Vairogs7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas
jūras reģionam (ESSBJR)
1
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=104&langId=lv;
http://europa.eu.int/comm/employment_social/local_employment/index_en.htm
2 Balstoties uz OECD ilggadējo pieredzi reģionu
inovācijas kapacitātes izvērtēšanā un politikas veidošanā
Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm, izstrādājot viedās
specializācijas stratēģiju inovācijas sekmēšanai, izvēlēties
kādu no zemāk minētajām attīstības stratēģijām:
− izaugsme, balstoties uz esošajām priekšrocībām (zinātnes vai
tehnoloģiju virzīta izaugsme);
− atbalsts ekonomikas transformācijai (jaunu izaugsmes jomu
identificēšana un attīstīšana);
− panākšana (Catching up) jeb virzība uz zināšanām
balstītu spēju attīstību.
3 Apstiprināts Ministru kabineta 2014.gada
19.augustā sēdē (Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 44,
47.§).
4 NAP 2020 348. rindkopā minētais modelis.
5 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns
2013.-2020.gadam
6 Pieejams:
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40300395&mode=mk&date=2014-07-01
7 NVA dati
8 Šeit un turpmāk tekstā attiecībā uz veselības
aprūpes sistēmu - teritoriālās atstumtības riskam pakļautie -
iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju
blīvumu; trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki;
personas ar invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54
gadiem; bērni (līdz 18 gadu vecumam).
9 Veselības aprūpes reformas īstenošanas gadījumā
Latvija nodrošinās diskusijas ar EK, lai vienotos par
nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Darbības
programmā.
10 EK pētījums "Izpēte par atkritumu
apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs"
11 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu -
virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF
13 Mērķis ietver divus rādītājus -
nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas
darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat
(EU-SILC) datiem, 2012. gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija
22,1% jeb 448,5 tūkst.iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības
riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes
mājsaimniecībās
14 Rekomendācijas daļa, kas attiecas uz reformām
sociālajā palīdzībā, uzlabojot pabalstu adekvātumu, tiek
īstenota valsts budžeta ietvaros.
15 "Pašvaldību pakalpojumi" -
sabiedrībā balstīti pakalpojumi. Ieguldījumu prioritātes
nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES)
Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās
attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi
"Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko
atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006.
16 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES)
2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr.
1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas
kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās
sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un
sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas
atveseļošanai (REACT-EU)
17 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar
valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas
elektroniski.
18 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts
un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.
19 (C) Apstrādes rūpniecība
(F) Būvniecība
(H) Transports un uzglabāšana
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
20 Darba dienas, kuras viens auditors velta tikai
audita veikšana (audita dienās netiek ieskaitītas, laiks, kas
paredzēts - citiem darbiem, mācībām, darba nespējai,
atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām)
21 ZTAI 2014.-2020.gadam 7.1.4.sadaļa
"Atbalstīt zinātnes internacionalizāciju un starptautisko
sadarbību" (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4608)
22 Saskaņā ar CSP inovāciju apsekojuma
rezultātiem 2010. gadā tikai 29,9% komersantu bija veikuši
inovatīvas darbības.
23 Abonimentlīnijas
24
https://digital-agenda-data.eu/datasets/digital_agenda_scoreboard_key_indicators/visualizations,
Analyse one indicator and compare countries/Rural NGA broadband
coverage
25 Rādītāja pieaugums plānots SAM īstenošanas, kā
arī privāto investīciju rezultātā
26 Nacionālā līmeņa stratēģiskais dokuments
"Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu
attīstības koncepcija 2013.-2020. gadam"
27 Pēc SM pasūtījuma 2011. gada vasarā SIA
"Corporate Solutions" veica pētījumu par nākamās
paaudzes tīklu pieejamību un attīstību.
28 To iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar
valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas
elektroniski
29 To uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar
valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas
elektroniski
30 Valsts informāciju sistēmā reģistrētās
sistēmas https://www.visr.eps.gov.lv/visr/
31 MK 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134
"Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko
informācijas sistēmu"
32 Pieejamas:
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29
33 VARAM veikts apsekojums, 2013. g.
http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321
34 Identificējot neefektīvus procesus, kuru
atsevišķos posmos ir iesaistītas pašvaldības vai valsts
kapitālsabiedrības kā pārvaldes deleģēto funkciju veicējas, šo
procesu pilnveidošanas ietvaros var tikt plānota arī pašvaldību
vai valsts kapitālsabiedrību IT risinājumu pilnveide,
pašvaldību, valsts kapitālsabiedrību un valsts IT risinājumu
sadarbspējas pilnveide utml. Pašvaldību un valsts
kapitālsabiedrību kā pārvaldes deleģēto funkciju veicēju
atbalsts var tikt realizēts arī caur atvērto datu un atvērto
saskarņu principu.
Plānošanas reģionu iesaiste ir iespējama, tos piesaistot kā
partnerus e-iespēju veicināšanas projektu īstenošanā, tiem
deleģējot konkrētu projektu aktivitāšu īstenošanu. Minētā
pieeja uzlabotu koordinētu un visaptverošu informācijas
izplatību sabiedrībā dažādu mērķu grupu informēšanā par
e-iespējām.
35 Tiks noteikts izstrādes procesā esošā VARAM
informatīvajā ziņojumā par publiskās pārvaldes informācijas un
komunikāciju tehnoloģiju (IKT) arhitektūru un tās ieviešanai
veicamo pasākumu koncepcijām.
36 Pilnveidots darbības process - ar IKT
palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi
un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība
sabiedrībai.
37 Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir
centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT
pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības
nodrošināšanai.
38
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzreg/uzreg__ikgad__02_demo/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
39
http://www.colliers.com/en-lv/latvia/insights#.U_7rC_mSyG4
40 kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma
veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences,
Exhibitions"
41 http://www.cluster-excellence.eu/
42 (C) Apstrādes rūpniecība
(F) Būvniecība
(H) Transports un uzglabāšana
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
43 Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa
neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi") 1.
instances tiesās ir 212 milj. latu, kas ir "izņemti"
no tautsaimniecības un civiltiesiskās apgrozības.
44 "Par tiesu varu" 107.1
panta otrās daļas 9. punkts.
45 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
46 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
47 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27)
apakšpunktu un 18.panta izpratnē.
48 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27)
apakšpunktu un 18.panta izpratnē.
49 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu -
virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF
50 http://www.iea.org/topics/transport/
Technology Roadmap: Electric and plug-in hybrid electric
vehicles, IEA, 2011.g. atjaunotais izdevums
51 Meliorācijas kadastrs:
http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs
52 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830
apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā
2008.-2015.gadam
53 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830
apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā
2008.-2015.gadam
54 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830
apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā
2008.-2015. gadam
55 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91
"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada
23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams
ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
56 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots
sasniegt, izmantojot samazinātu atbalsta likmi. Rezultāta
rādītājs parāda atkritumu daudzumu gadā, pārstrādāts un
reģenerēts, pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu.
Mērķa vērtība noteikta, ievērojot pārstrādāto atkritumu
daudzumu, ES direktīvu prasības, kā arī pieejamo finansējuma
apjomu.
57
http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1
58 Minētais aprēķins ir veikts atbilstīgi Lēmuma
2011/753/ES 3. panta 1. punktam izvēlētajai 4. metodei
59 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.91
"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada
23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams
ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
60 Plānotā vērtība 2023.gadā, ko plānots
sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar samazinātu atbalsta
likmi
61 Vērtība, ko plānots sasniegt 2023.gadā,
novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei un izmantojot
likumdošanas instrumentus faktisko pieslēgumu veicināšanai.
Rezultāta rādītājs parāda iedzīvotāju skaitu, kam nodrošināti
faktiski centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieslēgumi.
Rezultāta rādītāja bāzes vērtība noteikta, ņemot vērā VARAM
veikto apkopojumu par KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas
periodā pabeigtajiem un ieviešanā esošajiem ūdenssaimniecību
projektiem, kas vērsti uz ūdenssaimniecību infrastruktūras
attīstību aglomerācijās, kur CE ir lielāks par 2000. Ņemot vērā
notekūdeņu savākšanas pakalpojuma aglomerācijas zonā jau šobrīd
faktisko lietotāju skaitu 1 182 299 iedzīvotāji jeb 79% no
aglomerācijas zonas iedzīvotājiem, kā arī ar KP fondu
2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenoto projektu
pēcieviešanas periodā plānoto faktisko pieslēgumu izveidi,
plānots, ka pēc visu projektu pēcuzraudzības perioda
iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmantos tiem pieejamo pakalpojumu
veidu, sasniegs 1 279 578 iedzīvotājus jeb 85,5% attiecībā uz
centralizēto kanalizācijas tīklu izmantošanu, kas norādīti kā
bāzes vērtība. Īstenojot 2014.-2020.gada plānošanas perioda
projektus tiks panākts, ka iedzīvotāju skaita palielinājums
notekūdeņu aglomerācijās ar CE>2000, kuriem šī SAM ietvaros
tiks radīts pieslēgums centralizētajiem kanalizācijas tīkliem,
kopumā palielināsies par 6.5 %, sasniedzot 92 % no visiem
notekūdeņu aglomerācijā ar CE>2000 dzīvojošajiem
iedzīvotājiem jeb 1 321 368 iedzīvotājus. Ja būs pieejams
papildu finansējums, līdzfinansējuma likme tiks pārskatīta.
62 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91
"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK2004.gada 23.marta
noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi
stratēģiskais novērtējums"
63 Plānotā vērība 2023.gadā, ko plānots sasniegt,
novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei
64 Saskaņā ar 2013.gada ziņojumu par Biotopu
direktīvas ieviešanu daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa
vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013. gada ziņojumu un 2007.
gada ziņojumu, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana.
Jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām
pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un
zināšanu pieaugumu
65 Atjaunošana - noteiktu, cilvēka darbības vai
nepietiekošās iedarbības ietekmētu biotopu struktūru vai
funkciju uzlabošana.
66 Nacionālais botāniskais dārzs, Rīgas
Zooloģiskais dārzs un Dabas muzejs
67 Ieguldījumi plānoti visā Latvijas teritorijā,
izņemot antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūras
būvniecību un rekonstrukciju Baltijas jūras piekrastes
pašvaldībās, izņemot to Ķemeru nacionālā parka un Slīteres
nacionālā parka teritorijas daļu, kas atrodas valsts
īpašumā.
68 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91
"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada
23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams
ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
69 Vides monitoringa programmu (jomu) skaits,
kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta to atbilstība direktīvu
prasībām.
70 Šeit un turpmāk attiecībā uz SAM Nr. 5.5.1. ar
objektu tiek apzīmētas arī kultūras un dabas mantojuma vietas
un teritorijas:
- kultūras mantojuma objekti ir objekti, kuriem atbilstoši
likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir
piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa
statuss;
- dabas mantojuma objekti ir objekti un vietas Baltijas jūras
piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas
veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu (definēts
Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs
2011.-2017.gadam; http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634)
(Šī atsauce neattiecas uz projektiem, kuri tiek īstenoti
integrētu teritoriālo investīciju veidā saskaņā ar ERAF regulas
7.panta prasībām);
71 Pieejamas:
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29
72 Piejamas:
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634
73 Reģionālās politikas pamatnostādnes
2013.-2019. gadam, pieejamas
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4525
74 ES dalībvalstīs vēršas plašumā radošo
teritoriju tīkls - tie ir inovāciju un attīstības centri, kuru
izveidē būtiska loma ir kultūras un radošām industrijām, kas
maina pilsētu un reģionu publisko tēlu, veido radošu atmosfēru,
ceļ iedzīvotāju pašapziņu, sekmē tūrisma attīstību. Arī Latvijā
iezīmējas spilgtas radošās pilsētas, novadi un lauku
teritorijas, kurās vērojama nozīmīga kultūras un radošo
aktivitāšu koncentrēšanās un kuras savā attīstībā mērķtiecīgi
izmanto arī kultūras kapitālu. Tādas ir Cēsis, Kuldīga,
Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, kā arī Vecpiebalgas un
Kandavas novadi. Pēdējos gados ar ES struktūrfondu
līdzfinansējumu ir veiktas investīcijas reģionu kultūras
kapitālā - izveidots daudzfunkcionāls kultūras centrs Rēzeknē
un Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, tādi top arī Cēsīs un
Liepājā. Investīcijas veiktas Kuldīgā, Daugavpilī un citur,
veidojot pamatu radošai kultūrvidei. ES struktūrfondu
finansējuma ieguldījums ir sekmējis arī pilsētu apmeklētību un
atpazīstamību, piemēram, Latgales vēstniecību GORS Rēzeknē
pusgada laikā ir apmeklējuši 96136 apmeklētāji, savukārt
Daugavpils Marka Rotko mākslas centru apmeklējuši 74339
apmeklētāji, kas šo kultūras iestāžu apmeklējumā iekļāva arī
pilsētu apskati. Investīcijas kultūras infrastruktūrā sekmē gan
apmeklējuma pieaugumu, ko parāda 2007.gadā ES investīcijas
Rundāles pilī - 2012.gadā Rundāles pils apmeklējums salīdzinot
ar 2006.gadu ir pieaudzis par 59%, gan arī dod Iespēju veidot
jaunus pakalpojumus sekmējot arī nodarbinātības pieaugumu.
2012.gadā Rundāles pils darbinieku skaits salīdzinot ar
2006.gadu ir pieaudzis par 24%. Papildus tiek sekmēti muzeju
biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2006.gadu 2012.gadā tie
pieauguši par 88%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem
pieauguši par 39%. 2012.gadā Turaidas muzejrezervāta
apmeklējums salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis par 20%. Tiek
sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2009.gadu
2012.gadā tie pieauguši par 71%, savukārt ieņēmumi no maksas
pakalpojumiem pieauguši par 11%.
75 Pieejamas:
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4877
76 Pieejamas:
http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/telp_plan/?doc=12701
77 Degradēta teritorija ir vieta vai pilsētas
daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota
uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības
aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī.
Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji
pamesti vai nolaisti vai arī nereti - piesārņoti.
78 Skat. degradētā teritoriju definīciju
Partnerības līgumā.
79 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva
2010.gada 7.jūlija 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta
sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem
transporta veidiem
80 Reimbursable Advisory Services To the Ministry
of Transport of Latvia "REVIEW OF THE PORTS SECTOR OF
LATVIA: COMPETITIVENESS AND GOVERNANCE"
81 Komisijas darba dokuments - Pavaddokuments pie
Komisijas paziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai -
Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un
drošumu Eiropā - Ietekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2006)
819 galīgā redakcija} {SEC(2006) 1686} /* SEC/2006/1687 */
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407
Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir
bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēc krīzes
politikas izvēļu izvērtējums" -
http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/almp_presentation31.pdf
84 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407
Nodarbinātības barometrs - darba tirgus tendences monitorējošs
un prognozējošs instruments ar konkrētai darba tirgus
dalībnieku grupai (nodarbinātiem, bezdarbnieki, darba devēji,
skolēni, NVA inspektori u.c.) paredzētu saskarni. Lai veiktu
darba tirgus pastāvīgu monitoringu, instruments savietos
dažādajās valsts IT sistēmās pieejamo informāciju, tas
atspoguļos arī teorētiskā modeļa radītas un darba devēju
izteiktās prognozes par darba spēka pieprasījumu,
tautsaimniecībā nodarbināto struktūru, darba spēka piedāvājumu
no reģistrēto bezdarbnieku vidus u.c., kā arī izglītības
sistēmas sniegumu darba tirgus pieprasījuma apmierināšanai, lai
darba tirgus dalībnieki varētu pieņemt informātus lēmumus.
86 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
87 EM informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm, LM informatīvais ziņojums par
darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba
meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem
88 Izveidota Darba tirgus apsteidzošo
pārkārtojumu sistēma, tas ir, veiktas šādas darbības:
- veiksts pētījums par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu
sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar
rīcībpolitiku, izplatīti pētījuma rezultāti;
- pilnveidota īstermiņa darba tirgus prognozēšanas
metodoloģija, tai skaitā sagtavotas īstermiņa prognozes prasmju
griezumā un izstrādātas vadlīnijas metodoloģijas
lietotājiem;
- veiktas darba devēju aptaujas darba tirgus īstermiņa prognožu
atjaunošanai, izstrādāta
- tehniskā specifikācija darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma
prognožu atspoguļošanas platformas izveidei, nodrošināti
informatīvie un apmācību pasākumi nodarbinātības politikas
veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem un
amatpersonām.
88
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1176&langId=lv
90 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
91 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
92 Ieviesuši darba aizsardzības prasības -
uzņēmums ir izpildījis vismaz šādas darba aizsardzības
prasības: 1) izveidota darba aizsardzības organizatoriskā
struktūra atbilstoši Darba aizsardzības likumam; 2) veikts
darba vides risku novērtējums un sastādīts pasākumu plāns.
93 Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš
ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? -
"Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" -
http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/lv_profiling_270513.pdf
94 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
95 Pārskats par augstākās izglītības studiju
programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013,
http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm.
96
http://em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf.
97 Bāzes vērtība var mainīties, ņemot vērā ES
fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu vispārējās
izglītības infrastruktūrā novērtējuma rezultātus
98 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm", EM, 2013.
http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf
99 2010.gadā uzņemti 4867 studenti (t.sk. valsts
koledžās 2798), 2012.gadā uzņemti 5142 (t.sk. valsts koledžās
3634), 2013.gadā uzņemti 5560 studenti (t.sk. valsts koledžās
3322).
100 Pārskats par augstākās izglītības studiju
programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
101 Ārvalstsu studentu migrācija Latvijā; Eiropas
migrācijas tīkls, Rīga, 2012
http://www.emn.lv/wp-content/uploads/Arvalstu%20studentu%20imigracija%20Latvija_FINAL.pdf
102 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
103 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
104 līdzīga veida atbalsta programmā netika
mērīts, cik no atbalstu guvušajiem doktorantiem tālāk strādā
par akadēmisko personālu
105 Pārskats par augstākās izglītības studiju
programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm
106 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
107 Berings, D. Reflection on quality culture as
a substantial element of quality management in higher
education.
http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf
108 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
109 Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 2.
punkts
110 Pārskats par augstākās izglītības studiju
programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm
111 Berings, D. Reflection on quality culture as
a substantial element of quality management in higher
education.
http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf
112 Iekļaujošas izglītības un sociālās
atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide,
nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un
kompetences paaugstināšana
113 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
114
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/europe_2020_indicators/headline_indicators
115 CSP dati - mācības pārtraukušie jaunieši
18-24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (%).
116 European Commission, DG for Employment,
Social Affairs and Inclusion "Social Europe. Current
challenges and the way forward", Annual Report of the
Social Protection Committee (2012), pp.59.
117
http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf.
118 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
119 IZM veiktās izmaiņas: 2013.gada 21.maija
Ministru kabineta noteikumi Nr.281 "Noteikumi par valsts
vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu
standartiem un izglītības programmu paraugiem"; 2008.gada
2.septembra noteikumi Nr.715 "Noteikumi par valsts
standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu
standartiem" un 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533
"Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības
vadlīnijām"
120
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0350.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
121 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm;
http://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf
122
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
123 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm;
124 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
125 Avots: IZM informatīvais ziņojums MK
"Par darba vidē balstītu mācību īstenošanas iespējām
Latvijas profesionālās izglītības kontekstā"
126 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI).
127 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
128 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2014. Ekonomikas ministrija.
http://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf.
129 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
130 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
131 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
132 Ķipēna K., Zavackis A., Ņikišins J. Sodu
izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Jurista
Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786), 12.-17.lpp. Pieejams arī:
http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs;
133 Šādas prasības izvirza, piemēram,, Eiropas
Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību,
Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem
noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par
Eiropas cietumu noteikumiem utt
134 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
135 Pētījuma atskaite "Pirmspensijas vecuma
iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla izvērtējums" (2013),
pieejams
http://www.nva.gov.lv/docs/30_53467172815903.14600513.pdf
136 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti.
Centrālā statistikas pārvalde, 2012.
137 Mihails Hazans. Ethnic Minorities in the
Latvian Labour Market, 1997-2009// How Integrated is Latvian
Society? An Audit. Ed. Nils Muižnieks. Rīga: Latvijas
Universitāte, 2010. - 148.p.
138 Eurobarometra dati "Diskriminācija ES
2015.gadā" Diskriminācijas uztvere sabiedrībā
139 Eirobarometrs;
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf
140 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
141 Pētījums "Recidīva rādītāji, to
noteikšanas kārtība un piemērošana VPD un Ieslodzījumu vietu
pārvaldes darbā" (A.Judins Rīga, 2011) Izdevums pieejams
internetā www.politika.lv un www.probacija.lv. Pētījums rāda,
ka aptuveni divas trešdaļas bijušo ieslodzīto, kas izcieta
pilnu sodu ieslodzījuma vietā un izdarīja jaunu noziedzīgo
nodarījumu, jauno noziegumu izdarīja tieši pirmajās 300 dienās
pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.
142 Šādas prasības izvirza, piemēram,, Eiropas
Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību,
Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem
noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par
Eiropas cietumu noteikumiem utt
143 Sociālais uzņēmums tiek definēts atbilstoši
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulas
Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās
inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu
Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa
mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai
iekļaušanai 2(1) pantā noteiktajai definīcijai, pieejams:
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF
144 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
145 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
146 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
147 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
148 VM dati
149 VM dati, pamatojoties uz VI Ārstniecības
personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem
2013.gada1.janvārī
150 VM dati
151 SPKC "Latvijas veselība saprūpes
statistikas gadagrāmata 2012", 2013.gads
152 Precīzi atbalsta pasākumi tiks noteikti
pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē
2015.-2020.gadam", tai skaitā paredzot sinerģiju ar citiem
veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības jautājumiem
(piemēram, pašvaldību īstenotajiem pasākumiem, kā arī
pasākumiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar veselības jomas
izglītības iestādēm)
153 Precīzs kartējums un teritoriju ārpus Rīgas
konkrētās vajadzības tiks norādītas SAM 9.2.3.ietvaros
izstrādātajās veselības tīklu attīstības vadlīnijās.
154 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
155 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar
MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))
156 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
157 SPKC dati
(https://spkc.maps.arcgis.com/apps/opsdashboard/index.html#/4469c1fb01ed43cea6f20743ee7d5939)
158 EUROSTAT dati par 2017.gadu.
159 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
160 http://deinstitutionalisationguide.eu/
161 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2012. gadā,
http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/statistika/?doc=3204&page=
162 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot
no perinatālā un neonatālā perioda) un garīgās veselības
joma
163 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot
no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar
COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu
saistītajās jomās
164 SPKC dati
165 EUROSTAT dati
166 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot
no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar
COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu
saistītajās jomās
167 SPKC dati
168 VM dati
169 VM dati
170 Pensijas vecuma cilvēki
171 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar
MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))
172 Atbilstoši SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajām
veselības tīklu attīstības vadlīnijām tiks izvērtēta
nepieciešamība veikt attiecīgus grozījumus Darbības
programmā.
173 Kartējumu plānots izstrādāt vēlākais līdz
2016.gada 1.janvārim.
174 LM dati, Pārskati par ilgstošas sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2012.
gadā, http://www.lm.gov.lv/text/2486
175 Atbilstoši SPKC datiem kopš 2006. gada
mirstība no galvenajiem nāves cēloņiem (sirds un asinsvadu
slimības, ļaundabīgie audzēji, mirstība no ārējiem un citiem
cēloņiem) uz 100 000 iedzīvotājiem ir samazinājusies
176 Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII
pielikuma 2. daļas 2. punktam Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir
atbildīga par viena plaša informācijas pasākuma organizēšanu
gadā.
177 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES
fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas
efektivitātes vidus posma (mid-term)
izvērtējums"
178 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES
fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas
efektivitātes vidus posma (mid-term)
izvērtējums"
179 Darbadienas, kuras viens auditors velta tikai
audita veikšanai (audita dienās netiek ieskaitīts laiks, kas
paredzēts citiem darbiem, mācībām, darbnespējai,
atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām).
180 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
181 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
182 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par
Latviju. Brisele, 27.2.2019, SWD(2019) 1013final Pieejams:
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf
183 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
184 Latvijas Kultūras akadēmija. Pētījums par
Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari
185 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
186 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
187 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
188 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
189 REACT-EU summas norādītas atbilsoši EK
2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.
190 Augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas
izvērtējums. 2021, PricewaterhouseCoopers pēc LR Izglītības un
zinātnes ministrijas pasūtījuma
191 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,
Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un
Reģionu komitejai "Digitālās izglītības rīcības plāns
2021.-2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide
digitālajam laikmetam"" (Briselē, 30.9.2020.COM(2020)
624 final)
192 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
193
https://likumi.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums
194 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
195 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
196 REACT-EU summas norādītas atbilstoši EK
2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.
197 2022.gada REACT-EU summa norādīta atbilstoši
EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
198 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
par 2.pārskaitījuma apjomu
199 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
par 2.pārskaitījuma apjomu
200 This table has to be completed for every
(part of a) priority axis, which implements the YEI.
201 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
par 2.pārskaitījuma apjomu
202 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
par 2.pārskaitījuma apjomu
203 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
par 2.pārskaitījuma apjomu
204 MK 2009.gada 25.augusta rīkojums Nr.577
"Par darba grupu, lai koordinētu Eiropas Savienības
stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna
īstenošanu"
205 Nabadzības risks atspoguļo iedzīvotāju
īpatsvaru, kuru ienākumi ir mazāki par 60% no ienākumu
mediānas.
206 Variācijas koeficients, izteikts procentos.
Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja
skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, t.i.,
valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.
207 Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas
reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL)
2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā - 13 200, ES-27 - 24
500), t.i., mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja.
208 Ieteikumu par šo pasākumu nepieciešamību ir
izteikusi arī Valsts kontrole savā auditā Nr. A
5.1-2-17/2010.
209 "2007. - 2013. gada plānošanas perioda
ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas
efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums"
(Pamata daļa) Izvērtēšanas ziņojums-2011.gads
210 Vispārējā regula, 1303/2013, 7. pants
Pielikums Nr.7
Koordinācija ar Eiropas Savienības
stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)
Nr.
p.k.
ESSBJR
mērķi1
ESSBJR
apakšmērķi
ESSBJR
prioritārās joma
Atbilstošie darbības programmas SAM
SAM
ieguldījuma apraksts
1.
Glābt
jūru
Skaidrs ūdens jūrā
Līdz pieņemamam līmenim
samazināt barības vielu ieplūdi jūrā
5.3.1.SAM
SAM ietvaros paredzēts attīstīt
un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu
un kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas. Uzmanība
tiks pievērsta arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai vidē
novadītā piesārņojuma samazināšanai. Lai veicinātu
ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ir plānoti arī
sabiedrības informēšanas pasākumi. SAM ietvaros paredzētie
pasākumi vienlaicīgi veicinās arī ESSBJR apakšmērķa
"Skaidrs ūdens jūrā" plānoto rezultātu
sasniegšanu.
Bagāta un veselīga
augu un dzīvnieku pasaule
Saglabāt dabiskās zonas un
bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības
5.4.1.SAM.
SAM ietvaros paredzētie pasākumi
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai un
ekosistēmas aizsargāšanai vienlaikus veicinās arī ESSBJR
apakšmēŗķa "Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku
pasaule".
Samazināt bīstamo vielu
izmantošanu un ietekmi
5.2.1.SAM
SAM ietvaros paredzēts
palielināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu,
pārstādi un reģenerāciju, lai samazinātu atkritumu ietekmi uz
vidi.
Tīra un droša
kuģošana
Kļūt par tīras kuģošanas
paraugreģionu
6.1.1.SAM
6.1.1.SAM ietvaros veicot ostu koplietošanas
infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā
stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves lielajās ostās
un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un
koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas
drošību, uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot
ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābsim jūru"
sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa
sasniegšanu prioritātes "Tīra kuģošana" ietvaros.
SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta
rādītājus skatīt pie 6. prioritārā virziena
"Ilgtspējīga transporta sistēma" apraksta.
Kļūt par vadošo reģionu jūras
drošības un aizsardzības jomā
6.1.1.SAM
2.
Nodrošināt
reģiona pieejamību
Labi transporta apstākļi
Uzlabot iekšējos un ārējos
transporta savienojumus
6.1.4., 6.1.5.,
6.2.1. un 6.3.1.SAM
Minētie SAM tiešā veidā vērsti uz transporta savienojumu
uzlabošanu.
6.1.4.SAM paredzētas investīcijas pilsētu sasaistei ar
TEN-T.
6.1.5.SAM investīcijas uzlabos to valsts galveno
autoceļu kvalitāti, kas atrodas TEN-T autoceļu tīklā.
6.2.1.SAM tiks īstenots ar mērķi nodrošināt
konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu,
veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti.
6.3.1.SAM ietvaros tiks īstenoti projekti, kas nodrošina
ekonomisko centru sasaisti ar TEN-T tīklu, kā rezultātā
tiks uzlabota sasniedzamība, uzlabojot valsts reģionālo
autoceļu maršrutus, kas savieno reģionālos attīstības
centrus ar nacionālajiem attīstības centriem vai Rīgu.
Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un
rezultāta rādītājus skatīt pie 6.prioritārā virziena
"Ilgtspējīga transporta sistēma" apraksta.
Uzticami enerģijas tirgi
Uzlabot enerģijas tirgu
pieejamību, efektivitāti un drošību
4.1.1., 4.2.1.,
t.sk. papildinošās investīcijas 13.1.1. un 13.1.3.SAM
ietvaros un 4.2.2., 4.3.1. SAM
Visi minētie SAM ir vērsti uz energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumiem privātajā un publiskajā sektorā,
t.sk. 13.1.1.SAM paredz papildus atbalstu daudzdzīvokļu
māju siltināšanai un 13.1.3.SAM paredz papildus atbalstu
pašvaldības ēku energoefektivitātes veicināšanai. Izceltie
SAM tiešā veidā sniegs ieguldījumu attiecīgās ESSBJR
prioritārās jomas rādītājiem, kas attiecas uz enerģijas
ietaupījumu līmeni un no atjaunojamiem energoresursiem
iegūtas enerģijas veicināšanu un izmantošanas līmeni.
SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta
rādītājus skatīt pie 4.prioritārā virziena "Pāreja uz
ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās
nozarēs" un 13.prioritārā virziena "Pasākumi
Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)"
apraksta.
Labāka sadarbība pārrobežu
noziedzības apkarošanā
Pārrobežu noziedzības
apkarošana
2.2.1.SAM
Īstenojot 2.2.1.SAM cita starpā tiks attīstīta ciešāka
sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, kur tiks
izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas, piemēram, ātrai un
drošai nodokļu informācijas apmaiņai. Investīcijas
pārrobežu e-pakalpojumu attīstībā sniegs ieguldījumu ESSBJR
apakšmērķa "Labāka sadarbība pārrobežu noziedzības
apkarošanā" sasniegšanā.
SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta
rādītājus skatīt pie 2.prioritārā virziena "IKT
pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" apraksta.
3.
Palielināt
labklājību
ESSBJR kā līdere vienotā tirgus
nostiprināšanā un īstenošanā
Šķēršļu likvidēšana iekšējam
tirgum
2.1.1.,3.4.2.SAM
Īstenojot 2.1.1.SAM cita starpā tiks attīstīta ciešāka
sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, kur tiks
izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas, piemēram, ātrai un
drošai nodokļu informācijas apmaiņai, attiecīgi sniedzot
ieguldījumu arī ESSBJR prioritārajā jomā "Šķēršļu
likvidēšana iekšējam tirgum". SAM ietvaros
sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 2.
prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un
pakalpojumi" apraksta.
Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.-2020.gadā
ar ESF palīdzību 3.4.2.SAM ietvaros piedāvā sistēmisku un
mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā,
īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu
administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir
atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz
ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā,
pretstatā 2007.-2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija
paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu
problēmu. SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta
rādītājus skatīt pie 3.prioritārā virziena "Mazo un
vidējo komersantu konkurētspēja" apraksta.
Uzlabota Baltijas
jūras reģiona konkurētspēja pasaulē
"MVU" - veicināt
uzņēmējdarbību un nostiprināt MVU izaugsmi
3.1.1.,
3.1.2., t. sk. papildinošās
investīcijas 13.1.1. SAM ietvaros, 3.2.1., t. sk.
papildinošās investīcijas 13.1.1. SAM ietvaros, 3.3.1. un
3.4.2. SAM
3.1.1. un 3.1.2.SAM ir vērsti uz uzņēmējdarbības sekmēšanu,
jo īpaši veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un
jaunu uzņēmumu veidošanu, tostarp ar uzņēmējdarbības
inkubatoru un tehnoloģiju akseleratoru palīdzību, cita
starpā atbalstot finansējuma pieejamību jaunu uzņēmumu
veidošanai un esošo attīstībai, kā arī atbalstot apstrādes
rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstošas
infrastruktūras izveidi. 3.1.2. SAM un 3.2.1. SAM
papildinošās investīcijas 13.1.1.SAM ietvaros vērstas uz
atveseļošanas pasākumiem ekonomikas nozarē (MVU izveide un
attīstība, starptautiskās konkurētspējas veicināšana).
3.2.1.SAM ir vērsts uz MVK spēju panākt izaugsmi
reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos atbalstīšanu un
iesaistīšanās veicināšanu inovāciju procesos.
3.3.1.SAM ir vērsts uz uzlabotu spēju radīšanas un
paplašināšanas preču un pakalpojumu attīstībai
atbalstīšanu, tā ietvaros palielinot privāto investīciju
apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības
attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās
noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un
balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām.
Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.-2020.gadā
ar ESF palīdzību 3.4.2.SAM ietvaros piedāvā sistēmisku un
mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā,
īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu
administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir
atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz
ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā,
pretstatā 2007.-2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija
paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu
problēmu.
Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un
rezultāta rādītājus skatīt pie 3. prioritārā virziena
"Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" un
13.1.1. SAM "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas
nozarē".
"Inovācija" - visa
reģiona potenciāla izmantošana pētniecības un inovācijas
jomā
1.1.1. (t.sk
skaitā papildinošās investīcijas 13.1.2. SAM ietvaros),
1.2.1. un 1.2.2. (tai skaitā papildinošās investīcijas
13.1.6. SAM ietvaros)
Visi ieguldījumi
1.tematiskā mērķa ietvaros tiks veikti atbilstoši Latvijas
viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam.
1.1.1.SAM un 13.1.2.SAM ir vērsts uz pētniecību viedās
specializācijas stratēģijas jomās (atveseļošanās pasākumi
pētniecības un inovāciju jomā), P&I infrastruktūras
uzlabošanu un P&I izcilību spēju attīstīšanu, kā arī
kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru,
izveides veicināšanu.
Savukārt 1.2.1., un 1.2.2. SAM ir vērsti uz uzņēmumu
investīciju P&I sekmēšanu, veidojot saiknes un
sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes
centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicinot
investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu
produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās
inovācijas, eko-inovācijas, sabiedrisko pakalpojumu
lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu
izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas
palīdzību un atbalstot tehnoloģisko un lietišķo pētniecību,
izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā
izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo
ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām
pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu.
1.2.2.SAM papildinošās investīcijas 13.1.6.SAM ietvaros ir
vērstas uz atveseļošanās pasākumiem ekonomikas nozarē -
nodarbināto apmācības.
Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un
rezultāta rādītājus skatīt pie 1.prioritārā virziena
"Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas"
un 13.prioritārā virziena "Pasākumi Covid-19
pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)" apraksta.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām,
riska novēršana un pārvaldība
"Drošība" -
aizsardzība pret ārkārtas situācijām un negadījumiem uz
sauszemes
5.1.1. un
5.1.2.SAM
SAM ietvaros paredzēts novērts
plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu
teritorijās, kā arī samazināt plūdu riskus laiku teritorijās.
Ieguldītās investīcijas, īpaši jūras krastu erozijas risku
samazināšanā, līdz minimumam samazinās arī iespējama
piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā, kas varētu negatīvi
ietekmēt ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet
arī visu Baltijas reģionu. Tās veicinās arī ESSBJR apakšmērķa
"Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un
pārvaldība" noteikto problēmu risināšanu.
1
http://www.mfa.gov.lv/data/file/REGIO-2013-00811-00-00-LV-TRA-00.pdf