1. pants

Sasaiste ar nacionālas nozīmes

plānošanas dokumentiem

1.1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.

gadam1

Stratēģija Latvija 2030 ir valsts galvenais plānošanas

instruments ar likuma spēku. Visiem valsts stratēģiskās

plānošanas un attīstības dokumentiem, kas tiek izstrādāti pēc

Stratēģijas Latvija 2030 stāšanās spēkā (apstiprināta Saeimā

2010. gada 10. jūnijā), ir jābūt veidotiem saskaņā ar tajā

noteiktajiem virzieniem un prioritātēm. Stratēģijā Latvija 2030

iekļauti arī šādi mērķi:

• Latvijai būt ES līderei dabas kapitāla saglabāšanā,

palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā (5. mērķis, 50.

lpp.);

• radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem

iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas (6. mērķis, 56.

lpp.);

• saglabāt Latvijas savdabību - daudzveidīgo dabas un kultūras

mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas (6. mērķis, 56.

lpp.);

• ūdensteces un ūdenstilpes veido Latvijas vienoto stratēģisko

hidroloģisko tīklu un ir svarīgs bioloģiskās daudzveidības

faktors (359) (pielikums, 76. lpp.).

• paredzēt rīcības mērķus zemes ielabošanas pasākumiem, ar

kuriem jāsniedz atbalsts lauku saimniecībām meliorācijas un zemes

ielabošanas pasākumiem (375) (pielikums, 77. lpp.);

Tie ir tikai daži no Stratēģijas Latvija 2030 mērķiem, kuriem

ir būtiska nozīme pārējo politikas plānošanas dokumentu

izstrādē.

1.2. Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.

gadam2

Plāns paredz, ka Latvijai ir ievērojami meža, kultūrvēsturiskā

un dabas mantojuma, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes

resursi, kuru ilgtspējīga izmantošana var ievērojami uzlabot

tautas saimniecības stāvokli. [70]. Spēkā esošā NAP 2020 rīcības

virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga

apsaimniekošana" mērķa "Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi

ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu

izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus

vides kvalitātei" (422) (pielikums, 63. lpp.) sasniegšanai

viens no īstenojamajiem uzdevumiem ir "palielināt

ūdenstilpju un lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu

pārtikas ražošanai, t.sk. uzlabojot publisko ūdens režīmu

regulējošo infrastruktūru" (435) (pielikums, 65. lpp.), kā arī

"stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu

izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi

saudzējošas tehnoloģijas" (438) (pielikums, 65.l pp.).

Par šī uzdevuma izpildi atbildīga ir Zemkopības ministrija, un

plānots, ka uzdevums īstenojams, izmantojot Kohēzijas politikas,

kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības

politikas fondu, valsts budžeta un privāto finansējumu.

No 2021. gada tiks īstenots Nacionālais attīstības plāns

2021.-2027. gadam (turpmāk - NAP 2027). Saeima 2020. gada 2.

jūlijā ir apstiprinājusi NAP 2027. NAP 2027 Rīcības virzienā

"Daba un vide - "Zaļais kurss""norādīts, ka

klimata pārmaiņu rezultātā palielināsies nokrišņu daudzums, tāpēc

meliorācijai un spējai novadīt lieko ūdens daudzumu būs arvien

lielāka nozīme (80).3

1.3. Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru

kabineta iecerēto darbību4

Viena no valdības darba prioritātēm ir tautsaimniecības

konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apmēra

palielināšana.

Valdības kopīgais mērķis ir radīt apstākļus, lai

tautsaimniecība turpinātu pāreju uz inovatīvu, augstas

pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, tostarp

kāpinot produktivitāti, palielinot investīciju apmēru un valsts

konkurētspēju pasaules tirgū, kā arī ilgtermiņā veidot Latviju kā

talantu valsti ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi.

Deklarācijā uzsvērts, ka jānodrošina gan zemes kā resursa

izmantošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot

lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības samazināšanos, gan

Latvijas konkurētspēja Baltijas jūras reģionā, balstoties uz meža

ilgtspējīgas attīstības principiem, bet nepieļaujot

saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību

samazināšanos.