2. punkts

1Sasaiste ar nozaru attīstības

2plānošanas un stratēģisko dokumentu saturu

32.1. Lauksaimniecība un

4mežsaimniecība

5Zemkopības ministrijas darbības stratēģijā 2017.-2019.

6gadam5 (turpmāk - ZM stratēģija) noteikti četri

7darbības virzieni:

8• pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums, pārtikas higiēna

9un kvalitāte, dzīvnieku veselība, labturība un aizsardzība, lai

10nodrošinātu nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti un augstu

11dzīvnieku veselības līmeni;

12• nozaru saimnieciskās darbības attīstības veicināšana, lai

13sekmētu ilgtermiņā konkurētspējīgas (ekonomiski efektīvas un uz

14tirgu orientētas) saimnieciskās darbības attīstību, ievērojot

15reģionāli līdzsvarotas attīstības principus;

16• cilvēkresursu attīstības veicināšana laukiem, lai sekmētu

17lauku iedzīvotāju spēju, prasmju un zināšanu attīstību un radītu

18plašākas iespējas ienākumu gūšanai un nodarbinātībai laukos;

19• dabas resursu ilgtspējības saglabāšana, lai nodrošinātu

20dabas resursu racionālu izmantošanu un apsaimniekošanas

21ilgtspējību.

22Viena no Zemkopības ministrijas prioritātēm 2017.-2019. gadam

23ir īstenot meliorētās zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu un valsts

24meliorācijas sistēmu uzturēšanu, tostarp izmantojot ES

25struktūrfondu atbalsta instrumentus, piemēram, plūdu riska

26faktoru samazināšanas pasākumus. Meliorācijas funkcionēšanas

27nozīme saistās arī ar citām izvirzītajām prioritātēm, piemēram,

28lauku saimnieciskās darbības vides

29veicināšanu, lauku ainavas uzlabošanu, mežu dzīvotspējas

30attīstību, zivju resursu ilgtspējīgu pārvaldību u.c.

31ZM stratēģijā teikts: lai infrastruktūras objektus,

32lauksaimniecības zemi, meža zemi un apdzīvotas vietas pasargātu

33no applūšanas, kā arī nodrošinātu lauku teritoriju ilgtspējīgu

34apsaimniekošanu un informāciju par meliorācijas kadastra un

35hidrometrijas datiem, tiek uzturētas valsts meliorācijas sistēmas

36un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Šie uzdevumi ietver 1)

37valsts meliorācijas sistēmu un pretplūdu hidrotehnisko būvju

38(tostarp polderu) un ar to ekspluatāciju saistīto objektu

39izveidošanu un (vai) uzlabošanu; 2) hidromelioratīvo būvju

40regulāru apsekošanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu; 3)

41ģeotelpiskās informācijas sistēmas digitālās datubāzes

42izveidošanu un uzturēšanu par valsts un valsts nozīmes

43meliorācijas sistēmu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli; 4)

44meliorācijas kadastra informācijas digitalizāciju, informācijas

45aktualizāciju par valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām

46un īpašniekiem piederošā zemē esošām meliorācijas sistēmām un

47būvēm. Tas zemes īpašniekiem, pašvaldībām, valsts iestādēm un

48tautsaimniecības infrastruktūras (ceļu, dzelzceļu, cauruļvadu,

49lidlauku, komunikāciju u.c.) būvniekiem dod iespēju iegūt

50informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes

51meliorācijas sistēmām, būvēm un to izvietojumu teritorijā, lai

52varētu apsaimniekot zemi un atvieglotu būvniecību, apmežošanu un

53meliorācijas sistēmu avārijas seku likvidēšanu. Pareizi

54nosusinātā lauksaimniecības zemē kultūraugu ražība ir ievērojami

55lielāka. Mežos, kuros ir ierīkotas vai atjaunotas meliorācijas

56sistēmas, tiek uzlaboti meža apsaimniekošanas apstākļi, tādēļ

57vairākkārt palielinās koku gadskārtu platums - rodas papildu

58koksnes pieaugums. Ūdens režīmu regulēšanas sistēmas ievērojami

59uzlabo lauksaimniecības zemes, apdzīvoto vietu, ceļu, dzelzceļu

60un citu infrastruktūras objektu izmantošanas un attīstības

61iespējas. Meliorācijas sistēmas zemei kā ražošanas resursam

62nodrošina lielāku pievienoto vērtību, un tas savukārt ļauj

63palielināt valsts kopproduktu, nodokļu ieņēmumus un eksportu, kā

64arī veicināt lauku apdzīvotību un nodarbinātību, mežsaimniecisko

65produktivitāti un mežu vērtības kāpumu. Tā kā lielas Rīgas HES

66ūdenskrātuvei piegulošās teritorijas ir zemākas par ūdenskrātuves

67uzstādinājuma līmeņiem, tajās ir izbūvēti polderi. Uzturēšana

68tehniskā kārtībā Rīgas HES hidrotehniskās būves ir primārs

69uzdevums, lai novērstu plūdu risku, ja tiktu pārrauti

70aizsargdambji vai pārstātu darboties šo polderu sūkņu stacijas.

71Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu risku, un

72nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī veicinātu

73saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu,

74aizsargdambjus ir nepieciešams atjaunot vai pārbūvēt, kā arī

75gādāt par polderu sūkņu pastāvīgu apkopi un remontu. Ar Rīgas HES

76ūdenskrātuvju inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas

77nodrošināšanu tiks novērsts plūdu risks Ogres un Ikšķiles

78apbūvētajā zemē aptuveni 2000 ha platībā, kā arī

79lauksaimniecības, mežu un apbūves teritorijās 2700 ha

80platībā.

81Lauksaimniecība

82Tā kā Latvija ir unikāla ar lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

83izmantojamiem zemes resursiem, tieši zeme ir uzskatāma par

84Latvijas nacionālo bagātību. Šo resursu nozīme, vērtība un

85nepieciešamība pēc tās saglabāšanas pasaulē strauji palielinās

86(skatīt informāciju par pārtuksnešošanos 1. pielikuma 2.1.

87punktā). Vērtējot pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz vienu

88iedzīvotāju, Latvija ieņemt otro vietu Eiropas Savienībā (aiz

89Lietuvas).6 Lauksaimniecības un meža nozares patlaban

90dod ievērojamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, nodrošinot

91vairāk nekā trešo daļu no kopējās Latvijas eksporta vērtības un

92gandrīz 12% no iekšzemes kopprodukta, kā arī vairāk nekā 200

93tūkstošus darbavietu.7 Saskaņā ar Latvijas

94lauksaimniecības sektora attīstības ilgtermiņa prognozēm 2050.

95gadam Latvija var paplašināt lauksaimniecības preču ražošanu, jo

96ir iespēja palielināt zemes izmantošanas efektivitāti, iegūstot

97lielāku pievienoto vērtību no viena hektāra lauksaimniecības

98zemes.8 Tādēļ ir tik būtiski saglabāt ilgtspējīgu

99zemes resursu, tostarp ar zemes ielabošanas un augsnes

100degradācijas novēršanas (par kādu uzskatāma arī meliorācija)

101instrumentu atbalstu.

102Līgumā par Eiropas Savienības darbību9 ir noteikti

103kopējās lauksaimniecības politikas īpašie mērķi - celt

104lauksaimniecības ražīgumu, panākt pietiekami augstu dzīves līmeni

105lauku iedzīvotājiem u.c.

106Stratēģijā Latvija 203010 ietvertā telpiskās

107attīstības perspektīva iezīmē nacionālo interešu telpas, starp

108kurām ir arī lauku attīstības telpa - lauku teritorijas, kur

109atrodas valsts ekonomikai nozīmīgākie dabas resursi -

110lauksaimniecības zeme, meži, ūdeņi, derīgo izrakteņu atradnes.

111Viens no risinājumiem, kas paredzēts Stratēģijā Latvija 2030, ir

112zemes ielabošanas pasākumi, nosakot, ka jāsniedz atbalsts lauku

113saimniecībām meliorācijas un zemes ielabošanas pasākumiem.

114NAP 202011 prioritāte "Izaugsmi atbalstošas

115teritorijas" vērsta uz priekšnoteikumu radīšanu ilgtspējīgai

116un līdzsvarotai ekonomiskajai attīstībai Latvijas pilsētās un

117novados. Latvija ir neliela valsts ar lielu dabas un cilvēku

118resursu daudzveidību. Noteiktie rīcības virzieni paredz gudru un

119efektīvu pieejamo resursu apsaimniekošanu, teritoriālās

120attīstības iespēju izmantošanu un apdraudējumu mazināšanu. Viens

121no rīcības virzieniem ir dabas kapitāla ilgtspējīga

122apsaimniekošana, saglabājot dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai

123ekonomiskajai izaugsmei, un tā ilgtspējīgas izmantošanas

124sekmēšana, mazinot dabas un cilvēka darbības radīto risku vides

125kvalitātei.

126Latvijas lauku attīstības programma 2014.-2020.

127gadam12 izstrādāta kā Stratēģija Latvija 2030 un

128Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020. gadam pakārtots

129dokuments. Latvijas lauku attīstības programmā iekļautie pasākumi

130un ar tiem saistītās ietekmē visu NAP 2020 prioritāšu mērķu

131sasniegšanu. Latvijas lauku attīstības programmā 2014.-2020.

132gadam minēts, ka nepieciešams īstenot politiku, kas sekmē lauku

133reģionu attīstību, lai nodrošinātu augstāku un vienmērīgāku

134labklājības līmeni iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Lauku

135attīstības situācijas novērtējumā norādīts, ka Latvijā viens no

136galvenajiem ražošanas resursiem ir zeme - gan lauksaimniecībā

137izmantojamā zeme, gan meža zeme, bet meliorācijas sistēmas gan

138lauksaimniecības, gan meža zemē ir novecojušas un nekoptas.

139Nepietiekama augsnes mitruma regulēšana traucē efektīvi izmantot

140resursus un veicina vērtīgu augšņu degradāciju.

141Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības un meža zemes

142ražotspēju ietekmējošiem faktoriem ir augsnes mitruma regulēšana,

143jo Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums

144pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet

145nokrišņiem bagātos gados - pat par 500 mm un vairāk. Bez zemes

146mitruma regulācijas un aizsardzības pret applūšanu Latvijā nav

147iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības

148attīstība, jo ievērojami samazinās gan kultūraugu, gan mežaudžu

149ražība. Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā un meža zeme kopumā

150ir meliorēta 2,4 milj. ha platībā un 71% meliorācijas sistēmu ir

151nodots zemes īpašniekiem, uzliekot tiem tiesisku atbildību par to

152ekspluatāciju un uzturēšanu. Lai panāktu esošo meliorācijas

153sistēmu efektīvu darbību, nepieciešama to pārbūve un atjaunošana,

154tāpēc gan saimniecībām, gan mežu īpašniekiem un publiskās

155infrastruktūras uzturētājiem šajā nolūkā ir vajadzīgs investīciju

156atbalsts. Īpaši svarīga ir valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošana

157un uzturēšana, jo tās novada ūdeni no meliorētajām platībām.

158Tādējādi Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam mērķu

159sasniegšanai Latvijas lauku attīstības programmā 2014.-2020.

160gadam noteiktas sešas prioritātes, un viens no prioritātes

161"Paaugstināt visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un

162stiprināt saimniecību dzīvotspēju"mērķu sasniegšanas

163pasākumiem ir "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un

164mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā

165(meliorācija)".

166Nolietotās meliorācijas sistēmas ir jāmodernizē, lai

167nodrošinātu mūsdienīgu zemes izmantošanas sistēmu

168funkcionalitāti, īpaši, lai samazinātu barības vielu (slāpekļa,

169tā samazinot N2O emisijas) izskalošanos un SEG

170emisijas no meža un lauksaimniecības zemēm, uzlabojot grāvju

171dizainu un izmantošanu to buferjoslas biomasas ražošanai.

172Meliorācijas sistēmas atjaunošana, ietverot arī tādu elementu kā

173filtrācijas lauki, izplešanās dīķi un līmeņa regulēšanas sistēmas

174pielietošanu, ļauj būtiski samazināt organisko barības vielu un

175izšķīdušā organiskā oglekļa iznesi, kā arī nodrošinās SEG emisiju

176samazinājumu, jo veģetācijas sezonas laikā tiek stabilizēts

177gruntsūdens līmenis. Aramzemes produktivitātes saglabāšana,

178uzturot meliorācijas sistēmu efektivitāti, nodrošinās lielākas

179ražas un lielāku oglekļa ienesi augsnē, tā sniedzot zemes

180izmantošanas sektora ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas

181mērķu sasniegšanā. Aramzemē un zālājos ar organiskām augsnēm

182meliorācija parasti samazina CH4 emisiju, bet

183palielina CO2 emisiju. Kopumā pēc mitrāju (kūdras

184ieguves vietu) meliorācijas samazinās dabiskā CH4

185emisija (netiek rēķinātas SEG inventarizācijā), bet palielinās

186CO2 emisija augsnes organisko materiālu oksidēšanās

187procesā, kā arī N2O emisija minerotrofajos mitrājos -

188mitrājos, kas ūdeni un barības vielas saņem ne tikai no

189nokrišņiem, bet arī no ieplūdušiem avotiem un

190gruntsūdeņiem.13

191Latvijā meliorācijas sistēmu atjaunošana uzskatāma par

192pasākumu, kas sekmē CO2 piesaisti un mazina SEG

193emisiju. Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību

194un ūdens kvalitāti, meliorācijas kadastrā reģistrētu meliorācijas

195sistēmu pārbūves un atjaunošanas pasākumā tiek veicināta videi

196draudzīgu meliorācijas sistēmu un elementu (piemēram,

197sedimentācijas baseinu, akmeņu krāvumu, divpakāpju meliorācijas

198grāvju) izveide, īpaši riska ūdensobjektu teritorijās. Šādu

199sistēmu izbūve veicina augu barības vielu un suspendēto vielu

200nonākšanu turpmākos hidrogrāfiskā tīkla posmos.

201Ieguldījumi meliorācijas sistēmas uzlabošanā tiek īstenoti

2022014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas

203"Izaugsme un nodarbinātība"5. prioritārā virziena

204"Vides aizsardzība un resursu izmantošanas

205efektivitāte" 5.1.2. specifiskajā atbalsta mērķī

206"Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās", tāpat tiek

207īstenoti pasākumi plūdu riska mazināšanai, pārbūvējot un

208atjaunojot valsts meliorācijas sistēmas, t.i., esošās valsts

209meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves, polderu sūkņu

210stacijas un aizsargdambjus, potomālos upju posmus, kā arī pilnībā

211vai daļēji atjaunojot dabisko teritoriju ("zaļo

212infrastruktūru").

213Ievērojamu postu lauksaimniecībai nodara bebraines pie

214lauksaimniecības zemes piegulošos meliorācijas grāvjos vai upēs,

215kam jānodrošina sekmīga esošo meža meliorācijas sistēmu darbība,

216tāpēc būtu īstenojami šādu bebraiņu likvidēšanas pasākumi.

217Mežsaimniecība

218Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.

219gadam, kuras apstiprinātas ar Ministru kabineta 2015. gada 5.

220oktobra rīkojumu Nr. 611, ir Latvijas meža nozares izaugsmes un

221attīstības politikas galvenais dokuments. Par vienu no

222prioritārajiem meža politikas mērķiem ir izvirzīts meža resursu

223pieejamības nodrošināšana tagadnē un nākamajām paaudzēm,

224atbalstot un īstenojot meža vērtības palielināšanu, tostarp ar

225meliorācijas sistēmu sakārtošanu, atjaunošanu, pārbūvi un jaunu

226sistēmu izbūvi.

227Mežs un zeme, uz kuras aug koki, ir viens no galvenajiem dabas

228resursiem Latvijā. Vērtējot pēc meža platības uz vienu

229iedzīvotāju, Latvija ierindojas ceturtajā vietā Eiropas Savienībā

230(aiz Somijas, Zviedrijas un Igaunijas).14 Meža platība

231un tajā uzkrātie koksnes resursi Latvijā nesamazinās, bet turpina

232pieaugt2, vairojot meža pozitīvo ietekmi uz valsts

233tautsaimniecību. Latvijā koksnes produkcijas ražošana veido

234būtisku tautsaimniecības daļu un meža nozare ir viena no

235nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, jo mežs ar tā produktiem

236un pakalpojumiem ir nozīmīgs sabiedrības labklājības avots. Meža

237apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod būtisku

238ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā un

239Latvijas starptautisko SEG emisijas samazināšanas saistību

240izpildē.15

241Meža nozari veido mežsaimniecība un kokrūpniecība.

242Mežsaimniecība ietver meža zemes apsaimniekošanu pilnā meža

243audzēšanas ciklā, meža produkcijas sagatavošanu un tirdzniecību.

244Meža produkcija ir materiāla (kokmateriāli - koksne kā izejviela

245un energoresurss, sēnes, ogas u.c.) un nemateriāla (meža

246bioloģiskā daudzveidība, rekreācijas iespējas un pakalpojumi,

247galvenokārt meža aizsargājošās funkcijas u.c.). Savukārt Latvijas

248kokrūpniecībā tiek apstrādāta mežā saražotā un piegādātā koksne -

249apaļie kokmateriāli, cirsmu atliekas, iegūstot pirmapstrādes

250produkciju (zāģmateriālus, koksnes plātnes u.c.), - un ražota

251tālākapstrādes produkcija - tādi amatniecības izstrādājumi kā

252koka durvis, logi, koka ēkas, gatavā tara, mēbeles u.c.

253Lielākā daļa Latvijas teritorijas ir potenciāli pakļauta

254pārlieka mitruma riskam16. Savukārt meža

255hidromelioratīvais fonds veido 46,3% no meža kopplatības, no

256kuras meliorēta ir apmēram 40% pārmitro mežu platības. Meža

257meliorācija Latvijā veicina ūdens resursu līdzsvarotu

258izmantošanu, samazinot pavasara plūdus un palielinot ūdens

259daudzumu vasaras periodā. Pavasara plūdu intensitāte meliorētās

260teritorijās ir mazāka, jo pa grāvjiem ūdens plūst arī ziemā, tā

261drenējot augsni, un pavasarī meliorēta platība ir labāk

262sagatavota plūdiem nekā nemeliorēta, kur augsne ir piesātināta ar

263ūdeni. Meliorētajām meža teritorijām raksturīgs vaļējo grāvju

264tīkls. Meža zemē vairāk nekā 0,5 miljonu ha meliorācijas sistēmu

265ir novecojušas un nekoptas. Pēc Valsts meža dienesta sniegtās

266informācijas, kopš 1991. gada pārmērīga mitruma dēļ kopumā ir

267gājušas bojā mežaudzes 5800 hektāru platībā. Nefunkcionējošu

268meliorācijas sistēmu dēļ valstī ik gadu tiek zaudēti vidēji 240

269hektāru mežaudžu. Funkcionējošas meliorācijas sistēmas ļauj

270pilnvērtīgāk izmantot augsnes auglības potenciālu. Koksnes gada

271pieaugums meliorētās platībās var būt pat vairākas reizes,

272dažkārt pat 10 reižu, lielāks nekā nemeliorētās platībās.

273Ievērojot risku, ko klimata pārmaiņu ietekmē varētu radīt

274nokrišņu daudzuma palielināšanās Baltijas jūras reģionā, kā arī

275to, ka nepietiekama augsnes mitruma regulēšana veicina meliorēto

276meža augšņu degradāciju un samazina mežaudžu koksnes pieaugumu,

277ir nepieciešama meliorācijas sistēmu atjaunošana, ievērojot gan

278ekonomiskos ieguvumus, gan vides prasības. Pēc meliorācijas

279sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas meža zemē palielinās

280koksnes pieaugums un mežaudzes spēj piesaistīt vairāk

281CO2. Šajā kontekstā apsverama ne vien esošo

282meliorācijas sistēmu atjaunošana vai pārbūve, bet arī jaunu

283meliorācijas sistēmu būvniecība.

284Esošās situācijas izvērtējumā tika konstatēts, ka Latvijas

285mežos līdz 2020. gadam meliorācijas sistēmas jāatjauno 280 000 ha

286platībā: valsts mežos - 220 000 ha, privātajos mežos - 60 000 ha

287platībā. Meliorācijas sistēmu atjaunošana ir investīciju

288ietilpīgs ilgtermiņa ieguldījums meža vērtības saglabāšanā un

289palielināšanā, tāpēc Meža un saistīto nozaru attīstības

290pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam pausts atbalsts meliorācijas

291sistēmu renovācijai valsts, pašvaldību un privātajos mežos

292saistībā Latvijas lauku attīstības programmu 2014.-2020.

293gadam.

294Viens no Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020.

295gadam prioritātes "Paaugstināt visu lauksaimniecības veidu

296konkurētspēju un stiprināt saimniecību dzīvotspēju" mērķu

297sasniegšanas pasākumiem ir "Atbalsts ieguldījumiem

298lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā

299(meliorācija)". Tajā pieejamais finansējums dod iespēju

300atjaunot meža meliorācijas sistēmas apmēram 100 000 ha platībā,

301atjaunojot vai pārbūvējot meža meliorācijas grāvjus 4600 km

302garumā. Tādējādi papildu koksnes ieguvums, novērtējot pašreizējo

303mežaudžu stāvokli, turpmākajos 50 gados var sasniegt apmēram

30440-45 miljonus kubikmetru.

305No kopējās Latvijas mežu platības (3,6 milj. ha jeb 56%)

306aptuveni pusi apsaimnieko akciju sabiedrība "Latvijas valsts

307meži"(turpmāk - LVM). LVM darbības mērķis ir nodrošināt

308valstij piederošās zemes 1,63 miljonu hektāru platībā (tajā

309skaitā 1,60 miljonu hektāru meža zemes) ilgtspējīgu un atbildīgu

310apsaimniekošanu. LVM 2016. gadā ir izstrādāta vidēja termiņa

311darbības stratēģija laika posmam līdz 2020. gadam (apstiprināta

3122016. gada 24. oktobrī). Par vienu no LVM stratēģiskajiem mērķiem

313izvirzīts uzņēmuma apsaimniekojamo kokaudžu vērtību

314palielināšana, uzlabojot meža infrastruktūras - autoceļus, tiltus

315un meliorācijas sistēmas. Infrastruktūras nolietojums ir daudz

316lielāks par reāli pieļaujamo, tādēļ ir nepieciešami lieli

317ieguldījumi to funkcionalitātes uzlabošanā. No kopējās LVM mežu

318platības 353,3 tūkstoši hektāru mežu ir nosusināti - tas liecina

319par iepriekšējos gadu desmitos veiktās valsts meža meliorācijas

320apjomu. LVM katru gadu investē līdzekļus meža infrastruktūras

321attīstībā, piemēram, 2019. gada deviņos mēnešos sabiedrība

322pārbūvēja meža meliorācijas sistēmas 7600 hektāru platībā. Meža

323meliorācijas sistēmas funkcionēšana tiek nodrošināta ar tādām

324ūdens režīma regulēšanai izbūvētām būvēm kā susinātājgrāvji,

325novadgrāvji un kontūrgrāvji. Ņemot vērā paredzamās ar klimata

326pārmaiņām saistītās problēmas, saimniecisko mežu teritorijās ar

327potenciāli lielu ražību pēc meliorācijas, jāplāno jaunu meža

328meliorācijas sistēmu izbūve meža ražības un kvalitātes

329uzlabošanai, vienlaikus rūpīgi izvērtējot ieguvumus un zaudējumus

330videi.

331Lai sasniegtu LVM vidēja termiņa darbības stratēģijas mērķi -

332palielināt uzņēmuma aktīvu un kokaudžu vērtību, ir sagatavota LVM

333meža meliorācijas sistēmu (turpmāk - MMS) atjaunošanas programma

3342016.-2025. gadam. Tā paredz pabeigt visu MMS atjaunošanu LVM

335apsaimniekotajos mežos, sasniedzot kopējo atjaunoto MMS apjomu -

336246,8 tūkst. ha. Viens no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas

337pasākumiem ir MMS atjaunošanas un pārbūves ietekmes uz vidi

338novērtējums un sagatavotās vadlīnijas un prasības mežsaimniecības

339darbiem, tostarp MMS atjaunošanai un pārbūvei, paredzot ietekmes

340uz vidi mazināšanas norādījumus katrā darbības vietā, piemēram,

341sedimentācijas baseinu un filtrācijas lauku veidošanu u.c.

342Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura

3432000) un to tiešā tuvumā MMS atjaunošana notiek stingri

344ierobežotā apjomā ar ikreizēju sertificēta vides eksperta

345atzinumu. Pēc LVM bebraiņu monitoringa datiem, bebru nodarīto

346bojājumu apjoms mežam ar katru gadu samazinās. 2009. gadā bija

3473,5 tūkst hektāru bebraiņu, no tām 1,8 tūkst. ha apsaimniekojamas

348bebraines, bet 1,7 tūkst. ha - likvidējamas. Savukārt jau 2016.

349gadā apsaimniekojamo un likvidējamo bebraiņu apjoms bija vairs

350tikai 0,77 tūkst. ha, un no tām 0,59 tūkst. ha bija

351apsaimniekojamas bebraines, bet 0,17 tūkst. ha - likvidējamas.

352Likvidējamās bebraines konstatētas meža meliorācijas grāvjos vai

353upēs, kurām jānodrošina sekmīga esošo meža meliorācijas sistēmu

354darbība, tāpēc LVM plāno un īsteno pasākumus, lai likvidētu meža

355meliorācijas sistēmās izveidotās bebraines.

356Funkcionējošas meliorācijas sistēmas ļauj pilnvērtīgāk

357izmantot augsnes auglības potenciālu, jo koksnes pieaugums gada

358laikā un iegūtā lauksaimniecības raža meliorētās platībās var būt

359pat vairākas reizes lielāka nekā nenosusinātās platībās.

3602.2. Vides aizsardzība

361Ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130

362"Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020.

363gadam"17 izvirzītais virsmērķis ir dot iespēju

364iedzīvotājiem dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot uz

365ilgtspējīgu attīstību īstenotas darbības, saglabājot vides

366kvalitāti un bioloģisko daudzveidību un nodrošinot dabas resursu

367ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu

368pieņemšanā un informētību par vides stāvokli. Politikas

369plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam vides politikas

370mērķi ir pakārtoti Stratēģijas Latvija 2030 pamatnostādnēm:

371laimīgs cilvēks labklājīgā valstī, ilgtspējīgs un veselīgs

372dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta sabiedrība, sadarbībā

373radīta konkurētspēja un valsts kā ātrspējas partneris. Latvijas

374vides politikas attīstību ietekmē ANO globālā vides aizsardzības

375politika un Latvijas kā ES dalībvalsts statuss.

376Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam pozitīvi

377izcelta jaunās Plūdu riska informācijas sistēmas (turpmāk - PRIS)

378Ventas, Lielupes un Gaujas baseiniem18 izveide. Tā

379tika izstrādāta, īstenojot Eiropas Ekonomiskās zonas finansēto

380projektu "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata

381pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos

382datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai,

383ka arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu", un nodota

384ekspluatācijā 2017. gada martā. PRIS izveidē izmantoti Latvijas

385Ģeotelpiskās informācijas aģentūras aerolāzerskenēšanas dati kopš

3862013. gada.

387Plūdu riska informācijas sistēmu veido divas daļas:

3881) dažādas intensitātes (varbūtības) plūdiem pakļauto

389teritoriju kartēšana, kas ļauj identificēt ne vien applūstošās

390teritorijas, bet arī plūdiem pakļauto infrastruktūru, iedzīvotāju

391skaitu, nozīmīgos objektus, piesārņotās teritorijas u.c.;

3922) operatīvā hidroloģisko prognožu sistēma, kas, ņemot vērā

393operatīvos hidrometeoroloģiskos novērojumus un laikapstākļu

394prognozes, vairākas reizes diennaktī veic hidroloģisko prognožu

395aprēķinus, sniedzot informāciju par gaidāmajām ūdens līmeņa u.c.

396hidroloģisko parametru izmaiņām nākotnē (līdz pat sešiem mēnešiem

397uz priekšu). Pamatojoties uz šo informāciju, plūdu draudu

398gadījumā tiek sagatavoti atbilstošie brīdinājumi. Šobrīd

399noteiktie brīdinājumu līmeņi atbilst ūdens līmenim ar noteiktu

400atkārtošanās biežumu.

401Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

402pārziņā esošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību

403"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

404(turpmāk - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs)

4052017. gadā sagatavotajā ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji

406Latvijai"19 uzsvērts, ka būtisks ir ne vien

407kopējais nokrišņu daudzums kādā periodā un tā vidējās vērtības

408atšķirības no normas, bet arī tā sadalījums gada laikā, pa

409teritorijām, nokrišņu intensitāte un daudzuma attiecība pret

410iztvaikošanu. Savukārt nokrišņu izraisītu plūdu risku palielina

411vai samazina zemes apaugums, zemes lietojuma veids, augsnes

412struktūra u.c. faktori, tāpēc valsts sabiedrība ar ierobežotu

413atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

414valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijā un

415uzturēšanā seko līdzi gan laikapstākļu prognozēm, gan Latvijas

416Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātajiem

417nākotnes klimata scenārijiem, gan ar vides aizsardzības un

418reģionālās attīstības ministra 2015. gada 22. decembra rīkojumu

419Nr. 378 apstiprinātajos plūdu riska pārvaldības plānos

4202016.-2021. gadam upju baseinu apgabaliem norādītajām un

421aprakstītajām plūdu riska teritorijām, kā arī darbojas pie

422preventīvo un gatavības pasākumu plānu izstrādes plūdu un palu

423draudu gadījumā.

424Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra

425noteikumiem Nr. 1354 "Noteikumi par sākotnējo plūdu riska

426novērtējumu, plūdu kartēm un plūdu riska pārvaldības plānu"

427potenciālo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes

428gatavo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, un

429tās ir pieejamas centra tīmekļvietnē

430https://www.meteo.lv/lapas/vide/pludu-riska-informacijas-sistema/pludu-riska-informacijas-sistema?id=2103&nid=889.

431Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē

432ir pieejami arī plūdu riska pārvaldības plāni 2016.-2021. gadam -

433https://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani?&id=1107&nid=424.

434(Daugavas upju baseinu apgabala plūdu riska pārvaldības plāns ir