5. punkts

1Ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta

2informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas

3veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu

4nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas

5dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu.

6Plānā nav atsevišķi apskatīti Austrumu pierobežas

7attīstības jautājumi.

8Nacionālais enerģētikas un

9klimata plāns 2021.-2030. gadam

10Atjaunotais Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata

11plāns 2021.-2030.gadam (turpmāk - Plāns) ir ilgtermiņa

12enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokuments, kas

13nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas

14pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus laika periodam

15līdz 2030. g.

16Plāns izstrādāts vadoties pēc vienotā ES regulējuma,

17kura mērķis ir nodrošināt ES dalībvalstu uzņemto saistību

18izpildi kontekstā ar Apvienoto Nāciju Organiācijas

19Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes

20nolīgumu.

21Mērķis:

22- Nodrošināt Latvijas pilnīgu energoneatkarību par

23pieejamām un konkurētspējīgām energoresursu cenām;

24- Veicināt tautsaimniecības dekarbonizāciju, t.sk. ar

25vispārēju enerģētikas un rūpniecības elektrifikāciju, un

26investīcijas inovāciju un resursefektivitātes

27attīstībā;

28- Nostiprināt energoapgādes drošumu.

29Plāns paredz rīcības tādos virzienos kā dekarbonizācija,

30energoefektivitāte, enerģētiskā drošība un

31energoneatkarība, iekšējais enerģijas tirgus, pētniecība,

32inovācija un konkurētspēja un pielāgošanās klimata

33pārmaiņām.

34Attiecībā uz Latgali noteikts, ka Kūdras pētniecības

35platformas attīstīšanas darbība ir īstenojama Taisnīgas

36pārkārtošanās fonda (turpmāk - TPF) ietvaros. Darbības

37ietvaros sasniedzamie rezultāti ir: 1) atbalstīta izcilības

38centra izveide, īstenojot piecus pētījumu projektus dabas

39resursu ilgtspējīgai izmantošanai sekmējot pāreju uz

40klimatneitralitāti; 2) sniegts atbalsts Vidzemei, Latgalei,

41Kurzemei un Zemgalei pārkārtošanās radītās sociālās un

42ekonomiskās ietekmes mazināšanai; 3) veicināta sadarbība

43starp nozares zinātnes universitātēm, zinātniskajām

44institūcijām un komersantiem kapacitātes palielināšanai un

45reģionālo vajadzību nodrošināšanai TPF ietvaros.

461 Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas

47ministriju turpina darbu pie Aizsardzības industrijas

48attīstības stratēģijas izstrādes. Tā sniegs plašāku redzējumu

49par piegāžu ķēžu drošības stiprināšanu, prioritārajām

50attīstības jomām, inovāciju attīstības atbalstu, iepirkumiem un

51citiem sadarbības ar industriju pasākumiem sasaistē ar

52Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu 2025.-2036.

53gadam.

54Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības

55pamatnostādnes 2021.-2027.gadam neietver teritoriālo

56perspektīvu, tāpēc šajā pielikumā netiek detalizēti

57atspoguļotas. Vienlaikus Austrumu pierobežas drošumspēja ir

58būtiski atkarīga no tā, cik pilsoniski aktīva ir vietējā

59sabiedrība, cik liela ir vietējās pilsoniskās sabiedrības

60drošumspējas kapacitāte, un cik lielā mērā pilsoniskā

61sabiedrība ir iesaistīta Austrumu pierobežas drošības,

62noturīguma un attīstības rīcībpolitikas procesos valsts,

63pašvaldības un vietējo kopienu līmenī.