Vairogs211. pants
paredz līdztekus izveidotajai augstākās
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-27
izglītības absolventu monitoringa sistēmai izveidot
profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu,
nodrošinot visaptveroša monitoringa un iekļaušanās darba
tirgū izvērtējumu īstenošanu par absolventu nodarbinātību
un ienākumiem sākot ar 2024.g.
Karjeras atbalsta pasākumi ir integrēti vispārējās un
profesionālās izglītības procesā. Tie ietver informācijas
un konsultāciju pasākumus visās izglītības pakāpēs. E-vidē
publiskoti materiāli karjeras atbalsta īstenošanai,
izstrādāti plānu paraugi un ar tiem var iepazīties
izglītojamie un vecāki. Pašvaldībās ir izglītoti
pedagogi-karjeras konsultanti, kuri regulāri pilnveido
profesionālo kompetenci.
Karjeras konsultācijas pieaugušajiem piedāvā NVA,
sniedzot informāciju un atbalstu konkrētas situācijas
risināšanā. Atsevišķās pašvaldības ir pieejami pašvaldību
īstenoti karjeras atbalsta pasākumi pieaugušajiem.
Skatīt 2. pielikumu.
59.
3. pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas,
atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā
nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un pamatkompetenču
apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā.
Jā
a) Izglītības likums
b) Vispārējās izglītības likums
c) Profesionālās izglītības likums
d) Augstskolu likums
e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK
22.06.2021. rīk. Nr.436)
Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības
nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības
sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot
izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā
izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā, profesionālā un
augstākajā izglītībā. Investīcijas izglītības
infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam par
vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un
informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām
vajadzībām. Vispārējās izglītības apguvei tiek nodrošināts
atbalsta personāls un speciāli mācību līdzekļi. Turpmāk
plānots stiprināt iekļaujošu izglītību, nodrošinot
izglītības pieejamību un atbilstību izglītojamo vajadzībām,
veicinot IAP prioritāri īstenojamos rīcības virzienus
vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un
iekļaujošai izglītībai visos izglītības veidos un pakāpēs
(rīcības virzieni 2.1., 2.2., 3.1., 3.2.).
Aprakstu skatīt 2.pielikumā.
60.
4. koordinācijas mehānismu, kas aptver visus izglītības
un apmācības līmeņus, tostarp augstāko izglītību, un
skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai
reģionālajām struktūrām.
Jā
a) Izglītības likums
b) Vispārējās izglītības likums
c) Profesionālās izglītības likums
d) Augstskolu likums
e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK
22.06.2021. rīk. Nr.436)
Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un
pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un
iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un
atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas
darbību regulējošajos normatīvajos aktos (IAP 2.3.2.,
3.1.1., 4.1.1., 4.1.2. uzd.).
Datu uzkrāšanai un apmaiņai par izglītības sistēmas
procesiem (izgl. iestādes, pedagogi, izglītojamie) visās
izglītības pakāpēs ir izveidota Valsts izglītības
informācijas sistēma. Dati tiek izmantoti izgl. procesu
vadībai, plānošanai un finansējuma aprēķināšanai. Dažādu
procesu koordinācija izgl. nozarē notiek ar konsultatīvu
vai lemjošu institūciju - padomju starpniecību. Starp
nozīmīgākajām padome "Izglītība visiem",
Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā
apakšpadome, kurā piedalās valsts, darba devēju un darba
ņēmēju pārstāvji, un Pieaugušo izglītības pārvaldības
padome.
61.
5. stratēģiskās politikas satvara uzraudzības,
izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību.
Jā
a) Izglītības likums
b) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK
22.06.2021. rīk. Nr.436)
Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts
politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes,
apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Ievērojot
Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada IAP
noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības
stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām
izglītības procesā iesaistītajām institūcijām.
IAP nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī pienākuma
nodrošināšanas pilnveidošanai: 4.2.1., 4.2.2. uzdevums.
Aprakstu skatīt 2.pielikumā.
62.
6. pasākumus, kas vērsti uz mazprasmīgiem,
mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem no
nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un prasmju
pilnveides iespējām.
Jā
a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK
22.06.2021. rīk. Nr.436)
b) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas
pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk
Nr.616)
IAP noteikti prioritārie rīcības virzieni un uzdevumi,
kas īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un nelabvēlīgā
situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī
attiecīgi politikas rezultatīvie rezultāti, to sasniedzamās
(t.sk. vidusposma vērtības; 3.3.1., 3.3.2.uzdevums.).
Atbalstu mērķa grupai nosaka arī SADTPP 3.rīcības
virziena 1.uzdevums "Paaugstināt bezdarbnieku, darba
meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju
un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un
nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba
tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba
meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum
nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5. pilnveidojot
subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo
iemaņu attīstības pasākumus".
Aprakstu skatīt 2.pielikumā.
63.
7.pasākumus, ar ko attiecībā uz piemērotām mācīšanās
metodēm atbalsta skolotājus, pasniedzējus un akadēmiskos
mācībspēkus, kā arī pamatkompetenču novērtējumu un
apstiprinājumu.
Jā
a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK
22.06.2021. rīk. Nr.436)
b) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
"Kultūrvalsts" (MK 01.03.2022. rīk. Nr. 143)
IAP noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi
augsti kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu
un akadēmiskā personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā:
1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.2.1.uzdevums. Aprakstu skatīt
2.pielikumā.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021. -2027.g.
4.prioritāte "Talantu ataudze un kultūras darbinieku
profesionālā izaugsme" paredz stiprināt
kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu
attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē
strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī
stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā.
Pamatnostādnes papildinās Kultūrizglītības nozares
stratēģija 2021-2027.g. kas tiks izstrādāta kā nozares
detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai.
64.
8. pasākumus, ar ko veicina audzēkņu un mācībspēku
mobilitāti un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju
starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot mācību rezultātus
un kvalifikāciju.
Jā
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK
22.06.2021. rīk. Nr.436)
file://\\uxensvr\{FD34A37F}\EXT\6B\Izglītības attīstības
pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes
nākotnes sabiedrībai", apstiprinātas ar 22.06.2021. MK
rīkojumu Nr.436 "Par Izglītības attīstības
pamatnostādnēm 2021.-2027gadam")
https:\likumi.lv\ta\id\324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam)
IAP nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības
iestāžu internacionalizācijas nostiprināšanai,
starptautiskās sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes
veicināšanai visos izglītības līmeņos (2.3.1.uzdevums).
Aprakstu skatīt 2.pielikumā.
65.
Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)
Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās
iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā
ERAF, ESF+
4.1.2.SAM
4.2.1.SAM
4.3.1.SAM
4.3.3.SAM
4.3.4.SAM
4.3.5.SAM
4.3.6.SAM
Jā
Ir izstrādāta valsts vai reģionālā stratēģiskā politika
vai atbilstošās tiesību normas sociālās iekļaušanas un
nabadzības mazināšanas jomā, kas ietver:
1.uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību
un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo
īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem
pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās
situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un
izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi
pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma
grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām.
Jā
a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas
pamatnostādnes 2021.-2027.g. (SADTPP)
b) Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide
bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu
veidošanās risku mazināšanai
c) Resocializācijas politikas pamatnostādnes
2022.-2027.g.
d) Izglītības attīstības pamatnostādnes
2021.-2027.g.
e) Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības
pamatnostādnes 2021- 2027.g.
f) Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes
2022.-2027.g.
SADTPP sekmēs sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu
nevienlīdzību, attīstot pieejamu, individuālajām vajadzībām
atbilstošu sociālo un juridisko pakalpojumu sistēmu,
veicinot nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē.
Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma bērniem veicinās to
veselīgu attīstību un pašrealizāciju.
IAP uzlabos kvalitatīvas izglītības pieejamību, mazinot
sociālekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu/jauniešu
iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību.
RPP risinās nepietiekamu PII un bērnu pieskatīšanas
pakalpojuma pieejamību.
Resocializācijas politika mazinās noziedzīgās uzvedības
riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, veicinot
iekļaušanos sabiedrībā.
Sabiedrības saliedētības pamatnostādnes paredz stiprināt
pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot
pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.
Bērnu un ģimenes attīstības pamatnostādnes veicinās
ģimenēm draudzīgu sabiedrību, bērnu un jaunatnes labklājību
un vienlīdzīgas iespējas.
Apraksts 4.pielikumā.
66.
2. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai
visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba
tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas
paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un
bēgļiem.
Jā
a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas
pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk.
Nr.616);
b) Likums "Par sociālo drošību"
SADTPP galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo
iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību,
attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu
sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī
veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba
vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un
sociālās atstumtības mazināšanu.
SADTPP paredz modernu un pieejamu sociālo pakalpojumu
sistēmu, kas cita starpā uzlabos iedzīvotāju iespējas
dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties
izglītībā un darba tirgū.
Likumā "Par sociālo drošību" ir noteikta
minimālo ienākumu sliekšņu metodoloģija un pārskatīšanas
kārtība.
67.
3. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz
aprūpi ģimenē un vietējā kopienā.
Jā
Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas
pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk.
Nr.616)
SADTPP rīcības virzienā "Moderna un pieejama
sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo
iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot
sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū"
paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā balstītu
sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību
mērķa grupas vajadzībām.
68.
4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu,
uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar
attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem
partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības
organizācijām.
Jā
a) LM 20.03.2014. rīk. Nr.26 "Par Sociālo
pakalpojumu attīstības padomes izveidošanu" (SPAP)
b) SPAP nolikums (apstiprināts 26.05.2017., ar
groz.)
c) LM 27.04.2016. rīk. Nr.38 "Par SIPKK
izveidi"; LM 05.02.2025. rīk. nr.17 "Par SIPKK
izveidi"
d) LM 28.08.2006. rīk. nr. 128 "Par Sociālā darba
speciālistu sadarbības padomes sastāvu"; LM
20.01.2023. rīk. nr. 4 "Par Sociālā darba speciālistu
sadarbības padomi" (ar groz.) (SDSSP)
e) SDSSP nolikums (apstiprināts 17.10.2006., ar
groz.)
SPAP sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības un NVO,
tā ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, lai sekmētu
sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību.
SPAP izvērtē ar pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību
saistītās problēmas un risinājumus, sniedz atbalstu DI
īstenošanā un uzraudzībā. SPAP ir skatīts SADTPP
projekts.
SIPKK sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības, NVO,
CSP, Valsts policija, kā arī sociālie partneri. SIPKK
izskata nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās
atstumtības situāciju, sniedz priekšlikumus plānošanas
dokumentiem.
SDSSP sastāvā ir sociālā darba jomas NVO, izglītības
iestādes, saistītās valsts un pašvaldību iestādes. SDSSP
izskata sociālā darba attīstības jautājumus.
Vides pieejamības plāna izstrāde notika sadarbībā ar
institūcijām, apvienību "Apeirons", SUSTENTO.
2022.g. 2.pusg. tiks gatavots ziņojums par tā īstenošanu.
Jauni pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar invaliditāti
vienlīdzīgu iespēju veicināšanai.
Apraksts 4.pielikumā.
69.
Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)
Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības
un ilgtermiņa aprūpes jomā
ERAF, ESF+
4.1.1.SAM
4.1.2.SAM
4.3.5.SAM
Jā
Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas
satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver:
1.veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību
apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko un aprūpes
personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus
pasākumus.
Jā
1) Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un
samaksas kārtība (MK 28.08.2018. not. Nr.555);
2) Informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes
nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīcija
stratēģija 2021.-2027.gadam (MK 14.07.2022.);
3) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g.
(MK 24.05.2022.)
4) Konceptuālais ziņojums "Par veselības aprūpes
sistēmas reformu" (MK 07.08.2017.).
5) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas
pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021.)
Stratēģiskais VA satvars noteikts Veselības aprūpes
pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā, ietverot
primāro, sekundāro ambulatoro un stacionāro pakalp.
plānošanu.
Ilgtspējīgas VA infrastruktūras investīciju prioritātes
valsts apmaksāto pakalp. sniegšanai ietvertas inf. ziņ.
"Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras
attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027.g."
Lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA
pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un
infrastruktūru, Sabiedrības veselības pamatnostādnes
2021.-2027.g. paredz 5 stratēģiskos rīcības virzienus.
Cilvēkresursu attīstība notiek atbilstoši Konceptuālajā
ziņ. plānotajam cilvēkresursu palielinājumam līdz 2025.g.
Piesaistot papildu valsts, AF plāna un TAI līdzekļus,
paredzēti pasākumi mediķu izglītošanai, piesaistei un
atalgojuma sistēmas attīstībai. Cilvēkresursu attīstības
strat. tiks izstrādāta līdz 30.06.2023. un ilgtermiņā
risinās cilvēkresursu attīstības izaicinājumus.
Apraksts 5.pielikumā.
70.
2. pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes
pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un
pieejamības izmaksu ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu
uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no
veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, tostarp
personām, kas ir visgrūtāk sasniedzamas.
Jā
a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas
pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616
)
b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g.
(apstiprinātas MK 24.05.2022)
SADTPP paredz modernu, iekļaujošu un pieejamu sociālo
pakalpojumu sistēmu. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības,
tiks noteikti pašvaldībās obligāti nodrošināmi sociālie
pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, pilngadīgām personām
ar smagiem FT, pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes
vajadzībām, t.sk. demenci. Obligāti nodrošināmo pakalpojumu
klāsts pamatos ieguldījumus SBSP attīstībā.
Sabiedrības veselības pamatnostādnes prioritārajās jomās
(SAS, onkoloģija, psihiskā VA, mātes/bērna VA, retās
slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija)
paredz integrēti attīstīt infrastruktūru, pakalpojumu
organizācijas procesu, cilvēkresursu pieejamību, kvalitātes
sistēmu, prevenciju.
Neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi iedzīvotāji,
ieguldījumi tiks vērsti uz mazaizsargātākām mērķa
grupām.
Apraksts 5.pielikumā.
71.
3. pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā
kopienā un ģimenē, īstenojot deinstitucionalizāciju,
tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes
pakalpojumus, aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā
kopienā.
Jā
a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas
pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616
)
b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
(apstiprinātas 24.05.2022.)
SADTPP paredz nodrošināt līdzvērtīgu soc. pakalpojumu
grozu reģionos, tuvināt ģimeniskai videi ilgstošas aprūpes
pakalpojumus bērniem ar smagiem FT, integrēt pakalpojumus
hroniski/nedziedināmi slimiem cilvēkiem, cilvēkiem ar
smagiem FT, demenci, paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem
cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi.
Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz attīstīt
psihiatriskās slimnīcas, stacionāro un ambulatoro aprūpi,
primāro un mājas aprūpi, mobilos pakalpojumus (SBSP),
atbalstot DI.
Pirms ieguldījumiem tiks izstrādāts plāns, nodrošinot
integrētu hronisko slimību un paliatīvās aprūpes pacientu
aprūpi, t.sk. HOSPICE. Integrēta pieeja nodrošinās
ieguldījumus infrastruktūrā, cilvēkresursos, pakalpojumos.
Izstrādājot plānu, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar
sociālajiem pakalpojumiem.
Apraksts 5.pielikumā.
5. Programmā iesaistītās
iestādes
26.tabula (13) Programmā iesaistītās
iestādes
Programmā
iesaistītās iestādes
Iestādes
nosaukums
Kontaktpersonas vārds, uzvārds
E-pasts
Vadošā iestāde
Finanšu ministrija
Armands Eberhards, Valsts
sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos
Armands.Eberhards@fm.gov.lv
Revīzijas iestāde
Finanšu ministrija
Nata Lasmane, ES fondu
revīzijas departamenta direktore
Nata.Lasmane@fm.gov.lv
Struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas
Valsts kase
Kaspars Āboliņš, Valsts kases
pārvaldnieks
Kaspars.Abolins@kase.gov.lv
Kur attiecināms, struktūra kas saņem maksājumus no
Komisijas, ja Tehniskā palīdzība tiek saņemta atbilstoši
KNR 36.panta (5) daļai
Valsts kase
Kaspars Āboliņš, Valsts kases
pārvaldnieks
Kaspars.Abolins@kase.gov.lv
Grāmatvedības funkcija gadījumā, ja šī funkcija ir
deleģēta citai struktūrai, nevis vadošajai iestādei
Valsts kase
Kaspars Āboliņš, Valsts kases
pārvaldnieks
Kaspars.Abolins@kase.gov.lv
27.tabula (13A) Atmaksāto summu
pārdalīšana tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 30. panta 5.
punktu
30. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto procentuālo
daļu daļa, kas tiktu atmaksāta iestādei, kas saņem
maksājumus no Komisijas, ja tehniskā palīdzība ir sniegta
saskaņā ar 30. panta 5. punktu (procentos)
Procentuālā daļu daļa
Valsts kase
100%
6. Partnerība
(475) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un
ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.-2027.gada
plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika
veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES
fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK
2014.-2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK
darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā
ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību
institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko
partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā
iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu
papildinot ar KNR fondu vadošajām iestādēm, tiek aptverts pēc
iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot vienotu informācijas
aprites platformu.
(476) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības
iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas
projekta publiskā apspriešana116, kur kopumā tika
saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības
partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām
un juridiskām personām, un privātpersonām.
(477) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas
par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt
par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g. un 2021.g. notikušas 11
tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros piedalījušies 1
204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka - sadarbības
partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi, pašvaldības,
juridiskās personas un privātpersonas.
(478) 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un
mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru
mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā,
saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā,
izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu
ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un
pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros.
(479) Saskaņā ar KNR preambulā un 38.pantā izteiktajiem
nosacījumiem, vadošās iestādes pēc plānošanas dokumentu
apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos
pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no
publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī
sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo iestāžu
pārstāvjus.
(480) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu
ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no
plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot
2014.-2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK
nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām,
veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas
mērķim.
(481) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās
institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai
piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā
arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no piem., EISI, kas
paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs
transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un
React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm
mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas.
(482) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai
plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu
avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās
riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau
plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu
paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas
nosacījumu izstrādes posmā.
(483) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru
plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais
NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk
un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots
īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un
digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu.
AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar
programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā
uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz
sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA pieejamības
uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas
mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās
vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un
pasākumus.
(484) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā
koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu programmām, lai
nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan
plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks
nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto
investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu
iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu
investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.
(485) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots
izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver
informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo
ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri
atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu
iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un
tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt
no vairākiem finanšu avotiem.
(486) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot
vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais
ietekmes uz vidi novērtējums117, kura mērķis ir
apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz
vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības
līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides
pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas
sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā.
(487) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides
institūciju - Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas
aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības
inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas
pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides
stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi
novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju
novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura
norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi
un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides
pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2
"Par Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Vides
pārskatu"118. Atzinumā sniegtie priekšlikumi
izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi
atbilstoši norādītajam.
(488) Programmas īstenošanas laikā vadošā iestāde veicinās
stratēģisku publiskā iepirkuma izmantošanu PM ietvaros plānoto
investīciju ieviešanai (t.sk. veicinot profesionalizāciju
kapacitātes trūkumu mazināšanai). Finansējuma saņēmēji tiks
mudināti iepirkumos izmantot kvalitātes kritērijus, kas veicina
ilgtspēju. Kur iespējams, publiskā iepirkuma ietvaros tiks
piemēroti uz vidi (t.i. zaļais publiskais iepirkums) un sociālo
atbildību (t.i. sociāli atbildīgs publiskais iepirkumas, kā arī
uz inovācijām (t.i. inovatīvais iepirkums) vērsti kritēriji un
nosacījumi.
(489) Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un
pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā horizontāls princips
visās Programmas atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā,
īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā tiks ņemta vērā
un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti pasākumi, lai novērstu
jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes,
reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālā
orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt
piekļuvi personām ar invaliditāti.
(490) Ievērojot partnerības principu, Programmas īstenošanā
tiks iesaistītas attiecīgās pilsonisko sabiedrību pārstāvošas
institūcijas, piemēram, NVO, kas ir atbildīgas par sociālās
iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesībām,
dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, lai
nodrošinātu, ka tiek ievērota sociālās integrācijas politiku.
(491) Latvija uzsāks veidot integritātes paktu ieviešanas
sistēmu 2021.-2027.gada periodā, ar mērķi veicināt, uz riska
analīzes vai vērtības pamata, indikatīvi 3 iepirkumu ieviešanu
integritātes paktu procedūras/ standartu veidā Programmas
īstenošanas laikā, iesaistot diskusijās un domnīcās plašu
publiskās pārvaldes, privātā un nevalstiskā sektora institūciju
loku, kā rezultātā tiks izstrādāti integritātes paktu darbības
standarti publiskajai pārvaldei, kas nodrošinās plašāku šī
instrumenta pielietošanu ES fondu projektu īstenošanā, sekmējot
sabiedrības uzticēšanās pieaugumu publiskās pārvaldes lēmumu
pieņemšanas procesa caurspīdībai un ārvalstu finanšu investīciju
projektu vadībai, īstenošanai un izlietotā finansējuma
lietderībai sabiedrības interesēs.
(492) Izstrādājot Programmas grozījumus tiks nodrošinātas
konsultācijas ar vadošajiem sadarbības un sociālajiem
partneriem.
7. Komunikācija un redzamība
(493) KP fondu komunikācijas plānošana, ieviešana,
uzraudzība un izvērtēšana. Komunikācija tiks plānota un
realizēta, balstoties uz KNR IV sadaļas 22. panta 3.punkta j)
apakšpunktā, 46.-50.pantā un III nodaļā "Redzamība,
pārredzamība un komunikācija" noteikto.
(494) Stratēģiskie komunikācijas mērķi tiks definēti,
pamatojoties uz KP fondu komunikācijas ieviešanas efektivitātes
izvērtējumā119 gūtajiem rezultātiem un EK
rekomendācijām.
(495) Balstoties uz stratēģijā definētajiem mērķiem, KP fondu
vadībā iesaistītās institūcijas izstrādās komunikācijas plānus,
paredzot specifiskus pasākumus mērķgrupu informēšanai un
izpratnes par KP fondu ieguldījumu veicināšanai.
(496) 2021.-2027.gada periodā īpašs uzsvars tiks likts uz
Programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un
projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo
projektu/darbību īstenošanu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Šo
projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks nodrošināta EK
vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tā pastiprinot
projektu nozīmību.
(497) Tiks attīstīta jau esošās Komunikācijas vadības darba
grupas veiksmīgā sadarbība, tādejādi nodrošinot koordinētu KP
fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros.
(498) Plānots turpināt kopējās KP fondu komunikācijas
stratēģijas ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu, ik gadu veicot
kvantitatīvos socioloģiskos mērījumus pēc vairākiem kritērijiem,
te noteikti 3 galvenie:
- sabiedrības informētības līmenis par ES fondiem
(2021.g.vērtība - 96%, 2027.g. - 97%);
- sabiedrības apmierinātība ar informācijas pieejamību par ES
fondiem (2020.g. - 80%, 2021.g. - 87%, 2027.g. - 85%);
- sabiedrības vērtējums par ES fondu ietekmi uz
tautsaimniecību un sabiedrības attīstību (2021.g. - 80%, 2027.g.
- 81%).
(499) Plānots pastiprināti veikt ES fondu administrēšanā
iesaistīto iestāžu komunikācijas rezultatīvo rādītāju (noteikti
komunikācijas stratēģijā un komunikācijas plānos) sasniegšanas
izvērtēšanu.
(500) KP fondu komunikācijas mērķi. Virsmērķis ir
veicināt sabiedrības izpratni par ES fondu īstenoto projektu
ieguldījumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā
attīstībā un katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa
celšanā, kā arī sekmēt sabiedrības atbalstu un uzticēšanos ES
fondu ieguldījumam un Latvijā īstenoto projektu realizācijai.
Savukārt specifiskie komunikācijas mērķi balstāmi uz KP fondu
2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas un aktivitāšu
izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem.
(501) KP fondu komunikācijas mērķauditorija (turpmāk
m.a.). Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas
nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā
iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā. KP fondu
komunikācijā pamatā noteiktas 4 galvenās m.a. ar apakšgrupām:
a) Specifiskās m.a.:
- Faktiskie labuma guvēji ES fondu projektu īstenošanā;
- Potenciālie projektu iesniedzēji un finansējuma
saņēmēji;
- Sociālie un sadarbības partneri;
- ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas.
b) Sabiedrība kopumā:
- Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem;
- Jaunieši vecumā līdz 15 gadiem;
- Cilvēki ar invaliditāti.
c) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES
fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieki.
d) Mediji un informācijas starpnieki/partneri (informācijas
sniedzēji ES jautājumos; sabiedriskās domas viedokļu līderi
u.c.).
(502) KP fondos izmantojamie komunikācijas kanāli. Tiks
izmantots plašs komunikācijas kanālu klāsts, nodrošinot objektīvu
un izsmeļošu informāciju un veicinot atgriezenisko saiti:
- vienotā programmas mājas lapa un citas KP fondu
administrēšanā iesaistīto iestāžu mājas lapas (m.a.:
potenciālie un esošie projektu iesniedzēji un finansējuma
saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu
darbinieki; mediji un informācijas starpnieki/partneri);
- plašsaziņas līdzekļi - sadarbība ar medijiem (m.a.:
mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie projektu
īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā);
- informatīvie pasākumi - semināri, preses konferences u.c.
(m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie
un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; soc. un
sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu
darbinieki);
- vides reklāma (m.as: mediji un informācijas
starpnieki/partneri; sabiedrība kopumā);
- drukātie materiāli (m.a.: mediji un informācijas
starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un
finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā);
- sociālie mediji (m.a.: sabiedrība kopumā).
(503) KP fondu komunikācijas aktivitāšu un funkcijas
nodrošināšanai paredzētais finansējums plānots indikatīvi 0,3 %
apmērā no kopējā programmas finansējuma.
(504) ES fondu komunikācijas nacionālais koordinators - Ieva
Gaigala, Ieva.Gaigala@fm.gov.lv, Finanšu ministrija, Rīga.
8. Vienas vienības izmaksu,
vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un
finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām
28. tabula (14) Vienas vienības
izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un
finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām
Plānotā KNR 94.panta un 95.panta izmantošana
Jā
Nē
No apstiprinātas programmas tiks izmantoti attaisnotie
izdevumi, kas balstīti uz vienas vienības izmaksām,
vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes saskaņā ar KNR
94. pantu (ja jā, aizpildiet 1. papildinājumu)
No apstiprinātas programmas finansējuma izmantošana, kas
nav saistīta ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja jā,
aizpildiet 2. papildinājumu)
120
29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu
atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības
izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm -
2.2.3.SAM (RSO 2.7.) (1.papildinājums)
Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai
(KNR 88. pants)
A. Galveno elementu kopsavilkums
Prioritāte
Fonds
Konkrētais mērķis
Reģiona kategorija
Tā aplēstā proporcija no
kopējā finanšu piešķīruma attiecīgajā prioritātē, kurai
piemēros vienkāršotu izmaksu iespējas, %
Segtās darbības veids(-i)
Rādītājs, pēc kura
sasniegšanas veic atlīdzināšanu
Rādītāja, pēc kura
sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība
Vienkāršotu izmaksu iespējas
veids (vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas
maksājumi vai vienotas likmes)
Vienkāršotu izmaksu iespējas
summa (EUR) vai procentuālā daļa (vienotu likmju
gadījumā)
Kods
Apraksts
Kods
Apraksts
2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un
attīstība"
ERAF
2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko
daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši
pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"
Mazāk attīstīts
5,66%
077
Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas
pasākumi
N/A
Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda
kW
Vienas vienības izmaksas
Viena vienība = (I + S + P) + C
izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai
tehnoloģijai:
1) (Iiek. + S + P );
2) (Iiek. + S + P ) + C;
3) Ism;
4) Ism. + Ik.ūd. +
Iapk.s..
5) Iiek + S + P,
Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma tabulās
definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas vērtības
atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai.
Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu
vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās.
B. Sīkāka informācija pa darbības
veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)
Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai
noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?
Ja tā ir, norādiet attiecīgo ārējo uzņēmumu:
Jā/Nē - ārējā
uzņēmuma nosaukums
1. Darbības veida apraksts, tostarp īstenošanas
termiņš
Pasākuma 2.2.3.6. "Gaisa piesārņojumu mazinošu
pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes
sistēmas" (turpmāk - pasākums Nr.2.2.3.6.) ietvaros
paredzēta piesārņojošo sadedzināšanas iekārtu aizstāšana
mājsaimniecību sektora ēkās, individuālās siltumapgādes
ēkās pret bezizmešu tehnoloģijām vai jaunām biomasas
iekārtām, kas ir atbilstošas ekodizaina prasībām. Atbalsts
sniedzams arī pieslēgumam efektīvām centralizētajām
siltumapgādes sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski
iespējams. Šo darbību īstenošanai paredzēts piemērot
vienkāršoto izmaksu iespējas, piemērojot vienas vienības
izmaksu likmes, kas definētas šādiem gadījumiem:
1) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu, to
pievienojot esošai apkures sistēmai ar sildelementiem;
2) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu,
vienlaikus paredzot arī apkures sistēmas ar sildelementiem
pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;
3) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes
sistēmai, siltummezglu pievienojot esošajai siltumapgādes
sadales sistēmai;
4) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes
sistēmai, un ir paredzēta centralizētās siltumapgādes
sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem pilnīga
atjaunošana, pārbūve vai izveide un/vai centralizētās
siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas
atjaunošana, pārbūve vai izveide;
5) iegādājoties gaiss-gaiss tipa siltumsūkni telpu
apsildei.
Pasākuma Nr.2.2.3.6. atlases izsludināšana paredzēta
2023.gada I ceturksnī. Pasākums plānots kā atklāta projektu
iesniegumu atlase vienas kārtas ietvaros četros uzsaukumos.
Projektus paredzēts īstenot līdz 2025.gada beigām. Pasākuma
finansējuma saņēmēji - privātmāju un daudzdzīvokļu māju
īpašnieki. Pasākuma rezultāta un iznākuma rādītāji: RKR 50
- Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes
pasākumiem (2795 iedzīvotāji); smalko PM2,5
daļiņu emisijas samazinājums t/gadā (50 t/gadā).
2. Konkrētais(-ie) mērķis(-i)
2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko
daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši
pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"
3. Rādītājs, pēc kura sasniegšanas veic
atlīdzināšanu
Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda
4. Rādītāja, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu,
mērvienība
kW
5. Vienības izmaksu standarta likme, fiksētas summas
maksājums vai vienotā likme
Vienas vienības izmaksas
6. Vienkāršotu izmaksu iespējas mērvienības summa vai
procentuālā daļa (vienotām likmēm)
Viena vienība = (I + S + P) + C
izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai
tehnoloģijai:
1) (Iiek. + S + P );
2) (Iiek. + S + P ) + C;
3) Ism;
4) Ism.+ Ik.ūd. +
Iapk.s.;
5) Iiek.+ S + P
Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma tabulās
definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas vērtības
atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai.
Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu
vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās.
7. Izmaksu kategorijas, kas tiek segtas ar vienības
cenu, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmi
Vienas vienības izmaksu likmēs iekļautas izmaksas
atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai (tiešās attiecināmās
izmaksas - pamatlikmes izmaksas):
1) koksnes biomasas apkures katls, kas piemērots granulu
kurināmajam; siltumsūknis (dažādu tipu zemes un ūdens
siltumsūkņi); siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa); siltumsūknis
(gaiss-gaiss):
a) apkures katla vai siltumapgādes risinājuma
pamatiekārtas izmaksas;
b) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgas
atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja
attiecināms);
c) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas
palielinājuma izmaksas (ja attiecināms).
2) centralizēta siltumapgādes sistēma:
a) siltummezgla izveides un pieslēguma centralizētajiem
siltumtīkliem projekta sagatavošanas izmaksas;
b) apkures sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas,
pārbūves, vai izveides izmaksas (ja attiecināms);
c) karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas,
pārbūves vai izveides izmaksas (ja attiecināms).
3) Saules paneļu sistēmas uzstādīšana (ar pieslēgumu
elektrotīklam) (tikai kopā ar 1) apakšpunktā norādītajām
tehnoloģijām);
a) iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ierīkošanas
izmaksas;
b) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas
palielinājuma izmaksas (ja attiecināms).
8. Vai šīs izmaksu kategorijas sedz visus darbības
attiecināmos izdevumus? (JĀ/NĒ)
Jā
9. Korekcijas(-u) metode (-es)
Ja tirgū pieejamo siltumapgādes iekārtu un citu
tehnoloģiju izmaksu izmaiņu ietekme uz metodikas ietvaros
noteikto vienas vienības izmaksu likmju apmēru pirms
pasākuma kārtu atlašu izsludināšanas pārsniegs 10
procentpunktus pret 2022.gada janvāra mēneša Centrālās
statistikas pārvaldes publicēto "Būvniecības izmaksu
indeksi pa resursu veidiem - Būvniecība - pavisam"
indeksu121 (128,0), tad tiks veikta metodikas
aktualizēšana un vienas vienības izmaksu likmju aprēķinos
izmantoto datu indeksēšana.
10. Vienību sasniegšanas verifikācija:
- aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/sistēmu izmantos,
lai verificētu norādīto vienību sasniegšanu;
- aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju
laikā un kurš to veiks;
- aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu vākšanas
un glabāšanas kārtība.
Lai saņemtu atbalsta maksājumu pēc plānoto darbību
veikšanas, finansējuma saņēmējs vai tā pilnvarotā persona
iesniedz:
1) 1. un 2.likmes (1. un 2.formulas) gadījumiem:
a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas
fotofiksāciju;
b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma
saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu;
c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja
attiecināms);
2) 3. un 4. likmes (3. un 4.formulas) gadījumiem:
a) uzstādītā pieslēguma centralizētajai siltumapgādes
sistēmai fotofiksāciju,
b) sistēmas uzstādītāja un finansējuma saņēmēja vai
pilnvarotās personas parakstītu pieņemšanas-nodošanas
aktu;
c) sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja
izziņu/aktu par pieslēgšanas tehnisko noteikumu
izpildi;
3) 5. likmes (5.formulas) gadījumam:
a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas
fotofiksāciju,
b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma
saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu;
c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja
attiecināms).
Investīciju ieviešanu, dokumentu pirmspārbaudi un
pēcpārbaudi īstenos sadarbības iestāde - Centrālā finanšu
un līgumu aģentūra kā ES fondu sadarbības iestāde.
Sadarbības iestāde projektu īstenošanas uzraudzību veiks
izlases veidā, ņemot vērā projekta risku novērtējumu un
profesionālo novērtējumu. Uzraudzības aktivitātes ietvers,
bet ne tikai, dokumentu (pierādījumu) priekš un
pēckontroli, kā arī iespēju veikt pārbaudes uz vietas,
pamatojoties uz projekta riska novērtējumu un profesionālu
novērtējumu.
Sadarbības iestāde nodrošinās, ka visi pierādījumi par
projekta īstenošanas dokumentāciju un, jo īpaši dati un
dokumenti par veiktajām izmaksām un maksājumiem, projektiem
tiks glabāti elektroniski Vadības informācijas sistēmā
atbilstoši KNR 69.panta 8.punktam - tas ir sistēmā, kas
ļauj vākt un uzglabāt attiecīgos datus/dokumentus un
nodrošināt audita izsekojamību.
Attiecīgie radušos izmaksu dokumenti (pierādījumi) un
visa projekta dokumentācija finansējuma saņēmējam jāglabā
visu projekta īstenošanas un uzraudzības periodu.
Atbilstoši iekšējās darbības procedūras noteiktajai
kārtībai Sadarbības iestāde veiks pārbaudes un kontroles
projekta līmenī, t.sk. dubultā finansējuma riska kontroli.
Dubultā finansējuma pārbaudes un kontroles tiek veiktas
galvenokārt analizējot visu pieejamo informāciju (gan
Vadības informācijas sistēmā, gan internetā, t.sk.
pašvaldību un citu iestāžu mājas lapās) par finansējuma
saņēmēja un sadarbības partneriem, t.sk. iepriekšējo
pieredzi ES fondos vai citos finansēšanas rīkos, patreizējo
darbību, trešo pušu sniegto informāciju un arī informāciju,
kas tiek atklātā Sadarbības iestādes veikto pārbaužu laikā
(maksājumu pieprasījuma pārbaudes un pārbaudes projekta
īstenošanas vietā).
11. Iespējamais nevēlamais stimuls, riska mazināšanas
pasākum un paredzamais riska līmenis
(augsts/vidējs/zems)
Pastāv vidējs risks, ka pasākuma īstenošanas laikā būs
nepieciešams pārskatīt metodikā noteiktos izmaksu līmeņus
izmaksu sadārdzinājuma dēļ, kas var ietekmēt pasākuma
noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.
Pastāv zems risks, ka pasākuma īstenošanas laikā tirgū
ienāks jaunas tehnoloģijas, kuru izmaksas nav aptvertas
noteiktajos izmaksu likmju datos.
Nepieciešamības gadījumā, izmaksu korekcijas atbalsta
mehānisma ietvaros tiks precizētas atbilstoši aktuālajām
tirgus tendencēm.
Lai izvairītos no dubultas darbību finansēšanas riska,
projektu izvērtēšanā tiks pārbaudīts, vai atbalstāmā
darbība nav finansēta Emisijas kvotu izsolīšanas
instrumenta ietvaros, Attīstības finanšu institūcijas Altum
programmās, Kohēzijas politikas programmu vai Atveseļošanas
fonda ietvaros attiecībā uz mājsaimniecību atbalstu.
12. Kopsumma (valsts un Savienības), ko paredzēts, ka
Komisija šajā saistībā atlīdzinās
12 443 220 EUR
C. Vienības izmaksu standarta
likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju
aprēķināšana
1. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas
maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots
(kas sagatavojis, savācis un reģistrējis datus); kur dati tiek
glabāti; robeždatumi; validācija u. c.).
Metodoloģija, vienas vienības likmes nosakāmas ar šādām
formulām:
1) (Iiek. + S + P );
2) (Iiek. + S + P ) + C;
3) Ism;
4) Ism.+ Ik.ūd. +
Iapk.s.;
5) Iiek + S + P,
kur:
Iiek.- izmaksas par pamata siltumapgādes
iekārtas iegādi (EUR);
S - izmaksas par papildu siltumapgādes iekārtu, kas
kombinēta ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu (piemēram,
saules paneļu sistēma siltumsūkņa elektroenerģijas patēriņa
segšanai), ja tādu plānots uzstādīt (EUR), S=0, ja nav
paredzēts;
P - pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas
palielinājuma izmaksas (slodzes vienības izbūves izmaksas),
kas nosakāmas 50% apmērā atbilstoši mājsaimniecības izmaksu
daļai saskaņā ar 2021.gada 3.jūnija Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr. 1/8 "Sistēmas
pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales
sistēmai" 50.punkta prasībām. Vienas vienības izmaksu
likmes P komponenti aprēķina ar formulu (P = I [A] * 76.05
[EUR/A] * 0,5 * 1,07), kur I - atļautās maksimālās slodzes
lieluma palielinājums ampēros [A]. Vienas vienības izmaksu
likmes aprēķinos atļautā maksimālā slodze nepārsniedz vai
ir vienāda ar 40 A. Ja paredzēts palielināt pieslēguma
atļauto maksimālo slodzi lielāku par 40 A, atļautās
maksimālās slodzes lieluma izmaksu palielinājumu virs 40 A
vienas vienības izmaksu likmes aprēķinos neiekļauj. P=0, ja
nav paredzēts pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas
palielinājums. Pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās
jaudas palielinājuma izmaksu komponentes P izmaksas noapaļo
līdz veselam centam;
C - izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem
pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi (EUR);
Ism. - centralizētās siltumapgādes sistēmas
siltummezgla izveides un pieslēguma projektēšanas izmaksas
(EUR);
Ik.ūd. - centralizētās siltumapgādes sistēmas
karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas,
pārbūves vai izveides izmaksas (ja nepieciešams) (EUR). Ja
karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošana, pārbūve vai
izveide nav nepieciešama, Ik.ūd.=0;
Iapk.s. - centralizētās siltumapgādes
sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem
pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas
(EUR);
Visas vienības izmaksu likmes un formulu komponentes
izteiktas ietverot PVN.
Izstrādājot metodiku, par pamatu ņemta VARAM 2021. gada
decembrī un 2022. gada janvārī veiktā cenu aptauja, tirgus
izpēte, kuras ietvaros ar vēstuļu starpniecību tika
uzrunāti 108 nozares uzņēmumi un biedrība "Latvijas
Siltumuzņēmumu asociācija" ar tās 35 biedriem, kuras
rezultātā atbildes sniedza 20 % uzrunāto uzņēmumu. Aptaujas
rezultātā datu kopas izveidošanai saņemtas atbildes no:
• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā koksnes
biomasas iekārtas, kas piemērotas granulu kurināmajam,
ietverot informāciju par 66 siltumapgādes iekārtām;
• 4 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā zeme-ūdens
siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 19
siltumapgādes iekārtām;
• 11 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-ūdens
siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 79
siltumapgādes iekārtām;
• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-gaiss
siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 32
siltumapgādes iekārtām;
• 6 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā saules paneļu
sistēmas, ietverot informāciju par 40 dažādām sistēmām;
• 8 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā apkures
sistēmu ar sildelementiem uzstādīšanu vai tiem pieejama
informācija par šādu sistēmu izmaksām, ietverot informāciju
par 36 dažādām sistēmām;
• 4 uzņēmumiem, kas nodrošina centralizētās
siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus, sniedzot izmaksu
informāciju par 20 gadījumiem, nodrošinot pieslēgumus
centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Tirgus izpētes komersantu atlase balstīta uz Latvijas
Republikas Uzņēmumu reģistrā iekļautajiem datiem, SIA
"Lursoft IT" interneta portāla www.zo.lv datiem,
gan interneta portāla meklētāja www.google.lv datiem.
Komersantu atlase tika veikta atbilstoši atslēgas vārdiem:
"Apkure", "Apkures sistēma",
"Elektroenerģija", "apkures katli",
"apkures katlu ražošana", "malkas
katli", "granulu katli",
"siltumsūkņi", "saules kolektors",
"saules paneļi", "saules enerģija",
"vēja mikroģenerators", "vēja
ģenerators", "vēja ģenerators privātmājai".
Pēc komersantu atlases tika sagatavota tirgus izpētes, datu
apkopošanas veidne, kas tika nosūtīta atlasītajiem
komersantiem. Lai iegūtu katrai tehnoloģijai pieņemamu datu
kopu (vismaz 3 komersantu datus), komersanti ar vēstulēm un
telefonsarunām tika uzrunāti atkārtoti, līdz gala rezultātā
tika sastādīta metodikas ietvaros piemērotā datu kopa.
Visi dati un korespondence ir reģistrēti VARAM
lietvedības sistēmā.
2. Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins, kura pamatā
ir KNR 94.panta 2.punkts, atbilst darbības veidam.
Cenu aptauja, tirgus izpēte izvēlēta, jo mājsaimniecību
siltumapgādes iekārtu izmaksu vēsturiskie dati Latvijas
budžeta un ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanas perioda
programmu ietvaros iekļauj tehnoloģijas, kas šobrīd vairs
netiek kvalificētas kā labākie pieejami tehnoloģiskie
risinājumi, kā arī 2010.-2015.gadā īstenotie projekti vai
to izmaksas vairs nav korekti indeksējami attiecībā uz
pasākuma īstenošanas periodu 2023.gadā. Cenu aptauja,
tirgus izpēte aptver pietiekošu apjomu komersantu un
siltumapgādes iekārtu klāstu, kas darbojas un ir pieejami
Latvijas tirgū, līdz ar to noteiktās izmaksas ir ticamas un
piemērojamas pasākuma investīciju īstenošanai.
3. Norādiet, kā tika veikti aprēķini, jo īpaši, norādot
pieņēmumus, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu.
Attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto statistikas dati un kritēriji,
un vajadzības gadījumā tos iesniedz tādā formātā, kādā tos
Komisija var izmantot.
Tirgus izpētes datu apstrādes procesā komersantiem tika
pieprasīta informācija par siltumapgādes iekārtu izmaksām,
papildaprīkojuma izmaksām, veco katliekārtu demontāžas,
jauno iekārtu uzstādīšanas, pieslēgšanas, ieregulēšanas,
instruktāžas izmaksām. Izmaksu datnēs tika norādīts
tehnoloģiju jaudu diapazons līdz 50 kW, kas piemērots
mājsaimniecību siltumapgādes sistēmām, vienlaikus ļaujot
komersantam norādīt dažādu skaitu iekārtu vai sistēmu,
katru ar citādākiem tehniskajiem parametriem. Rezultātā
tika apkopotas izmaksas par šādām tehnoloģijām un
pasākumiem:
1) koksnes biomasas apkures katls122, kas
piemērots granulu kurināmajam, iekļaujot izmaksas par šādu
izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes
izmaksas;
2) zeme-zeme tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par
šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes
izmaksas;
3) gaiss-ūdens siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par šādu
izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes
izmaksas;
4) gaiss-gaiss tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par
šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes
izmaksas;
5) saules paneļu sistēma ar pieslēgumu elektrotīklam,
iekļaujot izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām;
- saules paneļi;
- uzlādes kontrolieris, invertors;
- nesošās konstrukcijas, palīgmateriāli;
- iekārtu uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,
instruktāža, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana;
- transports, sagāde, drošības elementi;
6) centralizētās siltumapgādes sistēmas
pieslēgums123, iekļaujot izmaksas par šādām
izmaksu pozīcijām:
a) centralizētas siltumapgādes sistēmas siltummezgla
izveidei:
- siltummezgla vadības, automātikas bloks;
- siltummezgla karstā ūdens sadales sistēma
(siltummainis, skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi,
citas iekārtas un materiāli);
- siltummezgla apkures sadales sistēma (siltummainis,
skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi, citas iekārtas
un materiāli);
- siltummezgla projektēšana;
- pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai
projekta izstrāde;
- siltummezgla uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,
instruktāža;
- transports, sagāde, drošības elementi;
b) centralizētas siltumapgādes sistēmas karstā ūdens
sadales sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai
izveidei:
- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,
skaitītāji, palīgmateriāli un palīgiekārtas;
- sistēmas projektēšanas izmaksas;
- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,
instruktāža;
- transports, sagāde, drošības elementi;
c) centralizētas siltumapgādes sistēmas apkures sadales
sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei:
- sildķermeņi (radiatori);
- termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas
vadības bloki, siltumenerģijas skaitītāji, nepieciešamā
programmatūra, mākoņservisu izmantošanas izmaksas;
- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,
palīgmateriāli un palīgiekārtas;
- sistēmas projektēšanas izmaksas;
- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,
instruktāža;
- transports, sagāde, drošības elementi;
7) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīga
atjaunošana, pārbūve vai izveide, kas var būt nepieciešamas
līdz ar siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu, iekļaujot
izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām:
- sildķermeņi (radiatori);
- termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas
vadības bloki, nepieciešamā programmatūra, mākoņservisu
izmantošanas izmaksas;
- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,
palīgmateriāli un palīgiekārtas;
- sistēmas projektēšanas izmaksas;
- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,
instruktāža;
- transports, sagāde, drošības elementi;
Papildus tika apkopota informācija par pieslēguma
elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielināšanas izmaksām,
kas noteiktas atbilstoši 2021. gada 3. jūnija lēmuma Nr.1/8
"Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas
sadales sistēmai"124 prasībām.
Tirgus izpētes rezultātā tika saņemta objektīva un
salīdzināma informācija par siltumapgādes iekārtu iegādi un
neviendabīga informācija par uzstādīšanu un ierīkošanu.
Attiecīgi vērtējot datus, tika pieņemts lēmums metodikas
izmantojamā datu kopā iekļaut tikai siltumapgādes iekārtas
iegādes izmaksas. Attiecībā uz apkures sistēmas ar
sildelementiem pilnīgu atjaunošanas, pārbūves vai izveides
izmaksām, un saules paneļu sistēmu ar pieslēgumu
elektrotīklam izmaksām, tika pieņemts lēmums izmaksu likmēs
iekļaut izmaksas arī uzstādīšanai un ierīkošanai.
Konsultējoties ar "Latvijas Siltumuzņēmumu
asociāciju", attiecībā uz Centralizētās siltumapgādes
sistēmas pieslēguma izmaksām, tika pieņemts lēmums izmaksu
likmēs neiekļaut izmaksas, kas nepieciešamas
infrastruktūras izbūvei aiz ēkās siltumapgādes sistēmas
piederības robežām (izmaksas par materiāliem un būvdarbiem,
nodrošinot centralizētās siltumapgādes sistēmas
infrastruktūru no maģistrālajiem tīkliem līdz ēkas
siltummezglam, kur šī infrastruktūra pēc projekta
īstenošanas tiek iekļauta siltumapgādes operatora
bilancē).
Datu izpētes rezultātā siltumapgādes iekārtas tika
savstarpēji salīdzinātas, noteiktas katras siltumapgādes
iekārtas izmaksas uz 1 kW un, izmantojot Microsoft Excel
rīka grafisko attēlu piedāvāto funkcionalitāti
"Trendline", katram siltumapgādes iekārtu veidam
tika izrēķināta vidējo izmaksu funkcija, no kuras
aprēķinātas siltumapgādes iekārtu iegādes vidējās izmaksas,
kas iekļautas šīs metodikas 1.pielikumā.
Tirgus izpētes rezultātā izstrādātas vienas vienības
izmaksu apkopojuma tabulas (izmaksas ar PVN), kas
pievienotas šīs metodikas pielikumā:
Vienas vienības likmju izmaksas:
1) koksnes biomasas katlam, kas piemērots granulu
kurināmajam izmaksas variē no 3682-5632 EUR;
2) siltumsūknim (dažādu tipu zemes un ūdens siltumsūkņi)
izmaksas variē no 7861-20715 EUR;
3) siltumsūknim (gaiss-ūdens tipa) izmaksas variē no
4699 -7898 EUR;
4) siltumsūknim (gaiss-gaiss) izmaksas variē no 1107-
4583 EUR;
5) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgai
atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei izmaksas variē no
2977-11132 EUR;
6) centralizētai siltumapgādes sistēmai izmaksas variē
no 6668 - 21450 EUR;
7) saules paneļu sistēmas uzstādīšanai (ar pieslēgumu
elektrotīklam) izmaksas variē no 2489 - 11899 EUR.
4. Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu
standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju
aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi.
Tirgus izpētes pieprasījuma vēstulēs komersantiem tika
nosūtītas vienādas formas aptaujas anketas, kurās tika
definētas izmaksu pozīcijas katrai tehnoloģijai, līdz ar to
visi komersanti datus iesniedza balstoties uz vienādiem
principiem par vienādām pozīcijām. Vienas vienības izmaksu
likmēs ir iekļautas tikai tās attiecināmās izmaksu
pozīcijas, kas tieši nepieciešamas pasākuma Nr.2.2.3.6.
mērķu sasniegšanai - gaisa kvalitātes uzlabošanai.
Projektos paredzēts atbalstīt tikai normatīvajiem aktiem
atbilstošas iekārtas un sistēmas. Vienas vienības izmaksu
likmēs nav iekļautas izmaksu pozīcijas, kas nebūs
attiecināmās atbalsta pasākuma īstenošanai.
5. Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas metodoloģijas
un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina datu
verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu
Metodikas vienas vienības izmaksu likmes tika noteiktas
saskaņā ar KNR 94.panta 2.punktu un metodikā piemērotie
aprēķini tika balstīti uz taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu
aprēķina metodi atbilstoši tirgus izpētes datiem (cita
objektīva informācija).
Pamatojoties uz metodikas izvērtējuma secinājumiem,
Revīzijas iestāde var apliecināt atbilstību šādām prasībām
nosacījumiem:
1. Aprēķini ir veikti saskaņā ar taisnīgu,
objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir
tādi dati, kas ir:
a) pamatoti ar objektīvu informāciju - tirgus
izpēte;
b) vērtējami kā ticami un atbilstoši paredzētajām
projekta darbībām.
2. Izdevumu kategorijas/veidi, kas tika piemēroti
vienas vienības izmaksu likmes noteikšanā atbilst
nosacījumiem, kas noteikti nacionālajos normatīvajos aktos
(SAMP 2.2.3.6 MKN). Revīzijas iestāde veica izmaksu
kategoriju/pozīciju pārbaudi pret Ministru kabineta
noteikumu projektu par SAMP īstenošanu (iesniegts ar VARAM
28.05.2022 e-pastu).
3. Lai arī atbilstoši pieejamai informācijai uz
izvērtējuma veikšanas brīdi, pastāv dubultā finansējuma
risks SAMP līmeņa ievaros, kad līdzīga veida pasākumi ir
pieejami finansējuma saņēmējiem no citiem finansēšanas
instrumentiem:
- MK noteikumi Nr.103 "Noteikumi par atbalsta
programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu
dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes
paaugstināšanai",
- MK noteikumi Nr.150 "Emisijas kvotu izsolīšanas
instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa
"Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana
mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu
izmantošanai" nolikums"
VI sadarbībā ar Atbildīgo iestādi un Sadarbības iestādi
nodrošinās darbības dubultā finansējuma risku mazināšanai,
tai skaitā attiecīgas pārbaudes projektu apstiprināšanas un
izdevumu apstiprināšanas posmā.
4. Noteiktās vienas vienības izmaksu likmes
atbilst veiktajiem pieņēmumiem un aprēķiniem, kā arī likmju
aprēķinos izmantotajiem datiem.
5. Metodikā ir norādīta pietiekama informācija
par metodikas aktualizēšanu - likmju pārskatīšanu tai
skaitā aktualizēšanas biežums.
6. Attiecībā uz pasākumiem par datu pārbaudi un
kvalitāti, to vākšanu un glabāšanu, kā arī pamatojošo
dokumentu uzglabāšanu, ir plānots nodrošināt, ka visi
pierādījumi par projekta īstenošanas dokumentāciju un jo
īpaši dati un dokumenti par izmaksām un maksājumiem
projektu gala saņēmējiem tiks saglabāti saskaņā ar KNR
69.panta 8.punktu, t.i. sistēmā, kas uzkrāj un glabā
attiecīgos datus/dokumentus un nodrošina pietiekamas
revīzijas liecības.
Šis novērtējums aptver visus attiecīgos elementus, kas
uzskaitīti Komisijas revīzijas dienestu SCO pārbaudes lapas
1. iedaļā.
Tirgus izpētes rezultātā katrai
vienībai (izmaksas ar PVN) ir sastādītas sekojošas izmaksu
tabulas:
1. Koksnes biomasas katls, kas
piemērots granulu kurināmajam
Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda
(kW)125
Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR)
atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai
Iiek. (EUR)
Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures
sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai
izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai.
C (EUR)
6
3682
2977
7
3797
3278
8
3904
3562
9
3996
3833
10
4079
4090
11
4159
4339
12
4241
4588
13
4309
4813
14
4369
5048
15
4428
5264
16
4495
5479
17
4556
5698
18
4591
5902
19
4649
6092
20
4687
6292
21
4758
6505
22
4785
6682
23
4824
6874
24
4878
7057
25
4920
7230
26
4949
7425
27
4999
7579
28
5039
7759
29
5069
7930
30
5088
8095
31
5137
8290
32
5179
8441
33
5212
8625
34
5239
8763
35
5257
8936
36
5314
9104
37
5317
9223
38
5363
9380
39
5402
9532
40
5386
9680
41
5414
9872
42
5438
10012
43
5512
10146
44
5525
10275
45
5535
10454
46
5538
10575
47
5598
10748
48
5593
10861
49
5646
11028
50
5632
11132
2. Siltumsūknis (dažādu tipu
zemes un ūdens siltumsūkņi)
Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda
(kW)126
Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR)
atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai
Iiek. (EUR)
Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures
sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai
izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas
jaudai.
C (EUR)
6
7861
2977
7
8438
3278
8
8970
3562
9
9462
3833
10
9931
4090
11
10368
4339
12
10797
4588
13
11192
4813
14
11583
5048
15
11963
5264
16
12305
5479
17
12656
5698
18
13004
5902
19
13309
6092
20
13646
6292
21
13947
6505
22
14242
6682
23
14532
6874
24
14822
7057
25
15084
7230
26
15383
7425
27
15625
7579
28
15914
7759
29
16145
7930
30
16391
8095
31
16657
8290
32
16904
8441
33
17133
8625
34
17388
8763
35
17627
8936
36
17851
9104
37
18059
9223
38
18302
9380
39
18481
9532
40
18695
9680
41
18951
9872
42
19141
10012
43
19318
10146
44
19539
10275
45
19751
10454
46
19951
10575
47
20142
10748
48
20321
10861
49
20555
11028
50
20715
11132
3. Siltumsūknis (gaiss-ūdens
tipa)
Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda
(kW)127
Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR)
atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai
Iiek. (EUR)
Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures
sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai
izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas
jaudai.
C (EUR)
3
4699
1931
4
5086
2314
5
5406
2656
6
5678
2977
7
5927
3278
8
6142
3562
9
6350
3833
10
6539
4090
11
6708
4339
12
6867
4588
13
7018
4813
14
7159
5048
15
7302
5264
16
7437
5479
17
7550
5698
18
7668
5902
19
7798
6092
20
7898
6292
4. Siltumsūknis
(gaiss-gaiss)128
Iekārtas nominālā jauda (kW)
Izmaksas ar PVN par siltumapgādes iekārtām, kas vienas
pašas pilnīgi aizstāj esošās siltumapgādes sistēmas
patēriņu
S, (EUR)
3
1107
4
1373
5
1625
6
1856
7
2084
8
2310
9
2517
10
2719
11
2920
12
3123
13
3316
14
3498
15
3690
16
3873
17
4050
18
4218
19
4403
20
4583
5. Centralizēta siltumapgādes
sistēma
Dzīvojamās mājas siltumenerģijas pieprasījuma jauda,
(kW)129
centralizētās siltumapgādes sistēmas (siltummezgla)
izveides un pieslēguma projektēšanas izmaksas ar PVN
Ism. (EUR)
centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens
sadales sistēmas (karstā ūdens sistēmas infrastruktūra)
pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas ar
PVN (ja nepieciešams)
Ik.ūd. (EUR)
centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales
sistēmas ar sildelementiem (apkures sistēmas
infrastruktūra) pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai
izveides izmaksas ar PVN
Iapk.s. (EUR)
10
6668
1815
4090
11
6737
1850
4339
12
6789
1873
4588
13
6850
1903
4813
14
6906
1931
5048
15
6953
1942
5264
16
7002
1975
5479
17
7043
1995
5698
18
7084
2004
5902
19
7134
2023
6092
20
7172
2033
6292
21
7205
2058
6505
22
7234
2076
6682
23
7266
2087
6874
24
7302
2120
7057
25
7348
2118
7230
26
7372
2139
7425
27
7411
2156
7579
28
7431
2168
7759
29
7472
2176
7930
30
7496
2178
8095
31
7505
2213
8290
32
7540
2207
8441
33
7563
2236
8625
34
7571
2222
8763
35
7613
2245
8936
36
7644
2265
9104
37
7664
2283
9223
38
7675
2299
9380
39
7675
2312
9532
40
7717
2323
9680
41
7750
2332
9872
42
7721
2338
10012
43
7794
2341
10146
44
7805
2343
10275
45
7807
2341
10454
46
7801
2338
10575
47
7850
2389
10748
48
7830
2381
10861
49
7867
2372
11028
50
7898
2420
11132
Saules paneļu sistēmas
uzstādīšana (ar pieslēgumu elektrotīklam)130
Iekārtas nominālā jauda (kW)131
Izmaksas ar PVN par papildu siltumapgādes iekārtām, kas
kombinētas ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu
S, (EUR)
1,0
2489
1,1
2646
1,2
2801
1,3
2951
1,4
3096
1,5
3238
1,6
3377
1,7
3513
1,8
3644
1,9
3777
2,0
3904
2,1
4030
2,2
4154
2,3
4277
2,4
4394
2,5
4512
2,6
4629
2,7
4743
2,8
4858
2,9
4971
3,0
5080
3,1
5190
3,2
5300
3,3
5406
3,4
5512
3,5
5615
3,6
5719
3,7
5825
3,8
5924
3,9
6024
4,0
6127
4,1
6226
4,2
6325
4,3
6419
4,4
6517
4,5
6614
4,6
6707
4,7
6804
4,8
6898
4,9
6991
5,0
7082
5,1
7171
5,2
7264
5,3
7356
5,4
7446
5,5
7534
5,6
7621
5,7
7713
5,8
7801
5,9
7884
6,0
7970
6,1
8056
6,2
8148
6,3
8230
6,4
8311
6,5
8398
6,6
8485
6,7
8562
6,8
8646
6,9
8728
7,0
8809
7,1
8898
7,2
8977
7,3
9054
7,4
9141
7,5
9216
7,6
9298
7,7
9382
7,8
9452
7,9
9533
8,0
9612
8,1
9690
8,2
9767
8,3
9844
8,4
9919
8,5
10005
8,6
10076
8,7
10149
8,8
10230
8,9
10302
9,0
10382
9,1
10451
9,2
10530
9,3
10596
9,4
10673
9,5
10750
9,6
10826
9,7
10901
9,8
10962
9,9
11036
10,0
11109
10,1
11182
10,2
11251
10,3
11322
10,4
11405
10,5
11474
10,6
11542
10,7
11610
10,8
11676
10,9
11756
11,0
11820
11,1
11899
30. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu
atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības
izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm -
2.2.2.SAM (1.papildinājums)
Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai
(KNR 94. pants)
A. Galveno elementu kopsavilkums
Prioritāte
Fonds
Specifiskais atbalsta
mērķis
Reģiona kategorija
Tā aplēstā proporcija no
kopējā finanšu piešķīruma attiecīgajā prioritātē, kurai
piemēros vienkāršotu izmaksu iespējas, %
Segtās darbības veids(-i)
Rādītājs, pēc kura
sasniegšanas veic atlīdzināšanu
Rādītāja, pēc kura
sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība
Vienkāršotu izmaksu iespējas
veids (vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas
maksājumi vai vienotas likmes)
Vienkāršotu izmaksu iespējas
summa (EUR) vai procentuālā daļa (vienotu likmju
gadījumā)
Kods
Apraksts
Kods
Apraksts
2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un
attīstība"
KF
2.2.2.SAM "Pārejas uz aprites ekonomiku
veicināšana"
N/A
0.008 %
067
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas,
apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas,
reciklēšanas pasākumi
N/A
Izvietoti jauni atkritumu dalītās vākšanas
konteineri
Konteiners (gab.)
Vienības izmaksu standarta likme
IFS = Ikopā x S
kur:
IFS - finansējuma saņēmējam pieejamais
kopējais atbalsts (EUR);
Ikopā - vienas vienības izmaksu standarta
likme;
S - konteineru skaits
B. Sīkāka informācija pa darbības
veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)
Vai vadošā iestāde ir saņēmusi
atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās
vienkāršotās izmaksas?
Ja tā ir, norādiet attiecīgo
ārējo uzņēmumu
:
Jā/Nē - ārējā uzņēmuma
nosaukums
1. Darbības veida apraksts,
tostarp īstenošanas termiņš (132)
Pasākuma 2.2.2.2. "Atkritumu dalītā vākšana"
1.kārtā (turpmāk - Pasākums) plānota dažāda veida
specializēto konteineru dalītai atkritumu vākšanai iegāde
un izvietošana (konteineru veidu saraksts 7.punktā).
Pasākuma īstenošana plānota līdz 2025.gada 31.decembrim,
pasākuma ietvaros projektu īstenošanas termiņš maksimāli 12
mēneši.
Pasākuma finansējuma saņēmēji - atkritumu
apsaimniekotājs (komersants), kurš normatīvajos aktos
(Ministru kabineta 2011.gada 13.septembra Nr.703 Noteikumi
par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas un
anulēšanas kārtību, atkritumu tirgotāju un atkritumu
apsaimniekošanas starpnieku reģistrācijas un informācijas
sniegšanas kārtību, kā arī par valsts nodevu un tās
maksāšanas kārtību133 vai Ministru kabinets
2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1082 A, B un C
kategorijas piesārņojošo darbību piemērošanas un atļauju
izsniegšanas kārtība A un B kategorijas piesārņojošo
darbību veikšanai134) noteiktajā kārtībā saņēmis
atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A
vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai, un
saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas
2.redakciju (NACE kods) Eiropas Kopienā tā darbība atbilst
E sadaļas 38. sadaļai vai 39. nodaļai:
1. sadzīves atkritumu apsaimniekotājs (komersants),
kuram uz projekta īstenošanas laiku ir noslēgts līgums ar
pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma
sniegšanu tās teritorijā;
2. atkritumu apsaimniekošanas komersants, kurš Latvijas
Republikas teritorijā nodrošina sadzīves bīstamo un videi
kaitīgu preču atkritumu savākšanu normatīvo aktu noteiktā
kārtībā.
Pasākuma mērķis ir attīstīt dalītās atkritumu savākšanas
sistēmu, iegādājoties pārvietojamos konteinerus dalītās
vākšanas sistēmai, un veicināt otrreizēju izmantošanu,
pārstrādi un reģenerāciju, kas dod ieguldījumu kopējā
Latvijas
virzībā uz aprites ekonomikas principu ieviešanu, kas
noteikta specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. pamatā. Pasākuma
ietvaros sasniedzamie rādītāji (iznākuma rādītājs -
atbalstīti 4 komersanti un rezultāta rādītājs - šķiroti
savākti - 4750 t/g atkritumi) dos ieguldījumu kopējā SAM
2.2.2. rādītāju sasniegšanā (atbalsts sniegts 15
komersantiem un šķiroti savākti atkritumi - 10 000
t/g).
2. Konkrētais(-ie)
mērķis(-i)
2.2.2. specifiskā atbalsta mērķis "Pārejas uz
aprites ekonomiku veicināšana" (2.2.2.2. pasākums
"Atkritumu dalītā vākšana" projektu iesniegumu
pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi)
3. Rādītājs, pēc kura
sasniegšanas veic atlīdzināšanu (135)
Iegādāti un izvietoti atkritumu dalītās vākšanas
konteineri
4. Rādītāja, pēc kura
sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība
Konteiners (gab.)
5. Vienības izmaksu standarta
likme, fiksētas summas maksājums vai vienotā likme
Vienas vienības izmaksas
6. Vienkāršotu izmaksu
iespējas mērvienības summa vai procentuālā daļa (vienotām
likmēm)
Konteinera veids (vienas vienības standarta likmes EUR
bez PVN)
1) Izlietotā iepakojuma konteineri:
1. 660 litru (plastmasas) - 213,21
2. 1100 litru (plastmasas) - 237,59
3. 240 litru (plastmasas) - 56,35
4. 120 litru (plastmasas) - 36,92
5. 660 litru (metāla) - 359,09
6. 1100 litru (metāla) - 451,28
2) Trīs kameru iekštelpu un ārtelpu dalītās vākšanas
konteineri (dažāda tilpuma) - 1 137,83
3) Cigarešu izsmēķu tvertnes ārtelpām (pie sienas
stiprināmas urnas) - 53,10
4) Bioloģisko atkritumu konteineri:
1. 120 litri - 64,57
2. 240 litri - 76,36
5) Tvertnes mājkompostēšanai dārza atkritumiem (no 400
litriem) - 162,11
6) Tekstila atkritumu konteineri (no 1,9 kubikmetri) -
395,38
7) Neizlietoto medikamentu tvertnes (dažāda tilpuma) -
166,82
8) Noliktavas tipa slēdzami konteineri un moduļi - 3
139,35
9) Būvgružu un lielgabarīta konteineri (no 1,1 līdz 9
kubikmetriem) - 1 307,01
10) Būvgružu un lielgabarīta konteineri (no 10 līdz 20
kubikmetriem) - 4 128,86
7. Izmaksu kategorijas, kas
tiek segtas ar vienības cenu, fiksētas summas maksājumu vai
vienotu likmi
Vienības izmaksu standarta likme ir viens konteiners
atbilstoši konteinera veidam. Pasākumā paredzēta šādu
specializēto atkritumu dalītās vākšanas konteineru iegāde
un izvietošana:
1. izlietotā iepakojuma konteineri (120 litru, 240
litru, 660 litru, 1100 litru tilpuma plastmasas konteineri
un 660 litru un 1100 litru tilpuma metāla konteineri);
2. izlietotā iepakojuma trīs kameru iekštelpu un ārtelpu
dalītās vākšanas konteineri (dažāda tilpuma);
3. tekstila atkritumu konteineri (no 1,9 kubikmetru
tilpuma);
4. bioloģisko atkritumu konteineri (120 litru un 240
litru tilpuma konteineri);
5. tvertnes dārza atkritumu mājkompostēšanai (no 400
litriem tilpuma);
6. būvgružu un lielgabarīta atkritumu konteineri (no 1,5
līdz 20 kubikmetru tilpuma);
7. neizlietoto medikamentu savākšanas tvertnes aptiekām
(dažāda tilpuma);
8. cigarešu izsmēķu savākšanas tvertnes ārpus telpām
(pie sienas stiprināmas urnas);
9. slēdzami jūras tipa konteineri vai analogi
pārvietojami moduļi izvietošanai laukumos, kur no
iedzīvotājiem pieņem bīstamos sadzīves atkritumus vai videi
kaitīgu preču atkritumus (bez papildaprīkojuma plauktiem
vai uzglabāšanas tvertnēm) īslaicīgai atkritumu
uzglabāšanai.
Punktā no 1. - 9. uzskaitīto specializēto atkritumu
dalītās vākšanas konteineru noteiktajās vienības izmaksu
standarta likmēs ir iekļautas arī konteineru piegādes,
montāžas, pieslēguma (ja attiecināms), marķēšanas,
noliktavas pakalpojumi un publicitātes izmaksas.
8. Vai šīs izmaksu kategorijas
sedz visus darbības attiecināmos izdevumus? (JĀ/NĒ)
Jā
9. Korekcijas(-u) metode(-es)
(136 (16))
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi
pasākuma atlasi 2024.gada 15.maijā, t.i. nepilnu mēnesi pēc
nacionālā līmeņa metodikas apstiprināšanas (VARAM 2024.gada
26.aprīļa rīkojums Nr. 1-2/58). Tā kā pasākums tiek
realizēts tikai vienas atlases kārtas ietvaros, kura ir
izsludināta no 2024. gada 15.maija līdz
15.jūlijam137 un atbilstoši Ministru kabineta
2024.gada 26.marta noteikumu Nr. 197138
8.punktam neizmantoto Kohēzijas fonda finansējumu pēc
atlases kārtas noslēgšanās novirza projektu iesniegumu
atlases otrajai kārtai (citam pasākumam), līdz ar to nav
nepieciešams veikt likmju aktualizēšanu vai paredzēt
aktualizēšanas mehānismu. Projektu īstenošanas laikā vienas
vienības standarta likmes netiek aktualizētas.
10. Vienību sasniegšanas
verifikācija:
- aprakstiet, kādu(-s)
dokumentu(-s)/sistēmu izmantos, lai verificētu norādīto
vienību sasniegšanu;
- aprakstiet, ko pārbaudīs
pārvaldības verifikāciju laikā un kurš to veiks;
- aprakstiet, kāda būs
attiecīgo datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas
kārtība.
Konteinera vienības izmaksu standarta likme tiek
piemērota faktiski finansējuma saņēmēja iegādāto konteineru
skaitam, kas paredzēts projekta iesniegumā, pamatojoties uz
konteineru iegādes līgumu starp pārdevēju un finansējuma
saņēmēju un pieņemšanas -- nodošanas aktu vai līgumam starp
finansējuma saņēmēju un konteineru lietotāju (ja konteineri
nepaliek finansējuma saņēmēja rīcībā), kurā tiek norādīts
vismaz: konteineru skaits, konteineru unikālie
identifikācijas numuri, specifikācija (kas atbilst šīs
metodikas (30.tabula) B 6. sadaļā norādītajam konteinera
tipam un tilpumam), plānotā/faktiskā konteinera(-u)
izvietošana.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka plānotās darbības
netiek finansētas vai līdzfinansētas no citiem valsts,
pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem vai
citiem publiskiem līdzekļiem, kā arī nodrošina dubultā
finansējuma neiestāšanos.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina, ka visi
projekta īstenošanas dokumenti par projektā veiktajām
izmaksām un maksājumiem tiks elektroniski glabāti Vadības
informācijas sistēmā saskaņā ar Regulas 2021/1060 69.panta
8.punktu. Saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu
Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai ir tiesības
pārbaudīt civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu
sniegto informāciju projekta īstenošanas un pēcuzraudzības
laikā, veicot pārbaudi projekta īstenošanas vietā
atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas
nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas
kārtību 2021.-2027.gadā. gada plānošanas periodā, lai
nodrošinātu audita izsekojamību.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra projektu īstenošanas
uzraudzību veiks izlases veidā, ņemot vērā projekta risku
novērtējumu un profesionālo novērtējumu. Uzraudzības
aktivitātes ietvers, bet ne tikai, dokumentu (pierādījumu)
priekškontroli un pēckontroli, kā arī iespēju veikt
pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz projekta riska
novērtējumu un profesionālu novērtējumu.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veiks pārbaudes un
kontroles projekta līmenī, t.sk. dubultā finansējuma riska
kontroli. Dubultā finansējuma pārbaudes un kontroles tiek
veiktas galvenokārt analizējot visu pieejamo informāciju
(gan Vadības informācijas sistēmā, gan internetā, t.sk.
pašvaldību un citu iestāžu mājas lapās) par finansējuma
saņēmēja un sadarbības partneriem, t.sk. iepriekšējo
pieredzi ES fondos vai citos finansēšanas rīkos, patreizējo
darbību, trešo pušu sniegto informāciju un arī informāciju,
kas tiek atklātā Centrālā finanšu un līgumu aģentūrai
veikto pārbaužu laikā (maksājumu pieprasījuma pārbaudes un
pārbaudes projekta īstenošanas vietā).
Lai mazinātu iespējamo dubultā finansējuma risku
saistībā ar projektu LIFE Waste to Resources IP ir
iestrādātas izmaiņas 2.2.2.2.pasākuma "Atkritumu
dalītā vākšana" pirmās atlases kārtas nolikuma
projektā:
1. papildinot kritēriju piemērošanas metodikas 1.5.
kritērijā skaidrojumu ar atsauci, ka tiks pieprasīta
informācija VARAM LIFE integrētā projekta ieviešanas