Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumā Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība""

1Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās

2sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un

3sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas

4atveseļošanai

522 489 087201

60

722 489 087

8Kopā

94 418 233 214

10774 569 952

115 192 803 166

12Kopā ar REACT-EU

134 640 676 801

14774 569 952

155 415 246 753

16(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

1703.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

18(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

1926.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

20(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

2103.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

22(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

2322.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

24(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

2502.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

26(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

2708.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

28Tabula Nr. 3.5. (19)

29Indikatīvais

30atbalsta klimata pārmaiņu mērķim

31Prioritārais virziens

32Indikatīvais finansējums apjoms, milj. EUR

33Proporcija

34no kopējā piešķīruma

1IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

20

30%

1Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

22 360 670

30.05%

1Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai

2(ERAF)

358 774 550202

41,27%

1Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai

2(ESF)

30

40,00%

5Kopā

6769 160

7202

816,57%

9(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu

10Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

11(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

1203.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

13(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

1422.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

15(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

1602.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

17(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

1808.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

1Integrētā pieeja teritoriālajai

2attīstībai

3(1090) Teritoriālo atbalsta pasākumu ietvaros tiks risināti

4izaicinājumi, kas ir izšķiroši nozīmīgi, lai veicinātu

5līdzsvarotu teritoriju attīstību un kas skar vairākas nozares.

6Šie pasākumi tiks balstīti uz bottom-up pieeju, ietvers

7pārnozaru skatījumu un tiks īstenoti, balstoties uz vietējām

8attīstības prioritātēm, kas identificētas pašvaldību integrētajās

9attīstības programmās. Vienlaikus arī nozaru atbalsta pasākumi

10veicinās teritoriju attīstību, kaut arī tie primāri vērsti uz

11nozaru problēmjautājumu risināšanu. Ieguldījumi uzņēmējdarbības

12attīstībai ITI ietvaros tiks īstenoti ciešā sasaistē ar

13prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un

14inovācijas", prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-

15pārvalde un pakalpojumi", prioritāro virzienu "Mazo un

16vidējo komersantu konkurētspēja", prioritāro virzienu

17"Vides aizsardzība un resursu izmantošanas

18efektivitāte" un prioritāro virzienu "Izglītība,

19prasmes un mūžizglītība" atbilstoši Viedās specializācijas

20stratēģijā noteiktajam. Kā papildinošas darbības būs arī

212014.-2020.gada plānošanas periodā ETS un Norvēģijas finanšu

22instrumenta finansēta projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums,

23kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes

24sekmēšanu pašvaldībās, kā arī ELFLA darbības programmu ietvaros

25paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam. Papildus LAP 2020

26pasākumā "Investīcijas materiālajos aktīvos", kas ir

27nozīmīgākās investīcijas lauku reģionos, plānots novirzīt arī pēc

28reģionālā principa, lai nodrošinātu vienmērīgu teritorijas

29attīstību. SVVA finansējumu LAP 2020 LEADER pieejas pasākumiem

30plānots proporcionāli vairāk novirzīt vietējās rīcības grupām,

31kuru teritorijā ir zemāks iedzīvotāju blīvums, lai veicinātu

32uzņēmējdarbības attīstību.

33(1091) Rezultātā, īstenojot teritoriālo pasākumu kopumu

34izmantojot ITI pieeju, pašvaldībām integrēti plānojot

35ieguldījumus izglītības un resocializācijas infrastruktūrā,

36uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā un degradētās vides

37revitalizācijā, tiks panākts tautsaimniecības un nodarbinātības

38pieaugums ar sinerģisku efektu. Detalizēti rezultāti atspoguļojas

39SAM ietvaros definētajos iznākuma un rezultāta rādītājos.

40(1092) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru lomu

41līdzsvarotā valsts attīstībā, statistiski raksturojot vajadzības,

42kā arī nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos reģionālās

43attīstības jomā uzsvērtās pārnozariskās, gudrās un stratēģiski

44tālredzīgās vietējās attīstības plānošanas būtiskums detalizētāk

45aprakstīts DP 1.sadaļā "Ieguldījums stratēģijas "Eiropa

462020" mērķu sasniegšanā". Detalizētāku informāciju par

47teritoriālās attīstības vajadzību analīzi skatīt PL

481.1.apakšsadaļā "Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā

49attīstība".

504.1. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

51(1093) Atbalsts DP ietvaros netiek plānots.

524.2. Integrēta pilsētvides attīstība

53(1094) ERAF Regula paredz, ka vismaz 5% valstij pieejamā ERAF

54finansējuma jānovirza ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, vides un

55klimata izaicinājumu risināšanai pilsētās, balstoties uz

56integrētām pašvaldību attīstības programmām, ņemot vērā arī

57pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību.

58(1095) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas

59investīcijas no pieciem dažādiem tematiskajiem mērķiem,

60prioritārajiem virzieniem un ieguldījumu prioritātēm un septiņiem

61dažādiem SAM, paredzot investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam un

62investīciju piesaistei, degradēto teritoriju revitalizācijai un

63pielāgošanai saimnieciskai darbībai, kultūras un dabas mantojuma

64saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, nodarbinātības,

65energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, kā arī sociālās

66infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu

67mācību vides pilnveidošanai. ITI pieeju plānots izmantot

68ekonomisko, demogrāfisko, sociālo, vides ilgtspējas un izglītības

69izaicinājumu risināšanai nacionālas nozīmes attīstības centros

70(Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē,

71Valmierā, Ventspilī), novirzot ERAF finansējumu 230,84 milj. EUR

72apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai.

73(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

7416.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

75(1096) Minētie SAM (3.3.1., 4.2.2., 5.5.1., 5.6.2., 8.1.2.,

768.1.3., 9.3.1.) izvēlēti īstenošanai ITI ietvarā, pamatojoties uz

77vietējo vajadzību un attīstības potenciāla izpēti un izvērtējot,

78kuri no DP ietvertajiem SAM visefektīvāk risināmi ITI ietvarā,

79ļaujot pilsētām īstenot daudzpusīgas, specializētas un

80tālredzīgas pašvaldību integrētās attīstības programmas un

81vienlaikus sniedzot ieguldījumu arī stratēģijas "Eiropa

822020", kā arī nacionālo politikas mērķu sasniegšanā. Minēto

83SAM ietvaros finansējuma saņēmējam būs jāizvēlas vismaz divi SAM,

84kas nodrošinās pašvaldību integrētajās attīstības programmās

85identificēto problēmu risināšanu.

86(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

8716.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

88(1097) Plānoto ieguldījumu ieviešanas mehānisms būs atbilstošs

89ERAF regulas 7.panta prasībām. RAKP darbosies kā konsultatīva

90institūcija. Tās sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās

91organizācijas - KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas un citas

92integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un

93uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas - pilsētu

94pašvaldības un pašvaldību apvienības (atbilstoši ERAF regulas

957.panta 3.punktam), kā arī KP fondu vadībā iesaistītās

96institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu

97pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās

98iestādes un organizācijas. ITI ieviešanas shēmā var izdalīt

99sekojošus posmus:

1001) pašvaldības integrēto attīstības programmu

101saskaņošana - nacionālas nozīmes attīstības centri izstrādā

102vai aktualizē un apstiprina savas integrētās attīstības

103programmas (stratēģijas), paredzot īpašas sadaļas ITI projektu

104īstenošanai, kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu

105ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu

106risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni

107starp pilsētām un lauku teritorijām, kuras saskaņo RAKP;

1082) deleģēšanas līguma starp vadošo iestādi, pilsētas

109pašvaldību un sadarbības iestādi noslēgšana;

1103) ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlase un vērtēšana

111- pilsētu pašvaldības ITI ietvaros izstrādā un atlasa ITI

112ietvaros atbalstāmos projektus, kas atbilst iepriekš

113apstiprinātajām pilsētu stratēģijām un specifisko atbalsta mērķu

114nosacījumiem, sadarbojoties ar komersantiem un nodrošinot

115caurspīdīgu ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlases

116ieviešanu;

1174) vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšana.

118Tabula Nr. 4.1. (20)

119Indikatīvais

120ERAF apjoms ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais

121ESF apjoms integrētām darbībām

122Avots

123Indikatīvais ERAF atbalsts

124ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais ESF

125atbalsts integrētiem pasākumiem (EUR)

126Daļa no kopējā fonda

127piešķīruma (%)

128ERAF bez REACT-EU

129230 848 621

1309,61%

131ERAF REACT-EU

1320

1330

134ESF bez REACT-EU

1350

1360

137ESF REACT-EU

1380

1390

140Kopā

141230 848 621

142(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

14308.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

1444.3. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI)

145(1098) ITI plānots ieviest deviņās pilsētās - nacionālas

146nozīmes attīstības centros: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī,

147Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī atbilstoši ERAF

148regulas 7.pantam, novirzot ERAF finansējumu EUR 230,84 milj.

149apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai. Skat. DP

1504.2.apakšsadaļu "Integrēta pilsētvides attīstība".

1514.4. Kārtība kādā darbības programmas ietvaros noris

152starpreģionu un starpvalstu sadarbība, kur ieguvēji/labuma guvēji

153atrodas vismaz vēl vienā citā dalībvalstī

154[šī sadaļa nav attiecināma]

1554.5. Mehānisms,

156kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju

157Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

158(1099) Lai nodrošinātu KP fondu ieguldījumu savstarpēju

159koordināciju ar ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm,

160paredzēta vairāku līmeņu rīcība: ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta

161iesaiste UK, kā arī FM kā PL koordinatora dalība ESSBJR

162koordinācijas darba grupā (izveidota ar MK rīkojumu

163Nr.577203, nosakot ĀM koordinatora funkcijas ESSBJR

164Rīcības plāna īstenošanai), kā arī ĀM aktīva dalība nacionālā

165līmeņa normatīvo aktu par atbalsta ieviešanu izstrādē, lai

166veicinātu finansējuma piesaisti ESSBJR nozīmes projektiem.

167(1100) ĀM izveidotās koordinācijas darba grupas ietvaros tiek

168paredzēts, ka viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina

169Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES

170līmenī katrā ESSBJR Rīcības plāna prioritātes jomā. Ņemot

171vērā šādu atbildības sadalījumu, attiecīgās nozares ministrijas

172ir aicinātas nodrošināt atbilstošās ESSBJR Rīcības plāna

173prioritārās jomas Latvijas interešu apzināšanu un finansējuma

174piesaisti šīs prioritārās jomas projektu realizēšanai, izmantojot

175gan nacionālo, gan ES finansējumu.

176(1101) ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste UK nodrošinās

177nepieciešamās informācijas apmaiņu par ESSBJR projektu

178finansēšanas iespējām, t.i., attiecīgo SAM uzsākšanas termiņiem

179un atlases kritērijiem, atsevišķos gadījumos atlases kritērijos

180iestrādājot atvieglotas finansējuma saņemšanas iespējas ESSBJR

181projektiem, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu ESSBJR projektu

182izstrādi, t.sk. ņemot vērā noteiktās SAM prasības.

183(1102) Var izcelt vairākas jomas, kur Latvijas nacionālās

184intereses atbilst ESSBJR mērķiem: enerģētiskā drošība un

185neatkarība, uz sadarbību orientēta sabiedrība, inovāciju

186veicinošas infrastruktūras izveidošana, transporta

187infrastruktūras uzlabošana, reģionālās attīstības atšķirību

188mazināšanās u.c. Detalizētāka informācija par Latvijas

189nacionālajām interesēm un līdzšinējo pieredzi pieejama PL

1903.1.4.apakšsadaļā. Tieši šo jomu ESSBJR projekti prioritāri

191finansējami arī no KP fondu līdzekļiem.

192(1103) Darbības programmas ietvaros tiks īstenota virkne SAM,

193kuru ietvaros veiktās darbības orientētas arī uz ESSBJR noteikto

194mērķu sasniegšanu (skat. 7.pielikumu). Šo SAM ietvaros, iespējama

195arī ESSBJR paraugprojektu finansēšana, nosakot īpašus projektu

196iesniegumu atlases kritērijus

1Atbalsta koordinācija starp

2fondiem

3(1147) ESI regulās, EK pozīcijas dokumentā tiek uzsvērta ESI

4fondu un pārējo ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu

5koordinācija, savstarpēja papildinātība un sinerģija.

6Nepieciešama investīciju vispusīga koordinācija, lai nodrošinātu

7to nepārklāšanos, lai ieguldījumi būtu savstarpēji papildinoši un

8veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020", ESSBJR definēto

9mērķu sasniegšanu.

10(1148) ESI fondu plānošanas dokumentu izstrāde

112014.-2020.gadam notiek pamatā uz NAP 2020 noteiktajām

12prioritātēm un mērķiem, un ieviešanas instruments ir valsts un

13pašvaldību budžeta līdzekļi, KP un kopējās lauksaimniecības

14politikas fondu, un citu ES budžeta instrumentu investīcijas, ES

15un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, un privātais

16finansējums, līdz ar to, FM kā PL izstrādātāja sadarbībā ar PKC

17un ZM veic visu augstāk minēto dalītā pārvaldībā esošo finanšu

18resursu koordinēšanu, nodrošinot uz PL definētajiem mērķiem

19vērstas investīcijas.

20(1149) Papildus, lai nodrošinātu NAP 2020 uzraudzību un ESI

21fondu un pārējo ārvalstu finanšu instrumentu un palīdzības

22koordinācijas principa ievērošanu un integrētu teritoriālo

23attīstību, FM izveidos PL vadības grupu. Tās ietvaros tiks

24nodrošināta PL paredzēto un īstenošanā esošo pasākumu un

25rezultātu augstāka līmeņa virsuzraudzība un koordinācija,

26nodrošinot visu nozaru ministriju, Valsts kancelejas, plānošanas

27reģionu un sadarbības partneru iesaisti.

28(1150) KP fondu DP ir izveidota UK, kas ļauj nodrošināt

29plānoto investīciju koordināciju, vienuviet koncentrējot

30informāciju par visiem trīs KP fondiem. Lai nodrošinātu

31prioritāro virzienu administrēšanu, efektīvāku ieviešanu un

32uzraudzību, tiks izveidotas UK apakškomitejas. Apakškomiteju

33mērķis ir nodrošināt nozaru ministriju, plānošanas reģionu un

34sadarbības partneru sadarbību, informācijas apmaiņu un iesaisti

35SAM plānošanā, projektu iesniegumu kritēriju noteikšanā,

36ieviešanas nosacījumu noteikšanā, to ieviešanā, uzraudzībā, un

37nodrošināt savlaicīgu identificēto plānošanas un īstenošanas

38problēmu risināšanu, veicinot efektivitāti.

39(1151) Valsts atbalstam piešķiršanas brīdī ir jāatbilst spēkā

40esošajām valsts atbalsta procedūrām un noteikumiem,

41identificējot, kuram EK dokumentam valsts atbalsta jomā atbilst

42pasākumi.

43(1152) Būtiska ir KP fondu koordinācija ar ELFLA, EJZF, ETS

44programmu un citu ārvalstu finanšu palīdzību, kā arī KP fondu

45ieguldījumu savstarpējā koordinācija, nodrošinot ETS programmu

46savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos ar DP, kā arī atbilstības

47nodrošināšana ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm.

48(1153) Lai nodrošinātu koordināciju ar ELFLA un EJZF, DP

49sagatavošanas gaitā FM konsultējās ar minēto nozaru atbildīgo

50ministriju, ZM, par plānošanas dokumentos iekļaujamajiem

51pasākumiem un nosacījumiem finansējuma saņemšanai. DP ieviešanas

52gaitā koordinācija tiks nodrošināta, vadošās iestādes pārstāvim

53piedaloties ELFLA un EJZF uzraudzības komitejās (vadības grupās),

54kā arī ZM pārstāvim piedaloties UK. Koordinācija un demarkācija

55LAP 2020 ieviešanas laikā tiks nodrošināta, ZM sadarbojoties ar

56FM atbalsta pasākumu īstenošanu regulējošo normatīvo aktu

57izstrādes procesā, nosakot detalizētus atbalsta saņemšanas

58nosacījumus, saskaņojot atbilstības un projektu atlases

59kritērijus, kā arī nodrošinot sadarbību un informācijas apmaiņu

60maksājumu aģentūru līmenī visā programmu īstenošanas un

61uzraudzības laikā.

62(1154) Latvija ir iesaistījusies trīs ETS programmās

63(Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma,

64Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma, Centrālā

65Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma), kā arī

66divās Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta programmās

67(Latvija-Lietuva-Baltkrievija un Latvija-Krievija). Attiecībā uz

68ETS programmu, VARAM izveidojusi ETS programmu konsultatīvo darba

69grupu, iesaistot ministriju pārstāvjus, PKC, plānošanas reģionus

70un sociālos partnerus ar uzdevumu uzraudzīt ETS programmu

71sagatavošanas procesu un sasaisti ar NAP 2020. ETS programmu

72prioritātes noteiktas atbilstoši Latvijas nacionālajai pozīcijai

73un ETS noteiktajām prioritātēm visām dalībvalstīm. Ņemot vērā

74iespējamo ETS un KP fondu DP pārklāšanos, ar FM tiek un tiks

75skaņotas visas ETS programmas, nodrošinot KP abu mērķu

76koordināciju. ETS programmu ieviešanai un uzraudzībai tiks

77piemērota līdzšinējā 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredze.

78Attiecīgi tiks izveidota ETS programmu nacionālā apakškomiteja,

79kas nodrošina padomdevēja funkcijas nacionālajai atbildīgajai

80iestādei par iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un

81reģionāliem plānošanas dokumentiem, to prioritātēm, Latvijas

82partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai

83noraidīšanu, papildus nosacījumu izvirzīšanu finansējuma

84piešķiršanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā.

85Informācijas pieejamības nodrošināšanai par ETS programmu

86ietvaros atbalstītajām darbībām, nacionālā atbildīgā iestāde

87informēs citas ESI fondu un finanšu instrumentu ieviešanā

88iesaistītās institūcijas.

89(1155) Lai pārraudzītu pašvaldību īstenoto projektu secīgu

90īstenošanu, VARAM, pildot savu pašvaldību darbības attīstības

91funkciju, nodrošina pašvaldību attīstības programmu saskaņošanu,

92kā arī nodrošina Koordinācijas padomes (sadarbības un

93koordinēšanas mehānisms ar plašu dalībnieku loku, t.sk. KP fondu

94ieviešanā iesaistītās institūcijas un sociālie partneri) darbību,

95tādējādi novēršot ESI fondu atbalsta pārklāšanās risku. Tāpat,

96lai nodrošinātu integrētu plānošanu un KP fondu ieviešanu,

97būtiski ņemt vērā izaugsmes izaicinājumus un koordinēt plānotās

98investīcijas ar pašvaldību organizācijām, skaņojot SAM ieviešanas

99nosacījumus un normatīvo regulējumu ar minētajiem partneriem, jo

100īpaši transporta, vides, nodarbinātības, izglītības un sociālās

101iekļaušanas jomās, lai nodrošinātu nepieciešamo ieguldījumu

102precīzāku identificēšanu un efektīvāku plānošanu, nodrošinot

103vienlīdzīgu attieksmi visiem finansējuma saņēmējiem.

104(1156) Latvijas iesaiste ESSBJR īstenošanā ir aprakstīta DP

1054.5.apakšsadaļā "Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar

106Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam

107(ESSBJR)".

108(1157) Detalizētāka informācija par ESI fondu un dažādu EK

109tiešās un dalītās pārvaldības finanšu instrumentu savstarpējo

110papildinātību un sinerģiju pieejama PL 2.1.apakšsadaļā

111"Atbalsta koordinācija".

1Ex-ante nosacījumi

2(1158) Atbilstoši Vispārējās regulas 96. panta

36. punktam informācija par ex-ante nosacījumu izpildi

4iekļauta PL 2.3. nodaļā "Kopsavilkums par Ex-ante

5nosacījumu izpildi".

1Administratīvā sloga mazināšana

2finansējuma saņēmējiem

3(1159) Lai nodrošinātu administratīvā sloga mazināšanu

42014.-2020. gada plānošanas periodā, tiks nodrošināts

5pasākumu kopums, kas atvieglos finansējuma saņēmēju slogu, sākot

6ar projektu plānošanas posmu un turpinot ar to ieviešanu un

7ilgtspējas nodrošināšanu.

8(1160) KP fondu administrēšanā tiks pilnveidota vadības un

9kontroles sistēma, samazinot administrēšanā iesaistīto iestāžu

10skaitu līdz vienai centrālajai iestādei, plānošanas un

11analītiskās kapacitātes nodrošināšana KP fondu vadības sistēmā,

12labāka plānotā atbalsta koordinācija; sadarbība starp iestādēm,

13koordinācija un veicamo funkciju nedublēšanās, panākot efektīvu

14KP SAM plānošanas procesa sasaisti ar politikas plānošanas

15dokumentos noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem un

16nodrošinot savstarpēji saistītu SAM secīgu īstenošanu un

17attiecīgu finansējuma plānošanu207; efektīvāka

18uzraudzības un kontroļu sistēmas izveide, t.sk. e-kohēzijas

19ieviešana; sinerģija starp dažādām politiku atbalsta shēmām (KP

20fondu plānošanas dokumentu līmenī investīciju koordinācija un

21dubultā finansējuma riska mazināšana); izvērtējumu un pētījumu

22lomas stiprināšana. Veikta efektīvāka partneru un nevalstiskā

23sektora iesaiste KP fondu plānošanā un apguvē.

24(1161) Faktori, kurus jāņem vērā, attīstot KP fondu vadības

25sistēmu, saistāmi ar centralizācijas līmeņa palielināšanu,

26precīzāk nosakot operatīvo darbību procedūras īstenošanas

27iestādēm, centralizējot un paplašinot informācijas sistēmas

28lietojumu līdz finansējuma saņēmējam, kā arī labāk koordinējot

29aktivitātes, kas tiek veiktas kontroles funkcijas

30ietvaros.208

31(1162) 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros jau ir

32veikta virkne būtisku pasākumu sistēmas pilnveidošanai:

331) stiprināta vadošās iestādes kontrole, virsuzraudzība un

34iekšējā audita loma KP fondu sistēmā, noteikta nacionālā

35procedūra izdevumu deklarēšanas apturēšanai EK, nodrošinot

36lielāku pārliecību EK par kontroles sistēmas drošumu Latvijā;

372) optimizēta un vienādota prakse pārbaužu veikšanai projektu

38īstenošanas vietās, pieļaujot maksājumu pieprasījumu pārbaudes

39veikšanas apvienošanu ar pārbaudi projekta īstenošanas vietā;

403) vienādota prakse neatbilstību administrēšanā un

41neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanā;

424) vienkāršota projekta iesniegumu sagatavošana, izstrādājot

43standartveida veidlapas, paātrināta projekta īstenošana, saīsinot

44līgumu slēgšanai un projekta grozījumu saskaņošanai atvēlēto

45laiku;

465) noteikta netiešo izmaksu nemainīgā likme projekta

47administratīvajām izmaksām;

486) finansējuma saņēmējiem, kuri ir privātpersonas, avansa

49maksājuma saņemšanai atļauts atvērt kontu arī kredītiestādē

50(iepriekš varēja tikai Valsts kasē);

517) finansējuma saņēmējam ir mazāks finanšu un kontroles slogs,

52paredzot iespēju maksājumu pieprasījumu pārbaudes veikt izlases

53veidā, kā arī skaidri izvirzot prasības attiecībā uz attiecināmo

54izmaksu pamatojošajiem dokumentiem.

55(1163) Pamatojoties uz Valsts kontroles revīzijas, Revīzijas

56iestādes auditu un izvērtētāju rekomendācijām, galvenie pasākumi,

57kas ieviešami 2014.-2020.gada plānošanas periodā attiecībā uz

58administratīvā sloga mazināšanu, ir:

591) optimizētas institucionālās sistēmas izveide. Uzsākot jauno

60plānošanas periodu, sadarbības iestādes funkcijas KP fondu

61ieviešanā veiks viena institūcija (CFLA). 2013.gada 17.decembrī

62apstiprināts informatīvais ziņojums par vadības un kontroles

63sistēmu 2014.-2020.gadam;

642) izvairīšanās no funkciju pārklāšanās, t.i. normatīvajos

65aktos skaidri noteikts funkciju sadalījums starp atbildīgajām

66iestādēm un sadarbības iestādi attiecībā uz funkciju pārdali un

67atbildībām, tādējādi panākot efektīvāku un drošāku KP fondu

68ieviešanas sistēmas izveidi, stiprinot vadības un kontroles

69sistēmu. 2014.gada 3.jūlijā tika pieņemts Eiropas Savienības

70struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas

71perioda vadības likums un līdz 2015.gada martam plānots izstrādāt

72nepieciešamos MK noteikumus par dažādiem ES fondu vadības

73posmiem;

743) e-kohēzijas īstenošana. Tiks izveidota viena centrāla IT

75sistēma visām KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm un projektu

76iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem. Sistēma tiks veidota uz jau

77funkcionējošas CFLA projektu vadības informācijas sistēmas bāzes,

78to papildinot ar jauniem moduļiem atbilstoši Vispārējā regulā

79noteiktajām un dalībvalsts identificētajām prasībām. 2015.gada

80sākumā VIS tiks nodrošināta iespēja projektu

81iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem elektroniski tiešsaistes

82veidā iesniegt projekta iesniegumu, maksājuma pieprasījuma

83prognozes, maksājuma pieprasījumus un to pamatojošos dokumentus,

84piekļūt projektu dokumentu arhīvam, elektroniski apmainīties ar

85informāciju ar sadarbības iestādi, apskatīt aktuālāko informāciju

86par projekta statusu, maksājumiem, pārbaužu rezultātiem un

87konstatējumiem. Lai samazinātu papīra dokumentu apriti

88finansējuma saņēmēja un KP fondus administrējošo iestāžu starpā,

89informāciju, ko finansējuma saņēmējs iesniegs, izmantojot

90elektroniskās datu apmaiņas risinājumu, atkārtoti vairs nebūs

91jāiesniedz papīra dokumenta veidā;

924) vienotu standartu ieviešana. Tiks veidota vienota prakse un

93principi starp KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm,

94nodrošinot vienotu pieeju kontrolēm un uzraudzībai, samazinot

95finansējuma saņēmēju iesniedzamo pamatojošo dokumentu apjomu,

96izstrādājot standarta līguma formu utt., tādējādi atvieglojot

97iestāžu, finansējuma saņēmēju darbu un mazinot neatbilstoši

98veikto izdevumu rašanās risku KP fondu projektos. Tiks noteikti

99vienoti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, lai samazinātu

100administratīvo slogu projektu iesniegumu izvērtēšanas kritēriju

101izstrādes un grozījumu procesā un lai veicinātu noteiktību to

102piemērošanā. Papildus nozarē tiks izstrādāti specifiskie projektu

103iesniegumu vērtēšanas kritēriji;

1045) lai veidotu vienotu praksi apstrīdēto sadarbības iestādes

105lēmumu izskatīšanā, un pastiprinot sadarbības iestādei deleģēto

106uzdevumu izpildes uzraudzības kvalitāti, turpmāk apstrīdētos

107sadarbības iestādes lēmumus izskatīs vadošā iestāde, nevis

108atbildīgā iestāde kā iepriekšējā plānošanas periodā;

1096) vienkāršoto izmaksu plašāka piemērošana, lai finansējuma

110saņēmējiem nebūtu jāatskaitās par katru iztērēto eiro un jāsniedz

111visi izmaksu pamatojošie dokumenti. Plānots veikt izvērtējumu,

112kura ietvaros analizēs vienkāršoto izmaksu piemērošanas pieredzi

1132007-2013.gada plānošanas periodā un iespēju piemērot dažādus

114vienkāršoto izmaksu veidus KP fondu SAM un līdz 2014.gada beigām

115sagatavot metodiku vienkāršoto izmaksu izmantošanai;

1167) elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) izmantošana (ieviesta

117no attiecināmības perioda uzsākšanas).

1Horizontālie principi

2(HP)

3(1164) Horizontālās politikas mērķis ir salāgot ekonomiskās,

4sociālās un vides intereses un nepieciešamību, lai pēc iespējas

5paplašinātu darbību pozitīvo ietekmi plašākai sabiedrības daļai,

6tādēļ DP tiek noteiktas divi HP "Ilgtspējīga attīstība"

7un "Vienlīdzīgas iespējas".

811.1.

9Ilgtspējīga attīstība

10(1165) HP "Ilgtspējīga attīstība" īstenošana

11paredzēta:

121) ieviešot specifiskas darbības, kuru mērķi atbilst HP

13mērķiem, vērtējot projektu sasniedzamos iznākuma un rezultāta

14rādītājus;

152) piemērojot specifiskus projektu iesniegumu atlases

16kritērijus, tā nodrošinot prioritāru atbalstu projektiem ar

17ietekmi ilgtermiņā vides kvalitātes uzlabošanas jomā, (piemēram,

18projektu iesniegumu vērtējumā paredzot papildu punktus, ja

19projekta ietvaros tiek plānoti negatīvas ietekmes uz vidi

20samazinoši pasākumi, tiek plānots piemērot "zaļo

21iepirkumu" u.c.), kā arī atkritumu apsaimniekošanas

22hierarhijas īstenošanai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un

23radīto atkritumu apjoma un bīstamības samazināšanai;

243) paredzot atbalstāmās darbības vides kvalitātes saglabāšanai

25un negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai MK noteikumos par SAM

26īstenošanu.

27(1166) UK tiks iesaistīts HP "Ilgtspējīga attīstība"

28koordinējošās institūcijas pārstāvis.

29(1167) Vides aizsardzības jomā augstas vides kvalitātes

30saglabāšanai un vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai tiks

31īstenoti pasākumi atkritumu un ūdenssaimniecības apsaimniekošanas

32sistēmu pilnveidošanā, kā arī bioloģiskās daudzveidības

33aizsardzībā. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas noteikta

34Direktīvā 2008/98/EC, tiks pielietota kā viens no kritērijiem

35atkritumu saimniecības projektu atlasē un izvērtēšanā. Uzlabojot

36kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un pieaugot

37centralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņēmēju skaitam, tiks

38samazinātas aglomerāciju radītās vidē un tātad arī Baltijas jūrā

39novadītās piesārņojošo vielu emisijas.

40(1168) Klimata pārmaiņu samazināšanas un resursu

41efektīvākas izmantošanas jomā, lai samazinātu piesārņojošo

42vielu emisiju daudzumu enerģētikas, rūpniecības un transporta

43nozarēs, tiks atbalstīta jaunu resursus taupošu inovatīvu

44tehnoloģiju izstrāde, ražošanas procesu un ēku

45energoefektivitātes paaugstināšana un energoapgādes

46infrastruktūras uzlabošana videi draudzīgu rīcību ieviešanai un

47tehnoloģiju izmantošanai.

48(1169) Būtisks atbalsts transporta pārejai no fosilās

49degvielas izmantošanas uz jaunākās paaudzes degvielām (2G, 3G) un

50elektroenerģijas izmantošanu. Svarīga loma ir risku

51novēršanas, profilakses un pārvaldības pasākumiem.

522014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros tiks veikti

53ieguldījumi vides monitoringa un kontroles, tostarp iekšējo ūdeņu

54zvejas kontroles, tehniskās bāzes pilnveidošanā un uzlabošanā

55atbilstoši ES prasībām, sabiedrības zaļās domāšanas veidošanā

56ilgtspējīgas dzīves veicināšanai.

57(1170) Līdzīgi kā 2007.-2013.gada plānošanas periodā, KP fondu

58līdzfinansēto projektu īstenošanā tiks ieteikts piemērot

59"zaļo iepirkumu" saskaņā ar izstrādājamā zaļā publiskā

60iepirkuma veicināšanas plānā noteiktajām prioritārajām produktu

61un pakalpojumu kategorijām, iesakot piešķirt papildu punktus šī

62iepirkuma ieviesējiem.

63(1171) HP "Ilgtspējīga attīstība" īstenošanas

64uzraudzība tiks nodrošināta:

651) pēc projektu pabeigšanas, piemērojot SAM ar tiešu pozitīvu

66ietekmi uz šo HP iznākuma un rezultāta rādītājus, kā arī

67izvērtējot, vai finansējuma saņēmējs nodrošinājis projektu

68iesniegumu vērtēšanā ar papildpunktiem novērtēto plānoto pasākumu

69īstenošanu;

702) projektu piecu gadu pēcieviešanas uzraudzības periodā,

71apkopojot finansējuma saņēmēju sniegto informāciju atbilstoši

72projektā sasniedzamajiem mērķiem par vidē novadīto piesārņojošo

73vielu emisijām, tostarp SEG (CO2) emisijām, un par

74dabas un energoresursu izmantošanas efektivitāti;

753) veicot rezultātu monitoringu un pētījumus par KP fondu

76ieguldījumu ietekmi uz vides kvalitāti.

77(1172) Attīstot infrastruktūru sabiedrisko pakalpojumu

78(ūdenssaimniecība, energoapgāde un ražošana, atkritumu

79apglabāšana) nodrošināšanai un efektivitātes uzlabošanai, maksas

80par pakalpojumu saņemšanu (tarifa) noteikšanā tiek piemērots

81princips "piesārņotājs maksā". Šis princips ir arī DRN

82pamatā.

83(1173) Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā pielietotie

84instrumenti ir maksa par atkritumu apsaimniekošanu, tarifs par

85atkritumu apglabāšanu, DRN, kas īsteno principu

86"piesārņotājs maksā" un stimulē ražotāju atbildības

87īstenošanu. Līdz 2015.gadam paredzēts attīstīt iepakojuma

88apsaimniekošanas sistēmu.

89(1174) Ietekmes uz vides kvalitāti monitorings tiks veikts HP

90"Ilgtspējīga attīstība" ietvaros. Pirmais ietekmes uz

91vides kvalitāti ziņojums tiks izstrādāts saskaņoti

92ar ziņojumu HP "Ilgtspējīga attīstība"

93iesniegšanai EK 2018.gada decembrī.

94(1175) NAP 2020 vides pārskatā iekļauta t.s. "nulles

95alternatīva" - sniegta informācija par iespējamajām izmaiņām

96Latvijas dabas resursos, vides kvalitātē un nozaru griezumā, ja

97attiecīgais plānošanas dokuments netiku ieviests. KP fondu

98investīciju iztrūkums DP kontekstā attiecīgi skatāms iepriekš

99minētā dokumenta ietvaros.

100(1176) Tehniskās palīdzības prioritāro virzienu un SAM

101ieviešana tieši nav saistāma ar HP "Ilgtspējīgas

102attīstības", tomēr tiks ievēroti ilgtspējīgas attīstības

103principi, tai skaitā iepirkumu jomā un ieviešot e-pārvaldi.

10411.2.

105Vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija

106(1177) Pārskats par Latvijā spēkā esošo politikas plānošanas

107dokumentu un normatīvo aktu ietvaru, kā arī to īstenošanas un

108uzraudzības praksi vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas

109jomā sniegts PL 1.5.2.apakšsadaļā. Savukārt šajā un nākamajā

110DP apakšsadaļā konkrētāk aprakstītas plānotās KP fondu atbalsta

111aktivitātes.

112(1178) Lai nodrošinātu EK regulu priekšlikumos noteikto

113horizontālo principu209 - dzimumu līdztiesība,

114nediskriminācija, pieejamība - ievērošanu, tie tiks koordinēti

115vienotā ietvarā, proti, kā HP "Vienlīdzīgas

116iespējas". HP "Vienlīdzīgas iespējas"

117koordinēšanai tiks piesaistīti nepieciešamie cilvēkresursi, t.sk.

118eksperts dzimumu līdztiesības jautājumos.

119(1179) Ņemot vērā Latvijas starptautiski uzņemtās saistības,

120ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

121kā arī ievērojot Vispārējo regulu un Vienotajā stratēģiskajā

122ietvarā noteikto prasību vadošajām iestādēm nodrošināt KP fondu

123līdzfinansēto un sabiedrībai paredzēto izstrādājumu, preču,

124pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību personām ar

125invaliditāti, 2014.-2020.gada plānošanas periodā īpaša

126uzmanība tiks veltīta, lai nodrošinātu KP fondu atbalstītās

127fiziskās vides, transporta, IKT, citu sabiedrībai paredzēto

128objektu un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu personām ar

129invaliditāti. To paredzēts panākt, iesaistot vides pieejamības

130ekspertus KP fondu projektu tehniskās dokumentācijas izstrādes

131procesā un projektu īstenošanas un uzraudzības procesos, kā arī

132sekojot, lai attiecināmos gadījumos KP fondu projekti paredzētu

133darbības un izmaksas projekta rezultātu pieejamības

134nodrošināšanai.

135(1180) DP ietvaros plānotas darbības, lai veicinātu piekļuvi

136KP fondu finansējumam un mazinātu sociālās atstumtības risku, jo

137īpaši, šādām iedzīvotāju grupām:

1381) personām ar invaliditāti (atbalstot subsidētu darbavietu

139izveidi un darbu sociālajos uzņēmumos, paredzot atbalsta

140personāla - surdotulku, asistentu - pakalpojumus, piedaloties

141aktīvās nodarbinātības pasākumos, attīstot un īstenojot

142profesionālās rehabilitācijas programmas, nodrošinot KP fondu

143atbalstītās infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību, veidojot

144tehnisko palīglīdzekļu apmaiņas fondu izglītības iestādēm,

145attīstot sociālās aprūpes, kā arī sociālās rehabilitācijas

146pakalpojumus dzīvesvietā u.c.);

1472) gados vecākiem bezdarbniekiem un nodarbinātajiem

148(piedāvājot ADTP pasākumus - tālākizglītību, darba tirgū

149nepieciešamo prasmju apguvi un pilnveidi, informāciju un

150konsultācijas darba drošības jomā u.c.);

1513) jauniešiem, kas nemācās un nestrādā (ar ESF atbalstu

152īstenojot izglītības un nodarbinātības pasākumus Jauniešu

153garantijas ietvaros);

1544) bērniem un jauniešiem, kuri saņem ārpusģimenes aprūpi vai

155pamet to (atbalstot ģimenes aprūpei pietuvinātus pakalpojumus, ar

156ERAF atbalstu izveidojot "jauniešu mājas" ārpusģimenes

157aprūpē esošajiem jauniešiem u.c.);

1585) preventīvi pasākumi nabadzības vai sociālās atstumtības

159riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem (izglītības pieejamībai

160un agrīnas skolas pamešanas gadījumu skaita mazināšanai).

161(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

16208.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

163(1181) UK tiks iesaistīts HP "Vienlīdzīgas iespējas"

164koordinējošās institūcijas pārstāvis un biedrību un nodibinājumu

165pārstāvji, lai sniegtu viedokli par vienlīdzīgu iespēju un

166nediskriminācijas aspektiem.

167(1182) HP "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanas

168uzraudzība tiks nodrošināta, veicot rezultātu monitoringu un

169pētījumus par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju un KP fondu

170ieguldījumu ietekmi uz vienlīdzīgu iespēju mērķu sasniegšanu.

171(1183) Ievērojot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju

172(gender mainstreaming), DP ieguldījums sieviešu un vīriešu

173līdztiesības veicināšanā tiks nodrošināts, īstenojot pasākumus,

174kas vērsti uz dzimumu aspekta integrēšanu nozaru politikās

175(izglītība, veselība, vide, saimnieciskā darbība u.c.), t.sk.

176nodrošinot kvalitatīvu analīzi par situāciju konkrētajā nozarē no

177dzimuma perspektīvas. HP "Vienlīdzīgas iespējas"

178ietvaros tiks veicināta KP fondu administrēšanā iesaistīto

179speciālistu, kā arī projektu iesniedzēju un projektu vērtētāju

180izpratne par dzimumu līdztiesības aspekta ievērošanu un

181īstenošanu projektos.

182(1184) LM kā par HP "Vienlīdzīgas iespējas"

183atbildīgā ministrija, piesaista papildu partnerus, lai veiksmīgi

184nodrošinātu HP ievērošanu plānošanas dokumentu izstrādes procesā.

1852012.gada septembrī un 2013.gada 21.februārī notika Invalīdu

186lietu nacionālā padome. Sanāksmēs piedalījās pārstāvji no

187Latvijas Invalīdu biedrības, Latvijas Nedzirdīgo savienības,

188Latvijas Neredzīgo biedrības, Latvijas asociācijas "Rūpju

189bērns", Invalīdu un viņu draugu apvienības

190"Apeirons", Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi

191resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

192"Zelda". Tikšanās bija informatīvas, LM sniedza savu

193redzējumu par nākamo plānošanas periodu, aktuālo informāciju par

194KP fondu plānošanas dokumentu izstrādi, diskutēja par

195nepieciešamajām aktivitātēm, tika uzklausīti priekšlikumi par

196atbalsta jomām.

197(1185) Specifiskās darbības, kas vērstas uz HP ieviešanu,

198iekļautas to SAM aprakstos, kam identificēta tieša pozitīvā

199ietekme uz horizontālo prioritāti. Savukārt detalizētākā

200informācija par ietekmes pakāpi, atbilstošajām specifiskajām

201darbībām un rādītājiem tiek noteikta nacionālā līmeņa

202normatīvajos dokumentos.

20311.3. Vīriešu un

204sieviešu līdztiesība

205(1186) Atbilstoši ESF regulas 7.pantā noteiktajam, visos DP

206aspektos un sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un

207novērtēšanas posmos savlaicīgi un saskaņoti tiks ņemti vērā

208dzimumu līdztiesības mērķi, vienlaikus nodrošinot specifiskas

209darbības, kas veicina sieviešu finansiālo neatkarību, izglītību,

210kvalifikācijas celšanu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu abu

211dzimumu pārstāvjiem, sieviešu un vīriešu veselības rādītāju

212uzlabošanu, dzimumu lomu un stereotipu mazināšanu, sabiedrības un

213speciālistu izglītošanu par dzimumu līdztiesības principa nozīmi

214un integrēšanu visās dzīves jomās.

215(1187) Piemēram, SAM, kuru ietvaros ir paredzētas mērķa grupu

216apmācības, mācību materiālu izstrāde vai pilnveidošana, apmācību

217un mācību materiālu saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju

218jautājumi, tādi kā vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzimuma,

219vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem

220diskriminācijas veidiem (9.1.4., 9.2.1., 3.4.2.SAM). Specifiskas

221apmācības par ES tiesību aktiem un politiku dzimumu līdztiesības

222jomā, kā arī integrēto pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai

223tiks īstenotas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto

224iestāžu personālam 11.prioritārā virziena "Tehniskā

225palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un

226vadībai" un 12.prioritārā virziena "Tehniskā palīdzība

227"KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai""

228ietvaros. Informatīvas un izglītojošas aktivitātes par vīriešu un

229sieviešu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju

230plānots īstenot 9.1.4.SAM "Palielināt diskriminācijas

231riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba

232tirgū" ietvaros.

233(1188) Integrētājās pašvaldību attīstības programmās un

234projektu iesniegumos tiks apzināta situācija no dzimuma aspekta,

235piemēram, kādi ir nodarbinātības rādītāji sievietēm un vīriešiem

236konkrētā pašvaldībā.

237(1189) Sabiedrības informēšanas pasākumi par ietekmi uz vidi

238tiks īstenoti, ņemot vērā dzimuma aspektu, piemēram, ja ir

239paredzēta sabiedrības informēšana par atkritumu šķirošanu, tiks

240ņemti vērā socioloģiskie pētījumi vai aptaujas par sieviešu un

241vīriešu atšķirīgo rīcību un vajadzībām attiecībā uz dabas resursu

242izmantošanu (5.4.2.SAM).

243(1190) Organizējot karjeras izvēles atbalsta un profesionālās

244apmācības pasākumus bezdarbniekiem, tiks īstenotas darbības, kas

245mazina aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā

246jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas",

247"neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.) (7.1.1.,

2487.2.1.SAM).

249(1191) Sagatavojot darba tirgus prognozes par tautsaimniecībā

250nodarbināto struktūru un darbaspēka piedāvājumu, informācija, kur

251iespējams, tiks analizēta sadalījumā pēc dzimumiem

252(7.1.2.SAM).

253(1192) Tiks īstenoti izglītošanas un informēšanas pasākumi par

254elastīgu nodarbinātības formu izmantošanu un darba tiesību un

255darba aizsardzības nodrošināšanu (7.3.1.SAM) un pasākumi gados

256vecāku nodarbināto ilgākai palikšanai darba tirgū

257(7.3.2.SAM).

258(1193) Veselības jomas attīstības projektos tiks īstenotas

259darbības, kas vērstas uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu

260paredzamajā mūža ilgumā, piemēram, sabiedrībā valdošo stereotipu

261un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un

262tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un

263dzīvesveidu, īpaši izdalot vīriešus kā specifisku mērķa grupu.

264Tiks veicināts dzimumu līdzsvars ārstniecības personāla

265piesaistē, kā arī specifiski pasākumi viena vai otra dzimuma

266veselības uzlabošanai, uzrunājot atsevišķi vīriešu un sieviešu

267mērķauditoriju (9.2.4., 9.2.5. SAM).

268(1194) Lai mazinātu dzimumu segregāciju izglītības nozarē,

269tiks īstenotas šādas specifiskas darbības.

270(1195) Veidojot kopīgas studiju programmas, sadarbībā ar

271karjeras konsultantiem, ģimnāzijām, vidusskolām un darba

272devējiem, tiks īstenoti pasākumi, lai ieinteresētu mazāk

273pārstāvēto dzimumu izvēlēties attiecīgās STEM studiju programmas

274(8.2.1.SAM).

275(1196) Akadēmiskā personāla kapacitātes celšanā un piesaistē

276tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas

277princips, piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā augstskolā

278un zinātnes jomā (8.2.1., 8.2.2.SAM).

279(1197) Izglītības pētījumi, rezultātu analīze un ieteikumu

280izstrāde tiks veikta ņemot vērā dzimuma, vecuma, invaliditātes un

281etniskās piederības aspektu (dati vākti, analizēti, ieteikumi

282izstrādāti arī dzimuma aspektā). Izstrādājot monitoringa sistēmu,

283tiks vākti un apkopoti dati par zēnu un meiteņu sasniegumiem

284pārbaudes darbos, olimpiādēs u.c. (8.3.6.SAM).

285(1198) Izstrādājamo mācību un metodisko materiālu saturs

286nevairos stereotipus par kādas profesijas piemērotību sievietēm

287vai vīriešiem, bet tieši otrādi, tiks iekļauti jautājumi par

288vienlīdzīgām iespējām zēniem un meitenēm neatkarīgi no dzimuma,

289jo īpaši, kas attiecas uz profesionālās studiju jomas vai

290profesijas izvēli, tādā veidā mazinot darba tirgus segregāciju

291pēc dzimuma.

292(1199) Pedagoģiskā personāla apmācību saturā tiks iekļauti arī

293jautājumi par vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem,

294novecojušu stereotipu laušana un mūsdienīgu uzskatu veicināšana,

295kā mazināt skolas pamešanu zēnu vidū un ieinteresēt meitenes un

296zēnus par netipisku profesiju izvēli, vienlīdzīgas attieksmes

297jautājumi pret mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā profesionālajā

298jomā u.c. (8.4.1.SAM).

299(1200) Papildus specifiskās darbības, kas vērstas uz vīriešu

300un sieviešu līdzdalības jautājumiem skatīt attiecīgo SAM

301aprakstos.

1Darbības programmas izstrādē iesaistīto partneru būtiskākie

2komentāri

1ERAF ieguldījumi Latvijā īstenoto profesionālās izglītības

2programmu mācību infrastruktūras modernizēšanai 2007.-2013.gada

3un 2014.-2020.gada plānošanas periodā

1Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas

2jūras reģionam (ESSBJR)

31

4http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=104&langId=lv;

5http://europa.eu.int/comm/employment_social/local_employment/index_en.htm

62 Balstoties uz OECD ilggadējo pieredzi reģionu

7inovācijas kapacitātes izvērtēšanā un politikas veidošanā

8Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm, izstrādājot viedās

9specializācijas stratēģiju inovācijas sekmēšanai, izvēlēties

10kādu no zemāk minētajām attīstības stratēģijām:

11− izaugsme, balstoties uz esošajām priekšrocībām

12(zinātnes vai tehnoloģiju virzīta izaugsme);

13− atbalsts ekonomikas transformācijai (jaunu izaugsmes

14jomu identificēšana un attīstīšana);

15− panākšana (Catching up) jeb virzība uz zināšanām

16balstītu spēju attīstību.

173 Apstiprināts Ministru

18kabineta 2014.gada 19.augustā sēdē (Ministru kabineta sēdes

19protokols Nr. 44, 47.§).

204 NAP 2020

21348. rindkopā minētais modelis.

225 Atkritumu

23apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020.gadam

246 Pieejams:

25http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40300395&mode=mk&date=2014-07-01

267 NVA dati

278 Šeit un turpmāk tekstā

28attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu - teritoriālās

29atstumtības riskam pakļautie - iedzīvotāji, kuri dzīvo

30apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju blīvumu; trūcīgie un

31maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki; personas ar

32invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem; bērni

33(līdz 18 gadu vecumam).

349 Veselības aprūpes

35reformas īstenošanas gadījumā Latvija nodrošinās diskusijas ar

36EK, lai vienotos par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus

37Darbības programmā.

3810 EK pētījums

39"Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES

40dalībvalstīs"

4111 Ceļvedis uz

42Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz

43konkurētspējīgu un resursefektīvu

44transporta sistēmu

45http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF

4613 Mērķis ietver

47divus rādītājus - nabadzības riska indekss un/vai

48personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās.

49Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012. gadā Latvijas

50sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkst.iedzīvotāju,

51kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba

52intensitātes mājsaimniecībās

5314 Rekomendācijas daļa,

54kas attiecas uz reformām sociālajā palīdzībā, uzlabojot

55pabalstu adekvātumu, tiek īstenota valsts budžeta ietvaros.

5615 "Pašvaldību

57pakalpojumi" - sabiedrībā balstīti pakalpojumi.

58Ieguldījumu prioritātes nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta un

59Padomes Regulai (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris)

60par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem

61attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un

62nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK)

63Nr. 1080/2006.

6416 EIROPAS PARLAMENTA

65UN PADOMES REGULA (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar

66ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu

67resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar

68Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes

69seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai

70ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

7117 Iedzīvotāju

72īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām

73iesniedz veidlapas elektroniski.

7418 Uzņēmumu īpatsvars,

75kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz

76veidlapas elektroniski.

7719 (C) Apstrādes

78rūpniecība

79(F) Būvniecība

80(H) Transports un uzglabāšana

81(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

82(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

8320 Darba dienas, kuras

84viens auditors velta tikai audita veikšana (audita dienās

85netiek ieskaitītas, laiks, kas paredzēts - citiem darbiem,

86mācībām, darba nespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku

87dienām)

8821 ZTAI 2014.-2020.gadam 7.1.4.sadaļa

89"Atbalstīt zinātnes internacionalizāciju un starptautisko

90sadarbību" (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4608)

9122 Saskaņā ar CSP

92inovāciju apsekojuma rezultātiem 2010. gadā tikai 29,9%

93komersantu bija veikuši inovatīvas darbības.

9423 Abonimentlīnijas

9524 Rādītāja pieaugums

96plānots SAM īstenošanas, kā arī privāto investīciju

97rezultātā

9825 Nacionālā līmeņa

99stratēģiskais dokuments "Nākamās paaudzes platjoslas

100elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija

1012013.-2020. gadam"

10226 Pēc SM pasūtījuma

1032011. gada vasarā SIA "Corporate Solutions"

104veica pētījumu par nākamās paaudzes tīklu pieejamību un

105attīstību.

10627 To iedzīvotāju

107īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām

108iesniedz veidlapas elektroniski

10928 To uzņēmumu

110īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām

111iesniedz veidlapas elektroniski

11229 Valsts informāciju

113sistēmā reģistrētās sistēmas

114https://www.visr.eps.gov.lv/visr/

11530 MK 2014.gada

11611.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības

117nozares elektronisko informācijas sistēmu"

11831 Pieejamas:

119http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29

12032 VARAM veikts

121apsekojums, 2013. g.

122http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321

12333 Identificējot

124neefektīvus procesus, kuru atsevišķos posmos ir iesaistītas

125pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrības kā pārvaldes deleģēto

126funkciju veicējas, šo procesu pilnveidošanas ietvaros var tikt

127plānota arī pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrību IT

128risinājumu pilnveide, pašvaldību, valsts kapitālsabiedrību un

129valsts IT risinājumu sadarbspējas pilnveide utml. Pašvaldību un

130valsts kapitālsabiedrību kā pārvaldes deleģēto funkciju veicēju

131atbalsts var tikt realizēts arī caur atvērto datu un atvērto

132saskarņu principu. Plānošanas reģionu iesaiste ir iespējama,

133tos piesaistot kā partnerus e-iespēju veicināšanas projektu

134īstenošanā, tiem deleģējot konkrētu projektu aktivitāšu

135īstenošanu. Minētā pieeja uzlabotu koordinētu un visaptverošu

136informācijas izplatību sabiedrībā dažādu mērķu grupu

137informēšanā par e-iespējām.

13834 Tiks noteikts

139izstrādes procesā esošā VARAM informatīvajā ziņojumā par

140publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju

141(IKT) arhitektūru un tās ieviešanai veicamo pasākumu

142koncepcijām.

14335 Pilnveidots darbības

144process - ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku

145darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu

146kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.

14736 Centralizēta

148informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums

149centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai,

150t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.

15137

152http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzreg/uzreg__ikgad__02_demo/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

15338

154http://www.colliers.com/en-lv/latvia/insights#.U_7rC_mSyG4

15539 kopīgs apzīmējums

156vairākiem darījumu tūrisma veidiem, no "Meeting, Incentive

157travel, Conferences, Exhibitions"

15840

159http://www.cluster-excellence.eu/

16041 (C) Apstrādes

161rūpniecība

162(F) Būvniecība

163(H) Transports un uzglabāšana

164(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

165(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

16642 Līdz 29.05.2013.

167kopējā prasības summa neizskatītajās civillietās

168("iesaldētie līdzekļi") 1. instances tiesās ir

169212 milj. latu, kas ir "izņemti" no tautsaimniecības

170un civiltiesiskās apgrozības.

17143 "Par tiesu

172varu" 107.1 panta otrās daļas

1739. punkts.

17444 Jauniešu

175nodarbinātības iniciatīva (JNI)

17645 Jauniešu

177nodarbinātības iniciatīva (JNI)

17846 Direktīvas

1792012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta

180izpratnē.

18147 Direktīvas

1822012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta

183izpratnē.

18448 Ceļvedis uz

185Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz

186konkurētspējīgu un resursefektīvu

187transporta sistēmu

188http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF

18949

190http://www.iea.org/topics/transport/ Technology Roadmap:

191Electric and plug-in hybrid electric vehicles, IEA, 2011.g.

192atjaunotais izdevums

19350 Meliorācijas

194kadastrs: http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs

19551 Avots: MK

1962007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska

197novēršanas programmā 2008.-2015.gadam

19852 Avots: MK

1992007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska

200novēršanas programmā 2008.-2015.gadam

20153 Avots: MK

2022007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska

203novēršanas programmā 2008.-2015. gadam

20454 Saskaņā ar likumu

205"Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004.

206noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde

207izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav

208nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK

2092004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā

210veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

21155 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots

212sasniegt, izmantojot samazinātu atbalsta likmi. Rezultāta

213rādītājs parāda atkritumu daudzumu gadā, pārstrādāts un

214reģenerēts, pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu.

215Mērķa vērtība noteikta, ievērojot pārstrādāto atkritumu

216daudzumu, ES direktīvu prasības, kā arī pieejamo finansējuma

217apjomu.

21856

219http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1

22057 Minētais aprēķins ir

221veikts atbilstīgi Lēmuma 2011/753/ES 3. panta 1. punktam

222izvēlētajai 4. metodei

22358 Saskaņā ar likumu

224"Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004.

225noteikumiem Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde

226izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav

227nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK

2282004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā

229veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

23059 Plānotā vērtība

2312023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar

232samazinātu atbalsta likmi

23360 Vērtība, ko plānots

234sasniegt 2023.gadā, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu

235izbūvei un izmantojot likumdošanas instrumentus faktisko

236pieslēgumu veicināšanai. Rezultāta rādītājs parāda iedzīvotāju

237skaitu, kam nodrošināti faktiski centralizēto kanalizācijas

238pakalpojumu pieslēgumi. Rezultāta rādītāja bāzes vērtība

239noteikta, ņemot vērā VARAM veikto apkopojumu par KP fondu

2402007.-2013.gada plānošanas periodā pabeigtajiem un ieviešanā

241esošajiem ūdenssaimniecību projektiem, kas vērsti uz

242ūdenssaimniecību infrastruktūras attīstību aglomerācijās, kur

243CE ir lielāks par 2000. Ņemot vērā notekūdeņu savākšanas

244pakalpojuma aglomerācijas zonā jau šobrīd faktisko lietotāju

245skaitu 1 182 299 iedzīvotāji jeb 79% no aglomerācijas

246zonas iedzīvotājiem, kā arī ar KP fondu 2007.-2013.gada

247plānošanas periodā īstenoto projektu pēcieviešanas periodā

248plānoto faktisko pieslēgumu izveidi, plānots, ka pēc visu

249projektu pēcuzraudzības perioda iedzīvotāju īpatsvars, kuri

250izmantos tiem pieejamo pakalpojumu veidu, sasniegs

2511 279 578 iedzīvotājus jeb 85,5% attiecībā uz

252centralizēto kanalizācijas tīklu izmantošanu, kas norādīti kā

253bāzes vērtība. Īstenojot 2014.-2020.gada plānošanas perioda

254projektus tiks panākts, ka iedzīvotāju skaita palielinājums

255notekūdeņu aglomerācijās ar CE>2000, kuriem šī SAM ietvaros

256tiks radīts pieslēgums centralizētajiem kanalizācijas tīkliem,

257kopumā palielināsies par 6.5 %, sasniedzot 92 % no visiem

258notekūdeņu aglomerācijā ar CE>2000 dzīvojošajiem

259iedzīvotājiem jeb 1 321 368 iedzīvotājus. Ja būs

260pieejams papildu finansējums, līdzfinansējuma likme tiks

261pārskatīta.

26261 Saskaņā ar likumu

263"Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004.

264noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde

265izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav

266nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī

267MK2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā

268veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

26962 Plānotā vērība

2702023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma

271pieslēgumu izbūvei

27263 Saskaņā ar 2013.gada

273ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu daļai biotopu

274galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai laikā starp

2752013. gada ziņojumu un 2007. gada ziņojumu, ir precīzāku

276novērtēšanas vadlīniju lietošana. Jaunākais ziņojums ne tik

277daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par

278atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu

27964 Atjaunošana -

280noteiktu, cilvēka darbības vai nepietiekošās iedarbības

281ietekmētu biotopu struktūru vai funkciju uzlabošana.

28265 Nacionālais

283botāniskais dārzs, Rīgas Zooloģiskais dārzs un Dabas muzejs

28466 Ieguldījumi plānoti

285visā Latvijas teritorijā, izņemot antropogēnās slodzes

286mazināšanas infrastruktūras būvniecību un rekonstrukciju

287Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās, izņemot to Ķemeru

288nacionālā parka un Slīteres nacionālā parka teritorijas daļu,

289kas atrodas valsts īpašumā.

29067 Saskaņā ar likumu

291"Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004.

292noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde

293izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav

294nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK

2952004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā

296veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

29768 Vides monitoringa

298programmu (jomu) skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta

299to atbilstība direktīvu prasībām.

30069 Šeit un turpmāk

301attiecībā uz SAM Nr. 5.5.1. ar objektu tiek apzīmētas arī

302kultūras un dabas mantojuma vietas un teritorijas:

303- kultūras mantojuma objekti ir objekti, kuriem atbilstoši

304likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir

305piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa

306statuss;

307- dabas mantojuma objekti ir objekti un vietas Baltijas jūras

308piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas

309veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu (definēts

310Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs

3112011.-2017.gadam;

312http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634)

313(Šī atsauce neattiecas uz projektiem, kuri tiek īstenoti

314integrētu teritoriālo investīciju veidā saskaņā ar ERAF regulas

3157.panta prasībām);

31670 Pieejamas:

317http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29

31871 Piejamas:

319http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634

32072 Reģionālās politikas

321pamatnostādnes 2013.-2019. gadam, pieejamas

322http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4525

32373 ES dalībvalstīs

324vēršas plašumā radošo teritoriju tīkls - tie ir inovāciju un

325attīstības centri, kuru izveidē būtiska loma ir kultūras un

326radošām industrijām, kas maina pilsētu un reģionu publisko

327tēlu, veido radošu atmosfēru, ceļ iedzīvotāju pašapziņu, sekmē

328tūrisma attīstību. Arī Latvijā iezīmējas spilgtas radošās

329pilsētas, novadi un lauku teritorijas, kurās vērojama nozīmīga

330kultūras un radošo aktivitāšu koncentrēšanās un kuras savā

331attīstībā mērķtiecīgi izmanto arī kultūras kapitālu. Tādas ir

332Cēsis, Kuldīga, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, kā arī

333Vecpiebalgas un Kandavas novadi. Pēdējos gados ar ES

334struktūrfondu līdzfinansējumu ir veiktas investīcijas reģionu

335kultūras kapitālā - izveidots daudzfunkcionāls kultūras centrs

336Rēzeknē un Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, tādi top arī

337Cēsīs un Liepājā. Investīcijas veiktas Kuldīgā, Daugavpilī un

338citur, veidojot pamatu radošai kultūrvidei. ES struktūrfondu

339finansējuma ieguldījums ir sekmējis arī pilsētu apmeklētību un

340atpazīstamību, piemēram, Latgales vēstniecību GORS Rēzeknē

341pusgada laikā ir apmeklējuši 96136 apmeklētāji, savukārt

342Daugavpils Marka Rotko mākslas centru apmeklējuši 74339

343apmeklētāji, kas šo kultūras iestāžu apmeklējumā iekļāva arī

344pilsētu apskati. Investīcijas kultūras infrastruktūrā sekmē gan

345apmeklējuma pieaugumu, ko parāda 2007.gadā ES investīcijas

346Rundāles pilī - 2012.gadā Rundāles pils apmeklējums salīdzinot

347ar 2006.gadu ir pieaudzis par 59%, gan arī dod Iespēju veidot

348jaunus pakalpojumus sekmējot arī nodarbinātības pieaugumu.

3492012.gadā Rundāles pils darbinieku skaits salīdzinot ar

3502006.gadu ir pieaudzis par 24%. Papildus tiek sekmēti muzeju

351biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2006.gadu 2012.gadā tie

352pieauguši par 88%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

353pieauguši par 39%. 2012.gadā Turaidas muzejrezervāta

354apmeklējums salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis par 20%. Tiek

355sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2009.gadu

3562012.gadā tie pieauguši par 71%, savukārt ieņēmumi no maksas

357pakalpojumiem pieauguši par 11%.

35874 Pieejamas:

359http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4877

36075 Pieejamas:

361http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/telp_plan/?doc=12701

36276 Degradēta teritorija

363ir vieta vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota,

364apbūvēta vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd

365tur uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav

366apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir

367pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti vai arī nereti -

368piesārņoti.

36977 Skat. degradētā

370teritoriju definīciju Partnerības līgumā.

37178 Eiropas Parlamenta

372un Padomes Direktīva 2010.gada 7.jūlija 2010/40/ES par pamatu

373inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā

374un saskarnēm ar citiem transporta veidiem

37579 Reimbursable

376Advisory Services To the Ministry of Transport of Latvia

377"REVIEW OF THE PORTS SECTOR OF LATVIA: COMPETITIVENESS AND

378GOVERNANCE"

37980 Komisijas darba

380dokuments - Pavaddokuments pie Komisijas paziņojuma Padomei,

381Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu

382komitejai un Reģionu Komitejai - Rīcības plāns saistībā ar

383lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā - Ietekmes

384novērtējuma kopsavilkums {COM(2006) 819 galīgā redakcija}

385{SEC(2006) 1686} /* SEC/2006/1687 */

386http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407

387Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks,

388ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēc krīzes politikas

389izvēļu izvērtējums" -

390http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/almp_presentation31.pdf

39183 Jauniešu

392nodarbinātības iniciatīva (JNI)

39384

394http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407

395Nodarbinātības barometrs - darba tirgus tendences monitorējošs

396un prognozējošs instruments ar konkrētai darba tirgus

397dalībnieku grupai (nodarbinātiem, bezdarbnieki, darba devēji,

398skolēni, NVA inspektori u.c.) paredzētu saskarni. Lai veiktu

399darba tirgus pastāvīgu monitoringu, instruments savietos

400dažādajās valsts IT sistēmās pieejamo informāciju, tas

401atspoguļos arī teorētiskā modeļa radītas un darba devēju

402izteiktās prognozes par darba spēka pieprasījumu,

403tautsaimniecībā nodarbināto struktūru, darba spēka piedāvājumu

404no reģistrēto bezdarbnieku vidus u.c., kā arī izglītības

405sistēmas sniegumu darba tirgus pieprasījuma apmierināšanai, lai

406darba tirgus dalībnieki varētu pieņemt informātus lēmumus.

40785 Jauniešu

408nodarbinātības iniciatīva (JNI)

40986 EM informatīvais

410ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, LM

411informatīvais ziņojums par darba tirgus īstermiņa prognozēm un

412bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību

413virzieniem

41487 Izveidota Darba tirgus apsteidzošo

415pārkārtojumu sistēma, tas ir, veiktas šādas darbības:

416- veiksts pētījums par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu

417sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar

418rīcībpolitiku, izplatīti pētījuma rezultāti;

419- pilnveidota īstermiņa darba tirgus prognozēšanas

420metodoloģija, tai skaitā sagtavotas īstermiņa prognozes prasmju

421griezumā un izstrādātas vadlīnijas metodoloģijas

422lietotājiem;

423- veiktas darba devēju aptaujas darba tirgus īstermiņa prognožu

424atjaunošanai, izstrādāta

425- tehniskā specifikācija darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma

426prognožu atspoguļošanas platformas izveidei, nodrošināti

427informatīvie un apmācību pasākumi nodarbinātības politikas

428veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem un

429amatpersonām.

43088

431http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1176&langId=lv

43289 Jauniešu

433nodarbinātības iniciatīva (JNI)

43490 Jauniešu

435nodarbinātības iniciatīva (JNI)

43691 Ieviesuši darba

437aizsardzības prasības - uzņēmums ir izpildījis vismaz šādas

438darba aizsardzības prasības: 1) izveidota darba aizsardzības

439organizatoriskā struktūra atbilstoši Darba aizsardzības

440likumam; 2) veikts darba vides risku novērtējums un sastādīts

441pasākumu plāns.

44292 Pasaules bankas

443pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski

444neaktīvais vai trūcīgais? - "Pēckrīzes politikas izvēļu

445izvērtējums" -

446http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/lv_profiling_270513.pdf

44793 Jauniešu

448nodarbinātības iniciatīva (YEI)

44994 Pārskats par

450augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem

451un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju

452virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai,

453konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un

454finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības

455padome, Rīga, 2013, http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm.

45695

457http://em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf.

45896 Bāzes vērtība var

459mainīties, ņemot vērā ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas

460perioda ieguldījumu vispārējās izglītības infrastruktūrā

461novērtējuma rezultātus

46297 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus

463vidēja un ilgtermiņa prognozēm", EM, 2013.

464http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf

46598 2010.gadā uzņemti

4664867 studenti (t.sk. valsts koledžās 2798), 2012.gadā uzņemti

4675142 (t.sk. valsts koledžās 3634), 2013.gadā uzņemti 5560

468studenti (t.sk. valsts koledžās 3322).

46999 Pārskats par

470augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem

471un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju

472virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai,

473konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un

474finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības

475padome, Rīga, 2013

476100 Ārvalstsu studentu

477migrācija Latvijā; Eiropas migrācijas tīkls, Rīga, 2012

478http://www.emn.lv/wp-content/uploads/Arvalstu%20studentu%20imigracija%20Latvija_FINAL.pdf

479101 Jauniešu

480nodarbinātības iniciatīva (JNI)

481102 Jauniešu

482nodarbinātības iniciatīva (JNI)

483103 līdzīga veida

484atbalsta programmā netika mērīts, cik no atbalstu guvušajiem

485doktorantiem tālāk strādā par akadēmisko personālu

486104 Pārskats par

487augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem

488un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju

489virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai,

490konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un

491finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības

492padome, Rīga, 2013

493http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm

494105 Jauniešu

495nodarbinātības iniciatīva (JNI)

496106 Berings, D.

497Reflection on quality culture as a substantial element of

498quality management in higher education.

499http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf

500107 Jauniešu

501nodarbinātības iniciatīva (JNI)

502108 Augstskolu likuma

50356. panta trešās daļas 2. punkts

504109 Pārskats par

505augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem

506un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju

507virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai,

508konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un

509finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības

510padome, Rīga, 2013

511http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm

512110 Berings, D. Reflection on quality culture as

513a substantial element of quality management in higher

514education.

515http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf

516111 Iekļaujošas

517izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu

518atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana,

519nodrošināšana un kompetences paaugstināšana

520112 Jauniešu

521nodarbinātības iniciatīva (JNI)

522113

523http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/europe_2020_indicators/headline_indicators

524114 CSP dati - mācības

525pārtraukušie jaunieši 18-24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc

526dzimuma (%).

527115 European

528Commission, DG for Employment, Social Affairs and Inclusion

529"Social Europe. Current challenges and the way

530forward", Annual Report of the Social Protection Committee

531(2012), pp.59.

532116

533http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf.

534117 Jauniešu

535nodarbinātības iniciatīva (JNI)

536118 IZM veiktās

537izmaiņas: 2013.gada 21.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.281

538"Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības

539standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības

540programmu paraugiem"; 2008.gada 2.septembra noteikumi

541Nr.715 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un

542pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" un

5432012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533 "Noteikumi par valsts

544pirmsskolas izglītības vadlīnijām"

545119

546http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0350.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

547120 Informatīvais ziņojums par darba tirgus

548vidēja un ilgtermiņa prognozēm;

549http://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf

550121

551http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

552122 Informatīvais ziņojums par darba tirgus

553vidēja un ilgtermiņa prognozēm;

554123 Jauniešu

555nodarbinātības iniciatīva (JNI)

556124 Avots: IZM

557informatīvais ziņojums MK "Par darba vidē balstītu mācību

558īstenošanas iespējām Latvijas profesionālās izglītības

559kontekstā"

560125 Jauniešu

561nodarbinātības iniciatīva (YEI).

562126 Jauniešu

563nodarbinātības iniciatīva (YEI)

564127 Informatīvais ziņojums par darba tirgus

565vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2014. Ekonomikas ministrija.

566http://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf.

567128 Jauniešu

568nodarbinātības iniciatīva (YEI)

569129 Jauniešu

570nodarbinātības iniciatīva (JNI)

571130 Jauniešu

572nodarbinātības iniciatīva (JNI)

573131 Ķipēna K.,

574Zavackis A., Ņikišins J. Sodu izcietušo personu noziedzīgo

575nodarījumu recidīvs. Jurista Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786),

57612.-17.lpp. Pieejams arī:

577http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs;

578132 Šādas prasības

579izvirza, piemēram" Eiropas Padomes Rekomendācija Rec

580(2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes

581rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem,

582Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu

583noteikumiem utt

584133 Jauniešu

585nodarbinātības iniciatīva (JNI)

586134 Pētījuma atskaite

587"Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla

588izvērtējums" (2013), pieejams

589http://www.nva.gov.lv/docs/30_53467172815903.14600513.pdf

590135 2011.gada tautas

591skaitīšanas rezultāti. Centrālā statistikas pārvalde, 2012.

592136 Mihails Hazans.

593Ethnic Minorities in the Latvian Labour Market, 1997-2009// How

594Integrated is Latvian Society? An Audit. Ed. Nils Muižnieks.

595Rīga: Latvijas Universitāte, 2010. - 148.p.

596137 Eurobarometra dati

597"Diskriminācija ES 2015.gadā" Diskriminācijas uztvere

598sabiedrībā

599138 Eirobarometrs;

600http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf

601139 Jauniešu

602nodarbinātības iniciatīva (JNI)

603140 Pētījums

604"Recidīva rādītāji, to noteikšanas kārtība un piemērošana

605VPD un Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbā" (A.Judins Rīga,

6062011) Izdevums pieejams internetā www.politika.lv un

607www.probacija.lv. Pētījums rāda, ka aptuveni divas trešdaļas

608bijušo ieslodzīto, kas izcieta pilnu sodu ieslodzījuma vietā un

609izdarīja jaunu noziedzīgo nodarījumu, jauno noziegumu izdarīja

610tieši pirmajās 300 dienās pēc atbrīvošanas no brīvības

611atņemšanas iestādes.

612141 Šādas prasības

613izvirza, piemēram" Eiropas Padomes Rekomendācija Rec

614(2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes

615rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem,

616Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu

617noteikumiem utt

618142 Sociālais uzņēmums

619tiek definēts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes

6202013.gada 11.decembra Regulas Nr. 1296/2013 par Eiropas

621Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu

622("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu

623Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa

624mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai

625iekļaušanai 2(1) pantā noteiktajai definīcijai, pieejams:

626http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF

627143 Jauniešu

628nodarbinātības iniciatīva (JNI)

629144 Jauniešu

630nodarbinātības iniciatīva (JNI)

631145 Jauniešu

632nodarbinātības iniciatīva (JNI)

633146 Jauniešu

634nodarbinātības iniciatīva (JNI)

635147 VM dati

636148 VM dati,

637pamatojoties uz VI Ārstniecības personu un ārstniecības

638atbalsta personu reģistra datiem 2013.gada1.janvārī

639149 VM dati

640150 SPKC

641"Latvijas veselība saprūpes statistikas gadagrāmata

6422012", 2013.gads

643151 Precīzi atbalsta

644pasākumi tiks noteikti pamatnostādnēs "Cilvēkresursu

645attīstība veselības aprūpē 2015.-2020.gadam", tai skaitā

646paredzot sinerģiju ar citiem veselības aprūpes cilvēkresursu

647attīstības jautājumiem (piemēram, pašvaldību īstenotajiem

648pasākumiem, kā arī pasākumiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar

649veselības jomas izglītības iestādēm)

650152 Precīzs kartējums

651un teritoriju ārpus Rīgas konkrētās vajadzības tiks norādītas

652SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajās veselības tīklu attīstības

653vadlīnijās.

654153 Jauniešu

655nodarbinātības iniciatīva (JNI)

656154 (Svītrots ar

657grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371

658(L.V., 07.JŪL., NR.128))

659155 Jauniešu

660nodarbinātības iniciatīva (JNI)

661156 SPKC dati

662(https://spkc.maps.arcgis.com/apps/opsdashboard/index.html#/4469c1fb01ed43cea6f20743ee7d5939)

663157 EUROSTAT dati par

6642017.gadu.

665158 Jauniešu

666nodarbinātības iniciatīva (JNI)

667159

668http://deinstitutionalisationguide.eu/

669160 Pārskats par

670bāriņtiesu darbu 2012. gadā,

671http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/statistika/?doc=3204&page=

672161 Sirds un

673asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā

674perioda) un garīgās veselības joma

675162 Sirds un

676asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā

677perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu

678sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās

679163 SPKC dati

680164 EUROSTAT dati

681165 Sirds un

682asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā

683perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu

684sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās

685166 SPKC dati

686167 VM dati

687168 VM dati

688169 Pensijas vecuma

689cilvēki

690170 (Svītrots ar

691grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371

692(L.V., 07.JŪL., NR.128))

693171 Atbilstoši SAM

6949.2.3.ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības

695vadlīnijām tiks izvērtēta nepieciešamība veikt attiecīgus

696grozījumus Darbības programmā.

697172 Kartējumu plānots

698izstrādāt vēlākais līdz 2016.gada 1.janvārim.

699173 LM dati, Pārskati par ilgstošas sociālās

700aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu

7012012. gadā, http://www.lm.gov.lv/text/2486

702174 Atbilstoši SPKC

703datiem kopš 2006. gada mirstība no galvenajiem nāves

704cēloņiem (sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji,

705mirstība no ārējiem un citiem cēloņiem) uz 100 000

706iedzīvotājiem ir samazinājusies

707175 Atbilstoši Regulas

708(ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2. daļas 2. punktam

709Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir atbildīga par viena plaša

710informācijas pasākuma organizēšanu gadā.

711176 "2007.-2013.

712gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un

713aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma

714(mid-term) izvērtējums"

715177 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES

716fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas

717efektivitātes vidus posma (mid-term)

718izvērtējums"

719178 Darbadienas, kuras

720viens auditors velta tikai audita veikšanai (audita dienās

721netiek ieskaitīts laiks, kas paredzēts citiem darbiem, mācībām,

722darbnespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām).

723179 Par EK 2021.gada

724un 2022.gada pārskaitījumu.

725180 Par EK 2021.gada

726un 2022.gada pārskaitījumu.

727181 Eiropas Komisijas

7282019. gada ziņojums par Latviju. Brisele, 27.2.2019, SWD(2019)

7291013final Pieejams:

730https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf

731182 Par EK 2021.gada

732un 2022.gada pārskaitījumu.

733183 Latvijas Kultūras

734akadēmija. Pētījums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras

735nozari

736184 Par EK 2021.gada

737un 2022.gada pārskaitījumu.

738185 Par EK 2021.gada

739un 2022.gada pārskaitījumu.

740186 Par EK 2021.gada

741un 2022.gada pārskaitījumu.

742187 Par EK 2021.gada

743un 2022.gada pārskaitījumu.

744188 REACT-EU summas

745norādītas atbilsoši EK 2021.gada un 2022.gada

746pārskaitījumam.

747189 Augstākās

748izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējums. 2021,

749PricewaterhouseCoopers pēc LR Izglītības un zinātnes

750ministrijas pasūtījuma

751190 Komisijas

752paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un

753sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Digitālās

754izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam "Izglītības un

755apmācības pārveide digitālajam laikmetam"" (Briselē,

75630.9.2020.COM(2020) 624 final)

757191 Par EK 2021.gada

758un 2022.gada pārskaitījumu.

759192

760https://likumi.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums

761193 Par EK 2021.gada

762un 2022.gada pārskaitījumu.

763194 Par EK 2021.gada

764un 2022.gada pārskaitījumu.

765195 REACT-EU summas

766norādītas atbilstoši EK 2021.gada un 2022.gada

767pārskaitījumam.

768196 2022.gada REACT-EU

769summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma

770apjomu

771197 REACT-EU summa

772norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

773198 REACT-EU summa

774norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

775199 This table has to

776be completed for every (part of a) priority axis, which

777implements the YEI.

778200 REACT-EU summa

779norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

780201 REACT-EU summa

781norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

782202 REACT-EU summa

783norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

784203 MK 2009.gada

78525.augusta rīkojums Nr.577 "Par darba grupu, lai

786koordinētu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras

787reģionam rīcības plāna īstenošanu"

788204 Nabadzības risks

789atspoguļo iedzīvotāju īpatsvaru, kuru ienākumi ir mazāki par

79060% no ienākumu mediānas.

791205 Variācijas koeficients, izteikts procentos.

792Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja

793skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, t.i.,

794valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.

795206 Pēc Eurostat

796datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc

797pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990

798(Latvijā - 13 200, ES-27 - 24 500), t.i., mazāk kā

79930% no ES-27 vidējā rādītāja.

800207 Ieteikumu par šo

801pasākumu nepieciešamību ir izteikusi arī Valsts kontrole savā

802auditā Nr. A 5.1-2-17/2010.

803208 "2007. -

8042013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu,

805pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma

806(mid-term) izvērtējums" (Pamata daļa) Izvērtēšanas

807ziņojums-2011.gads

808209 Vispārējā regula,

8091303/2013, 7. pants