37. punkts)

)

1Kopā:

2733 375

37.1.

4Administratīvās kapacitātes ceļakarte

5ESF

6259 359

77.1.

8Kohēzijas politikas vadības informācijas

9sistēmas (KPVIS) attīstība

10ERAF

11474 016

12Pavisam

13kopā:

14654 944 591

15(230) MK 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdē pieņemts

16lēmums140 par atsevišķām drošības prioritātēm, kas

17finansējamas no ES fondu finansējuma, proti, Aizsardzības

18ministrijas prioritārais pasākums "Militārā poligona

19"Sēlija" piekļuves ceļa uzlabošana un Vienības tilta

20Daugavpilī pārbūve mobilitātes uzlabošanai", kā arī

21horizontālais prioritārais pasākums kiberdrošības stiprināšanai

22informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

23(231) 2024.gada 31.oktobra ES fondu tematiskajā komitejā

24konceptuāli atbalstīts FM priekšlikums pārskatīt daļu no

25elastības finansējuma apjoma, lai novirzītu to nacionālajai

26prioritātei - drošībai un noturībai - inovāciju un

27produktivitātes jomā - kiberdrošībai, enerģētikas jomā -

28enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, reģionālās attīstības

29jomā - infrastruktūras attīstībai uzņēmumiem, nevienlīdzības

30mazināšanas jomā - atbalstam vistrūcīgākajiem ("pārtikas

31pakas") un pārējo elastības finansējumu saglabājot sākotnēji

32plānotajām prioritātēm.

3311. Priekšlikumi Programmas

34grozījumiem

35(232) Programmas grozījumos iekļautie elastības finansējuma

36pārdaļu priekšlikumi un ReArm141 pārdaļu priekšlikumi

37vērsti uz nacionālās prioritātes - drošības stiprināšanu.

38Atzīmējams, ka liela daļa no elastības finansējuma pārdalēm ne

39tikai sekmēs drošības stiprināšanu, bet arī kopā ar valsts

40budžeta ieguldījumiem, nodrošinās nacionālo un nozaru prioritāšu

41īstenošanu lielākā apmērā (detalizēta informācija par elastības

42finansējuma pārdalēm un to avotiem iekļauta Tabulā Nr.2). Ar

43tālāk minētajiem investīciju priekšlikumiem plānots pamatā

44risināt ģeopolitiskās situācijas un ar Krievijas kara Ukrainā

45saistītos izaicinājumus.

46(233) 1.POLITIKAS MĒRĶA "Konkurētspējīgāka un

47viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās

48pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" ietvaros, lai

49nodrošinātu visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu

50ilgtspējīgu, kā arī ieviestu Eiropas Savienības Padomes 2024.gada

51rekomendāciju attiecībā uz uzņēmējdarbības vides

52uzlabošanu, par nepieciešamību nodrošināt piekļuvi

53finansējumam, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju

54veikšanu, eksporta apjoma palielināšanu un produktivitātes

55kāpināšanu, paredzot konkurētspējīgu atalgojumu visos Latvijas

56reģionos. Finansējums tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri

57ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu un

58ražošanai nepieciešamās infrastruktūras attīstību, lai ražotu

59duāla un militāra lietojuma saistītus produktus. Plānots

60grozījumu ietvaros izstrādāt atbalsta programmu mērogojamu

61investīciju projektu īstenošanai Latvijā 150 milj. EUR apmērā

62finanšu instrumentu (aizdevumu ar kapitāla atlaidi,

63kapitālieguldījumu un garantiju vai ieguldījuma fonda) veidā -

64Investīciju fonds uzņēmējdarbības attīstībai. Šādas programma

65izveidei Programmas grozījumi paredz INVESTĪCIJU FONDA

66UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI izveidi novirzot ES fondu finansējumu

67(40 000 000 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 34 000 000

68EUR).

69(234) 2.POLITIKAS MĒRĶA "Zaļāka un noturīgāka

70Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz

71bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu

72pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un

73"zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata

74pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un

75pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" ietvaros

76tiks īstenoti papildus pasākumi ENERĢĒTISKĀS NEATKARĪBAS

77STIPRINĀŠANAI (41 176 471 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 35 000

78000 EUR).

79(235) Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam

80uzsvērta nepieciešamība stiprināt enerģētisko drošību, kombinējot

81gan pašmāju AER ražošanu, gan nodrošinot drošas piegādes kopumā

82virzoties uz CO2 izmešu142

83samazināšanu.143

84(236) Enerģētiskās neatkarības stiprināšana ir bijusi iekļauta

85kā Padomes rekomendācija Latvijai 2023.gadā. Arī NEKP atzīmēts,

86ka nepieciešams turpināt uzlabot Latvijas enerģētiskās atkarības

87rādītājus.

88(237) Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un Latvijas

89virzību uz enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu

90lomu, palielinot AE izmantošanu un veicinot energoefektivitāti,

91vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām

92reģionā, nepieciešama atbilstošas infrastruktūras attīstība.

93(238) Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas

94NEKP mērķim - līdz 2025. gadam sasniegt no AER saražotās

95enerģijas īpatsvaru 47,3 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā.

96Latvijā AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir viens no

97augstākajiem ES: 2023. gadā tas bija 43,2 % (ES - vidēji 24,6

98%)144.

99(239) Plānoti ieguldījumi elektroenerģijas pieslēguma jaudu

100paaugstināšanai, ģeneratoru iegādei darbības nepārtrauktības

101nodrošināšanai, pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas

102remontu un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai un

103biometāna publisko ievades punktu būvniecībai.

104(240) 3.POLITIKAS MĒRĶA "Ciešāk savienota Eiropa,

105uzlabojot mobilitāti" ietvaros tiks īstenots pasākums

106militārās mobilitātes stiprināšanai - Daugavpils Vienības

107tilta pārbūve (5 086 620 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 4 323

108627 EUR).

109(241) Ex-post izvērtējumā transporta jomā secināts, ka

110jāturpina autoceļu un ielu tīklu attīstība, lielāks fokuss

111liekams uz tehniskajiem un/vai operacionālajiem risinājumiem.

112Vienlaikus Daugavpils Vienības tilta pārbūve valdībā

113apstiprināta, kā viena no Aizsardzības ministrijas prioritātēm.

114Daugavpils valstspilsētas pašvaldība līdz šim jau vairākkārt ir

115vērsusi Satiksmes ministrijas, Viedās administrācijas un

116reģionālās attīstības ministrijas un FM uzmanību uz

117nepieciešamajām investīcijām Vienības tilta pārbūvei.

118(242) Plānotie ieguldījumi infrastruktūrā uzlabos civilās

119un militārās mobilitātes savienojumu efektivitāti un drošību

120Daugavpils valstspilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot

121Vienības tiltu un tā pievedceļus. Plānotie ieguldījumi transporta

122infrastruktūrā arī uzlabos savienojamību ar valsts autoceļu tīklu

123un Eiropas transporta tīklu (TEN-T - Trans-European Transport

124Network), samazinās sastrēgumus, samazinās siltumnīcefekta

125gāzu emisijas, kā arī paaugstinās kopējo satiksmes drošību un

126infrastruktūras kvalitāti.

127(243) Vienības tiltam ir būtiska nozīme pilsētas transporta

128infrastruktūrā, novadu savstarpējai savienojamībai. Daugavpils

129valstspilsētas transporta infrastruktūra ir saistīta gan ar

130valsts galveno autoceļu A6, gan valsts galvenajiem autoceļiem A13

131un A14. Pilsētas teritoriju divās daļās sadala upe Daugava,

132Vienības tilts ir vienīgā transporta būve, ko var izmantot

133upes šķērsošanai. Tilta tehniskais stāvoklis ir slikts. Kopš

1341989.gada, kad tika veikta tilta rekonstrukcija, līdz šim brīdim

135tam nav veikti vērienīgi uzlabošanas darbi, līdz ar to ir

136nepieciešami apjomīgi ieguldījumi tilta atjaunošanā.

137(244) Vienības tilta pārbūvei saņemts Aizsardzības ministrijas

138atzinums par to, ka tā pārbūves projekts atbilst Nacionālo

139Bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas noteiktajām militārā

140transporta infrastruktūras, kā arī militārās mobilitātes

141attīstības prioritātēm. Tāpat saņemts arī Latgales plānošanas

142reģiona atbalsta vēstule par Vienības tilta pārbūves

143nepieciešamības atbilstību Latgales plānošanas reģiona

144stratēģiskajiem mērķiem un tā reģionālo nozīmi.

145(245) Vienības tilta infrastruktūras modernizācija nodrošinās

146visiem satiksmes dalībniekiem kvalitatīvu un ērtu pārvietošanos,

147kā arī uzlabos Daugavas upes kreisā krasta iedzīvotāju drošību

148iespējama apdraudējuma gadījumā. Tilta pārbūve ievērojami

149uzlabotu mobilitātes iespējas pilsētas robežās, nodrošinot

150savienojamību ar Augšdaugavas novadu, tādējādi uzlabojot gan

151darbaspēka migrāciju, gan publisko pakalpojumu pieejamību abu

152pašvaldību iedzīvotājiem. Daugavas upes kreisajā krastā dzīvo gan

153ievērojama daļa novada iedzīvotāju, gan vairāk kā 7000 pilsētas

154iedzīvotāju, kas darba gaitās dodas uz pilsētas apkaimēm, kas

155izvietotas upes labajā krastā, kā arī nepieciešamos publiskos,

156t.sk. izglītības, veselības aprūpes u.c. pakalpojumus, šie

157iedzīvotāju var saņemt galvenokārt šķērsojot upi.

158(246) Tiks stiprināta REĢIONĀLĀ UN MILITĀRĀ INFRASTRUKTŪRA

159ar Sēlijas poligona izbūvi saistītā ceļu infrastruktūra un

160uzņēmējdarbības veicināšana reģionos (16 250 000 EUR, t.sk. ES

161fondu finansējums 13 812 500 EUR).

162(247) Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par atbalstu

163Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas

164stiprināšanai"145, šobrīd, uz Programmas

165grozījumu sagatavošanas brīdi, pieejamo investīciju pasākumu

166atbalstāmās darbības neparedz specifisku atbalstu divējāda

167lietojuma infrastruktūras attīstīšanai, lai gan ģeopolitiskā

168situācija visā pasaulē, īpaši notikumi Ukrainā, aktualizē šādas

169infrastruktūras izveides nozīmīgumu iedzīvotāju drošības

170nodrošināšanai. Pašvaldībām pieejamie atbalsta instrumenti ir

171ierobežotā apjomā, līdz ar to pieejamās ES fondu un AF

172investīcijas nav pietiekamas, lai nosegtu pašvaldībām aktuālās

173infrastruktūras attīstības vajadzības. Papildu līdzekļu

174paredzēšana pašvaldībām nozīmīgo infrastruktūras attīstības

175projektu īstenošanai veicinātu investīciju saņemšanu un

176izmantošanu teritoriju drošības nodrošināšanai.

177(248) Pretmobilitātes risinājumu integrācija ir kritiski

178svarīga gan Eiropas Transporta tīkla (TEN-T), gan ceļu tīkla

179kontekstā, jo tīkla pienesums militārās mobilitātes veicināšanā

180ikdienā var tikt izmantots pret nacionālajām interesēm krīzes

181apstākļos. Lai novērstu šādas sliktākā scenārija situācijas,

182pretmobilitātes mehānismu integrēšana gan TEN-T, gan kopējā ceļu

183tīkla transporta infrastruktūras objektos Latvijas teritorijā ir

184kritiski svarīga.

185(249) Nodrošinot kvalitatīvu un drošu transporta

186infrastruktūru Latvijā, uzlabojas iespēja savienoties ar citām ES

187valstīm, tādējādi veicinot arī tautsaimniecību. Divējāda

188lietojuma infrastruktūra ir paredzēta arī lielizmēra militāro

189vienību kustībai, kas nozīmē, ka krīzes apstākļos tiks

190nodrošināta efektīva Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku

191pārvietošanās spēja.

192(250) Pasliktinoties drošības videi, kam pamatā ir Krievijas

193agresija pret Ukrainu, ir jāpalielina spēja aizsargāt Latvijas

194pilsoņus un infrastruktūru. Lai nodrošinātu ilgtspējīgus

195risinājumus, nepieciešama infrastruktūras attīstība, kura ir

196divējādi lietojama - militārām vajadzībām mobilitātei un

197pretmobilitātei; civilajām vajadzībām reģionālajai attīstībai,

198vienlaikus ievērojot nepieciešamību pielāgoties un mazināt

199klimata pārmaiņas.

200(251) Ievērojot Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas

201ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.

202gadam iekļauto146, objektu divējāda lietojuma

203pielietojums ir paredzēts kā galvenais risināmais jautājums, jo

204tas objektu padara vienlīdz piemērotu civilajām, kā arī

205nepieciešamības gadījumos militārām vai civilās aizsardzības

206vajadzībām, turklāt paredzot iespējami ātru objekta

207transformāciju no civilā pielietojuma uz militāru vai ar civilās

208aizsardzības pasākumu nodrošināšanu saistītu pielietojumu.

209(252) Saskaņā ar 2024. gada 17. un 18. oktobra Baltijas

210Asamblejas147 43. sesijas rezolūcijā148

211norādīto, attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību aizsardzības

212jomā, tiek aicināts sekmēt ES finansējuma palielināšanu militārās

213mobilitātes projektiem.

214(253) Reģionālās politikas pamatnostādņu

2152021.-2027.gadam149 (turpmāk - RPP) mērķis ir radīt

216priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai

217un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un

218ārējo konkurētspēju. Mobilitāte reģionu ietvaros ir būtisks

219priekšnoteikumus reģionā esošo dabas un cilvēkresursu efektīvai

220izmantošanai tautsaimniecībai (šo resursu sasniedzamībai,

221izmantošanai un savstarpējai apritei), kas var nodrošināt

222priekšnoteikumus reģionu attīstībai. Mobilitāte reģionos un ceļu

223atjaunošana un pārbūve ir daļa no pasākumu kopuma reģionu

224konkurētspējas celšanai un reģionālās attīstības atšķirību

225mazināšanai. Tāpat ceļu tīkla izmantošanas kvalitāte ir svarīga,

226lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, nodrošinot novadu labāku

227sasniedzamību, sekmējot piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem

228pakalpojumiem un darbavietām.

229(254) Lai nodrošinātu labi savienotu, spējīgu un drošu

230militārās mobilitātes tīklu, nepieciešams atbalsts divējāda

231lietojuma transporta infrastruktūras projektu īstenošanai.

232(255) "Militārā poligona "Sēlija" piekļuves

233ceļa uzlabošana un Vienības tilta Daugavpilī pārbūve mobilitātes

234uzlabošanai" atbalstīta kā Aizsardzības ministrijas

235valsts budžeta prioritāte, kas atbalstīta ar MK 2024.gada

23619.septembra ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu150.

237Militāro poligonu, t.sk. Sēlijas poligona infrastruktūras

238attīstība noteikta kā veicamais pasākums arī nacionālajos

239plānošanas dokumentos - Nacionālo bruņoto spēku attīstības

240plānā 2025.-2036.gadam un Valsts aizsardzības koncepcijā.

241(256) Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto

242spēku vienību pastāvīgu un netraucētu piekļuvi poligonam

243"Sēlija", ir nepieciešams organizēt autoceļa V956

244pārbūvi Daudzeva-Viesīte-Apsarde posmā Daudzeva - Sunākste (km

2451,14-17,61), paredzot divvirzienu plūsmu un ceļa noslodzes

246izturību ne mazāku kā 120 t. Autoceļam nepieciešami būtiski

247uzlabojumi, lai nodrošinātu militāro vajadzību izpildi 365 dienas

248gadā.

249(257) Ņemot vērā, ka poligonu piekļuves ceļu uzlabošana un

250sakārtošana uzlabos transporta kustību arī pašā Aizkraukles

251novadā, tas uzlabos reģionālo mobilitāti, kā arī pilnvērtīga

252divvirzienu plūsmas iespējamība mazinās ceļā pavadīto laiku un

253uzlabos satiksmes drošību.

254(258) Ņemot vērā Latvijas lielo ostu pārvalžu iniciatīvas

255vēstules par augstas gatavības investīciju projektiem, kas

256sekmētu drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanu, militārās

257loģistikas pakalpojumu nodrošināšanu un efektīvāku multimodālo

258transporta savienojumu (dzelzceļš, autotransports, jūras

259transports, aviotransports, RO - RO satiksme) izmantošanu, kā

260arī kravu un pasažieru prāmju apkalpošanas infrastruktūras

261attīstību, kas ir būtiska Latvijas tautsaimniecības un ražošanas

262uzņēmumu darbībai, Programmas grozījumi paredz papildus

263finansējuma novirzīšanu DIVĒJĀDAS LIETOJUMA INFRASTRUKTŪRAS

264ATTĪSTĪBAI, DROŠĪBAS STIPRINĀŠANAI UN PRĀMJU SATIKSMES ATTĪSTĪBAI

265Liepājas ostā un Ventspils brīvostā (25 088 344 EUR, t.sk. ES

266fondu finansējumu 21 325 092 EUR apmērā).

267(259) Lai STIPRINĀTU DZELZCEĻU kā transporta tīkla

268mugurkaulu (t.sk. atbilstoši ex-post novērtējuma rekomendācijām)

269un attīstītu reģionālo savienojamību Programmas grozījumu

270priekšlikumi paredz Bateriju elektrovilcienu iegādi un to uzlādes

271infrastruktūras izveidi (123 068 896 EUR, t.sk. ES fondu

272finansējums 104 608 561 EUR).

273(260) Bateriju elektrovilcieni (turpmāk - BEMU) ir aprīkoti ar

274bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa

275elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no

276kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto

277baterijās uzkrāto enerģiju. To priekšrocības - nav nepieciešamas

278lielas investīcijas, elektrificējot līnijas ar nelielu kustības

279intensitāti, vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums.

280Atzīmējams, ka bateriju vilciens pa neelektrificētu dzelzceļa

281līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 km, pēc tam

282vilcienam jāuzlādē baterija. To var nodrošināt, izveidojot

283uzlādes "stacijas". Tāpat bateriju uzlāde notiek,

284vilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem, tāpēc garākos

285neelektrificētos maršrutos ir jāizveido elektrificētas zonas, lai

286veiktu visu maršruta ceļu.

287(261) BEMU primāri paredzēts izmantot vilcienu satiksmes

288nodrošināšanai starp Rīgu un attālākiem valsts reģioniem -

289maršrutos Rīga-Cēsis un Rīga-Daugavpils, tādējādi uzlabojot

290reģionu mobilitāti. Minētajos maršrutos jau šobrīd pastāv

291ievērojama pasažieru plūsma, kā arī dzelzceļa stacijās ir

292nodrošinātas peronu paaugstinātās platformas, kuru izbūvi plānots

293turpināt līdz 2029.gadam.

294(262) Lai nodrošinātu vilcienu satiksmi šajos maršrutos, ir

295ticis pārskatīts arī vilcienu uzlādes tehniskais risinājums,

296šobrīd dodot priekšroku vienkāršākam un ekonomiskākam risinājumam

297- atsevišķām uzlādes stacijām, kas paredz vilcienu uzlādi to

298stāvēšanas laikā stacijās pie pasažieru platformas. Izvēlētais

299BEMU uzlādes infrastruktūras izveides tehniskais risinājums

300paredz iespēju vienlaikus uzlādēt vienu vilciena sastāvu.

301(263) Ņemot vērā augstākminēto, indikatīvi būtu nepieciešamas

302četras uzlādes stacijas. Maršrutā "Rīga-Cēsis" būtu

303nepieciešamas uzlādes stacijas Siguldā un Cēsīs, bet maršrutā

304"Rīga-Daugavpils" - Līvānos un Daugavpilī. Jāatzīmē, ka

305līdzvērtīgs risinājums šobrīd tiek ieviests Lietuvā, proti,

306maršrutā "Vilnius - Marcinkonys" ar uzlādes staciju

307pieturā Varėna.

308(264) Primāri bateriju elektrovilcieni tiktu uzlādēti maršruta

309galapunktā Cēsīs un Daugavpilī, taču brauciena laikā būtu

310nepieciešama arī daļēja uzlāde Siguldā un Līvānos. Visās četrās

311identificētajās uzlādes staciju vietās ir pieejama vismaz 2,5 MVA

312jauda (AS "Sadales tīkls").

313(265) Stiprinot DZELZCEĻA INFRASTRUKTŪRU, kā publiskā

314transporta mugurkaulu ir plānoti ieguldījumi arī Rail

315Baltica atbalstošajā infrastruktūrā, proti, plānots izveidot

3161520 mm dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru

317stacijas (turpmāk - RCS) līdz starptautiskajai lidostai

318"Rīgas" (turpmāk - RIX) un pabeigt būvdarbus abās Rail

319Baltica (turpmāk - RB) starptautiskās pasažieru stacijās, lai pēc

320iespējas ātrāk abas stacijas varētu izmantot vilcienu

321apkalpošanai kopējā dzelzceļa mezglā, pirms tiek pabeigta Rail

322Baltica projekta pirmā kārta. Šāda veida investīcijas

323veicinās klimata mērķu sasniegšanu - gan palielinot publiskā

324transporta pakalpojumu iespējas, gan samazinot pasažieru ceļā

325pavadīto laiku, mazinot personīgā transporta izmantošanas

326apjomus. Dzelzceļa savienojums no RCS uz RIX veicinās arī

327Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstību, tai skaitā

328RIX Airport City, kur svarīgs priekšnoteikums ir sliežu

329transporta savienojums ar pilsētas centru. Starptautiskās

330lidostas "Rīga" un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas

331savienojums ir trūkstošais posms Ziemeļu militārās mobilitātes

332koridorā. Izveidojot Starptautiskās lidostas "Rīga" un

333Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas savienojumu, abi koridora

334posmi tiks savienoti, kam ir būtiska stratēģiska nozīme Eiropas

335Savienības kopējo aizsardzības spēju stiprināšanā, drošības

336nodrošināšanā un militārās mobilitātes veicināšanā. RCS un RIX

337savienojuma infrastruktūras izbūvei plānots novirzīt finansējumu

338264 176 808 EUR t.sk. ES fondu finansējumu 224 550 286 EUR

339apmērā.

340(266) 2025.gada 13.janvāra bezpilota lidaparātu incidents

341Rīgas lidostā, aktualizēja nepieciešamību izstrādāt efektīvus un

342visaptverošus risinājumus, kas mazina apdraudējumu pasažieriem,

343civilai aviācijai un kritiskās infrastruktūras objektiem.

344(267) Lai nodrošinātu valsts akciju sabiedrības

345"Starptautiskā lidosta "Rīga"" un tās

346lietotāju drošību, tiks īstenots jauns pasākums STRATĒĢISKĀS

347PUBLISKĀS INFRASTRUKTŪRAS AIZSARDZĪBAI - bezpilota lidaparātu

348uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības

349risinājuma ieviešana (2 299 839 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 1

350954 863 EUR).

351(268) Konsultējoties ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības

352ministriju un tām padoto iestāžu ekspertiem, ir secināts, ka

353nesankcionētu bezpilota lidaparātu identificēšanas, izsekošanas

354un pretdarbības risinājumu arhitektūrai jābūt atvērtai tādā

355veidā, lai valsts līmenī ļautu kombinēt dažādus sensoru un

356programatūras risinājumus. Atbilstoši ekspertu norādītajam

357ietvaram valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"

358sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem ir izstrādājusi bezpilota

359lidaparātu uztveršanas un pretdarbības risinājuma tehnisko

360specifikāciju Rīgas lidostai.

361(269) Latvijas kiberdrošības stiprināšana ir kritiski svarīga

362valsts funkciju nepārtrauktības un sabiedrības drošības

363nodrošināšanai, tāpēc plānots īstenot KIBERDROŠĪBAS PASĀKUMUS

364(39 182 735 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 33 305 324 EUR ES

365fondu finansējums) ar mērķi stiprināt valsts pārvaldes

366iestāžu drošību un noturību pret ārējiem uzbrukumiem. Atbalstāmo

367pasākumu ietvaros paredzēta sistēmu drošības auditu veikšana,

368datu aizsardzības rīku izveide un pilnveidošana, informācijas

369sistēmu testi, darbinieku apmācības, datortehnikas un

370programmatūras atjaunošana, specifisks aprīkojums vēstniecību

371vajadzībām.

372(270) Kā atzīmēts sociāli ekonomiskās situācijas aprakstā,

373Latvijas iestādes turpina piedzīvot arvien pieaugošus

374kiberuzbrukumus, tādēļ vitāli svarīgi ir turpināt stiprināt

375kiberdrošību, t.sk. veicot ieguldījumus IKT jomas pakalpojumu un

376infrastruktūras attīstībā. Īpaši svarīga esošo sistēmu noturības

377pārbaudei ir to testēšana veicot sistēmu drošības auditus un

378nodrošinot, ka lietotās sistēmas un pakalpojumi darbojas uz

379atjaunotas programmatūras.

380(271) Arī EK izstrādātajā Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā

3812021.-2027.gadam ir uzsvērta nepieciešamība attīstīt IKT jomas

382risinājumus, it sevišķi e-pakalpojumus ir jāveic vienlaicīgi

383stiprinot kiberdrošību, veicot arī ieguldījumus publisko datu

384drošībai un publisko e-pakalpojumu noturībai un

385aizsardzībai.151

386(272) 5.POLITIKAS MĒRĶA "Iedzīvotājiem tuvāka

387Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu

388ilgtspējīgu un integrētu attīstību"

389(273) Vienlaikus plānoti arī ieguldījumi PATVERTŅU, VIETU,

390KUR PATVERTIES izveidošanai 26 113 520 EUR, t.sk. ES fondu

391finansējums 22 196 492 EUR apmērā, ar mērķi pārbūvēt,

392atjaunot un aprīkot 500 objektus civilās aizsardzības patvertņu

393izveidei.

394(274) Ņemot vērā notiekošo Krievijas uzsākto karu Ukrainā, lai

395stiprinātu sabiedrības drošības sajūtu un ieviestu civilās

396aizsardzības pasākumus visā Latvijas teritorijā, nepieciešamas

397investīcijas patvertņu ierīkošanai. VUGD ir izstrādājis

398vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām

399prasībām152 un IeM aktīvi strādā pie finansējuma avotu

400piesaistes patvertņu izveidei, kā arī plāno aktīvu sadarbību ar

401pašvaldībām to motivācijai patvertņu izveidei153.

402(275) Papildus finansējums KATASTROFU PĀRVALDĪBAS CENTRU

403attīstībai 29 022 839 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 24 669 413

404EUR prioritāro augstas gatavības centru izbūves pabeigšanai.

405Atzīmējams, ka minētais finansējums papildinās no valsts budžeta

406finansētās investīcijas kopumā 10 jaunu katastrofu pārvaldības

407centru izbūvei un aprīkošanai. Minētās investīcijas būs

408papildinošas no AF jau uzsāktajām investīcijām un kopumā

409nodrošinās kompleksu fizisku infrastruktūru, kas nodrošinās

410efektīvu un ātru reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām

411katastrofām.

412(276) Nacionālās drošības koncepcijā154 uzsvērta

413nepieciešamība īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu,

414lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu

415pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā,

416uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu

417sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības

418centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās

419nodarbināto darba apstākļus un darba drošību.

420(277) Katastrofu pārvaldības sistēmas funkcionēšanas būtisks

421priekšnosacījums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir katastrofu

422pārvaldības centru būvniecība un to funkcionēšana atbilstoši

423Nacionālās drošības koncepcijā noteiktajām

424prioritātēm155. AF ietvaros paredzēts īstenot daļu no

425gandrīz nulles enerģijas patēriņa katastrofu pārvaldības centru

426būvniecības visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot

427reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzlabojot katastrofu

428pārvaldību. Minētais plānots investīcijas 1.3.1.1.i.

429"Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts

430ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un

431materiāltehniskās bāzes modernizācija" ietvaros, tai skaitā

432uzbūvēt 8 līdz 10 katastrofu pārvaldības centrus dažādos Latvijas

433reģionos. Lai nodrošinātu vienmērīgu katastrofu pārvaldības

434centru pārklājumu Latvijas reģionos, tai skaitā Latgalē, plānotas

435papildus ES fondu investīcijas Programmas ietvaros papildus

436centru izbūvei saskaņā ar Rīcības plānā Latvijas Austrumu

437pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai

4382025.-2027. gadam plānotajiem pasākumiem.156

439(278) 4.POLITIKAS MĒRĶA "Sociālāka un iekļaujošāka

440Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" ietvaros

441tiks pārskatīti esošie atbalsta pasākumi, lai rastu iespēju

442sniegt atbalstu UKRAINAS CIVILIEDZĪVOTĀJIEM, to piekļuvei

443izglītībai un veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem, ar

444nodarbinātības veicināšanu saistīti atbalsta pasākumi, valodas

445apmācības, kultūrorientācijas un citi integrācijas pasākumi.

446Vienlaikus tiks veikta Programmas finansējuma pārdale (ES

447fondu finansējums 27 356 004 EUR157) uz Labklājības

448ministrijas administrēto ESF+ programmu MATERIĀLĀS

449NENODROŠINĀTĪBAS MAZINĀŠANAI, lai turpinātu "pārtikas

450paku" atbalsta sniegšanu līdz 2027.gada beigām.

451(279) Padomes rekomendācijās 2024.gadam Latvijai ieteikts

452sekmīgāk novērst iesakņojušās reģionālās atšķirības un

453nevienlīdzību. Savukārt veiktā ex-post izvērtējuma ietvaros

454konstatēta nepieciešamība nodrošināt nepārtrauktu finansējuma

455pieejamību uzsāktajiem ES fondu ieguldījumiem, lai nezaudētu līdz

456šim sasniegtos ieguvums, kā arī nepasliktināt mērķa grupu

457situāciju un nepalielināt sociālās atstumtības un nabadzības

458riskus. Attiecīgi materiālās nenodrošinātības mazināšanas

459programmas turpināšana ir svarīga iesākto investīciju sekmīgai

460turpināšanai un sociālās situācijas uzlabošanai.

461(280) Labklājības ministrija (turpmāk - LM) ir secinājusi, ka

462zemu ienākumu mājsaimniecībās pārtikas atbalsts un pamata

463materiālā palīdzība ir augstu novērtēta, atbalsts izmantots

464mājsaimniecību vajadzībām un tam ir pozitīva ietekme uz to

465situāciju. Detalizētākā informācija par ikgadējām atbalsta

466saņēmēju aptaujām un to rezultātiem ir iekļauta LM ziņojumos, tie

467skatāmi LM tīmekļvietnē

468https://www.lm.gov.lv/lv/fonda-novertesanas-zinojumi.

469(281) Pārtikas atbalsta sniegšanas pasākumu ietvaros atsevišķu

470produktu cenu pieaugums ir pārsniedzis pat 100 %. Kopumā viena

471pārtikas preču komplekta izmaksas palielinājās par 61 % (2021.

472gadā komplekta cena bija 16,43 EUR, bet 2023. gadā tāds pats

473komplekts maksāja jau 26,47 EUR). Atzīmējams, ka pārtikas

474atbalsta iegādes izmaksas ir 80 % no visa ESF+ materiālās

475nenodrošinātības mazināšanas programmas finansējuma. Līdz ar to

476ievērojamam pārtikas cenu pieaugumam ir būtiska ietekme uz kopējo

477minētās programmas finansējuma izlietojuma

478intensitāti.158

479(282) Programmas konsolidētajā versijā iekļauti iepriekš

480minētie (un tabulā Nr.2 attēlotie) pārdaļu priekšlikumi un ar

481tiem saistītie citi grozījumi Programmas redakcijās.

482Tabula Nr.2. Elastības finansējuma pārdaļu priekšlikumi un to

483avoti159

484KIBERDROŠĪBAS STIPRINĀŠANA

485Ministrija

486Plānotā

487investīcija

488Kopā

489ES fondi

490Nac.līdzf.

491VARAM160

4923.2.1.3. (1.3.1.3.) IKT risinājumu un pakalpojumu

493kiberdrošības paaugstināšana

49439 182

495735

49633 305

497324

4985 877 411

499Ministrija

500Avoti

501(pasākumi/ kārtas)

502Kopā

503ES fondi

504Nac.līdzf.

50539 182

506735

50733 305

508324

5095 877 411

510VARAM

5111.3.1.1. IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju

512radīšana privātajam sektoram

51316 399

514220

51513 939

516337

5172 459 883

518EM161

51911 391

520758

5219 682 994

5221 708 764

523Ministrija

524Avoti (pasākumi/ kārtas)

525Kopā

526ES fondi

527Nac.līdzf.

5281.2.1.4. Atbalsts

529tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai

5301 241 774

5311 055 508

532186 266

5331.2.2.1. Atbalsts

534procesu digitalizācijai komercdarbībā

5354 355 305

5363 702 009

537653 296

5381.2.1.1. Atbalsts

539jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai

5402.kārta

5411 831 372

5421 556 666

543274 706

5441.2.1.1. Atbalsts

545jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai

5463.kārta

5472 636 249

5482 240 812

549395 437

5501.2.3.6. Tūrisma

551produktu attīstības programma 1. un 2.kārta

5521 015 725

553863 366

554152 359

5551.2.1.3. Uzņēmuma

556atbalsts dalībai kapitāla tirgos

557311 333

558264 633

55946 700

560IZM162

5611.1.2.1. RIS3 industriālās prasmes

56211 391

563756

5649 682 993

5651 708 763

566DROŠĪBAS

567STIPRINĀŠANA- SĒLIJAS POLIGONS

568Ministrija

569Plānotā

570investīcija

571Kopā

572ES fondi

573Nac.līdzf.

574VARAM

5753.2.1.4. (5.1.1.8.) Divējāda lietojuma infrastruktūras

576attīstība

57716 250

578000

57913 812

580500

5812 437 500

582Ministrija

583Avoti

584(pasākumi/ kārtas)

585Kopā

586ES fondi

587Nac.līdzf.

588SM163

5893.1.1.5. Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo

590maršrutu attīstība

59116 250

592000

59313 812

594500

5952 437 500

596DROSĪBAS

597STIPRINĀŠANA - DAUGAVPILS TILTS

598Ministrija

599Plānotā

600investīcija

601Kopā

602ES fondi

603Nac.līdzf.

604SM

6053.2.1.2. (3.2.1.) Uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils

606pilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu

607Daugavpilī

6085 086

609620

6104 323

611627

612762 993

613Ministrija

614Avoti

615(pasākumi/ kārtas)

616Kopā

617ES fondi

618Nac.līdzf.

619SM

6203.1.1.5. Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo

621maršrutu attīstība

6225 086 620

6234 323 627

624762 993

625REĢIONĀLĀ

626ATTĪSTĪBA

627Ministrija

628Plānotā

629investīcija

630Kopā

631ES fondi

632Nac.līdzf.

633VARAM

6345.1.1.1. Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam

6353.kārta

6364 694

637694

6383 990

639490

640704 204

641Ministrija

642Avoti

643(pasākumi/ kārtas)

644Kopā

645ES fondi

646Nac.līdzf.

647FM164

6483.1.1.8. Robežšķērsošanas punktu attīstība

6494 694 694

6503 990 490

651704 204

652ENERĢĒTISKĀ

653DROŠĪBA

654Ministrija

655Plānotās

656investīcijas

657Kopā

658ES fondi

659Nac.līdzf.

660KEM165

66141 176

662470

66335 000

664000

6656 176 470

6662.6.1.2. (2.1.4.) Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un

667enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla

668(TEN-E)

66936 470 588

67031 000 000

6715 470 588

6722.6.1.1. (2.1.2.) Atjaunojamo energoresursu enerģijas

673veicināšana - biometāns

6744 705 882

6754 000 000

676705 882

677Ministrija

678Avoti

679(pasākumi/ kārtas)

680Kopā

681ES fondi

682Nac.līdzf.

68341 176

684471

68535 000

686000

6876 176 471

688EM

6892.1.1.2. AER izmantošana un energoefektivitātes

690paaugstināšana rūpniecībā un komersantos

69129 411

692765

69325 000

694000

6954 411 765

696KEM

6972.2.2.4. Aprites ekonomikas principu ieviešana

69811 764

699706

70010 000

701000

7021 764 706

703ATBALSTS

704MATERIĀLI NENODROŠINĀTAJIEM

705Ministrija

706Plānotās

707investīcijas

708Kopā

709ES fondi

710Nac.līdzf.

711LM166

712Pārvedums uz ESF+ programmu materiālās nenodrošinābības

713mazināšanai

71430 395

715560

71627 356

717004

7183 039 556

719Ministrija

720Avoti

721(pasākumi/ kārtas)

722Kopā

723ES fondi

724Nac.līdzf.

72532 183

726534

72727 356

728004

7294 827 530

730LM

73115 825

732360

73313 451

734556

7352 373 804

7364.3.4.2. Atbalsta

737pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām

738vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves

739jomās 2.kārta

7402 004 039

7411 703 433

742300 606

7434.4.1.1. Atbalsts

744jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu

745sniegšanā

7462 997 728

7472 548 069

748449 659

7494.4.1.2.

750Starpdisciplināra atbalsta izveide nemotivētām pilngadīgām

751personām ar garīga rakstura traucējumiem

7524 000 000

7533 400 000

754600 000

7554.3.5.1.

756Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības

757palielināšana 4.kārta

7586 823 593

7595 800 054

7601 023 539

761EM

7624.2.4.1. Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo

763izglītībai 1.kārta

7642 315 836

7651 968 461

766347 375

767IZM

7684.2.2.10. Akadēmiskās karjeras sistēmas reformas

769ieviešana

7705 420 686

7714 607 583

772813 103

773KM

774180 319

775153 271

77627 048

7774.2.3.3.

778Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu

779pieejamības veicināšana

78041 618

78135 375

7826 243

7834.3.4.8.

784Sabiedrības saliedēšana, veicinot jauniebraucēju iekļaušanos

785vietējā sabiedrībā un sekmējot starpkultūru komunikāciju

78652 013

78744 211

7887 802

7894.3.4.9.

790Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības

791pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības

792prasmes un iespējas

79386 688

79473 685

79513 003

796VK

7971 292 351

7981 098 498

799193 853

8004.3.4.4. Sociālā

801dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju

802līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu

803slēgšanas pārrunu procesā

80435 632

80530 287

8065 345

807Ministrija

808Avoti (pasākumi/ kārtas)

809Kopā

810ES fondi

811Nac.līdzf.

8124.3.6.7.

813Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu

814veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai

8151.kārta

816460 336

817391 286

81869 050

8194.3.6.7.

820Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu

821veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai

8222.kārta

823395 532

824336 202

82559 330

8264.3.6.8. IKT

827sistēmu modernizācija bērnu tiesību aizsardzības

828nodrošināšanai

82989 078

83075 716

83113 362

8324.3.6.9. Ģimenei

833draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences

834psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai

8351.kārta

836204 176

837173 550

83830 626

8394.3.6.9. Ģimenei

840draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences

841psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai

8422.kārta

843107 596

84491 457

84516 139

846TM167

847160 373

848136 317

84924 056

8504.3.4.6.

851Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem

852pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība,

853veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības

854procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai

855iekļaušanai un nodarbināmībai

85667 133

85757 063

85810 070

8594.3.4.7.

860Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem,

861pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot

862bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un

863aktīvu līdzdalību

86467 133

86557 063

86610 070

8674.3.5.5. Pieeja

868tiesiskumam

86926 107

87022 191

8713 916

872VARAM

8734.3.6.6. Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi

8745 797 516

8754 927 889

876869 627

877VM

8781 191 093

8791 012 429

880178 664

8814.1.2.1. Nacionāla

882mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses

883pasākumi

884397 031

885337 476

88659 555

8874.1.2.6. Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām,

888t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību

889794 062

890674 953

891119 109

892Papildus pieteiktās pārdales.

893PATVERTNES

894Ministrija

895Plānotā

896investīcija

897Kopā

898ES

899fondi

900Nac.līdzf.

901IeM

9025.2.1.2. (5.1.1.9.) Objektu (patvertņu) pielāgošana un

903aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem

90426 113

905520

90622 196

907492

9083 917

909028

910KATASTROFU

911PĀRVALDĪBAS CENTRI

912Ministrija

913Plānotā

914investīcija

915Kopā

916ES fondi

917Nac.līdzf.

918IeM

9192.1.3.3. 4.k.

920Katastrofu risku mazināšanas pasākumi

92129 022

922839

92324 669

924413

9254 353 426

92655 136

927359

92846 865

929905

9308 270 454

931IeM

9322.1.3.3. 2. un 3.k Katastrofu risku mazināšanas pasākumi

9335 000 000

9344 250 000

935750 000

936SM

93725 000

938000

93921 250

940000

9413 750 000

9422.3.1.1. Satiksmes

943plūsmas viedās tehnoloģijas

9442 050 161

9451 742 637

946307 524

9472.3.1.5.

948Risinājuma modelējums ES Zaļā kursa jomā

9493 529 412

9503 000 000

951529 412

9522.4.1.1.

953Elektrotransportlīdzekļiem paredzēti lieljaudas uzlādes

954punkti

95518 941 176

95616 100 000

9572 841 176

9583.1.1.7. Iekšzemes

959intermodālo termināļu ("sauso ostu") attīstības

960projekti

961479 251

962407 363

96371 888

964Ministrija

965Avoti (pasākumi/ kārtas)

966Kopā

967ES fondi

968Nac.līdzf.

969IZM

97012 948

971800

97211 006

973480

9741 942 320

9754.2.1.6. 2.k.

976Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide

977nozarēm aktuālo prasmju apguvei

9781 372 211

9791 166 379

980205 832

9814.2.2.9. 3.k.

982Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība

983profesionālās izglītības izcilībai

9845 500 000

9854 675 000

986825 000

9874.2.1.4.

988Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās

989izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pirmsskolas

990izglītības pakāpē

9912 572 582

9922 186 695

993385 887

9944.2.3.2. 1.k.

995Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas

996pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības

997riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām

998vajadzībām

9991 620 000

10001 377 000

1001243 000

10024.2.3.2. 2.k.

1003Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas

1004pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības

1005riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām

1006vajadzībām

10071 884 007

10081 601 406

1009282 601

1010VARAM

10114.2.1.7. Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras

1012attīstība

10136 101 894

10145 186 610

1015915 284

1016EM

10172.1.1.2. AER izmantošana un energoefektivitātes

1018paaugstināšana rūpniecībā un komersantos

10195 957 839

10205 064 163

1021893 676

1022KM

10234.2.3.3. Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu

1024pieejamības veicināšana

1025127 826

1026108 652

102719 174

1028PRETDRONU

1029SISTĒMA

1030Ministrija

1031Plānotā

1032investīcija

1033Kopā

1034ES fondi

1035Nac.līdzf.

1036SM

10373.2.1.1. (3.1.1.9.) Bezpilota lidaparātu uztveršanas,

1038identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma

1039ieviešana

10402 299

1041839

10421 954

1043863

1044344 976

1045Ministrija

1046Avoti

1047(pasākumi/ kārtas)

1048Kopā

1049ES fondi

1050Nac.līdzf.

1051SM

10522.3.1.1. Satiksmes plūsmas viedās tehnoloģijas

10532 299 839

10541 954 863

1055344 976

1056BEZEMISIJU

1057(BATERIJU) VILCIENI

1058Ministrija

1059Plānotā

1060investīcija

1061Kopā

1062ES fondi

1063Nac.līdzf.

1064SM

10652.4.1.3. Bezemisiju (bateriju) vilcieni un to uzlādes

1066infrastruktūra

1067123 068

1068896

1069104 608

1070561

107118 460

1072335

1073Ministrija

1074Avoti

1075(pasākumi/ kārtas)

1076Kopā

1077ES fondi

1078Nac.līdzf.

1079SM

10803.1.1.1. Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un

1081energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru

1082pārvadājumos

1083110 684

1084506

108594 081

1086830

108716 602

1088676

1089SM

10903.1.1.2. Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides

1091piekļūstamībā

109212 384

1093389

109410 526

1095731

10961 857 658

1097Papildus

1098finansējums OSTU INFRASTRUKTŪRAS DROŠĪBAI

1099Ministrija

1100Plānotā

1101investīcija

1102Kopā

1103ES fondi

1104Nac.līdzf.

1105SM

11063.3.1.2. (3.1.1.6.) Lielo ostu divejāda lietojuma publiskās

1107infrastruktūras attīstība

110825 088

1109344

111021 325

1111092168

11123 763 252

1113Ministrija

1114Avoti

1115(pasākumi/ kārtas)

1116Kopā

1117ES fondi

1118Nac.līdzf.

1119SM

11201.4.1.1. Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā

1121jūdze)

11228 700 000

11237 395 000

11241 305 000

1125SM

11262.4.1.1. Elektrotransportlīdzekļiem paredzēti lieljaudas

1127uzlādes punkti

112818 823

1129529

113016 000

1131000

11322 823 529

1133SM

11343.1.1.7. Iekšzemes intermodālo termināļu ("sauso

1135ostu") attīstības projekti

113610 108

1137985

11388 592 637

11391 516 348

1140INVESTĪCIJU

1141FONDS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI

1142Ministrija

1143Plānotā

1144investīcija

1145Kopā

1146ES fondi

1147Nac.līdzf.

1148EM

11491.5.1. Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu

1150lietojumu, kā arī aizsardzības spējas

115140 000

1152000

115334 000

1154000

11556 000 000

1156Ministrija

1157Avoti

1158(pasākumi/ kārtas)

1159Kopā

1160ES fondi

1161Nac.līdzf.

1162EM

11631.2.1.2. Produktivitātes aizdevumi (t.sk., ar kapitāla

1164atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai,

1165tehnoloģiju pārnesei

116640 000

1167000

116834 000

1169000

11706 000 000

1171(283) 2025.gada 17.jūlijā EK publicēja regulu grozījumu

1172priekšlikumus169, kas paredz plānu "ReArm Europe

1173/ Gatavība 2030", kas paredz stiprināt Eiropas mēroga

1174aizsardzības spējas, izmantojot jaunas finanšu iespējas, savukārt

1175Baltajā grāmatā ir izklāstīta jauna pieeja aizsardzībai un

1176apzinātas investīciju vajadzības.

1177(284) Izmantojot minētā plāna priekšrocības un reaģējot uz

1178Padomes rekomendāciju 2025.gadam, kas rosina Latviju izmantojot

1179iespējas, ko sniedz vidusposma pārskatīšana, Programmas

1180grozījumi un vidusposma novērtējums papildināts ar Latvijas

1181piedāvājumu ReArm170 iniciatīvas finansējuma

1182pārdalēm, lai vēl vairāk stiprinātu ieguldījumus drošībā un

1183aizsardzībā pārorientējot esošo grozījumu priekšlikumu uz jauniem

1184SAM ReArm SAM.

1185(285) Lai izmantotu minēto grozījumu priekšrocības,

1186dalībvalstij ir nepieciešams sagatavot grozījumu priekšlikumu

1187par vismaz 10%171 no dalībvalsts finansējuma.

1188Latvijas gadījumā 10% ir 443 428 692 EUR.

1189(286) Lai izpildītu minētos regulu grozījumu nosacījumus,

1190tiek sagatavoti precizēti Programmas grozījumi (precizējumi

1191Programmas grozījumos, kas nacionāli tika apstiprināti 2025.

1192gada 22.maijā ar ES fondu uzraudzības komitejas lēmumu Nr.

11932025/5.2-6/16/38 un MK 2025.gada 29.maija ar rīkojumu Nr. 314 un

1194oficiāli tika iesniegti EK 2025.gada 29.maijā un saņemti atpakaļ

1195precizēšanai un papildināšanai 2025.gada 17.jūlijā).

1196(287) Programmas ReArm grozījumi, ievērojot regulu grozījumu

1197priekšlikuma nosacījumus, paredz:

11981) Iekļaut esošo STEP SAM: 2.5.1.SAM "Ieguldījumi,

1199kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu";

12002) Pārveidojot esošo STEP SAM atbilstoši REARM priekšlikuma

1201piedāvājumam - 1.5.1.SAM "Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai

1202veicinātu divējādu lietojumu, kā arī aizsardzības

1203spējas" tajā iekļaujot esošo 1.5.1.SAM "Ieguldījumi

1204uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu".

12053) Izveidot jaunu 2.6.1.SAM "Veicināt enerģijas

1206starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas un

1207atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas

1208infrastruktūras aizsardzību un uzlādes infrastruktūras

1209izvēršanu" tajā iekļaujot Programmā jau esošos SAM:

12102.1.2.SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana -

1211biometāns" 2.kārta un 2.1.4.SAM "Attīstīt viedas

1212energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas

1213enerģētikas tīkla (TEN-E)";

12144) Izveidojot jaunu 3.2.1.SAM "Attīstīt noturīgu

1215aizsardzības infrastruktūru, prioritāti atbalstot divējāda

1216lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo

1217sagatavotību" tajā iekļaujot Programmā jau esošos SAM

1218pasākumus: 1.3.1.3.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu

1219kiberdrošības paaugstināšana", 3.1.1.9. pasākums

1220"Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas,

1221izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana", 3.2.1.SAM

1222"Uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils pilsētā un

1223Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu Daugavpilī" un

12245.1.1.8.pasākums "Divējāda lietojuma infrastruktūras

1225attīstība";

12265) Izveidojot jaunu 3.3.1.SAM "Attīstīt noturīgu

1227aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas

1228Savienībā" tajā iekļaujot Programmā jau esošos

1229pasākumus: 3.1.1.1. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras

1230attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos

1231pasažieru pārvadājumos" 2.kārtu un 3.1.1.6.pasākuma

1232"Lielo ostu divejāda lietojuma publiskās infrastruktūras

1233attīstība" 2.kārtu172;

12346) Izveidojot jaunu 5.2.1.SAM "Civilās sagatavotības

1235nodrošināšana visu veidu teritorijās" tajā iekļaujot

1236Programmā jau esošos pasākumus: 2.1.3.3. pasākuma

1237"Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" 4.kārta un

12385.1.1.9.pasākums "Objektu (patvertņu) pielāgošana un

1239aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem".

1240(288) Skat. detalizētāk tabulā Nr.3.

1241Tabula Nr.3. Programmas ReArm grozījumu

1242pārdales173

1243Esošais

1244SAM/ pasākums un fonds

1245Nosaukums

1246ES fondu

1247finansējums, EUR

1248ReArm

1249SAM

1250Jaunais

1251pasākuma numurs

12521.5.1. ERAF

1253Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu

1254sasniegšanu (investīciju fonds uzņēmējiem)

125534 000 000

12561.5.1.

1257ERAF SAM

1258"Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu

1259lietojumu, kā arī aizsardzības spējas"

12601.5.1.

12612.5.1. ERAF

1262Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu

1263sasniegšanu (Kundziņsala)

126454 884 514

1265paliek

1266nemainīgi

1267Kopā:

126888 884

1269514

12702.1.3.3. 4.kārta ERAF

1271Katastrofu risku mazināšanas pasākumi

127224 669 413

12735.2.1.

1274ERAF SAM

1275"Civilās sagatavotības nodrošināšana visu veidu

1276teritorijās"

12775.2.1.2.

12785.1.1.9. ERAF

1279Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās

1280aizsardzības mērķiem

128122 196 492

12825.2.1.1.

1283Kopā:

128446 865

1285905

1286Esošais

1287SAM/ pasākums un fonds

1288Nosaukums

1289ES fondu

1290finansējums, EUR

1291ReArm

1292SAM

1293Jaunais

1294pasākuma numurs

12952.1.2. 2.kārta ERAF (iepriekš KF)

1296Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana -

1297biometāns

12984 000 000

12992.6.1.

1300ERAF SAM

1301"Veicināt enerģijas starpsavienojumu un saistītās

1302pārvades, sadales, uzglabāšanas un atbalsta infrastruktūras

1303izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras

1304aizsardzību un uzlādes infrastruktūras izvēršanu"

13052.6.1.1.

13062.1.4. ERAF

1307Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas

1308akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E)

130931 000 000

13102.6.1.2.

1311Kopā:

131235 000

1313000

13145.1.1.8. ERAF

1315Divējāda lietojuma infrastruktūras attīstība

131613 812 500

13173.2.1.

1318ERAF SAM

1319"Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru,

1320prioritāti atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā

1321arī uzlabot civilo sagatavotību"

13223.2.1.4.

13233.2.1. EARAF

1324Uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils pilsētā un

1325Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu Daugavpilī

13264 323 627

13273.2.1.2.

13281.3.1.3. ERAF

1329IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības

1330paaugstināšana

133133 305 324

13323.2.1.3.

13333.1.1.9. ERAF (iepriekš KF)

1334Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas,

1335izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana

13361 954 863

13373.2.1.1.

1338Kopā:

133953 396

1340314

13413.1.1.6. KF

1342Lielo ostu divejāda lietojuma publiskās infrastruktūras

1343attīstība

134421 325 092

13453.3.1. KF

1346SAM

1347"Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru,

1348veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā"

13493.3.1.2.

13503.1.1.1. 2.kārta KF

1351Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un

1352energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru

1353pārvadājumos

1354224 550 286

13553.3.1.1.

1356Kopā:

1357245 875

1358378

1359Pavisam

1360kopā:

1361470 022

1362111