VairogsGrozījums Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumā Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība""
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums palīdz saprast patērētāja tiesības, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumus, atteikuma un atlīdzības situācijas.
Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumā Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" — viss teksts
1Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku
2mazināšanai (ESF)
30
40,00%
5Kopā
6765
7493 141
816.50%
9(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu
10Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)
11(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK
1203.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)
13(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK
1422.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)
15(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK
1602.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)
17(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK
1808.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
19(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK
2027.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)
1Integrētā
2pieeja teritoriālajai attīstībai
3(1090) Teritoriālo atbalsta pasākumu ietvaros tiks risināti
4izaicinājumi, kas ir izšķiroši nozīmīgi, lai veicinātu
5līdzsvarotu teritoriju attīstību un kas skar vairākas nozares.
6Šie pasākumi tiks balstīti uz bottom-up pieeju, ietvers
7pārnozaru skatījumu un tiks īstenoti, balstoties uz vietējām
8attīstības prioritātēm, kas identificētas pašvaldību integrētajās
9attīstības programmās. Vienlaikus arī nozaru atbalsta pasākumi
10veicinās teritoriju attīstību, kaut arī tie primāri vērsti uz
11nozaru problēmjautājumu risināšanu. Ieguldījumi uzņēmējdarbības
12attīstībai ITI ietvaros tiks īstenoti ciešā sasaistē ar
13prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un
14inovācijas", prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-
15pārvalde un pakalpojumi", prioritāro virzienu "Mazo un
16vidējo komersantu konkurētspēja", prioritāro virzienu
17"Vides aizsardzība un resursu izmantošanas
18efektivitāte" un prioritāro virzienu "Izglītība,
19prasmes un mūžizglītība" atbilstoši Viedās specializācijas
20stratēģijā noteiktajam. Kā papildinošas darbības būs arī
212014.-2020.gada plānošanas periodā ETS un Norvēģijas finanšu
22instrumenta finansēta projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums,
23kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes
24sekmēšanu pašvaldībās, kā arī ELFLA darbības programmu ietvaros
25paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam. Papildus LAP 2020
26pasākumā "Investīcijas materiālajos aktīvos", kas ir
27nozīmīgākās investīcijas lauku reģionos, plānots novirzīt arī pēc
28reģionālā principa, lai nodrošinātu vienmērīgu teritorijas
29attīstību. SVVA finansējumu LAP 2020 LEADER pieejas pasākumiem
30plānots proporcionāli vairāk novirzīt vietējās rīcības grupām,
31kuru teritorijā ir zemāks iedzīvotāju blīvums, lai veicinātu
32uzņēmējdarbības attīstību.
33(1091) Rezultātā, īstenojot teritoriālo pasākumu kopumu
34izmantojot ITI pieeju, pašvaldībām integrēti plānojot
35ieguldījumus izglītības un resocializācijas infrastruktūrā,
36uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā un degradētās vides
37revitalizācijā, tiks panākts tautsaimniecības un nodarbinātības
38pieaugums ar sinerģisku efektu. Detalizēti rezultāti atspoguļojas
39SAM ietvaros definētajos iznākuma un rezultāta rādītājos.
40(1092) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru lomu
41līdzsvarotā valsts attīstībā, statistiski raksturojot vajadzības,
42kā arī nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos reģionālās
43attīstības jomā uzsvērtās pārnozariskās, gudrās un stratēģiski
44tālredzīgās vietējās attīstības plānošanas būtiskums detalizētāk
45aprakstīts DP 1.sadaļā "Ieguldījums stratēģijas "Eiropa
462020" mērķu sasniegšanā". Detalizētāku informāciju par
47teritoriālās attīstības vajadzību analīzi skatīt PL
481.1.apakšsadaļā "Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā
49attīstība".
504.1. Sabiedrības
51virzīta vietējā attīstība
52(1093) Atbalsts DP ietvaros netiek plānots.
534.2. Integrēta
54pilsētvides attīstība
55(1094) ERAF Regula paredz, ka vismaz 5% valstij pieejamā ERAF
56finansējuma jānovirza ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, vides un
57klimata izaicinājumu risināšanai pilsētās, balstoties uz
58integrētām pašvaldību attīstības programmām, ņemot vērā arī
59pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību.
60(1095) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas
61investīcijas no pieciem dažādiem tematiskajiem mērķiem,
62prioritārajiem virzieniem un ieguldījumu prioritātēm un septiņiem
63dažādiem SAM, paredzot investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam un
64investīciju piesaistei, degradēto teritoriju revitalizācijai un
65pielāgošanai saimnieciskai darbībai, kultūras un dabas mantojuma
66saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, nodarbinātības,
67energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, kā arī sociālās
68infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu
69mācību vides pilnveidošanai. ITI pieeju plānots izmantot
70ekonomisko, demogrāfisko, sociālo, vides ilgtspējas un izglītības
71izaicinājumu risināšanai nacionālas nozīmes attīstības centros
72(Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē,
73Valmierā, Ventspilī), novirzot ERAF finansējumu 230,84 milj. EUR
74apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai.
75(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK
7616.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)
77(1096) Minētie SAM (3.3.1., 4.2.2., 5.5.1., 5.6.2., 8.1.2.,
788.1.3., 9.3.1.) izvēlēti īstenošanai ITI ietvarā, pamatojoties uz
79vietējo vajadzību un attīstības potenciāla izpēti un izvērtējot,
80kuri no DP ietvertajiem SAM visefektīvāk risināmi ITI ietvarā,
81ļaujot pilsētām īstenot daudzpusīgas, specializētas un
82tālredzīgas pašvaldību integrētās attīstības programmas un
83vienlaikus sniedzot ieguldījumu arī stratēģijas "Eiropa
842020", kā arī nacionālo politikas mērķu sasniegšanā. Minēto
85SAM ietvaros finansējuma saņēmējam būs jāizvēlas vismaz divi SAM,
86kas nodrošinās pašvaldību integrētajās attīstības programmās
87identificēto problēmu risināšanu.
88(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK
8916.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)
90(1097) Plānoto ieguldījumu ieviešanas mehānisms būs atbilstošs
91ERAF regulas 7.panta prasībām. RAKP darbosies kā konsultatīva
92institūcija. Tās sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās
93organizācijas - KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas un citas
94integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un
95uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas - pilsētu
96pašvaldības un pašvaldību apvienības (atbilstoši ERAF regulas
977.panta 3.punktam), kā arī KP fondu vadībā iesaistītās
98institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu
99pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās
100iestādes un organizācijas. ITI ieviešanas shēmā var izdalīt
101sekojošus posmus:
1021) pašvaldības integrēto attīstības programmu
103saskaņošana - nacionālas nozīmes attīstības centri izstrādā
104vai aktualizē un apstiprina savas integrētās attīstības
105programmas (stratēģijas), paredzot īpašas sadaļas ITI projektu
106īstenošanai, kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu
107ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu
108risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni
109starp pilsētām un lauku teritorijām, kuras saskaņo RAKP;
1102) deleģēšanas līguma starp vadošo iestādi, pilsētas
111pašvaldību un sadarbības iestādi noslēgšana;
1123) ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlase un vērtēšana
113- pilsētu pašvaldības ITI ietvaros izstrādā un atlasa ITI
114ietvaros atbalstāmos projektus, kas atbilst iepriekš
115apstiprinātajām pilsētu stratēģijām un specifisko atbalsta mērķu
116nosacījumiem, sadarbojoties ar komersantiem un nodrošinot
117caurspīdīgu ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlases
118ieviešanu;
1194) vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšana.
120Tabula Nr. 4.1.
121(20)
122Indikatīvais
123ERAF apjoms ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais
124ESF apjoms integrētām darbībām
125Avots
126Indikatīvais ERAF atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides
127attīstībai un indikatīvais ESF atbalsts integrētiem
128pasākumiem (EUR)
129Daļa no
130kopējā fonda piešķīruma (%)
131ERAF bez REACT-EU
132230 848 621
1339,60%
134ERAF REACT-EU
1350
1360
137ESF bez REACT-EU
1380
1390
140ESF REACT-EU
1410
1420
143Kopā
144230 848 621
145(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK
14608.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
1474.3. Integrētās
148teritoriālās investīcijas (ITI)
149(1098) ITI plānots ieviest deviņās pilsētās - nacionālas
150nozīmes attīstības centros: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī,
151Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī atbilstoši ERAF
152regulas 7.pantam, novirzot ERAF finansējumu EUR 230,84 milj.
153apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai. Skat. DP
1544.2.apakšsadaļu "Integrēta pilsētvides attīstība".
1554.4. Kārtība
156kādā darbības programmas ietvaros noris starpreģionu un
157starpvalstu sadarbība, kur ieguvēji/labuma guvēji atrodas vismaz
158vēl vienā citā dalībvalstī
159[šī sadaļa nav attiecināma]
1604.5. Mehānisms,
161kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju
162Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)
163(1099) Lai nodrošinātu KP fondu ieguldījumu savstarpēju
164koordināciju ar ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm,
165paredzēta vairāku līmeņu rīcība: ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta
166iesaiste UK, kā arī FM kā PL koordinatora dalība ESSBJR
167koordinācijas darba grupā (izveidota ar MK rīkojumu
168Nr.577204, nosakot ĀM koordinatora funkcijas ESSBJR
169Rīcības plāna īstenošanai), kā arī ĀM aktīva dalība nacionālā
170līmeņa normatīvo aktu par atbalsta ieviešanu izstrādē, lai
171veicinātu finansējuma piesaisti ESSBJR nozīmes projektiem.
172(1100) ĀM izveidotās koordinācijas darba grupas ietvaros tiek
173paredzēts, ka viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina
174Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES
175līmenī katrā ESSBJR Rīcības plāna prioritātes jomā. Ņemot vērā
176šādu atbildības sadalījumu, attiecīgās nozares ministrijas ir
177aicinātas nodrošināt atbilstošās ESSBJR Rīcības plāna prioritārās
178jomas Latvijas interešu apzināšanu un finansējuma piesaisti šīs
179prioritārās jomas projektu realizēšanai, izmantojot gan
180nacionālo, gan ES finansējumu.
181(1101) ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste UK nodrošinās
182nepieciešamās informācijas apmaiņu par ESSBJR projektu
183finansēšanas iespējām, t.i., attiecīgo SAM uzsākšanas termiņiem
184un atlases kritērijiem, atsevišķos gadījumos atlases kritērijos
185iestrādājot atvieglotas finansējuma saņemšanas iespējas ESSBJR
186projektiem, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu ESSBJR projektu
187izstrādi, t.sk. ņemot vērā noteiktās SAM prasības.
188(1102) Var izcelt vairākas jomas, kur Latvijas nacionālās
189intereses atbilst ESSBJR mērķiem: enerģētiskā drošība un
190neatkarība, uz sadarbību orientēta sabiedrība, inovāciju
191veicinošas infrastruktūras izveidošana, transporta
192infrastruktūras uzlabošana, reģionālās attīstības atšķirību
193mazināšanās u.c. Detalizētāka informācija par Latvijas
194nacionālajām interesēm un līdzšinējo pieredzi pieejama PL
1953.1.4.apakšsadaļā. Tieši šo jomu ESSBJR projekti prioritāri
196finansējami arī no KP fondu līdzekļiem.
197(1103) Darbības programmas ietvaros tiks īstenota virkne SAM,
198kuru ietvaros veiktās darbības orientētas arī uz ESSBJR noteikto
199mērķu sasniegšanu (skat. 7.pielikumu). Šo SAM ietvaros, iespējama
200arī ESSBJR paraugprojektu finansēšana, nosakot īpašus projektu
201iesniegumu atlases kritērijus
1Atbalsta
2koordinācija starp fondiem
3(1147) ESI regulās, EK pozīcijas dokumentā tiek uzsvērta ESI
4fondu un pārējo ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu
5koordinācija, savstarpēja papildinātība un sinerģija.
6Nepieciešama investīciju vispusīga koordinācija, lai nodrošinātu
7to nepārklāšanos, lai ieguldījumi būtu savstarpēji papildinoši un
8veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020", ESSBJR definēto
9mērķu sasniegšanu.
10(1148) ESI fondu plānošanas dokumentu izstrāde
112014.-2020.gadam notiek pamatā uz NAP 2020 noteiktajām
12prioritātēm un mērķiem, un ieviešanas instruments ir valsts un
13pašvaldību budžeta līdzekļi, KP un kopējās lauksaimniecības
14politikas fondu, un citu ES budžeta instrumentu investīcijas, ES
15un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, un privātais
16finansējums, līdz ar to, FM kā PL izstrādātāja sadarbībā ar PKC
17un ZM veic visu augstāk minēto dalītā pārvaldībā esošo finanšu
18resursu koordinēšanu, nodrošinot uz PL definētajiem mērķiem
19vērstas investīcijas.
20(1149) Papildus, lai nodrošinātu NAP 2020 uzraudzību un ESI
21fondu un pārējo ārvalstu finanšu instrumentu un palīdzības
22koordinācijas principa ievērošanu un integrētu teritoriālo
23attīstību, FM izveidos PL vadības grupu. Tās ietvaros tiks
24nodrošināta PL paredzēto un īstenošanā esošo pasākumu un
25rezultātu augstāka līmeņa virsuzraudzība un koordinācija,
26nodrošinot visu nozaru ministriju, Valsts kancelejas, plānošanas
27reģionu un sadarbības partneru iesaisti.
28(1150) KP fondu DP ir izveidota UK, kas ļauj nodrošināt
29plānoto investīciju koordināciju, vienuviet koncentrējot
30informāciju par visiem trīs KP fondiem. Lai nodrošinātu
31prioritāro virzienu administrēšanu, efektīvāku ieviešanu un
32uzraudzību, tiks izveidotas UK apakškomitejas. Apakškomiteju
33mērķis ir nodrošināt nozaru ministriju, plānošanas reģionu un
34sadarbības partneru sadarbību, informācijas apmaiņu un iesaisti
35SAM plānošanā, projektu iesniegumu kritēriju noteikšanā,
36ieviešanas nosacījumu noteikšanā, to ieviešanā, uzraudzībā, un
37nodrošināt savlaicīgu identificēto plānošanas un īstenošanas
38problēmu risināšanu, veicinot efektivitāti.
39(1151) Valsts atbalstam piešķiršanas brīdī ir jāatbilst spēkā
40esošajām valsts atbalsta procedūrām un noteikumiem,
41identificējot, kuram EK dokumentam valsts atbalsta jomā atbilst
42pasākumi.
43(1152) Būtiska ir KP fondu koordinācija ar ELFLA, EJZF, ETS
44programmu un citu ārvalstu finanšu palīdzību, kā arī KP fondu
45ieguldījumu savstarpējā koordinācija, nodrošinot ETS programmu
46savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos ar DP, kā arī atbilstības
47nodrošināšana ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm.
48(1153) Lai nodrošinātu koordināciju ar ELFLA un EJZF, DP
49sagatavošanas gaitā FM konsultējās ar minēto nozaru atbildīgo
50ministriju, ZM, par plānošanas dokumentos iekļaujamajiem
51pasākumiem un nosacījumiem finansējuma saņemšanai. DP ieviešanas
52gaitā koordinācija tiks nodrošināta, vadošās iestādes pārstāvim
53piedaloties ELFLA un EJZF uzraudzības komitejās (vadības grupās),
54kā arī ZM pārstāvim piedaloties UK. Koordinācija un demarkācija
55LAP 2020 ieviešanas laikā tiks nodrošināta, ZM sadarbojoties ar
56FM atbalsta pasākumu īstenošanu regulējošo normatīvo aktu
57izstrādes procesā, nosakot detalizētus atbalsta saņemšanas
58nosacījumus, saskaņojot atbilstības un projektu atlases
59kritērijus, kā arī nodrošinot sadarbību un informācijas apmaiņu
60maksājumu aģentūru līmenī visā programmu īstenošanas un
61uzraudzības laikā.
62(1154) Latvija ir iesaistījusies trīs ETS programmās
63(Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma,
64Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma, Centrālā
65Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma), kā arī
66divās Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta programmās
67(Latvija-Lietuva-Baltkrievija un Latvija-Krievija). Attiecībā uz
68ETS programmu, VARAM izveidojusi ETS programmu konsultatīvo darba
69grupu, iesaistot ministriju pārstāvjus, PKC, plānošanas reģionus
70un sociālos partnerus ar uzdevumu uzraudzīt ETS programmu
71sagatavošanas procesu un sasaisti ar NAP 2020. ETS programmu
72prioritātes noteiktas atbilstoši Latvijas nacionālajai pozīcijai
73un ETS noteiktajām prioritātēm visām dalībvalstīm. Ņemot vērā
74iespējamo ETS un KP fondu DP pārklāšanos, ar FM tiek un tiks
75skaņotas visas ETS programmas, nodrošinot KP abu mērķu
76koordināciju. ETS programmu ieviešanai un uzraudzībai tiks
77piemērota līdzšinējā 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredze.
78Attiecīgi tiks izveidota ETS programmu nacionālā apakškomiteja,
79kas nodrošina padomdevēja funkcijas nacionālajai atbildīgajai
80iestādei par iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un
81reģionāliem plānošanas dokumentiem, to prioritātēm, Latvijas
82partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai
83noraidīšanu, papildus nosacījumu izvirzīšanu finansējuma
84piešķiršanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā.
85Informācijas pieejamības nodrošināšanai par ETS programmu
86ietvaros atbalstītajām darbībām, nacionālā atbildīgā iestāde
87informēs citas ESI fondu un finanšu instrumentu ieviešanā
88iesaistītās institūcijas.
89(1155) Lai pārraudzītu pašvaldību īstenoto projektu secīgu
90īstenošanu, VARAM, pildot savu pašvaldību darbības attīstības
91funkciju, nodrošina pašvaldību attīstības programmu saskaņošanu,
92kā arī nodrošina Koordinācijas padomes (sadarbības un
93koordinēšanas mehānisms ar plašu dalībnieku loku, t.sk. KP fondu
94ieviešanā iesaistītās institūcijas un sociālie partneri) darbību,
95tādējādi novēršot ESI fondu atbalsta pārklāšanās risku. Tāpat,
96lai nodrošinātu integrētu plānošanu un KP fondu ieviešanu,
97būtiski ņemt vērā izaugsmes izaicinājumus un koordinēt plānotās
98investīcijas ar pašvaldību organizācijām, skaņojot SAM ieviešanas
99nosacījumus un normatīvo regulējumu ar minētajiem partneriem, jo
100īpaši transporta, vides, nodarbinātības, izglītības un sociālās
101iekļaušanas jomās, lai nodrošinātu nepieciešamo ieguldījumu
102precīzāku identificēšanu un efektīvāku plānošanu, nodrošinot
103vienlīdzīgu attieksmi visiem finansējuma saņēmējiem.
104(1156) Latvijas iesaiste ESSBJR īstenošanā ir aprakstīta DP
1054.5.apakšsadaļā "Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar
106Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam
107(ESSBJR)".
108(1157) Detalizētāka informācija par ESI fondu un dažādu EK
109tiešās un dalītās pārvaldības finanšu instrumentu savstarpējo
110papildinātību un sinerģiju pieejama PL 2.1.apakšsadaļā
111"Atbalsta koordinācija".
1Administratīvā
2sloga mazināšana finansējuma saņēmējiem
3(1159) Lai nodrošinātu administratīvā sloga mazināšanu
42014.-2020. gada plānošanas periodā, tiks nodrošināts pasākumu
5kopums, kas atvieglos finansējuma saņēmēju slogu, sākot ar
6projektu plānošanas posmu un turpinot ar to ieviešanu un
7ilgtspējas nodrošināšanu.
8(1160) KP fondu administrēšanā tiks pilnveidota vadības un
9kontroles sistēma, samazinot administrēšanā iesaistīto iestāžu
10skaitu līdz vienai centrālajai iestādei, plānošanas un
11analītiskās kapacitātes nodrošināšana KP fondu vadības sistēmā,
12labāka plānotā atbalsta koordinācija; sadarbība starp iestādēm,
13koordinācija un veicamo funkciju nedublēšanās, panākot efektīvu
14KP SAM plānošanas procesa sasaisti ar politikas plānošanas
15dokumentos noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem un
16nodrošinot savstarpēji saistītu SAM secīgu īstenošanu un
17attiecīgu finansējuma plānošanu208; efektīvāka
18uzraudzības un kontroļu sistēmas izveide, t.sk. e-kohēzijas
19ieviešana; sinerģija starp dažādām politiku atbalsta shēmām (KP
20fondu plānošanas dokumentu līmenī investīciju koordinācija un
21dubultā finansējuma riska mazināšana); izvērtējumu un pētījumu
22lomas stiprināšana. Veikta efektīvāka partneru un nevalstiskā
23sektora iesaiste KP fondu plānošanā un apguvē.
24(1161) Faktori, kurus jāņem vērā, attīstot KP fondu vadības
25sistēmu, saistāmi ar centralizācijas līmeņa palielināšanu,
26precīzāk nosakot operatīvo darbību procedūras īstenošanas
27iestādēm, centralizējot un paplašinot informācijas sistēmas
28lietojumu līdz finansējuma saņēmējam, kā arī labāk koordinējot
29aktivitātes, kas tiek veiktas kontroles funkcijas
30ietvaros.209
31(1162) 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros jau ir
32veikta virkne būtisku pasākumu sistēmas pilnveidošanai:
331) stiprināta vadošās iestādes kontrole, virsuzraudzība un
34iekšējā audita loma KP fondu sistēmā, noteikta nacionālā
35procedūra izdevumu deklarēšanas apturēšanai EK, nodrošinot
36lielāku pārliecību EK par kontroles sistēmas drošumu Latvijā;
372) optimizēta un vienādota prakse pārbaužu veikšanai projektu
38īstenošanas vietās, pieļaujot maksājumu pieprasījumu pārbaudes
39veikšanas apvienošanu ar pārbaudi projekta īstenošanas vietā;
403) vienādota prakse neatbilstību administrēšanā un
41neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanā;
424) vienkāršota projekta iesniegumu sagatavošana, izstrādājot
43standartveida veidlapas, paātrināta projekta īstenošana, saīsinot
44līgumu slēgšanai un projekta grozījumu saskaņošanai atvēlēto
45laiku;
465) noteikta netiešo izmaksu nemainīgā likme projekta
47administratīvajām izmaksām;
486) finansējuma saņēmējiem, kuri ir privātpersonas, avansa
49maksājuma saņemšanai atļauts atvērt kontu arī kredītiestādē
50(iepriekš varēja tikai Valsts kasē);
517) finansējuma saņēmējam ir mazāks finanšu un kontroles slogs,
52paredzot iespēju maksājumu pieprasījumu pārbaudes veikt izlases
53veidā, kā arī skaidri izvirzot prasības attiecībā uz attiecināmo
54izmaksu pamatojošajiem dokumentiem.
55(1163) Pamatojoties uz Valsts kontroles revīzijas, Revīzijas
56iestādes auditu un izvērtētāju rekomendācijām, galvenie pasākumi,
57kas ieviešami 2014.-2020.gada plānošanas periodā attiecībā uz
58administratīvā sloga mazināšanu, ir:
591) optimizētas institucionālās sistēmas izveide. Uzsākot jauno
60plānošanas periodu, sadarbības iestādes funkcijas KP fondu
61ieviešanā veiks viena institūcija (CFLA). 2013.gada 17.decembrī
62apstiprināts informatīvais ziņojums par vadības un kontroles
63sistēmu 2014.-2020.gadam;
642) izvairīšanās no funkciju pārklāšanās, t.i. normatīvajos
65aktos skaidri noteikts funkciju sadalījums starp atbildīgajām
66iestādēm un sadarbības iestādi attiecībā uz funkciju pārdali un
67atbildībām, tādējādi panākot efektīvāku un drošāku KP fondu
68ieviešanas sistēmas izveidi, stiprinot vadības un kontroles
69sistēmu. 2014.gada 3.jūlijā tika pieņemts Eiropas Savienības
70struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas
71perioda vadības likums un līdz 2015.gada martam plānots izstrādāt
72nepieciešamos MK noteikumus par dažādiem ES fondu vadības
73posmiem;
743) e-kohēzijas īstenošana. Tiks izveidota viena centrāla IT
75sistēma visām KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm un projektu
76iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem. Sistēma tiks veidota uz jau
77funkcionējošas CFLA projektu vadības informācijas sistēmas bāzes,
78to papildinot ar jauniem moduļiem atbilstoši Vispārējā regulā
79noteiktajām un dalībvalsts identificētajām prasībām. 2015.gada
80sākumā VIS tiks nodrošināta iespēja projektu
81iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem elektroniski tiešsaistes
82veidā iesniegt projekta iesniegumu, maksājuma pieprasījuma
83prognozes, maksājuma pieprasījumus un to pamatojošos dokumentus,
84piekļūt projektu dokumentu arhīvam, elektroniski apmainīties ar
85informāciju ar sadarbības iestādi, apskatīt aktuālāko informāciju
86par projekta statusu, maksājumiem, pārbaužu rezultātiem un
87konstatējumiem. Lai samazinātu papīra dokumentu apriti
88finansējuma saņēmēja un KP fondus administrējošo iestāžu starpā,
89informāciju, ko finansējuma saņēmējs iesniegs, izmantojot
90elektroniskās datu apmaiņas risinājumu, atkārtoti vairs nebūs
91jāiesniedz papīra dokumenta veidā;
924) vienotu standartu ieviešana. Tiks veidota vienota prakse un
93principi starp KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm,
94nodrošinot vienotu pieeju kontrolēm un uzraudzībai, samazinot
95finansējuma saņēmēju iesniedzamo pamatojošo dokumentu apjomu,
96izstrādājot standarta līguma formu utt., tādējādi atvieglojot
97iestāžu, finansējuma saņēmēju darbu un mazinot neatbilstoši
98veikto izdevumu rašanās risku KP fondu projektos. Tiks noteikti
99vienoti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, lai samazinātu
100administratīvo slogu projektu iesniegumu izvērtēšanas kritēriju
101izstrādes un grozījumu procesā un lai veicinātu noteiktību to
102piemērošanā. Papildus nozarē tiks izstrādāti specifiskie projektu
103iesniegumu vērtēšanas kritēriji;
1045) lai veidotu vienotu praksi apstrīdēto sadarbības iestādes
105lēmumu izskatīšanā, un pastiprinot sadarbības iestādei deleģēto
106uzdevumu izpildes uzraudzības kvalitāti, turpmāk apstrīdētos
107sadarbības iestādes lēmumus izskatīs vadošā iestāde, nevis
108atbildīgā iestāde kā iepriekšējā plānošanas periodā;
1096) vienkāršoto izmaksu plašāka piemērošana, lai finansējuma
110saņēmējiem nebūtu jāatskaitās par katru iztērēto eiro un jāsniedz
111visi izmaksu pamatojošie dokumenti. Plānots veikt izvērtējumu,
112kura ietvaros analizēs vienkāršoto izmaksu piemērošanas pieredzi
1132007-2013.gada plānošanas periodā un iespēju piemērot dažādus
114vienkāršoto izmaksu veidus KP fondu SAM un līdz 2014.gada beigām
115sagatavot metodiku vienkāršoto izmaksu izmantošanai;
1167) elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) izmantošana (ieviesta
117no attiecināmības perioda uzsākšanas).
1Horizontālie
2principi (HP)
3(1164) Horizontālās politikas mērķis ir salāgot ekonomiskās,
4sociālās un vides intereses un nepieciešamību, lai pēc iespējas
5paplašinātu darbību pozitīvo ietekmi plašākai sabiedrības daļai,
6tādēļ DP tiek noteiktas divi HP "Ilgtspējīga attīstība"
7un "Vienlīdzīgas iespējas".
811.1.
9Ilgtspējīga attīstība
10(1165) HP "Ilgtspējīga attīstība" īstenošana
11paredzēta:
121) ieviešot specifiskas darbības, kuru mērķi atbilst HP
13mērķiem, vērtējot projektu sasniedzamos iznākuma un rezultāta
14rādītājus;
152) piemērojot specifiskus projektu iesniegumu atlases
16kritērijus, tā nodrošinot prioritāru atbalstu projektiem ar
17ietekmi ilgtermiņā vides kvalitātes uzlabošanas jomā, (piemēram,
18projektu iesniegumu vērtējumā paredzot papildu punktus, ja
19projekta ietvaros tiek plānoti negatīvas ietekmes uz vidi
20samazinoši pasākumi, tiek plānots piemērot "zaļo
21iepirkumu" u.c.), kā arī atkritumu apsaimniekošanas
22hierarhijas īstenošanai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un
23radīto atkritumu apjoma un bīstamības samazināšanai;
243) paredzot atbalstāmās darbības vides kvalitātes saglabāšanai
25un negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai MK noteikumos par SAM
26īstenošanu.
27(1166) UK tiks iesaistīts HP "Ilgtspējīga attīstība"
28koordinējošās institūcijas pārstāvis.
29(1167) Vides aizsardzības jomā augstas vides kvalitātes
30saglabāšanai un vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai tiks
31īstenoti pasākumi atkritumu un ūdenssaimniecības apsaimniekošanas
32sistēmu pilnveidošanā, kā arī bioloģiskās daudzveidības
33aizsardzībā. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas noteikta
34Direktīvā 2008/98/EC, tiks pielietota kā viens no kritērijiem
35atkritumu saimniecības projektu atlasē un izvērtēšanā. Uzlabojot
36kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un pieaugot
37centralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņēmēju skaitam, tiks
38samazinātas aglomerāciju radītās vidē un tātad arī Baltijas jūrā
39novadītās piesārņojošo vielu emisijas.
40(1168) Klimata pārmaiņu samazināšanas un resursu
41efektīvākas izmantošanas jomā, lai samazinātu piesārņojošo
42vielu emisiju daudzumu enerģētikas, rūpniecības un transporta
43nozarēs, tiks atbalstīta jaunu resursus taupošu inovatīvu
44tehnoloģiju izstrāde, ražošanas procesu un ēku
45energoefektivitātes paaugstināšana un energoapgādes
46infrastruktūras uzlabošana videi draudzīgu rīcību ieviešanai un
47tehnoloģiju izmantošanai.
48(1169) Būtisks atbalsts transporta pārejai no fosilās
49degvielas izmantošanas uz jaunākās paaudzes degvielām (2G, 3G) un
50elektroenerģijas izmantošanu. Svarīga loma ir risku
51novēršanas, profilakses un pārvaldības pasākumiem.
522014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros tiks veikti
53ieguldījumi vides monitoringa un kontroles, tostarp iekšējo ūdeņu
54zvejas kontroles, tehniskās bāzes pilnveidošanā un uzlabošanā
55atbilstoši ES prasībām, sabiedrības zaļās domāšanas veidošanā
56ilgtspējīgas dzīves veicināšanai.
57(1170) Līdzīgi kā 2007.-2013.gada plānošanas periodā, KP fondu
58līdzfinansēto projektu īstenošanā tiks ieteikts piemērot
59"zaļo iepirkumu" saskaņā ar izstrādājamā zaļā publiskā
60iepirkuma veicināšanas plānā noteiktajām prioritārajām produktu
61un pakalpojumu kategorijām, iesakot piešķirt papildu punktus šī
62iepirkuma ieviesējiem.
63(1171) HP "Ilgtspējīga attīstība" īstenošanas
64uzraudzība tiks nodrošināta:
651) pēc projektu pabeigšanas, piemērojot SAM ar tiešu pozitīvu
66ietekmi uz šo HP iznākuma un rezultāta rādītājus, kā arī
67izvērtējot, vai finansējuma saņēmējs nodrošinājis projektu
68iesniegumu vērtēšanā ar papildpunktiem novērtēto plānoto pasākumu
69īstenošanu;
702) projektu piecu gadu pēcieviešanas uzraudzības periodā,
71apkopojot finansējuma saņēmēju sniegto informāciju atbilstoši
72projektā sasniedzamajiem mērķiem par vidē novadīto piesārņojošo
73vielu emisijām, tostarp SEG (CO2) emisijām, un par
74dabas un energoresursu izmantošanas efektivitāti;
753) veicot rezultātu monitoringu un pētījumus par KP fondu
76ieguldījumu ietekmi uz vides kvalitāti.
77(1172) Attīstot infrastruktūru sabiedrisko pakalpojumu
78(ūdenssaimniecība, energoapgāde un ražošana, atkritumu
79apglabāšana) nodrošināšanai un efektivitātes uzlabošanai, maksas
80par pakalpojumu saņemšanu (tarifa) noteikšanā tiek piemērots
81princips "piesārņotājs maksā". Šis princips ir arī DRN
82pamatā.
83(1173) Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā pielietotie
84instrumenti ir maksa par atkritumu apsaimniekošanu, tarifs par
85atkritumu apglabāšanu, DRN, kas īsteno principu
86"piesārņotājs maksā" un stimulē ražotāju atbildības
87īstenošanu. Līdz 2015.gadam paredzēts attīstīt iepakojuma
88apsaimniekošanas sistēmu.
89(1174) Ietekmes uz vides kvalitāti monitorings tiks veikts HP
90"Ilgtspējīga attīstība" ietvaros. Pirmais ietekmes uz
91vides kvalitāti ziņojums tiks izstrādāts saskaņoti ar ziņojumu HP
92"Ilgtspējīga attīstība" iesniegšanai EK 2018.gada
93decembrī.
94(1175) NAP 2020 vides pārskatā iekļauta t.s. "nulles
95alternatīva" - sniegta informācija par iespējamajām izmaiņām
96Latvijas dabas resursos, vides kvalitātē un nozaru griezumā, ja
97attiecīgais plānošanas dokuments netiku ieviests. KP fondu
98investīciju iztrūkums DP kontekstā attiecīgi skatāms iepriekš
99minētā dokumenta ietvaros.
100(1176) Tehniskās palīdzības prioritāro virzienu un SAM
101ieviešana tieši nav saistāma ar HP "Ilgtspējīgas
102attīstības", tomēr tiks ievēroti ilgtspējīgas attīstības
103principi, tai skaitā iepirkumu jomā un ieviešot e-pārvaldi.
10411.2.
105Vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija
106(1177) Pārskats par Latvijā spēkā esošo politikas plānošanas
107dokumentu un normatīvo aktu ietvaru, kā arī to īstenošanas un
108uzraudzības praksi vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas
109jomā sniegts PL 1.5.2.apakšsadaļā. Savukārt šajā un nākamajā
110DP apakšsadaļā konkrētāk aprakstītas plānotās KP fondu atbalsta
111aktivitātes.
112(1178) Lai nodrošinātu EK regulu priekšlikumos noteikto
113horizontālo principu210 - dzimumu līdztiesība,
114nediskriminācija, pieejamība -ievērošanu, tie tiks koordinēti
115vienotā ietvarā, proti, kā HP "Vienlīdzīgas
116iespējas". HP "Vienlīdzīgas iespējas"
117koordinēšanai tiks piesaistīti nepieciešamie cilvēkresursi, t.sk.
118eksperts dzimumu līdztiesības jautājumos.
119(1179) Ņemot vērā Latvijas starptautiski uzņemtās saistības,
120ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,
121kā arī ievērojot Vispārējo regulu un Vienotajā stratēģiskajā
122ietvarā noteikto prasību vadošajām iestādēm nodrošināt KP fondu
123līdzfinansēto un sabiedrībai paredzēto izstrādājumu, preču,
124pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību personām ar
125invaliditāti, 2014.-2020.gada plānošanas periodā īpaša uzmanība
126tiks veltīta, lai nodrošinātu KP fondu atbalstītās fiziskās
127vides, transporta, IKT, citu sabiedrībai paredzēto objektu un
128pakalpojumu pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti. To
129paredzēts panākt, iesaistot vides pieejamības ekspertus KP fondu
130projektu tehniskās dokumentācijas izstrādes procesā un projektu
131īstenošanas un uzraudzības procesos, kā arī sekojot, lai
132attiecināmos gadījumos KP fondu projekti paredzētu darbības un
133izmaksas projekta rezultātu pieejamības nodrošināšanai.
134(1180) DP ietvaros plānotas darbības, lai veicinātu piekļuvi
135KP fondu finansējumam un mazinātu sociālās atstumtības risku, jo
136īpaši, šādām iedzīvotāju grupām:
1371) personām ar invaliditāti (atbalstot subsidētu darbavietu
138izveidi un darbu sociālajos uzņēmumos, paredzot atbalsta
139personāla - surdotulku, asistentu - pakalpojumus, piedaloties
140aktīvās nodarbinātības pasākumos, attīstot un īstenojot
141profesionālās rehabilitācijas programmas, nodrošinot KP fondu
142atbalstītās infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību, veidojot
143tehnisko palīglīdzekļu apmaiņas fondu izglītības iestādēm,
144attīstot sociālās aprūpes, kā arī sociālās rehabilitācijas
145pakalpojumus dzīvesvietā u.c.);
1462) gados vecākiem bezdarbniekiem un nodarbinātajiem
147(piedāvājot ADTP pasākumus - tālākizglītību, darba tirgū
148nepieciešamo prasmju apguvi un pilnveidi, informāciju un
149konsultācijas darba drošības jomā u.c.);
1503) jauniešiem, kas nemācās un nestrādā (ar ESF atbalstu
151īstenojot izglītības un nodarbinātības pasākumus Jauniešu
152garantijas ietvaros);
1534) bērniem un jauniešiem, kuri saņem ārpusģimenes aprūpi vai
154pamet to (atbalstot ģimenes aprūpei pietuvinātus pakalpojumus, ar
155ERAF atbalstu izveidojot "jauniešu mājas" ārpusģimenes
156aprūpē esošajiem jauniešiem u.c.);
1575) preventīvi pasākumi nabadzības vai sociālās atstumtības
158riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem (izglītības pieejamībai
159un agrīnas skolas pamešanas gadījumu skaita mazināšanai).
160(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK
16108.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
162(1181) UK tiks iesaistīts HP "Vienlīdzīgas iespējas"
163koordinējošās institūcijas pārstāvis un biedrību un nodibinājumu
164pārstāvji, lai sniegtu viedokli par vienlīdzīgu iespēju un
165nediskriminācijas aspektiem.
166(1182) HP "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanas
167uzraudzība tiks nodrošināta, veicot rezultātu monitoringu un
168pētījumus par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju un KP fondu
169ieguldījumu ietekmi uz vienlīdzīgu iespēju mērķu sasniegšanu.
170(1183) Ievērojot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju
171(gender mainstreaming), DP ieguldījums sieviešu un vīriešu
172līdztiesības veicināšanā tiks nodrošināts, īstenojot pasākumus,
173kas vērsti uz dzimumu aspekta integrēšanu nozaru politikās
174(izglītība, veselība, vide, saimnieciskā darbība u.c.), t.sk.
175nodrošinot kvalitatīvu analīzi par situāciju konkrētajā nozarē no
176dzimuma perspektīvas. HP "Vienlīdzīgas iespējas"
177ietvaros tiks veicināta KP fondu administrēšanā iesaistīto
178speciālistu, kā arī projektu iesniedzēju un projektu vērtētāju
179izpratne par dzimumu līdztiesības aspekta ievērošanu un
180īstenošanu projektos.
181(1184) LM kā par HP "Vienlīdzīgas iespējas"
182atbildīgā ministrija, piesaista papildu partnerus, lai veiksmīgi
183nodrošinātu HP ievērošanu plānošanas dokumentu izstrādes procesā.
1842012.gada septembrī un 2013.gada 21.februārī notika Invalīdu
185lietu nacionālā padome. Sanāksmēs piedalījās pārstāvji no
186Latvijas Invalīdu biedrības, Latvijas Nedzirdīgo savienības,
187Latvijas Neredzīgo biedrības, Latvijas asociācijas "Rūpju
188bērns", Invalīdu un viņu draugu apvienības
189"Apeirons", Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi
190resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem
191"Zelda". Tikšanās bija informatīvas, LM sniedza savu
192redzējumu par nākamo plānošanas periodu, aktuālo informāciju par
193KP fondu plānošanas dokumentu izstrādi, diskutēja par
194nepieciešamajām aktivitātēm, tika uzklausīti priekšlikumi par
195atbalsta jomām.
196(1185) Specifiskās darbības, kas vērstas uz HP ieviešanu,
197iekļautas to SAM aprakstos, kam identificēta tieša pozitīvā
198ietekme uz horizontālo prioritāti. Savukārt detalizētākā
199informācija par ietekmes pakāpi, atbilstošajām specifiskajām
200darbībām un rādītājiem tiek noteikta nacionālā līmeņa
201normatīvajos dokumentos.
20211.3. Vīriešu un
203sieviešu līdztiesība
204(1186) Atbilstoši ESF regulas 7.pantā noteiktajam, visos DP
205aspektos un sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un
206novērtēšanas posmos savlaicīgi un saskaņoti tiks ņemti vērā
207dzimumu līdztiesības mērķi, vienlaikus nodrošinot specifiskas
208darbības, kas veicina sieviešu finansiālo neatkarību, izglītību,
209kvalifikācijas celšanu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu abu
210dzimumu pārstāvjiem, sieviešu un vīriešu veselības rādītāju
211uzlabošanu, dzimumu lomu un stereotipu mazināšanu, sabiedrības un
212speciālistu izglītošanu par dzimumu līdztiesības principa nozīmi
213un integrēšanu visās dzīves jomās.
214(1187) Piemēram, SAM, kuru ietvaros ir paredzētas mērķa grupu
215apmācības, mācību materiālu izstrāde vai pilnveidošana, apmācību
216un mācību materiālu saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju
217jautājumi, tādi kā vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzimuma,
218vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem
219diskriminācijas veidiem (9.1.4., 9.2.1., 3.4.2.SAM). Specifiskas
220apmācības par ES tiesību aktiem un politiku dzimumu līdztiesības
221jomā, kā arī integrēto pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai
222tiks īstenotas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto
223iestāžu personālam 11.prioritārā virziena "Tehniskā
224palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un
225vadībai" un 12.prioritārā virziena "Tehniskā palīdzība
226"KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai""
227ietvaros. Informatīvas un izglītojošas aktivitātes par vīriešu un
228sieviešu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju
229plānots īstenot 9.1.4.SAM "Palielināt diskriminācijas
230riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba
231tirgū" ietvaros.
232(1188) Integrētājās pašvaldību attīstības programmās un
233projektu iesniegumos tiks apzināta situācija no dzimuma aspekta,
234piemēram, kādi ir nodarbinātības rādītāji sievietēm un vīriešiem
235konkrētā pašvaldībā.
236(1189) Sabiedrības informēšanas pasākumi par ietekmi uz vidi
237tiks īstenoti, ņemot vērā dzimuma aspektu, piemēram, ja ir
238paredzēta sabiedrības informēšana par atkritumu šķirošanu, tiks
239ņemti vērā socioloģiskie pētījumi vai aptaujas par sieviešu un
240vīriešu atšķirīgo rīcību un vajadzībām attiecībā uz dabas resursu
241izmantošanu (5.4.2.SAM).
242(1190) Organizējot karjeras izvēles atbalsta un profesionālās
243apmācības pasākumus bezdarbniekiem, tiks īstenotas darbības, kas
244mazina aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā
245jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas",
246"neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.) (7.1.1.,
2477.2.1.SAM).
248(1191) Sagatavojot darba tirgus prognozes par tautsaimniecībā
249nodarbināto struktūru un darbaspēka piedāvājumu, informācija, kur
250iespējams, tiks analizēta sadalījumā pēc dzimumiem
251(7.1.2.SAM).
252(1192) Tiks īstenoti izglītošanas un informēšanas pasākumi par
253elastīgu nodarbinātības formu izmantošanu un darba tiesību un
254darba aizsardzības nodrošināšanu (7.3.1.SAM) un pasākumi gados
255vecāku nodarbināto ilgākai palikšanai darba tirgū
256(7.3.2.SAM).
257(1193) Veselības jomas attīstības projektos tiks īstenotas
258darbības, kas vērstas uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu
259paredzamajā mūža ilgumā, piemēram, sabiedrībā valdošo stereotipu
260un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un
261tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un
262dzīvesveidu, īpaši izdalot vīriešus kā specifisku mērķa grupu.
263Tiks veicināts dzimumu līdzsvars ārstniecības personāla
264piesaistē, kā arī specifiski pasākumi viena vai otra dzimuma
265veselības uzlabošanai, uzrunājot atsevišķi vīriešu un sieviešu
266mērķauditoriju (9.2.4., 9.2.5. SAM).
267(1194) Lai mazinātu dzimumu segregāciju izglītības nozarē,
268tiks īstenotas šādas specifiskas darbības.
269(1195) Veidojot kopīgas studiju programmas, sadarbībā ar
270karjeras konsultantiem, ģimnāzijām, vidusskolām un darba
271devējiem, tiks īstenoti pasākumi, lai ieinteresētu mazāk
272pārstāvēto dzimumu izvēlēties attiecīgās STEM studiju programmas
273(8.2.1.SAM).
274(1196) Akadēmiskā personāla kapacitātes celšanā un piesaistē
275tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas
276princips, piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā augstskolā
277un zinātnes jomā (8.2.1., 8.2.2.SAM).
278(1197) Izglītības pētījumi, rezultātu analīze un ieteikumu
279izstrāde tiks veikta ņemot vērā dzimuma, vecuma, invaliditātes un
280etniskās piederības aspektu (dati vākti, analizēti, ieteikumi
281izstrādāti arī dzimuma aspektā). Izstrādājot monitoringa sistēmu,
282tiks vākti un apkopoti dati par zēnu un meiteņu sasniegumiem
283pārbaudes darbos, olimpiādēs u.c. (8.3.6.SAM).
284(1198) Izstrādājamo mācību un metodisko materiālu saturs
285nevairos stereotipus par kādas profesijas piemērotību sievietēm
286vai vīriešiem, bet tieši otrādi, tiks iekļauti jautājumi par
287vienlīdzīgām iespējām zēniem un meitenēm neatkarīgi no dzimuma,
288jo īpaši, kas attiecas uz profesionālās studiju jomas vai
289profesijas izvēli, tādā veidā mazinot darba tirgus segregāciju
290pēc dzimuma.
291(1199) Pedagoģiskā personāla apmācību saturā tiks iekļauti arī
292jautājumi par vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem,
293novecojušu stereotipu laušana un mūsdienīgu uzskatu veicināšana,
294kā mazināt skolas pamešanu zēnu vidū un ieinteresēt meitenes un
295zēnus par netipisku profesiju izvēli, vienlīdzīgas attieksmes
296jautājumi pret mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā profesionālajā
297jomā u.c. (8.4.1.SAM).
298(1200) Papildus specifiskās darbības, kas vērstas uz vīriešu
299un sieviešu līdzdalības jautājumiem skatīt attiecīgo SAM
300aprakstos.
1Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas
2jūras reģionam (ESSBJR)
31
4http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=104&langId=lv;
5http://europa.eu.int/comm/employment_social/local_employment/index_en.htm
62 Balstoties uz OECD ilggadējo pieredzi reģionu
7inovācijas kapacitātes izvērtēšanā un politikas veidošanā
8Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm, izstrādājot viedās
9specializācijas stratēģiju inovācijas sekmēšanai, izvēlēties
10kādu no zemāk minētajām attīstības stratēģijām:
11− izaugsme, balstoties uz esošajām priekšrocībām (zinātnes vai
12tehnoloģiju virzīta izaugsme);
13− atbalsts ekonomikas transformācijai (jaunu izaugsmes jomu
14identificēšana un attīstīšana);
15− panākšana (Catching up) jeb virzība uz zināšanām
16balstītu spēju attīstību.
173 Apstiprināts Ministru kabineta 2014.gada
1819.augustā sēdē (Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 44,
1947.§).
204 NAP 2020 348. rindkopā minētais modelis.
215 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns
222013.-2020.gadam
236 Pieejams:
24http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40300395&mode=mk&date=2014-07-01
257 NVA dati
268 Šeit un turpmāk tekstā attiecībā uz veselības
27aprūpes sistēmu - teritoriālās atstumtības riskam pakļautie -
28iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju
29blīvumu; trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki;
30personas ar invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54
31gadiem; bērni (līdz 18 gadu vecumam).
329 Veselības aprūpes reformas īstenošanas gadījumā
33Latvija nodrošinās diskusijas ar EK, lai vienotos par
34nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Darbības
35programmā.
3610 EK pētījums "Izpēte par atkritumu
37apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs"
3811 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu -
39virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu
40http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF
4113 Mērķis ietver divus rādītājus -
42nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas
43darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat
44(EU-SILC) datiem, 2012. gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija
4522,1% jeb 448,5 tūkst.iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības
46riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes
47mājsaimniecībās
4814 Rekomendācijas daļa, kas attiecas uz reformām
49sociālajā palīdzībā, uzlabojot pabalstu adekvātumu, tiek
50īstenota valsts budžeta ietvaros.
5115 "Pašvaldību pakalpojumi" -
52sabiedrībā balstīti pakalpojumi. Ieguldījumu prioritātes
53nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES)
54Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās
55attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi
56"Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko
57atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006.
5816 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES)
592020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr.
601303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas
61kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās
62sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un
63sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas
64atveseļošanai (REACT-EU)
6517 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar
66valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas
67elektroniski.
6818 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts
69un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.
7019 (C) Apstrādes rūpniecība
71(F) Būvniecība
72(H) Transports un uzglabāšana
73(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
74(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
7520 Darba dienas, kuras viens auditors velta tikai
76audita veikšana (audita dienās netiek ieskaitītas, laiks, kas
77paredzēts - citiem darbiem, mācībām, darba nespējai,
78atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām)
7921 ZTAI 2014.-2020.gadam 7.1.4.sadaļa
80"Atbalstīt zinātnes internacionalizāciju un starptautisko
81sadarbību" (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4608)
8222 Saskaņā ar CSP inovāciju apsekojuma
83rezultātiem 2010. gadā tikai 29,9% komersantu bija veikuši
84inovatīvas darbības.
8523 Abonimentlīnijas
8624
87https://digital-agenda-data.eu/datasets/digital_agenda_scoreboard_key_indicators/visualizations,
88Analyse one indicator and compare countries/Rural NGA broadband
89coverage
9025 Rādītāja pieaugums plānots SAM īstenošanas, kā
91arī privāto investīciju rezultātā
9226 Nacionālā līmeņa stratēģiskais dokuments
93"Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu
94attīstības koncepcija 2013.-2020. gadam"
9527 Pēc SM pasūtījuma 2011. gada vasarā SIA
96"Corporate Solutions" veica pētījumu par nākamās
97paaudzes tīklu pieejamību un attīstību.
9828 To iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar
99valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas
100elektroniski
10129 To uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar
102valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas
103elektroniski
10430 Valsts informāciju sistēmā reģistrētās
105sistēmas https://www.visr.eps.gov.lv/visr/
10631 MK 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134
107"Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko
108informācijas sistēmu"
10932 Pieejamas:
110http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29
11133 VARAM veikts apsekojums, 2013. g.
112http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321
11334 Identificējot neefektīvus procesus, kuru
114atsevišķos posmos ir iesaistītas pašvaldības vai valsts
115kapitālsabiedrības kā pārvaldes deleģēto funkciju veicējas, šo
116procesu pilnveidošanas ietvaros var tikt plānota arī pašvaldību
117vai valsts kapitālsabiedrību IT risinājumu pilnveide,
118pašvaldību, valsts kapitālsabiedrību un valsts IT risinājumu
119sadarbspējas pilnveide utml. Pašvaldību un valsts
120kapitālsabiedrību kā pārvaldes deleģēto funkciju veicēju
121atbalsts var tikt realizēts arī caur atvērto datu un atvērto
122saskarņu principu.
123Plānošanas reģionu iesaiste ir iespējama, tos piesaistot kā
124partnerus e-iespēju veicināšanas projektu īstenošanā, tiem
125deleģējot konkrētu projektu aktivitāšu īstenošanu. Minētā
126pieeja uzlabotu koordinētu un visaptverošu informācijas
127izplatību sabiedrībā dažādu mērķu grupu informēšanā par
128e-iespējām.
12935 Tiks noteikts izstrādes procesā esošā VARAM
130informatīvajā ziņojumā par publiskās pārvaldes informācijas un
131komunikāciju tehnoloģiju (IKT) arhitektūru un tās ieviešanai
132veicamo pasākumu koncepcijām.
13336 Pilnveidots darbības process - ar IKT
134palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi
135un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība
136sabiedrībai.
13737 Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir
138centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT
139pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības
140nodrošināšanai.
14138
142http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzreg/uzreg__ikgad__02_demo/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
14339
144http://www.colliers.com/en-lv/latvia/insights#.U_7rC_mSyG4
14540 kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma
146veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences,
147Exhibitions"
14841 http://www.cluster-excellence.eu/
14942 (C) Apstrādes rūpniecība
150(F) Būvniecība
151(H) Transports un uzglabāšana
152(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
153(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
15443 Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa
155neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi") 1.
156instances tiesās ir 212 milj. latu, kas ir "izņemti"
157no tautsaimniecības un civiltiesiskās apgrozības.
15844 "Par tiesu varu" 107.1
159panta otrās daļas 9. punkts.
16045 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
16146 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
16247 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27)
163apakšpunktu un 18.panta izpratnē.
16448 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27)
165apakšpunktu un 18.panta izpratnē.
16649 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu -
167virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu
168http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF
16950 http://www.iea.org/topics/transport/
170Technology Roadmap: Electric and plug-in hybrid electric
171vehicles, IEA, 2011.g. atjaunotais izdevums
17251 Meliorācijas kadastrs:
173http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs
17452 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830
175apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā
1762008.-2015.gadam
17753 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830
178apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā
1792008.-2015.gadam
18054 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830
181apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā
1822008.-2015. gadam
18355 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
184novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91
185"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
186noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
187ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada
18823.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams
189ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
19056 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots
191sasniegt, izmantojot samazinātu atbalsta likmi. Rezultāta
192rādītājs parāda atkritumu daudzumu gadā, pārstrādāts un
193reģenerēts, pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu.
194Mērķa vērtība noteikta, ievērojot pārstrādāto atkritumu
195daudzumu, ES direktīvu prasības, kā arī pieejamo finansējuma
196apjomu.
19757
198http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1
19958 Minētais aprēķins ir veikts atbilstīgi Lēmuma
2002011/753/ES 3. panta 1. punktam izvēlētajai 4. metodei
20159 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
202novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.91
203"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
204noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
205ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada
20623.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams
207ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
20860 Plānotā vērtība 2023.gadā, ko plānots
209sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar samazinātu atbalsta
210likmi
21161 Vērtība, ko plānots sasniegt 2023.gadā,
212novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei un izmantojot
213likumdošanas instrumentus faktisko pieslēgumu veicināšanai.
214Rezultāta rādītājs parāda iedzīvotāju skaitu, kam nodrošināti
215faktiski centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieslēgumi.
216Rezultāta rādītāja bāzes vērtība noteikta, ņemot vērā VARAM
217veikto apkopojumu par KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas
218periodā pabeigtajiem un ieviešanā esošajiem ūdenssaimniecību
219projektiem, kas vērsti uz ūdenssaimniecību infrastruktūras
220attīstību aglomerācijās, kur CE ir lielāks par 2000. Ņemot vērā
221notekūdeņu savākšanas pakalpojuma aglomerācijas zonā jau šobrīd
222faktisko lietotāju skaitu 1 182 299 iedzīvotāji jeb 79% no
223aglomerācijas zonas iedzīvotājiem, kā arī ar KP fondu
2242007.-2013.gada plānošanas periodā īstenoto projektu
225pēcieviešanas periodā plānoto faktisko pieslēgumu izveidi,
226plānots, ka pēc visu projektu pēcuzraudzības perioda
227iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmantos tiem pieejamo pakalpojumu
228veidu, sasniegs 1 279 578 iedzīvotājus jeb 85,5% attiecībā uz
229centralizēto kanalizācijas tīklu izmantošanu, kas norādīti kā
230bāzes vērtība. Īstenojot 2014.-2020.gada plānošanas perioda
231projektus tiks panākts, ka iedzīvotāju skaita palielinājums
232notekūdeņu aglomerācijās ar CE>2000, kuriem šī SAM ietvaros
233tiks radīts pieslēgums centralizētajiem kanalizācijas tīkliem,
234kopumā palielināsies par 6.5 %, sasniedzot 92 % no visiem
235notekūdeņu aglomerācijā ar CE>2000 dzīvojošajiem
236iedzīvotājiem jeb 1 321 368 iedzīvotājus. Ja būs pieejams
237papildu finansējums, līdzfinansējuma likme tiks pārskatīta.
23862 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
239novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91
240"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
241noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
242ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK2004.gada 23.marta
243noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi
244stratēģiskais novērtējums"
24563 Plānotā vērība 2023.gadā, ko plānots sasniegt,
246novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei
24764 Saskaņā ar 2013.gada ziņojumu par Biotopu
248direktīvas ieviešanu daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa
249vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013. gada ziņojumu un 2007.
250gada ziņojumu, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana.
251Jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām
252pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un
253zināšanu pieaugumu
25465 Atjaunošana - noteiktu, cilvēka darbības vai
255nepietiekošās iedarbības ietekmētu biotopu struktūru vai
256funkciju uzlabošana.
25766 Nacionālais botāniskais dārzs, Rīgas
258Zooloģiskais dārzs un Dabas muzejs
25967 Ieguldījumi plānoti visā Latvijas teritorijā,
260izņemot antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūras
261būvniecību un rekonstrukciju Baltijas jūras piekrastes
262pašvaldībās, izņemot to Ķemeru nacionālā parka un Slīteres
263nacionālā parka teritorijas daļu, kas atrodas valsts
264īpašumā.
26568 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
266novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91
267"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
268noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
269ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada
27023.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams
271ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
27269 Vides monitoringa programmu (jomu) skaits,
273kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta to atbilstība direktīvu
274prasībām.
27570 Šeit un turpmāk attiecībā uz SAM Nr. 5.5.1. ar
276objektu tiek apzīmētas arī kultūras un dabas mantojuma vietas
277un teritorijas:
278- kultūras mantojuma objekti ir objekti, kuriem atbilstoši
279likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir
280piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa
281statuss;
282- dabas mantojuma objekti ir objekti un vietas Baltijas jūras
283piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas
284veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu (definēts
285Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs
2862011.-2017.gadam; http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634)
287(Šī atsauce neattiecas uz projektiem, kuri tiek īstenoti
288integrētu teritoriālo investīciju veidā saskaņā ar ERAF regulas
2897.panta prasībām);
29071 Pieejamas:
291http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29
29272 Piejamas:
293http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634
29473 Reģionālās politikas pamatnostādnes
2952013.-2019. gadam, pieejamas
296http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4525
29774 ES dalībvalstīs vēršas plašumā radošo
298teritoriju tīkls - tie ir inovāciju un attīstības centri, kuru
299izveidē būtiska loma ir kultūras un radošām industrijām, kas
300maina pilsētu un reģionu publisko tēlu, veido radošu atmosfēru,
301ceļ iedzīvotāju pašapziņu, sekmē tūrisma attīstību. Arī Latvijā
302iezīmējas spilgtas radošās pilsētas, novadi un lauku
303teritorijas, kurās vērojama nozīmīga kultūras un radošo
304aktivitāšu koncentrēšanās un kuras savā attīstībā mērķtiecīgi
305izmanto arī kultūras kapitālu. Tādas ir Cēsis, Kuldīga,
306Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, kā arī Vecpiebalgas un
307Kandavas novadi. Pēdējos gados ar ES struktūrfondu
308līdzfinansējumu ir veiktas investīcijas reģionu kultūras
309kapitālā - izveidots daudzfunkcionāls kultūras centrs Rēzeknē
310un Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, tādi top arī Cēsīs un
311Liepājā. Investīcijas veiktas Kuldīgā, Daugavpilī un citur,
312veidojot pamatu radošai kultūrvidei. ES struktūrfondu
313finansējuma ieguldījums ir sekmējis arī pilsētu apmeklētību un
314atpazīstamību, piemēram, Latgales vēstniecību GORS Rēzeknē
315pusgada laikā ir apmeklējuši 96136 apmeklētāji, savukārt
316Daugavpils Marka Rotko mākslas centru apmeklējuši 74339
317apmeklētāji, kas šo kultūras iestāžu apmeklējumā iekļāva arī
318pilsētu apskati. Investīcijas kultūras infrastruktūrā sekmē gan
319apmeklējuma pieaugumu, ko parāda 2007.gadā ES investīcijas
320Rundāles pilī - 2012.gadā Rundāles pils apmeklējums salīdzinot
321ar 2006.gadu ir pieaudzis par 59%, gan arī dod Iespēju veidot
322jaunus pakalpojumus sekmējot arī nodarbinātības pieaugumu.
3232012.gadā Rundāles pils darbinieku skaits salīdzinot ar
3242006.gadu ir pieaudzis par 24%. Papildus tiek sekmēti muzeju
325biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2006.gadu 2012.gadā tie
326pieauguši par 88%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem
327pieauguši par 39%. 2012.gadā Turaidas muzejrezervāta
328apmeklējums salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis par 20%. Tiek
329sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2009.gadu
3302012.gadā tie pieauguši par 71%, savukārt ieņēmumi no maksas
331pakalpojumiem pieauguši par 11%.
33275 Pieejamas:
333http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4877
33476 Pieejamas:
335http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/telp_plan/?doc=12701
33677 Degradēta teritorija ir vieta vai pilsētas
337daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota
338uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības
339aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī.
340Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji
341pamesti vai nolaisti vai arī nereti - piesārņoti.
34278 Skat. degradētā teritoriju definīciju
343Partnerības līgumā.
34479 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva
3452010.gada 7.jūlija 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta
346sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem
347transporta veidiem
34880 Reimbursable Advisory Services To the Ministry
349of Transport of Latvia "REVIEW OF THE PORTS SECTOR OF
350LATVIA: COMPETITIVENESS AND GOVERNANCE"
35181 Komisijas darba dokuments - Pavaddokuments pie
352Komisijas paziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas
353Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai -
354Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un
355drošumu Eiropā - Ietekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2006)
356819 galīgā redakcija} {SEC(2006) 1686} /* SEC/2006/1687 */
357http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407
358Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir
359bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēc krīzes
360politikas izvēļu izvērtējums" -
361http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/almp_presentation31.pdf
36284 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
363http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407
364Nodarbinātības barometrs - darba tirgus tendences monitorējošs
365un prognozējošs instruments ar konkrētai darba tirgus
366dalībnieku grupai (nodarbinātiem, bezdarbnieki, darba devēji,
367skolēni, NVA inspektori u.c.) paredzētu saskarni. Lai veiktu
368darba tirgus pastāvīgu monitoringu, instruments savietos
369dažādajās valsts IT sistēmās pieejamo informāciju, tas
370atspoguļos arī teorētiskā modeļa radītas un darba devēju
371izteiktās prognozes par darba spēka pieprasījumu,
372tautsaimniecībā nodarbināto struktūru, darba spēka piedāvājumu
373no reģistrēto bezdarbnieku vidus u.c., kā arī izglītības
374sistēmas sniegumu darba tirgus pieprasījuma apmierināšanai, lai
375darba tirgus dalībnieki varētu pieņemt informātus lēmumus.
37686 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
37787 EM informatīvais ziņojums par darba tirgus
378vidēja un ilgtermiņa prognozēm, LM informatīvais ziņojums par
379darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba
380meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem
38188 Izveidota Darba tirgus apsteidzošo
382pārkārtojumu sistēma, tas ir, veiktas šādas darbības:
383- veiksts pētījums par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu
384sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar
385rīcībpolitiku, izplatīti pētījuma rezultāti;
386- pilnveidota īstermiņa darba tirgus prognozēšanas
387metodoloģija, tai skaitā sagtavotas īstermiņa prognozes prasmju
388griezumā un izstrādātas vadlīnijas metodoloģijas
389lietotājiem;
390- veiktas darba devēju aptaujas darba tirgus īstermiņa prognožu
391atjaunošanai, izstrādāta
392- tehniskā specifikācija darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma
393prognožu atspoguļošanas platformas izveidei, nodrošināti
394informatīvie un apmācību pasākumi nodarbinātības politikas
395veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem un
396amatpersonām.
39788
398http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1176&langId=lv
39990 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
40091 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
40192 Ieviesuši darba aizsardzības prasības -
402uzņēmums ir izpildījis vismaz šādas darba aizsardzības
403prasības: 1) izveidota darba aizsardzības organizatoriskā
404struktūra atbilstoši Darba aizsardzības likumam; 2) veikts
405darba vides risku novērtējums un sastādīts pasākumu plāns.
40693 Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš
407ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? -
408"Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" -
409http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/lv_profiling_270513.pdf
41094 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
41195 Pārskats par augstākās izglītības studiju
412programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
413studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
414uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
415efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
416līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013,
417http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm.
41896
419http://em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf.
42097 Bāzes vērtība var mainīties, ņemot vērā ES
421fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu vispārējās
422izglītības infrastruktūrā novērtējuma rezultātus
42398 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus
424vidēja un ilgtermiņa prognozēm", EM, 2013.
425http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf
42699 2010.gadā uzņemti 4867 studenti (t.sk. valsts
427koledžās 2798), 2012.gadā uzņemti 5142 (t.sk. valsts koledžās
4283634), 2013.gadā uzņemti 5560 studenti (t.sk. valsts koledžās
4293322).
430100 Pārskats par augstākās izglītības studiju
431programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
432studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
433uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
434efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
435līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
436101 Ārvalstsu studentu migrācija Latvijā; Eiropas
437migrācijas tīkls, Rīga, 2012
438http://www.emn.lv/wp-content/uploads/Arvalstu%20studentu%20imigracija%20Latvija_FINAL.pdf
439102 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
440103 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
441104 līdzīga veida atbalsta programmā netika
442mērīts, cik no atbalstu guvušajiem doktorantiem tālāk strādā
443par akadēmisko personālu
444105 Pārskats par augstākās izglītības studiju
445programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
446studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
447uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
448efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
449līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
450http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm
451106 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
452107 Berings, D. Reflection on quality culture as
453a substantial element of quality management in higher
454education.
455http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf
456108 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
457109 Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 2.
458punkts
459110 Pārskats par augstākās izglītības studiju
460programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
461studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
462uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
463efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
464līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
465http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm
466111 Berings, D. Reflection on quality culture as
467a substantial element of quality management in higher
468education.
469http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf
470112 Iekļaujošas izglītības un sociālās
471atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide,
472nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un
473kompetences paaugstināšana
474113 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
475114
476http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/europe_2020_indicators/headline_indicators
477115 CSP dati - mācības pārtraukušie jaunieši
47818-24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (%).
479116 European Commission, DG for Employment,
480Social Affairs and Inclusion "Social Europe. Current
481challenges and the way forward", Annual Report of the
482Social Protection Committee (2012), pp.59.
483117
484http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf.
485118 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
486119 IZM veiktās izmaiņas: 2013.gada 21.maija
487Ministru kabineta noteikumi Nr.281 "Noteikumi par valsts
488vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu
489standartiem un izglītības programmu paraugiem"; 2008.gada
4902.septembra noteikumi Nr.715 "Noteikumi par valsts
491standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu
492standartiem" un 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533
493"Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības
494vadlīnijām"
495120
496http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0350.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
497121 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
498vidēja un ilgtermiņa prognozēm;
499http://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf
500122
501http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
502123 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
503vidēja un ilgtermiņa prognozēm;
504124 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
505125 Avots: IZM informatīvais ziņojums MK
506"Par darba vidē balstītu mācību īstenošanas iespējām
507Latvijas profesionālās izglītības kontekstā"
508126 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI).
509127 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
510128 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
511vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2014. Ekonomikas ministrija.
512http://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf.
513129 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
514130 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
515131 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
516132 Ķipēna K., Zavackis A., Ņikišins J. Sodu
517izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Jurista
518Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786), 12.-17.lpp. Pieejams arī:
519http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs;
520133 Šādas prasības izvirza, piemēram,, Eiropas
521Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību,
522Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem
523noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par
524Eiropas cietumu noteikumiem utt
525134 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
526135 Pētījuma atskaite "Pirmspensijas vecuma
527iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla izvērtējums" (2013),
528pieejams
529http://www.nva.gov.lv/docs/30_53467172815903.14600513.pdf
530136 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti.
531Centrālā statistikas pārvalde, 2012.
532137 Mihails Hazans. Ethnic Minorities in the
533Latvian Labour Market, 1997-2009// How Integrated is Latvian
534Society? An Audit. Ed. Nils Muižnieks. Rīga: Latvijas
535Universitāte, 2010. - 148.p.
536138 Eurobarometra dati "Diskriminācija ES
5372015.gadā" Diskriminācijas uztvere sabiedrībā
538139 Eirobarometrs;
539http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf
540140 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
541141 Pētījums "Recidīva rādītāji, to
542noteikšanas kārtība un piemērošana VPD un Ieslodzījumu vietu
543pārvaldes darbā" (A.Judins Rīga, 2011) Izdevums pieejams
544internetā www.politika.lv un www.probacija.lv. Pētījums rāda,
545ka aptuveni divas trešdaļas bijušo ieslodzīto, kas izcieta
546pilnu sodu ieslodzījuma vietā un izdarīja jaunu noziedzīgo
547nodarījumu, jauno noziegumu izdarīja tieši pirmajās 300 dienās
548pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.
549142 Šādas prasības izvirza, piemēram,, Eiropas
550Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību,
551Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem
552noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par
553Eiropas cietumu noteikumiem utt
554143 Sociālais uzņēmums tiek definēts atbilstoši
555Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulas
556Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās
557inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu
558Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa
559mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai
560iekļaušanai 2(1) pantā noteiktajai definīcijai, pieejams:
561http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF
562144 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
563145 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
564146 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
565147 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
566148 VM dati
567149 VM dati, pamatojoties uz VI Ārstniecības
568personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem
5692013.gada1.janvārī
570150 VM dati
571151 SPKC "Latvijas veselība saprūpes
572statistikas gadagrāmata 2012", 2013.gads
573152 Precīzi atbalsta pasākumi tiks noteikti
574pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē
5752015.-2020.gadam", tai skaitā paredzot sinerģiju ar citiem
576veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības jautājumiem
577(piemēram, pašvaldību īstenotajiem pasākumiem, kā arī
578pasākumiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar veselības jomas
579izglītības iestādēm)
580153 Precīzs kartējums un teritoriju ārpus Rīgas
581konkrētās vajadzības tiks norādītas SAM 9.2.3.ietvaros
582izstrādātajās veselības tīklu attīstības vadlīnijās.
583154 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
584155 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar
585MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))
586156 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
587157 SPKC dati
588(https://spkc.maps.arcgis.com/apps/opsdashboard/index.html#/4469c1fb01ed43cea6f20743ee7d5939)
589158 EUROSTAT dati par 2017.gadu.
590159 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
591160 http://deinstitutionalisationguide.eu/
592161 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2012. gadā,
593http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/statistika/?doc=3204&page=
594162 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot
595no perinatālā un neonatālā perioda) un garīgās veselības
596joma
597163 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot
598no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar
599COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu
600saistītajās jomās
601164 SPKC dati
602165 EUROSTAT dati
603166 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot
604no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar
605COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu
606saistītajās jomās
607167 SPKC dati
608168 VM dati
609169 VM dati
610170 Pensijas vecuma cilvēki
611171 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar
612MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))
613172 Atbilstoši SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajām
614veselības tīklu attīstības vadlīnijām tiks izvērtēta
615nepieciešamība veikt attiecīgus grozījumus Darbības
616programmā.
617173 Kartējumu plānots izstrādāt vēlākais līdz
6182016.gada 1.janvārim.
619174 LM dati, Pārskati par ilgstošas sociālās
620aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2012.
621gadā, http://www.lm.gov.lv/text/2486
622175 Atbilstoši SPKC datiem kopš 2006. gada
623mirstība no galvenajiem nāves cēloņiem (sirds un asinsvadu
624slimības, ļaundabīgie audzēji, mirstība no ārējiem un citiem
625cēloņiem) uz 100 000 iedzīvotājiem ir samazinājusies
626176 Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII
627pielikuma 2. daļas 2. punktam Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir
628atbildīga par viena plaša informācijas pasākuma organizēšanu
629gadā.
630177 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES
631fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas
632efektivitātes vidus posma (mid-term)
633izvērtējums"
634178 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES
635fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas
636efektivitātes vidus posma (mid-term)
637izvērtējums"
638179 Darbadienas, kuras viens auditors velta tikai
639audita veikšanai (audita dienās netiek ieskaitīts laiks, kas
640paredzēts citiem darbiem, mācībām, darbnespējai,
641atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām).
642180 Par EK 2021.gada un 2022.gada
643pārskaitījumu.
644181 Par EK 2021.gada un 2022.gada
645pārskaitījumu.
646182 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par
647Latviju. Brisele, 27.2.2019, SWD(2019) 1013final Pieejams:
648https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf
649183 Par EK 2021.gada un 2022.gada
650pārskaitījumu.
651184 Latvijas Kultūras akadēmija. Pētījums par
652Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari
653185 Par EK 2021.gada un 2022.gada
654pārskaitījumu.
655186 Par EK 2021.gada un 2022.gada
656pārskaitījumu.
657187 Par EK 2021.gada un 2022.gada
658pārskaitījumu.
659188 Par EK 2021.gada un 2022.gada
660pārskaitījumu.
661189 REACT-EU summas norādītas atbilsoši EK
6622021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.
663190 Augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas
664izvērtējums. 2021, PricewaterhouseCoopers pēc LR Izglītības un
665zinātnes ministrijas pasūtījuma
666191 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,
667Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un
668Reģionu komitejai "Digitālās izglītības rīcības plāns
6692021.-2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide
670digitālajam laikmetam"" (Briselē, 30.9.2020.COM(2020)
671624 final)
672192 Par EK 2021.gada un 2022.gada
673pārskaitījumu.
674193
675https://likumi.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums
676194 Par EK 2021.gada un 2022.gada
677pārskaitījumu.
678195 Par EK 2021.gada un 2022.gada
679pārskaitījumu.
680196 REACT-EU summas norādītas atbilstoši EK
6812021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.
682197 2022.gada REACT-EU summa norādīta atbilstoši
683EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
684198 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
685par 2.pārskaitījuma apjomu
686199 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
687par 2.pārskaitījuma apjomu
688200 This table has to be completed for every
689(part of a) priority axis, which implements the YEI.
690201 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
691par 2.pārskaitījuma apjomu
692202 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
693par 2.pārskaitījuma apjomu
694203 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
695par 2.pārskaitījuma apjomu
696204 MK 2009.gada 25.augusta rīkojums Nr.577
697"Par darba grupu, lai koordinētu Eiropas Savienības
698stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna
699īstenošanu"
700205 Nabadzības risks atspoguļo iedzīvotāju
701īpatsvaru, kuru ienākumi ir mazāki par 60% no ienākumu
702mediānas.
703206 Variācijas koeficients, izteikts procentos.
704Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja
705skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, t.i.,
706valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.
707207 Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas
708reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL)
7092010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā - 13 200, ES-27 - 24
710500), t.i., mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja.
711208 Ieteikumu par šo pasākumu nepieciešamību ir
712izteikusi arī Valsts kontrole savā auditā Nr. A
7135.1-2-17/2010.
714209 "2007. - 2013. gada plānošanas perioda
715ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas
716efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums"
717(Pamata daļa) Izvērtēšanas ziņojums-2011.gads
718210 Vispārējā regula, 1303/2013, 7. pants