Vairogs7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas
jūras reģionam (ESSBJR)
1
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=104&langId=lv;
http://europa.eu.int/comm/employment_social/local_employment/index_en.htm
2 Balstoties uz OECD ilggadējo pieredzi reģionu
inovācijas kapacitātes izvērtēšanā un politikas veidošanā
Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm, izstrādājot viedās
specializācijas stratēģiju inovācijas sekmēšanai, izvēlēties
kādu no zemāk minētajām attīstības stratēģijām:
− izaugsme, balstoties uz esošajām priekšrocībām
(zinātnes vai tehnoloģiju virzīta izaugsme);
− atbalsts ekonomikas transformācijai (jaunu izaugsmes
jomu identificēšana un attīstīšana);
− panākšana (Catching up) jeb virzība uz zināšanām
balstītu spēju attīstību.
3 Apstiprināts Ministru
kabineta 2014.gada 19.augustā sēdē (Ministru kabineta sēdes
protokols Nr. 44, 47.§).
4 NAP 2020
348. rindkopā minētais modelis.
5 Atkritumu
apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020.gadam
6 Pieejams:
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40300395&mode=mk&date=2014-07-01
7 NVA dati
8 Šeit un turpmāk tekstā
attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu - teritoriālās
atstumtības riskam pakļautie - iedzīvotāji, kuri dzīvo
apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju blīvumu; trūcīgie un
maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki; personas ar
invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem; bērni
(līdz 18 gadu vecumam).
9 Veselības aprūpes
reformas īstenošanas gadījumā Latvija nodrošinās diskusijas ar
EK, lai vienotos par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus
Darbības programmā.
10 EK pētījums
"Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES
dalībvalstīs"
11 Ceļvedis uz
Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz
konkurētspējīgu un resursefektīvu
transporta sistēmu
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF
13 Mērķis ietver
divus rādītājus - nabadzības riska indekss un/vai
personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās.
Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012. gadā Latvijas
sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkst.iedzīvotāju,
kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba
intensitātes mājsaimniecībās
14 Rekomendācijas daļa,
kas attiecas uz reformām sociālajā palīdzībā, uzlabojot
pabalstu adekvātumu, tiek īstenota valsts budžeta ietvaros.
15 "Pašvaldību
pakalpojumi" - sabiedrībā balstīti pakalpojumi.
Ieguldījumu prioritātes nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulai (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris)
par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem
attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un
nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK)
Nr. 1080/2006.
16 EIROPAS PARLAMENTA
UN PADOMES REGULA (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar
ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu
resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar
Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes
seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai
ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)
17 Iedzīvotāju
īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām
iesniedz veidlapas elektroniski.
18 Uzņēmumu īpatsvars,
kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz
veidlapas elektroniski.
19 (C) Apstrādes
rūpniecība
(F) Būvniecība
(H) Transports un uzglabāšana
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
20 Darba dienas, kuras
viens auditors velta tikai audita veikšana (audita dienās
netiek ieskaitītas, laiks, kas paredzēts - citiem darbiem,
mācībām, darba nespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku
dienām)
21 ZTAI 2014.-2020.gadam 7.1.4.sadaļa
"Atbalstīt zinātnes internacionalizāciju un starptautisko
sadarbību" (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4608)
22 Saskaņā ar CSP
inovāciju apsekojuma rezultātiem 2010. gadā tikai 29,9%
komersantu bija veikuši inovatīvas darbības.
23 Abonimentlīnijas
24 Rādītāja pieaugums
plānots SAM īstenošanas, kā arī privāto investīciju
rezultātā
25 Nacionālā līmeņa
stratēģiskais dokuments "Nākamās paaudzes platjoslas
elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija
2013.-2020. gadam"
26 Pēc SM pasūtījuma
2011. gada vasarā SIA "Corporate Solutions"
veica pētījumu par nākamās paaudzes tīklu pieejamību un
attīstību.
27 To iedzīvotāju
īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām
iesniedz veidlapas elektroniski
28 To uzņēmumu
īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām
iesniedz veidlapas elektroniski
29 Valsts informāciju
sistēmā reģistrētās sistēmas
https://www.visr.eps.gov.lv/visr/
30 MK 2014.gada
11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības
nozares elektronisko informācijas sistēmu"
31 Pieejamas:
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29
32 VARAM veikts
apsekojums, 2013. g.
http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321
33 Identificējot
neefektīvus procesus, kuru atsevišķos posmos ir iesaistītas
pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrības kā pārvaldes deleģēto
funkciju veicējas, šo procesu pilnveidošanas ietvaros var tikt
plānota arī pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrību IT
risinājumu pilnveide, pašvaldību, valsts kapitālsabiedrību un
valsts IT risinājumu sadarbspējas pilnveide utml. Pašvaldību un
valsts kapitālsabiedrību kā pārvaldes deleģēto funkciju veicēju
atbalsts var tikt realizēts arī caur atvērto datu un atvērto
saskarņu principu. Plānošanas reģionu iesaiste ir iespējama,
tos piesaistot kā partnerus e-iespēju veicināšanas projektu
īstenošanā, tiem deleģējot konkrētu projektu aktivitāšu
īstenošanu. Minētā pieeja uzlabotu koordinētu un visaptverošu
informācijas izplatību sabiedrībā dažādu mērķu grupu
informēšanā par e-iespējām.
34 Tiks noteikts
izstrādes procesā esošā VARAM informatīvajā ziņojumā par
publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju
(IKT) arhitektūru un tās ieviešanai veicamo pasākumu
koncepcijām.
35 Pilnveidots darbības
process - ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku
darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu
kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.
36 Centralizēta
informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums
centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai,
t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.
37
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzreg/uzreg__ikgad__02_demo/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
38
http://www.colliers.com/en-lv/latvia/insights#.U_7rC_mSyG4
39 kopīgs apzīmējums
vairākiem darījumu tūrisma veidiem, no "Meeting, Incentive
travel, Conferences, Exhibitions"
40
http://www.cluster-excellence.eu/
41 (C) Apstrādes
rūpniecība
(F) Būvniecība
(H) Transports un uzglabāšana
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
42 Līdz 29.05.2013.
kopējā prasības summa neizskatītajās civillietās
("iesaldētie līdzekļi") 1. instances tiesās ir
212 milj. latu, kas ir "izņemti" no tautsaimniecības
un civiltiesiskās apgrozības.
43 "Par tiesu
varu" 107.1 panta otrās daļas
9. punkts.
44 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
45 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
46 Direktīvas
2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta
izpratnē.
47 Direktīvas
2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta
izpratnē.
48 Ceļvedis uz
Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz
konkurētspējīgu un resursefektīvu
transporta sistēmu
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF
49
http://www.iea.org/topics/transport/ Technology Roadmap:
Electric and plug-in hybrid electric vehicles, IEA, 2011.g.
atjaunotais izdevums
50 Meliorācijas
kadastrs: http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs
51 Avots: MK
2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska
novēršanas programmā 2008.-2015.gadam
52 Avots: MK
2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska
novēršanas programmā 2008.-2015.gadam
53 Avots: MK
2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska
novēršanas programmā 2008.-2015. gadam
54 Saskaņā ar likumu
"Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004.
noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde
izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav
nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK
2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā
veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
55 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots
sasniegt, izmantojot samazinātu atbalsta likmi. Rezultāta
rādītājs parāda atkritumu daudzumu gadā, pārstrādāts un
reģenerēts, pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu.
Mērķa vērtība noteikta, ievērojot pārstrādāto atkritumu
daudzumu, ES direktīvu prasības, kā arī pieejamo finansējuma
apjomu.
56
http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1
57 Minētais aprēķins ir
veikts atbilstīgi Lēmuma 2011/753/ES 3. panta 1. punktam
izvēlētajai 4. metodei
58 Saskaņā ar likumu
"Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004.
noteikumiem Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde
izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav
nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK
2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā
veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
59 Plānotā vērtība
2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar
samazinātu atbalsta likmi
60 Vērtība, ko plānots
sasniegt 2023.gadā, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu
izbūvei un izmantojot likumdošanas instrumentus faktisko
pieslēgumu veicināšanai. Rezultāta rādītājs parāda iedzīvotāju
skaitu, kam nodrošināti faktiski centralizēto kanalizācijas
pakalpojumu pieslēgumi. Rezultāta rādītāja bāzes vērtība
noteikta, ņemot vērā VARAM veikto apkopojumu par KP fondu
2007.-2013.gada plānošanas periodā pabeigtajiem un ieviešanā
esošajiem ūdenssaimniecību projektiem, kas vērsti uz
ūdenssaimniecību infrastruktūras attīstību aglomerācijās, kur
CE ir lielāks par 2000. Ņemot vērā notekūdeņu savākšanas
pakalpojuma aglomerācijas zonā jau šobrīd faktisko lietotāju
skaitu 1 182 299 iedzīvotāji jeb 79% no aglomerācijas
zonas iedzīvotājiem, kā arī ar KP fondu 2007.-2013.gada
plānošanas periodā īstenoto projektu pēcieviešanas periodā
plānoto faktisko pieslēgumu izveidi, plānots, ka pēc visu
projektu pēcuzraudzības perioda iedzīvotāju īpatsvars, kuri
izmantos tiem pieejamo pakalpojumu veidu, sasniegs
1 279 578 iedzīvotājus jeb 85,5% attiecībā uz
centralizēto kanalizācijas tīklu izmantošanu, kas norādīti kā
bāzes vērtība. Īstenojot 2014.-2020.gada plānošanas perioda
projektus tiks panākts, ka iedzīvotāju skaita palielinājums
notekūdeņu aglomerācijās ar CE>2000, kuriem šī SAM ietvaros
tiks radīts pieslēgums centralizētajiem kanalizācijas tīkliem,
kopumā palielināsies par 6.5 %, sasniedzot 92 % no visiem
notekūdeņu aglomerācijā ar CE>2000 dzīvojošajiem
iedzīvotājiem jeb 1 321 368 iedzīvotājus. Ja būs
pieejams papildu finansējums, līdzfinansējuma likme tiks
pārskatīta.
61 Saskaņā ar likumu
"Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004.
noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde
izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav
nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī
MK2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā
veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
62 Plānotā vērība
2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma
pieslēgumu izbūvei
63 Saskaņā ar 2013.gada
ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu daļai biotopu
galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai laikā starp
2013. gada ziņojumu un 2007. gada ziņojumu, ir precīzāku
novērtēšanas vadlīniju lietošana. Jaunākais ziņojums ne tik
daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par
atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu
64 Atjaunošana -
noteiktu, cilvēka darbības vai nepietiekošās iedarbības
ietekmētu biotopu struktūru vai funkciju uzlabošana.
65 Nacionālais
botāniskais dārzs, Rīgas Zooloģiskais dārzs un Dabas muzejs
66 Ieguldījumi plānoti
visā Latvijas teritorijā, izņemot antropogēnās slodzes
mazināšanas infrastruktūras būvniecību un rekonstrukciju
Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās, izņemot to Ķemeru
nacionālā parka un Slīteres nacionālā parka teritorijas daļu,
kas atrodas valsts īpašumā.
67 Saskaņā ar likumu
"Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004.
noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde
izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav
nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK
2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā
veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
68 Vides monitoringa
programmu (jomu) skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta
to atbilstība direktīvu prasībām.
69 Šeit un turpmāk
attiecībā uz SAM Nr. 5.5.1. ar objektu tiek apzīmētas arī
kultūras un dabas mantojuma vietas un teritorijas:
- kultūras mantojuma objekti ir objekti, kuriem atbilstoši
likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir
piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa
statuss;
- dabas mantojuma objekti ir objekti un vietas Baltijas jūras
piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas
veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu (definēts
Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs
2011.-2017.gadam;
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634)
(Šī atsauce neattiecas uz projektiem, kuri tiek īstenoti
integrētu teritoriālo investīciju veidā saskaņā ar ERAF regulas
7.panta prasībām);
70 Pieejamas:
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29
71 Piejamas:
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634
72 Reģionālās politikas
pamatnostādnes 2013.-2019. gadam, pieejamas
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4525
73 ES dalībvalstīs
vēršas plašumā radošo teritoriju tīkls - tie ir inovāciju un
attīstības centri, kuru izveidē būtiska loma ir kultūras un
radošām industrijām, kas maina pilsētu un reģionu publisko
tēlu, veido radošu atmosfēru, ceļ iedzīvotāju pašapziņu, sekmē
tūrisma attīstību. Arī Latvijā iezīmējas spilgtas radošās
pilsētas, novadi un lauku teritorijas, kurās vērojama nozīmīga
kultūras un radošo aktivitāšu koncentrēšanās un kuras savā
attīstībā mērķtiecīgi izmanto arī kultūras kapitālu. Tādas ir
Cēsis, Kuldīga, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, kā arī
Vecpiebalgas un Kandavas novadi. Pēdējos gados ar ES
struktūrfondu līdzfinansējumu ir veiktas investīcijas reģionu
kultūras kapitālā - izveidots daudzfunkcionāls kultūras centrs
Rēzeknē un Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, tādi top arī
Cēsīs un Liepājā. Investīcijas veiktas Kuldīgā, Daugavpilī un
citur, veidojot pamatu radošai kultūrvidei. ES struktūrfondu
finansējuma ieguldījums ir sekmējis arī pilsētu apmeklētību un
atpazīstamību, piemēram, Latgales vēstniecību GORS Rēzeknē
pusgada laikā ir apmeklējuši 96136 apmeklētāji, savukārt
Daugavpils Marka Rotko mākslas centru apmeklējuši 74339
apmeklētāji, kas šo kultūras iestāžu apmeklējumā iekļāva arī
pilsētu apskati. Investīcijas kultūras infrastruktūrā sekmē gan
apmeklējuma pieaugumu, ko parāda 2007.gadā ES investīcijas
Rundāles pilī - 2012.gadā Rundāles pils apmeklējums salīdzinot
ar 2006.gadu ir pieaudzis par 59%, gan arī dod Iespēju veidot
jaunus pakalpojumus sekmējot arī nodarbinātības pieaugumu.
2012.gadā Rundāles pils darbinieku skaits salīdzinot ar
2006.gadu ir pieaudzis par 24%. Papildus tiek sekmēti muzeju
biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2006.gadu 2012.gadā tie
pieauguši par 88%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem
pieauguši par 39%. 2012.gadā Turaidas muzejrezervāta
apmeklējums salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis par 20%. Tiek
sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2009.gadu
2012.gadā tie pieauguši par 71%, savukārt ieņēmumi no maksas
pakalpojumiem pieauguši par 11%.
74 Pieejamas:
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4877
75 Pieejamas:
http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/telp_plan/?doc=12701
76 Degradēta teritorija
ir vieta vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota,
apbūvēta vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd
tur uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav
apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir
pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti vai arī nereti -
piesārņoti.
77 Skat. degradētā
teritoriju definīciju Partnerības līgumā.
78 Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 2010.gada 7.jūlija 2010/40/ES par pamatu
inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā
un saskarnēm ar citiem transporta veidiem
79 Reimbursable
Advisory Services To the Ministry of Transport of Latvia
"REVIEW OF THE PORTS SECTOR OF LATVIA: COMPETITIVENESS AND
GOVERNANCE"
80 Komisijas darba
dokuments - Pavaddokuments pie Komisijas paziņojuma Padomei,
Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu
komitejai un Reģionu Komitejai - Rīcības plāns saistībā ar
lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā - Ietekmes
novērtējuma kopsavilkums {COM(2006) 819 galīgā redakcija}
{SEC(2006) 1686} /* SEC/2006/1687 */
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407
Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks,
ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēc krīzes politikas
izvēļu izvērtējums" -
http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/almp_presentation31.pdf
83 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
84
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407
Nodarbinātības barometrs - darba tirgus tendences monitorējošs
un prognozējošs instruments ar konkrētai darba tirgus
dalībnieku grupai (nodarbinātiem, bezdarbnieki, darba devēji,
skolēni, NVA inspektori u.c.) paredzētu saskarni. Lai veiktu
darba tirgus pastāvīgu monitoringu, instruments savietos
dažādajās valsts IT sistēmās pieejamo informāciju, tas
atspoguļos arī teorētiskā modeļa radītas un darba devēju
izteiktās prognozes par darba spēka pieprasījumu,
tautsaimniecībā nodarbināto struktūru, darba spēka piedāvājumu
no reģistrēto bezdarbnieku vidus u.c., kā arī izglītības
sistēmas sniegumu darba tirgus pieprasījuma apmierināšanai, lai
darba tirgus dalībnieki varētu pieņemt informātus lēmumus.
85 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
86 EM informatīvais
ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, LM
informatīvais ziņojums par darba tirgus īstermiņa prognozēm un
bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību
virzieniem
87 Izveidota Darba tirgus apsteidzošo
pārkārtojumu sistēma, tas ir, veiktas šādas darbības:
- veiksts pētījums par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu
sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar
rīcībpolitiku, izplatīti pētījuma rezultāti;
- pilnveidota īstermiņa darba tirgus prognozēšanas
metodoloģija, tai skaitā sagtavotas īstermiņa prognozes prasmju
griezumā un izstrādātas vadlīnijas metodoloģijas
lietotājiem;
- veiktas darba devēju aptaujas darba tirgus īstermiņa prognožu
atjaunošanai, izstrādāta
- tehniskā specifikācija darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma
prognožu atspoguļošanas platformas izveidei, nodrošināti
informatīvie un apmācību pasākumi nodarbinātības politikas
veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem un
amatpersonām.
88
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1176&langId=lv
89 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
90 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
91 Ieviesuši darba
aizsardzības prasības - uzņēmums ir izpildījis vismaz šādas
darba aizsardzības prasības: 1) izveidota darba aizsardzības
organizatoriskā struktūra atbilstoši Darba aizsardzības
likumam; 2) veikts darba vides risku novērtējums un sastādīts
pasākumu plāns.
92 Pasaules bankas
pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski
neaktīvais vai trūcīgais? - "Pēckrīzes politikas izvēļu
izvērtējums" -
http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/lv_profiling_270513.pdf
93 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (YEI)
94 Pārskats par
augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem
un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju
virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai,
konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un
finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības
padome, Rīga, 2013, http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm.
95
http://em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf.
96 Bāzes vērtība var
mainīties, ņemot vērā ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas
perioda ieguldījumu vispārējās izglītības infrastruktūrā
novērtējuma rezultātus
97 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm", EM, 2013.
http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf
98 2010.gadā uzņemti
4867 studenti (t.sk. valsts koledžās 2798), 2012.gadā uzņemti
5142 (t.sk. valsts koledžās 3634), 2013.gadā uzņemti 5560
studenti (t.sk. valsts koledžās 3322).
99 Pārskats par
augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem
un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju
virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai,
konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un
finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības
padome, Rīga, 2013
100 Ārvalstsu studentu
migrācija Latvijā; Eiropas migrācijas tīkls, Rīga, 2012
http://www.emn.lv/wp-content/uploads/Arvalstu%20studentu%20imigracija%20Latvija_FINAL.pdf
101 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
102 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
103 līdzīga veida
atbalsta programmā netika mērīts, cik no atbalstu guvušajiem
doktorantiem tālāk strādā par akadēmisko personālu
104 Pārskats par
augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem
un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju
virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai,
konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un
finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības
padome, Rīga, 2013
http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm
105 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
106 Berings, D.
Reflection on quality culture as a substantial element of
quality management in higher education.
http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf
107 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
108 Augstskolu likuma
56. panta trešās daļas 2. punkts
109 Pārskats par
augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem
un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju
virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai,
konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un
finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības
padome, Rīga, 2013
http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm
110 Berings, D. Reflection on quality culture as
a substantial element of quality management in higher
education.
http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf
111 Iekļaujošas
izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu
atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana,
nodrošināšana un kompetences paaugstināšana
112 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
113
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/europe_2020_indicators/headline_indicators
114 CSP dati - mācības
pārtraukušie jaunieši 18-24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc
dzimuma (%).
115 European
Commission, DG for Employment, Social Affairs and Inclusion
"Social Europe. Current challenges and the way
forward", Annual Report of the Social Protection Committee
(2012), pp.59.
116
http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf.
117 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
118 IZM veiktās
izmaiņas: 2013.gada 21.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.281
"Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības
standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības
programmu paraugiem"; 2008.gada 2.septembra noteikumi
Nr.715 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" un
2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533 "Noteikumi par valsts
pirmsskolas izglītības vadlīnijām"
119
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0350.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
120 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm;
http://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf
121
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
122 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm;
123 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
124 Avots: IZM
informatīvais ziņojums MK "Par darba vidē balstītu mācību
īstenošanas iespējām Latvijas profesionālās izglītības
kontekstā"
125 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (YEI).
126 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (YEI)
127 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2014. Ekonomikas ministrija.
http://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf.
128 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (YEI)
129 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
130 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
131 Ķipēna K.,
Zavackis A., Ņikišins J. Sodu izcietušo personu noziedzīgo
nodarījumu recidīvs. Jurista Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786),
12.-17.lpp. Pieejams arī:
http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs;
132 Šādas prasības
izvirza, piemēram" Eiropas Padomes Rekomendācija Rec
(2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes
rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem,
Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu
noteikumiem utt
133 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
134 Pētījuma atskaite
"Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla
izvērtējums" (2013), pieejams
http://www.nva.gov.lv/docs/30_53467172815903.14600513.pdf
135 2011.gada tautas
skaitīšanas rezultāti. Centrālā statistikas pārvalde, 2012.
136 Mihails Hazans.
Ethnic Minorities in the Latvian Labour Market, 1997-2009// How
Integrated is Latvian Society? An Audit. Ed. Nils Muižnieks.
Rīga: Latvijas Universitāte, 2010. - 148.p.
137 Eurobarometra dati
"Diskriminācija ES 2015.gadā" Diskriminācijas uztvere
sabiedrībā
138 Eirobarometrs;
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf
139 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
140 Pētījums
"Recidīva rādītāji, to noteikšanas kārtība un piemērošana
VPD un Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbā" (A.Judins Rīga,
2011) Izdevums pieejams internetā www.politika.lv un
www.probacija.lv. Pētījums rāda, ka aptuveni divas trešdaļas
bijušo ieslodzīto, kas izcieta pilnu sodu ieslodzījuma vietā un
izdarīja jaunu noziedzīgo nodarījumu, jauno noziegumu izdarīja
tieši pirmajās 300 dienās pēc atbrīvošanas no brīvības
atņemšanas iestādes.
141 Šādas prasības
izvirza, piemēram" Eiropas Padomes Rekomendācija Rec
(2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes
rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem,
Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu
noteikumiem utt
142 Sociālais uzņēmums
tiek definēts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
2013.gada 11.decembra Regulas Nr. 1296/2013 par Eiropas
Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu
("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu
Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa
mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai
iekļaušanai 2(1) pantā noteiktajai definīcijai, pieejams:
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF
143 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
144 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
145 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
146 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
147 VM dati
148 VM dati,
pamatojoties uz VI Ārstniecības personu un ārstniecības
atbalsta personu reģistra datiem 2013.gada1.janvārī
149 VM dati
150 SPKC
"Latvijas veselība saprūpes statistikas gadagrāmata
2012", 2013.gads
151 Precīzi atbalsta
pasākumi tiks noteikti pamatnostādnēs "Cilvēkresursu
attīstība veselības aprūpē 2015.-2020.gadam", tai skaitā
paredzot sinerģiju ar citiem veselības aprūpes cilvēkresursu
attīstības jautājumiem (piemēram, pašvaldību īstenotajiem
pasākumiem, kā arī pasākumiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar
veselības jomas izglītības iestādēm)
152 Precīzs kartējums
un teritoriju ārpus Rīgas konkrētās vajadzības tiks norādītas
SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajās veselības tīklu attīstības
vadlīnijās.
153 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
154 (Svītrots ar
grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371
(L.V., 07.JŪL., NR.128))
155 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
156 SPKC dati
(https://spkc.maps.arcgis.com/apps/opsdashboard/index.html#/4469c1fb01ed43cea6f20743ee7d5939)
157 EUROSTAT dati par
2017.gadu.
158 Jauniešu
nodarbinātības iniciatīva (JNI)
159
http://deinstitutionalisationguide.eu/
160 Pārskats par
bāriņtiesu darbu 2012. gadā,
http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/statistika/?doc=3204&page=
161 Sirds un
asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā
perioda) un garīgās veselības joma
162 Sirds un
asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā
perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu
sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās
163 SPKC dati
164 EUROSTAT dati
165 Sirds un
asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā
perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu
sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās
166 SPKC dati
167 VM dati
168 VM dati
169 Pensijas vecuma
cilvēki
170 (Svītrots ar
grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371
(L.V., 07.JŪL., NR.128))
171 Atbilstoši SAM
9.2.3.ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības
vadlīnijām tiks izvērtēta nepieciešamība veikt attiecīgus
grozījumus Darbības programmā.
172 Kartējumu plānots
izstrādāt vēlākais līdz 2016.gada 1.janvārim.
173 LM dati, Pārskati par ilgstošas sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu
2012. gadā, http://www.lm.gov.lv/text/2486
174 Atbilstoši SPKC
datiem kopš 2006. gada mirstība no galvenajiem nāves
cēloņiem (sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji,
mirstība no ārējiem un citiem cēloņiem) uz 100 000
iedzīvotājiem ir samazinājusies
175 Atbilstoši Regulas
(ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2. daļas 2. punktam
Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir atbildīga par viena plaša
informācijas pasākuma organizēšanu gadā.
176 "2007.-2013.
gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un
aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma
(mid-term) izvērtējums"
177 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES
fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas
efektivitātes vidus posma (mid-term)
izvērtējums"
178 Darbadienas, kuras
viens auditors velta tikai audita veikšanai (audita dienās
netiek ieskaitīts laiks, kas paredzēts citiem darbiem, mācībām,
darbnespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām).
179 Par EK 2021.gada
un 2022.gada pārskaitījumu.
180 Par EK 2021.gada
un 2022.gada pārskaitījumu.
181 Eiropas Komisijas
2019. gada ziņojums par Latviju. Brisele, 27.2.2019, SWD(2019)
1013final Pieejams:
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf
182 Par EK 2021.gada
un 2022.gada pārskaitījumu.
183 Latvijas Kultūras
akadēmija. Pētījums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras
nozari
184 Par EK 2021.gada
un 2022.gada pārskaitījumu.
185 Par EK 2021.gada
un 2022.gada pārskaitījumu.
186 Par EK 2021.gada
un 2022.gada pārskaitījumu.
187 Par EK 2021.gada
un 2022.gada pārskaitījumu.
188 REACT-EU summas
norādītas atbilsoši EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumam.
189 Augstākās
izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējums. 2021,
PricewaterhouseCoopers pēc LR Izglītības un zinātnes
ministrijas pasūtījuma
190 Komisijas
paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un
sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Digitālās
izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam "Izglītības un
apmācības pārveide digitālajam laikmetam"" (Briselē,
30.9.2020.COM(2020) 624 final)
191 Par EK 2021.gada
un 2022.gada pārskaitījumu.
192
https://likumi.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums
193 Par EK 2021.gada
un 2022.gada pārskaitījumu.
194 Par EK 2021.gada
un 2022.gada pārskaitījumu.
195 REACT-EU summas
norādītas atbilstoši EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumam.
196 2022.gada REACT-EU
summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma
apjomu
197 REACT-EU summa
norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
198 REACT-EU summa
norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
199 This table has to
be completed for every (part of a) priority axis, which
implements the YEI.
200 REACT-EU summa
norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
201 REACT-EU summa
norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
202 REACT-EU summa
norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
203 MK 2009.gada
25.augusta rīkojums Nr.577 "Par darba grupu, lai
koordinētu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras
reģionam rīcības plāna īstenošanu"
204 Nabadzības risks
atspoguļo iedzīvotāju īpatsvaru, kuru ienākumi ir mazāki par
60% no ienākumu mediānas.
205 Variācijas koeficients, izteikts procentos.
Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja
skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, t.i.,
valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.
206 Pēc Eurostat
datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc
pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990
(Latvijā - 13 200, ES-27 - 24 500), t.i., mazāk kā
30% no ES-27 vidējā rādītāja.
207 Ieteikumu par šo
pasākumu nepieciešamību ir izteikusi arī Valsts kontrole savā
auditā Nr. A 5.1-2-17/2010.
208 "2007. -
2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu,
pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma
(mid-term) izvērtējums" (Pamata daļa) Izvērtēšanas
ziņojums-2011.gads
209 Vispārējā regula,
1303/2013, 7. pants