākiem kritērijiem,

651te noteikti 3 galvenie:

652- sabiedrības informētības līmenis par ES fondiem

653(2021.g.vērtība - 96%, 2027.g. - 97%);

654- sabiedrības apmierinātība ar informācijas pieejamību par ES

655fondiem (2020.g. - 80%, 2021.g. - 87%, 2027.g. - 85%);

656- sabiedrības vērtējums par ES fondu ietekmi uz

657tautsaimniecību un sabiedrības attīstību (2021.g. - 80%, 2027.g.

658- 81%).

659(499) Plānots pastiprināti veikt ES fondu administrēšanā

660iesaistīto iestāžu komunikācijas rezultatīvo rādītāju (noteikti

661komunikācijas stratēģijā un komunikācijas plānos) sasniegšanas

662izvērtēšanu.

663(500) KP fondu komunikācijas mērķi. Virsmērķis ir

664veicināt sabiedrības izpratni par ES fondu īstenoto projektu

665ieguldījumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā

666attīstībā un katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa

667celšanā, kā arī sekmēt sabiedrības atbalstu un uzticēšanos ES

668fondu ieguldījumam un Latvijā īstenoto projektu realizācijai.

669Savukārt specifiskie komunikācijas mērķi balstāmi uz KP fondu

6702021.-2027.gada plānošanas perioda programmas un aktivitāšu

671izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem.

672(501) KP fondu komunikācijas mērķauditorija (turpmāk

673m.a.). Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas

674nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā

675iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā. KP fondu

676komunikācijā pamatā noteiktas 4 galvenās m.a. ar apakšgrupām:

677a) Specifiskās m.a.:

678- Faktiskie labuma guvēji ES fondu projektu īstenošanā;

679- Potenciālie projektu iesniedzēji un finansējuma

680saņēmēji;

681- Sociālie un sadarbības partneri;

682- ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas.

683b) Sabiedrība kopumā:

684- Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem;

685- Jaunieši vecumā līdz 15 gadiem;

686- Cilvēki ar invaliditāti.

687c) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES

688fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieki.

689d) Mediji un informācijas starpnieki/partneri (informācijas

690sniedzēji ES jautājumos; sabiedriskās domas viedokļu līderi

691u.c.).

692(502) KP fondos izmantojamie komunikācijas kanāli. Tiks

693izmantots plašs komunikācijas kanālu klāsts, nodrošinot objektīvu

694un izsmeļošu informāciju un veicinot atgriezenisko saiti:

695- vienotā programmas mājas lapa un citas KP fondu

696administrēšanā iesaistīto iestāžu mājas lapas (m.a.:

697potenciālie un esošie projektu iesniedzēji un finansējuma

698saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu

699darbinieki; mediji un informācijas starpnieki/partneri);

700- plašsaziņas līdzekļi - sadarbība ar medijiem (m.a.:

701mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie projektu

702īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā);

703- informatīvie pasākumi - semināri, preses konferences u.c.

704(m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie

705un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; soc. un

706sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu

707darbinieki);

708- vides reklāma (m.as: mediji un informācijas

709starpnieki/partneri; sabiedrība kopumā);

710- drukātie materiāli (m.a.: mediji un informācijas

711starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un

712finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā);

713- sociālie mediji (m.a.: sabiedrība kopumā).

714(503) KP fondu komunikācijas aktivitāšu un funkcijas

715nodrošināšanai paredzētais finansējums plānots indikatīvi 0,3 %

716apmērā no kopējā programmas finansējuma.

717(504) ES fondu komunikācijas nacionālais koordinators - Ieva

718Gaigala, Ieva.Gaigala@fm.gov.lv, Finanšu ministrija, Rīga.

7198. Vienas vienības izmaksu,

720vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un

721finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

72228. tabula (14) Vienas vienības

723izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un

724finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

725Plānotā KNR 94.panta un 95.panta izmantošana

726Jā

727Nē

728No apstiprinātas programmas tiks izmantoti attaisnotie

729izdevumi, kas balstīti uz vienas vienības izmaksām,

730vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes saskaņā ar KNR

73194. pantu (ja jā, aizpildiet 1. papildinājumu)

732No apstiprinātas programmas finansējuma izmantošana, kas

733nav saistīta ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja jā,

734aizpildiet 2. papildinājumu)

735120

73629. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu

737atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības

738izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm -

7392.2.3.SAM (RSO 2.7.) (1.papildinājums)

740Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai

741(KNR 88. pants)

742A. Galveno elementu kopsavilkums

743Prioritāte

744Fonds

745Konkrētais mērķis

746Reģiona kategorija

747Tā aplēstā proporcija no

748kopējā finanšu piešķīruma attiecīgajā prioritātē, kurai

749piemēros vienkāršotu izmaksu iespējas, %

750Segtās darbības veids(-i)

751Rādītājs, pēc kura

752sasniegšanas veic atlīdzināšanu

753Rādītāja, pēc kura

754sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība

755Vienkāršotu izmaksu iespējas

756veids (vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas

757maksājumi vai vienotas likmes)

758Vienkāršotu izmaksu iespējas

759summa (EUR) vai procentuālā daļa (vienotu likmju

760gadījumā)

761Kods

762Apraksts

763Kods

764Apraksts

7652.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un

766attīstība"

767ERAF

7682.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko

769daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši

770pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"

771Mazāk attīstīts

7725,66%

773077

774Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas

775pasākumi

776N/A

777Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda

778kW

779Vienas vienības izmaksas

780Viena vienība = (I + S + P) + C

781izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai

782tehnoloģijai:

7831) (Iiek. + S + P );

7842) (Iiek. + S + P ) + C;

7853) Ism;

7864) Ism. + Ik.ūd. +

787Iapk.s..

7885) Iiek + S + P,

789Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma tabulās

790definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas vērtības

791atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai.

792Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu

793vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās.

794B. Sīkāka informācija pa darbības

795veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)

796Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai

797noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?

798Ja tā ir, norādiet attiecīgo ārējo uzņēmumu:

799Jā/Nē - ārējā

800uzņēmuma nosaukums

8011. Darbības veida apraksts, tostarp īstenošanas

802termiņš

803Pasākuma 2.2.3.6. "Gaisa piesārņojumu mazinošu

804pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes

805sistēmas" (turpmāk - pasākums Nr.2.2.3.6.) ietvaros

806paredzēta piesārņojošo sadedzināšanas iekārtu aizstāšana

807mājsaimniecību sektora ēkās, individuālās siltumapgādes

808ēkās pret bezizmešu tehnoloģijām vai jaunām biomasas

809iekārtām, kas ir atbilstošas ekodizaina prasībām. Atbalsts

810sniedzams arī pieslēgumam efektīvām centralizētajām

811siltumapgādes sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski

812iespējams. Šo darbību īstenošanai paredzēts piemērot

813vienkāršoto izmaksu iespējas, piemērojot vienas vienības

814izmaksu likmes, kas definētas šādiem gadījumiem:

8151) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu, to

816pievienojot esošai apkures sistēmai ar sildelementiem;

8172) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu,

818vienlaikus paredzot arī apkures sistēmas ar sildelementiem

819pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;

8203) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes

821sistēmai, siltummezglu pievienojot esošajai siltumapgādes

822sadales sistēmai;

8234) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes

824sistēmai, un ir paredzēta centralizētās siltumapgādes

825sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem pilnīga

826atjaunošana, pārbūve vai izveide un/vai centralizētās

827siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas

828atjaunošana, pārbūve vai izveide;

8295) iegādājoties gaiss-gaiss tipa siltumsūkni telpu

830apsildei.

831Pasākuma Nr.2.2.3.6. atlases izsludināšana paredzēta

8322023.gada I ceturksnī. Pasākums plānots kā atklāta projektu

833iesniegumu atlase vienas kārtas ietvaros četros uzsaukumos.

834Projektus paredzēts īstenot līdz 2025.gada beigām. Pasākuma

835finansējuma saņēmēji - privātmāju un daudzdzīvokļu māju

836īpašnieki. Pasākuma rezultāta un iznākuma rādītāji: RKR 50

837- Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes

838pasākumiem (2795 iedzīvotāji); smalko PM2,5

839daļiņu emisijas samazinājums t/gadā (50 t/gadā).

8402. Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

8412.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko

842daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši

843pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"

8443. Rādītājs, pēc kura sasniegšanas veic

845atlīdzināšanu

846Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda

8474. Rādītāja, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu,

848mērvienība

849kW

8505. Vienības izmaksu standarta likme, fiksētas summas

851maksājums vai vienotā likme

852Vienas vienības izmaksas

8536. Vienkāršotu izmaksu iespējas mērvienības summa vai

854procentuālā daļa (vienotām likmēm)

855Viena vienība = (I + S + P) + C

856izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai

857tehnoloģijai:

8581) (Iiek. + S + P );

8592) (Iiek. + S + P ) + C;

8603) Ism;

8614) Ism.+ Ik.ūd. +

862Iapk.s.;

8635) Iiek.+ S + P

864Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma tabulās

865definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas vērtības

866atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai.

867Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu

868vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās.

8697. Izmaksu kategorijas, kas tiek segtas ar vienības

870cenu, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmi

871Vienas vienības izmaksu likmēs iekļautas izmaksas

872atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai (tiešās attiecināmās

873izmaksas - pamatlikmes izmaksas):

8741) koksnes biomasas apkures katls, kas piemērots granulu

875kurināmajam; siltumsūknis (dažādu tipu zemes un ūdens

876siltumsūkņi); siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa); siltumsūknis

877(gaiss-gaiss):

878a) apkures katla vai siltumapgādes risinājuma

879pamatiekārtas izmaksas;

880b) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgas

881atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja

882attiecināms);

883c) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

884palielinājuma izmaksas (ja attiecināms).

8852) centralizēta siltumapgādes sistēma:

886a) siltummezgla izveides un pieslēguma centralizētajiem

887siltumtīkliem projekta sagatavošanas izmaksas;

888b) apkures sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas,

889pārbūves, vai izveides izmaksas (ja attiecināms);

890c) karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas,

891pārbūves vai izveides izmaksas (ja attiecināms).

8923) Saules paneļu sistēmas uzstādīšana (ar pieslēgumu

893elektrotīklam) (tikai kopā ar 1) apakšpunktā norādītajām

894tehnoloģijām);

895a) iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ierīkošanas

896izmaksas;

897b) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

898palielinājuma izmaksas (ja attiecināms).

8998. Vai šīs izmaksu kategorijas sedz visus darbības

900attiecināmos izdevumus? (JĀ/NĒ)

901Jā

9029. Korekcijas(-u) metode (-es)

903Ja tirgū pieejamo siltumapgādes iekārtu un citu

904tehnoloģiju izmaksu izmaiņu ietekme uz metodikas ietvaros

905noteikto vienas vienības izmaksu likmju apmēru pirms

906pasākuma kārtu atlašu izsludināšanas pārsniegs 10

907procentpunktus pret 2022.gada janvāra mēneša Centrālās

908statistikas pārvaldes publicēto "Būvniecības izmaksu

909indeksi pa resursu veidiem - Būvniecība - pavisam"

910indeksu121 (128,0), tad tiks veikta metodikas

911aktualizēšana un vienas vienības izmaksu likmju aprēķinos

912izmantoto datu indeksēšana.

91310. Vienību sasniegšanas verifikācija:

914- aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/sistēmu izmantos,

915lai verificētu norādīto vienību sasniegšanu;

916- aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju

917laikā un kurš to veiks;

918- aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu vākšanas

919un glabāšanas kārtība.

920Lai saņemtu atbalsta maksājumu pēc plānoto darbību

921veikšanas, finansējuma saņēmējs vai tā pilnvarotā persona

922iesniedz:

9231) 1. un 2.likmes (1. un 2.formulas) gadījumiem:

924a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas

925fotofiksāciju;

926b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma

927saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu;

928c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja

929attiecināms);

9302) 3. un 4. likmes (3. un 4.formulas) gadījumiem:

931a) uzstādītā pieslēguma centralizētajai siltumapgādes

932sistēmai fotofiksāciju,

933b) sistēmas uzstādītāja un finansējuma saņēmēja vai

934pilnvarotās personas parakstītu pieņemšanas-nodošanas

935aktu;

936c) sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja

937izziņu/aktu par pieslēgšanas tehnisko noteikumu

938izpildi;

9393) 5. likmes (5.formulas) gadījumam:

940a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas

941fotofiksāciju,

942b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma

943saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu;

944c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja

945attiecināms).

946Investīciju ieviešanu, dokumentu pirmspārbaudi un

947pēcpārbaudi īstenos sadarbības iestāde - Centrālā finanšu

948un līgumu aģentūra kā ES fondu sadarbības iestāde.

949Sadarbības iestāde projektu īstenošanas uzraudzību veiks

950izlases veidā, ņemot vērā projekta risku novērtējumu un

951profesionālo novērtējumu. Uzraudzības aktivitātes ietvers,

952bet ne tikai, dokumentu (pierādījumu) priekš un

953pēckontroli, kā arī iespēju veikt pārbaudes uz vietas,

954pamatojoties uz projekta riska novērtējumu un profesionālu

955novērtējumu.

956Sadarbības iestāde nodrošinās, ka visi pierādījumi par

957projekta īstenošanas dokumentāciju un, jo īpaši dati un

958dokumenti par veiktajām izmaksām un maksājumiem, projektiem

959tiks glabāti elektroniski Vadības informācijas sistēmā

960atbilstoši KNR 69.panta 8.punktam - tas ir sistēmā, kas

961ļauj vākt un uzglabāt attiecīgos datus/dokumentus un

962nodrošināt audita izsekojamību.

963Attiecīgie radušos izmaksu dokumenti (pierādījumi) un

964visa projekta dokumentācija finansējuma saņēmējam jāglabā

965visu projekta īstenošanas un uzraudzības periodu.

966Atbilstoši iekšējās darbības procedūras noteiktajai

967kārtībai Sadarbības iestāde veiks pārbaudes un kontroles

968projekta līmenī, t.sk. dubultā finansējuma riska kontroli.

969Dubultā finansējuma pārbaudes un kontroles tiek veiktas

970galvenokārt analizējot visu pieejamo informāciju (gan

971Vadības informācijas sistēmā, gan internetā, t.sk.

972pašvaldību un citu iestāžu mājas lapās) par finansējuma

973saņēmēja un sadarbības partneriem, t.sk. iepriekšējo

974pieredzi ES fondos vai citos finansēšanas rīkos, patreizējo

975darbību, trešo pušu sniegto informāciju un arī informāciju,

976kas tiek atklātā Sadarbības iestādes veikto pārbaužu laikā

977(maksājumu pieprasījuma pārbaudes un pārbaudes projekta

978īstenošanas vietā).

97911. Iespējamais nevēlamais stimuls, riska mazināšanas

980pasākum un paredzamais riska līmenis

981(augsts/vidējs/zems)

982Pastāv vidējs risks, ka pasākuma īstenošanas laikā būs

983nepieciešams pārskatīt metodikā noteiktos izmaksu līmeņus

984izmaksu sadārdzinājuma dēļ, kas var ietekmēt pasākuma

985noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

986Pastāv zems risks, ka pasākuma īstenošanas laikā tirgū

987ienāks jaunas tehnoloģijas, kuru izmaksas nav aptvertas

988noteiktajos izmaksu likmju datos.

989Nepieciešamības gadījumā, izmaksu korekcijas atbalsta

990mehānisma ietvaros tiks precizētas atbilstoši aktuālajām

991tirgus tendencēm.

992Lai izvairītos no dubultas darbību finansēšanas riska,

993projektu izvērtēšanā tiks pārbaudīts, vai atbalstāmā

994darbība nav finansēta Emisijas kvotu izsolīšanas

995instrumenta ietvaros, Attīstības finanšu institūcijas Altum

996programmās, Kohēzijas politikas programmu vai Atveseļošanas

997fonda ietvaros attiecībā uz mājsaimniecību atbalstu.

99812. Kopsumma (valsts un Savienības), ko paredzēts, ka

999Komisija šajā saistībā atlīdzinās

100012 443 220 EUR

1001C. Vienības izmaksu standarta

1002likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju

1003aprēķināšana

10041. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas

1005maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots

1006(kas sagatavojis, savācis un reģistrējis datus); kur dati tiek

1007glabāti; robeždatumi; validācija u. c.).

1008Metodoloģija, vienas vienības likmes nosakāmas ar šādām

1009formulām:

10101) (Iiek. + S + P );

10112) (Iiek. + S + P ) + C;

10123) Ism;

10134) Ism.+ Ik.ūd. +

1014Iapk.s.;

10155) Iiek + S + P,

1016kur:

1017Iiek.- izmaksas par pamata siltumapgādes

1018iekārtas iegādi (EUR);

1019S - izmaksas par papildu siltumapgādes iekārtu, kas

1020kombinēta ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu (piemēram,

1021saules paneļu sistēma siltumsūkņa elektroenerģijas patēriņa

1022segšanai), ja tādu plānots uzstādīt (EUR), S=0, ja nav

1023paredzēts;

1024P - pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

1025palielinājuma izmaksas (slodzes vienības izbūves izmaksas),

1026kas nosakāmas 50% apmērā atbilstoši mājsaimniecības izmaksu

1027daļai saskaņā ar 2021.gada 3.jūnija Sabiedrisko pakalpojumu

1028regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr. 1/8 "Sistēmas

1029pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales

1030sistēmai" 50.punkta prasībām. Vienas vienības izmaksu

1031likmes P komponenti aprēķina ar formulu (P = I [A] * 76.05

1032[EUR/A] * 0,5 * 1,07), kur I - atļautās maksimālās slodzes

1033lieluma palielinājums ampēros [A]. Vienas vienības izmaksu

1034likmes aprēķinos atļautā maksimālā slodze nepārsniedz vai

1035ir vienāda ar 40 A. Ja paredzēts palielināt pieslēguma

1036atļauto maksimālo slodzi lielāku par 40 A, atļautās

1037maksimālās slodzes lieluma izmaksu palielinājumu virs 40 A

1038vienas vienības izmaksu likmes aprēķinos neiekļauj. P=0, ja

1039nav paredzēts pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

1040palielinājums. Pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās

1041jaudas palielinājuma izmaksu komponentes P izmaksas noapaļo

1042līdz veselam centam;

1043C - izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem

1044pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi (EUR);

1045Ism. - centralizētās siltumapgādes sistēmas

1046siltummezgla izveides un pieslēguma projektēšanas izmaksas

1047(EUR);

1048Ik.ūd. - centralizētās siltumapgādes sistēmas

1049karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas,

1050pārbūves vai izveides izmaksas (ja nepieciešams) (EUR). Ja

1051karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošana, pārbūve vai

1052izveide nav nepieciešama, Ik.ūd.=0;

1053Iapk.s. - centralizētās siltumapgādes

1054sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem

1055pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas

1056(EUR);

1057Visas vienības izmaksu likmes un formulu komponentes

1058izteiktas ietverot PVN.

1059Izstrādājot metodiku, par pamatu ņemta VARAM 2021. gada

1060decembrī un 2022. gada janvārī veiktā cenu aptauja, tirgus

1061izpēte, kuras ietvaros ar vēstuļu starpniecību tika

1062uzrunāti 108 nozares uzņēmumi un biedrība "Latvijas

1063Siltumuzņēmumu asociācija" ar tās 35 biedriem, kuras

1064rezultātā atbildes sniedza 20 % uzrunāto uzņēmumu. Aptaujas

1065rezultātā datu kopas izveidošanai saņemtas atbildes no:

1066• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā koksnes

1067biomasas iekārtas, kas piemērotas granulu kurināmajam,

1068ietverot informāciju par 66 siltumapgādes iekārtām;

1069• 4 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā zeme-ūdens

1070siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 19

1071siltumapgādes iekārtām;

1072• 11 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-ūdens

1073siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 79

1074siltumapgādes iekārtām;

1075• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-gaiss

1076siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 32

1077siltumapgādes iekārtām;

1078• 6 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā saules paneļu

1079sistēmas, ietverot informāciju par 40 dažādām sistēmām;

1080• 8 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā apkures

1081sistēmu ar sildelementiem uzstādīšanu vai tiem pieejama

1082informācija par šādu sistēmu izmaksām, ietverot informāciju

1083par 36 dažādām sistēmām;

1084• 4 uzņēmumiem, kas nodrošina centralizētās

1085siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus, sniedzot izmaksu

1086informāciju par 20 gadījumiem, nodrošinot pieslēgumus

1087centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

1088Tirgus izpētes komersantu atlase balstīta uz Latvijas

1089Republikas Uzņēmumu reģistrā iekļautajiem datiem, SIA

1090"Lursoft IT" interneta portāla www.zo.lv datiem,

1091gan interneta portāla meklētāja www.google.lv datiem.

1092Komersantu atlase tika veikta atbilstoši atslēgas vārdiem:

1093"Apkure", "Apkures sistēma",

1094"Elektroenerģija", "apkures katli",

1095"apkures katlu ražošana", "malkas

1096katli", "granulu katli",

1097"siltumsūkņi", "saules kolektors",

1098"saules paneļi", "saules enerģija",

1099"vēja mikroģenerators", "vēja

1100ģenerators", "vēja ģenerators privātmājai".

1101Pēc komersantu atlases tika sagatavota tirgus izpētes, datu

1102apkopošanas veidne, kas tika nosūtīta atlasītajiem

1103komersantiem. Lai iegūtu katrai tehnoloģijai pieņemamu datu

1104kopu (vismaz 3 komersantu datus), komersanti ar vēstulēm un

1105telefonsarunām tika uzrunāti atkārtoti, līdz gala rezultātā

1106tika sastādīta metodikas ietvaros piemērotā datu kopa.

1107Visi dati un korespondence ir reģistrēti VARAM

1108lietvedības sistēmā.

11092. Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins, kura pamatā

1110ir KNR 94.panta 2.punkts, atbilst darbības veidam.

1111Cenu aptauja, tirgus izpēte izvēlēta, jo mājsaimniecību

1112siltumapgādes iekārtu izmaksu vēsturiskie dati Latvijas

1113budžeta un ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanas perioda

1114programmu ietvaros iekļauj tehnoloģijas, kas šobrīd vairs

1115netiek kvalificētas kā labākie pieejami tehnoloģiskie

1116risinājumi, kā arī 2010.-2015.gadā īstenotie projekti vai

1117to izmaksas vairs nav korekti indeksējami attiecībā uz

1118pasākuma īstenošanas periodu 2023.gadā. Cenu aptauja,

1119tirgus izpēte aptver pietiekošu apjomu komersantu un

1120siltumapgādes iekārtu klāstu, kas darbojas un ir pieejami

1121Latvijas tirgū, līdz ar to noteiktās izmaksas ir ticamas un

1122piemērojamas pasākuma investīciju īstenošanai.

11233. Norādiet, kā tika veikti aprēķini, jo īpaši, norādot

1124pieņēmumus, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu.

1125Attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto statistikas dati un kritēriji,

1126un vajadzības gadījumā tos iesniedz tādā formātā, kādā tos

1127Komisija var izmantot.

1128Tirgus izpētes datu apstrādes procesā komersantiem tika

1129pieprasīta informācija par siltumapgādes iekārtu izmaksām,

1130papildaprīkojuma izmaksām, veco katliekārtu demontāžas,

1131jauno iekārtu uzstādīšanas, pieslēgšanas, ieregulēšanas,

1132instruktāžas izmaksām. Izmaksu datnēs tika norādīts

1133tehnoloģiju jaudu diapazons līdz 50 kW, kas piemērots

1134mājsaimniecību siltumapgādes sistēmām, vienlaikus ļaujot

1135komersantam norādīt dažādu skaitu iekārtu vai sistēmu,

1136katru ar citādākiem tehniskajiem parametriem. Rezultātā

1137tika apkopotas izmaksas par šādām tehnoloģijām un

1138pasākumiem:

11391) koksnes biomasas apkures katls122, kas

1140piemērots granulu kurināmajam, iekļaujot izmaksas par šādu

1141izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes

1142izmaksas;

11432) zeme-zeme tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par

1144šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes

1145izmaksas;

11463) gaiss-ūdens siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par šādu

1147izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes

1148izmaksas;

11494) gaiss-gaiss tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par

1150šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes

1151izmaksas;

11525) saules paneļu sistēma ar pieslēgumu elektrotīklam,

1153iekļaujot izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām;

1154- saules paneļi;

1155- uzlādes kontrolieris, invertors;

1156- nesošās konstrukcijas, palīgmateriāli;

1157- iekārtu uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

1158instruktāža, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana;

1159- transports, sagāde, drošības elementi;

11606) centralizētās siltumapgādes sistēmas

1161pieslēgums123, iekļaujot izmaksas par šādām

1162izmaksu pozīcijām:

1163a) centralizētas siltumapgādes sistēmas siltummezgla

1164izveidei:

1165- siltummezgla vadības, automātikas bloks;

1166- siltummezgla karstā ūdens sadales sistēma

1167(siltummainis, skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi,

1168citas iekārtas un materiāli);

1169- siltummezgla apkures sadales sistēma (siltummainis,

1170skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi, citas iekārtas

1171un materiāli);

1172- siltummezgla projektēšana;

1173- pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai

1174projekta izstrāde;

1175- siltummezgla uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

1176instruktāža;

1177- transports, sagāde, drošības elementi;

1178b) centralizētas siltumapgādes sistēmas karstā ūdens

1179sadales sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai

1180izveidei:

1181- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,

1182skaitītāji, palīgmateriāli un palīgiekārtas;

1183- sistēmas projektēšanas izmaksas;

1184- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

1185instruktāža;

1186- transports, sagāde, drošības elementi;

1187c) centralizētas siltumapgādes sistēmas apkures sadales

1188sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei:

1189- sildķermeņi (radiatori);

1190- termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas

1191vadības bloki, siltumenerģijas skaitītāji, nepieciešamā

1192programmatūra, mākoņservisu izmantošanas izmaksas;

1193- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,

1194palīgmateriāli un palīgiekārtas;

1195- sistēmas projektēšanas izmaksas;

1196- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

1197instruktāža;

1198- transports, sagāde, drošības elementi;

11997) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīga

1200atjaunošana, pārbūve vai izveide, kas var būt nepieciešamas

1201līdz ar siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu, iekļaujot

1202izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām:

1203- sildķermeņi (radiatori);

1204- termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas

1205vadības bloki, nepieciešamā programmatūra, mākoņservisu

1206izmantošanas izmaksas;

1207- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,

1208palīgmateriāli un palīgiekārtas;

1209- sistēmas projektēšanas izmaksas;

1210- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

1211instruktāža;

1212- transports, sagāde, drošības elementi;

1213Papildus tika apkopota informācija par pieslēguma

1214elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielināšanas izmaksām,

1215kas noteiktas atbilstoši 2021. gada 3. jūnija lēmuma Nr.1/8

1216"Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas

1217sadales sistēmai"124 prasībām.

1218Tirgus izpētes rezultātā tika saņemta objektīva un

1219salīdzināma informācija par siltumapgādes iekārtu iegādi un

1220neviendabīga informācija par uzstādīšanu un ierīkošanu.

1221Attiecīgi vērtējot datus, tika pieņemts lēmums metodikas

1222izmantojamā datu kopā iekļaut tikai siltumapgādes iekārtas

1223iegādes izmaksas. Attiecībā uz apkures sistēmas ar

1224sildelementiem pilnīgu atjaunošanas, pārbūves vai izveides

1225izmaksām, un saules paneļu sistēmu ar pieslēgumu

1226elektrotīklam izmaksām, tika pieņemts lēmums izmaksu likmēs

1227iekļaut izmaksas arī uzstādīšanai un ierīkošanai.

1228Konsultējoties ar "Latvijas Siltumuzņēmumu

1229asociāciju", attiecībā uz Centralizētās siltumapgādes

1230sistēmas pieslēguma izmaksām, tika pieņemts lēmums izmaksu

1231likmēs neiekļaut izmaksas, kas nepieciešamas

1232infrastruktūras izbūvei aiz ēkās siltumapgādes sistēmas

1233piederības robežām (izmaksas par materiāliem un būvdarbiem,

1234nodrošinot centralizētās siltumapgādes sistēmas

1235infrastruktūru no maģistrālajiem tīkliem līdz ēkas

1236siltummezglam, kur šī infrastruktūra pēc projekta

1237īstenošanas tiek iekļauta siltumapgādes operatora

1238bilancē).

1239Datu izpētes rezultātā siltumapgādes iekārtas tika

1240savstarpēji salīdzinātas, noteiktas katras siltumapgādes

1241iekārtas izmaksas uz 1 kW un, izmantojot Microsoft Excel

1242rīka grafisko attēlu piedāvāto funkcionalitāti

1243"Trendline", katram siltumapgādes iekārtu veidam

1244tika izrēķināta vidējo izmaksu funkcija, no kuras

1245aprēķinātas siltumapgādes iekārtu iegādes vidējās izmaksas,

1246kas iekļautas šīs metodikas 1.pielikumā.

1247Tirgus izpētes rezultātā izstrādātas vienas vienības

1248izmaksu apkopojuma tabulas (izmaksas ar PVN), kas

1249pievienotas šīs metodikas pielikumā:

1250Vienas vienības likmju izmaksas:

12511) koksnes biomasas katlam, kas piemērots granulu

1252kurināmajam izmaksas variē no 3682-5632 EUR;

12532) siltumsūknim (dažādu tipu zemes un ūdens siltumsūkņi)

1254izmaksas variē no 7861-20715 EUR;

12553) siltumsūknim (gaiss-ūdens tipa) izmaksas variē no

12564699 -7898 EUR;

12574) siltumsūknim (gaiss-gaiss) izmaksas variē no 1107-

12584583 EUR;

12595) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgai

1260atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei izmaksas variē no

12612977-11132 EUR;

12626) centralizētai siltumapgādes sistēmai izmaksas variē

1263no 6668 - 21450 EUR;

12647) saules paneļu sistēmas uzstādīšanai (ar pieslēgumu

1265elektrotīklam) izmaksas variē no 2489 - 11899 EUR.

12664. Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu

1267standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju

1268aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi.

1269Tirgus izpētes pieprasījuma vēstulēs komersantiem tika

1270nosūtītas vienādas formas aptaujas anketas, kurās tika

1271definētas izmaksu pozīcijas katrai tehnoloģijai, līdz ar to

1272visi komersanti datus iesniedza balstoties uz vienādiem

1273principiem par vienādām pozīcijām. Vienas vienības izmaksu

1274likmēs ir iekļautas tikai tās attiecināmās izmaksu

1275pozīcijas, kas tieši nepieciešamas pasākuma Nr.2.2.3.6.

1276mērķu sasniegšanai - gaisa kvalitātes uzlabošanai.

1277Projektos paredzēts atbalstīt tikai normatīvajiem aktiem

1278atbilstošas iekārtas un sistēmas. Vienas vienības izmaksu

1279likmēs nav iekļautas izmaksu pozīcijas, kas nebūs

1280attiecināmās atbalsta pasākuma īstenošanai.

12815. Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas metodoloģijas

1282un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina datu

1283verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu

1284Metodikas vienas vienības izmaksu likmes tika noteiktas

1285saskaņā ar KNR 94.panta 2.punktu un metodikā piemērotie

1286aprēķini tika balstīti uz taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu

1287aprēķina metodi atbilstoši tirgus izpētes datiem (cita

1288objektīva informācija).

1289Pamatojoties uz metodikas izvērtējuma secinājumiem,

1290Revīzijas iestāde var apliecināt atbilstību šādām prasībām

1291nosacījumiem:

12921. Aprēķini ir veikti saskaņā ar taisnīgu,

1293objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir

1294tādi dati, kas ir:

1295a) pamatoti ar objektīvu informāciju - tirgus

1296izpēte;

1297b) vērtējami kā ticami un atbilstoši paredzētajām

1298projekta darbībām.

12992. Izdevumu kategorijas/veidi, kas tika piemēroti

1300vienas vienības izmaksu likmes noteikšanā atbilst

1301nosacījumiem, kas noteikti nacionālajos normatīvajos aktos

1302(SAMP 2.2.3.6 MKN). Revīzijas iestāde veica izmaksu

1303kategoriju/pozīciju pārbaudi pret Ministru kabineta

1304noteikumu projektu par SAMP īstenošanu (iesniegts ar VARAM

130528.05.2022 e-pastu).

13063. Lai arī atbilstoši pieejamai informācijai uz

1307izvērtējuma veikšanas brīdi, pastāv dubultā finansējuma

1308risks SAMP līmeņa ievaros, kad līdzīga veida pasākumi ir

1309pieejami finansējuma saņēmējiem no citiem finansēšanas

1310instrumentiem:

1311- MK noteikumi Nr.103 "Noteikumi par atbalsta

1312programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu

1313dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes

1314paaugstināšanai",

1315- MK noteikumi Nr.150 "Emisijas kvotu izsolīšanas

1316instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa

1317"Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana

1318mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu

1319izmantošanai" nolikums"

1320VI sadarbībā ar Atbildīgo iestādi un Sadarbības iestādi

1321nodrošinās darbības dubultā finansējuma risku mazināšanai,

1322tai skaitā attiecīgas pārbaudes projektu apstiprināšanas un

1323izdevumu apstiprināšanas posmā.

13244. Noteiktās vienas vienības izmaksu likmes

1325atbilst veiktajiem pieņēmumiem un aprēķiniem, kā arī likmju

1326aprēķinos izmantotajiem datiem.

13275. Metodikā ir norādīta pietiekama informācija

1328par metodikas aktualizēšanu - likmju pārskatīšanu tai

1329skaitā aktualizēšanas biežums.

13306. Attiecībā uz pasākumiem par datu pārbaudi un

1331kvalitāti, to vākšanu un glabāšanu, kā arī pamatojošo

1332dokumentu uzglabāšanu, ir plānots nodrošināt, ka visi

1333pierādījumi par projekta īstenošanas dokumentāciju un jo

1334īpaši dati un dokumenti par izmaksām un maksājumiem

1335projektu gala saņēmējiem tiks saglabāti saskaņā ar KNR

133669.panta 8.punktu, t.i. sistēmā, kas uzkrāj un glabā

1337attiecīgos datus/dokumentus un nodrošina pietiekamas

1338revīzijas liecības.

1339Šis novērtējums aptver visus attiecīgos elementus, kas

1340uzskaitīti Komisijas revīzijas dienestu SCO pārbaudes lapas

13411. iedaļā.

1342Tirgus izpētes rezultātā katrai

1343vienībai (izmaksas ar PVN) ir sastādītas sekojošas izmaksu

1344tabulas:

13451. Koksnes biomasas katls, kas

1346piemērots granulu kurināmajam

1347Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda

1348(kW)125

1349Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR)

1350atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai

1351Iiek. (EUR)

1352Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures

1353sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai

1354izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai.

1355C (EUR)

13566

13573682

13582977

13597

13603797

13613278

13628

13633904

13643562

13659

13663996

13673833

136810

13694079

13704090

137111

13724159

13734339

137412

13754241

13764588

137713

13784309

13794813

138014

13814369

13825048

138315

13844428

13855264

138616

13874495

13885479

138917

13904556

13915698

139218

13934591

13945902

139519

13964649

13976092

139820

13994687

14006292

140121

14024758

14036505

140422

14054785

14066682

140723

14084824

14096874

141024

14114878

14127057

141325

14144920

14157230

141626

14174949

14187425

141927

14204999

14217579

142228

14235039

14247759

142529

14265069

14277930

142830

14295088

14308095

143131

14325137

14338290

143432

14355179

14368441

143733

14385212

14398625

144034

14415239

14428763

144335

14445257

14458936

144636

14475314

14489104

)

1Kopā:

2733 375

37.1.

4Administratīvās kapacitātes ceļakarte

5ESF

6259 359

77.1.

8Kohēzijas politikas vadības informācijas

9sistēmas (KPVIS) attīstība

10ERAF

11474 016

12Pavisam

13kopā:

14654 944 591

15(230) MK 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdē pieņemts

16lēmums140 par atsevišķām drošības prioritātēm, kas

17finansējamas no ES fondu finansējuma, proti, Aizsardzības

18ministrijas prioritārais pasākums "Militārā poligona

19"Sēlija" piekļuves ceļa uzlabošana un Vienības tilta

20Daugavpilī pārbūve mobilitātes uzlabošanai", kā arī

21horizontālais prioritārais pasākums kiberdrošības stiprināšanai

22informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

23(231) 2024.gada 31.oktobra ES fondu tematiskajā komitejā

24konceptuāli atbalstīts FM priekšlikums pārskatīt daļu no

25elastības finansējuma apjoma, lai novirzītu to nacionālajai

26prioritātei - drošībai un noturībai - inovāciju un

27produktivitātes jomā - kiberdrošībai, enerģētikas jomā -

28enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, reģionālās attīstības

29jomā - infrastruktūras attīstībai uzņēmumiem, nevienlīdzības

30mazināšanas jomā - atbalstam vistrūcīgākajiem ("pārtikas

31pakas") un pārējo elastības finansējumu saglabājot sākotnēji

32plānotajām prioritātēm.

3311. Priekšlikumi Programmas

34grozījumiem

35(232) Programmas grozījumos iekļautie elastības finansējuma

36pārdaļu priekšlikumi un ReArm141 pārdaļu priekšlikumi

37vērsti uz nacionālās prioritātes - drošības stiprināšanu.

38Atzīmējams, ka liela daļa no elastības finansējuma pārdalēm ne

39tikai sekmēs drošības stiprināšanu, bet arī kopā ar valsts

40budžeta ieguldījumiem, nodrošinās nacionālo un nozaru prioritāšu

41īstenošanu lielākā apmērā (detalizēta informācija par elastības

42finansējuma pārdalēm un to avotiem iekļauta Tabulā Nr.2). Ar

43tālāk minētajiem investīciju priekšlikumiem plānots pamatā

44risināt ģeopolitiskās situācijas un ar Krievijas kara Ukrainā

45saistītos izaicinājumus.

46(233) 1.POLITIKAS MĒRĶA "Konkurētspējīgāka un

47viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās

48pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" ietvaros, lai

49nodrošinātu visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu

50ilgtspējīgu, kā arī ieviestu Eiropas Savienības Padomes 2024.gada

51rekomendāciju attiecībā uz uzņēmējdarbības vides

52uzlabošanu, par nepieciešamību nodrošināt piekļuvi

53finansējumam, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju

54veikšanu, eksporta apjoma palielināšanu un produktivitātes

55kāpināšanu, paredzot konkurētspējīgu atalgojumu visos Latvijas

56reģionos. Finansējums tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri

57ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu un

58ražošanai nepieciešamās infrastruktūras attīstību, lai ražotu

59duāla un militāra lietojuma saistītus produktus. Plānots

60grozījumu ietvaros izstrādāt atbalsta programmu mērogojamu

61investīciju projektu īstenošanai Latvijā 150 milj. EUR apmērā

62finanšu instrumentu (aizdevumu ar kapitāla atlaidi,

63kapitālieguldījumu un garantiju vai ieguldījuma fonda) veidā -

64Investīciju fonds uzņēmējdarbības attīstībai. Šādas programma

65izveidei Programmas grozījumi paredz INVESTĪCIJU FONDA

66UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI izveidi novirzot ES fondu finansējumu

67(40 000 000 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 34 000 000

68EUR).

69(234) 2.POLITIKAS MĒRĶA "Zaļāka un noturīgāka

70Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz

71bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu

72pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un

73"zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata

74pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un

75pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" ietvaros

76tiks īstenoti papildus pasākumi ENERĢĒTISKĀS NEATKARĪBAS

77STIPRINĀŠANAI (41 176 471 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 35 000

78000 EUR).

79(235) Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam

80uzsvērta nepieciešamība stiprināt enerģētisko drošību, kombinējot

81gan pašmāju AER ražošanu, gan nodrošinot drošas piegādes kopumā

82virzoties uz CO2 izmešu142

83samazināšanu.143

84(236) Enerģētiskās neatkarības stiprināšana ir bijusi iekļauta

85kā Padomes rekomendācija Latvijai 2023.gadā. Arī NEKP atzīmēts,

86ka nepieciešams turpināt uzlabot Latvijas enerģētiskās atkarības

87rādītājus.

88(237) Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un Latvijas

89virzību uz enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu

90lomu, palielinot AE izmantošanu un veicinot energoefektivitāti,

91vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām

92reģionā, nepieciešama atbilstošas infrastruktūras attīstība.

93(238) Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas

94NEKP mērķim - līdz 2025. gadam sasniegt no AER saražotās

95enerģijas īpatsvaru 47,3 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā.

96Latvijā AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir viens no

97augstākajiem ES: 2023. gadā tas bija 43,2 % (ES - vidēji 24,6

98%)144.

99(239) Plānoti ieguldījumi elektroenerģijas pieslēguma jaudu

100paaugstināšanai, ģeneratoru iegādei darbības nepārtrauktības

101nodrošināšanai, pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas

102remontu un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai un

103biometāna publisko ievades punktu būvniecībai.

104(240) 3.POLITIKAS MĒRĶA "Ciešāk savienota Eiropa,

105uzlabojot mobilitāti" ietvaros tiks īstenots pasākums

106militārās mobilitātes stiprināšanai - Daugavpils Vienības

107tilta pārbūve (5 086 620 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 4 323

108627 EUR).

109(241) Ex-post izvērtējumā transporta jomā secināts, ka

110jāturpina autoceļu un ielu tīklu attīstība, lielāks fokuss

111liekams uz tehniskajiem un/vai operacionālajiem risinājumiem.

112Vienlaikus Daugavpils Vienības tilta pārbūve valdībā

113apstiprināta, kā viena no Aizsardzības ministrijas prioritātēm.

114Daugavpils valstspilsētas pašvaldība līdz šim jau vairākkārt ir

115vērsusi Satiksmes ministrijas, Viedās administrācijas un

116reģionālās attīstības ministrijas un FM uzmanību uz

117nepieciešamajām investīcijām Vienības tilta pārbūvei.

118(242) Plānotie ieguldījumi infrastruktūrā uzlabos civilās

119un militārās mobilitātes savienojumu efektivitāti un drošību

120Daugavpils valstspilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot

121Vienības tiltu un tā pievedceļus. Plānotie ieguldījumi transporta

122infrastruktūrā arī uzlabos savienojamību ar valsts autoceļu tīklu

123un Eiropas transporta tīklu (TEN-T - Trans-European Transport

124Network), samazinās sastrēgumus, samazinās siltumnīcefekta

125gāzu emisijas, kā arī paaugstinās kopējo satiksmes drošību un

126infrastruktūras kvalitāti.

127(243) Vienības tiltam ir būtiska nozīme pilsētas transporta

128infrastruktūrā, novadu savstarpējai savienojamībai. Daugavpils

129valstspilsētas transporta infrastruktūra ir saistīta gan ar

130valsts galveno autoceļu A6, gan valsts galvenajiem autoceļiem A13

131un A14. Pilsētas teritoriju divās daļās sadala upe Daugava,

132Vienības tilts ir vienīgā transporta būve, ko var izmantot

133upes šķērsošanai. Tilta tehniskais stāvoklis ir slikts. Kopš

1341989.gada, kad tika veikta tilta rekonstrukcija, līdz šim brīdim

135tam nav veikti vērienīgi uzlabošanas darbi, līdz ar to ir

136nepieciešami apjomīgi ieguldījumi tilta atjaunošanā.

137(244) Vienības tilta pārbūvei saņemts Aizsardzības ministrijas

138atzinums par to, ka tā pārbūves projekts atbilst Nacionālo

139Bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas noteiktajām militārā

140transporta infrastruktūras, kā arī militārās mobilitātes

141attīstības prioritātēm. Tāpat saņemts arī Latgales plānošanas

142reģiona atbalsta vēstule par Vienības tilta pārbūves

143nepieciešamības atbilstību Latgales plānošanas reģiona

144stratēģiskajiem mērķiem un tā reģionālo nozīmi.

145(245) Vienības tilta infrastruktūras modernizācija nodrošinās

146visiem satiksmes dalībniekiem kvalitatīvu un ērtu pārvietošanos,

147kā arī uzlabos Daugavas upes kreisā krasta iedzīvotāju drošību

148iespējama apdraudējuma gadījumā. Tilta pārbūve ievērojami

149uzlabotu mobilitātes iespējas pilsētas robežās, nodrošinot

150savienojamību ar Augšdaugavas novadu, tādējādi uzlabojot gan

151darbaspēka migrāciju, gan publisko pakalpojumu pieejamību abu

152pašvaldību iedzīvotājiem. Daugavas upes kreisajā krastā dzīvo gan

153ievērojama daļa novada iedzīvotāju, gan vairāk kā 7000 pilsētas

154iedzīvotāju, kas darba gaitās dodas uz pilsētas apkaimēm, kas

155izvietotas upes labajā krastā, kā arī nepieciešamos publiskos,

156t.sk. izglītības, veselības aprūpes u.c. pakalpojumus, šie

157iedzīvotāju var saņemt galvenokārt šķērsojot upi.

158(246) Tiks stiprināta REĢIONĀLĀ UN MILITĀRĀ INFRASTRUKTŪRA

159ar Sēlijas poligona izbūvi saistītā ceļu infrastruktūra un

160uzņēmējdarbības veicināšana reģionos (16 250 000 EUR, t.sk. ES

161fondu finansējums 13 812 500 EUR).

162(247) Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par atbalstu

163Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas

164stiprināšanai"145, šobrīd, uz Programmas

165grozījumu sagatavošanas brīdi, pieejamo investīciju pasākumu

166atbalstāmās darbības neparedz specifisku atbalstu divējāda

167lietojuma infrastruktūras attīstīšanai, lai gan ģeopolitiskā

168situācija visā pasaulē, īpaši notikumi Ukrainā, aktualizē šādas

169infrastruktūras izveides nozīmīgumu iedzīvotāju drošības

170nodrošināšanai. Pašvaldībām pieejamie atbalsta instrumenti ir

171ierobežotā apjomā, līdz ar to pieejamās ES fondu un AF

172investīcijas nav pietiekamas, lai nosegtu pašvaldībām aktuālās

173infrastruktūras attīstības vajadzības. Papildu līdzekļu

174paredzēšana pašvaldībām nozīmīgo infrastruktūras attīstības

175projektu īstenošanai veicinātu investīciju saņemšanu un

176izmantošanu teritoriju drošības nodrošināšanai.

177(248) Pretmobilitātes risinājumu integrācija ir kritiski

178svarīga gan Eiropas Transporta tīkla (TEN-T), gan ceļu tīkla

179kontekstā, jo tīkla pienesums militārās mobilitātes veicināšanā

180ikdienā var tikt izmantots pret nacionālajām interesēm krīzes

181apstākļos. Lai novērstu šādas sliktākā scenārija situācijas,

182pretmobilitātes mehānismu integrēšana gan TEN-T, gan kopējā ceļu

183tīkla transporta infrastruktūras objektos Latvijas teritorijā ir

184kritiski svarīga.

185(249) Nodrošinot kvalitatīvu un drošu transporta

186infrastruktūru Latvijā, uzlabojas iespēja savienoties ar citām ES

187valstīm, tādējādi veicinot arī tautsaimniecību. Divējāda

188lietojuma infrastruktūra ir paredzēta arī lielizmēra militāro

189vienību kustībai, kas nozīmē, ka krīzes apstākļos tiks

190nodrošināta efektīva Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku

191pārvietošanās spēja.

192(250) Pasliktinoties drošības videi, kam pamatā ir Krievijas

193agresija pret Ukrainu, ir jāpalielina spēja aizsargāt Latvijas

194pilsoņus un infrastruktūru. Lai nodrošinātu ilgtspējīgus

195risinājumus, nepieciešama infrastruktūras attīstība, kura ir

196divējādi lietojama - militārām vajadzībām mobilitātei un

197pretmobilitātei; civilajām vajadzībām reģionālajai attīstībai,

198vienlaikus ievērojot nepieciešamību pielāgoties un mazināt

199klimata pārmaiņas.

200(251) Ievērojot Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas

201ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.

202gadam iekļauto146, objektu divējāda lietojuma

203pielietojums ir paredzēts kā galvenais risināmais jautājums, jo

204tas objektu padara vienlīdz piemērotu civilajām, kā arī

205nepieciešamības gadījumos militārām vai civilās aizsardzības

206vajadzībām, turklāt paredzot iespējami ātru objekta

207transformāciju no civilā pielietojuma uz militāru vai ar civilās

208aizsardzības pasākumu nodrošināšanu saistītu pielietojumu.

209(252) Saskaņā ar 2024. gada 17. un 18. oktobra Baltijas

210Asamblejas147 43. sesijas rezolūcijā148

211norādīto, attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību aizsardzības

212jomā, tiek aicināts sekmēt ES finansējuma palielināšanu militārās

213mobilitātes projektiem.

214(253) Reģionālās politikas pamatnostādņu

2152021.-2027.gadam149 (turpmāk - RPP) mērķis ir radīt

216priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai

217un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un

218ārējo konkurētspēju. Mobilitāte reģionu ietvaros ir būtisks

219priekšnoteikumus reģionā esošo dabas un cilvēkresursu efektīvai

220izmantošanai tautsaimniecībai (šo resursu sasniedzamībai,

221izmantošanai un savstarpējai apritei), kas var nodrošināt

222priekšnoteikumus reģionu attīstībai. Mobilitāte reģionos un ceļu

223atjaunošana un pārbūve ir daļa no pasākumu kopuma reģionu

224konkurētspējas celšanai un reģionālās attīstības atšķirību

225mazināšanai. Tāpat ceļu tīkla izmantošanas kvalitāte ir svarīga,

226lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, nodrošinot novadu labāku

227sasniedzamību, sekmējot piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem

228pakalpojumiem un darbavietām.

229(254) Lai nodrošinātu labi savienotu, spējīgu un drošu

230militārās mobilitātes tīklu, nepieciešams atbalsts divējāda

231lietojuma transporta infrastruktūras projektu īstenošanai.

232(255) "Militārā poligona "Sēlija" piekļuves

233ceļa uzlabošana un Vienības tilta Daugavpilī pārbūve mobilitātes

234uzlabošanai" atbalstīta kā Aizsardzības ministrijas

235valsts budžeta prioritāte, kas atbalstīta ar MK 2024.gada

23619.septembra ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu150.

237Militāro poligonu, t.sk. Sēlijas poligona infrastruktūras

238attīstība noteikta kā veicamais pasākums arī nacionālajos

239plānošanas dokumentos - Nacionālo bruņoto spēku attīstības

240plānā 2025.-2036.gadam un Valsts aizsardzības koncepcijā.

241(256) Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto

242spēku vienību pastāvīgu un netraucētu piekļuvi poligonam

243"Sēlija", ir nepieciešams organizēt autoceļa V956

244pārbūvi Daudzeva-Viesīte-Apsarde posmā Daudzeva - Sunākste (km

2451,14-17,61), paredzot divvirzienu plūsmu un ceļa noslodzes

246izturību ne mazāku kā 120 t. Autoceļam nepieciešami būtiski

247uzlabojumi, lai nodrošinātu militāro vajadzību izpildi 365 dienas

248gadā.

249(257) Ņemot vērā, ka poligonu piekļuves ceļu uzlabošana un

250sakārtošana uzlabos transporta kustību arī pašā Aizkraukles

251novadā, tas uzlabos reģionālo mobilitāti, kā arī pilnvērtīga

252divvirzienu plūsmas iespējamība mazinās ceļā pavadīto laiku un

253uzlabos satiksmes drošību.

254(258) Ņemot vērā Latvijas lielo ostu pārvalžu iniciatīvas

255vēstules par augstas gatavības investīciju projektiem, kas

256sekmētu drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanu, militārās

257loģistikas pakalpojumu nodrošināšanu un efektīvāku multimodālo

258transporta savienojumu (dzelzceļš, autotransports, jūras

259transports, aviotransports, RO - RO satiksme) izmantošanu, kā

260arī kravu un pasažieru prāmju apkalpošanas infrastruktūras

261attīstību, kas ir būtiska Latvijas tautsaimniecības un ražošanas

262uzņēmumu darbībai, Programmas grozījumi paredz papildus

263finansējuma novirzīšanu DIVĒJĀDAS LIETOJUMA INFRASTRUKTŪRAS

264ATTĪSTĪBAI, DROŠĪBAS STIPRINĀŠANAI UN PRĀMJU SATIKSMES ATTĪSTĪBAI

265Liepājas ostā un Ventspils brīvostā (25 088 344 EUR, t.sk. ES

266fondu finansējumu 21 325 092 EUR apmērā).

267(259) Lai STIPRINĀTU DZELZCEĻU kā transporta tīkla

268mugurkaulu (t.sk. atbilstoši ex-post novērtējuma rekomendācijām)

269un attīstītu reģionālo savienojamību Programmas grozījumu

270priekšlikumi paredz Bateriju elektrovilcienu iegādi un to uzlādes

271infrastruktūras izveidi (123 068 896 EUR, t.sk. ES fondu

272finansējums 104 608 561 EUR).

273(260) Bateriju elektrovilcieni (turpmāk - BEMU) ir aprīkoti ar

274bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa

275elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no

276kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto

277baterijās uzkrāto enerģiju. To priekšrocības - nav nepieciešamas

278lielas investīcijas, elektrificējot līnijas ar nelielu kustības

279intensitāti, vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums.

280Atzīmējams, ka bateriju vilciens pa neelektrificētu dzelzceļa

281līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 km, pēc tam

282vilcienam jāuzlādē baterija. To var nodrošināt, izveidojot

283uzlādes "stacijas". Tāpat bateriju uzlāde notiek,

284vilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem, tāpēc garākos

285neelektrificētos maršrutos ir jāizveido elektrificētas zonas, lai

286veiktu visu maršruta ceļu.

287(261) BEMU primāri paredzēts izmantot vilcienu satiksmes

288nodrošināšanai starp Rīgu un attālākiem valsts reģioniem -

289maršrutos Rīga-Cēsis un Rīga-Daugavpils, tādējādi uzlabojot

290reģionu mobilitāti. Minētajos maršrutos jau šobrīd pastāv

291ievērojama pasažieru plūsma, kā arī dzelzceļa stacijās ir

292nodrošinātas peronu paaugstinātās platformas, kuru izbūvi plānots

293turpināt līdz 2029.gadam.

294(262) Lai nodrošinātu vilcienu satiksmi šajos maršrutos, ir

295ticis pārskatīts arī vilcienu uzlādes tehniskais risinājums,

296šobrīd dodot priekšroku vienkāršākam un ekonomiskākam risinājumam

297- atsevišķām uzlādes stacijām, kas paredz vilcienu uzlādi to

298stāvēšanas laikā stacijās pie pasažieru platformas. Izvēlētais

299BEMU uzlādes infrastruktūras izveides tehniskais risinājums

300paredz iespēju vienlaikus uzlādēt vienu vilciena sastāvu.

301(263) Ņemot vērā augstākminēto, indikatīvi būtu nepieciešamas

302četras uzlādes stacijas. Maršrutā "Rīga-Cēsis" būtu

303nepieciešamas uzlādes stacijas Siguldā un Cēsīs, bet maršrutā

304"Rīga-Daugavpils" - Līvānos un Daugavpilī. Jāatzīmē, ka

305līdzvērtīgs risinājums šobrīd tiek ieviests Lietuvā, proti,

306maršrutā "Vilnius - Marcinkonys" ar uzlādes staciju

307pieturā Varėna.

308(264) Primāri bateriju elektrovilcieni tiktu uzlādēti maršruta

309galapunktā Cēsīs un Daugavpilī, taču brauciena laikā būtu

310nepieciešama arī daļēja uzlāde Siguldā un Līvānos. Visās četrās

311identificētajās uzlādes staciju vietās ir pieejama vismaz 2,5 MVA

312jauda (AS "Sadales tīkls").

313(265) Stiprinot DZELZCEĻA INFRASTRUKTŪRU, kā publiskā

314transporta mugurkaulu ir plānoti ieguldījumi arī Rail

315Baltica atbalstošajā infrastruktūrā, proti, plānots izveidot

3161520 mm dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru

317stacijas (turpmāk - RCS) līdz starptautiskajai lidostai

318"Rīgas" (turpmāk - RIX) un pabeigt būvdarbus abās Rail

319Baltica (turpmāk - RB) starptautiskās pasažieru stacijās, lai pēc

320iespējas ātrāk abas stacijas varētu izmantot vilcienu

321apkalpošanai kopējā dzelzceļa mezglā, pirms tiek pabeigta Rail

322Baltica projekta pirmā kārta. Šāda veida investīcijas

323veicinās klimata mērķu sasniegšanu - gan palielinot publiskā

324transporta pakalpojumu iespējas, gan samazinot pasažieru ceļā

325pavadīto laiku, mazinot personīgā transporta izmantošanas

326apjomus. Dzelzceļa savienojums no RCS uz RIX veicinās arī

327Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstību, tai skaitā

328RIX Airport City, kur svarīgs priekšnoteikums ir sliežu

329transporta savienojums ar pilsētas centru. Starptautiskās

330lidostas "Rīga" un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas

331savienojums ir trūkstošais posms Ziemeļu militārās mobilitātes

332koridorā. Izveidojot Starptautiskās lidostas "Rīga" un

333Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas savienojumu, abi koridora

334posmi tiks savienoti, kam ir būtiska stratēģiska nozīme Eiropas

335Savienības kopējo aizsardzības spēju stiprināšanā, drošības

336nodrošināšanā un militārās mobilitātes veicināšanā. RCS un RIX

337savienojuma infrastruktūras izbūvei plānots novirzīt finansējumu

338264 176 808 EUR t.sk. ES fondu finansējumu 224 550 286 EUR

339apmērā.

340(266) 2025.gada 13.janvāra bezpilota lidaparātu incidents

341Rīgas lidostā, aktualizēja nepieciešamību izstrādāt efektīvus un

342visaptverošus risinājumus, kas mazina apdraudējumu pasažieriem,

343civilai aviācijai un kritiskās infrastruktūras objektiem.

344(267) Lai nodrošinātu valsts akciju sabiedrības

345"Starptautiskā lidosta "Rīga"" un tās

346lietotāju drošību, tiks īstenots jauns pasākums STRATĒĢISKĀS

347PUBLISKĀS INFRASTRUKTŪRAS AIZSARDZĪBAI - bezpilota lidaparātu

348uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības

349risinājuma ieviešana (2 299 839 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 1

350954 863 EUR).

351(268) Konsultējoties ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības

352ministriju un tām padoto iestāžu ekspertiem, ir secināts, ka

353nesankcionētu bezpilota lidaparātu identificēšanas, izsekošanas

354un pretdarbības risinājumu arhitektūrai jābūt atvērtai tādā

355veidā, lai valsts līmenī ļautu kombinēt dažādus sensoru un

356programatūras risinājumus. Atbilstoši ekspertu norādītajam

357ietvaram valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"

358sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem ir izstrādājusi bezpilota

359lidaparātu uztveršanas un pretdarbības risinājuma tehnisko

360specifikāciju Rīgas lidostai.

361(269) Latvijas kiberdrošības stiprināšana ir kritiski svarīga

362valsts funkciju nepārtrauktības un sabiedrības drošības

363nodrošināšanai, tāpēc plānots īstenot KIBERDROŠĪBAS PASĀKUMUS

364(39 182 735 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 33 305 324 EUR ES

365fondu finansējums) ar mērķi stiprināt valsts pārvaldes

366iestāžu drošību un noturību pret ārējiem uzbrukumiem. Atbalstāmo

367pasākumu ietvaros paredzēta sistēmu drošības auditu veikšana,

368datu aizsardzības rīku izveide un pilnveidošana, informācijas

369sistēmu testi, darbinieku apmācības, datortehnikas un

370programmatūras atjaunošana, specifisks aprīkojums vēstniecību

371vajadzībām.

372(270) Kā atzīmēts sociāli ekonomiskās situācijas aprakstā,

373Latvijas iestādes turpina piedzīvot arvien pieaugošus

374kiberuzbrukumus, tādēļ vitāli svarīgi ir turpināt stiprināt

375kiberdrošību, t.sk. veicot ieguldījumus IKT jomas pakalpojumu un

376infrastruktūras attīstībā. Īpaši svarīga esošo sistēmu noturības

377pārbaudei ir to testēšana veicot sistēmu drošības auditus un

378nodrošinot, ka lietotās sistēmas un pakalpojumi darbojas uz

379atjaunotas programmatūras.

380(271) Arī EK izstrādātajā Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā

3812021.-2027.gadam ir uzsvērta nepieciešamība attīstīt IKT jomas

382risinājumus, it sevišķi e-pakalpojumus ir jāveic vienlaicīgi

383stiprinot kiberdrošību, veicot arī ieguldījumus publisko datu

384drošībai un publisko e-pakalpojumu noturībai un

385aizsardzībai.151

386(272) 5.POLITIKAS MĒRĶA "Iedzīvotājiem tuvāka

387Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu

388ilgtspējīgu un integrētu attīstību"

389(273) Vienlaikus plānoti arī ieguldījumi PATVERTŅU, VIETU,

390KUR PATVERTIES izveidošanai 26 113 520 EUR, t.sk. ES fondu

391finansējums 22 196 492 EUR apmērā, ar mērķi pārbūvēt,

392atjaunot un aprīkot 500 objektus civilās aizsardzības patvertņu

393izveidei.

394(274) Ņemot vērā notiekošo Krievijas uzsākto karu Ukrainā, lai

395stiprinātu sabiedrības drošības sajūtu un ieviestu civilās

396aizsardzības pasākumus visā Latvijas teritorijā, nepieciešamas

397investīcijas patvertņu ierīkošanai. VUGD ir izstrādājis

398vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām

399prasībām152 un IeM aktīvi strādā pie finansējuma avotu

400piesaistes patvertņu izveidei, kā arī plāno aktīvu sadarbību ar

401pašvaldībām to motivācijai patvertņu izveidei153.

402(275) Papildus finansējums KATASTROFU PĀRVALDĪBAS CENTRU

403attīstībai 29 022 839 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 24 669 413

404EUR prioritāro augstas gatavības centru izbūves pabeigšanai.

405Atzīmējams, ka minētais finansējums papildinās no valsts budžeta

406finansētās investīcijas kopumā 10 jaunu katastrofu pārvaldības

407centru izbūvei un aprīkošanai. Minētās investīcijas būs

408papildinošas no AF jau uzsāktajām investīcijām un kopumā

409nodrošinās kompleksu fizisku infrastruktūru, kas nodrošinās

410efektīvu un ātru reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām

411katastrofām.

412(276) Nacionālās drošības koncepcijā154 uzsvērta

413nepieciešamība īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu,

414lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu

415pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā,

416uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu

417sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības

418centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās

419nodarbināto darba apstākļus un darba drošību.

420(277) Katastrofu pārvaldības sistēmas funkcionēšanas būtisks

421priekšnosacījums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir katastrofu

422pārvaldības centru būvniecība un to funkcionēšana atbilstoši

423Nacionālās drošības koncepcijā noteiktajām

424prioritātēm155. AF ietvaros paredzēts īstenot daļu no

425gandrīz nulles enerģijas patēriņa katastrofu pārvaldības centru

426būvniecības visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot

427reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzlabojot katastrofu

428pārvaldību. Minētais plānots investīcijas 1.3.1.1.i.

429"Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts

430ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un

431materiāltehniskās bāzes modernizācija" ietvaros, tai skaitā

432uzbūvēt 8 līdz 10 katastrofu pārvaldības centrus dažādos Latvijas

433reģionos. Lai nodrošinātu vienmērīgu katastrofu pārvaldības

434centru pārklājumu Latvijas reģionos, tai skaitā Latgalē, plānotas

435papildus ES fondu investīcijas Programmas ietvaros papildus

436centru izbūvei saskaņā ar Rīcības plānā Latvijas Austrumu

437pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai

4382025.-2027. gadam plānotajiem pasākumiem.156

439(278) 4.POLITIKAS MĒRĶA "Sociālāka un iekļaujošāka

440Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" ietvaros

441tiks pārskatīti esošie atbalsta pasākumi, lai rastu iespēju

442sniegt atbalstu UKRAINAS CIVILIEDZĪVOTĀJIEM, to piekļuvei

443izglītībai un veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem, ar

444nodarbinātības veicināšanu saistīti atbalsta pasākumi, valodas

445apmācības, kultūrorientācijas un citi integrācijas pasākumi.

446Vienlaikus tiks veikta Programmas finansējuma pārdale (ES

447fondu finansējums 27 356 004 EUR157) uz Labklājības

448ministrijas administrēto ESF+ programmu MATERIĀLĀS

449NENODROŠINĀTĪBAS MAZINĀŠANAI, lai turpinātu "pārtikas

450paku" atbalsta sniegšanu līdz 2027.gada beigām.

451(279) Padomes rekomendācijās 2024.gadam Latvijai ieteikts

452sekmīgāk novērst iesakņojušās reģionālās atšķirības un

453nevienlīdzību. Savukārt veiktā ex-post izvērtējuma ietvaros

454konstatēta nepieciešamība nodrošināt nepārtrauktu finansējuma

455pieejamību uzsāktajiem ES fondu ieguldījumiem, lai nezaudētu līdz

456šim sasniegtos ieguvums, kā arī nepasliktināt mērķa grupu

457situāciju un nepalielināt sociālās atstumtības un nabadzības

458riskus. Attiecīgi materiālās nenodrošinātības mazināšanas

459programmas turpināšana ir svarīga iesākto investīciju sekmīgai

460turpināšanai un sociālās situācijas uzlabošanai.

461(280) Labklājības ministrija (turpmāk - LM) ir secinājusi, ka

462zemu ienākumu mājsaimniecībās pārtikas atbalsts un pamata

463materiālā palīdzība ir augstu novērtēta, atbalsts izmantots

464mājsaimniecību vajadzībām un tam ir pozitīva ietekme uz to

465situāciju. Detalizētākā informācija par ikgadējām atbalsta

466saņēmēju aptaujām un to rezultātiem ir iekļauta LM ziņojumos, tie

467skatāmi LM tīmekļvietnē

468https://www.lm.gov.lv/lv/fonda-novertesanas-zinojumi.

469(281) Pārtikas atbalsta sniegšanas pasākumu ietvaros atsevišķu

470produktu cenu pieaugums ir pārsniedzis pat 100 %. Kopumā viena

471pārtikas preču komplekta izmaksas palielinājās par 61 % (2021.

472gadā komplekta cena bija 16,43 EUR, bet 2023. gadā tāds pats

473komplekts maksāja jau 26,47 EUR). Atzīmējams, ka pārtikas

474atbalsta iegādes izmaksas ir 80 % no visa ESF+ materiālās

475nenodrošinātības mazināšanas programmas finansējuma. Līdz ar to

476ievērojamam pārtikas cenu pieaugumam ir būtiska ietekme uz kopējo

477minētās programmas finansējuma izlietojuma

478intensitāti.158

479(282) Programmas konsolidētajā versijā iekļauti iepriekš

480minētie (un tabulā Nr.2 attēlotie) pārdaļu priekšlikumi un ar

481tiem saistītie citi grozījumi Programmas redakcijās.

482Tabula Nr.2. Elastības finansējuma pārdaļu priekšlikumi un to

483avoti159

484KIBERDROŠĪBAS STIPRINĀŠANA

485Ministrija

486Plānotā

487investīcija

488Kopā

489ES fondi

490Nac.līdzf.

491VARAM160

4923.2.1.3. (1.3.1.3.) IKT risinājumu un pakalpojumu

493kiberdrošības paaugstināšana

49439 182

495735

49633 305

497324

4985 877 411

499Ministrija

500Avoti

501(pasākumi/ kārtas)

502Kopā

503ES fondi

504Nac.līdzf.

50539 182

506735

50733 305

508324

5095 877 411

510VARAM

5111.3.1.1. IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju

512radīšana privātajam sektoram

51316 399

514220

51513 939

516337

5172 459 883

518EM161

51911 391

520758

5219 682 994

5221 708 764

523Ministrija

524Avoti (pasākumi/ kārtas)

525Kopā

526ES fondi

527Nac.līdzf.

5281.2.1.4. Atbalsts

529tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai

5301 241 774

5311 055 508

532186 266

5331.2.2.1. Atbalsts

534procesu digitalizācijai komercdarbībā

5354 355 305

5363 702 009

537653 296

5381.2.1.1. Atbalsts

539jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai

5402.kārta

5411 831 372

5421 556 666

543274 706

5441.2.1.1. Atbalsts

545jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai

5463.kārta

5472 636 249

5482 240 812

549395 437

5501.2.3.6. Tūrisma

551produktu attīstības programma 1. un 2.kārta

5521 015 725

553863 366

554152 359

5551.2.1.3. Uzņēmuma

556atbalsts dalībai kapitāla tirgos

557311 333

558264 633

55946 700

560IZM162

5611.1.2.1. RIS3 industriālās prasmes

56211 391

563756

5649 682 993

5651 708 763

566DROŠĪBAS

567STIPRINĀŠANA- SĒLIJAS POLIGONS

568Ministrija

569Plānotā

570investīcija

571Kopā

572ES fondi

573Nac.līdzf.

574VARAM

5753.2.1.4. (5.1.1.8.) Divējāda lietojuma infrastruktūras

576attīstība

57716 250

578000

57913 812

580500

5812 437 500

582Ministrija

583Avoti

584(pasākumi/ kārtas)

585Kopā

586ES fondi

587Nac.līdzf.

588SM163

5893.1.1.5. Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo

590maršrutu attīstība

59116 250

592000

59313 812

594500

5952 437 500

596DROSĪBAS

597STIPRINĀŠANA - DAUGAVPILS TILTS

598Ministrija

599Plānotā

600investīcija

601Kopā

602ES fondi

603Nac.līdzf.

604SM

6053.2.1.2. (3.2.1.) Uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils

606pilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu

607Daugavpilī

6085 086

609620

6104 323

611627

612762 993

613Ministrija

614Avoti

615(pasākumi/ kārtas)

616Kopā

617ES fondi

618Nac.līdzf.

619SM

6203.1.1.5. Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo

621maršrutu attīstība

6225 086 620

6234 323 627

624762 993

625REĢIONĀLĀ

626ATTĪSTĪBA

627Ministrija

628Plānotā

629investīcija

630Kopā

631ES fondi

632Nac.līdzf.

633VARAM

6345.1.1.1. Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam

6353.kārta

6364 694

637694

6383 990

639490

640704 204

641Ministrija

642Avoti

643(pasākumi/ kārtas)

644Kopā

645ES fondi

646Nac.līdzf.

647FM164

6483.1.1.8. Robežšķērsošanas punktu attīstība

6494 694 694

6503 990 490

651704 204

652ENERĢĒTISKĀ

653DROŠĪBA

654Ministrija

655Plānotās

656investīcijas

657Kopā

658ES fondi

659Nac.līdzf.

660KEM165

66141 176

662470

66335 000

664000

6656 176 470

6662.6.1.2. (2.1.4.) Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un

667enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla

668(TEN-E)

66936 470 588

67031 000 000

6715 470 588

6722.6.1.1. (2.1.2.) Atjaunojamo energoresursu enerģijas

673veicināšana - biometāns

6744 705 882

6754 000 000

676705 882

677Ministrija

678Avoti

679(pasākumi/ kārtas)

680Kopā

681ES fondi

682Nac.līdzf.

68341 176

684471

68535 000

686000

6876 176 471

688EM

6892.1.1.2. AER izmantošana un energoefektivitātes

690paaugstināšana rūpniecībā un komersantos

69129 411

692765

69325 000

694000

6954 411 765

696KEM

6972.2.2.4. Aprites ekonomikas principu ieviešana

69811 764

699706

70010 000

701000

7021 764 706

703ATBALSTS

704MATERIĀLI NENODROŠINĀTAJIEM

705Ministrija

706Plānotās

707investīcijas

708Kopā

709ES fondi

710Nac.līdzf.

711LM166

712Pārvedums uz ESF+ programmu materiālās nenodrošinābības

713mazināšanai

71430 395

715560

71627 356

717004

7183 039 556

719Ministrija

720Avoti

721(pasākumi/ kārtas)

722Kopā

723ES fondi

724Nac.līdzf.

72532 183

726534

72727 356

728004

7294 827 530

730LM

73115 825

732360

73313 451

734556

7352 373 804

7364.3.4.2. Atbalsta

737pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām

738vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves

739jomās 2.kārta

7402 004 039

7411 703 433

742300 606

7434.4.1.1. Atbalsts

744jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu

745sniegšanā

7462 997 728

7472 548 069

748449 659

7494.4.1.2.

750Starpdisciplināra atbalsta izveide nemotivētām pilngadīgām

751personām ar garīga rakstura traucējumiem

7524 000 000

7533 400 000

754600 000

7554.3.5.1.

756Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības

757palielināšana 4.kārta

7586 823 593

7595 800 054

7601 023 539

761EM

7624.2.4.1. Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo

763izglītībai 1.kārta

7642 315 836

7651 968 461

766347 375

767IZM

7684.2.2.10. Akadēmiskās karjeras sistēmas reformas

769ieviešana

7705 420 686

7714 607 583

772813 103

773KM

774180 319

775153 271

77627 048

7774.2.3.3.

778Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu

779pieejamības veicināšana

78041 618

78135 375

7826 243

7834.3.4.8.

784Sabiedrības saliedēšana, veicinot jauniebraucēju iekļaušanos

785vietējā sabiedrībā un sekmējot starpkultūru komunikāciju

78652 013

78744 211

7887 802

7894.3.4.9.

790Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības

791pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības

792prasmes un iespējas

79386 688

79473 685

79513 003

796VK

7971 292 351

7981 098 498

799193 853

8004.3.4.4. Sociālā

801dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju

802līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu

803slēgšanas pārrunu procesā

80435 632

80530 287

8065 345

807Ministrija

808Avoti (pasākumi/ kārtas)

809Kopā

810ES fondi

811Nac.līdzf.

8124.3.6.7.

813Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu

814veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai

8151.kārta

816460 336

817391 286

81869 050

8194.3.6.7.

820Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu

821veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai

8222.kārta

823395 532

824336 202

82559 330

8264.3.6.8. IKT

827sistēmu modernizācija bērnu tiesību aizsardzības

828nodrošināšanai

82989 078

83075 716

83113 362

8324.3.6.9. Ģimenei

833draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences

834psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai

8351.kārta

836204 176

837173 550

83830 626

8394.3.6.9. Ģimenei

840draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences

841psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai

8422.kārta

843107 596

84491 457

84516 139

846TM167

847160 373

848136 317

84924 056

8504.3.4.6.

851Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem

852pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība,

853veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības

854procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai

855iekļaušanai un nodarbināmībai

85667 133

85757 063

85810 070

8594.3.4.7.

860Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem,

861pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot

862bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un

863aktīvu līdzdalību

86467 133

86557 063

86610 070

8674.3.5.5. Pieeja

868tiesiskumam

86926 107

87022 191

8713 916

872VARAM

8734.3.6.6. Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi

8745 797 516

8754 927 889

876869 627

877VM

8781 191 093

8791 012 429

880178 664

8814.1.2.1. Nacionāla

882mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses

883pasākumi

884397 031

885337 476

88659 555

8874.1.2.6. Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām,

888t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību

889794 062

890674 953

891119 109

892Papildus pieteiktās pārdales.

893PATVERTNES

894Ministrija

895Plānotā

896investīcija

897Kopā

898ES

899fondi

900Nac.līdzf.

901IeM

9025.2.1.2. (5.1.1.9.) Objektu (patvertņu) pielāgošana un

903aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem

90426 113

905520

90622 196

907492

9083 917

909028

910KATASTROFU

911PĀRVALDĪBAS CENTRI

912Ministrija

913Plānotā

914investīcija

915Kopā

916ES fondi

917Nac.līdzf.

918IeM

9192.1.3.3. 4.k.

920Katastrofu risku mazināšanas pasākumi

92129 022

922839

92324 669

924413

9254 353 426

92655 136

927359

92846 865

929905

9308 270 454

931IeM

9322.1.3.3. 2. un 3.k Katastrofu risku mazināšanas pasākumi

9335 000 000

9344 250 000

935750 000

936SM

93725 000

938000

93921 250

940000

9413 750 000

9422.3.1.1. Satiksmes

943plūsmas viedās tehnoloģijas

9442 050 161

9451 742 637

946307 524

9472.3.1.5.

948Risinājuma modelējums ES Zaļā kursa jomā

9493 529 412

9503 000 000

951529 412

9522.4.1.1.

953Elektrotransportlīdzekļiem paredzēti lieljaudas uzlādes

954punkti

95518 941 176

95616 100 000

9572 841 176

9583.1.1.7. Iekšzemes

959intermodālo termināļu ("sauso ostu") attīstības

960projekti

961479 251

962407 363

96371 888

964Ministrija

965Avoti (pasākumi/ kārtas)

966Kopā

967ES fondi

968Nac.līdzf.

969IZM

97012 948

971800

97211 006

973480

9741 942 320

9754.2.1.6. 2.k.

976Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide

977nozarēm aktuālo prasmju apguvei

9781 372 211

9791 166 379

980205 832

9814.2.2.9. 3.k.

982Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība

983profesionālās izglītības izcilībai

9845 500 000

9854 675 000

986825 000

9874.2.1.4.

988Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās

989izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pirmsskolas

990izglītības pakāpē

9912 572 582

9922 186 695

993385 887

9944.2.3.2. 1.k.

995Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas

996pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības

997riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām

998vajadzībām

9991 620 000

10001 377 000

1001243 000

10024.2.3.2. 2.k.

1003Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas

1004pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības

1005riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām

1006vajadzībām

10071 884 007

10081 601 406

1009282 601

1010VARAM

10114.2.1.7. Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras

1012attīstība

10136 101 894

10145 186 610

1015915 284

1016EM

10172.1.1.2. AER izmantošana un energoefektivitātes

1018paaugstināšana rūpniecībā un komersantos

10195 957 839

10205 064 163

1021893 676

1022KM

10234.2.3.3. Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu

1024pieejamības veicināšana

1025127 826

1026108 652

102719 174

1028PRETDRONU

1029SISTĒMA

1030Ministrija

1031Plānotā

1032investīcija

1033Kopā

1034ES fondi

1035Nac.līdzf.

1036SM

10373.2.1.1. (3.1.1.9.) Bezpilota lidaparātu uztveršanas,

1038identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma

1039ieviešana

10402 299

1041839

10421 954

1043863

1044344 976

1045Ministrija

1046Avoti

1047(pasākumi/ kārtas)

1048Kopā

1049ES fondi

1050Nac.līdzf.

1051SM

10522.3.1.1. Satiksmes plūsmas viedās tehnoloģijas

10532 299 839

10541 954 863

1055344 976

1056BEZEMISIJU

1057(BATERIJU) VILCIENI

1058Ministrija

1059Plānotā

1060investīcija

1061Kopā

1062ES fondi

1063Nac.līdzf.

1064SM

10652.4.1.3. Bezemisiju (bateriju) vilcieni un to uzlādes

1066infrastruktūra

1067123 068

1068896

1069104 608

1070561

107118 460

1072335

1073Ministrija

1074Avoti

1075(pasākumi/ kārtas)

1076Kopā

1077ES fondi

1078Nac.līdzf.

1079SM

10803.1.1.1. Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un

1081energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru

1082pārvadājumos

1083110 684

1084506

108594 081

1086830

108716 602

1088676

1089SM

10903.1.1.2. Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides

1091piekļūstamībā

109212 384

1093389

109410 526

1095731

10961 857 658

1097Papildus

1098finansējums OSTU INFRASTRUKTŪRAS DROŠĪBAI

1099Ministrija

1100Plānotā

1101investīcija

1102Kopā

1103ES fondi

1104Nac.līdzf.

1105SM

11063.3.1.2. (3.1.1.6.) Lielo ostu divejāda lietojuma publiskās

1107infrastruktūras attīstība

110825 088

1109344

111021 325

1111092168

11123 763 252

1113Ministrija

1114Avoti

1115(pasākumi/ kārtas)

1116Kopā

1117ES fondi

1118Nac.līdzf.

1119SM

11201.4.1.1. Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā

1121jūdze)

11228 700 000

11237 395 000

11241 305 000

1125SM

11262.4.1.1. Elektrotransportlīdzekļiem paredzēti lieljaudas

1127uzlādes punkti

112818 823

1129529

113016 000

1131000

11322 823 529

1133SM

11343.1.1.7. Iekšzemes intermodālo termināļu ("sauso

1135ostu") attīstības projekti

113610 108

1137985

11388 592 637

11391 516 348

1140INVESTĪCIJU

1141FONDS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI

1142Ministrija

1143Plānotā

1144investīcija

1145Kopā

1146ES fondi

1147Nac.līdzf.

1148EM

11491.5.1. Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu

1150lietojumu, kā arī aizsardzības spējas

115140 000

1152000

115334 000

1154000

11556 000 000

1156Ministrija

1157Avoti

1158(pasākumi/ kārtas)

1159Kopā

1160ES fondi

1161Nac.līdzf.

1162EM

11631.2.1.2. Produktivitātes aizdevumi (t.sk., ar kapitāla

1164atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai,

1165tehnoloģiju pārnesei

116640 000

1167000

116834 000

1169000

11706 000 000