4. punkts

1Integrētā

2pieeja teritoriālajai attīstībai

3(1090) Teritoriālo atbalsta pasākumu ietvaros tiks risināti

4izaicinājumi, kas ir izšķiroši nozīmīgi, lai veicinātu

5līdzsvarotu teritoriju attīstību un kas skar vairākas nozares.

6Šie pasākumi tiks balstīti uz bottom-up pieeju, ietvers

7pārnozaru skatījumu un tiks īstenoti, balstoties uz vietējām

8attīstības prioritātēm, kas identificētas pašvaldību integrētajās

9attīstības programmās. Vienlaikus arī nozaru atbalsta pasākumi

10veicinās teritoriju attīstību, kaut arī tie primāri vērsti uz

11nozaru problēmjautājumu risināšanu. Ieguldījumi uzņēmējdarbības

12attīstībai ITI ietvaros tiks īstenoti ciešā sasaistē ar

13prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un

14inovācijas", prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-

15pārvalde un pakalpojumi", prioritāro virzienu "Mazo un

16vidējo komersantu konkurētspēja", prioritāro virzienu

17"Vides aizsardzība un resursu izmantošanas

18efektivitāte" un prioritāro virzienu "Izglītība,

19prasmes un mūžizglītība" atbilstoši Viedās specializācijas

20stratēģijā noteiktajam. Kā papildinošas darbības būs arī

212014.-2020.gada plānošanas periodā ETS un Norvēģijas finanšu

22instrumenta finansēta projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums,

23kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes

24sekmēšanu pašvaldībās, kā arī ELFLA darbības programmu ietvaros

25paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam. Papildus LAP 2020

26pasākumā "Investīcijas materiālajos aktīvos", kas ir

27nozīmīgākās investīcijas lauku reģionos, plānots novirzīt arī pēc

28reģionālā principa, lai nodrošinātu vienmērīgu teritorijas

29attīstību. SVVA finansējumu LAP 2020 LEADER pieejas pasākumiem

30plānots proporcionāli vairāk novirzīt vietējās rīcības grupām,

31kuru teritorijā ir zemāks iedzīvotāju blīvums, lai veicinātu

32uzņēmējdarbības attīstību.

33(1091) Rezultātā, īstenojot teritoriālo pasākumu kopumu

34izmantojot ITI pieeju, pašvaldībām integrēti plānojot

35ieguldījumus izglītības un resocializācijas infrastruktūrā,

36uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā un degradētās vides

37revitalizācijā, tiks panākts tautsaimniecības un nodarbinātības

38pieaugums ar sinerģisku efektu. Detalizēti rezultāti atspoguļojas

39SAM ietvaros definētajos iznākuma un rezultāta rādītājos.

40(1092) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru lomu

41līdzsvarotā valsts attīstībā, statistiski raksturojot vajadzības,

42kā arī nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos reģionālās

43attīstības jomā uzsvērtās pārnozariskās, gudrās un stratēģiski

44tālredzīgās vietējās attīstības plānošanas būtiskums detalizētāk

45aprakstīts DP 1.sadaļā "Ieguldījums stratēģijas "Eiropa

462020" mērķu sasniegšanā". Detalizētāku informāciju par

47teritoriālās attīstības vajadzību analīzi skatīt PL

481.1.apakšsadaļā "Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā

49attīstība".

504.1. Sabiedrības

51virzīta vietējā attīstība

52(1093) Atbalsts DP ietvaros netiek plānots.

534.2. Integrēta

54pilsētvides attīstība

55(1094) ERAF Regula paredz, ka vismaz 5% valstij pieejamā ERAF

56finansējuma jānovirza ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, vides un

57klimata izaicinājumu risināšanai pilsētās, balstoties uz

58integrētām pašvaldību attīstības programmām, ņemot vērā arī

59pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību.

60(1095) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas

61investīcijas no pieciem dažādiem tematiskajiem mērķiem,

62prioritārajiem virzieniem un ieguldījumu prioritātēm un septiņiem

63dažādiem SAM, paredzot investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam un

64investīciju piesaistei, degradēto teritoriju revitalizācijai un

65pielāgošanai saimnieciskai darbībai, kultūras un dabas mantojuma

66saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, nodarbinātības,

67energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, kā arī sociālās

68infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu

69mācību vides pilnveidošanai. ITI pieeju plānots izmantot

70ekonomisko, demogrāfisko, sociālo, vides ilgtspējas un izglītības

71izaicinājumu risināšanai nacionālas nozīmes attīstības centros

72(Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē,

73Valmierā, Ventspilī), novirzot ERAF finansējumu 230,84 milj. EUR

74apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai.

75(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

7616.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

77(1096) Minētie SAM (3.3.1., 4.2.2., 5.5.1., 5.6.2., 8.1.2.,

788.1.3., 9.3.1.) izvēlēti īstenošanai ITI ietvarā, pamatojoties uz

79vietējo vajadzību un attīstības potenciāla izpēti un izvērtējot,

80kuri no DP ietvertajiem SAM visefektīvāk risināmi ITI ietvarā,

81ļaujot pilsētām īstenot daudzpusīgas, specializētas un

82tālredzīgas pašvaldību integrētās attīstības programmas un

83vienlaikus sniedzot ieguldījumu arī stratēģijas "Eiropa

842020", kā arī nacionālo politikas mērķu sasniegšanā. Minēto

85SAM ietvaros finansējuma saņēmējam būs jāizvēlas vismaz divi SAM,

86kas nodrošinās pašvaldību integrētajās attīstības programmās

87identificēto problēmu risināšanu.

88(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

8916.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

90(1097) Plānoto ieguldījumu ieviešanas mehānisms būs atbilstošs

91ERAF regulas 7.panta prasībām. RAKP darbosies kā konsultatīva

92institūcija. Tās sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās

93organizācijas - KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas un citas

94integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un

95uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas - pilsētu

96pašvaldības un pašvaldību apvienības (atbilstoši ERAF regulas

977.panta 3.punktam), kā arī KP fondu vadībā iesaistītās

98institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu

99pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās

100iestādes un organizācijas. ITI ieviešanas shēmā var izdalīt

101sekojošus posmus:

1021) pašvaldības integrēto attīstības programmu

103saskaņošana - nacionālas nozīmes attīstības centri izstrādā

104vai aktualizē un apstiprina savas integrētās attīstības

105programmas (stratēģijas), paredzot īpašas sadaļas ITI projektu

106īstenošanai, kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu

107ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu

108risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni

109starp pilsētām un lauku teritorijām, kuras saskaņo RAKP;

1102) deleģēšanas līguma starp vadošo iestādi, pilsētas

111pašvaldību un sadarbības iestādi noslēgšana;

1123) ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlase un vērtēšana

113- pilsētu pašvaldības ITI ietvaros izstrādā un atlasa ITI

114ietvaros atbalstāmos projektus, kas atbilst iepriekš

115apstiprinātajām pilsētu stratēģijām un specifisko atbalsta mērķu

116nosacījumiem, sadarbojoties ar komersantiem un nodrošinot

117caurspīdīgu ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlases

118ieviešanu;

1194) vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšana.

120Tabula Nr. 4.1.

121(20)

122Indikatīvais

123ERAF apjoms ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais

124ESF apjoms integrētām darbībām

125Avots

126Indikatīvais ERAF atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides

127attīstībai un indikatīvais ESF atbalsts integrētiem

128pasākumiem (EUR)

129Daļa no

130kopējā fonda piešķīruma (%)

131ERAF bez REACT-EU

132230 848 621

1339,60%

134ERAF REACT-EU

1350

1360

137ESF bez REACT-EU

1380

1390

140ESF REACT-EU

1410

1420

143Kopā

144230 848 621

145(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK

14608.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

1474.3. Integrētās

148teritoriālās investīcijas (ITI)

149(1098) ITI plānots ieviest deviņās pilsētās - nacionālas

150nozīmes attīstības centros: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī,

151Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī atbilstoši ERAF

152regulas 7.pantam, novirzot ERAF finansējumu EUR 230,84 milj.

153apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai. Skat. DP

1544.2.apakšsadaļu "Integrēta pilsētvides attīstība".

1554.4. Kārtība

156kādā darbības programmas ietvaros noris starpreģionu un

157starpvalstu sadarbība, kur ieguvēji/labuma guvēji atrodas vismaz

158vēl vienā citā dalībvalstī

159[šī sadaļa nav attiecināma]

1604.5. Mehānisms,

161kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju

162Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

163(1099) Lai nodrošinātu KP fondu ieguldījumu savstarpēju

164koordināciju ar ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm,

165paredzēta vairāku līmeņu rīcība: ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta

166iesaiste UK, kā arī FM kā PL koordinatora dalība ESSBJR

167koordinācijas darba grupā (izveidota ar MK rīkojumu

168Nr.577204, nosakot ĀM koordinatora funkcijas ESSBJR

169Rīcības plāna īstenošanai), kā arī ĀM aktīva dalība nacionālā

170līmeņa normatīvo aktu par atbalsta ieviešanu izstrādē, lai

171veicinātu finansējuma piesaisti ESSBJR nozīmes projektiem.

172(1100) ĀM izveidotās koordinācijas darba grupas ietvaros tiek

173paredzēts, ka viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina

174Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES

175līmenī katrā ESSBJR Rīcības plāna prioritātes jomā. Ņemot vērā

176šādu atbildības sadalījumu, attiecīgās nozares ministrijas ir

177aicinātas nodrošināt atbilstošās ESSBJR Rīcības plāna prioritārās

178jomas Latvijas interešu apzināšanu un finansējuma piesaisti šīs

179prioritārās jomas projektu realizēšanai, izmantojot gan

180nacionālo, gan ES finansējumu.

181(1101) ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste UK nodrošinās

182nepieciešamās informācijas apmaiņu par ESSBJR projektu

183finansēšanas iespējām, t.i., attiecīgo SAM uzsākšanas termiņiem

184un atlases kritērijiem, atsevišķos gadījumos atlases kritērijos

185iestrādājot atvieglotas finansējuma saņemšanas iespējas ESSBJR

186projektiem, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu ESSBJR projektu

187izstrādi, t.sk. ņemot vērā noteiktās SAM prasības.

188(1102) Var izcelt vairākas jomas, kur Latvijas nacionālās

189intereses atbilst ESSBJR mērķiem: enerģētiskā drošība un

190neatkarība, uz sadarbību orientēta sabiedrība, inovāciju

191veicinošas infrastruktūras izveidošana, transporta

192infrastruktūras uzlabošana, reģionālās attīstības atšķirību

193mazināšanās u.c. Detalizētāka informācija par Latvijas

194nacionālajām interesēm un līdzšinējo pieredzi pieejama PL

1953.1.4.apakšsadaļā. Tieši šo jomu ESSBJR projekti prioritāri

196finansējami arī no KP fondu līdzekļiem.

197(1103) Darbības programmas ietvaros tiks īstenota virkne SAM,

198kuru ietvaros veiktās darbības orientētas arī uz ESSBJR noteikto

199mērķu sasniegšanu (skat. 7.pielikumu). Šo SAM ietvaros, iespējama

200arī ESSBJR paraugprojektu finansēšana, nosakot īpašus projektu

201iesniegumu atlases kritērijus