VairogsGrozījums Ministru kabineta 2021. gada 12. aprīļa rīkojumā Nr. 238 "Par plānu "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.–2027. gadam""
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis noteikumi nosaka kārtību par tēmu: Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 12. aprīļa rīkojumā Nr. 238 "Par plānu "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.–2027. gadam"". Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.
Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 12. aprīļa rīkojumā Nr. 238 "Par plānu "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.–2027. gadam"" — viss teksts
1Ietekmes novērtējums uz valsts un
2pašvaldību budžetu
3Uzdevums
4Pasākuma nosaukums
5(institūcija)
6Budžeta programmas
7(apakšprogrammas) kods un nosaukums
8Vidēja termiņa budžeta
9ietvara likumā plānotais finansējums
10Nepieciešamais papildu
11finansējums
12Pasākuma īstenošanas gads (ja
13pasākuma īstenošana ir terminēta)
142020.
152021.
162022.
172021.
182022.
192023.
20turpmākajā laikposmā līdz
21pasākuma pabeigšanai
22(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
23turpmāk ik gadu
24(ja pasākuma izpilde nav terminēta)
25Finansējums plāna īstenošanai kopā
266 656
27790
2817 399
29808
3012 583
31412
3213 000
33000
3421 000
35000
3622 000
37000
380
390
40tajā
41skaitā
42Zemkopības ministrija
435 716
44790
4510 859
46808
4710 877
48412
4913 000
50000
5121 000
52000
5322 000
54000
550
560
57Finanšu
58ministrija
59850
60000
616 540
62000
631 706
64000
650
660
670
68Pašvaldību budžets
690
700
710
720
730
740
750
760
1Sabiedrības
2izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, jauno
3meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu
4profesionālās kompetences pilnveidošana
550 000
650 000
750 000
80
90
100
110
120
133.1. Sabiedrības informēšana, publikācija
14(ZM)
1597.00.00 "Nozaru vadība un politikas
16plānošana"
1710 000
1810 000
1910 000
200
210
220
230
240
252027. gada
26II pusgads
273.2. Konsultācija, informatīvie pasākumi
28ZM
2921.02.00 "Sabiedriskā finansējuma
30administrēšana un valsts uzraudzība
31lauksaimniecībā"
3210 000
3310 000
3410 000
350
360
370
380
390
40Katru gadu
413.2. Hidromelioratīvās būvniecības speciālistu
42sertifikācija
43(LMB ieņēmumi)
44-
45-
46-
47-
48-
49-
50-
51-
52-
53Katru gadu
543.3. Speciālistu sagatavošana
55(ZM)
5622.01.00 "Profesionālā izglītība";
5722.02.00 "Augstākā izglītība"
5830 000
5930 000
6030 000
610
620
630
6400
6500
66Katru gadu
67* Investīcijas no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma
68(ANM) plānotas indikatīvi, ja par to būs panākta vienošanās
69ar Eiropas Komisiju un ANM plāns tiks apstiprināts Ministru
70kabinetā.
71Papildu informācija: plāna izstrāde tika uzsākta 2019.
72gadā (izsludināts VSS 2019. gada 4. jūlijā), tāpēc
73informācija par ietekmi uz budžetu saglabāta no 2020.
74gada.
75______________________
1Sasaiste ar nacionālas nozīmes
2plānošanas dokumentiem
31.1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.
4gadam1
5Stratēģija Latvija 2030 ir valsts galvenais plānošanas
6instruments ar likuma spēku. Visiem valsts stratēģiskās
7plānošanas un attīstības dokumentiem, kas tiek izstrādāti pēc
8Stratēģijas Latvija 2030 stāšanās spēkā (apstiprināta Saeimā
92010. gada 10. jūnijā), ir jābūt veidotiem saskaņā ar tajā
10noteiktajiem virzieniem un prioritātēm. Stratēģijā Latvija 2030
11iekļauti arī šādi mērķi:
12• Latvijai būt ES līderei dabas kapitāla saglabāšanā,
13palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā (5. mērķis, 50.
14lpp.);
15• radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem
16iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas (6. mērķis, 56.
17lpp.);
18• saglabāt Latvijas savdabību - daudzveidīgo dabas un kultūras
19mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas (6. mērķis, 56.
20lpp.);
21• ūdensteces un ūdenstilpes veido Latvijas vienoto stratēģisko
22hidroloģisko tīklu un ir svarīgs bioloģiskās daudzveidības
23faktors (359) (pielikums, 76. lpp.).
24• paredzēt rīcības mērķus zemes ielabošanas pasākumiem, ar
25kuriem jāsniedz atbalsts lauku saimniecībām meliorācijas un zemes
26ielabošanas pasākumiem (375) (pielikums, 77. lpp.);
27Tie ir tikai daži no Stratēģijas Latvija 2030 mērķiem, kuriem
28ir būtiska nozīme pārējo politikas plānošanas dokumentu
29izstrādē.
301.2. Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.
31gadam2
32Plāns paredz, ka Latvijai ir ievērojami meža, kultūrvēsturiskā
33un dabas mantojuma, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes
34resursi, kuru ilgtspējīga izmantošana var ievērojami uzlabot
35tautas saimniecības stāvokli. [70]. Spēkā esošā NAP 2020 rīcības
36virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga
37apsaimniekošana" mērķa "Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi
38ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu
39izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus
40vides kvalitātei" (422) (pielikums, 63. lpp.) sasniegšanai
41viens no īstenojamajiem uzdevumiem ir "palielināt
42ūdenstilpju un lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu
43pārtikas ražošanai, t.sk. uzlabojot publisko ūdens režīmu
44regulējošo infrastruktūru" (435) (pielikums, 65. lpp.), kā arī
45"stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu
46izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi
47saudzējošas tehnoloģijas" (438) (pielikums, 65.l pp.).
48Par šī uzdevuma izpildi atbildīga ir Zemkopības ministrija, un
49plānots, ka uzdevums īstenojams, izmantojot Kohēzijas politikas,
50kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības
51politikas fondu, valsts budžeta un privāto finansējumu.
52No 2021. gada tiks īstenots Nacionālais attīstības plāns
532021.-2027. gadam (turpmāk - NAP 2027). Saeima 2020. gada 2.
54jūlijā ir apstiprinājusi NAP 2027. NAP 2027 Rīcības virzienā
55"Daba un vide - "Zaļais kurss""norādīts, ka
56klimata pārmaiņu rezultātā palielināsies nokrišņu daudzums, tāpēc
57meliorācijai un spējai novadīt lieko ūdens daudzumu būs arvien
58lielāka nozīme (80).3
591.3. Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru
60kabineta iecerēto darbību4
61Viena no valdības darba prioritātēm ir tautsaimniecības
62konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apmēra
63palielināšana.
64Valdības kopīgais mērķis ir radīt apstākļus, lai
65tautsaimniecība turpinātu pāreju uz inovatīvu, augstas
66pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, tostarp
67kāpinot produktivitāti, palielinot investīciju apmēru un valsts
68konkurētspēju pasaules tirgū, kā arī ilgtermiņā veidot Latviju kā
69talantu valsti ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi.
70Deklarācijā uzsvērts, ka jānodrošina gan zemes kā resursa
71izmantošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot
72lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības samazināšanos, gan
73Latvijas konkurētspēja Baltijas jūras reģionā, balstoties uz meža
74ilgtspējīgas attīstības principiem, bet nepieļaujot
75saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību
76samazināšanos.
1Sasaiste ar nozaru attīstības
2plānošanas un stratēģisko dokumentu saturu
32.1. Lauksaimniecība un
4mežsaimniecība
5Zemkopības ministrijas darbības stratēģijā 2017.-2019.
6gadam5 (turpmāk - ZM stratēģija) noteikti četri
7darbības virzieni:
8• pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums, pārtikas higiēna
9un kvalitāte, dzīvnieku veselība, labturība un aizsardzība, lai
10nodrošinātu nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti un augstu
11dzīvnieku veselības līmeni;
12• nozaru saimnieciskās darbības attīstības veicināšana, lai
13sekmētu ilgtermiņā konkurētspējīgas (ekonomiski efektīvas un uz
14tirgu orientētas) saimnieciskās darbības attīstību, ievērojot
15reģionāli līdzsvarotas attīstības principus;
16• cilvēkresursu attīstības veicināšana laukiem, lai sekmētu
17lauku iedzīvotāju spēju, prasmju un zināšanu attīstību un radītu
18plašākas iespējas ienākumu gūšanai un nodarbinātībai laukos;
19• dabas resursu ilgtspējības saglabāšana, lai nodrošinātu
20dabas resursu racionālu izmantošanu un apsaimniekošanas
21ilgtspējību.
22Viena no Zemkopības ministrijas prioritātēm 2017.-2019. gadam
23ir īstenot meliorētās zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu un valsts
24meliorācijas sistēmu uzturēšanu, tostarp izmantojot ES
25struktūrfondu atbalsta instrumentus, piemēram, plūdu riska
26faktoru samazināšanas pasākumus. Meliorācijas funkcionēšanas
27nozīme saistās arī ar citām izvirzītajām prioritātēm, piemēram,
28lauku saimnieciskās darbības vides
29veicināšanu, lauku ainavas uzlabošanu, mežu dzīvotspējas
30attīstību, zivju resursu ilgtspējīgu pārvaldību u.c.
31ZM stratēģijā teikts: lai infrastruktūras objektus,
32lauksaimniecības zemi, meža zemi un apdzīvotas vietas pasargātu
33no applūšanas, kā arī nodrošinātu lauku teritoriju ilgtspējīgu
34apsaimniekošanu un informāciju par meliorācijas kadastra un
35hidrometrijas datiem, tiek uzturētas valsts meliorācijas sistēmas
36un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Šie uzdevumi ietver 1)
37valsts meliorācijas sistēmu un pretplūdu hidrotehnisko būvju
38(tostarp polderu) un ar to ekspluatāciju saistīto objektu
39izveidošanu un (vai) uzlabošanu; 2) hidromelioratīvo būvju
40regulāru apsekošanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu; 3)
41ģeotelpiskās informācijas sistēmas digitālās datubāzes
42izveidošanu un uzturēšanu par valsts un valsts nozīmes
43meliorācijas sistēmu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli; 4)
44meliorācijas kadastra informācijas digitalizāciju, informācijas
45aktualizāciju par valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām
46un īpašniekiem piederošā zemē esošām meliorācijas sistēmām un
47būvēm. Tas zemes īpašniekiem, pašvaldībām, valsts iestādēm un
48tautsaimniecības infrastruktūras (ceļu, dzelzceļu, cauruļvadu,
49lidlauku, komunikāciju u.c.) būvniekiem dod iespēju iegūt
50informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes
51meliorācijas sistēmām, būvēm un to izvietojumu teritorijā, lai
52varētu apsaimniekot zemi un atvieglotu būvniecību, apmežošanu un
53meliorācijas sistēmu avārijas seku likvidēšanu. Pareizi
54nosusinātā lauksaimniecības zemē kultūraugu ražība ir ievērojami
55lielāka. Mežos, kuros ir ierīkotas vai atjaunotas meliorācijas
56sistēmas, tiek uzlaboti meža apsaimniekošanas apstākļi, tādēļ
57vairākkārt palielinās koku gadskārtu platums - rodas papildu
58koksnes pieaugums. Ūdens režīmu regulēšanas sistēmas ievērojami
59uzlabo lauksaimniecības zemes, apdzīvoto vietu, ceļu, dzelzceļu
60un citu infrastruktūras objektu izmantošanas un attīstības
61iespējas. Meliorācijas sistēmas zemei kā ražošanas resursam
62nodrošina lielāku pievienoto vērtību, un tas savukārt ļauj
63palielināt valsts kopproduktu, nodokļu ieņēmumus un eksportu, kā
64arī veicināt lauku apdzīvotību un nodarbinātību, mežsaimniecisko
65produktivitāti un mežu vērtības kāpumu. Tā kā lielas Rīgas HES
66ūdenskrātuvei piegulošās teritorijas ir zemākas par ūdenskrātuves
67uzstādinājuma līmeņiem, tajās ir izbūvēti polderi. Uzturēšana
68tehniskā kārtībā Rīgas HES hidrotehniskās būves ir primārs
69uzdevums, lai novērstu plūdu risku, ja tiktu pārrauti
70aizsargdambji vai pārstātu darboties šo polderu sūkņu stacijas.
71Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu risku, un
72nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī veicinātu
73saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu,
74aizsargdambjus ir nepieciešams atjaunot vai pārbūvēt, kā arī
75gādāt par polderu sūkņu pastāvīgu apkopi un remontu. Ar Rīgas HES
76ūdenskrātuvju inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas
77nodrošināšanu tiks novērsts plūdu risks Ogres un Ikšķiles
78apbūvētajā zemē aptuveni 2000 ha platībā, kā arī
79lauksaimniecības, mežu un apbūves teritorijās 2700 ha
80platībā.
81Lauksaimniecība
82Tā kā Latvija ir unikāla ar lauksaimniecībā un mežsaimniecībā
83izmantojamiem zemes resursiem, tieši zeme ir uzskatāma par
84Latvijas nacionālo bagātību. Šo resursu nozīme, vērtība un
85nepieciešamība pēc tās saglabāšanas pasaulē strauji palielinās
86(skatīt informāciju par pārtuksnešošanos 1. pielikuma 2.1.
87punktā). Vērtējot pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz vienu
88iedzīvotāju, Latvija ieņemt otro vietu Eiropas Savienībā (aiz
89Lietuvas).6 Lauksaimniecības un meža nozares patlaban
90dod ievērojamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, nodrošinot
91vairāk nekā trešo daļu no kopējās Latvijas eksporta vērtības un
92gandrīz 12% no iekšzemes kopprodukta, kā arī vairāk nekā 200
93tūkstošus darbavietu.7 Saskaņā ar Latvijas
94lauksaimniecības sektora attīstības ilgtermiņa prognozēm 2050.
95gadam Latvija var paplašināt lauksaimniecības preču ražošanu, jo
96ir iespēja palielināt zemes izmantošanas efektivitāti, iegūstot
97lielāku pievienoto vērtību no viena hektāra lauksaimniecības
98zemes.8 Tādēļ ir tik būtiski saglabāt ilgtspējīgu
99zemes resursu, tostarp ar zemes ielabošanas un augsnes
100degradācijas novēršanas (par kādu uzskatāma arī meliorācija)
101instrumentu atbalstu.
102Līgumā par Eiropas Savienības darbību9 ir noteikti
103kopējās lauksaimniecības politikas īpašie mērķi - celt
104lauksaimniecības ražīgumu, panākt pietiekami augstu dzīves līmeni
105lauku iedzīvotājiem u.c.
106Stratēģijā Latvija 203010 ietvertā telpiskās
107attīstības perspektīva iezīmē nacionālo interešu telpas, starp
108kurām ir arī lauku attīstības telpa - lauku teritorijas, kur
109atrodas valsts ekonomikai nozīmīgākie dabas resursi -
110lauksaimniecības zeme, meži, ūdeņi, derīgo izrakteņu atradnes.
111Viens no risinājumiem, kas paredzēts Stratēģijā Latvija 2030, ir
112zemes ielabošanas pasākumi, nosakot, ka jāsniedz atbalsts lauku
113saimniecībām meliorācijas un zemes ielabošanas pasākumiem.
114NAP 202011 prioritāte "Izaugsmi atbalstošas
115teritorijas" vērsta uz priekšnoteikumu radīšanu ilgtspējīgai
116un līdzsvarotai ekonomiskajai attīstībai Latvijas pilsētās un
117novados. Latvija ir neliela valsts ar lielu dabas un cilvēku
118resursu daudzveidību. Noteiktie rīcības virzieni paredz gudru un
119efektīvu pieejamo resursu apsaimniekošanu, teritoriālās
120attīstības iespēju izmantošanu un apdraudējumu mazināšanu. Viens
121no rīcības virzieniem ir dabas kapitāla ilgtspējīga
122apsaimniekošana, saglabājot dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai
123ekonomiskajai izaugsmei, un tā ilgtspējīgas izmantošanas
124sekmēšana, mazinot dabas un cilvēka darbības radīto risku vides
125kvalitātei.
126Latvijas lauku attīstības programma 2014.-2020.
127gadam12 izstrādāta kā Stratēģija Latvija 2030 un
128Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020. gadam pakārtots
129dokuments. Latvijas lauku attīstības programmā iekļautie pasākumi
130un ar tiem saistītās ietekmē visu NAP 2020 prioritāšu mērķu
131sasniegšanu. Latvijas lauku attīstības programmā 2014.-2020.
132gadam minēts, ka nepieciešams īstenot politiku, kas sekmē lauku
133reģionu attīstību, lai nodrošinātu augstāku un vienmērīgāku
134labklājības līmeni iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Lauku
135attīstības situācijas novērtējumā norādīts, ka Latvijā viens no
136galvenajiem ražošanas resursiem ir zeme - gan lauksaimniecībā
137izmantojamā zeme, gan meža zeme, bet meliorācijas sistēmas gan
138lauksaimniecības, gan meža zemē ir novecojušas un nekoptas.
139Nepietiekama augsnes mitruma regulēšana traucē efektīvi izmantot
140resursus un veicina vērtīgu augšņu degradāciju.
141Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības un meža zemes
142ražotspēju ietekmējošiem faktoriem ir augsnes mitruma regulēšana,
143jo Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums
144pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet
145nokrišņiem bagātos gados - pat par 500 mm un vairāk. Bez zemes
146mitruma regulācijas un aizsardzības pret applūšanu Latvijā nav
147iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības
148attīstība, jo ievērojami samazinās gan kultūraugu, gan mežaudžu
149ražība. Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā un meža zeme kopumā
150ir meliorēta 2,4 milj. ha platībā un 71% meliorācijas sistēmu ir
151nodots zemes īpašniekiem, uzliekot tiem tiesisku atbildību par to
152ekspluatāciju un uzturēšanu. Lai panāktu esošo meliorācijas
153sistēmu efektīvu darbību, nepieciešama to pārbūve un atjaunošana,
154tāpēc gan saimniecībām, gan mežu īpašniekiem un publiskās
155infrastruktūras uzturētājiem šajā nolūkā ir vajadzīgs investīciju
156atbalsts. Īpaši svarīga ir valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošana
157un uzturēšana, jo tās novada ūdeni no meliorētajām platībām.
158Tādējādi Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam mērķu
159sasniegšanai Latvijas lauku attīstības programmā 2014.-2020.
160gadam noteiktas sešas prioritātes, un viens no prioritātes
161"Paaugstināt visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un
162stiprināt saimniecību dzīvotspēju"mērķu sasniegšanas
163pasākumiem ir "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un
164mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā
165(meliorācija)".
166Nolietotās meliorācijas sistēmas ir jāmodernizē, lai
167nodrošinātu mūsdienīgu zemes izmantošanas sistēmu
168funkcionalitāti, īpaši, lai samazinātu barības vielu (slāpekļa,
169tā samazinot N2O emisijas) izskalošanos un SEG
170emisijas no meža un lauksaimniecības zemēm, uzlabojot grāvju
171dizainu un izmantošanu to buferjoslas biomasas ražošanai.
172Meliorācijas sistēmas atjaunošana, ietverot arī tādu elementu kā
173filtrācijas lauki, izplešanās dīķi un līmeņa regulēšanas sistēmas
174pielietošanu, ļauj būtiski samazināt organisko barības vielu un
175izšķīdušā organiskā oglekļa iznesi, kā arī nodrošinās SEG emisiju
176samazinājumu, jo veģetācijas sezonas laikā tiek stabilizēts
177gruntsūdens līmenis. Aramzemes produktivitātes saglabāšana,
178uzturot meliorācijas sistēmu efektivitāti, nodrošinās lielākas
179ražas un lielāku oglekļa ienesi augsnē, tā sniedzot zemes
180izmantošanas sektora ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas
181mērķu sasniegšanā. Aramzemē un zālājos ar organiskām augsnēm
182meliorācija parasti samazina CH4 emisiju, bet
183palielina CO2 emisiju. Kopumā pēc mitrāju (kūdras
184ieguves vietu) meliorācijas samazinās dabiskā CH4
185emisija (netiek rēķinātas SEG inventarizācijā), bet palielinās
186CO2 emisija augsnes organisko materiālu oksidēšanās
187procesā, kā arī N2O emisija minerotrofajos mitrājos -
188mitrājos, kas ūdeni un barības vielas saņem ne tikai no
189nokrišņiem, bet arī no ieplūdušiem avotiem un
190gruntsūdeņiem.13
191Latvijā meliorācijas sistēmu atjaunošana uzskatāma par
192pasākumu, kas sekmē CO2 piesaisti un mazina SEG
193emisiju. Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību
194un ūdens kvalitāti, meliorācijas kadastrā reģistrētu meliorācijas
195sistēmu pārbūves un atjaunošanas pasākumā tiek veicināta videi
196draudzīgu meliorācijas sistēmu un elementu (piemēram,
197sedimentācijas baseinu, akmeņu krāvumu, divpakāpju meliorācijas
198grāvju) izveide, īpaši riska ūdensobjektu teritorijās. Šādu
199sistēmu izbūve veicina augu barības vielu un suspendēto vielu
200nonākšanu turpmākos hidrogrāfiskā tīkla posmos.
201Ieguldījumi meliorācijas sistēmas uzlabošanā tiek īstenoti
2022014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas
203"Izaugsme un nodarbinātība"5. prioritārā virziena
204"Vides aizsardzība un resursu izmantošanas
205efektivitāte" 5.1.2. specifiskajā atbalsta mērķī
206"Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās", tāpat tiek
207īstenoti pasākumi plūdu riska mazināšanai, pārbūvējot un
208atjaunojot valsts meliorācijas sistēmas, t.i., esošās valsts
209meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves, polderu sūkņu
210stacijas un aizsargdambjus, potomālos upju posmus, kā arī pilnībā
211vai daļēji atjaunojot dabisko teritoriju ("zaļo
212infrastruktūru").
213Ievērojamu postu lauksaimniecībai nodara bebraines pie
214lauksaimniecības zemes piegulošos meliorācijas grāvjos vai upēs,
215kam jānodrošina sekmīga esošo meža meliorācijas sistēmu darbība,
216tāpēc būtu īstenojami šādu bebraiņu likvidēšanas pasākumi.
217Mežsaimniecība
218Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.
219gadam, kuras apstiprinātas ar Ministru kabineta 2015. gada 5.
220oktobra rīkojumu Nr. 611, ir Latvijas meža nozares izaugsmes un
221attīstības politikas galvenais dokuments. Par vienu no
222prioritārajiem meža politikas mērķiem ir izvirzīts meža resursu
223pieejamības nodrošināšana tagadnē un nākamajām paaudzēm,
224atbalstot un īstenojot meža vērtības palielināšanu, tostarp ar
225meliorācijas sistēmu sakārtošanu, atjaunošanu, pārbūvi un jaunu
226sistēmu izbūvi.
227Mežs un zeme, uz kuras aug koki, ir viens no galvenajiem dabas
228resursiem Latvijā. Vērtējot pēc meža platības uz vienu
229iedzīvotāju, Latvija ierindojas ceturtajā vietā Eiropas Savienībā
230(aiz Somijas, Zviedrijas un Igaunijas).14 Meža platība
231un tajā uzkrātie koksnes resursi Latvijā nesamazinās, bet turpina
232pieaugt2, vairojot meža pozitīvo ietekmi uz valsts
233tautsaimniecību. Latvijā koksnes produkcijas ražošana veido
234būtisku tautsaimniecības daļu un meža nozare ir viena no
235nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, jo mežs ar tā produktiem
236un pakalpojumiem ir nozīmīgs sabiedrības labklājības avots. Meža
237apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod būtisku
238ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā un
239Latvijas starptautisko SEG emisijas samazināšanas saistību
240izpildē.15
241Meža nozari veido mežsaimniecība un kokrūpniecība.
242Mežsaimniecība ietver meža zemes apsaimniekošanu pilnā meža
243audzēšanas ciklā, meža produkcijas sagatavošanu un tirdzniecību.
244Meža produkcija ir materiāla (kokmateriāli - koksne kā izejviela
245un energoresurss, sēnes, ogas u.c.) un nemateriāla (meža
246bioloģiskā daudzveidība, rekreācijas iespējas un pakalpojumi,
247galvenokārt meža aizsargājošās funkcijas u.c.). Savukārt Latvijas
248kokrūpniecībā tiek apstrādāta mežā saražotā un piegādātā koksne -
249apaļie kokmateriāli, cirsmu atliekas, iegūstot pirmapstrādes
250produkciju (zāģmateriālus, koksnes plātnes u.c.), - un ražota
251tālākapstrādes produkcija - tādi amatniecības izstrādājumi kā
252koka durvis, logi, koka ēkas, gatavā tara, mēbeles u.c.
253Lielākā daļa Latvijas teritorijas ir potenciāli pakļauta
254pārlieka mitruma riskam16. Savukārt meža
255hidromelioratīvais fonds veido 46,3% no meža kopplatības, no
256kuras meliorēta ir apmēram 40% pārmitro mežu platības. Meža
257meliorācija Latvijā veicina ūdens resursu līdzsvarotu
258izmantošanu, samazinot pavasara plūdus un palielinot ūdens
259daudzumu vasaras periodā. Pavasara plūdu intensitāte meliorētās
260teritorijās ir mazāka, jo pa grāvjiem ūdens plūst arī ziemā, tā
261drenējot augsni, un pavasarī meliorēta platība ir labāk
262sagatavota plūdiem nekā nemeliorēta, kur augsne ir piesātināta ar
263ūdeni. Meliorētajām meža teritorijām raksturīgs vaļējo grāvju
264tīkls. Meža zemē vairāk nekā 0,5 miljonu ha meliorācijas sistēmu
265ir novecojušas un nekoptas. Pēc Valsts meža dienesta sniegtās
266informācijas, kopš 1991. gada pārmērīga mitruma dēļ kopumā ir
267gājušas bojā mežaudzes 5800 hektāru platībā. Nefunkcionējošu
268meliorācijas sistēmu dēļ valstī ik gadu tiek zaudēti vidēji 240
269hektāru mežaudžu. Funkcionējošas meliorācijas sistēmas ļauj
270pilnvērtīgāk izmantot augsnes auglības potenciālu. Koksnes gada
271pieaugums meliorētās platībās var būt pat vairākas reizes,
272dažkārt pat 10 reižu, lielāks nekā nemeliorētās platībās.
273Ievērojot risku, ko klimata pārmaiņu ietekmē varētu radīt
274nokrišņu daudzuma palielināšanās Baltijas jūras reģionā, kā arī
275to, ka nepietiekama augsnes mitruma regulēšana veicina meliorēto
276meža augšņu degradāciju un samazina mežaudžu koksnes pieaugumu,
277ir nepieciešama meliorācijas sistēmu atjaunošana, ievērojot gan
278ekonomiskos ieguvumus, gan vides prasības. Pēc meliorācijas
279sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas meža zemē palielinās
280koksnes pieaugums un mežaudzes spēj piesaistīt vairāk
281CO2. Šajā kontekstā apsverama ne vien esošo
282meliorācijas sistēmu atjaunošana vai pārbūve, bet arī jaunu
283meliorācijas sistēmu būvniecība.
284Esošās situācijas izvērtējumā tika konstatēts, ka Latvijas
285mežos līdz 2020. gadam meliorācijas sistēmas jāatjauno 280 000 ha
286platībā: valsts mežos - 220 000 ha, privātajos mežos - 60 000 ha
287platībā. Meliorācijas sistēmu atjaunošana ir investīciju
288ietilpīgs ilgtermiņa ieguldījums meža vērtības saglabāšanā un
289palielināšanā, tāpēc Meža un saistīto nozaru attīstības
290pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam pausts atbalsts meliorācijas
291sistēmu renovācijai valsts, pašvaldību un privātajos mežos
292saistībā Latvijas lauku attīstības programmu 2014.-2020.
293gadam.
294Viens no Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020.
295gadam prioritātes "Paaugstināt visu lauksaimniecības veidu
296konkurētspēju un stiprināt saimniecību dzīvotspēju" mērķu
297sasniegšanas pasākumiem ir "Atbalsts ieguldījumiem
298lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā
299(meliorācija)". Tajā pieejamais finansējums dod iespēju
300atjaunot meža meliorācijas sistēmas apmēram 100 000 ha platībā,
301atjaunojot vai pārbūvējot meža meliorācijas grāvjus 4600 km
302garumā. Tādējādi papildu koksnes ieguvums, novērtējot pašreizējo
303mežaudžu stāvokli, turpmākajos 50 gados var sasniegt apmēram
30440-45 miljonus kubikmetru.
305No kopējās Latvijas mežu platības (3,6 milj. ha jeb 56%)
306aptuveni pusi apsaimnieko akciju sabiedrība "Latvijas valsts
307meži"(turpmāk - LVM). LVM darbības mērķis ir nodrošināt
308valstij piederošās zemes 1,63 miljonu hektāru platībā (tajā
309skaitā 1,60 miljonu hektāru meža zemes) ilgtspējīgu un atbildīgu
310apsaimniekošanu. LVM 2016. gadā ir izstrādāta vidēja termiņa
311darbības stratēģija laika posmam līdz 2020. gadam (apstiprināta
3122016. gada 24. oktobrī). Par vienu no LVM stratēģiskajiem mērķiem
313izvirzīts uzņēmuma apsaimniekojamo kokaudžu vērtību
314palielināšana, uzlabojot meža infrastruktūras - autoceļus, tiltus
315un meliorācijas sistēmas. Infrastruktūras nolietojums ir daudz
316lielāks par reāli pieļaujamo, tādēļ ir nepieciešami lieli
317ieguldījumi to funkcionalitātes uzlabošanā. No kopējās LVM mežu
318platības 353,3 tūkstoši hektāru mežu ir nosusināti - tas liecina
319par iepriekšējos gadu desmitos veiktās valsts meža meliorācijas
320apjomu. LVM katru gadu investē līdzekļus meža infrastruktūras
321attīstībā, piemēram, 2019. gada deviņos mēnešos sabiedrība
322pārbūvēja meža meliorācijas sistēmas 7600 hektāru platībā. Meža
323meliorācijas sistēmas funkcionēšana tiek nodrošināta ar tādām
324ūdens režīma regulēšanai izbūvētām būvēm kā susinātājgrāvji,
325novadgrāvji un kontūrgrāvji. Ņemot vērā paredzamās ar klimata
326pārmaiņām saistītās problēmas, saimniecisko mežu teritorijās ar
327potenciāli lielu ražību pēc meliorācijas, jāplāno jaunu meža
328meliorācijas sistēmu izbūve meža ražības un kvalitātes
329uzlabošanai, vienlaikus rūpīgi izvērtējot ieguvumus un zaudējumus
330videi.
331Lai sasniegtu LVM vidēja termiņa darbības stratēģijas mērķi -
332palielināt uzņēmuma aktīvu un kokaudžu vērtību, ir sagatavota LVM
333meža meliorācijas sistēmu (turpmāk - MMS) atjaunošanas programma
3342016.-2025. gadam. Tā paredz pabeigt visu MMS atjaunošanu LVM
335apsaimniekotajos mežos, sasniedzot kopējo atjaunoto MMS apjomu -
336246,8 tūkst. ha. Viens no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas
337pasākumiem ir MMS atjaunošanas un pārbūves ietekmes uz vidi
338novērtējums un sagatavotās vadlīnijas un prasības mežsaimniecības
339darbiem, tostarp MMS atjaunošanai un pārbūvei, paredzot ietekmes
340uz vidi mazināšanas norādījumus katrā darbības vietā, piemēram,
341sedimentācijas baseinu un filtrācijas lauku veidošanu u.c.
342Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura
3432000) un to tiešā tuvumā MMS atjaunošana notiek stingri
344ierobežotā apjomā ar ikreizēju sertificēta vides eksperta
345atzinumu. Pēc LVM bebraiņu monitoringa datiem, bebru nodarīto
346bojājumu apjoms mežam ar katru gadu samazinās. 2009. gadā bija
3473,5 tūkst hektāru bebraiņu, no tām 1,8 tūkst. ha apsaimniekojamas
348bebraines, bet 1,7 tūkst. ha - likvidējamas. Savukārt jau 2016.
349gadā apsaimniekojamo un likvidējamo bebraiņu apjoms bija vairs
350tikai 0,77 tūkst. ha, un no tām 0,59 tūkst. ha bija
351apsaimniekojamas bebraines, bet 0,17 tūkst. ha - likvidējamas.
352Likvidējamās bebraines konstatētas meža meliorācijas grāvjos vai
353upēs, kurām jānodrošina sekmīga esošo meža meliorācijas sistēmu
354darbība, tāpēc LVM plāno un īsteno pasākumus, lai likvidētu meža
355meliorācijas sistēmās izveidotās bebraines.
356Funkcionējošas meliorācijas sistēmas ļauj pilnvērtīgāk
357izmantot augsnes auglības potenciālu, jo koksnes pieaugums gada
358laikā un iegūtā lauksaimniecības raža meliorētās platībās var būt
359pat vairākas reizes lielāka nekā nenosusinātās platībās.
3602.2. Vides aizsardzība
361Ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130
362"Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020.
363gadam"17 izvirzītais virsmērķis ir dot iespēju
364iedzīvotājiem dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot uz
365ilgtspējīgu attīstību īstenotas darbības, saglabājot vides
366kvalitāti un bioloģisko daudzveidību un nodrošinot dabas resursu
367ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu
368pieņemšanā un informētību par vides stāvokli. Politikas
369plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam vides politikas
370mērķi ir pakārtoti Stratēģijas Latvija 2030 pamatnostādnēm:
371laimīgs cilvēks labklājīgā valstī, ilgtspējīgs un veselīgs
372dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta sabiedrība, sadarbībā
373radīta konkurētspēja un valsts kā ātrspējas partneris. Latvijas
374vides politikas attīstību ietekmē ANO globālā vides aizsardzības
375politika un Latvijas kā ES dalībvalsts statuss.
376Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam pozitīvi
377izcelta jaunās Plūdu riska informācijas sistēmas (turpmāk - PRIS)
378Ventas, Lielupes un Gaujas baseiniem18 izveide. Tā
379tika izstrādāta, īstenojot Eiropas Ekonomiskās zonas finansēto
380projektu "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata
381pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos
382datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai,
383ka arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu", un nodota
384ekspluatācijā 2017. gada martā. PRIS izveidē izmantoti Latvijas
385Ģeotelpiskās informācijas aģentūras aerolāzerskenēšanas dati kopš
3862013. gada.
387Plūdu riska informācijas sistēmu veido divas daļas:
3881) dažādas intensitātes (varbūtības) plūdiem pakļauto
389teritoriju kartēšana, kas ļauj identificēt ne vien applūstošās
390teritorijas, bet arī plūdiem pakļauto infrastruktūru, iedzīvotāju
391skaitu, nozīmīgos objektus, piesārņotās teritorijas u.c.;
3922) operatīvā hidroloģisko prognožu sistēma, kas, ņemot vērā
393operatīvos hidrometeoroloģiskos novērojumus un laikapstākļu
394prognozes, vairākas reizes diennaktī veic hidroloģisko prognožu
395aprēķinus, sniedzot informāciju par gaidāmajām ūdens līmeņa u.c.
396hidroloģisko parametru izmaiņām nākotnē (līdz pat sešiem mēnešiem
397uz priekšu). Pamatojoties uz šo informāciju, plūdu draudu
398gadījumā tiek sagatavoti atbilstošie brīdinājumi. Šobrīd
399noteiktie brīdinājumu līmeņi atbilst ūdens līmenim ar noteiktu
400atkārtošanās biežumu.
401Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
402pārziņā esošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību
403"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
404(turpmāk - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs)
4052017. gadā sagatavotajā ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji
406Latvijai"19 uzsvērts, ka būtisks ir ne vien
407kopējais nokrišņu daudzums kādā periodā un tā vidējās vērtības
408atšķirības no normas, bet arī tā sadalījums gada laikā, pa
409teritorijām, nokrišņu intensitāte un daudzuma attiecība pret
410iztvaikošanu. Savukārt nokrišņu izraisītu plūdu risku palielina
411vai samazina zemes apaugums, zemes lietojuma veids, augsnes
412struktūra u.c. faktori, tāpēc valsts sabiedrība ar ierobežotu
413atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"
414valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijā un
415uzturēšanā seko līdzi gan laikapstākļu prognozēm, gan Latvijas
416Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātajiem
417nākotnes klimata scenārijiem, gan ar vides aizsardzības un
418reģionālās attīstības ministra 2015. gada 22. decembra rīkojumu
419Nr. 378 apstiprinātajos plūdu riska pārvaldības plānos
4202016.-2021. gadam upju baseinu apgabaliem norādītajām un
421aprakstītajām plūdu riska teritorijām, kā arī darbojas pie
422preventīvo un gatavības pasākumu plānu izstrādes plūdu un palu
423draudu gadījumā.
424Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra
425noteikumiem Nr. 1354 "Noteikumi par sākotnējo plūdu riska
426novērtējumu, plūdu kartēm un plūdu riska pārvaldības plānu"
427potenciālo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes
428gatavo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, un
429tās ir pieejamas centra tīmekļvietnē
430https://www.meteo.lv/lapas/vide/pludu-riska-informacijas-sistema/pludu-riska-informacijas-sistema?id=2103&nid=889.
431Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē
432ir pieejami arī plūdu riska pārvaldības plāni 2016.-2021. gadam -
433https://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani?&id=1107&nid=424.
434(Daugavas upju baseinu apgabala plūdu riska pārvaldības plāns ir