Vairogs37. pants
)
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-27
Kopā:
733 375
7.1.
Administratīvās kapacitātes ceļakarte
ESF
259 359
7.1.
Kohēzijas politikas vadības informācijas
sistēmas (KPVIS) attīstība
ERAF
474 016
Pavisam
kopā:
654 944 591
(230) MK 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdē pieņemts
lēmums140 par atsevišķām drošības prioritātēm, kas
finansējamas no ES fondu finansējuma, proti, Aizsardzības
ministrijas prioritārais pasākums "Militārā poligona
"Sēlija" piekļuves ceļa uzlabošana un Vienības tilta
Daugavpilī pārbūve mobilitātes uzlabošanai", kā arī
horizontālais prioritārais pasākums kiberdrošības stiprināšanai
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
(231) 2024.gada 31.oktobra ES fondu tematiskajā komitejā
konceptuāli atbalstīts FM priekšlikums pārskatīt daļu no
elastības finansējuma apjoma, lai novirzītu to nacionālajai
prioritātei - drošībai un noturībai - inovāciju un
produktivitātes jomā - kiberdrošībai, enerģētikas jomā -
enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, reģionālās attīstības
jomā - infrastruktūras attīstībai uzņēmumiem, nevienlīdzības
mazināšanas jomā - atbalstam vistrūcīgākajiem ("pārtikas
pakas") un pārējo elastības finansējumu saglabājot sākotnēji
plānotajām prioritātēm.
11. Priekšlikumi Programmas
grozījumiem
(232) Programmas grozījumos iekļautie elastības finansējuma
pārdaļu priekšlikumi un ReArm141 pārdaļu priekšlikumi
vērsti uz nacionālās prioritātes - drošības stiprināšanu.
Atzīmējams, ka liela daļa no elastības finansējuma pārdalēm ne
tikai sekmēs drošības stiprināšanu, bet arī kopā ar valsts
budžeta ieguldījumiem, nodrošinās nacionālo un nozaru prioritāšu
īstenošanu lielākā apmērā (detalizēta informācija par elastības
finansējuma pārdalēm un to avotiem iekļauta Tabulā Nr.2). Ar
tālāk minētajiem investīciju priekšlikumiem plānots pamatā
risināt ģeopolitiskās situācijas un ar Krievijas kara Ukrainā
saistītos izaicinājumus.
(233) 1.POLITIKAS MĒRĶA "Konkurētspējīgāka un
viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās
pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" ietvaros, lai
nodrošinātu visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu
ilgtspējīgu, kā arī ieviestu Eiropas Savienības Padomes 2024.gada
rekomendāciju attiecībā uz uzņēmējdarbības vides
uzlabošanu, par nepieciešamību nodrošināt piekļuvi
finansējumam, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju
veikšanu, eksporta apjoma palielināšanu un produktivitātes
kāpināšanu, paredzot konkurētspējīgu atalgojumu visos Latvijas
reģionos. Finansējums tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri
ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu un
ražošanai nepieciešamās infrastruktūras attīstību, lai ražotu
duāla un militāra lietojuma saistītus produktus. Plānots
grozījumu ietvaros izstrādāt atbalsta programmu mērogojamu
investīciju projektu īstenošanai Latvijā 150 milj. EUR apmērā
finanšu instrumentu (aizdevumu ar kapitāla atlaidi,
kapitālieguldījumu un garantiju vai ieguldījuma fonda) veidā -
Investīciju fonds uzņēmējdarbības attīstībai. Šādas programma
izveidei Programmas grozījumi paredz INVESTĪCIJU FONDA
UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI izveidi novirzot ES fondu finansējumu
(40 000 000 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 34 000 000
EUR).
(234) 2.POLITIKAS MĒRĶA "Zaļāka un noturīgāka
Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz
bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu
pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un
"zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata
pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un
pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" ietvaros
tiks īstenoti papildus pasākumi ENERĢĒTISKĀS NEATKARĪBAS
STIPRINĀŠANAI (41 176 471 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 35 000
000 EUR).
(235) Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam
uzsvērta nepieciešamība stiprināt enerģētisko drošību, kombinējot
gan pašmāju AER ražošanu, gan nodrošinot drošas piegādes kopumā
virzoties uz CO2 izmešu142
samazināšanu.143
(236) Enerģētiskās neatkarības stiprināšana ir bijusi iekļauta
kā Padomes rekomendācija Latvijai 2023.gadā. Arī NEKP atzīmēts,
ka nepieciešams turpināt uzlabot Latvijas enerģētiskās atkarības
rādītājus.
(237) Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un Latvijas
virzību uz enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu
lomu, palielinot AE izmantošanu un veicinot energoefektivitāti,
vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām
reģionā, nepieciešama atbilstošas infrastruktūras attīstība.
(238) Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas
NEKP mērķim - līdz 2025. gadam sasniegt no AER saražotās
enerģijas īpatsvaru 47,3 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā.
Latvijā AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir viens no
augstākajiem ES: 2023. gadā tas bija 43,2 % (ES - vidēji 24,6
%)144.
(239) Plānoti ieguldījumi elektroenerģijas pieslēguma jaudu
paaugstināšanai, ģeneratoru iegādei darbības nepārtrauktības
nodrošināšanai, pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas
remontu un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai un
biometāna publisko ievades punktu būvniecībai.
(240) 3.POLITIKAS MĒRĶA "Ciešāk savienota Eiropa,
uzlabojot mobilitāti" ietvaros tiks īstenots pasākums
militārās mobilitātes stiprināšanai - Daugavpils Vienības
tilta pārbūve (5 086 620 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 4 323
627 EUR).
(241) Ex-post izvērtējumā transporta jomā secināts, ka
jāturpina autoceļu un ielu tīklu attīstība, lielāks fokuss
liekams uz tehniskajiem un/vai operacionālajiem risinājumiem.
Vienlaikus Daugavpils Vienības tilta pārbūve valdībā
apstiprināta, kā viena no Aizsardzības ministrijas prioritātēm.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība līdz šim jau vairākkārt ir
vērsusi Satiksmes ministrijas, Viedās administrācijas un
reģionālās attīstības ministrijas un FM uzmanību uz
nepieciešamajām investīcijām Vienības tilta pārbūvei.
(242) Plānotie ieguldījumi infrastruktūrā uzlabos civilās
un militārās mobilitātes savienojumu efektivitāti un drošību
Daugavpils valstspilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot
Vienības tiltu un tā pievedceļus. Plānotie ieguldījumi transporta
infrastruktūrā arī uzlabos savienojamību ar valsts autoceļu tīklu
un Eiropas transporta tīklu (TEN-T - Trans-European Transport
Network), samazinās sastrēgumus, samazinās siltumnīcefekta
gāzu emisijas, kā arī paaugstinās kopējo satiksmes drošību un
infrastruktūras kvalitāti.
(243) Vienības tiltam ir būtiska nozīme pilsētas transporta
infrastruktūrā, novadu savstarpējai savienojamībai. Daugavpils
valstspilsētas transporta infrastruktūra ir saistīta gan ar
valsts galveno autoceļu A6, gan valsts galvenajiem autoceļiem A13
un A14. Pilsētas teritoriju divās daļās sadala upe Daugava,
Vienības tilts ir vienīgā transporta būve, ko var izmantot
upes šķērsošanai. Tilta tehniskais stāvoklis ir slikts. Kopš
1989.gada, kad tika veikta tilta rekonstrukcija, līdz šim brīdim
tam nav veikti vērienīgi uzlabošanas darbi, līdz ar to ir
nepieciešami apjomīgi ieguldījumi tilta atjaunošanā.
(244) Vienības tilta pārbūvei saņemts Aizsardzības ministrijas
atzinums par to, ka tā pārbūves projekts atbilst Nacionālo
Bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas noteiktajām militārā
transporta infrastruktūras, kā arī militārās mobilitātes
attīstības prioritātēm. Tāpat saņemts arī Latgales plānošanas
reģiona atbalsta vēstule par Vienības tilta pārbūves
nepieciešamības atbilstību Latgales plānošanas reģiona
stratēģiskajiem mērķiem un tā reģionālo nozīmi.
(245) Vienības tilta infrastruktūras modernizācija nodrošinās
visiem satiksmes dalībniekiem kvalitatīvu un ērtu pārvietošanos,
kā arī uzlabos Daugavas upes kreisā krasta iedzīvotāju drošību
iespējama apdraudējuma gadījumā. Tilta pārbūve ievērojami
uzlabotu mobilitātes iespējas pilsētas robežās, nodrošinot
savienojamību ar Augšdaugavas novadu, tādējādi uzlabojot gan
darbaspēka migrāciju, gan publisko pakalpojumu pieejamību abu
pašvaldību iedzīvotājiem. Daugavas upes kreisajā krastā dzīvo gan
ievērojama daļa novada iedzīvotāju, gan vairāk kā 7000 pilsētas
iedzīvotāju, kas darba gaitās dodas uz pilsētas apkaimēm, kas
izvietotas upes labajā krastā, kā arī nepieciešamos publiskos,
t.sk. izglītības, veselības aprūpes u.c. pakalpojumus, šie
iedzīvotāju var saņemt galvenokārt šķērsojot upi.
(246) Tiks stiprināta REĢIONĀLĀ UN MILITĀRĀ INFRASTRUKTŪRA
ar Sēlijas poligona izbūvi saistītā ceļu infrastruktūra un
uzņēmējdarbības veicināšana reģionos (16 250 000 EUR, t.sk. ES
fondu finansējums 13 812 500 EUR).
(247) Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par atbalstu
Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas
stiprināšanai"145, šobrīd, uz Programmas
grozījumu sagatavošanas brīdi, pieejamo investīciju pasākumu
atbalstāmās darbības neparedz specifisku atbalstu divējāda
lietojuma infrastruktūras attīstīšanai, lai gan ģeopolitiskā
situācija visā pasaulē, īpaši notikumi Ukrainā, aktualizē šādas
infrastruktūras izveides nozīmīgumu iedzīvotāju drošības
nodrošināšanai. Pašvaldībām pieejamie atbalsta instrumenti ir
ierobežotā apjomā, līdz ar to pieejamās ES fondu un AF
investīcijas nav pietiekamas, lai nosegtu pašvaldībām aktuālās
infrastruktūras attīstības vajadzības. Papildu līdzekļu
paredzēšana pašvaldībām nozīmīgo infrastruktūras attīstības
projektu īstenošanai veicinātu investīciju saņemšanu un
izmantošanu teritoriju drošības nodrošināšanai.
(248) Pretmobilitātes risinājumu integrācija ir kritiski
svarīga gan Eiropas Transporta tīkla (TEN-T), gan ceļu tīkla
kontekstā, jo tīkla pienesums militārās mobilitātes veicināšanā
ikdienā var tikt izmantots pret nacionālajām interesēm krīzes
apstākļos. Lai novērstu šādas sliktākā scenārija situācijas,
pretmobilitātes mehānismu integrēšana gan TEN-T, gan kopējā ceļu
tīkla transporta infrastruktūras objektos Latvijas teritorijā ir
kritiski svarīga.
(249) Nodrošinot kvalitatīvu un drošu transporta
infrastruktūru Latvijā, uzlabojas iespēja savienoties ar citām ES
valstīm, tādējādi veicinot arī tautsaimniecību. Divējāda
lietojuma infrastruktūra ir paredzēta arī lielizmēra militāro
vienību kustībai, kas nozīmē, ka krīzes apstākļos tiks
nodrošināta efektīva Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku
pārvietošanās spēja.
(250) Pasliktinoties drošības videi, kam pamatā ir Krievijas
agresija pret Ukrainu, ir jāpalielina spēja aizsargāt Latvijas
pilsoņus un infrastruktūru. Lai nodrošinātu ilgtspējīgus
risinājumus, nepieciešama infrastruktūras attīstība, kura ir
divējādi lietojama - militārām vajadzībām mobilitātei un
pretmobilitātei; civilajām vajadzībām reģionālajai attīstībai,
vienlaikus ievērojot nepieciešamību pielāgoties un mazināt
klimata pārmaiņas.
(251) Ievērojot Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas
ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.
gadam iekļauto146, objektu divējāda lietojuma
pielietojums ir paredzēts kā galvenais risināmais jautājums, jo
tas objektu padara vienlīdz piemērotu civilajām, kā arī
nepieciešamības gadījumos militārām vai civilās aizsardzības
vajadzībām, turklāt paredzot iespējami ātru objekta
transformāciju no civilā pielietojuma uz militāru vai ar civilās
aizsardzības pasākumu nodrošināšanu saistītu pielietojumu.
(252) Saskaņā ar 2024. gada 17. un 18. oktobra Baltijas
Asamblejas147 43. sesijas rezolūcijā148
norādīto, attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību aizsardzības
jomā, tiek aicināts sekmēt ES finansējuma palielināšanu militārās
mobilitātes projektiem.
(253) Reģionālās politikas pamatnostādņu
2021.-2027.gadam149 (turpmāk - RPP) mērķis ir radīt
priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai
un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un
ārējo konkurētspēju. Mobilitāte reģionu ietvaros ir būtisks
priekšnoteikumus reģionā esošo dabas un cilvēkresursu efektīvai
izmantošanai tautsaimniecībai (šo resursu sasniedzamībai,
izmantošanai un savstarpējai apritei), kas var nodrošināt
priekšnoteikumus reģionu attīstībai. Mobilitāte reģionos un ceļu
atjaunošana un pārbūve ir daļa no pasākumu kopuma reģionu
konkurētspējas celšanai un reģionālās attīstības atšķirību
mazināšanai. Tāpat ceļu tīkla izmantošanas kvalitāte ir svarīga,
lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, nodrošinot novadu labāku
sasniedzamību, sekmējot piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem
pakalpojumiem un darbavietām.
(254) Lai nodrošinātu labi savienotu, spējīgu un drošu
militārās mobilitātes tīklu, nepieciešams atbalsts divējāda
lietojuma transporta infrastruktūras projektu īstenošanai.
(255) "Militārā poligona "Sēlija" piekļuves
ceļa uzlabošana un Vienības tilta Daugavpilī pārbūve mobilitātes
uzlabošanai" atbalstīta kā Aizsardzības ministrijas
valsts budžeta prioritāte, kas atbalstīta ar MK 2024.gada
19.septembra ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu150.
Militāro poligonu, t.sk. Sēlijas poligona infrastruktūras
attīstība noteikta kā veicamais pasākums arī nacionālajos
plānošanas dokumentos - Nacionālo bruņoto spēku attīstības
plānā 2025.-2036.gadam un Valsts aizsardzības koncepcijā.
(256) Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto
spēku vienību pastāvīgu un netraucētu piekļuvi poligonam
"Sēlija", ir nepieciešams organizēt autoceļa V956
pārbūvi Daudzeva-Viesīte-Apsarde posmā Daudzeva - Sunākste (km
1,14-17,61), paredzot divvirzienu plūsmu un ceļa noslodzes
izturību ne mazāku kā 120 t. Autoceļam nepieciešami būtiski
uzlabojumi, lai nodrošinātu militāro vajadzību izpildi 365 dienas
gadā.
(257) Ņemot vērā, ka poligonu piekļuves ceļu uzlabošana un
sakārtošana uzlabos transporta kustību arī pašā Aizkraukles
novadā, tas uzlabos reģionālo mobilitāti, kā arī pilnvērtīga
divvirzienu plūsmas iespējamība mazinās ceļā pavadīto laiku un
uzlabos satiksmes drošību.
(258) Ņemot vērā Latvijas lielo ostu pārvalžu iniciatīvas
vēstules par augstas gatavības investīciju projektiem, kas
sekmētu drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanu, militārās
loģistikas pakalpojumu nodrošināšanu un efektīvāku multimodālo
transporta savienojumu (dzelzceļš, autotransports, jūras
transports, aviotransports, RO - RO satiksme) izmantošanu, kā
arī kravu un pasažieru prāmju apkalpošanas infrastruktūras
attīstību, kas ir būtiska Latvijas tautsaimniecības un ražošanas
uzņēmumu darbībai, Programmas grozījumi paredz papildus
finansējuma novirzīšanu DIVĒJĀDAS LIETOJUMA INFRASTRUKTŪRAS
ATTĪSTĪBAI, DROŠĪBAS STIPRINĀŠANAI UN PRĀMJU SATIKSMES ATTĪSTĪBAI
Liepājas ostā un Ventspils brīvostā (25 088 344 EUR, t.sk. ES
fondu finansējumu 21 325 092 EUR apmērā).
(259) Lai STIPRINĀTU DZELZCEĻU kā transporta tīkla
mugurkaulu (t.sk. atbilstoši ex-post novērtējuma rekomendācijām)
un attīstītu reģionālo savienojamību Programmas grozījumu
priekšlikumi paredz Bateriju elektrovilcienu iegādi un to uzlādes
infrastruktūras izveidi (123 068 896 EUR, t.sk. ES fondu
finansējums 104 608 561 EUR).
(260) Bateriju elektrovilcieni (turpmāk - BEMU) ir aprīkoti ar
bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa
elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no
kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto
baterijās uzkrāto enerģiju. To priekšrocības - nav nepieciešamas
lielas investīcijas, elektrificējot līnijas ar nelielu kustības
intensitāti, vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums.
Atzīmējams, ka bateriju vilciens pa neelektrificētu dzelzceļa
līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 km, pēc tam
vilcienam jāuzlādē baterija. To var nodrošināt, izveidojot
uzlādes "stacijas". Tāpat bateriju uzlāde notiek,
vilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem, tāpēc garākos
neelektrificētos maršrutos ir jāizveido elektrificētas zonas, lai
veiktu visu maršruta ceļu.
(261) BEMU primāri paredzēts izmantot vilcienu satiksmes
nodrošināšanai starp Rīgu un attālākiem valsts reģioniem -
maršrutos Rīga-Cēsis un Rīga-Daugavpils, tādējādi uzlabojot
reģionu mobilitāti. Minētajos maršrutos jau šobrīd pastāv
ievērojama pasažieru plūsma, kā arī dzelzceļa stacijās ir
nodrošinātas peronu paaugstinātās platformas, kuru izbūvi plānots
turpināt līdz 2029.gadam.
(262) Lai nodrošinātu vilcienu satiksmi šajos maršrutos, ir
ticis pārskatīts arī vilcienu uzlādes tehniskais risinājums,
šobrīd dodot priekšroku vienkāršākam un ekonomiskākam risinājumam
- atsevišķām uzlādes stacijām, kas paredz vilcienu uzlādi to
stāvēšanas laikā stacijās pie pasažieru platformas. Izvēlētais
BEMU uzlādes infrastruktūras izveides tehniskais risinājums
paredz iespēju vienlaikus uzlādēt vienu vilciena sastāvu.
(263) Ņemot vērā augstākminēto, indikatīvi būtu nepieciešamas
četras uzlādes stacijas. Maršrutā "Rīga-Cēsis" būtu
nepieciešamas uzlādes stacijas Siguldā un Cēsīs, bet maršrutā
"Rīga-Daugavpils" - Līvānos un Daugavpilī. Jāatzīmē, ka
līdzvērtīgs risinājums šobrīd tiek ieviests Lietuvā, proti,
maršrutā "Vilnius - Marcinkonys" ar uzlādes staciju
pieturā Varėna.
(264) Primāri bateriju elektrovilcieni tiktu uzlādēti maršruta
galapunktā Cēsīs un Daugavpilī, taču brauciena laikā būtu
nepieciešama arī daļēja uzlāde Siguldā un Līvānos. Visās četrās
identificētajās uzlādes staciju vietās ir pieejama vismaz 2,5 MVA
jauda (AS "Sadales tīkls").
(265) Stiprinot DZELZCEĻA INFRASTRUKTŪRU, kā publiskā
transporta mugurkaulu ir plānoti ieguldījumi arī Rail
Baltica atbalstošajā infrastruktūrā, proti, plānots izveidot
1520 mm dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru
stacijas (turpmāk - RCS) līdz starptautiskajai lidostai
"Rīgas" (turpmāk - RIX) un pabeigt būvdarbus abās Rail
Baltica (turpmāk - RB) starptautiskās pasažieru stacijās, lai pēc
iespējas ātrāk abas stacijas varētu izmantot vilcienu
apkalpošanai kopējā dzelzceļa mezglā, pirms tiek pabeigta Rail
Baltica projekta pirmā kārta. Šāda veida investīcijas
veicinās klimata mērķu sasniegšanu - gan palielinot publiskā
transporta pakalpojumu iespējas, gan samazinot pasažieru ceļā
pavadīto laiku, mazinot personīgā transporta izmantošanas
apjomus. Dzelzceļa savienojums no RCS uz RIX veicinās arī
Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstību, tai skaitā
RIX Airport City, kur svarīgs priekšnoteikums ir sliežu
transporta savienojums ar pilsētas centru. Starptautiskās
lidostas "Rīga" un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
savienojums ir trūkstošais posms Ziemeļu militārās mobilitātes
koridorā. Izveidojot Starptautiskās lidostas "Rīga" un
Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas savienojumu, abi koridora
posmi tiks savienoti, kam ir būtiska stratēģiska nozīme Eiropas
Savienības kopējo aizsardzības spēju stiprināšanā, drošības
nodrošināšanā un militārās mobilitātes veicināšanā. RCS un RIX
savienojuma infrastruktūras izbūvei plānots novirzīt finansējumu
264 176 808 EUR t.sk. ES fondu finansējumu 224 550 286 EUR
apmērā.
(266) 2025.gada 13.janvāra bezpilota lidaparātu incidents
Rīgas lidostā, aktualizēja nepieciešamību izstrādāt efektīvus un
visaptverošus risinājumus, kas mazina apdraudējumu pasažieriem,
civilai aviācijai un kritiskās infrastruktūras objektiem.
(267) Lai nodrošinātu valsts akciju sabiedrības
"Starptautiskā lidosta "Rīga"" un tās
lietotāju drošību, tiks īstenots jauns pasākums STRATĒĢISKĀS
PUBLISKĀS INFRASTRUKTŪRAS AIZSARDZĪBAI - bezpilota lidaparātu
uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības
risinājuma ieviešana (2 299 839 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 1
954 863 EUR).
(268) Konsultējoties ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības
ministriju un tām padoto iestāžu ekspertiem, ir secināts, ka
nesankcionētu bezpilota lidaparātu identificēšanas, izsekošanas
un pretdarbības risinājumu arhitektūrai jābūt atvērtai tādā
veidā, lai valsts līmenī ļautu kombinēt dažādus sensoru un
programatūras risinājumus. Atbilstoši ekspertu norādītajam
ietvaram valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem ir izstrādājusi bezpilota
lidaparātu uztveršanas un pretdarbības risinājuma tehnisko
specifikāciju Rīgas lidostai.
(269) Latvijas kiberdrošības stiprināšana ir kritiski svarīga
valsts funkciju nepārtrauktības un sabiedrības drošības
nodrošināšanai, tāpēc plānots īstenot KIBERDROŠĪBAS PASĀKUMUS
(39 182 735 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 33 305 324 EUR ES
fondu finansējums) ar mērķi stiprināt valsts pārvaldes
iestāžu drošību un noturību pret ārējiem uzbrukumiem. Atbalstāmo
pasākumu ietvaros paredzēta sistēmu drošības auditu veikšana,
datu aizsardzības rīku izveide un pilnveidošana, informācijas
sistēmu testi, darbinieku apmācības, datortehnikas un
programmatūras atjaunošana, specifisks aprīkojums vēstniecību
vajadzībām.
(270) Kā atzīmēts sociāli ekonomiskās situācijas aprakstā,
Latvijas iestādes turpina piedzīvot arvien pieaugošus
kiberuzbrukumus, tādēļ vitāli svarīgi ir turpināt stiprināt
kiberdrošību, t.sk. veicot ieguldījumus IKT jomas pakalpojumu un
infrastruktūras attīstībā. Īpaši svarīga esošo sistēmu noturības
pārbaudei ir to testēšana veicot sistēmu drošības auditus un
nodrošinot, ka lietotās sistēmas un pakalpojumi darbojas uz
atjaunotas programmatūras.
(271) Arī EK izstrādātajā Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā
2021.-2027.gadam ir uzsvērta nepieciešamība attīstīt IKT jomas
risinājumus, it sevišķi e-pakalpojumus ir jāveic vienlaicīgi
stiprinot kiberdrošību, veicot arī ieguldījumus publisko datu
drošībai un publisko e-pakalpojumu noturībai un
aizsardzībai.151
(272) 5.POLITIKAS MĒRĶA "Iedzīvotājiem tuvāka
Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu
ilgtspējīgu un integrētu attīstību"
(273) Vienlaikus plānoti arī ieguldījumi PATVERTŅU, VIETU,
KUR PATVERTIES izveidošanai 26 113 520 EUR, t.sk. ES fondu
finansējums 22 196 492 EUR apmērā, ar mērķi pārbūvēt,
atjaunot un aprīkot 500 objektus civilās aizsardzības patvertņu
izveidei.
(274) Ņemot vērā notiekošo Krievijas uzsākto karu Ukrainā, lai
stiprinātu sabiedrības drošības sajūtu un ieviestu civilās
aizsardzības pasākumus visā Latvijas teritorijā, nepieciešamas
investīcijas patvertņu ierīkošanai. VUGD ir izstrādājis
vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām
prasībām152 un IeM aktīvi strādā pie finansējuma avotu
piesaistes patvertņu izveidei, kā arī plāno aktīvu sadarbību ar
pašvaldībām to motivācijai patvertņu izveidei153.
(275) Papildus finansējums KATASTROFU PĀRVALDĪBAS CENTRU
attīstībai 29 022 839 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 24 669 413
EUR prioritāro augstas gatavības centru izbūves pabeigšanai.
Atzīmējams, ka minētais finansējums papildinās no valsts budžeta
finansētās investīcijas kopumā 10 jaunu katastrofu pārvaldības
centru izbūvei un aprīkošanai. Minētās investīcijas būs
papildinošas no AF jau uzsāktajām investīcijām un kopumā
nodrošinās kompleksu fizisku infrastruktūru, kas nodrošinās
efektīvu un ātru reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām
katastrofām.
(276) Nacionālās drošības koncepcijā154 uzsvērta
nepieciešamība īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu,
lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu
pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā,
uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu
sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības
centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās
nodarbināto darba apstākļus un darba drošību.
(277) Katastrofu pārvaldības sistēmas funkcionēšanas būtisks
priekšnosacījums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir katastrofu
pārvaldības centru būvniecība un to funkcionēšana atbilstoši
Nacionālās drošības koncepcijā noteiktajām
prioritātēm155. AF ietvaros paredzēts īstenot daļu no
gandrīz nulles enerģijas patēriņa katastrofu pārvaldības centru
būvniecības visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot
reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzlabojot katastrofu
pārvaldību. Minētais plānots investīcijas 1.3.1.1.i.
"Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un
materiāltehniskās bāzes modernizācija" ietvaros, tai skaitā
uzbūvēt 8 līdz 10 katastrofu pārvaldības centrus dažādos Latvijas
reģionos. Lai nodrošinātu vienmērīgu katastrofu pārvaldības
centru pārklājumu Latvijas reģionos, tai skaitā Latgalē, plānotas
papildus ES fondu investīcijas Programmas ietvaros papildus
centru izbūvei saskaņā ar Rīcības plānā Latvijas Austrumu
pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai
2025.-2027. gadam plānotajiem pasākumiem.156
(278) 4.POLITIKAS MĒRĶA "Sociālāka un iekļaujošāka
Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" ietvaros
tiks pārskatīti esošie atbalsta pasākumi, lai rastu iespēju
sniegt atbalstu UKRAINAS CIVILIEDZĪVOTĀJIEM, to piekļuvei
izglītībai un veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem, ar
nodarbinātības veicināšanu saistīti atbalsta pasākumi, valodas
apmācības, kultūrorientācijas un citi integrācijas pasākumi.
Vienlaikus tiks veikta Programmas finansējuma pārdale (ES
fondu finansējums 27 356 004 EUR157) uz Labklājības
ministrijas administrēto ESF+ programmu MATERIĀLĀS
NENODROŠINĀTĪBAS MAZINĀŠANAI, lai turpinātu "pārtikas
paku" atbalsta sniegšanu līdz 2027.gada beigām.
(279) Padomes rekomendācijās 2024.gadam Latvijai ieteikts
sekmīgāk novērst iesakņojušās reģionālās atšķirības un
nevienlīdzību. Savukārt veiktā ex-post izvērtējuma ietvaros
konstatēta nepieciešamība nodrošināt nepārtrauktu finansējuma
pieejamību uzsāktajiem ES fondu ieguldījumiem, lai nezaudētu līdz
šim sasniegtos ieguvums, kā arī nepasliktināt mērķa grupu
situāciju un nepalielināt sociālās atstumtības un nabadzības
riskus. Attiecīgi materiālās nenodrošinātības mazināšanas
programmas turpināšana ir svarīga iesākto investīciju sekmīgai
turpināšanai un sociālās situācijas uzlabošanai.
(280) Labklājības ministrija (turpmāk - LM) ir secinājusi, ka
zemu ienākumu mājsaimniecībās pārtikas atbalsts un pamata
materiālā palīdzība ir augstu novērtēta, atbalsts izmantots
mājsaimniecību vajadzībām un tam ir pozitīva ietekme uz to
situāciju. Detalizētākā informācija par ikgadējām atbalsta
saņēmēju aptaujām un to rezultātiem ir iekļauta LM ziņojumos, tie
skatāmi LM tīmekļvietnē
https://www.lm.gov.lv/lv/fonda-novertesanas-zinojumi.
(281) Pārtikas atbalsta sniegšanas pasākumu ietvaros atsevišķu
produktu cenu pieaugums ir pārsniedzis pat 100 %. Kopumā viena
pārtikas preču komplekta izmaksas palielinājās par 61 % (2021.
gadā komplekta cena bija 16,43 EUR, bet 2023. gadā tāds pats
komplekts maksāja jau 26,47 EUR). Atzīmējams, ka pārtikas
atbalsta iegādes izmaksas ir 80 % no visa ESF+ materiālās
nenodrošinātības mazināšanas programmas finansējuma. Līdz ar to
ievērojamam pārtikas cenu pieaugumam ir būtiska ietekme uz kopējo
minētās programmas finansējuma izlietojuma
intensitāti.158
(282) Programmas konsolidētajā versijā iekļauti iepriekš
minētie (un tabulā Nr.2 attēlotie) pārdaļu priekšlikumi un ar
tiem saistītie citi grozījumi Programmas redakcijās.
Tabula Nr.2. Elastības finansējuma pārdaļu priekšlikumi un to
avoti159
KIBERDROŠĪBAS STIPRINĀŠANA
Ministrija
Plānotā
investīcija
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
VARAM160
3.2.1.3. (1.3.1.3.) IKT risinājumu un pakalpojumu
kiberdrošības paaugstināšana
39 182
735
33 305
324
5 877 411
Ministrija
Avoti
(pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
39 182
735
33 305
324
5 877 411
VARAM
1.3.1.1. IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju
radīšana privātajam sektoram
16 399
220
13 939
337
2 459 883
EM161
11 391
758
9 682 994
1 708 764
Ministrija
Avoti (pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
1.2.1.4. Atbalsts
tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai
1 241 774
1 055 508
186 266
1.2.2.1. Atbalsts
procesu digitalizācijai komercdarbībā
4 355 305
3 702 009
653 296
1.2.1.1. Atbalsts
jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai
2.kārta
1 831 372
1 556 666
274 706
1.2.1.1. Atbalsts
jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai
3.kārta
2 636 249
2 240 812
395 437
1.2.3.6. Tūrisma
produktu attīstības programma 1. un 2.kārta
1 015 725
863 366
152 359
1.2.1.3. Uzņēmuma
atbalsts dalībai kapitāla tirgos
311 333
264 633
46 700
IZM162
1.1.2.1. RIS3 industriālās prasmes
11 391
756
9 682 993
1 708 763
DROŠĪBAS
STIPRINĀŠANA- SĒLIJAS POLIGONS
Ministrija
Plānotā
investīcija
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
VARAM
3.2.1.4. (5.1.1.8.) Divējāda lietojuma infrastruktūras
attīstība
16 250
000
13 812
500
2 437 500
Ministrija
Avoti
(pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
SM163
3.1.1.5. Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo
maršrutu attīstība
16 250
000
13 812
500
2 437 500
DROSĪBAS
STIPRINĀŠANA - DAUGAVPILS TILTS
Ministrija
Plānotā
investīcija
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
SM
3.2.1.2. (3.2.1.) Uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils
pilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu
Daugavpilī
5 086
620
4 323
627
762 993
Ministrija
Avoti
(pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
SM
3.1.1.5. Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo
maršrutu attīstība
5 086 620
4 323 627
762 993
REĢIONĀLĀ
ATTĪSTĪBA
Ministrija
Plānotā
investīcija
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
VARAM
5.1.1.1. Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam
3.kārta
4 694
694
3 990
490
704 204
Ministrija
Avoti
(pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
FM164
3.1.1.8. Robežšķērsošanas punktu attīstība
4 694 694
3 990 490
704 204
ENERĢĒTISKĀ
DROŠĪBA
Ministrija
Plānotās
investīcijas
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
KEM165
41 176
470
35 000
000
6 176 470
2.6.1.2. (2.1.4.) Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un
enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla
(TEN-E)
36 470 588
31 000 000
5 470 588
2.6.1.1. (2.1.2.) Atjaunojamo energoresursu enerģijas
veicināšana - biometāns
4 705 882
4 000 000
705 882
Ministrija
Avoti
(pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
41 176
471
35 000
000
6 176 471
EM
2.1.1.2. AER izmantošana un energoefektivitātes
paaugstināšana rūpniecībā un komersantos
29 411
765
25 000
000
4 411 765
KEM
2.2.2.4. Aprites ekonomikas principu ieviešana
11 764
706
10 000
000
1 764 706
ATBALSTS
MATERIĀLI NENODROŠINĀTAJIEM
Ministrija
Plānotās
investīcijas
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
LM166
Pārvedums uz ESF+ programmu materiālās nenodrošinābības
mazināšanai
30 395
560
27 356
004
3 039 556
Ministrija
Avoti
(pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
32 183
534
27 356
004
4 827 530
LM
15 825
360
13 451
556
2 373 804
4.3.4.2. Atbalsta
pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām
vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves
jomās 2.kārta
2 004 039
1 703 433
300 606
4.4.1.1. Atbalsts
jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu
sniegšanā
2 997 728
2 548 069
449 659
4.4.1.2.
Starpdisciplināra atbalsta izveide nemotivētām pilngadīgām
personām ar garīga rakstura traucējumiem
4 000 000
3 400 000
600 000
4.3.5.1.
Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības
palielināšana 4.kārta
6 823 593
5 800 054
1 023 539
EM
4.2.4.1. Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo
izglītībai 1.kārta
2 315 836
1 968 461
347 375
IZM
4.2.2.10. Akadēmiskās karjeras sistēmas reformas
ieviešana
5 420 686
4 607 583
813 103
KM
180 319
153 271
27 048
4.2.3.3.
Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu
pieejamības veicināšana
41 618
35 375
6 243
4.3.4.8.
Sabiedrības saliedēšana, veicinot jauniebraucēju iekļaušanos
vietējā sabiedrībā un sekmējot starpkultūru komunikāciju
52 013
44 211
7 802
4.3.4.9.
Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības
pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības
prasmes un iespējas
86 688
73 685
13 003
VK
1 292 351
1 098 498
193 853
4.3.4.4. Sociālā
dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju
līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu
slēgšanas pārrunu procesā
35 632
30 287
5 345
Ministrija
Avoti (pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
4.3.6.7.
Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu
veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai
1.kārta
460 336
391 286
69 050
4.3.6.7.
Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu
veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai
2.kārta
395 532
336 202
59 330
4.3.6.8. IKT
sistēmu modernizācija bērnu tiesību aizsardzības
nodrošināšanai
89 078
75 716
13 362
4.3.6.9. Ģimenei
draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences
psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai
1.kārta
204 176
173 550
30 626
4.3.6.9. Ģimenei
draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences
psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai
2.kārta
107 596
91 457
16 139
TM167
160 373
136 317
24 056
4.3.4.6.
Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem
pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība,
veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības
procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai
iekļaušanai un nodarbināmībai
67 133
57 063
10 070
4.3.4.7.
Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem,
pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot
bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un
aktīvu līdzdalību
67 133
57 063
10 070
4.3.5.5. Pieeja
tiesiskumam
26 107
22 191
3 916
VARAM
4.3.6.6. Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi
5 797 516
4 927 889
869 627
VM
1 191 093
1 012 429
178 664
4.1.2.1. Nacionāla
mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses
pasākumi
397 031
337 476
59 555
4.1.2.6. Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām,
t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību
794 062
674 953
119 109
Papildus pieteiktās pārdales.
PATVERTNES
Ministrija
Plānotā
investīcija
Kopā
ES
fondi
Nac.līdzf.
IeM
5.2.1.2. (5.1.1.9.) Objektu (patvertņu) pielāgošana un
aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem
26 113
520
22 196
492
3 917
028
KATASTROFU
PĀRVALDĪBAS CENTRI
Ministrija
Plānotā
investīcija
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
IeM
2.1.3.3. 4.k.
Katastrofu risku mazināšanas pasākumi
29 022
839
24 669
413
4 353 426
55 136
359
46 865
905
8 270 454
IeM
2.1.3.3. 2. un 3.k Katastrofu risku mazināšanas pasākumi
5 000 000
4 250 000
750 000
SM
25 000
000
21 250
000
3 750 000
2.3.1.1. Satiksmes
plūsmas viedās tehnoloģijas
2 050 161
1 742 637
307 524
2.3.1.5.
Risinājuma modelējums ES Zaļā kursa jomā
3 529 412
3 000 000
529 412
2.4.1.1.
Elektrotransportlīdzekļiem paredzēti lieljaudas uzlādes
punkti
18 941 176
16 100 000
2 841 176
3.1.1.7. Iekšzemes
intermodālo termināļu ("sauso ostu") attīstības
projekti
479 251
407 363
71 888
Ministrija
Avoti (pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
IZM
12 948
800
11 006
480
1 942 320
4.2.1.6. 2.k.
Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide
nozarēm aktuālo prasmju apguvei
1 372 211
1 166 379
205 832
4.2.2.9. 3.k.
Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība
profesionālās izglītības izcilībai
5 500 000
4 675 000
825 000
4.2.1.4.
Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās
izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pirmsskolas
izglītības pakāpē
2 572 582
2 186 695
385 887
4.2.3.2. 1.k.
Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas
pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības
riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām
vajadzībām
1 620 000
1 377 000
243 000
4.2.3.2. 2.k.
Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas
pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības
riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām
vajadzībām
1 884 007
1 601 406
282 601
VARAM
4.2.1.7. Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras
attīstība
6 101 894
5 186 610
915 284
EM
2.1.1.2. AER izmantošana un energoefektivitātes
paaugstināšana rūpniecībā un komersantos
5 957 839
5 064 163
893 676
KM
4.2.3.3. Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu
pieejamības veicināšana
127 826
108 652
19 174
PRETDRONU
SISTĒMA
Ministrija
Plānotā
investīcija
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
SM
3.2.1.1. (3.1.1.9.) Bezpilota lidaparātu uztveršanas,
identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma
ieviešana
2 299
839
1 954
863
344 976
Ministrija
Avoti
(pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
SM
2.3.1.1. Satiksmes plūsmas viedās tehnoloģijas
2 299 839
1 954 863
344 976
BEZEMISIJU
(BATERIJU) VILCIENI
Ministrija
Plānotā
investīcija
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
SM
2.4.1.3. Bezemisiju (bateriju) vilcieni un to uzlādes
infrastruktūra
123 068
896
104 608
561
18 460
335
Ministrija
Avoti
(pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
SM
3.1.1.1. Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un
energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru
pārvadājumos
110 684
506
94 081
830
16 602
676
SM
3.1.1.2. Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides
piekļūstamībā
12 384
389
10 526
731
1 857 658
Papildus
finansējums OSTU INFRASTRUKTŪRAS DROŠĪBAI
Ministrija
Plānotā
investīcija
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
SM
3.3.1.2. (3.1.1.6.) Lielo ostu divejāda lietojuma publiskās
infrastruktūras attīstība
25 088
344
21 325
092168
3 763 252
Ministrija
Avoti
(pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
SM
1.4.1.1. Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā
jūdze)
8 700 000
7 395 000
1 305 000
SM
2.4.1.1. Elektrotransportlīdzekļiem paredzēti lieljaudas
uzlādes punkti
18 823
529
16 000
000
2 823 529
SM
3.1.1.7. Iekšzemes intermodālo termināļu ("sauso
ostu") attīstības projekti
10 108
985
8 592 637
1 516 348
INVESTĪCIJU
FONDS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI
Ministrija
Plānotā
investīcija
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
EM
1.5.1. Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu
lietojumu, kā arī aizsardzības spējas
40 000
000
34 000
000
6 000 000
Ministrija
Avoti
(pasākumi/ kārtas)
Kopā
ES fondi
Nac.līdzf.
EM
1.2.1.2. Produktivitātes aizdevumi (t.sk., ar kapitāla
atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai,
tehnoloģiju pārnesei
40 000
000
34 000
000
6 000 000
(283) 2025.gada 17.jūlijā EK publicēja regulu grozījumu
priekšlikumus169, kas paredz plānu "ReArm Europe
/ Gatavība 2030", kas paredz stiprināt Eiropas mēroga
aizsardzības spējas, izmantojot jaunas finanšu iespējas, savukārt
Baltajā grāmatā ir izklāstīta jauna pieeja aizsardzībai un
apzinātas investīciju vajadzības.
(284) Izmantojot minētā plāna priekšrocības un reaģējot uz
Padomes rekomendāciju 2025.gadam, kas rosina Latviju izmantojot
iespējas, ko sniedz vidusposma pārskatīšana, Programmas
grozījumi un vidusposma novērtējums papildināts ar Latvijas
piedāvājumu ReArm170 iniciatīvas finansējuma
pārdalēm, lai vēl vairāk stiprinātu ieguldījumus drošībā un
aizsardzībā pārorientējot esošo grozījumu priekšlikumu uz jauniem
SAM ReArm SAM.
(285) Lai izmantotu minēto grozījumu priekšrocības,
dalībvalstij ir nepieciešams sagatavot grozījumu priekšlikumu
par vismaz 10%171 no dalībvalsts finansējuma.
Latvijas gadījumā 10% ir 443 428 692 EUR.
(286) Lai izpildītu minētos regulu grozījumu nosacījumus,
tiek sagatavoti precizēti Programmas grozījumi (precizējumi
Programmas grozījumos, kas nacionāli tika apstiprināti 2025.
gada 22.maijā ar ES fondu uzraudzības komitejas lēmumu Nr.
2025/5.2-6/16/38 un MK 2025.gada 29.maija ar rīkojumu Nr. 314 un
oficiāli tika iesniegti EK 2025.gada 29.maijā un saņemti atpakaļ
precizēšanai un papildināšanai 2025.gada 17.jūlijā).
(287) Programmas ReArm grozījumi, ievērojot regulu grozījumu
priekšlikuma nosacījumus, paredz:
1) Iekļaut esošo STEP SAM: 2.5.1.SAM "Ieguldījumi,
kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu";
2) Pārveidojot esošo STEP SAM atbilstoši REARM priekšlikuma
piedāvājumam - 1.5.1.SAM "Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai
veicinātu divējādu lietojumu, kā arī aizsardzības
spējas" tajā iekļaujot esošo 1.5.1.SAM "Ieguldījumi
uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu".
3) Izveidot jaunu 2.6.1.SAM "Veicināt enerģijas
starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas un
atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas
infrastruktūras aizsardzību un uzlādes infrastruktūras
izvēršanu" tajā iekļaujot Programmā jau esošos SAM:
2.1.2.SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana -
biometāns" 2.kārta un 2.1.4.SAM "Attīstīt viedas
energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas
enerģētikas tīkla (TEN-E)";
4) Izveidojot jaunu 3.2.1.SAM "Attīstīt noturīgu
aizsardzības infrastruktūru, prioritāti atbalstot divējāda
lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo
sagatavotību" tajā iekļaujot Programmā jau esošos SAM
pasākumus: 1.3.1.3.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu
kiberdrošības paaugstināšana", 3.1.1.9. pasākums
"Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas,
izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana", 3.2.1.SAM
"Uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils pilsētā un
Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu Daugavpilī" un
5.1.1.8.pasākums "Divējāda lietojuma infrastruktūras
attīstība";
5) Izveidojot jaunu 3.3.1.SAM "Attīstīt noturīgu
aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas
Savienībā" tajā iekļaujot Programmā jau esošos
pasākumus: 3.1.1.1. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras
attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos
pasažieru pārvadājumos" 2.kārtu un 3.1.1.6.pasākuma
"Lielo ostu divejāda lietojuma publiskās infrastruktūras
attīstība" 2.kārtu172;
6) Izveidojot jaunu 5.2.1.SAM "Civilās sagatavotības
nodrošināšana visu veidu teritorijās" tajā iekļaujot
Programmā jau esošos pasākumus: 2.1.3.3. pasākuma
"Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" 4.kārta un
5.1.1.9.pasākums "Objektu (patvertņu) pielāgošana un
aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem".
(288) Skat. detalizētāk tabulā Nr.3.
Tabula Nr.3. Programmas ReArm grozījumu
pārdales173
Esošais
SAM/ pasākums un fonds
Nosaukums
ES fondu
finansējums, EUR
ReArm
SAM
Jaunais
pasākuma numurs
1.5.1. ERAF
Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu
sasniegšanu (investīciju fonds uzņēmējiem)
34 000 000
1.5.1.
ERAF SAM
"Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu
lietojumu, kā arī aizsardzības spējas"
1.5.1.
2.5.1. ERAF
Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu
sasniegšanu (Kundziņsala)
54 884 514
paliek
nemainīgi
Kopā:
88 884
514
2.1.3.3. 4.kārta ERAF
Katastrofu risku mazināšanas pasākumi
24 669 413
5.2.1.
ERAF SAM
"Civilās sagatavotības nodrošināšana visu veidu
teritorijās"
5.2.1.2.
5.1.1.9. ERAF
Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās
aizsardzības mērķiem
22 196 492
5.2.1.1.
Kopā:
46 865
905
Esošais
SAM/ pasākums un fonds
Nosaukums
ES fondu
finansējums, EUR
ReArm
SAM
Jaunais
pasākuma numurs
2.1.2. 2.kārta ERAF (iepriekš KF)
Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana -
biometāns
4 000 000
2.6.1.
ERAF SAM
"Veicināt enerģijas starpsavienojumu un saistītās
pārvades, sadales, uzglabāšanas un atbalsta infrastruktūras
izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras
aizsardzību un uzlādes infrastruktūras izvēršanu"
2.6.1.1.
2.1.4. ERAF
Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas
akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E)
31 000 000
2.6.1.2.
Kopā:
35 000
000
5.1.1.8. ERAF
Divējāda lietojuma infrastruktūras attīstība
13 812 500
3.2.1.
ERAF SAM
"Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru,
prioritāti atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā
arī uzlabot civilo sagatavotību"
3.2.1.4.
3.2.1. EARAF
Uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils pilsētā un
Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu Daugavpilī
4 323 627
3.2.1.2.
1.3.1.3. ERAF
IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības
paaugstināšana
33 305 324
3.2.1.3.
3.1.1.9. ERAF (iepriekš KF)
Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas,
izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana
1 954 863
3.2.1.1.
Kopā:
53 396
314
3.1.1.6. KF
Lielo ostu divejāda lietojuma publiskās infrastruktūras
attīstība
21 325 092
3.3.1. KF
SAM
"Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru,
veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā"
3.3.1.2.
3.1.1.1. 2.kārta KF
Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un
energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru
pārvadājumos
224 550 286
3.3.1.1.
Kopā:
245 875
378
Pavisam
kopā:
470 022
111
Pielikums Nr.1 Rādītāju progress
(rādītāju progress174 % norādīts pret Programmas
sākotnējo versiju175;176)
Tabula Nr.3 Programmas rādītāju sasniegšanas progress uz
2024.gada 31.decembri177
Prioritāte
SAM
Rādītāja
veids
Rādītāja
Nr.
Fonds
Rādītājs
Mērvienība
Starpposma
vērtība (2024) (iznākuma rādītājiem)
Plānotā
vērtība 2029
Projektu
līgumos plānotās vērtības
Projektu
līgumos plānotais %178
Faktiski
sasniegtās vērtības projektos
Faktiskā
izpilde pret 2029.g. mērķi %
1.1.
1.1.1.
IZNĀKUMA
i.1.1.1.a
ERAF
Iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu,
produktu un procesu izstrādei augstākajā izglītībā un
pētniecībā
Iestāžu skaits, kuras saņēmušas finansējumu digitālo
pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei pētniecībā un
augstākajā izglītībā
1
1
0
0%
0
0%
1.1.1.
REZULTĀTA
r.1.1.1.a
ERAF
Jaunu un modernizētu publisko
digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji
Iestāžu skaits
N/A
22
0
0%
0
0%
1.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 06
ERAF
Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie
pētnieki
Pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes
ekvivalents)
136
265
0
0%
0
0%
1.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 07
ERAF
Pētniecības organizācijas, kas
piedalās kopīgos pētniecības projektos
Pētniecības institūciju
skaits
10
20
10
50%
0
0%
1.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 08
ERAF
Pētniecības un inovācijas aprīkojuma nominālā
vērtība
euro
0
48375000
0
0%
0
0%
1.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 10
ERAF
Uzņēmumi, kas sadarbojas ar
pētniecības organizācijām
Uzņēmumu skaits
10
32
13
41%
0
0%
1.1.1.
REZULTĀTA
RCR 02
ERAF
Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas
(tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)
euro
N/A
14036640
628142
4%
0
0%
1.1.1.
REZULTĀTA
RCR 102
ERAF
Atbalstītajās struktūrās
izveidotās pētniecības darbvietas
Pētniecības darbavietu skaits
atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)
N/A
107
41
38%
0
0%
1.1.
1.1.2.
IZNĀKUMA
i.1.1.2.a
ERAF
Uzņēmumi, kas nav MVU, kas investē prasmēs pārdomātai
specializācijai, industriālai pārejai un uzņēmējdarbības
veicināšanai
Saimnieciskās darbības veicēju skaits
0
75
0
0%
0
0%
1.1.2.
IZNĀKUMA
RCO 101
ERAF
MVU, kas investē prasmēs
pārdomātai specializācijai, industriālai pārejai un
uzņēmējdarbības veicināšanai
Saimnieciskās darbības veicēju
skaits
0
1690
0
0%
0
0%
1.1.2.
REZULTĀTA
RCR 02
ERAF
Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas
(tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)
euro
N/A
3780000
0
0%
0
0%
1.1.2.
REZULTĀTA
RCR 98
ERAF
MVU darbinieki, kuri iziet
apmācību prasmju pilnveidei pārdomātas specializācijas,
industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā
(pēc prasmju veida: tehniskas, vadības, uzņēmējdarbības,
zaļās un citas prasmes)
MVU darbinieku skaits
N/A
1539
0
0%
0
0%
1.2.
1.2.1.
IZNĀKUMA
RCO 01
ERAF
Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi,
vidēji un lieli uzņēmumi)
Uzņēmumu skaits
19
540
250
46%
0
0%
1.2.1.
IZNĀKUMA
RCO 02
ERAF
Ar grantiem atbalstītie
uzņēmumi
Uzņēmumu skaits
19
313
190
61%
0
0%
1.2.1.
IZNĀKUMA
RCO 03
ERAF
Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi
Uzņēmumu skaits
6
60
60
100%
0
0%
1.2.1.
IZNĀKUMA
RCO 04
ERAF
Nefinansiālu atbalstu saņēmušie
uzņēmumi
Uzņēmumu skaits
53
167
0
0%
0
0%
1.2.1.
IZNĀKUMA
RCO 10
ERAF
Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības
organizācijām
Uzņēmumu skaits
0
38
38
100%
0
0%
1.2.1.
REZULTĀTA
RCR 02
ERAF
Publisko atbalstu papildinošās
privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu
instrumenti)
euro
N/A
118724634
61428571
52%
0
0%
1.2.
1.2.2.
IZNĀKUMA
RCO 01
ERAF
Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi,
vidēji un lieli uzņēmumi)
Uzņēmumu skaits
102
1810
60
3%
1
0%
1.2.2.
IZNĀKUMA
RCO 03
ERAF
Ar finanšu instrumentiem
atbalstītie uzņēmumi
Uzņēmumu skaits
15
60
60
100%
1
2%
1.2.2.
IZNĀKUMA
RCO 04
ERAF
Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi
Uzņēmumu skaits
87
1750
0
0%
0
0%
1.2.2.
REZULTĀTA
RCR 02
ERAF
Publisko atbalstu papildinošās
privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu
instrumenti)
euro
N/A
20000000
20000000
100%
224000
1%
1.2.2.
REZULTĀTA
RCR 13
ERAF
Uzņēmumi, kas panākuši augstu digitālo intensitāti
Uzņēmumu skaits
N/A
1750
0
0%
0
0%
1.2.
1.2.3.
IZNĀKUMA
RCO 01
ERAF
Atbalstītie uzņēmumi (tai
skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)
Uzņēmumu skaits
188
1392
710
51%
231
17%
1.2.
1.2.3.
IZNĀKUMA
RCO 02
ERAF
Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi
Uzņēmumu skaits
40
405
464
100%
123
30%
1.2.3.
IZNĀKUMA
RCO 03
ERAF
Ar finanšu instrumentiem
atbalstītie uzņēmumi
Uzņēmumu skaits
85
565
565
100%
216
38%
1.2.3.
IZNĀKUMA
RCO 04
ERAF
Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi
Uzņēmumu skaits
63
422
591
100%
28
7%
1.2.3.
IZNĀKUMA
RCO 05
ERAF
Atbalstītie jaunie uzņēmumi
Uzņēmumu skaits
57
327
344
100%
67
20%
1.2.3.
IZNĀKUMA
RCO 15
ERAF
Radītā inkubācijas kapacitāte
Inkubatorā uzņemto dalībnieku skaits (kumulatīvi
pirmsinkubācija un inkubācija)
48
384
488
100%
0
0%
1.2.3.
REZULTĀTA
RCR 01
ERAF
Jaunradīto darba vietu skaits
atbalstītajos uzņēmumos, pilnslodzes ekvivalents
Jauno darba vietu skaits
N/A
1000
1000
100%
0
0%
1.2.3.
REZULTĀTA
RCR 02
ERAF
Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas
(tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)
euro
N/A
161931842
161866008,7
100%
27069317,68
17%
1.2.3.
REZULTĀTA
RCR 17
ERAF
Jauni uzņēmumi, kas joprojām
darbojas tirgū
Uzņēmumu skaits
N/A
192
209
100%
0
0%
1.3.
1.3.1.
IZNĀKUMA
RCO 13
ERAF
Uzņēmumiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un
procesu vērtība
euro
0
88095934
0
0%
0
0%
1.3.1.
IZNĀKUMA
RCO 14
ERAF
Publiskā sektora iestādes, kas
atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu
izstrādei
Iestāžu skaits
0
20
20
100%
0
0%
1.3.1.
REZULTĀTA
RCR 11
ERAF
Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu,
produktu un procesu lietotāji
Lietotāju (saimnieciskās darbības veicēju) skaits, kuri
ir transformējuši savus procesus.
N/A
914
0
0%
0
0%
1.4.
1.4.1.
IZNĀKUMA
i.1.4.1.a
ERAF
Ar projekta īstenotāju noslēgtie
līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 1.4.1. SAM ES
fondu finansējuma
%
30
100
0
0%
0
0%
1.4.1.
IZNĀKUMA
RCO 41
ERAF
Papildu mājokļi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas
platjoslas tīklam
Mājsaimniecību skaits
0
16000
0
0%
0
0%
1.4.1.
IZNĀKUMA
RCO 42
ERAF
Papildu uzņēmumi ar piekļuvi
ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam
Uzņēmumu skaits
0
5000
0
0%
0
0%
1.4.1.
REZULTĀTA
RCR 53
ERAF
Mājokļi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas
veiktspējas tīklam
Mājsaimniecību skaits
N/A
8000
0
0%
0
0%
1.4.1.
REZULTĀTA
RCR 54
ERAF
Uzņēmumi, kas abonē platjoslas
pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam
Uzņēmumu skaits
N/A
2500
0
0%
0
0%
2.1.
2.1.1.
IZNĀKUMA
i.2.1.1.a
ERAF
Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti, kuros dzīvo
enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas
Mājokļi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam
pakļautas personas
100
2017
0
0%
0
0%
2.1.
2.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 18
ERAF
Mājokļi ar uzlabotu
energoefektivitāti
Mājokļi
2000
13450
0
0%
0
0%
2.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 19
ERAF
Publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti
m2
50000
625060
0
0%
0
0%
2.1.1.
REZULTĀTA
RCR 26
ERAF
Gada primārās enerģijas patēriņš
(tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi)
MWh/gadā
N/A
474599
0
0%
0
0%
2.1.
2.1.2.
REZULTĀTA
r.2.1.2.a
KF
Atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas
galapatēriņā
%
N/A
46,5
0
0%
0
0%
2.1.2.
IZNĀKUMA
RCO 22
KF
Atjaunojamo energoresursu
enerģijas papildu ražošanas jauda (biometāns)
megavati
1
16
0
0%
0
0%
2.1.
2.1.3.
IZNĀKUMA
RCO 24
ERAF
Investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu
monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās
attiecībā uz dabas katastrofām
euro
51 744 197
64 986 326
3225000
5%
0
0%
2.1.3.
IZNĀKUMA
RCO 25
ERAF
Jaunizveidota vai nostiprināta
piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret
plūdiem
km
0
15
6,4
43%
0
0%
2.1.3.
IZNĀKUMA
RCO 26
ERAF
Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā
pielāgoties klimata pārmaiņām
ha
0
91
7,88
9%
0
0%
2.1.3.
IZNĀKUMA
RCO 27
ERAF
Nacionālās un vietējās
stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata
pārmaiņām
Stratēģijas
0
15
0
0%
0
0%
2.1.3.
REZULTĀTA
RCR 11
ERAF
Jaunu un jauninātu publisko digitālo pakalpojumu,
produktu un procesu lietotāji
Lietotāju (juridiskas personas) skaits
N/A
1411729
1411679
100%
0
0%
2.1.3.
REZULTĀTA
RCR 29
ERAF
Aplēstās siltumnīcefekta gāzu
emisijas
CO2 tonnas/gadā
N/A
1,395
0
0%
0
0%
2.1.3.
REZULTĀTA
RCR 35
ERAF
Iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu
pasākumiem
Iedzīvotāju skaits
N/A
20272
4000
20%
0
0%
2.1.3.
REZULTĀTA
RCR 95
ERAF
Iedzīvotāji, kuriem pieejama
jauna vai "zaļā" infrastruktūra
Iedzīvotāju skaits (2 km
rādiusā)
N/A
20006
4000
20%
0
0%
2.1.
2.1.4.
IZNĀKUMA
RCO 22
ERAF
Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas
jauda (saules enerģija u.c. AER elektroenerģija)
megavati
1
13
0
0%
0
0%
2.1.4.
REZULTĀTA
RCR 31
ERAF
Kopējā saražotā atjaunojamā
enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģija)
MWh/gadā
N/A
13100
0
0%
0
0%
2.2.
2.2.1.
REZULTĀTA
r.2.2.1.a
ERAF
Iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas
kvalitāte un efektivitāte
Iedzīvotāju skaits
N/A
713510
0
0%
0
0%
2.2.1.
IZNĀKUMA
RCO 01
ERAF
Atbalstītie uzņēmumi (tai
skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)
Uzņēmumu skaits
0
16
0
0%
0
0%
2.2.
2.2.2.
IZNĀKUMA
i.2.2.2.a
KF
Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi,
vidēji un lieli uzņēmumi)
Uzņēmumu skaits
3
25
3
12%
0
0%
2.2.2.
IZNĀKUMA
RCO 34
KF
Papildu jauda atkritumu
pārstrādei
Tonnas/gadā
0
80000
22660
28%
0
0%
2.2.2.
REZULTĀTA
RCR 103
KF
Šķiroti savākti atkritumi
Tonnas/gadā
N/A
10000
4736,464
47%
0
0%
2.2.2.
REZULTĀTA
RCR 47
KF
Pārstrādāto atkritumu
apjoms
Tonnas/gadā
N/A
273000
0
0%
0
0%
2.2.
2.2.3.
IZNĀKUMA
i.2.2.3.a
ERAF
Objektu skaits, kuriem samazināti vai novērsti
piesārņojuma izplatības riski
skaits
0
1
0
0%
0
0%
2.2.3.
REZULTĀTA
r.2.2.3.a
ERAF
Atjaunotas degradētas
ekosistēmas
ha
N/A
8515
0
0%
0
0%
2.2.3.
REZULTĀTA
r.2.2.3.b
ERAF
Nodrošinātais klimata un vides monitorings
Vietu skaits
N/A
242
430
100%
0
0%
2.2.3.
IZNĀKUMA
RCO 24
ERAF
Investīcijas jaunā vai
modernizētā katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un
reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām
euro
1087550
11819308
10875000
92%
0
0%
2.2.3.
IZNĀKUMA
RCO 37
ERAF
Natura 2000 teritoriju platība, uz kurām attiecas
aizsardzības un atjaunošanas pasākumi
ha
0
43754
58259,77
100%
0
0%
2.2.
2.2.3.
IZNĀKUMA
RCO 39
ERAF
Teritorija, kurā atrodas
uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas
Gaisa kvalitātes zonas
0
2
2
100%
0
0%
2.2.3.
IZNĀKUMA
RCO 77
ERAF
Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits
Skaits
0
4
0
0%
0
0%
2.2.3.
REZULTĀTA
RCR 50
ERAF
Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no
gaisa kvalitātes pasākumiem
Iedzīvotāju skaits
N/A
129219
109250
85%
622
0%
2.2.3.
REZULTĀTA
RCR 77
ERAF
Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji
Apmeklētāji/ gadā
N/A
201000
0
0%
0
0%
2.3.
2.3.1.
IZNĀKUMA
i.2.3.1.a
ERAF
Ar projekta īstenotāju noslēgtie
līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 2.3.1. SAM ES
fondu finansējuma
%
20
100
0
0%
0
0%
2.3.1.
IZNĀKUMA
RCO 57
ERAF
Tāda videi draudzīga ritošā sastāva jauda, ko izmanto
kolektīvajā sabiedriskajā transportā
pasažieri
0
360
0
0%
0
0%
2.3.1.
IZNĀKUMA
RCO 58
ERAF
Atbalstītā atdalītā
riteņbraukšanas infrastruktūra
km
0
60
0
0%
0
0%
2.3.1.
IZNĀKUMA
RCO 60
ERAF
Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām
pilsētvides transporta sistēmām
Pilsētu skaits
0
1
0
0%
0
0%
2.3.1.
REZULTĀTA
RCR 64
ERAF
Atdalītas riteņbraukšanas
infrastruktūras lietotāju skaits gadā
Lietotāji
N/A
5820
0
0%
0
0%
2.4.
2.4.1.
REZULTĀTA
r.2.4.1.a
KF
Bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu
transportlīdzekļu skaitā
%
N/A
2
0
0%
0
0%
2.4.1.
IZNĀKUMA
RCO 59
KF
Alternatīvo degvielu
infrastruktūra (uzpildes/ uzlādes punkti)
Skaits
0
14
0
0%
0
0%
3.1.
3.1.1.
IZNĀKUMA
i.3.1.1.a
KF
Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas publiskās
infrastruktūras attīstībā, t.sk., videi draudzīgas ostas
infrastruktūras attīstībā, alternatīvo degvielu pieejamības,
elektrotīkla pieslēgumiem pie piestātnēm un drošu kuģošanas
apstākļu nodrošināšanā
Ostu skaits
0
3
0
0%
0
0%
3.1.1.
IZNĀKUMA
i.3.1.1.b
KF
Ar projekta īstenotāju noslēgtie
līgumi par projekta īstenošanu % no 3.1.1. SAM ES fondu
finansējuma dzelzceļa, valsts galveno autoceļu, lielo ostu un
pilsētu transporta infrastruktūrai
%
15
100
0
0%
0
0%
3.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 43
KF
Jaunu vai modernizētu autoceļu garums - TEN-T
km
0
40
3,5
9%
0
0%
3.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 47
KF
Jaunu vai modernizētu dzelzceļa
sliežu garums - TEN-T
km
0
130
0
0%
0
0%
3.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 53
KF
Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un
pieturas
Staciju/pieturu skaits
0
40
0
0%
0
0%
3.1.1.
REZULTĀTA
RCR 101
KF
Laika ietaupījums no uzlabotas
dzelzceļa infrastruktūras
Dienas/ gadā
N/A
5
0
0%
0
0%
3.1.1.
REZULTĀTA
RCR 56
KF
Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu
infrastruktūras
Dienas/ gadā
N/A
6
0
0%
0
0%
4.1.
4.1.1.
IZNĀKUMA
i.4.1.1.a
ERAF
Noslēgto līgumu īpatsvars par
ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos
%
10
100
0
N/A
35,45
35%
4.1.
4.1.1.
IZNĀKUMA
i.4.1.1.b
ERAF
Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu
sniegšanas efektivitātes uzlabošana izveidojot brigāžu
atbalsta centrus tuvāk pakalpojumu saņēmējiem reģionos
Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu atbalsta
centru skaits
0
3
3
100%
0
0%
4.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 69
ERAF
Jaunu vai modernizētu veselības
aprūpes iestāžu kapacitāte
Personas/ gadā
3 878 460
4266306
0
0%
0
0%
4.1.1.
REZULTĀTA
RCR 72
ERAF
Personu skaits, kas izmanto e-veselības pakalpojumus,
gadā
Lietotāji/ gadā
N/A
667686
0
0%
0
0%
4.1.1.
REZULTĀTA
RCR 73
ERAF
Personu skaits, kas izmanto
jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes
pakalpojumus, gadā
Lietotāji/ gadā
N/A
3878460
2011037
52%
0
0%
4.1.
4.1.2.
IZNĀKUMA
EECO10
ESF
Personas ar vidējo izglītību
Dalībnieku skaits
31
1594
1594
100%
0
0%
4.1.2.
IZNĀKUMA
EECO11
ESF
Personas ar augstāko
izglītību
Dalībnieku skaits
280
14426
14426
100%
0
0%
4.1.2.
IZNĀKUMA
EECO18
ESF
Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts
administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un
pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu
Iestāžu skaits
47
47
3
6%
27
57%
4.1.2.
REZULTĀTA
EECR03
ESF
Dalībnieki, kuri pēc dalības
pārtraukšanas ieguvuši kvalifikāciju
Dalībnieku skaits
N/A
15562
15562
100%
0
0%
4.1.2.
IZNĀKUMA
i.4.1.2.a
ESF
Piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras
saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam
veselības aprūpē
Personu skaits
50
458
458
100%
29
6%
4.1.
4.1.2.
REZULTĀTA
r.4.1.2.a
ESF
Iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā
gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF rīkoto pasākumu
ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida
paradumus
Iedzīvotāju skaits
N/A
50000
0
0%
0
0%
4.1.2.
REZULTĀTA
r.4.1.2.b
ESF
Veikto narkotiku profilakses pasākumu īpatsvars, kas ir
pielāgoti narkotiku profilakses kvalitātes standartiem
(EDPQS, PVO/UNODC vai valsts standartiem)
Pasākumu īpatsvars (%)
N/A
40
40
100%
0
0%
4.2.
4.2.1.
IZNĀKUMA
RCO 66
ERAF
Jaunu vai modernizētu bērnu
aprūpes (pirmsskolas) iestāžu mācību telpu ietilpība
Personu skaits
0
1070
1794
100%
0
0%
4.2.1.
IZNĀKUMA
RCO 67
ERAF
Jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu
ietilpība
Personu skaits
386
15492
4612
30%
0
0%
4.2.1.
REZULTĀTA
RCR 70
ERAF
Jauno vai modernizēto bērnu
aprūpes (pirmsskolas) iestāžu lietotāju skaits gadā
Lietotāji/ gadā
N/A
1016
1773
100%
0
0%
4.2.1.
REZULTĀTA
RCR 71
ERAF
Jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju
skaits gadā
Lietotāji/ gadā
N/A
20116
9766
49%
0
0%
4.2.
4.2.2.
IZNĀKUMA
EECO18
ESF
Nacionāla, reģionāla vai vietēja
mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu
iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu
Iestāžu skaits
99
111
6
5%
5
5%
4.2.2.
REZULTĀTA
r.4.2.2.a
ESF
Iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un
mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba
tirgum
Iestāžu skaits
N/A
111
6
5%
0
0%
4.2.
4.2.3.
IZNĀKUMA
EECO18
ESF
Nacionāla, reģionāla vai vietēja
mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu
iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu
Iestāžu skaits
38
38
1
3%
0
0%
4.2.3.
REZULTĀTA
EECR02
ESF
Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas
iesaistījušies izglītībā vai mācībās
Dalībnieku skaits
N/A
405
340
84%
0
0%
4.2.3.
IZNĀKUMA
i.4.2.3.a
ESF
NEET jaunieši, kas saņēmuši
atbalstu Eiropas Sociālā fonda finansējuma ietvaros
Dalībnieku skaits
450
2250
1895
84%
185
8%
4.2.3.
REZULTĀTA
r.4.2.3.a
ESF
Iestādes, kas veicinājušas vienlīdzīgu piekļuvi
kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai pašvaldībās, jo īpaši
nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem un jauniešiem
Iestāžu skaits
N/A
38
1
3%
0
0%
4.2.
4.2.4.
IZNĀKUMA
EECO05
ESF
Nodarbinātas personas, tostarp
pašnodarbinātas personas
Personu skaits
8513
48088
23582
49%
0
0%
4.2.4.
REZULTĀTA
EECR03
ESF
Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši
kvalifikāciju
Dalībnieku skaits
N/A
37912
20313
54%
0
0%
4.2.4.
REZULTĀTA
EECR06
ESF
Dalībnieki, kuri sešus mēnešus
pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā
Dalībnieku skaits
N/A
9216
4717
51%
0
0%
4.3.
4.3.1.
IZNĀKUMA
i.4.3.1.a
ERAF
Jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu (izņemot
sociālo mājokļu) kapacitāte
Personas/ gadā
0
174
174
100%
0
0%
4.3.1.
IZNĀKUMA
i.4.3.1.b
ERAF
Izvēlētas un saskaņotas vietas
jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu izveidei
Pakalpojuma sniegšanas
vietas
10
10
10
100%
10
100%
4.3.
4.3.1.
REZULTĀTA
r.4.3.1.a
ERAF
Vides pieejamības uzlabošana daudzdzīvokļu ēkās
izbūvējot liftu
Ēku (kāpņutelpu) skaits
N/A
85
0
0%
0
0%
4.3.1.
REZULTĀTA
r.4.3.1.b
ERAF
Personu skaits, kuras izmanto
jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus,
gadā
Lietotāji/ gadā
N/A
174
0
0%
0
0%
4.3.1.
IZNĀKUMA
RCO 65
ERAF
Jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu kapacitāte
Personu skaits
200
1865
906
49%
0
0%
4.3.1.
REZULTĀTA
RCR 67
ERAF
Ikgadējais jaunu vai modernizētu
sociālo mājokļu lietotāju skaits
Personu skaits
N/A
1865
906
49%
0
0%
4.3.
4.3.2.
IZNĀKUMA
i.4.3.2.a
ERAF
Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un
tūrisma vietās
%
10
100
0
0%
0
0%
4.3.2.
IZNĀKUMA
RCO 77
ERAF
Atbalstīto kultūras un tūrisma
objektu skaits
Skaits
0
29
0
0%
0
0%
4.3.2.
REZULTĀTA
RCR 77
ERAF
Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāju
skaits
Apmeklētāji/ gadā
N/A
25500
0
0%
0
0%
4.3.
4.3.3.
IZNĀKUMA
EECO02
ESF
Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie
bezdarbnieki
Personu skaits
628
42158
6161
15%
1087
3%
4.3.3.
IZNĀKUMA
EECO05
ESF
Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas
personas
Personu skaits
0
5977
2870
48%
0
0%
4.3.3.
IZNĀKUMA
EECO18
ESF
Nacionāla, reģionāla vai vietēja
mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu
iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu
Iestāžu skaits
3
3
3
100%
2
67%
4.3.3.
IZNĀKUMA
EECO19
ESF
Mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi (t.sk.
kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi), kas saņēmuši
atbalstu
Uzņēmumu skaits
22
148
148
100%
25
17%
4.3.
4.3.3.
REZULTĀTA
EECR03
ESF
Dalībnieki, kuri pēc dalības
pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju
Dalībnieku skaits
N/A
3064
0
0%
0
0%
4.3.3.
REZULTĀTA
EECR04
ESF
Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir
nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie
Dalībnieku skaits
N/A
6010
1318
22%
0
0%
4.3.
4.3.4.
IZNĀKUMA
EECO06
ESF
Bērni vecumā līdz 18 gadiem
Dalībnieku skaits
2952
10332
0
0%
0
0%
4.3.4.
IZNĀKUMA
EECO18
ESF
Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts
administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un
pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu
Iestāžu skaits
45
221
215
97%
4
2%
4.3.4.
IZNĀKUMA
i.4.3.4.a
ESF
Biedrības un nodibinājumi,
mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši
atbalstu
Biedrību, nodibinājumu un
uzņēmumu skaits
83
500
500
100%
0
0%
4.3.4.
IZNĀKUMA
i.4.3.4.b
ESF
Biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu
Biedrību un nodibinājumu skaits
91
374
269
72%
147
39%
4.3.4.
IZNĀKUMA
i.4.3.4.c
ESF
Sociālo partneru skaits, kas
saņēmuši atbalstu
Organizāciju skaits
2
2
2
100%
1
50%
4.3.4.
IZNĀKUMA
i.4.3.4.d
ESF
Probācijas klienti
Personu skaits
525
2655
2655
100%
449
17%
4.3.4.
IZNĀKUMA
i.4.3.4.e
ESF
Ieslodzītie, viņu ģimenes
locekļi un atbalsta personas
Personu skaits
300
3000
3000
100%
61
2%
4.3.4.
IZNĀKUMA
i.4.3.4.f
ESF
Īstenotie izvērtējumi
Izvērtējumu skaits
3
15
15
100%
0
0%
4.3.4.
REZULTĀTA
r.4.3.4.a
ESF
NVO skaits, kas sniegušas
atzinumus par rīcībpolitikas plānošanas dokumentiem un
normatīvajiem aktiem (6 mēnešu laikā pēc iesaistes projekta
darbībās)
NVO skaits
N/A
50
50
100%
18
36%
4.3.4.
REZULTĀTA
r.4.3.4.b
ESF
Atbalstīto sociālo partneru skaits, kas sniedz
atzinumus/priekšlikums likumdošanas procesā un Eiropas
Semestra ietvaros
Organizāciju skaits
N/A
2
2
100%
1
50%
4.3.
4.3.4.
REZULTĀTA
r.4.3.4.c
ESF
Personas, kuras pilnveidojušas
savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un
nediskriminācijas jomā
Personu skaits
N/A
2700
2700
100%
0
0%
4.3.4.
REZULTĀTA
r.4.3.4.d
ESF
Diskriminācijas riskam pakļautas personas, kurām
mazināts diskriminācijas risks un veicināta iekļaušanās
sabiedrībā
Personu skaits
N/A
18600
7249
39%
0
0%
4.3.4.
REZULTĀTA
r.4.3.4.e
ESF
Patvēruma meklētāji un
starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kuriem veicināta
sociālekonomiskā iekļaušana
Personu skaits
N/A
1140
1140
100%
729
64%
4.3.4.
REZULTĀTA
r.4.3.4.f
ESF
NVO skaits, kurām ir stiprinātas sadarbības un
līdzdarbības prasmes un iespējas, lai veicinātu NVO darbības
paplašināšanu un iespēju veicināšanu
NVO skaits
N/A
360
0
0%
0
0%
4.3.4.
REZULTĀTA
r.4.3.4.g
ESF
Probācijas klienti, kuriem
veicināta nodarbināmība
Personu skaits
N/A
2124
2124
100%
0
0%
4.3.4.
REZULTĀTA
r.4.3.4.h
ESF
Ieslodzītie, kuriem veicināta nodarbināmība
Personu skaits
N/A
1680
1680
100%
24
1%
4.3.
4.3.5.
IZNĀKUMA
EECO05
ESF
Nodarbinātas personas, tostarp
pašnodarbinātas personas
Personu skaits
724
3599
3599
100%
0
0%
4.3.5.
IZNĀKUMA
EECO18
ESF
Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts
administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un
pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu
Iestāžu skaits
1
2
2
100%
0
0%
4.3.5.
IZNĀKUMA
i.4.3.5.a
ESF
Sabiedrībā balstītu sociālo
pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma
sniegšanas vietu skaits
Izveidoto pakalpojuma sniegšanas
vietu skaits
0
540
120
22%
0
0%
4.3.
4.3.5.
IZNĀKUMA
i.4.3.5.b
ESF
Sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras
saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus
Personu skaits
0
1065
120
11%
0
0%
4.3.5.
REZULTĀTA
r.4.3.5.a
ESF
Izsniegtie sertifikāti par
apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa
paaugstināšanā
Sertifikātu skaits
N/A
350
350
100%
0
0%
4.3.5.
REZULTĀTA
r.4.3.5.b
ESF
Personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo
kompetenci
Personu skaits
N/A
2603
2603
100%
1585
61%
4.3.5.
REZULTĀTA
r.4.3.5.c
ESF
Sabiedrībā balstītu sociālo
pakalpojumu pieejamības pieaugums
Pieaugums, procentos
N/A
20%
0
0%
0
0%
4.3.
4.3.6.
IZNĀKUMA
EECO06
ESF
Bērni vecumā līdz 18 gadiem
Dalībnieku skaits
5930
28439
21366
75%
1119
4%
4.3.6.
IZNĀKUMA
EECO18
ESF
Nacionāla, reģionāla vai vietēja
mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu
iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu
Iestāžu skaits
282
845
846
100%
65
8%
4.3.6.
IZNĀKUMA
i.4.3.6.a
ESF
Biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai
vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu
Biedrību, nodibinājumu un uzņēmumu skaits
10
13
0
0%
0
0%
4.3.6.
IZNĀKUMA
i.4.3.6.b
ESF
Speciālistu, kuri piedalījušies
mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, skaits
Personu skaits
976
5988
5988
100%
0
0%
4.3.6.
IZNĀKUMA
i.4.3.6.c
ESF
Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas
personas
Personu skaits
400
3750
3750
100%
50
1%
4.3.6.
REZULTĀTA
r.4.3.6.a
ESF
Bērni, kas saņēmuši pirmsskolas
izglītības pakalpojumus vismaz 1-3 gadus
Bērnu skaits
N/A
1177
1022
87%
0
0%
4.3.6.
REZULTĀTA
r.4.3.6.b
ESF
Invaliditātes ekspertīzei patērētā laika
samazinājums
Dienu skaits
N/A
22,92
22,92
100%
0
0%
4.3.
4.3.6.
REZULTĀTA
r.4.3.6.c
ESF
Bērnu ar attīstības grūtībām,
nepietiekamībām vai to veidošanās risku kumulatīvais skaits,
kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija
Bērnu skaits
N/A
22650
15750
70%
0
0%
4.3.6.
REZULTĀTA
r.4.3.6.d
ESF
Iestāžu skaits, kas sniedz datus un izmanto risku
analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā preventīvā
atbalsta vajadzību noteikšanai
Iestāžu skaits
N/A
1090
1090
100%
0
0%
4.4.
4.4.1.
IZNĀKUMA
EECO18
ESF
Nacionāla, reģionāla vai vietēja
mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu
iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu
Iestāžu skaits
0
15
12
80%
0
0%
4.4.1.
IZNĀKUMA
i.4.4.1.a
ESF
Biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu
Biedrību un nodibinājumu skaits
0
15
12
80%
0
0%
4.4.1.
REZULTĀTA
r.4.4.1.a
ESF
Sabiedrībā balstītu sociālo
pakalpojumu skaita pieaugums
Pakalpojumu skaits
N/A
30
24
80%
0
0%
5.1.
5.1.1.
IZNĀKUMA
i.5.1.1.a
ERAF
Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un
tūrisma objektos
%
10
100
0
0%
0
0%
5.1.1.
REZULTĀTA
r.5.1.1.a
ERAF
Komersanti, kas gūst labumu no
attīstītās publiskās infrastruktūras
Uzņēmumu skaits
N/A
45
24
53%
0
0%
5.1.1.
REZULTĀTA
r.5.1.1.b
ERAF
Darba algu fonda pieaugums privātajos uzņēmumos
euro
N/A
66555000
10062564,96
15%
0
0%
5.1.1.
REZULTĀTA
r.5.1.1.c
ERAF
Privātās nefinanšu investīcijas
nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos
euro
N/A
88740000
19404499,7
22%
0
0%
5.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 114
ERAF
Jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskas
teritorijas) pilsētvidē
m2
0
117666
736102,18
100%
0
0%
5.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 75
ERAF
Atbalstītas integrētas
teritoriālās attīstības stratēģijas
Skaits
0
5
0
0%
0
0%
5.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 77
ERAF
Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits
Skaits
0
26
5
19%
1
4%
5.1.
5.1.1.
REZULTĀTA
RCR 77
ERAF
Atbalstīto kultūras un tūrisma
vietu apmeklētāji
Apmeklētāji/ gadā
N/A
902000
885000
98%
0
0%
6.1.
6.1.1.
IZNĀKUMA
EECO05
TPF
Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas
personas
Personu skaits
0
3950
0
0%
0
0%
6.1.1.
IZNĀKUMA
i.6.1.1.a
TPF
Komersanti, kas gūst labumu no
attīstītās publiskās infrastruktūras
Uzņēmumu skaits
0
25
108
100%
7
28%
6.1.1.
IZNĀKUMA
i.6.1.1.b
TPF
Īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību
un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un /
vai pārkvalifikācijai
Programmu skaits
0
4
4
100%
0
0%
6.1.1.
IZNĀKUMA
i.6.1.1.c
TPF
Bezemisiju transportlīdzekļi
pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu
nodrošināšanai
Bezemisiju transportlīdzeku
skaits
0
38
29
76%
0
0%
6.1.1.
IZNĀKUMA
i.6.1.1.d
TPF
Sākotnējā profesionālajā izglītībā iesaistīto
izglītojamo skaits
Personu skaits
0
1609
0
0%
0
0%
6.1.1.
REZULTĀTA
r.6.1.1.a
TPF
Aplēstās siltumnīcefekta gāzu
emisijas
CO2 emisijas ekvivalenta tonnas
gadā
N/A
-42398
0
0%
0
0%
6.1.1.
REZULTĀTA
r.6.1.1.b
TPF
Aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums
CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā
N/A
3480
0
0%
0
0%
6.1.1.
REZULTĀTA
r.6.1.1.c
TPF
Dalībnieki, kuri sešus mēnešus
pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba
tirgus situācijā
Procenti
N/A
40%
0
0%
0
0%
6.1.1.
REZULTĀTA
r.6.1.1.d
TPF
Atjaunotas degradētas ekosistēmas
ha
N/A
4046
4046
100%
0
0%
6.1.1.
REZULTĀTA
r.6.1.1.e
TPF
Zinātnisko rakstu skaits, kuru
izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts (zinātnisko
rakstu skaits)
Zinātnisko rakstu skaits
N/A
50
0
0%
0
0%
6.1.
6.1.1.
REZULTĀTA
r.6.1.1.f
TPF
Pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana
pētnieciskajos konkursos
Pētniecības pieteikumu skaits
N/A
3
0
0%
0
0%
6.1.1.
REZULTĀTA
r.6.1.1.g
TPF
Privātās nefinanšu investīcijas
nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos
euro
N/A
32853186
24212596,45
74%
0
0%
6.1.1.
REZULTĀTA
r.6.1.1.h
TPF
Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās
infrastruktūras, izveidotās darba vietas
Pilnas slodzes ekvivalenti/ gadā
N/A
422
309
73%
0
0%
6.1.1.
REZULTĀTA
r.6.1.1.i
TPF
Dalībnieki, kuri sešus mēnešus
pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā
pašnodarbinātie
%
N/A
80%
0
0%
0
0%
6.1.1.
REZULTĀTA
r.6.1.1.j
TPF
Pašvaldību un reģionu speciālisti ar pilnveidotām
zināšanām un prasmēm klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata
pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas
jautājumos
Personu skaits
N/A
190
190
100%
0
0%
6.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 03
TPF
Ar finanšu instrumentiem
atbalstītie uzņēmumi
Uzņēmumu skaits
28
102
0
0%
0
0%
6.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 10
TPF
Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības
organizācijām
Uzņēmumu skaits
0
5
0
0%
0
0%
6.1.1.
IZNĀKUMA
RCO 38
TPF
Atbalstītās sanētās zemes
platība
ha
0
13600
1500
11%
0
0%
6.1.1.
REZULTĀTA
RCR 02
TPF
Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas
(tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)
euro
N/A
41726032
0
0%
0
0%
6.1.1.
REZULTĀTA
RCR 31
TPF
Kopējā saražotā atjaunojamā
enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģija)
MWh/gadā
N/A
7047
0
0%
0
0%
6.1.
6.1.1.
REZULTĀTA
RCR 62
TPF
Jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāju
skaits gadā
Lietotāji/ gadā
N/A
323000
125733
39%
0
0%
1 Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra
ārkārtas sēdes protokols Nr.38 2. § "Informatīvais
ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem
prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.
gadam"" 5.punkts "Finanšu ministrijai, veicot
Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda
programmas vidusposma novērtējumu, sagatavot priekšlikumus
finansējuma novirzīšanai ar valsts drošības stiprināšanu
saistītiem pasākumiem un līdz 2025. gada 15. martam iesniegt
apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgus programmas
grozījumus." (uzdevums Nr. 24-UZ-581)
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada
24.jūnija regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus
par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu
Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas
Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu
noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un
integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla
atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 18.
un 86.pants
3 Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas
Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Taisnīgas
pārkārtošanās fonds
4 Iedzīvotāju konfidence (patērētāju konfidences
rādītājs CCI) balstās uz aptauju datiem par konkrētiem
jautājumiem, kas saistīti ar ekonomisko situāciju un
respondentu iespējām:
https://economy-finance.ec.europa.eu/document/download/1b0bc404-b4c2-4369-b3ed-a43e02cbbded_en?filename=questionnaires_lv_cons_lv.pdf
5 Aptaujas rezultāti pamatojoties uz datiem, kas
iegūti ikgadējā ES statistikas apsekojumā par ienākumiem un
dzīves apstākļiem (EU-SILC 2023. gada apsekojums).
https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba-21?themeCode=NN
6 Latvijas dati attiecas uz 2023. gada apsekojuma
provizoriskajiem rezultātiem, pārējo ES dalībvalstu dati - uz
2022. gada apsekojuma rezultātiem
7
https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba-18
8
https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2024-03/Nr_06_Materiala_nenodrosinatiba_Latvija_2023_gada_%2824_00%29_LV.pdf
9 Latvijas Fiskāli strukturālais plāns
2025.-2028.gadam;
https://www.fm.gov.lv/lv/media/19383/download?attachment
10
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__IK__IKL/IKL010/
11 30.04.2024. Informatīvais ziņojums "Par
Latvijas ekonomikas attīstību"
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3ee763e4-6022-41f5-a3d9-3055fdf261cb
12 Kiberincidentu novēršanas institūcija ir
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta
struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas
pakļautībā
13
https://cert.lv/lv/2024/11/cert-lv-darbibas-parskats-par-2024-gada-3-ceturksni
14 Viedās administrācijas un reģionālās
attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Digitālās
transformācijas pamatnostādņu 2021. - 2027.gadam starpposma
izvērtējums" (saskaņošanā Tiesību aktu portālā
25-TA-247)
15 Klimata un enerģētikas ministrijas
informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna
papildinājums 2023.-2026.gadam:
https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main
16 Klimata un enerģētikas ministrijas
informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna
papildinājums 2023.-2026.gadam:
https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main
17 Klimata un enerģētikas ministrijas
informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna
papildinājums 2023.-2026.gadam:
https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main
18 Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru
kabineta iecerēto darbību; pieejama:
https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-evikas-silinas-valdibas-deklaracija
19 Nacionālā drošības koncepcija 2023,
apstiprināta Saeimā 2023.gada 28.septembrī;
https://likumi.lv/ta/id/345911-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu
20 Saskaņā ar vadlīnijām par minimālajām
tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu
piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties,
izveidošanai. Pieejamas:
https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam
21 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums
"Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" (23-TA-687),
izskatīts MK 2024.gada 9.janvārī;
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/71e28c04-a5b1-4f5c-9b15-0dee700aaa71
22 RO - RO (angliski roll on, roll off) ir kravas
horizontālas iekraušanas risinājums, kas, izmantojot ar
riteņiem aprīkotus transporta līdzekļus vai kravas platformas,
nodrošina maksimāli ātru aprīkojuma pārvietošanu un minimālu
kravas iekraušanas un izkraušanas operācijām nepieciešamo laika
patēriņu, neizmantojot papildus piestātnēs uzstādītu kravu
apstrādes aprīkojumu, t.sk. celtņus.
23 Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras
attīstības plāns 2023.g. - 2027. gadam (saskaņošanā
23-TA-1542)
24 Latvijas Nacionālais attīstības plāns
2021.-2027.gadam;
https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans
25 Latvijas Fiskāli strukturālais plāns
2025.-2028.gadam;
https://www.fm.gov.lv/lv/media/19383/download?attachment
26 Reģionālās politikas pamatnostādnes
2021.-2027.gadam apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada
26.novembra rīkojumu Nr. 587; pieejamas:
https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
27 Pamatnostādnes aptver gan pilsētas, gan lauku
teritorijas, sniedzot uzstādījumus visas valsts teritorijas
attīstībai. Lauku teritoriju attīstības kontekstā nozīmīgus
papildus uzstādījumus definē Eiropas Komisijas paziņojums
"Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš
ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki,
savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši" (pieejams:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021DC0345&from=LV)
un tajā uzstādītie mērķi, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un
teritoriālo kohēziju un risinātu lauku kopienu vajadzības.
Tāpat nozīmīga ir Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra
rezolūcija par ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ES lauku
apvidiem - virzība uz spēcīgākiem, labāk savienotiem,
noturīgākiem un pārticīgākiem lauku apvidiem līdz 2040. gadam
(2021/2254(INI)) (pieejama:
https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2022-0436_LV.pdf).
28 Mērķis - 75% no Latvijas vidējā IKP uz vienu
iedzīvotāju - noteikts līdzīgi kā Eiropas Savienības Kohēzijas
politikā tiek iedalīti NUTS 2 reģioni (visa Latvija ir viens
NUTS 2 reģions), nosakot tiem pieejamo atbalsta intensitāti -
virs un zem 75% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju.
29 Viedās administrācijas un reģionālās
attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par Eiropas
Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko
atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši
teritoriālajai pieejai" (pieņemts MK 2023.gada 17.oktobrī;
MK prot. Nr. 52/27.§;
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e)
30 OECD. Recommendation on Regional
Development Policy. 47th session of the Regional Development
Policy Committee, 1-2 December 2022.
31 What is the Territorial Approach to Local
Development? Pieejams:
https://europa.eu/capacity4dev/articles/what-territorial-approach-local-development.
32 Teritoriālās pieejas pielietošanas rezultātā
šajā ziņojumā plānošanas reģioniem tiek iezīmēts piešķiramais
finansējuma apjoms ES fondu atbalsta pasākumu ietvaros (reģions
kā teritorija, kurā tiek veikti ieguldījumi). Ziņojumā
noteikts, ka vienlaikus turpmāk VARAM nodrošinās šo plānoto
ieguldījumu reģionos izpildes uzraudzību, t.sk. sniedzot nozaru
ministrijām priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām reģionālās
attīstības atšķirību mazināšanai. VARAM šo uzraudzību veic
t.sk. ES fondu apakškomitejas darba ietvaros. Ziņojumā
attiecībā uz teritoriālās pieejas piemērošanu ES fondu
specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos tiek paredzēti
trīs veidu teritoriālie rīki, ko iespējams arī kombinēt.
Ziņojumā arī konkrēti atspoguļota teritoriālās pieejas
piemērošana ES fondu specifiskajos atbalsta mērķos un to
pasākumos jeb specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu
saraksts, kuru ieviešanas nosacījumos vai kvalitātes kritērijos
ir ievērtēti teritoriālās pieejas principi vai tie ir jāievērtē
to izstrādes/saskaņošanas procesā. Viens no būtiskiem
kritērijiem ir ieguldījumu atbilstība pašvaldības attīstības
programmai.
33 Vidēja termiņa mērķis - samazināt IKP starpību
starp plānošanas reģioniem vismaz par 8 procentpunktiem,
panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu - mazāk attīstīto
plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis
pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes
vērtība 2016. gadā - 47%).
34 Viedās administrācijas un reģionālās
attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par Eiropas
Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko
atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši
teritoriālajai pieejai" (pieņemts MK 2023.gada 17.oktobrī;
MK prot. Nr. 52/27.§;
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e)
35 Informācija no Kohēzijas politikas fondu
vadības informācijas sistēmas uz 2025.gada 5.februāri
36 Līdz ar to pieejama veiktā analīze par
situāciju attiecībā uz veiktajiem ES fondu ieguldījumiem
jaunajās administratīvajās teritorijās 43 pašvaldību dalījumā
un jaunajās plānošanas reģionu robežās.
37 Ņemot vērā, ka jaunais ES fondu 2021.-2027.
gada plānošanas periods uz pēdējā Analītiskā ziņojuma par ES
fondu ieguldījumiem un uzraudzības rādītājiem Latvijas
administratīvajās teritorijās par 2023.gadu ir ieviešanas
sākumstadijā, detalizēta informācija pieejama tikai ES fondu
2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumus, kas
atbilstoši Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā
(KPVIS) pieejamajai informācijai ir veikti Latvijas
administratīvajās teritorijās no 2014. gada 1. janvāra līdz
2023. gada 10. maijam. Iepriekšējie analītiskie ziņojumi par ES
fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem ir
pieejami www.raim.gov.lv sadaļā "Tematiskā analīze";
https://raim.gov.lv/thematic-analysis/Par-ES-fondu-(2014.-2020.)-ieguldijumiem
38 Avots: Viedās administrācijas un reģionālās
attīstības ministrijas veidots. Iedzīvotāju skaits - CSP dati
uz 2023.gada 1.janvāri
39 Viedās administrācijas un reģionālās
attīstības ministrijas informatīvais ziņojums
"Analītiskais ziņojums par Eiropas Savienības fondu
2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem un
uzraudzības rādītājiem Latvijas administratīvajās
teritorijās" par 2023.gadu
40 Viedās administrācijas un reģionālās
attīstības ministrijas veidots. KPVIS dati uz 2023.gada
10.maiju
41 Austrumu pierobežas mērķteritorijā ietvertas
Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novada pašvaldība.
42 Ziemeļatlantijas līguma organizācijas
(North Atlantic Treaty Organisation - NATO)
43 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas
ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai
2025.-2027.gadam; Apstiprināts ar MK 2025.gada 14.janvāra sēdē
Nr. 2;
https://likumi.lv/ta/id/358105-par-ricibas-planu-latvijas-austrumu-pierobezas-ekonomiskajai-izaugsmei-un-drosibas-stiprinasanai-20252027gadam
44 Plānā detalizēti ietverti tikai tādi pasākumi,
kuriem rādītāju un/vai finansējuma sadaļā var izdalīt Austrumu
pierobežas vai Latgales daļu.
45 No tiem tikai Austrumu pierobežā īstenojamie
pasākumi 17, Latvijas mērogā īstenojamie pasākumi, t.sk.
Austrumu pierobežā - 42.
46 Darba vietu rādītājā ieskaitītas 1088 darba
vietas ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda
uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības projektu ietvaros
panētais rezultāts, kas jāsasniedz līdz 2028.gadam; Viedās
administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas dati
47 Informatīvais ziņojums "Par Eiropas
Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda specifisko
atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši
teritoriālajai pieejai"; izskatīts MK 2023.gada 17.oktobrī
Nr. 52/27.§;
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e
48 Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra
rīkojums Nr. 587 "Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm
2021.-2027. gadam"
https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
49 Finanšu ministrijas vadlīnijas Nr. 1.5.
"Vadlīnijas, kas nosaka Eiropas Savienības Kohēzijas
politikas fondu investīciju uzraudzības sistēmas vienotus
pamatprincipus 2021.-2027. gada plānošanas periodā";
https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-kas-nosaka-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-fondu-investiciju-uzraudzibas-sistemas-vienotus-pamatprincipus-2021-2027-gada-planosanas-perioda
50 Datu avots - Kohēzijas politikas vadības
informācijas sistēma; dati izgūti 2025.gada 29.jūlijā; Austrumu
pierobežas reģioni aprēķinā - Latgales plānošanas reģions un
Alūksnes novads; uzņemtās saistības - noslēgtie līgumi/
vienošanās par ES fondu projektu īstenošanu statusā Līgums/
Pabeigts.
51 Eiropas Semestra mērķis ir izvērtēt ekonomisko
situāciju ES kopumā un nodrošina ES valstu ekonomikas politikas
koordinēšanas ietvaru; detalizētāka informācija Ekonomikas
ministrijas tīmekļa vietnē:
https://www.em.gov.lv/lv/eiropas-semestris
52 Eiropas Padomes rekomendācijas 2023.gadam
"PADOMES IETEIKUMS par Latvijas 2023.gada valsts reformu
programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas
stabilitātes programmu"; Brisele, 24.05.2023. COM(2023)
614); pieejams
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=COM:2023:614:FIN
53 Eiropas Savienības kohēzijas politikas
programmas 2021.-2027.gadam grozījumi (Nr.2) apstiprināti ES
fondu uzraudzības komitejā 2021.-2027.gadam un Ministru
kabinetā un apstiprināšanai Eiropas Komisijā 2025.gada
23.janvārī
54 Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma
(Strategic Technologies for Europa Platform)
https://strategic-technologies.europa.eu/index_en
55 Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments
2024.gada ziņojums par valsti - Latvija (pavaddokuments
dokumentam "ieteikums Padomes ieteikumam par Latvijas
ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta
politiku"; Briselē, 19.06.2024. SWE(2024) 614); pieejams:
https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/9bf9ff11-2ee7-11ef-a61b-01aa75ed71a1/language-lv
56 Eiropas Padomes rekomendācijas 2024.gadam
"PADOMES IETEIKUMS par Latvijas ekonomikas, sociālo,
nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku"; Brisele,
19.06.2024. COM(2024) 614); pieejams:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52024DC0614
57 Eiropas Komisijas Plāns "ReArm Europe /
Gatavība 2030": ES aizsardzības finansēšanas plāns;
https://commission.europa.eu/topics/defence/future-european-defence_lv
58 2.6.1.SAM "Veicināt enerģijas
starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas
un atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās
enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un uzlādes
infrastruktūras izvēršanu"
59 1.5.1.SAM "Rūpniecisko jaudu uzlabošana,
lai veicinātu divējādu lietojumu, kā arī aizsardzības
spējas"
60 3.3.1.SAM "Attīstīt noturīgu aizsardzības
infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas
Savienībā"
61 3.2.1.SAM "Attīstīt noturīgu aizsardzības
infrastruktūru, prioritāti atbalstot divējāda lietojuma
infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo sagatavotību"
62 5.2.1.SAM "Civilās sagatavotības
nodrošināšana visu veidu teritorijās"
63 2.5.1.SAM "Ieguldījumi, kas atbalsta STEP
mērķu sasniegšanu"
64 Kopējais finansējums ieskaitot ES fondu
finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu
65 Kopējais finansējums ieskaitot ES fondu
finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu
66 Ministru kabineta 2024.gada 18.decembra
rīkojums Nr. 1194 "Par plānu "Veselības darbaspēka
attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029.
gadam""; pieejams:
https://www.vestnesis.lv/op/2024/250.27
67 Ministru kabineta 2021.gada 17.septembra
rīkojums Nr. 657 "Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta
sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam"
68 Ministru kabineta 2024.gada 18.jūnija rīkojums
Nr.500 "Par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un
iespēju veicināšanas plānu 2024.-2027. gadam"
69 Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra
rīkojums Nr. 616 "Par Sociālās aizsardzības un darba
tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"
70 Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada
23.novembra Direktīva (ES) Nr. 2022/2381 par dzimumu līdzsvara
uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem
pasākumiem
71 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada
10.maija Direktīva (ES) Nr. 2023/970 par to, lai ar darba
samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā
tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un
sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu
72 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gad
22.novembra Direktīva (ES) Nr. 2023/2668, ar ko groza Direktīvu
2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas
saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā
73 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada
11.decembra Direktīva (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem
energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu
74 Grozījumi Enerģētikas likumā; pieņemti Saeimā
2024.gada 13.jūnijā;
https://likumi.lv/ta/id/353127-grozijumi-energetikas-likuma
75 Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra
noteikumi Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības
noteikumi";
https://likumi.lv/ta/id/357125-energokopienu-registresanas-un-darbibas-noteikumi
76 Informācija no veiktajiem ex-post
izvērtējumiem atbilstoši izvērtējumu saskaņotajām versijām un
parakstītajiem pieņemšanas- nodošanas aktiem, t.sk. informācija
par ieviešanas un rādītāju progresu uz ex-post izvērtējumu
veikšanas un izstrādes brīdi;
https://www.esfondi.lv/profesionaliem/izvertesana/izvertejumi/2014-2020-gada-perioda-izvertejumi
77 CSP dati
78 Viedās specializācijas stratēģija (Research
and Innovation Strategies for Smart Specialisation)
79 Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
80 Informācijas sistēma
81 4.līmenis - (divvirzienu mijiedarbība) -
pakalpojumu var pieprasīt un pakalpojuma rezultātu ir iespējams
saņemt elektroniski; 5.līmenis - (pilnībā elektronizēts
process) - pakalpojuma saņemšana notiek bez personas
pieprasījuma, pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos datus bez
personas līdzdalības iegūst pati iestāde
82 Mazie un vidējie komersanti (saimnieciskās
darbības veicēji)
83 Atjaunīgie energoresursi (AER) ir dabas
resursi jeb enerģijas avoti, kas pieejami nosacīti bezgalīgā
apjomā un atjaunojas dabisku procesu rezultātā. Tie tiek
izmantoti elektroenerģijas, siltumenerģijas un degvielas
iegūšanai. Plašāk izmantotie atjaunīgo energoresursu veidi ir
saules starojums, vējš, ūdens un biomasa.
84 Siltumnīcefekta gāze
85 Eiropas transporta tīkls (TEN-T) - Eiropas
Savienības (ES) dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, auto, jūras,
gaisa un multimodālā transporta infrastruktūras vienots
tīkls.
86 Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada Regula
(ES) Nr. 2024/1679 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas
transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES)
2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr.
1315/2013
87 Eiropas augstākās izglītības kvalitātes
nodrošināšanas reģistra (European Quality Assurance Register
for higher Education - EQAR)
88 Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai
un iekļaujošai izaugsmei; pieejama:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/LSU/?uri=celex:52010DC2020#:~:text=Strat%C4%93%C4%A3ijai%20%E2%80%9CEiropa%202020%E2%80%9D%20ir%20j%C4%81pal%C4%ABdz%20ES%20pan%C4%81kt%20izaugsmi%2C,ir%20pastiprin%C4%81t%20nodarbin%C4%81t%C4%ABbu%20un%20soci%C4%81lo%20un%20teritori%C4%81lo%20koh%C4%93ziju.
89 Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas
granti ir finansiālais atbalsts, ko sniedz Islande,
Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis), baltoties uz 2010.
gada 28. jūlijā parakstīto līgumu starp donorvalstīm un Eiropas
Savienību par grantu ieviešanai paredzētā finansējuma
piešķiršanu jaunajā 2014.-2021. gada periodā.
90 REACT-EU jeb Atveseļošanās palīdzība kohēzijai
un Eiropas teritorijām ir iniciatīva ar kuru EK turpina un
paplašina 2020.gada pavasarī pieņemto Investīciju iniciatīvu
koronavīrusa krīzes pārvarēšanai, ar kuru ES centās mobilizēt
visus esošos ES budžeta resursus, lai sniegtu finansiālu
atbalstu dalībvalstīm tūlītējai reaģēšanai uz koronavīrusa
krīzi un tās ilgtermiņa ietekmi
91 Pieejams Klimata un enerģētikas ministrijas
mājaslapā:
https://www.kem.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam;
aktualizēts ar Ministru kabineta 2024.gada 12.jūlija rīkojumu
Nr.573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata
plāns 2021.-2030. gadam"
92 Lai veicinātu energoefektivitāti, virzību uz
AER izmantošanas palielināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju
(turpmāk - SEG) samazināšanu, Eiropas Savienības kohēzijas
politikas programmā 2021. - 2027. gadam paredzēta 2.1.1.
specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana
un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.3.
pasākuma "AER izmantošana un energoefektivitātes
paaugstināšana centralizētajā siltumapgādē un
aukstumapgādē" (turpmāk - 2.1.1.3. pasākums) otrās kārtas
īstenošana. Ņemot vērā, ka lokālās un individuālās
siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūras attīstībai un
modernizācijai ir pieejams pietiekami plašs un visaptverošs
atbalsts dažādu citu investīciju atbalsta ietvaros, 2.1.1.3.
pasākumā plānotais atbalsta tvērums ir fokusēts uz centralizēto
siltumapgādi un aukstumapgādi.
93
https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_ind_ren/default/table?lang=en
94 1 PJ (petadžouls) jeb 277 GWh (gigavati)
95
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB060.
https://energy.ec.europa.eu/publications/2023-biomethane-country-fiches_en
96 Nacionālā enerģētikas un klimata plāna
progresa ziņojums
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB060
97 enerģētiskā atkarība parāda, cik lielā mērā
valsts ir atkarīga no energoresursu importa, lai apmierinātu
savas enerģētiskās vajadzības. Šis indikators tiek aprēķināts,
atņemot no energoresursu importa rādītāja eksporta apjomu un
dalot ar kopējo energoresursu patēriņu. Šādu indikatoru
iespējams aprēķināt jebkuram energoresursu produktam.
98 Saules elektrostacijas un mikroģenerācijas
iekārtas
99 Informācija no aktualizētā Latvijas nacionālā
enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam; Rīga, 2024.gads;
pieejams:
https://www.kem.gov.lv/sites/kem/files/media_file/kemplans_nekp_08072024.pdf
100 2.politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka
Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz
bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu
pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un
"zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata
pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un
pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs"
101
https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv
102 Finanšu ministrijas dati, izgūti no Kohēzijas
politikas vadības informācijas sistēmas 2025.gada 4.februārī,
maksājumiem klimata kodos ar 40% īpatsvaru aprēķināti 40% no
deklarētā izdevumu apjoma, maksājumiem klimata kodos ar 100%
īpatsvaru iekļauts viss deklarētais izdevumu apjoms; klimata
kodu īpatsvars atbilstoši Kopīgo noteikumu regulas I
pielikumam.
103 Informācija no Latvijas nacionālās reformu
programmas 2023.gada progresa ziņojuma; Rīga, 2023.gads:
pieejams:
https://commission.europa.eu/system/files/2023-04/Latvia_NRP_2023_LV.pdf
104 Informatīvais ziņojums "Par 2021. gada
neformālo Eiropadomi 7. - 8. maija Porto samita ietvaros";
Rīga, 2021.gads: pieejams:
https://tap.mk.gov.lv/doc/2021_04/AMzino_230421.964.docx
105 Centrālās statistikas pārvaldes dati,
atskaite NBL030 - Nodarbinātības līmenis pa vecuma grupām, pēc
tautības un dzimuma (procentos) 1996 - 2023; pieejams:
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLB/NBL030/table/tableViewLayout1/
106 Informācija no Latvijas nacionālās reformu
programmas 2023.gada progresa ziņojuma; Rīga, 2023.gads:
pieejams:
https://commission.europa.eu/system/files/2023-04/Latvia_NRP_2023_LV.pdf
107 Adult Education Survey (AES): pieejams:
https://ec.europa.eu/eurostat/web/microdata/adult-education-survey
108 Dalības līmenis izglītībā un apmācībās pēc
vecuma; Eurostat dati: pieejams:
https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_101/default/table?lang=en&category=educ.educ_part.trng.trng_aes_12m.trng_aes_12m0
109 Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam
pakļautās personas - ES 2030 mērķis; Eurostat dati; pieejams:
https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ilc_pecs01__custom_14166201/default/table?lang=en
110 Labklājības ministrijas pārziņā esošā
minimālo ienākumu līmeņa reforma: pieejams:
https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limena-reforma
111 4.politikas mērķis "Sociālāka un
iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību
pīlāru"
112 Finanšu ministrijas informācija, dati par no
Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas
(KPVIS)
113 Finanšu ministrijas informācija, dati par no
Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas
(KPVIS)
114 Kā sinonīms tiek saukti arī par
"projektu atlases kritērijiem".
115 Ieskaitot posmotos projektus, ierobežotu
projektu iesniegumu atlašu izņēmumus, kas tika pieņemti ar ES
fondu UK lēmumu 2024. gada 23. aprīlī, un finanšu
instrumentus.
116 Finanšu ministrijas informācija, dati par no
Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas
(KPVIS)
117 Pabeigti divi posmotie projekti ar ES fondu
atbalstu 12,8 milj. EUR, viens projekts kultūras mantojuma un
tūrisma veicināšanas jomā ar ES fondu atbalstu 4,2 milj. EUR un
199 projekti mājsaimniecību siltumapgādes sistēmu uzlabošanai
ar ES fondu atbalstu 1,8 milj. EUR.
118 Finanšu ministrijas informācija, dati no
Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas
(KPVIS)
119 Finanšu ministrijas informācija, dati no
Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas
(KPVIS); dati uz 2025.gada 1.septembri
120 Infografikā norādīts ES fondu finansējums,
ņemot vērā piedāvātos vidusposma un REARM grozījumus.
121 Eiropas Komisijas lēmums par Programmas
apstiprināšanu 2022.gada 25.novembrī. Rādītāju progress
sniedzams par sasniegto līdz 2024.gada beigām, dati iegūti un
apstrādāti ziņošanai Eiropas Komisijai 2025.gada janvārī,
savukārt Programmas grozītā versija apstiprināta 2025.gada
23.janvārī
122 SAM īstenošana nacionāli notiek caur pasākumu
un atlases kārtu īstenošanu. Atsevišķi SAM līmeņa rādītāji var
tik sasniegti vairāku pasākumu un atlases kārtu ietvaros.
123 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti
no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas
(KPVIS) 2025.gada 20.janvārī
124 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti
no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas
(KPVIS) 2025.gada 20.janvārī
125 4.politikas mērķis "Sociālāka un
iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību
pīlāru"
126 Finanšu ministrijas informācija, dati par no
Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas
(KPVIS)
127 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti
no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas
(KPVIS) 2025.gada 20.janvārī
128 Kopīgo noteikumu regulas 22.pants
"Programmu saturs" 6.punkts "Attiecībā uz
ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF programmām 3. punkta g)
apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai
2021.-2027. gadam paredzētās summas, tostarp elastīguma
summu"
129 Skat. Eiropas Savienības kohēzijas politikas
programmas 2021.-2027.gadam finansējuma tabulas; pieejama:
https://www.esfondi.lv/profesionaliem/planosana/planosanas-dokumenti/2021-2027-gada
130 Kopīgo noteikumu regulas 86.panta
"Budžeta saistības" 1.punkts "Lēmums, ar ko
apstiprina programmu saskaņā ar 23. pantu, ir finansēšanas
lēmums Finanšu regulas 110. panta 1. punkta nozīmē, un tā
paziņošana attiecīgajai dalībvalstij ir juridiskas saistības.
Minētajā lēmumā norāda kopējo Savienības ieguldījumu pa fondiem
un pa gadiem. Tomēr programmām saskaņā ar mērķi
"Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" attiecībā
uz katru programmu katrā dalībvalstī saglabā summu, kas
atbilst 50 % no 2026. un 2027. gadam paredzētā ieguldījuma
("elastīguma summa"), un to galīgi piešķir
programmai tikai pēc Komisijas lēmuma, kas pieņemts pēc
tam, kad saskaņā ar 18. pantu veikts vidusposma
pārskats."
131 Komisijas 2021.gada 5.jūlja Īstenošanas
lēmums (ES) Nr. 2021/1131, ar ko nosaka kopējo resursu ikgadējo
sadalījumu pa dalībvalstīm Eiropas Reģionālās attīstības
fondam, Eiropas Sociālajam fondam Plus un Kohēzijas fondam
mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" un
Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim, ikgadējo sadalījumu pa
dalībvalstīm katrā reģionu kategorijā, to resursu ikgadējo
sadalījumu pa dalībvalstīm, kuri piešķirti papildu finansējumam
tālākajiem reģioniem, summas, kas no Kohēzijas fonda piešķīruma
katrai dalībvalstij pārvietojamas uz Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumentu, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu
Eiropas pilsētiniciatīvai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu
transnacionālai sadarbībai inovatīvu risinājumu atbalstam,
kopējo resursu ikgadējo sadalījumu starpreģionālajām
investīcijām inovācijā, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu
Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pārrobežu sadarbības
sadaļai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm
Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa transnacionālās
sadarbības sadaļai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas
teritoriālās sadarbības mērķa starpreģionālās sadarbības
sadaļai un kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas
teritoriālās sadarbības mērķa tālāko reģionu sadarbības sadaļai
2021.-2027. gada periodam (izziņots ar dokumenta numuru C(2021)
5003); pieejams:
https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/5253ef9b-e050-11eb-895a-01aa75ed71a1
132 TPF elastības finansējums ir mazāks, jo TPF
finansējums sastāv no divām daļām 1) ES daudzgadu budžeta
finansējuma, 2) ES Next Generation finansējuma, kuram
nepiemēro elastības finansējumu.
133 Kopīgo noteikumu regulas 18.panta
"Vidusposma pārskats un elastīguma summa" 5.punkts
"Līdz brīdim, kad tiks pieņemts Komisijas lēmums, ar ko
apstiprina elastīguma summas galīgo piešķīrumu, šī summa nav
pieejama darbību atlasei."
134 Kopīgo noteikumu regulas 18.panta
"Vidusposma pārskats un elastīguma summa" 2.punkts
"Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. martam iesniedz
Komisijai katras programmas vidusposma pārskata rezultātu
novērtējumu, tostarp priekšlikumu par 86. panta 1. punkta
otrajā daļā minētās elastīguma summas galīgo
piešķīrumu"
135 ES fondu finansējums bez nacionālā
līdzfinansējuma, bez Tehniskās palīdzības flat rate
daļas - finansējuma sadalījums atbilstoši Programmas
grozījumiem Nr.2
136 1.politikas mērķis "Konkurentspējīgāka
un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās
pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību"
137 3.politikas mērķis "Ciešāk savienota
Eiropa, uzlabojot mobilitāti"
138 5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka
Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu
ilgtspējīgu un integrētu attīstību"
139 6.politikas mērķis "Taisnīgas
pārkārtošanās fonda investīcijas"
140 MK 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes
protokola Nr. 38 2. § Informatīvais ziņojums "Par valsts
budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem
2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" 5.punkts
141 Eiropas Komisijas Plāns "ReArm Europe /
Gatavība 2030": ES aizsardzības finansēšanas plāns;
https://commission.europa.eu/topics/defence/future-european-defence_lv
142 Oglekļa emisijas
143 Eiropas Komisijas Ekonomiskā novērtējuma
rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam Vispārīgie principi un nozaru
pielietojumi (Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General
Principles and Sector Applications);
https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2021/economic-appraisal-vademecum-2021-2027-general-principles-and-sector-applications
144
https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_ind_ren/default/table?lang=en
145 MK 2023.gada 28.novembra protokols Nr. 59
56.§ "Informatīvais ziņojums "Par atbalstu Eiropas
Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas
stiprināšanai"";
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/76fee60d-3817-45d7-a91f-f85b66bd1a26
146 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas
ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.
gadam; apstiprināts Ministru kabinetā 2025.gada 14.janvārī;
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/93997548-271d-4dfb-b90e-86bb3ab79ee4
147 Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un
Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.
gada 8. novembrī. Asamblejā katras Baltijas valsts parlamentu
pārstāv 12-20 deputātu liela nacionālā delegācija. Asambleja ir
koordinējoša un konsultatīva institūcija;
https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-sadarbiba?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
148
https://www.baltasam.org/sessions-and-documents/43rd-session
149 Reģionālās politikas pamatnostādnes
2021.-2027.gadam apstiprinātas ar MK 2019.gada 26.novembra
rīkojumu Nr. 587;
https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
150 Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra
ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 2. § Informatīvais ziņojums
"Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem
prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.
gadam" 5.punkts
151 Eiropas Komisijas Ekonomiskā novērtējuma
rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam Vispārīgie principi un nozaru
pielietojumi (Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General
Principles and Sector Applications);
https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2021/economic-appraisal-vademecum-2021-2027-general-principles-and-sector-applications
152 Vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām
tehniskajām prasībām:
https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam-0
153 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums
"Iespējamie risinājumi motivējošiem finanšu mehānismiem
patvertnes vai vietas, kur var patverties, atjaunošanai vai
izveidošanai" (24-TA-1044) (atrodas saskaņošanā);
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/2f798ea4-0d81-446a-947e-d5396c271539
154 Nacionālā drošības koncepcija 2023,
apstiprināta Saeimā 2023.gada 28.septembrī;
https://likumi.lv/ta/id/345911-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu
155 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums
"Par katastrofu pārvaldības centru Liepājā, Daugavpilī,
Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos, Alsungā, Alūksnē, Talsos
un Tukumā būvniecības progresu un to darbības nodrošināšanai
nepieciešamo finansējumu" (24-TA-2084) (atrodas
saskaņošanā)
156 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas
ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.
gadam; apstiprināts Ministru kabinetā 2025.gada 14.janvārī;
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/93997548-271d-4dfb-b90e-86bb3ab79ee4
157 Norādīts finansējums bez Tehniskās palīdzības
flat rate finansējuma daļas (ESF+ 4%, ERAF - 3,5%, KF -
2,5%, TPF - 4%).
158 Labklājības ministrijas informatīvais
ziņojums "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās
nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam finansēšanu
2025.-2027. gadā"; izskatīts MK 2024.gada 22.oktobrī;
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/cce32401-956e-4018-b991-801c8b5d303f
159 Norādīts finansējums bez Tehniskās palīdzības
flat rate finansējuma daļas (ESF+ 4%, ERAF - 3,5%, KF -
2,5%, TPF - 4%); Nacionālais līdzfinansējums norādīts 15%
apmērā atbilstoši Programmā prioritāšu līmenī plānotajai likmei
(85%/15%).
160 Viedās administrācijas un reģionālās
attīstības ministrija
161 Ekonomikas ministrija
162 Izglītības un zinātnes ministrija
163 Satiksmes ministrija
164 Finanšu ministrija
165 Klimata un enerģētikas ministrija
166 Labklājības ministrija
167 Tieslietu ministrija
168 Atbilstoši 2025.gada MK ES fondu tematiskās
komitejas ietvaros atbalstītajām pārdalēm 31,9 milj. EUR
apmērā, 10, 6 milj. EUR ES fondu finansējuma no iepriekš
atbalstītās pārdales tiek novirzīti uz 4.1.1.1.pasākumu
"Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība"
Latvijas Onkoloģijas centra projektam.
169 Saskaņā ar Eiropas Komisijas Kopīgo noteikumu
regulas grozījumu priekšlikumu (Proposal for a REGULATION OF
THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulations
(EU) 2021/1058 and (EU) 2021/1056 as regards specific measures
to address strategic challenges in the context of the mid-term
review (17.07.2025) Nr. 7682/25 (COM(2025) 123 final)
170 Eiropas Komisijas Plāns "ReArm Europe /
Gatavība 2030": ES aizsardzības finansēšanas plāns;
https://commission.europa.eu/topics/defence/future-european-defence_lv
171 Atbilstoši ReARm grozījumu priekšlikuma 7.a
pantā noteiktajam ("The additional pre-financing
referred to in the first subparagraph of this paragraph shall
only apply where reallocations of at least 10% of the financial
resources of the programme to one or more dedicated priorities
established for the specific objectives referred to in Article
3(1), points (a)(vi), (a)(vii), (b)(v), (b)(ix), (b)(xi),
(b)(xii), (c)(iii), (d)(vii), (e)(iii) and (e)(iii a) of this
Regulation in the context of the mid-term review have been
approved, provided that the programme amendment is submitted by
31 December 2025.")
172 Ar rosinātajiem REARM grozījumiem -
3.3.1.2.pasākums "Lielo ostu divējāda lietojuma publiskās
infrastruktūras attīstība"
173 Saskaņā ar Eiropas Komisijas Kopīgo noteikumu
regulas grozījumu priekšlikumu (Proposal for a REGULATION OF
THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulations
(EU) 2021/1058 and (EU) 2021/1056 as regards specific measures
to address strategic challenges in the context of the mid-term
review (17.07.2025) Nr. 7682/25 (COM(2025) 123
final)
174 Atzīmējams, ka atsevišķiem rādītājiem to
sasniegšanas progress aprēķinās no citu rādītāju sasniegto
vērtību summas atbilstoši EK norādēm par rādītāju aprēķinu un
ziņošanu (Commission Staff working document Performance,
monitoring and evaluation of the European Regional Development
Fund, Cohesion Fund and The Just Transition Fun in 2021-2027;
https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/evaluations-guidance-documents/2021/performance-monitoring-and-evaluation-of-the-european-regional-development-fund-the-cohesion-fund-and-the-just-transition-fund-in-2021-2027)
un Eiropas Komisijas Atu atbalsta centra darba dokumenta
Kopoējo rādītāju rīkkopai par 2021.-2027.gada plānošanas
perioda Eiropas kohēzijas politikas uzraudzību un izvērtēšanu
Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) sadaļai, ko īsteno pēc
dalītās pārvaldības principa;
https://sfc.ec.europa.eu/en/2021/esf-common-indicators-toolbox-0
175 Eiropas Komisijas lēmums par Programmas
apstiprināšanu 2022.gada 25.novembrī. Rādītāju progress
sniedzams par sasniegto līdz 2024.gada beigām, dati iegūti un
apstrādāti ziņošanai Eiropas Komisijai 2025.gada janvārī,
savukārt Programmas grozītā versija apstiprināta 2025.gada
23.janvārī
176 Atzīmējams, ka daļa no tabulā iekļautajiem
rādītājiem netiks sasniegti, jo ir veikti grozījumi Programmā
(apstiprināti ar EK 2025.gada 23.janvāra lēmumu), kā arī ar
Programmas vidusposma grozījumiem ir paredzēta investīciju
pārskatīšana un attiecīgi vairāki rādītāji no Programmas ir
svītroti
177 Finanšu ministrijas dati no Kohēzijas
politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS); projekta
līmeņa un pasākuma līmeņa dati izgūti 2025.gada 9.janvārī;
pasākumu kārtu dati izgūti 2025.gada 15.janvārī, finanšu
instrumentu dati izgūti 2025.gada 16.janvārī, dati apkopoti
2025.gada 20.janvārī un atsevišķas nesakritības saskaņotas ar
atbildīgajām iestādēm līdz 2025.gada 31.janvārim. Dati ziņoti
Eiropas Komisijas SFC2021 sistēmā 2025.gada 31.janvārī.
178 Atsevišķos gadījumos sasniedzamā vērtībā
neparādās pie iesniegtā projektu iesnieguma, ja a) rādītāja
ievades līmenis Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas
sistēmā (KPVIS) ir noteikts virsprojekta līmenī un tā aktuālo
vērtību (par pabeigtām darbībām) ziņos atbildīgā iestāde vai
sadarbības iestāde; b) rādītāja specifika paredz, ka rādītājs
ir ziņojams tikai kopā ar maksājuma pieprasījumu (neparādās
projekta iesniegumā).