Grozījums Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 32 "Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam"

1Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota

2atbilstoši iespējamiem klimata riskiem;

1Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir

2saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām -

3mazināta;

1Ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta

2informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas

3veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu

4nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas

5dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu.

6Plānā nav atsevišķi apskatīti Austrumu pierobežas

7attīstības jautājumi.

8Nacionālais enerģētikas un

9klimata plāns 2021.-2030. gadam

10Atjaunotais Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata

11plāns 2021.-2030.gadam (turpmāk - Plāns) ir ilgtermiņa

12enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokuments, kas

13nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas

14pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus laika periodam

15līdz 2030. g.

16Plāns izstrādāts vadoties pēc vienotā ES regulējuma,

17kura mērķis ir nodrošināt ES dalībvalstu uzņemto saistību

18izpildi kontekstā ar Apvienoto Nāciju Organiācijas

19Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes

20nolīgumu.

21Mērķis:

22- Nodrošināt Latvijas pilnīgu energoneatkarību par

23pieejamām un konkurētspējīgām energoresursu cenām;

24- Veicināt tautsaimniecības dekarbonizāciju, t.sk. ar

25vispārēju enerģētikas un rūpniecības elektrifikāciju, un

26investīcijas inovāciju un resursefektivitātes

27attīstībā;

28- Nostiprināt energoapgādes drošumu.

29Plāns paredz rīcības tādos virzienos kā dekarbonizācija,

30energoefektivitāte, enerģētiskā drošība un

31energoneatkarība, iekšējais enerģijas tirgus, pētniecība,

32inovācija un konkurētspēja un pielāgošanās klimata

33pārmaiņām.

34Attiecībā uz Latgali noteikts, ka Kūdras pētniecības

35platformas attīstīšanas darbība ir īstenojama Taisnīgas

36pārkārtošanās fonda (turpmāk - TPF) ietvaros. Darbības

37ietvaros sasniedzamie rezultāti ir: 1) atbalstīta izcilības

38centra izveide, īstenojot piecus pētījumu projektus dabas

39resursu ilgtspējīgai izmantošanai sekmējot pāreju uz

40klimatneitralitāti; 2) sniegts atbalsts Vidzemei, Latgalei,

41Kurzemei un Zemgalei pārkārtošanās radītās sociālās un

42ekonomiskās ietekmes mazināšanai; 3) veicināta sadarbība

43starp nozares zinātnes universitātēm, zinātniskajām

44institūcijām un komersantiem kapacitātes palielināšanai un

45reģionālo vajadzību nodrošināšanai TPF ietvaros.

461 Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas

47ministriju turpina darbu pie Aizsardzības industrijas

48attīstības stratēģijas izstrādes. Tā sniegs plašāku redzējumu

49par piegāžu ķēžu drošības stiprināšanu, prioritārajām

50attīstības jomām, inovāciju attīstības atbalstu, iepirkumiem un

51citiem sadarbības ar industriju pasākumiem sasaistē ar

52Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu 2025.-2036.

53gadam.

54Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības

55pamatnostādnes 2021.-2027.gadam neietver teritoriālo

56perspektīvu, tāpēc šajā pielikumā netiek detalizēti

57atspoguļotas. Vienlaikus Austrumu pierobežas drošumspēja ir

58būtiski atkarīga no tā, cik pilsoniski aktīva ir vietējā

59sabiedrība, cik liela ir vietējās pilsoniskās sabiedrības

60drošumspējas kapacitāte, un cik lielā mērā pilsoniskā

61sabiedrība ir iesaistīta Austrumu pierobežas drošības,

62noturīguma un attīstības rīcībpolitikas procesos valsts,

63pašvaldības un vietējo kopienu līmenī.

1Mobilitātes infrastruktūras

2objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji

31.1. Militārais pielietojums un

4civilās aizsardzības vajadzības

5Pirmajā kārtā tiks vērtēts objekta divējādas

6lietojamības pielietojums, t.i., tādas objekta prasības un

7īpašības, kas atbilst gan militārai, gan civilās aizsardzības

8vajadzībai. Mobilitātes infrastruktūras objekts no divējādas

9lietojamības viedokļa paredz, piemēram, ceļa/tilta

10infrastruktūru, kas vienlaikus var nodrošināt gan militārā, gan

11civilā transporta mobilitāti, gan arī nepieciešamās

12pretmobilitātes prasības, t.i., apdraudējuma gadījumā noteiktā

13ceļa/tilta posms, kas tiek pārrakts, vai bojāts, tādā veidā

14bloķējot pārvietošanos.

15Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu

16vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Aizsardzības un

17Iekšlietu ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas

18procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

19Lai pašvaldību sniegtie mobilitātes infrastruktūras objektu

20priekšlikumi tiktu virzīti tālākai izvērtēšanai, tiem jāatbilst

21sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem un principiem, nodrošinot šo

22objektu militāro pielietojumu un atbilstību civilās aizsardzības

23vajadzībām:

241) Latvijas un ES ārējās robežas stiprināšanai tiek attīstīta

25mobilitātes infrastruktūra virzienā uz Latvijas austrumiem,

26paredzot arī pretmobilitātei nepieciešamos risinājumus;

272) valsts pierobežas joslā ar Krieviju un Baltkrieviju tiek

28attīstīta tāda mobilitātes infrastruktūra, lai nepieciešamības

29gadījumā varētu īstenot pretmobilitātes pasākumus un bloķēt

30pārvietošanos. Vienlaikus šis jautājums vērtējams kopsakarā ar

31Valsts robežsardzes spēju nodrošināt tai deleģēto funkciju un

32uzdevumu izpildi, un mobilitātes jautājums ir ļoti būtisks

33priekšnosacījums valsts robežas apsardzības nodrošināšanai, tāpat

34tas ietekmē arī citu iekšlietu dienestu (Valsts policijas un

35Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - VUGD))

36spēju pildīt tām noteiktās funkcijas un uzdevumus, t.sk. kara

37apstākļos. Tāpat šajā procesā iesaistāma ne tikai Aizsardzības

38ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts ugunsdzēsības un

39glābšanas dienests, bet arī Iekšlietu ministrija, kuras viena no

40funkcijām ir civilā aizsardzība, un Valsts robežsardze, kuras

41galvenā funkcija ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību.

42Pretmobilitāte ilgtermiņā nozīmē autoceļu infrastruktūras

43iznīcināšanu vai bojāšanu, lai kavētu pārvietošanos, pierobežas

44zonu padarot necaurejamu, tai skaitā:

45a) atbilstoši iesaistīto institūciju, tai skaitā Aizsardzības

46ministrijas/Latvijas Nacionālo bruņoto spēku/VUGD kompetencei un

47atbildības sadalījumam, tiek paredzēti skaidri darbības

48mehānismi, kā krīzes situācijā mobilitātes ceļi tiks slēgti;

49b) projektēšanas gaitā tiek paredzēti inženiertehniskie

50risinājumi, kā var tikt bloķēti/padarīti neizmantojami konkrētie

51ceļi vai tilti;

523) tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra, lai nodrošinātu

53spēju ātri reaģēt un pārvietoties gan operatīvajiem dienestiem

54(Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (turpmāk - NMPD),

55VUGD u.c.), gan lielizmēra militārajām vienībām un smagajiem

56automobiļiem, kas nodrošina smagu kravu pārvietošanu2

57- ceļa infrastruktūra paredz 70-80 kravu (aptuveni 60 tonnas)

58pārvietošanu;

594) autoceļiem, kas nodrošina būtisku transportlīdzekļu plūsmu,

60bet ir posmi bez apbraukšanas iespējas, vai tās nenodrošinās

61vismaz pusi no nepieciešamās slodzes, nepieciešams apvedceļš;

625) ūdensšķēršļa jauna šķērsošanas infrastruktūra;

636) dzelzceļa infrastruktūras objekti izpilda vispārējo

64kritēriju klimata pārmaiņu un ilgtspējas kontekstā, vienlaikus

65pasažieru un kravas pārvadājumi pa dzelzceļu neietekmē vietējas

66nozīmes, reģionālos vai valsts ceļus (satiksmes plūsmu), tostarp

67nenodarot būtisku kaitējumu ceļu infrastruktūrai gan lielapjoma

68svara, gan specifiskās ritošās daļas apdares dēļ. Dzelzceļa

69risinājumi ir būtiski militārās tehnikas pārvešanai, tajā skaitā

70var ievērojami saīsināt piegādes ķēdes un samazināt laiku, kādā

71šī tehnika tiek nogādāta nepieciešamajā vietā. Dzelzceļa

72infrastruktūras objekti atvieglo arī augošo kravu pārvadājumu

73pieprasījumu visos industriālajos objektos;

747) attīstot autoceļu infrastruktūru, tiek veidoti evakuācijas

75ceļi.

76Kā specifiskais vērtēšanas kritērijs ir noteikts objektu

77tehniskais stāvoklis, attiecīgi tiks vērtēta detalizētāka

78informācija par atlasīto objektu tehnisko stāvokli, potenciālo

79būvniecībā izmantojamo tehnoloģiju un citām veicamajām darbībām,

80lai nodrošinātu tālāko objekta būvniecības procesu, tai

81skaitā:

821) potenciālo būvniecībā izmantojamā tehnoloģija;

832) vai plānotie ceļu un ar to saistītās infrastruktūras

84atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās

85pasākumu īstenošanu, t.i., infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt

86klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata

87riskiem);

883) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un

89nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai

90sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības

91projektiem.

921.2. Civilais pielietojums

93Otrajā kārtā tiks vērtēta priekšlikumu atbilstība to

94civilajam pielietojumam, kur atbilstoši reģionālās attīstības

95vajadzībām šiem objektiem jānodrošina administratīvo centru

96sasniedzamība, t.sk. darba vietu un pakalpojumu

97sasniedzamība.

98Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu

99vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Viedās

100administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk -

101VARAM) un Satiksmes ministriju. Nepieciešamības gadījumā

102vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

103Lai pašvaldību identificētās vajadzības tiktu virzītas tālākai

104izskatīšanai, tām neatkarīgi no to īpašnieka/pārvaldītāja

105ir jāatbilst vismaz vienam no sekojošiem vispārīgajiem

106kritērijiem:

1071) ceļu investīciju projekts nodrošina novada centra

108sasniedzamību ar novada teritoriālajām vienībām, tostarp publisko

109pakalpojumu (t.sk. izglītības) un darba vietu sasniedzamību; tas

110ir kritiski svarīgs no preču un pakalpojumu nodrošināšanas

111viedokļa, nodrošina uzņēmuma sasniedzamību, tai skaitā nodrošinot

112pārtikas produktu piegādes ķēdes;

1132) esoša tilta vai pārvada vispārējā inspekcija vai speciālā

114inspekcija ir konstatējusi, ka nepieciešami neatliekami

115būvniecības darbi, ceļa vai tā posma vizuālais vērtējums ir

116"ļoti slikts" vai "slikts" vai analoģisks

117vērtējums citā vērtēšanas skalā atbilstoši pašvaldības

118apstiprinātai metodikai (kritērijs neattiecas uz gadījumu, kad

119projekts paredz jauna, tilta, pārvada, ceļa vai tā posma

120būvniecību), tādā veidā uzlabojot ceļu satiksmes drošību un

121transporta pieejamību.

1Pakalpojumu infrastruktūras

2objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji

32.1. Militārais pielietojums un

4civilās aizsardzības vajadzības

5Pirmajā kārtā tiks vērtēts objekta militārais

6pielietojums un tas, vai objekts nodrošina civilās aizsardzības

7vajadzības. Pakalpojumu infrastruktūras objekts no divējādas

8lietojamības viedokļa paredz tādas sabiedriskās ēkas (piemēram,

9izglītības vai sociālās aprūpes iestāde) izbūvi vai atjaunošanu,

10kuras būvniecības procesā tiek īstenoti risinājumi patvertnes

11ierīkošanai, pielāgojot šim mērķim ēkas pagrabu.

12Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu

13vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Aizsardzības un

14Iekšlietu ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas

15procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

16Lai pašvaldību sniegtie pakalpojumu infrastruktūras objektu

17priekšlikumi tiktu virzīti tālākai izvērtēšanai, tiem

18jāatbilst sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem un principiem,

19nodrošinot šo objektu militāro pielietojumu un atbilstību civilās

20aizsardzības vajadzībām:

211) tiek nodrošināta sinerģija starp pakalpojumu

22infrastruktūras objektu pielietojumu, lai tie būtu izmantojami

23civilajām vajadzībām, militārajām vajadzībām, civilai

24aizsardzībai, kā arī sekmētu valsts tautsaimniecību kopumā. Šis

25princips ir saistošs arī apdraudējuma laikā, t.i., līdztekus

26sabiedriskās ēkas pamata pielietojumam, tā var būt izmantojama

27militārā atbalsta nodrošināšanai, piemēram, uzņemot

28Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk - NATO)

29sabiedrotos, kur šādas ēkas būtu izmantojamas nakšņošanai

30(pajumtei), ēdināšanai u.c.;

312) attiecībā uz esošu sabiedrisko ēku pielāgošanu civilai

32aizsardzībai tiek ievērots, ka veiktie ieguldījumi ir loģiski

33pret sasniedzamo efektu;

343) jaunu patvertņu būvniecībai un esošo būvju pielāgošanai

35patvertnēm ir izstrādātas vadlīnijas3 par minimālajām

36tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu

37piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties

38atjaunošanai vai izveidošanai. Vienlaikus no civilās aizsardzības

39viedokļa attiecībā uz patvertnēm varētu tikt attiecināti šādi

40kritēriji4:

41a) patvertņu galvenā funkcija militāra apdraudējuma gadījumā

42ir spēja aizsargāt no artilērijas šāvieniem un sargāt no netieša

43trieciena, piemēram, atlūzām no raķetēm - līdz ar to patvertnēm

44paredzētas mūra sienas. Viens no risinājumiem patvertņu izbūvei

45ir dzelzsbetona "kapsulas" (būdiņas), kur patverties,

46un kas pieejamas publiskajā ārtelpā;

47b) ņemot vērā ierobežotās finanšu līdzekļu piesaistes

48iespējas, primāri paredzēts nevis būvēt jaunas patvertnes, bet

49apzināt būves, kuras var tikt izmantotas kā patvertnes, veicot

50attiecīgus ēkas vai tās daļas (piemēram, pagrabu) pielāgošanas

51risinājumus. Ēku pagrabiem jābūt pielāgotiem, t.i., ja ēka

52sabrūk, pagraba pārsegums nedrīkst iebrukt (tam jāiztur slodze);

53ieejai pagrabā jābūt alternatīvām - tā vienīga izeja nedrīkst būt

54ēkas iekšienē, tai jābūt ārpus ēkas; vienlaikus šajās vietās

55jābūt ierīkotai iespējai padzerties, apmeklēt labierīcības, kā

56arī jāparedz risinājumi, lai šāda patvertne būtu izmantojama arī

57ziemas apstākļos;

584) apdraudējuma gadījumā izšķiroša ir medicīnas

59infrastruktūras un veselības nozares gatavība krīzēm. Šis ir arī

60viens no septiņiem NATO Nācijas noturības rādītājiem

61(Resilience through Civil Preparedness5);

625) tiek paredzēti medicīniskās evakuācijas risinājumi;

636) papildu pakalpojumu infrastruktūras objektiem tiek

64paredzēts šāds pielietojums:

65a) ūdenstilpnēm pieguļošā teritorija tiek attīstīta,

66nodrošinot to civilās aizsardzības pielietojumu, piemēram,

67ūdenstilpņu piekrastes teritorija var tikt izmantota kā piestātne

68un tehnikas vienību izvietošanas vieta;

69b) ēku jumti kalpo kā helikopteru nolaišanās laukums blīvi

70apdzīvotās vietās, kur nav iespējami citi risinājumi;

71c) pakalpojumu infrastruktūras objekti krīzes situācijā veic

72arī citu funkciju, piemēram, nodrošinot vietu kultūras vērtību

73drošai uzglabāšanai, pārtikas produktu rezervju un citu resursu

74glabāšanai un izsniegšanai;

75d) tiek nodrošinātas papildu ūdens ņemšanas vietas.

76Kā specifiskais vērtēšanas kritērijs ir noteikts objektu

77tehniskais stāvoklis, attiecīgi tiks vērtēta detalizētāka

78informācija par atlasīto objektu tehnisko stāvokli, potenciālo

79būvniecībā izmantojamo tehnoloģiju un citām veicamajām darbībām,

80lai nodrošinātu tālāko objekta būvniecības procesu, tai

81skaitā:

821) prioritāte būtu piešķirama objektiem, kuru

83pielāgošanai/atjaunošanai nepieciešamie finansiālie resursi ir

84samērojami ar sagaidāmo rezultātu, tai skaitā, vērtējot objekta

85atrašanās vietu, pieejamību u.c. būtiskus apstākļus;

862) potenciāli būvniecībā izmantotie arhitektūras un

87būvkonstrukciju risinājumi, ēku energoefektivitāte;

883) vai plānotie pakalpojumu infrastruktūras

89atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās

90pasākumu īstenošanu, t.i. infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt

91klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata

92riskiem);

934) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un

94nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai

95sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības

96projektiem.

972.2. Civilais pielietojums

98Otrajā vērtēšanas kārtā ir noteikts, ka, lai

99pašvaldību identificētās vajadzības par jauna pakalpojumu

100infrastruktūras objekta izveidi vai esoša objekta

101pārbūvi/atjaunošanu tiktu virzītas tālākai izskatīšanai, objekti

102tiek skatīti šādā prioritārā secībā:

1031) Veselības aprūpes pakalpojumu

104jomā

105Pašvaldību loma veselības veicināšanas politikas īstenošanā

106galvenokārt ir saskatāma caur pašvaldības spējām veidot veselību

107atbalstošu vidi un uzrunāt vietējo sabiedrību, tādējādi veicinot

108iedzīvotāju līdzdalību veselības veicināšanas pasākumos un

109iniciatīvas pieaugumu.

110Vienlaikus pašvaldībām ir būtiska loma pamata veselības

111aprūpes pakalpojumu groza nodrošināšanā, kas ietver6:

112neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes

113ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes

114pakalpojumus tādu slimību ārstēšanā, kas var ietekmēt sabiedrības

115veselību un tās drošību, piemēram, bīstamas infekcijas slimības

116(tuberkuloze, difterija, hepatīts u.c.), psihiskās slimības.

117Ņemot vērā medicīnas un veselības aprūpes jomas kritiski

118svarīgo nozīmi gan krīzes un militāra apdraudējuma situācijās,

119gan iedzīvotāju ikdienas dzīvē, veselības aprūpes pakalpojumu

120infrastruktūras objektu attīstīšana ir uzskatāma par

121prioritāru.

1222) Izglītības pakalpojumu jomā:

123Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā informatīvajā

124ziņojumā "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības

125nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga

126izglītības iestāžu ekosistēma un efektīvs finansēšanas

127modelis" (pieņemts 21.11.2023., Tiesību aktu projekta

128(turpmāk - TAP) lietas ID 23-TA-1911) noteikts pašvaldībām,

129sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, VARAM,

130Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju un, ņemot vērā

131Labklājības un Veselības ministrijas viedokli, izveidot efektīvu

132vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla karti

133pašvaldībā, ņemot vērā šeit noteiktos kritērijus un principus,

134koordinējot skolēnu un skolotāju mobilitātes iespējas, t.sk.,

135izvērtējot nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei

136skolēnu pārvadājumiem. Attiecīgi, izvērtējot izglītības iestāžu

137infrastruktūras objektu turpmāko attīstību, būtu jābalstās uz

138kritērijiem, kas noteikti iepriekš minētajā informatīvajā

139ziņojumā. Papildus norādām, ka pakalpojumu infrastruktūras

140objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriju ietvaros izglītības

141jomā var aptvert ne tikai pašvaldību dibinātās izglītības

142iestādes, bet arī izglītības iestādes, kuras īsteno vidējās

143profesionālās vai īsā cikla augstākās izglītības programmas,

144ievērojot šo iestāžu potenciālu divejādas lietojamības funkciju

145veikšanai militārā atbalsta nodrošināšanai vai civilai

146aizsardzībai.

1473) Sociālo pakalpojumu jomā:

148Pašvaldībām ir būtiska loma sociālo pakalpojumu pārklājuma

149vienmērīgas attīstības veicināšanā un to vienādas pieejamības

150nodrošināšanā iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Lai to

151īstenotu, ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās

152palīdzības likumā (TAP lietas Nr. 22-TA-1080) ir paredzēts

153noteikt obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus, kas var būt

154ar vai bez izmitināšanas: aprūpes mājas pakalpojumu; krīzes

155centra pakalpojumu; grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu; ilgstošas

156sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

157institūcijā; patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu; dienas

158aprūpes centra pakalpojumu; atelpas brīža pakalpojumu;

159specializētās darbnīcas pakalpojumu; ģimenes asistenta

160pakalpojumu; sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.

161Vienlaikus jānorāda, ka pašvaldība šos sociālos pakalpojumus

162var īstenot pati, vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu

163sniedzējiem, piemēram, blakus esošajā pašvaldībā.

164Šeit ietvertie kritēriji un objektu divējādas lietojamības

165principi ir attiecināmi uz pašvaldību izveidoto sociālo

166pakalpojumu infrastruktūru, attiecīgi šos objektus var izmantot

167gan sociālo pakalpojumu sniegšanai, gan iedzīvotāju izmitināšanai

168vai atbalsta sniegšanai7.

1694) Kultūras pakalpojumu jomā:

170Sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un

171iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā

172esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras

173norisēm ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām, kas

174noteiktas Pašvaldību likumā8.

175Divējādas lietojamības principi var tikt attiecināti uz

176pašvaldību publiskās kultūras infrastruktūras, piemēram,

177bibliotēku un kultūras centru attīstības projektiem. Vienlaikus

178jāuzsver, ka kultūras pieminekļu ēkās, saskaņā ar starptautiskiem

179principiem par kultūras vērtību aizsardzību, divējāda lietojamība

180pieļaujama tikai gadījumos, ja tā neapdraud vai nesamazina to

181kultūrvēsturisko vērtību (atbilstoši UNESCO Konvencijā "Par

182kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā"

183noteiktajam par kultūras vērtībām, kas aizsargājamas militāra

184konflikta gadījumā, uzskatāms kustams vai nekustams īpašums, kam

185ir svarīga visu tautu kultūras mantojuma nozīme, piemēram, ar

186reliģiju saistīti vai nesaistīti arhitektūras, mākslas vai

187vēstures pieminekļi, arheoloģiskie izrakumi, ēku ansambļi ar

188vēsturisku vai māksliniecisku vērtību, mākslas darbi,

189manuskripti, grāmatas un citi priekšmeti ar māksliniecisku,

190vēsturisku vai arheoloģisku vērtību, zinātniskas kolekcijas un

191svarīgas grāmatu vai arhīvu kolekcijas, vai augstākminēto vērtību

192reprodukciju kolekcijas; ēkas, kuru galvenais un faktiskais

193mērķis ir aizsargāt vai eksponēt kultūras vērtības, piemēram,

194muzeji, lielas bibliotēkas un arhīvu depozitāriji, kā arī

195novietnes, kas bruņota konflikta gadījumā paredzētas kultūras

196vērtību saglabāšanai; centri, kuros atrodas liels kultūras

197vērtību daudzums). Atsaucoties uz Ministru kabineta 2022. gada 1.

198marta rīkojumu Nr. 143 (prot. Nr. 12 26. §) "Par

199Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam

200"Kultūrvalsts" (turpmāk - Pamatnostādnes) un

201Pamatnostādņu 7.nodaļā pausto, kultūras pieejamības un

202līdzdalības iespēju kultūrā pieejamības saglabāšanai jāturpina

203iepriekšējā perioda kultūrpolitikas pamatnostādnēs9

204iezīmētais minimālā kultūras pakalpojumu groza princips, kas

205paredz noteikta kultūras pakalpojumu klāsta piedāvājumu

206pašvaldībā atkarībā no administratīvās teritorijas

207lieluma10.

208Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu

209vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar VARAM, Veselības,

210Izglītības un zinātnes, Labklājības un Kultūras ministrijām.

211Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī

212citas institūcijas.

213Vienlaikus pēc nepieciešamības atbalsts var tikt sniegts arī

214cita veida civilās infrastruktūras attīstībai, kas ir paredzēta

215civilās aizsardzības vajadzībām.

2161 Būtiski norādīt, ka arī augstāk minētajā

217kartējumā iekļautie infrastruktūras objekti būs indikatīvi, tas

218ir, turpinājumā norādītie kritēriji nenodrošinās projektu

219pieteikumu atlases procesu, bet gan iezīmēs indikatīvos

220projektus, kas pamatos atsevišķas atbalsta programmas izveides

221nepieciešamību divējādas lietojamības infrastruktūras objektu

222attīstībai. Sekojoši konkrēti projektu iesniegumu atlases

223procesa nosacījumi būtu apstiprināmi ar atsevišķu ārējo

224normatīvo aktu saistībā ar paredzamo laika plānu projektu

225atlases uzsākšanai, kā arī saistībā ar nepieciešamo/pieejamo

226finansējumu un tā avotiem šādu investīciju īstenošanai -

227attiecīgi tie tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, kur

228līdztekus šeit noteiktajiem kritērijiem tiks noteikti papildus

229kritēriji.

2302 Krīzes situācijās varētu nebūt saistoši uz

231atsevišķiem ceļa posmiem noteiktie ierobežojumi, piemēram,

232transportlīdzekļu un to kravu 10 tonnu svara ierobežojums, kas

233nereti tiek noteikts pavasarī, kad nokrišņu ietekmē tiek bojāts

234ceļa seguma stāvoklis

2353 Vadlīnijas izstrādājusi Iekšlietu ministrija

236sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts

237kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Veselības

238ministriju, VARAM, Izglītības un zinātnes ministriju un

239Labklājības ministriju atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada

2409. janvāra sēdes protokola Nr.1 95.§ 5.punktā dotajam uzdevumam

241- sagatavot vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām

242ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai

243vietas, kur var patverties (pagrabi, pazemes autostāvvietas

244u.c.), atjaunošanai vai izveidošanai

2454 Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9.

246janvāra sēdes protokola Nr. 1, 95.§ informatīvajā ziņojumā

247"Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" norādīto

248informāciju, sadārdzinājums ir atkarīgs no konkrētās

249būvniecības lietas rakstura, vidēji variējot 10-30% robežās.

250Aplēsts, ka jaunu objektu gadījumā patvertņu izbūves izmaksas,

251ciktāl tas attiecas uz pagrabstāva pārseguma pastiprināšanu,

252varētu pieaugt aptuveni par 50%, tādējādi, piemēram, 5 stāvu

253ēkas gadījumā ēkas konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt

254par aptuveni 10%.

2555 Pieejams:

256https://www.cimic-coe.org/resources/fact-sheets/resilience-through-civil-preparedness.pdf

2576 Saskaņā ar 2017. gada 14. decembrī pieņemtā

258"Veselības aprūpes finansēšanas likuma" 8. panta

259pirmo daļu (publicēts: Latvijas Vēstnesī, 259, 31.12.2017.;

260stājās spēkā 01.01.2018.).

2617 Divējādās lietojamības principi būtu

262attiecināmi ne tikai uz tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem,

263kuri sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu.

2648 Pašvaldību likums stājās spēkā: 01.01.2023.,

265pieejams: https://likumi.lv/ta/id/336956-pasvaldibu-likums

2669 Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.

267gadam "Radošā Latvija"

26810 Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd

269noteikts, ka pagasta līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem

270bibliotēku pakalpojumiem, iespējām izmantot kultūrizglītības,

271mākslinieciskās jaunrades, kultūras pasākumu un brīvā laika

272pavadīšanas iespējas, piekļūt kultūrvēsturiskajam mantojumam,

273iesaistīties Dziesmu un deju svētku procesā un radošajā

274uzņēmējdarbībā. Novada līmenī pakalpojumu grozu papildina

275profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas izglītības

276pieejamība, profesionālās kultūrizglītības pieejamība un muzeju

277pakalpojumi, valstspilsētu līmenī - arhīvu pakalpojumi,

278profesionālās mākslas pieejamība (akustiskā koncertzāle,

279laikmetīgais mākslas muzejs, izstāžu zāles, teātri, opera,

280daudzfunkcionālie kultūras centri), kino pieejamība, kā arī

281padziļināts muzeju pakalpojumu kopums un augstākās izglītības

282iespējas kultūras jomā.