1. punkts

1Sasaiste ar nacionālas nozīmes

2plānošanas dokumentiem

31.1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.

4gadam1

5Stratēģija Latvija 2030 ir valsts galvenais plānošanas

6instruments ar likuma spēku. Visiem valsts stratēģiskās

7plānošanas un attīstības dokumentiem, kas tiek izstrādāti pēc

8Stratēģijas Latvija 2030 stāšanās spēkā (apstiprināta Saeimā

92010. gada 10. jūnijā), ir jābūt veidotiem saskaņā ar tajā

10noteiktajiem virzieniem un prioritātēm. Stratēģijā Latvija 2030

11iekļauti arī šādi mērķi:

12• Latvijai būt ES līderei dabas kapitāla saglabāšanā,

13palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā (5. mērķis, 50.

14lpp.);

15• radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem

16iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas (6. mērķis, 56.

17lpp.);

18• saglabāt Latvijas savdabību - daudzveidīgo dabas un kultūras

19mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas (6. mērķis, 56.

20lpp.);

21• ūdensteces un ūdenstilpes veido Latvijas vienoto stratēģisko

22hidroloģisko tīklu un ir svarīgs bioloģiskās daudzveidības

23faktors (359) (pielikums, 76. lpp.).

24• paredzēt rīcības mērķus zemes ielabošanas pasākumiem, ar

25kuriem jāsniedz atbalsts lauku saimniecībām meliorācijas un zemes

26ielabošanas pasākumiem (375) (pielikums, 77. lpp.);

27Tie ir tikai daži no Stratēģijas Latvija 2030 mērķiem, kuriem

28ir būtiska nozīme pārējo politikas plānošanas dokumentu

29izstrādē.

301.2. Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.

31gadam2

32Plāns paredz, ka Latvijai ir ievērojami meža, kultūrvēsturiskā

33un dabas mantojuma, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes

34resursi, kuru ilgtspējīga izmantošana var ievērojami uzlabot

35tautas saimniecības stāvokli. [70]. Spēkā esošā NAP 2020 rīcības

36virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga

37apsaimniekošana" mērķa "Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi

38ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu

39izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus

40vides kvalitātei" (422) (pielikums, 63. lpp.) sasniegšanai

41viens no īstenojamajiem uzdevumiem ir "palielināt

42ūdenstilpju un lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu

43pārtikas ražošanai, t.sk. uzlabojot publisko ūdens režīmu

44regulējošo infrastruktūru" (435) (pielikums, 65. lpp.), kā arī

45"stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu

46izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi

47saudzējošas tehnoloģijas" (438) (pielikums, 65.l pp.).

48Par šī uzdevuma izpildi atbildīga ir Zemkopības ministrija, un

49plānots, ka uzdevums īstenojams, izmantojot Kohēzijas politikas,

50kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības

51politikas fondu, valsts budžeta un privāto finansējumu.

52No 2021. gada tiks īstenots Nacionālais attīstības plāns

532021.-2027. gadam (turpmāk - NAP 2027). Saeima 2020. gada 2.

54jūlijā ir apstiprinājusi NAP 2027. NAP 2027 Rīcības virzienā

55"Daba un vide - "Zaļais kurss""norādīts, ka

56klimata pārmaiņu rezultātā palielināsies nokrišņu daudzums, tāpēc

57meliorācijai un spējai novadīt lieko ūdens daudzumu būs arvien

58lielāka nozīme (80).3

591.3. Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru

60kabineta iecerēto darbību4

61Viena no valdības darba prioritātēm ir tautsaimniecības

62konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apmēra

63palielināšana.

64Valdības kopīgais mērķis ir radīt apstākļus, lai

65tautsaimniecība turpinātu pāreju uz inovatīvu, augstas

66pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, tostarp

67kāpinot produktivitāti, palielinot investīciju apmēru un valsts

68konkurētspēju pasaules tirgū, kā arī ilgtermiņā veidot Latviju kā

69talantu valsti ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi.

70Deklarācijā uzsvērts, ka jānodrošina gan zemes kā resursa

71izmantošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot

72lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības samazināšanos, gan

73Latvijas konkurētspēja Baltijas jūras reģionā, balstoties uz meža

74ilgtspējīgas attīstības principiem, bet nepieļaujot

75saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību

76samazināšanos.