2. pants

Sasaiste ar nozaru attīstības

plānošanas un stratēģisko dokumentu saturu

2.1. Lauksaimniecība un

mežsaimniecība

Zemkopības ministrijas darbības stratēģijā 2017.-2019.

gadam5 (turpmāk - ZM stratēģija) noteikti četri

darbības virzieni:

• pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums, pārtikas higiēna

un kvalitāte, dzīvnieku veselība, labturība un aizsardzība, lai

nodrošinātu nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti un augstu

dzīvnieku veselības līmeni;

• nozaru saimnieciskās darbības attīstības veicināšana, lai

sekmētu ilgtermiņā konkurētspējīgas (ekonomiski efektīvas un uz

tirgu orientētas) saimnieciskās darbības attīstību, ievērojot

reģionāli līdzsvarotas attīstības principus;

• cilvēkresursu attīstības veicināšana laukiem, lai sekmētu

lauku iedzīvotāju spēju, prasmju un zināšanu attīstību un radītu

plašākas iespējas ienākumu gūšanai un nodarbinātībai laukos;

• dabas resursu ilgtspējības saglabāšana, lai nodrošinātu

dabas resursu racionālu izmantošanu un apsaimniekošanas

ilgtspējību.

Viena no Zemkopības ministrijas prioritātēm 2017.-2019. gadam

ir īstenot meliorētās zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu un valsts

meliorācijas sistēmu uzturēšanu, tostarp izmantojot ES

struktūrfondu atbalsta instrumentus, piemēram, plūdu riska

faktoru samazināšanas pasākumus. Meliorācijas funkcionēšanas

nozīme saistās arī ar citām izvirzītajām prioritātēm, piemēram,

lauku saimnieciskās darbības vides

veicināšanu, lauku ainavas uzlabošanu, mežu dzīvotspējas

attīstību, zivju resursu ilgtspējīgu pārvaldību u.c.

ZM stratēģijā teikts: lai infrastruktūras objektus,

lauksaimniecības zemi, meža zemi un apdzīvotas vietas pasargātu

no applūšanas, kā arī nodrošinātu lauku teritoriju ilgtspējīgu

apsaimniekošanu un informāciju par meliorācijas kadastra un

hidrometrijas datiem, tiek uzturētas valsts meliorācijas sistēmas

un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Šie uzdevumi ietver 1)

valsts meliorācijas sistēmu un pretplūdu hidrotehnisko būvju

(tostarp polderu) un ar to ekspluatāciju saistīto objektu

izveidošanu un (vai) uzlabošanu; 2) hidromelioratīvo būvju

regulāru apsekošanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu; 3)

ģeotelpiskās informācijas sistēmas digitālās datubāzes

izveidošanu un uzturēšanu par valsts un valsts nozīmes

meliorācijas sistēmu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli; 4)

meliorācijas kadastra informācijas digitalizāciju, informācijas

aktualizāciju par valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām

un īpašniekiem piederošā zemē esošām meliorācijas sistēmām un

būvēm. Tas zemes īpašniekiem, pašvaldībām, valsts iestādēm un

tautsaimniecības infrastruktūras (ceļu, dzelzceļu, cauruļvadu,

lidlauku, komunikāciju u.c.) būvniekiem dod iespēju iegūt

informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes

meliorācijas sistēmām, būvēm un to izvietojumu teritorijā, lai

varētu apsaimniekot zemi un atvieglotu būvniecību, apmežošanu un

meliorācijas sistēmu avārijas seku likvidēšanu. Pareizi

nosusinātā lauksaimniecības zemē kultūraugu ražība ir ievērojami

lielāka. Mežos, kuros ir ierīkotas vai atjaunotas meliorācijas

sistēmas, tiek uzlaboti meža apsaimniekošanas apstākļi, tādēļ

vairākkārt palielinās koku gadskārtu platums - rodas papildu

koksnes pieaugums. Ūdens režīmu regulēšanas sistēmas ievērojami

uzlabo lauksaimniecības zemes, apdzīvoto vietu, ceļu, dzelzceļu

un citu infrastruktūras objektu izmantošanas un attīstības

iespējas. Meliorācijas sistēmas zemei kā ražošanas resursam

nodrošina lielāku pievienoto vērtību, un tas savukārt ļauj

palielināt valsts kopproduktu, nodokļu ieņēmumus un eksportu, kā

arī veicināt lauku apdzīvotību un nodarbinātību, mežsaimniecisko

produktivitāti un mežu vērtības kāpumu. Tā kā lielas Rīgas HES

ūdenskrātuvei piegulošās teritorijas ir zemākas par ūdenskrātuves

uzstādinājuma līmeņiem, tajās ir izbūvēti polderi. Uzturēšana

tehniskā kārtībā Rīgas HES hidrotehniskās būves ir primārs

uzdevums, lai novērstu plūdu risku, ja tiktu pārrauti

aizsargdambji vai pārstātu darboties šo polderu sūkņu stacijas.

Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu risku, un

nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī veicinātu

saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu,

aizsargdambjus ir nepieciešams atjaunot vai pārbūvēt, kā arī

gādāt par polderu sūkņu pastāvīgu apkopi un remontu. Ar Rīgas HES

ūdenskrātuvju inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas

nodrošināšanu tiks novērsts plūdu risks Ogres un Ikšķiles

apbūvētajā zemē aptuveni 2000 ha platībā, kā arī

lauksaimniecības, mežu un apbūves teritorijās 2700 ha

platībā.

Lauksaimniecība

Tā kā Latvija ir unikāla ar lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

izmantojamiem zemes resursiem, tieši zeme ir uzskatāma par

Latvijas nacionālo bagātību. Šo resursu nozīme, vērtība un

nepieciešamība pēc tās saglabāšanas pasaulē strauji palielinās

(skatīt informāciju par pārtuksnešošanos 1. pielikuma 2.1.

punktā). Vērtējot pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz vienu

iedzīvotāju, Latvija ieņemt otro vietu Eiropas Savienībā (aiz

Lietuvas).6 Lauksaimniecības un meža nozares patlaban

dod ievērojamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, nodrošinot

vairāk nekā trešo daļu no kopējās Latvijas eksporta vērtības un

gandrīz 12% no iekšzemes kopprodukta, kā arī vairāk nekā 200

tūkstošus darbavietu.7 Saskaņā ar Latvijas

lauksaimniecības sektora attīstības ilgtermiņa prognozēm 2050.

gadam Latvija var paplašināt lauksaimniecības preču ražošanu, jo

ir iespēja palielināt zemes izmantošanas efektivitāti, iegūstot

lielāku pievienoto vērtību no viena hektāra lauksaimniecības

zemes.8 Tādēļ ir tik būtiski saglabāt ilgtspējīgu

zemes resursu, tostarp ar zemes ielabošanas un augsnes

degradācijas novēršanas (par kādu uzskatāma arī meliorācija)

instrumentu atbalstu.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību9 ir noteikti

kopējās lauksaimniecības politikas īpašie mērķi - celt

lauksaimniecības ražīgumu, panākt pietiekami augstu dzīves līmeni

lauku iedzīvotājiem u.c.

Stratēģijā Latvija 203010 ietvertā telpiskās

attīstības perspektīva iezīmē nacionālo interešu telpas, starp

kurām ir arī lauku attīstības telpa - lauku teritorijas, kur

atrodas valsts ekonomikai nozīmīgākie dabas resursi -

lauksaimniecības zeme, meži, ūdeņi, derīgo izrakteņu atradnes.

Viens no risinājumiem, kas paredzēts Stratēģijā Latvija 2030, ir

zemes ielabošanas pasākumi, nosakot, ka jāsniedz atbalsts lauku

saimniecībām meliorācijas un zemes ielabošanas pasākumiem.

NAP 202011 prioritāte "Izaugsmi atbalstošas

teritorijas" vērsta uz priekšnoteikumu radīšanu ilgtspējīgai

un līdzsvarotai ekonomiskajai attīstībai Latvijas pilsētās un

novados. Latvija ir neliela valsts ar lielu dabas un cilvēku

resursu daudzveidību. Noteiktie rīcības virzieni paredz gudru un

efektīvu pieejamo resursu apsaimniekošanu, teritoriālās

attīstības iespēju izmantošanu un apdraudējumu mazināšanu. Viens

no rīcības virzieniem ir dabas kapitāla ilgtspējīga

apsaimniekošana, saglabājot dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai

ekonomiskajai izaugsmei, un tā ilgtspējīgas izmantošanas

sekmēšana, mazinot dabas un cilvēka darbības radīto risku vides

kvalitātei.

Latvijas lauku attīstības programma 2014.-2020.

gadam12 izstrādāta kā Stratēģija Latvija 2030 un

Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020. gadam pakārtots

dokuments. Latvijas lauku attīstības programmā iekļautie pasākumi

un ar tiem saistītās ietekmē visu NAP 2020 prioritāšu mērķu

sasniegšanu. Latvijas lauku attīstības programmā 2014.-2020.

gadam minēts, ka nepieciešams īstenot politiku, kas sekmē lauku

reģionu attīstību, lai nodrošinātu augstāku un vienmērīgāku

labklājības līmeni iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Lauku

attīstības situācijas novērtējumā norādīts, ka Latvijā viens no

galvenajiem ražošanas resursiem ir zeme - gan lauksaimniecībā

izmantojamā zeme, gan meža zeme, bet meliorācijas sistēmas gan

lauksaimniecības, gan meža zemē ir novecojušas un nekoptas.

Nepietiekama augsnes mitruma regulēšana traucē efektīvi izmantot

resursus un veicina vērtīgu augšņu degradāciju.

Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības un meža zemes

ražotspēju ietekmējošiem faktoriem ir augsnes mitruma regulēšana,

jo Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums

pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet

nokrišņiem bagātos gados - pat par 500 mm un vairāk. Bez zemes

mitruma regulācijas un aizsardzības pret applūšanu Latvijā nav

iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības

attīstība, jo ievērojami samazinās gan kultūraugu, gan mežaudžu

ražība. Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā un meža zeme kopumā

ir meliorēta 2,4 milj. ha platībā un 71% meliorācijas sistēmu ir

nodots zemes īpašniekiem, uzliekot tiem tiesisku atbildību par to

ekspluatāciju un uzturēšanu. Lai panāktu esošo meliorācijas

sistēmu efektīvu darbību, nepieciešama to pārbūve un atjaunošana,

tāpēc gan saimniecībām, gan mežu īpašniekiem un publiskās

infrastruktūras uzturētājiem šajā nolūkā ir vajadzīgs investīciju

atbalsts. Īpaši svarīga ir valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošana

un uzturēšana, jo tās novada ūdeni no meliorētajām platībām.

Tādējādi Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam mērķu

sasniegšanai Latvijas lauku attīstības programmā 2014.-2020.

gadam noteiktas sešas prioritātes, un viens no prioritātes

"Paaugstināt visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un

stiprināt saimniecību dzīvotspēju"mērķu sasniegšanas

pasākumiem ir "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un

mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā

(meliorācija)".

Nolietotās meliorācijas sistēmas ir jāmodernizē, lai

nodrošinātu mūsdienīgu zemes izmantošanas sistēmu

funkcionalitāti, īpaši, lai samazinātu barības vielu (slāpekļa,

tā samazinot N2O emisijas) izskalošanos un SEG

emisijas no meža un lauksaimniecības zemēm, uzlabojot grāvju

dizainu un izmantošanu to buferjoslas biomasas ražošanai.

Meliorācijas sistēmas atjaunošana, ietverot arī tādu elementu kā

filtrācijas lauki, izplešanās dīķi un līmeņa regulēšanas sistēmas

pielietošanu, ļauj būtiski samazināt organisko barības vielu un

izšķīdušā organiskā oglekļa iznesi, kā arī nodrošinās SEG emisiju

samazinājumu, jo veģetācijas sezonas laikā tiek stabilizēts

gruntsūdens līmenis. Aramzemes produktivitātes saglabāšana,

uzturot meliorācijas sistēmu efektivitāti, nodrošinās lielākas

ražas un lielāku oglekļa ienesi augsnē, tā sniedzot zemes

izmantošanas sektora ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas

mērķu sasniegšanā. Aramzemē un zālājos ar organiskām augsnēm

meliorācija parasti samazina CH4 emisiju, bet

palielina CO2 emisiju. Kopumā pēc mitrāju (kūdras

ieguves vietu) meliorācijas samazinās dabiskā CH4

emisija (netiek rēķinātas SEG inventarizācijā), bet palielinās

CO2 emisija augsnes organisko materiālu oksidēšanās

procesā, kā arī N2O emisija minerotrofajos mitrājos -

mitrājos, kas ūdeni un barības vielas saņem ne tikai no

nokrišņiem, bet arī no ieplūdušiem avotiem un

gruntsūdeņiem.13

Latvijā meliorācijas sistēmu atjaunošana uzskatāma par

pasākumu, kas sekmē CO2 piesaisti un mazina SEG

emisiju. Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību

un ūdens kvalitāti, meliorācijas kadastrā reģistrētu meliorācijas

sistēmu pārbūves un atjaunošanas pasākumā tiek veicināta videi

draudzīgu meliorācijas sistēmu un elementu (piemēram,

sedimentācijas baseinu, akmeņu krāvumu, divpakāpju meliorācijas

grāvju) izveide, īpaši riska ūdensobjektu teritorijās. Šādu

sistēmu izbūve veicina augu barības vielu un suspendēto vielu

nonākšanu turpmākos hidrogrāfiskā tīkla posmos.

Ieguldījumi meliorācijas sistēmas uzlabošanā tiek īstenoti

2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība"5. prioritārā virziena

"Vides aizsardzība un resursu izmantošanas

efektivitāte" 5.1.2. specifiskajā atbalsta mērķī

"Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās", tāpat tiek

īstenoti pasākumi plūdu riska mazināšanai, pārbūvējot un

atjaunojot valsts meliorācijas sistēmas, t.i., esošās valsts

meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves, polderu sūkņu

stacijas un aizsargdambjus, potomālos upju posmus, kā arī pilnībā

vai daļēji atjaunojot dabisko teritoriju ("zaļo

infrastruktūru").

Ievērojamu postu lauksaimniecībai nodara bebraines pie

lauksaimniecības zemes piegulošos meliorācijas grāvjos vai upēs,

kam jānodrošina sekmīga esošo meža meliorācijas sistēmu darbība,

tāpēc būtu īstenojami šādu bebraiņu likvidēšanas pasākumi.

Mežsaimniecība

Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.

gadam, kuras apstiprinātas ar Ministru kabineta 2015. gada 5.

oktobra rīkojumu Nr. 611, ir Latvijas meža nozares izaugsmes un

attīstības politikas galvenais dokuments. Par vienu no

prioritārajiem meža politikas mērķiem ir izvirzīts meža resursu

pieejamības nodrošināšana tagadnē un nākamajām paaudzēm,

atbalstot un īstenojot meža vērtības palielināšanu, tostarp ar

meliorācijas sistēmu sakārtošanu, atjaunošanu, pārbūvi un jaunu

sistēmu izbūvi.

Mežs un zeme, uz kuras aug koki, ir viens no galvenajiem dabas

resursiem Latvijā. Vērtējot pēc meža platības uz vienu

iedzīvotāju, Latvija ierindojas ceturtajā vietā Eiropas Savienībā

(aiz Somijas, Zviedrijas un Igaunijas).14 Meža platība

un tajā uzkrātie koksnes resursi Latvijā nesamazinās, bet turpina

pieaugt2, vairojot meža pozitīvo ietekmi uz valsts

tautsaimniecību. Latvijā koksnes produkcijas ražošana veido

būtisku tautsaimniecības daļu un meža nozare ir viena no

nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, jo mežs ar tā produktiem

un pakalpojumiem ir nozīmīgs sabiedrības labklājības avots. Meža

apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod būtisku

ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā un

Latvijas starptautisko SEG emisijas samazināšanas saistību

izpildē.15

Meža nozari veido mežsaimniecība un kokrūpniecība.

Mežsaimniecība ietver meža zemes apsaimniekošanu pilnā meža

audzēšanas ciklā, meža produkcijas sagatavošanu un tirdzniecību.

Meža produkcija ir materiāla (kokmateriāli - koksne kā izejviela

un energoresurss, sēnes, ogas u.c.) un nemateriāla (meža

bioloģiskā daudzveidība, rekreācijas iespējas un pakalpojumi,

galvenokārt meža aizsargājošās funkcijas u.c.). Savukārt Latvijas

kokrūpniecībā tiek apstrādāta mežā saražotā un piegādātā koksne -

apaļie kokmateriāli, cirsmu atliekas, iegūstot pirmapstrādes

produkciju (zāģmateriālus, koksnes plātnes u.c.), - un ražota

tālākapstrādes produkcija - tādi amatniecības izstrādājumi kā

koka durvis, logi, koka ēkas, gatavā tara, mēbeles u.c.

Lielākā daļa Latvijas teritorijas ir potenciāli pakļauta

pārlieka mitruma riskam16. Savukārt meža

hidromelioratīvais fonds veido 46,3% no meža kopplatības, no

kuras meliorēta ir apmēram 40% pārmitro mežu platības. Meža

meliorācija Latvijā veicina ūdens resursu līdzsvarotu

izmantošanu, samazinot pavasara plūdus un palielinot ūdens

daudzumu vasaras periodā. Pavasara plūdu intensitāte meliorētās

teritorijās ir mazāka, jo pa grāvjiem ūdens plūst arī ziemā, tā

drenējot augsni, un pavasarī meliorēta platība ir labāk

sagatavota plūdiem nekā nemeliorēta, kur augsne ir piesātināta ar

ūdeni. Meliorētajām meža teritorijām raksturīgs vaļējo grāvju

tīkls. Meža zemē vairāk nekā 0,5 miljonu ha meliorācijas sistēmu

ir novecojušas un nekoptas. Pēc Valsts meža dienesta sniegtās

informācijas, kopš 1991. gada pārmērīga mitruma dēļ kopumā ir

gājušas bojā mežaudzes 5800 hektāru platībā. Nefunkcionējošu

meliorācijas sistēmu dēļ valstī ik gadu tiek zaudēti vidēji 240

hektāru mežaudžu. Funkcionējošas meliorācijas sistēmas ļauj

pilnvērtīgāk izmantot augsnes auglības potenciālu. Koksnes gada

pieaugums meliorētās platībās var būt pat vairākas reizes,

dažkārt pat 10 reižu, lielāks nekā nemeliorētās platībās.

Ievērojot risku, ko klimata pārmaiņu ietekmē varētu radīt

nokrišņu daudzuma palielināšanās Baltijas jūras reģionā, kā arī

to, ka nepietiekama augsnes mitruma regulēšana veicina meliorēto

meža augšņu degradāciju un samazina mežaudžu koksnes pieaugumu,

ir nepieciešama meliorācijas sistēmu atjaunošana, ievērojot gan

ekonomiskos ieguvumus, gan vides prasības. Pēc meliorācijas

sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas meža zemē palielinās

koksnes pieaugums un mežaudzes spēj piesaistīt vairāk

CO2. Šajā kontekstā apsverama ne vien esošo

meliorācijas sistēmu atjaunošana vai pārbūve, bet arī jaunu

meliorācijas sistēmu būvniecība.

Esošās situācijas izvērtējumā tika konstatēts, ka Latvijas

mežos līdz 2020. gadam meliorācijas sistēmas jāatjauno 280 000 ha

platībā: valsts mežos - 220 000 ha, privātajos mežos - 60 000 ha

platībā. Meliorācijas sistēmu atjaunošana ir investīciju

ietilpīgs ilgtermiņa ieguldījums meža vērtības saglabāšanā un

palielināšanā, tāpēc Meža un saistīto nozaru attīstības

pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam pausts atbalsts meliorācijas

sistēmu renovācijai valsts, pašvaldību un privātajos mežos

saistībā Latvijas lauku attīstības programmu 2014.-2020.

gadam.

Viens no Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020.

gadam prioritātes "Paaugstināt visu lauksaimniecības veidu

konkurētspēju un stiprināt saimniecību dzīvotspēju" mērķu

sasniegšanas pasākumiem ir "Atbalsts ieguldījumiem

lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā

(meliorācija)". Tajā pieejamais finansējums dod iespēju

atjaunot meža meliorācijas sistēmas apmēram 100 000 ha platībā,

atjaunojot vai pārbūvējot meža meliorācijas grāvjus 4600 km

garumā. Tādējādi papildu koksnes ieguvums, novērtējot pašreizējo

mežaudžu stāvokli, turpmākajos 50 gados var sasniegt apmēram

40-45 miljonus kubikmetru.

No kopējās Latvijas mežu platības (3,6 milj. ha jeb 56%)

aptuveni pusi apsaimnieko akciju sabiedrība "Latvijas valsts

meži"(turpmāk - LVM). LVM darbības mērķis ir nodrošināt

valstij piederošās zemes 1,63 miljonu hektāru platībā (tajā

skaitā 1,60 miljonu hektāru meža zemes) ilgtspējīgu un atbildīgu

apsaimniekošanu. LVM 2016. gadā ir izstrādāta vidēja termiņa

darbības stratēģija laika posmam līdz 2020. gadam (apstiprināta

2016. gada 24. oktobrī). Par vienu no LVM stratēģiskajiem mērķiem

izvirzīts uzņēmuma apsaimniekojamo kokaudžu vērtību

palielināšana, uzlabojot meža infrastruktūras - autoceļus, tiltus

un meliorācijas sistēmas. Infrastruktūras nolietojums ir daudz

lielāks par reāli pieļaujamo, tādēļ ir nepieciešami lieli

ieguldījumi to funkcionalitātes uzlabošanā. No kopējās LVM mežu

platības 353,3 tūkstoši hektāru mežu ir nosusināti - tas liecina

par iepriekšējos gadu desmitos veiktās valsts meža meliorācijas

apjomu. LVM katru gadu investē līdzekļus meža infrastruktūras

attīstībā, piemēram, 2019. gada deviņos mēnešos sabiedrība

pārbūvēja meža meliorācijas sistēmas 7600 hektāru platībā. Meža

meliorācijas sistēmas funkcionēšana tiek nodrošināta ar tādām

ūdens režīma regulēšanai izbūvētām būvēm kā susinātājgrāvji,

novadgrāvji un kontūrgrāvji. Ņemot vērā paredzamās ar klimata

pārmaiņām saistītās problēmas, saimniecisko mežu teritorijās ar

potenciāli lielu ražību pēc meliorācijas, jāplāno jaunu meža

meliorācijas sistēmu izbūve meža ražības un kvalitātes

uzlabošanai, vienlaikus rūpīgi izvērtējot ieguvumus un zaudējumus

videi.

Lai sasniegtu LVM vidēja termiņa darbības stratēģijas mērķi -

palielināt uzņēmuma aktīvu un kokaudžu vērtību, ir sagatavota LVM

meža meliorācijas sistēmu (turpmāk - MMS) atjaunošanas programma

2016.-2025. gadam. Tā paredz pabeigt visu MMS atjaunošanu LVM

apsaimniekotajos mežos, sasniedzot kopējo atjaunoto MMS apjomu -

246,8 tūkst. ha. Viens no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas

pasākumiem ir MMS atjaunošanas un pārbūves ietekmes uz vidi

novērtējums un sagatavotās vadlīnijas un prasības mežsaimniecības

darbiem, tostarp MMS atjaunošanai un pārbūvei, paredzot ietekmes

uz vidi mazināšanas norādījumus katrā darbības vietā, piemēram,

sedimentācijas baseinu un filtrācijas lauku veidošanu u.c.

Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura

2000) un to tiešā tuvumā MMS atjaunošana notiek stingri

ierobežotā apjomā ar ikreizēju sertificēta vides eksperta

atzinumu. Pēc LVM bebraiņu monitoringa datiem, bebru nodarīto

bojājumu apjoms mežam ar katru gadu samazinās. 2009. gadā bija

3,5 tūkst hektāru bebraiņu, no tām 1,8 tūkst. ha apsaimniekojamas

bebraines, bet 1,7 tūkst. ha - likvidējamas. Savukārt jau 2016.

gadā apsaimniekojamo un likvidējamo bebraiņu apjoms bija vairs

tikai 0,77 tūkst. ha, un no tām 0,59 tūkst. ha bija

apsaimniekojamas bebraines, bet 0,17 tūkst. ha - likvidējamas.

Likvidējamās bebraines konstatētas meža meliorācijas grāvjos vai

upēs, kurām jānodrošina sekmīga esošo meža meliorācijas sistēmu

darbība, tāpēc LVM plāno un īsteno pasākumus, lai likvidētu meža

meliorācijas sistēmās izveidotās bebraines.

Funkcionējošas meliorācijas sistēmas ļauj pilnvērtīgāk

izmantot augsnes auglības potenciālu, jo koksnes pieaugums gada

laikā un iegūtā lauksaimniecības raža meliorētās platībās var būt

pat vairākas reizes lielāka nekā nenosusinātās platībās.

2.2. Vides aizsardzība

Ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130

"Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020.

gadam"17 izvirzītais virsmērķis ir dot iespēju

iedzīvotājiem dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot uz

ilgtspējīgu attīstību īstenotas darbības, saglabājot vides

kvalitāti un bioloģisko daudzveidību un nodrošinot dabas resursu

ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu

pieņemšanā un informētību par vides stāvokli. Politikas

plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam vides politikas

mērķi ir pakārtoti Stratēģijas Latvija 2030 pamatnostādnēm:

laimīgs cilvēks labklājīgā valstī, ilgtspējīgs un veselīgs

dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta sabiedrība, sadarbībā

radīta konkurētspēja un valsts kā ātrspējas partneris. Latvijas

vides politikas attīstību ietekmē ANO globālā vides aizsardzības

politika un Latvijas kā ES dalībvalsts statuss.

Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam pozitīvi

izcelta jaunās Plūdu riska informācijas sistēmas (turpmāk - PRIS)

Ventas, Lielupes un Gaujas baseiniem18 izveide. Tā

tika izstrādāta, īstenojot Eiropas Ekonomiskās zonas finansēto

projektu "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata

pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos

datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai,

ka arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu", un nodota

ekspluatācijā 2017. gada martā. PRIS izveidē izmantoti Latvijas

Ģeotelpiskās informācijas aģentūras aerolāzerskenēšanas dati kopš

2013. gada.

Plūdu riska informācijas sistēmu veido divas daļas:

1) dažādas intensitātes (varbūtības) plūdiem pakļauto

teritoriju kartēšana, kas ļauj identificēt ne vien applūstošās

teritorijas, bet arī plūdiem pakļauto infrastruktūru, iedzīvotāju

skaitu, nozīmīgos objektus, piesārņotās teritorijas u.c.;

2) operatīvā hidroloģisko prognožu sistēma, kas, ņemot vērā

operatīvos hidrometeoroloģiskos novērojumus un laikapstākļu

prognozes, vairākas reizes diennaktī veic hidroloģisko prognožu

aprēķinus, sniedzot informāciju par gaidāmajām ūdens līmeņa u.c.

hidroloģisko parametru izmaiņām nākotnē (līdz pat sešiem mēnešiem

uz priekšu). Pamatojoties uz šo informāciju, plūdu draudu

gadījumā tiek sagatavoti atbilstošie brīdinājumi. Šobrīd

noteiktie brīdinājumu līmeņi atbilst ūdens līmenim ar noteiktu

atkārtošanās biežumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

pārziņā esošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

(turpmāk - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs)

2017. gadā sagatavotajā ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji

Latvijai"19 uzsvērts, ka būtisks ir ne vien

kopējais nokrišņu daudzums kādā periodā un tā vidējās vērtības

atšķirības no normas, bet arī tā sadalījums gada laikā, pa

teritorijām, nokrišņu intensitāte un daudzuma attiecība pret

iztvaikošanu. Savukārt nokrišņu izraisītu plūdu risku palielina

vai samazina zemes apaugums, zemes lietojuma veids, augsnes

struktūra u.c. faktori, tāpēc valsts sabiedrība ar ierobežotu

atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijā un

uzturēšanā seko līdzi gan laikapstākļu prognozēm, gan Latvijas

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātajiem

nākotnes klimata scenārijiem, gan ar vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra 2015. gada 22. decembra rīkojumu

Nr. 378 apstiprinātajos plūdu riska pārvaldības plānos

2016.-2021. gadam upju baseinu apgabaliem norādītajām un

aprakstītajām plūdu riska teritorijām, kā arī darbojas pie

preventīvo un gatavības pasākumu plānu izstrādes plūdu un palu

draudu gadījumā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra

noteikumiem Nr. 1354 "Noteikumi par sākotnējo plūdu riska

novērtējumu, plūdu kartēm un plūdu riska pārvaldības plānu"

potenciālo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes

gatavo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, un

tās ir pieejamas centra tīmekļvietnē

https://www.meteo.lv/lapas/vide/pludu-riska-informacijas-sistema/pludu-riska-informacijas-sistema?id=2103&nid=889.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē

ir pieejami arī plūdu riska pārvaldības plāni 2016.-2021. gadam -

https://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani?&id=1107&nid=424.

(Daugavas upju baseinu apgabala plūdu riska pārvaldības plāns ir

apstiprināts ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministra 2015. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 335, bet Gaujas,

Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu plūdu riska pārvaldības

plāni − ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra

2015. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 378.)

Atzīstot plūdu riska nozīmību klimata pārmaiņu kontekstā,

pamatnostādnēs to mērķa sasniegšanai paredzēti tādi rīcības

virzieni kā infrastruktūras nodrošināšana klimata pārmaiņu

izraisīto plūdu risku novēršanai, tostarp dabisko ekosistēmu

funkciju nodrošināšana, hidrotehnisko būvju un valsts nozīmes

meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija, līdzsvarojot

ūdeņu ekosistēmas ilgtspējīgu funkcionēšanu un saimnieciskās

darbības nodrošināšanu [E2.7.] un pretplūdu un krasta erozijas

riska mazināšanas pasākumu ieviešana sabiedriski nozīmīgu

infrastruktūras objektu aizsardzībai, vienlaikus saglabājot

dabisko ekosistēmu funkciju uzturēšanu un izmantojot ekosistēmu

pakalpojumus mērķa sasniegšanai [E2.8.]

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums

Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu

līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas

resursiem"20 paredz līdz 2020. gadam nodrošināt

to, ka zeme Eiropas Savienībā tiek pārvaldīta ilgtspējīgā veidā

un augsne ir pienācīgi aizsargāta, un augsnes degradācijas ziņā

ir panākts neitrāls stāvoklis. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams

pastiprināt centienus augsnes erozijas mazināšanai.

Likumā "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu"21 noteikts, ka jaunu meliorācijas un

apūdeņošanas sistēmu būvniecībai, ja to zemes platība ir lielāka

par 100 ha, un esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu

pārbūvei, ja to zemes platība ir lielāka par 500 ha, ir

nepieciešams sākotnējais izvērtējums, lai novērstu paredzētās

darbības iespējamo ietekmi uz vidi.

Vides prasības būvniecības iecerei ir izvirzītas Ministru

kabineta 2014. gada 16. septembra noteikumos Nr. 550

"Hidrotehnisko un meliorācijas būvju

būvnoteikumi",22 kā arī ietvertas Ministru

kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 329

"".23

Lai veicinātu tādu tautsaimniecības nozaru attīstību, kurās

ražošana balstās uz zemes resursiem, ir jāpanāk līdzsvars starp

ražošanu un vidi.

2.3. Pielāgošanās klimata

pārmaiņām

Ar Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojumu Nr. 380

"Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika

posmam līdz 2030. gadam" apstiprinātā plāna virsmērķis ir -

mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras,

apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un

veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna

virsmērķis ietver četrus nozīmīgus elementus - cilvēku,

tautsaimniecību, infrastruktūru un apbūvi un dabu. Tie vienoti

veido ietvaru, lai plāna ieviešana norisinātos divos

virzienos:

1) klimata pārmaiņu negatīvo seku, risku un ievainojamības

mazināšana;

2) klimata pārmaiņu sniegto iespēju izmantošana.

Plāna virsmērķa sasniegšanai izvirzīti pieci stratēģiskie

mērķi, kas nosaka klimata pārmaiņu negatīvo ietekmju mazināšanu

uz cilvēkiem, tautsaimniecību, infrastruktūru, apbūvi un dabu, kā

arī klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu un nepieciešamību

pēc papildu zināšanām un informācijas klimata pārmaiņu ietekmju

un pielāgošanās jautājumos. Šie mērķi vērsti uz:

• cilvēku veselības un labklājības nodrošināšanu. Pirmajam

stratēģiskajam mērķim ir noteikti divi rīcības virzieni. Cilvēku

veselības, dzīvības un drošības aizsardzībai īpaši būtiski ir

preventīvie pasākumi;

• uz tautsaimniecības spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Stratēģiskajam mērķim ir noteikti trīs rīcības virzieni. Rīcības

virzienos apskatīta gan visas tautsaimniecības klimatnoturīguma

stiprināšana, gan atsevišķu nozaru spēju pielāgoties klimata

pārmaiņām palielināšana;

• infrastruktūras pielāgošanās spējas palielināšanu.

Stratēģiskajam mērķim ir izvirzīti trīs rīcības virzieni, kas

galvenokārt vērsti uz dažādu infrastruktūras objektu

klimatnoturīguma pastiprināšanu;

• dabas vērtību saglabāšanu. Mērķim ir noteikti trīs rīcības

virzieni, kas vērsti uz dažādu dabas un kultūrvēsturisko vērtību

pielāgošanās spēju palielināšanu un aizsardzību, kā arī

pētniecības veicināšanu saistībā ar pielāgošanos klimata

pārmaiņām. Stratēģiskajam mērķim ir noteikti trīs rīcības

virzieni, kas vērsti uz to, lai stiprinātu zinātniskās

informācijas bāzi un to integrāciju dažādu nozaru politikā.

Plānā ir iekļauts ievainojamības pret klimata pārmaiņām

novērtējums un riska faktoru apskats tādās tautsaimniecības jomās

kā ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un

ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un katastrofas

pārvaldīšana, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība

un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, aptverot visus

klimata pārmaiņām visvairāk pakļautos, nozīmīgākos un lielākos

Latvijas tautsaimniecības sektorus, tā lieliski atspoguļojot

meliorācijas neatsveramo nozīmi Latvijā.

1. attēls. Klimata pārmaiņu riska

faktori Latvijā

2.4. Teritorijas attīstības

plānošana un ģeotelpiskā informācija

Latvijas teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu

paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un

racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī

mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.

Teritorijas attīstības plānošanā tiek izmantotas informācijas

sistēmas - strukturēts informācijas tehnoloģiju un datubāzu

kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta teritorijas attīstības

plānošanas dokumentu izstrādei un īstenošanai nepieciešamās

informācijas radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana,

izmantošana un iznīcināšana.

Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā

ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un dati ir

publiski pieejami bez maksas, izņemot datus, kuru pieejamība ir

ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Latvijā teritorijas plānošanā tiek izmantotas vairākas

teritorijas plānošanas sistēmas.

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (turpmāk -

ATIS) darbību valstī regulē Apgrūtināto teritoriju informācijas

sistēmas likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta

noteikumi. Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums

paredz, ka ATIS ir pieejami dati par teritorijām, kurās ar

normatīvajiem aktiem noteikti visa veida īpašuma lietošanas

aprobežojumi.

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma mērķis ir

nodrošināt sabiedrību ar aktuālu un publiski pieejamu informāciju

par apgrūtinātajām teritorijām, piemēram, aizsargjoslām,

mikroliegumiem, piesārņotām vietām un objektiem, kam nosaka

aizsargjoslas. Tādējādi informācija par teritorijām ar lietošanas

tiesību aprobežojumiem ir pieejama vienā informācijas

sistēmā.

ATIS ir izstrādāta, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības

fonda (turpmāk - ERAF) līdzfinansētu projektu "Valsts zemes

dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas

izveide". Nākotnē ATIS datus plānots izmantot apgrūtinājumu

reģistrēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā. Atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas

likumam valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" iesniedz

datus ATIS par objektiem un aizsargjoslām par valsts, valsts

nozīmes, pašvaldības un koplietošanas meliorācijas būvēm un

ierīcēm un hidrometriskajiem posteņiem, savukārt Ministru

kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumu Nr. 392 "Teritorijas

attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi" 38.

punktā noteikts, ka plānošanas dokumentu sagatavošanai

nepieciešamo datu (par objektiem, kuriem nosaka aizsargjoslas, un

apgrūtinātajām teritorijām) pieejamību par plānojamo teritoriju

Teritorijas attīstības plānošanas sistēma iegūst no ATIS. Nākotnē

ATIS datus plānots savietot ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmas datiem.

Teritorijas attīstības plānošanas sistēma (turpmāk -

TAPIS) - informācijas tehnoloģiju rīki teritorijas plānošanas

procesa atbalstam. Tiek paredzēts, ka TAPIS būs iespējams

apstrādāt visus esošos pašvaldību teritorijas plānojumus, apbūves

noteikumos noteiktās prasības, kā arī izmantot TAPIS datus

kadastra datu iegūšanai, precizēšanai kadastrālās vērtēšanas

vajadzībām. TAPIS tiek izstrādāta ERAF līdzfinansētā projektā

"Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas,

infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības

informācijas sistēmas".

ATIS un TAPIS informācijas sistēmās iekļaujamo datu sniedzējs

ir arī ZMNĪ, kas savas kompetences jomā sniedz datus par valsts

meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu.

Meliorācijas kadastra informācijas sistēma ir valsts

informācijas sistēma, un tās pārzinis ir ZMNĪ. Meliorācijas

kadastrs satur teksta datus, kas ietver informāciju par

meliorācijas sistēmas kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli,

statusu un melioratīvo hidrometriju, telpiskos datus, kas ietver

meliorācijas kadastra plānus un kartes analogā un digitālā formā,

kuros attēlotas ūdensteces, meliorācijas sistēmu ūdensnotekas,

ūdensnoteku sateces baseinu un meliorētās zemes robežas,

meliorācijas sistēmu būves un ierīces un hidrometrijas posteņi ar

to meliorācijas kadastra apzīmējumiem, kā arī zemes vienību

robežas un kadastra apzīmējumi.

Meliorācijas informācijas sistēmas - meliorācijas kadastra -

uzlabošana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, kas jārisina

valsts iestādēm. Tādējādi gan sabiedrībai, gan valsts un

pašvaldību iestādēm būs pieejami kvalitatīvi un pilnīgi vides

monitoringa rezultāti.

2.5. Kūdras ilgtspējīga

izmantošana

Tā kā kūdras ieguve ir saistīta ar kūdras slāņa nosusināšanu,

uz to attiecas arī meliorāciju regulējošo normatīvo aktu -

Meliorācijas likuma un Būvniecības likuma un uz šo likumu pamata

izdoto Ministru kabineta noteikumu - prasības. Informācija par

kūdras atradnēm neatrodas vienuviet. Datu atšķirības dažādos

informācijas avotos neļauj izdarīt korektus secinājumus. Kūdras

atradņu ģeotelpiskie dati lielākoties ir papīra formā un nav

digitalizēti, sistematizēti, tāpēc arī nav elektroniski

apstrādājami, bet kūdras ieguve un izstrāde nav iespējama bez

meliorācijas un ilgtermiņa ieguldījumiem investīcijās. Savukārt

investīcijas nevar piesaistīt, ja nav noteiktas gada laikā

nepieciešamās vai pieļaujamās kūdras ieguves platības un ieguves

apjoms. Pamatnostādņu "Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas

stratēģija 2018.-2050. gadam" projekts ir izsludināts Valsts

sekretāru sanāksmē 2017. gada 30. novembrī (protokols Nr. 47,

VSS-1243).

Nokrišņu daudzums un to nenovadīšana var apgrūtināt kūdras

ieguvi, ņemot vērā šīs saimnieciskās darbības specifiku, kā arī

piekļuves infrastruktūru.

Kūdras resursi ir viena no Latvijas lielākajām un būtiskākajām

dabas bagātībām, kurai ir ievērojama nozīme gan dabas

daudzveidības saglabāšanā, gan arī to izmantošanai

tautsaimniecībā.

Pēc 1980. gada Kūdras fonda datiem, purvu kopplatība ir 6401

km2 jeb 9,9% no valsts teritorijas. Kūdras fondā

iekļautas 5799 atradnes. No tām septiņas ir lielākas par 5000 ha,

87 - ar platību no 1001 līdz 5000 ha, 109 - ar platību no 501

līdz 1000 ha. No kopējās platības 49,3% aizņem zemā tipa purvi,

41,7% - augstā tipa purvi, bet 9% - pārejas purvi. Neskartā

stāvoklī atrodas 69,7% purvu platību, 23,4% ir nosusinātas, 3,9%

izmanto kūdras ieguvei, 1,8% kūdras krājumi jau ir izmantoti, bet

1,2% ir ierīkotas ūdenskrātuves. Aptuveni septītā daļa neskarto

purvu platību atrodas aizsargājamo dabas teritoriju robežās.

Kūdras resursu ieguve ir cieši saistīta ar kūdras iegulas

nosusināšanu. Tā ir kūdras ieguves tehnoloģiskā procesa

neatņemama sastāvdaļa, un tās pamatā ir konkrētās kūdras ieguves

vietas nosusināšanas sistēma.

Kūdras ieguves vietas nosusināšanas sistēmas pamatbūtība ir

panākt efektīvu un regulētu mitruma režīmu kūdras ieguves laukos,

kas, izmantojot kūdras ieguves tehnoloģiskās iekārtas, ļautu

iegūt maksimālu daudzumu kvalitatīvas kūdras noteiktā laikposmā.

Nosusināšanas sistēmai tāpat jānodrošina sniega un lietus ūdeņu

ātra novadīšana, īpaši pēc vasaras lietusgāzēm, un pavasara palu

novadīšana bez kūdras ieguves vietas applūšanas.

Kūdras ieguves tehnoloģisko procesu nodrošināšanai tiek

projektēta un izveidota kūdras ieguves vietas pagaidu

nosusināšanas sistēma, kuras mērķis ir panākt optimālas

nosusināšanas normas sasniegšanu līdz kūdras izstrādes

pabeigšanai, ko nosaka derīgo izrakteņu ieguvi reglamentējošie

normatīvie akti.

Tā kā kūdras ieguves vietas nosusināšanas sistēma ir saistīta

ar citām meliorācijas sistēmām (valsts, valsts nozīmes,

pašvaldību, pašvaldību nozīmes koplietošanas, koplietošanas,

viena īpašuma meliorācijas sistēmām), tad uz tajās

ietilpstošajiem kontūrgrāvjiem, savācējgrāvjiem, ja tas pilda

kontūrgrāvja funkcijas, un novadgrāvjiem attiecas meliorāciju

reglamentējošo normatīvo aktu, tostarp Meliorācijas likuma un

Būvniecības likuma un uz šo likumu pamata izdoto Ministru

kabineta noteikumu, prasības.

Kūdras ieguves vietas nosusināšanas sistēma ārpus kūdras

ieguves vietas ir funkcionāli saistīta ar citu zemes īpašnieku

vai tiesisko valdītāju meliorācijas sistēmām, kas nodrošina ūdens

novadīšanu no kūdras ieguves vietas. Tas nozīmē, ka, plānojot

valsts un pašvaldību meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu

- esošo valsts meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju

pārbūvi un atjaunošanu, būtu jāņem vērā arī apstākļi, vai

attiecīgās meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves

nodrošina ūdens novadīšanu no kūdras ieguves vietas, un pēc

nepieciešamības to tehniskie parametri būtu projektējami tā, lai

kūdras ieguves vietā būtu iespējama pilnīga un racionāla derīgo

izrakteņu izstrāde.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 21. augustā izdoto

noteikumu Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" 8.

nodaļai "Derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācija vai

rekultivācija" derīgo izrakteņu ieguvējam ir noteikts

pienākums arī pēc kūdras ieguves pabeigšanas rekultivēt derīgo

izrakteņu ieguves vietu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ieguves

vietas turpmāku izmantošanu. Atbilstoši rekultivācijas mērķim

tiek noteikts derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas

veids, t.i., sagatavojot izmantošanai lauksaimniecībā vai

mežsaimniecībā, izveidojot ūdenstilpes, sagatavojot rekreācijai

vai izmantošanai citā veidā. Atkarībā no izvēlētā rekultivācijas

veida turpmākam zemes izmantošanas veidam kūdras ieguves vietā,

kurā pabeigta kūdras ieguve, tiek plānots nepieciešamais mitruma

režīms rekultivācijas pasākumu īstenošanai. Tos īstenojot, var

tikt pārveidota sākotnēji izveidotā kūdras ieguves vietas

nosusināšanas sistēma atbilstoši derīgo izrakteņu ieguves

projektā noteiktajam.

2.6. Izglītība, zinātne un

pētniecība

Izglītība meliorācijas jomā

Lai kvalitatīvi izpildītu meliorācijas darbus, nepieciešami

izglītoti un kvalificēti darbinieki, kas prot izmantot modernas

tehnoloģijas un būvniecībā pielietot jaunus materiālus.

Latvijā sertificētie meliorācijas speciālisti ir tuvu 70 gadu

vecumam. Kopš 2012. gada no valsts budžeta dotācijām papildus

tiek finansētas 25 studiju vietas studiju programmā "Vide un

ūdenssaimniecība", kas skolo meliorācijas speciālistus.

2018. gadā 1. septembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē

(turpmāk - LLU) no valsts budžeta līdzekļiem tika finansētas 122

studējošo vietas meliorācijas jomā: 83 bakalaura studijās, 32

maģistra studijās un septiņas budžeta vietas doktora studijās.

2018. gadā austāko izglītību meliorācijas jomā ieguva 52

absolventi. Jau 2012. gadā, aktualizējot jautājumu nacionālā

līmenī par meliorācijas jomas speciālistu nodrošinājumu valstī,

Zemkopības ministrija aicināja ar meliorācijas darbiem saistītos

uzņēmējus rīkot stipendiju konkursus savos uzņēmumos, lai

motivētu sekmīgākos ūdenssaimniecības studiju programmas

studentus izvēlēties meliorācijas studiju virzienu un rosinātu

skolēnus pēc vidējās izglītības iegūšanas izvēlēties ar

meliorāciju saistītu studiju programmu augstskolā, labākos no

tiem nodrošinot ar darbavietu un motivējošu atalgojumu.

Vienlaikus Zemkopības ministrija aicināja LLU popularizēt studiju

programmu meliorācijas jomā, uzrunājot skolu absolventus, kā arī

sadarbībā ar Latvijas Melioratoru biedrību apsvērt

tālākizglītības kursu programmas izveidi esošo speciālistu

kvalifikācijas pilnveidošanai.

Saeimā 2014. gada 22. maijā ir apstiprinātas "Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam".

Viena no prioritātēm ir moderna un nākotnes darba tirgus

prasībām atbilstoša izglītības sistēma, kas veicina

tautsaimniecības transformāciju un stratēģijas prioritāšu

īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma

attīstību visos izglītības līmeņos.

Meliorācijas nozarei nepieciešamo izglītību iespējams iegūt

divās augstskolās - LLU un Rīgas tehniskajā universitātē (turpmāk

- RTU) un divās profesionālās vidējās izglītības iestādēs

(hidrobūvju būvtehniķis Smiltenes tehnikumā un Saldus tehnikumā).

Ar meliorāciju saistītās augstākās izglītības programmas

iespējams apgūt LLU Vides un būvzinātņu fakultātē bakalaura

studiju programmā "Vide un ūdenssaimniecība"un

akadēmiskajā maģistra studiju programmā "Vides, ūdens un

zemes inženierzinātnes" un RTU studiju programmā būvniecībā,

kā arī ūdens inženiersistēmās.

Mācību iestādēs iespējams apgūt dažādu kvalifikācijas līmeņu

profesionālo izglītību. Kopumā meliorācijas izglītības sistēma

atbilst Latvijā pastāvošajām normatīvajām prasībām, tomēr

turpinās profesiju standartu izstrāde. Profesionālās izglītības

un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2017. gada

13. novembra sēdē (protokols Nr. 9) ir apstiprināts profesiju

standarts "Hidrobūvju būvtehniķis", kas nosaka

nepieciešamās profesionālās prasmes un kompetences trīs

kvalifikācijas līmenī. Profesionālās kvalifikācijas prasības

nosaka zināšanas, prasmes, attieksmes, profesionālās kompetences,

kas nepieciešamas darba uzdevumu izpildei ar meliorāciju

saistītajās profesijās un specializācijas.

Pašlaik nav iespējas iegūt profesionālo izglītību vairākos

paņēmienos, t.i., sākt ar zemāku kvalifikāciju un saņemt

atbilstošu izglītību apliecinošu dokumentu, turpināt mācības un

sasniegt nākamo kvalifikācijas līmeni, tā īstenojot arī mūža

izglītības pamatprincipus. Nepieciešama izstrādāto profesijas

standartu aktualizācija un tajos izmantotās terminoloģijas

saskaņošana, izglītības programmu aktualizācija un jaunu

programmu izstrāde atbilstoši profesiju standartu prasībām. 2017.

gadā, lai piesaistītu iespējami vairāk mācīties gribētāju,

profesionālās vidējās izglītības iestādes ir uzsākušas īstenot

izglītības programmu "Hidrobūvju būvtehniķis", ņemot

vērā materiāli tehnisko nodrošinājumu un pasniedzēju

kvalifikāciju. Atbilstoša materiāltehniskā nodrošinājuma trūkums

ir viens no iemesliem izglītojamo nepietiekamam prasmju

līmenim.

Profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām nav

iespējams panākt bez darba devēju atbalsta un līdzdalības.

Latvijas hidromelioratīvo būvnieku asociācija cieši sadarbojas un

uztur darba devēju sadarbību ar nozares profesionālās izglītības

iestādēm.

LLU Vides un būvzinātņu fakultātē tiek piedāvāta augstākā

izglītība ainavu arhitektūrā, būvniecībā, hidroinženierzinātnē,

vides un ūdenssaimniecībā. LLU Vides un būvzinātņu fakultāte ir

vienīgā, kurā tiek sagatavoti inženieri vides saimniecībā un

ūdenssaimniecībā ar zināšanām par lauksaimniecības zemju

nosusināšanu un meliorācijas sistēmu hidrotehniskajām būvēm.

2018. gadā fakultātē profesionālās augstākās izglītības bakalaura

studiju programmā bija nodrošinātas 52 valsts finansēto vietu

skaits. Akadēmiskās izglītības maģistra studiju programmā

"Vides, ūdens un zemes inženierzinātnes" 2017. gadā

tika nodrošināts 24 valsts finansēto vietu skaits.

Daudziem studētgribētājiem ir nepietiekamas zināšanas pamata

un vidējā izglītībā (galvenokārt matemātikā, fizikā un ķīmijā) -

tas rada grūtības sekmīgām studijām augstskolā, un daļa studentu

studijas pārtrauc. Augstākās izglītības un zinātnes

nepietiekamais finansējumus un integrācija ir atstājusi būtisku

ietekmi uz mācību spēku kapacitāti un augstākās izglītības

kvalitāti.

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs (turpmāk -

LLKC) piedāvā iespējas ikvienam sabiedrības loceklim iegūt un

(vai) pilnveidot zināšanas, prasmes un kompetences meliorācijas

jomā atbilstoši savām interesēm un vajadzībām. LLKC regulāri

organizē informatīvos seminārus "Meliorācijas sistēmas, to

izbūve, uzturēšanas un kopšanas pasākumi".

Meliorācijas zinātne un

pētniecība

Latvijā trūkst zinātnisko pētījumu un secinājumu jautājumā par

neuzturētu meliorācijas sistēmu stratēģisko ietekmi uz platību

pārpurvošanos, meliorēto platību ekonomiskās un sociālās vērtības

zaudēšanu, mežu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ražības un

produktivitātes samazināšanos, mežu apsaimniekošanas apstākļu

pasliktināšanos, saimnieciskās darbības samazināšanos, lauku

iedzīvotāju sociālā stāvokļa pasliktināšanos, migrācijas

palielināšanos no lauku apvidiem uz pilsētu, tautsaimniecībā

svarīgas infrastruktūras degradāciju, plūdu riska draudiem,

draudiem civilajai drošībai u.tml.

"Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas

pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" ir apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2013. gada 28. decembra rīkojumu Nr. 685.

Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas virsmērķis ir

Latvijas zināšanu bāzes un inovāciju kapacitātes attīstība un

inovāciju sistēmas koordinācija. Šī mērķa sasniegšanai ir

jāattīsta zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas

cilvēkkapitāls, jāveicina Latvijas zinātnes starptautiskā

konkurētspēja, modernizēts un integrēts pētniecības un izglītības

sektors, jāveido efektīvāku zināšanu pārneses vide un stiprināta

uzņēmumu absorbcijas un inovācijas kapacitāte, optimizēta

zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas pārvaldība, kā arī

pieprasījums pēc zinātnes un inovācijām.

Ar meliorāciju saistītās zinātnes un pētniecība notiek LLU

Vides un būvzinātņu fakultātē (LLU VBF) un Latvijas Valsts

mežzinātnes institūtā "Silava", kur norisinās klimata

pārmaiņas samazinošu un vides tehnoloģiju, hidroloģijas un

lauksaimniecības un mežsaimniecības noteču pētījumi. To mērķis ir

izpētīt un samazināt cilvēka saimnieciskās darbības

lauksaimniecībā izraisīto negatīvo ietekmi uz klimatu un ūdens

vidi.

2.7. Nacionālā drošība un civilā

aizsardzība

Ar Ministru kabineta 2011.gada 9.augusta rīkojumu Nr. 369

apstiprinātajā Valsts civilās aizsardzības plānā24

(turpmāk - VCA plāns) starp iespējamajiem nacionālās civilās

aizsardzības apdraudējuma veidiem ir minēti plūdi un lietusgāzes,

kas tieši saistīti ar meliorācijas sistēmu darbību un to

funkcionēšanas efektivitāti.

VCA plāna 9. punktā teikts, ka nokrišņu daudzums, kas

pārsniedz 50 mm, 12 stundu vai īsākā laikā var izraisīt ūdens

līmeņa celšanos upēs, applūdinot zemākās vietas, māju pagrabus

u.c. Savukārt 11. punktā uzsvars likts uz plūdiem kā nozīmīgu

draudu valsts civilās aizsardzības jomā. Plūdi ir saistīti ar

tādu infekcijas slimību uzliesmojumu risku kā zarnu infekcijas, A

hepatīts, leptospiroze, enterovīrusu infekcijas un citas, kas

rada draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai.

Plūdus var izraisīt pavasara pali upēs, nokrišņu daudzums 50

mm un vairāk 12 stundu vai īsākā laikā, ledus sastrēgumi upēs,

vēja radīti uzplūdi teritorijās gar jūras krastu un lielāko upju

grīvās, hidrotehnisko būvju pārrāvumi vai to nepareiza

ekspluatācija un nepietiekama uzturēšana.

Vēsturiskie un operatīvie hidrometrisko posteņu novērojumu

dati saskaņā ar sadarbības līgumu hidroloģiskās informācijas

sagatavošanas un apmaiņas jomā, kurš 2019. gada aprīlī noslēgts

starp valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centru" un valsts sabiedrību ar ierobežotu

atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi",

tiek integrēti valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs" izveidotajā un uzturētajā Plūdu risku

informācijas sistēmā.

Atkarībā no laikapstākļiem Daugavā, Gaujā, Ventā, Dubnā,

Lielupē, Ogrē un Bārtā pavasarī var veidoties ievērojami ledus

sastrēgumi, kas rada strauju ūdens līmeņa celšanos. Visvairāk

apdraudētās vietas pie Daugavas ir Daugavpils, kā arī Daugavpils,

Ilūkstes, Līvānu, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Pļaviņu novads.

Minētās administratīvās teritorijas plūdi var skart pat divreiz

gadā. Plūdu draudus Rīgai un Jūrmalai var radīt rietumu vējš 2-3

dienu laikā ar ātrumu lielāku kā 20 m/s, kas pēc tam, pārejot

ziemeļrietumu vējā, sadzen jūras ūdeni Daugavā un Lielupē, daļēji

applūdinot teritorijas Rīgas pilsētā. Plūdu apdraudēto vietu

saraksts ir plašs un pilnībā ietverts VCA plāna 7. pielikumā, bet

preventīvie un neatliekamie pasākumi plūdu un to draudu gadījumā

izklāstīti 8. pielikumā.

2008. gada 13. jūnijā izdots Ministru kabineta rīkojums Nr.

328 "Par valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes

meliorācijas sistēmu nodošanu valsts sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

valdījumā"". Atbilstoši tam VSIA "Zemkopības

ministrijas nekustamie īpašumi" nodotas valdījumā valsts

meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas,

tostarp polderu sūkņu stacijas, kā arī tehnoloģiskās iekārtas un

tehniskie projekti.

Iedzīvotāju drošību var apdraudēt Daugavas kaskādes

hidroelektrostaciju dambju pārrāvumi lielu plūdu, terora aktu vai

zemestrīces dēļ, kas var radīt ķēdes reakciju, izraisot

aizsargdambju pārrāvumus upes lejtecē esošās hidroelektrostacijās

krasi pieaugušā spiediena dēļ, kā arī hidroturbīnu bojājumi.

Pēc Pļaviņu HES ar ūdenskrātuves tilpumu 603 milj.

m3 dambja pārrāvuma tiktu applūdinātas Jaunjelgavas,

Ķeguma, Lielvārdes pilsētu un daļēji Ķeguma, Lielvārdes,

Aizkraukles novadu teritorijas.

Pēc Ķeguma HES ar ūdenskrātuves tilpumu 160 milj.

m3 dambja pārrāvuma tiktu daļēji applūdināta Ogres un

Ikšķiles pilsēta. Pēc Rīgas HES ar ūdenskrātuves tilpumu 339

milj. m3 dambja pārrāvuma var applūst 41,9

km2 zemākās Rīgas pilsētas teritorijas.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas

neatliekamie pasākumi plūdu gadījumā norādīti VCA plāna 8.

pielikumā.

Būtiski ir pieminēt Saeimas 2015. gada 26. novembrī

apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju. Tajā teikts, ka

valstiskā līmenī ir jādarbojas pie dzelzceļa un ceļu

infrastruktūras attīstības, paskaidrojot, ka Latvijas ekonomisko

vidi raksturo vairāki būtiski aspekti, kas ietekmē ekonomikas

stabilitāti un izaugsmi, kā arī ierobežota pieeja izejmateriāliem

un būtiski ražošanas elementi, kas parāda Latvijas ekonomiskās

vides ievainojamību. Tādēļ ir nepieciešams ilgtermiņa darbs,

parādot sasaisti arī ar valsts spēju ieguldīt apjomīgākus

līdzekļus publiskajā infrastruktūrā.

Latvijas ģeogrāfiskajos apstākļos, kad nokrišņi (lietusgāzes)

un plūdi spēj ietekmēt publisko infrastruktūru, meliorācijas

jomai ir liela, dažkārt pat izšķiroša nozīme.

______________________

1 http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323

2 https://likumi.lv/doc.php?id=253919

3

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81.pdf

4

https://www.mk.gov.lv/lv/media/16704/download?attachment

5

https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Zemkopibas%20ministrijas%20darbibas%20strategija%202017_2019_gadam.pdf

6

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40433525&mode=mk&date=2017-12-19.

Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030, 14. lpp.

7

http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/DF90038E8F25363FC2257C68002461B9?OpenDocument

8 LLU (2016). Zinātniskā pētījuma

"Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas

scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam" projekta pārskats.

https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Lauksaimniecibas%20attistibas%20prognozes%202050.pdf

9

http://www.ecb.europa.eu/ecb/legal/1341/1342/html/index.lv.html

10 http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323

11 https://likumi.lv/doc.php?id=253919

12

https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/latvijas-lauku-attistibas-programma-2014-2020-gadam-?id=6426#jump

13 2006. gada Klimata pārmaiņu starpvaldību

padomes vadlīnijas nacionālo SEG inventarizāciju

sagatavošanai.

14

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40433525&mode=mk&date=2017-12-19,

Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030, 14. lpp.

15

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40433525&mode=mk&date=2017-12-19,

Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030, 15. lpp.

16 Zālītis, P. Mežs un ūdens. Salaspils,

2012.

17 https://likumi.lv/doc.php?id=265262

18 http://212.70.174.36/

19

http://www2.meteo.lv/klimatariks/zinojums.pdf

20

https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/b8e613ef-76de-11e3-b889-01aa75ed71a1/language-lv

21 https://likumi.lv/doc.php?id=51522

22 https://likumi.lv/doc.php?id=269168

23

https://likumi.lv/ta/id/274993-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-224-15-melioracijas-sistemas-un-hidrotehniskas-buves-

24 http://polsis.mk.gov.lv/documents/3736

25

https://likumi.lv/ta/id/278107-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu

26 Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija

rīkojums Nr. 380 "Par Latvijas pielāgošanās klimata

pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam".

Zemkopības ministrs K.

Gerhards